Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem – iespējamās pārskatīšanas ietekmes novērtējums

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda ir risināmā problēma? Ne vairāk kā 11 rindas

Pašreizējā Zvejas atļauju regula nenodrošina efektīvu un pārredzamu ES ārējās flotes uzraudzību. Šī situācija apdraud zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un varētu ietekmēt Eiropas Savienības reputāciju starptautiskā līmenī.

Konkrētāk, daudzi pašreizējās regulas noteikumi ir neskaidri un nesaderīgi ar citiem noteikumiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar kontroli un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Turklāt dažādi pārvaldes līmeņi pārklājas, un tas noved pie nekonsekvences un apgrūtinošām procedūrām. Ja trešās valstis piešķir ES kuģiem tiešas atļaujas nesaistīti ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (aptuveni 150–180 atļauju gadā), nekāda atļauju izdošanas regulējuma un kritēriju nav, un tas nozīmē, ka ES ārējās flotes darbība lielā mērā ir nepārredzama. Visbeidzot, novārtā ir palikuši jautājumi, kas saistīti ar ļaunprātīgu karoga maiņu un fraktēšanu.

Ko paredzēts sasniegt ar šo iniciatīvu? Ne vairāk kā 8 rindas

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir izveidot saskanīgu tiesisko regulējumu, kas dotu Savienībai iespēju labāk uzraudzīt tās ārējo floti, kuru veido vairāki simti kuģu, neatkarīgi no tā, kur un kādā regulējumā tā darbojas. Šajā sakarībā mērķis ir divējāds:

1) precizēt un vienkāršot pašreizējo tiesisko regulējumu, novēršot pretrunas un juridisko nenoteiktību un skaidri nosakot uzdevumu sadalījumu starp Komisiju un valstu pārvaldēm;

2) ieviest atļauju izdošanas kritērijus un atļauju piešķiršanas procedūras visiem gadījumiem, kad Savienības kuģis zvejo ārpus Savienības ūdeņiem, arī attiecībā uz tiešām atļaujām (privātām licencēm), un ieviest pasākumus, lai nepieļautu ļaunprātīgas karoga maiņas darbības.

Kāda ir pievienotā vērtība rīcībai ES līmenī? Ne vairāk kā 7 rindas

Zivsaimniecības politika ir ekskluzīvā ES kompetencē, un pasākumiem, kas veicina jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, subsidiaritātes principu nepiemēro. Turklāt regula nodrošinātu noteikumu vienādu piemērošanu visā Eiropas Savienībā. Pievienoto vērtību dotu arī skaidri noteikumi, kas piemērojami visiem kuģiem, kuri reģistrēti kādā no ES dalībvalstīm, jo tādējādi tiktu radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visai ES flotei, kas darbojas ārpus ES ūdeņiem.

B. Risinājumi

Kādi leģislatīvie un neleģislatīvie varianti tika apsvērti? Vai kādam variantam dodama priekšroka? Kāpēc? Ne vairāk kā 14 rindas

Ietekmes novērtējumā tika apsvērti četri varianti.

1. variants: nelieli pašreizējās regulas grozījumi ar mērķi nodrošināt salāgošanu ar Lisabonas līguma noteikumiem.

2. variants: papildus 1. variantam Komisija varētu izstrādāt vadlīnijas, lai palīdzētu interpretēt pašreizējos Zvejas atļaujas regulas noteikumus, kas nav pietiekami skaidri un precīzi.

3. variants: nelieli pašreizējās regulas grozījumi, lai novērstu spēkā esošā tiesību akta nepilnības, neskaidrības un trūkumus un tādējādi sasniegtu mērķi nodrošināt dalībvalstīm un privātajiem operatoriem nepārprotamus noteikumus.

4. variants: pieņemt jaunu regulu ar paplašinātu darbības jomu. Tā ietvertu atļauju izdošanas kritērijus, kas būtu saistīti ar tiešo atļauju izdošanu, un regulētu fraktēšanu. Tā ietvertu arī noteikumus ar mērķi novērst ļaunprātīgu karoga maiņu.

4. variants apvienotu juridisko noteiktību ar paplašinātu darbības jomu, tādējādi panākot pilnīgu satvaru, kas reglamentē ES ārējās flotes darbību visā pasaulē. Šā iemesla dēļ tas tiek uzskatīts par vislietderīgāko variantu, ar kuru var sasniegt politikas mērķus, veicināt starptautiskās sabiedrības uzticēšanos Savienībai un sagādāt ilgtermiņa ieguvumus ES flotei.

Kuru variantu kurš atbalsta? Ne vairāk kā 7 rindas

1. un 2. variantu neatbalsta neviena nozīmīga ieinteresēto personu grupa, izņemot dažas zvejnieku apvienības, kas nenodarbojas ar tunzivju zveju un pašreizējo sistēmu uzskata par apmierinošu. 3. variants tikai daļēji atbilstu ieinteresēto personu vēlmēm, jo tās vairumā gadījumu atbalsta Zvejas atļauju regulas pilnīgu pārskatīšanu. Tāpēc var uzskatīt, ka 4. variantam ir vislielākais atbalsts, ko izteikušas arī dalībvalstis, kurām ir liela ārējā flote, piemēram, Spānija, Francija, Portugāle, Polija un Nīderlande, lielākā daļa kuģu īpašnieku apvienību un vairākas NVO, kas darbojas dabas resursu saglabāšanas jomā.

C. Vēlamākā varianta ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais variants (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie varianti)? Ne vairāk kā 12 rindas

Vēlamā varianta (4. variants) ekonomiskā ietekme ir novērtēta pozitīvi, ņemot vērā ieguvumus, ko rada lielāka juridiskā noteiktība gan operatoriem, gan publiskajai pārvaldei.

Noteikumi kļūtu skaidrāki un saprotamāki, un viss process tiktu vienkāršots, jo katras pārvaldes loma būtu skaidri noteikta, tādējādi novēršot pārklāšanos un racionalizējot zvejas darbību atļauju izdošanas procesu. Vidiskie ieguvumi, kas saistīti ar dzīvo jūras resursu aizsardzību, būtu optimāli, jo ciešāka ES flotes uzraudzība ārpus ES ūdeņiem palīdzētu uzlabot zvejniecības pārvaldību un nodrošināt zvejas resursu lielāku ilgtspēju. Tie papildinātu iepriekš minēto pozitīvo ekonomisko ietekmi uz operatoriem.

Tomēr precīzāk noteikt gaidāmos ieguvumus nav iespējams, jo patlaban trūkst datu par ES ārējo floti un par zvejas flotes pārvaldības izmaksām, kas rodas valstu pārvaldēm. Visbeidzot, šā varianta sociālo ietekmi var uzskatīt par neitrālu.

Kādas ir vēlamā varianta izmaksas (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galveno variantu izmaksas)? Ne vairāk kā 12 rindas

Vēlamajā variantā (4. variants) zvejas atļauju apstrāde visa veida zvejas darbībām ārpus ES ūdeņiem (pieņemot, ka zvejas atļauju skaits pieaugs) kopā ar vispusīgāku kritēriju piemērošanu varētu nozīmēt papildu slodzi valsts un Eiropas līmeņa pārvaldēm. Tomēr pieredze, kas gūta dalībvalstīs, kurās šāda sistēma jau pastāv, liecina, ka to var izdarīt ar nemainīgiem cilvēku un finanšu resursiem, tātad bez papildu izmaksām. Turklāt iespējai izmantot uzlabotus un standartizētus IT rīkus būtu jāatvieglo šo papildu uzdevumu veikšana un jāvienkāršo process.

Attiecībā uz operatoriem jānorāda, ka tiem būtu jāsniedz plašāka informācija, kad tie pieprasa zvejas atļauju, taču, ņemot vērā informāciju, kas jau ir to rīcībā, un izmantojot skaidrākas un standartizētas procedūras, iespējamais papildu slogs tiktu mazināts. Visbeidzot, šis variants nerada negatīvu sociālo un vidisko ietekmi, un tas arī neietekmē ES operatoru konkurētspēju vai starptautisko tirdzniecību.

Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus? Ne vairāk kā 8 rindas

Lielāko daļu attiecīgās flotes veido rūpnieciskās zvejas kuģi, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem. Šo kuģu īpašniekiem parasti pieder flote, kas sastāv no vairākiem kuģiem, un vairumā gadījumu tie neatbilstu MVU definīcijas kritērijiem. Ņemot vērā arī to, ka privātiem operatoriem izmaksas nerodas, īpaši pasākumi šai ekonomisko subjektu kategorijai nav paredzēti.

Vai būs būtiska ietekme uz valstu budžetu un pārvaldi? Ne vairāk kā 4 rindas

Netiks radīta būtiska ietekme uz valstu budžetu un pārvaldi, tikai neliela ietekme uz pārvaldi, kas atbild par zivsaimniecību, un šī ietekme būs galvenokārt organizatoriskas dabas. Tomēr var paredzēt, ka Komisijai radīsies nelielas IT pārvaldības izmaksas.

Vai būs kāda cita būtiska ietekme? Ne vairāk kā 6 rindas

Cita būtiska ietekme varētu rasties tikai attiecībā uz trešām valstīm, kas piešķir zvejas licences ES kuģiem. Šī ietekme ir pozitīva, jo uzlabots ES ārējās flotes pārvaldības satvars tām var radīt papildu priekšrocības, tādas kā labāka zvejas resursu pārvaldība, lielāka pārredzamība un korupcijas apkarošana. Uzlabojot Savienības kuģu kontroli, ierosinātā regula palīdzēs arī izveidot starptautiska līmeņa standartu ārējo flotu pārvaldības un kontroles jomā un tādējādi veicinās labāku zvejniecības pārvaldību pasaulē.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta? Ne vairāk kā 4 rindas

Lai uzraudzītu regulas īstenošanu, Komisija plāno izveidot grupu, kurā darbotos eksperti no dalībvalstu pārvaldēm. Turklāt regula tiks izvērtēta 5 gadus pēc tās stāšanās spēkā.