Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52015PC0664

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā

COM/2015/0664 final - 2015/0304 (NLE)

Briselē, 18.12.2015

COM(2015) 664 final

2015/0304(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

ES ostas valsts kontroles (OVK) režīms ir izklāstīts Direktīvā 2009/16/EK 1 (ar grozījumiem), ar kuru tika pārstrādāti un pastiprināti iepriekšējie ES tiesību akti šajā jomā, kuri darbojas kopš 1995. gada. ES režīma pamatā ir Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) jau esošā struktūra, kas pastāv kopš 1982. gada. Direktīva 2009/16/EK (ar grozījumiem) ietver Parīzes Saprašanās memoranda instrumentus un procedūras. Visas ES piekrastes dalībvalstis, kā arī Kanāda, Krievija, Islande un Norvēģija ir PMoU dalībnieces. Eiropas Savienība nav PMoU dalībniece.

Kopš 2011. gada 1. janvāra gan ES, gan PMoU ietvaros ir ieviests ostas valsts kontroles jauns inspekciju režīms (JIR). Lai JIR darbotos, katru gadu jāpieņem vairāki lēmumi saistībā ar PMoU. Šie lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi ikgadējā "Ostas valsts kontroles komitejā" (OVKK), kuras sanāksmes notiek katra gada maijā. Saskaņā ar Direktīvu 2009/16/EK lēmumi, ko pieņem PMoU attiecīgā kompetentā iestāde, kļūst saistoši ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 9. punktu nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem starptautiskās organizācijās, tādās kā Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli, ja tās ir tiesīgas pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, ir jāpieņem ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

Ir ierosināts, ka ES nostāja OVKK tiek pieņemta atbilstīgi “divu līmeņu” pieejai. Padomes lēmumā tiek izklāstīti Savienības nostājas vadošie principi un orientējošie norādījumi vairākiem gadiem, bet vēlāk šī nostāja Komisijas neoficiālajos dokumentos, kuri jāapspriež Padomes Kuģniecības jautājumu darba grupā, tiek pielāgota katrai gadskārtējai OVKK sanāksmei. Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt Savienības nostāju OVKK laikposmam no 2016. līdz 2019. gadam. Tā mērķis ir arī iekļaut Eiropas Savienības politikas principus un virzienus, lai uzlabotu kuģošanas drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļus uz kuģiem. Savienības nostāja ņem vērā arī Lisabonas līguma noteikumus.

Komisija ierosina šādu pieeju sakarā ar PMoU lēmumu pieņemšanas procesa īpatnībām. PMoU iekšējie noteikumi tās dalībniecēm un darba grupām, kam uzticēts izstrādāt vadlīnijas un instrukcijas, nosaka, ka visu dokumentu pēdējais iesniegšanas termiņš ir sešas nedēļas pirms OVKK sanāksmes. Tikai tajā brīdī visi dokumenti ir pieejami, un Komisija var sākt savu analīzi nolūkā sagatavot priekšlikumu par saskaņotu Savienības nostāju saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, un šis priekšlikums pēc tam ir jāpieņem Padomei. Tā kā analīzei, Komisijas priekšlikuma sagatavošanai un tā pieņemšanai Padomē atvēlētais laiks ir īss, ikgadējās Savienības nostājas noteikšanas process ir paredzēts 2. pielikumā. Turpmākais lēmums attieksies uz laikposmu no 2016. līdz 2019. gadam.

2. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šis lēmums sagatavots, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu un 218. panta 9. punktu, kas paredz, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām. Tas attiecas uz nostāju, kāda dalībvalstīm Savienības vārdā jāieņem OVKK Parīzes Saprašanās memorandā par ostas valsts kontroli.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (ar grozījumiem) ir juridiskais pamats, ar ko nosaka principus, kas dalībvalstīm jāievēro Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli OVKK.

2015/0304 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. pantu un 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Kuģošanas drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļus uz kuģiem var efektīvi uzlabot, krasi samazinot standartiem neatbilstošu kuģu skaitu Eiropas Savienības ūdeņos, stingri piemērojot konvencijas, starptautiskus kodeksus un rezolūcijas.

(2)Lai gan karoga valsts ir galvenā atbildīgā par kuģu atbilstības starptautiskiem drošības standartiem, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģa uzraudzību, kuģa sabiedrība ir atbildīga par kuģa un tā aprīkojuma stāvokļa uzturēšanu pēc apsekojuma, nodrošinot, lai kuģis atbilstu tam piemērojamām konvenciju prasībām. Tomēr vairākas karoga valstis nav ieviesušas un piemērojušas starptautiskos standartus.

(3)Tādēļ – kā otra iespēja novērst standartiem neatbilstīgu kuģošanu – atbilstība starptautiskiem standartiem attiecībā uz drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem būtu jānodrošina arī ostas valstīm, tajā pašā laikā izprotot, ka ostas valsts kontroles inspekcija nav apsekojums un ka attiecīgās inspekciju veidlapas nav sertifikāti, kas apliecina kuģotspēju. Vienota pieeja ar mērķi nodrošināt, ka ES piekrastes dalībvalstis efektīvi piemēro starptautiskos standartus kuģiem, kas kuģo to jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ienāk to ostās, ļautu izvairīties no konkurences kropļošanas.

(4)Direktīvā 2009/16/EK 2 (ar grozījumiem) ir noteikts ES ostas valsts kontroles režīms, pārformulējot un pastiprinot iepriekšējos ES tiesību aktus, kuri šajā jomā darbojas kopš 1995. gada. ES režīma pamatā ir Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli jau esošā struktūra – starptautiska organizācija, kas pastāv kopš 1982. gada.

(5)Attiecībā uz ES dalībvalstīm Direktīva 2009/16/EK efektīvi saskaņo PMoU procedūras, instrumentus un darbu ostas valsts kontroles jomā ar ES tiesību aktu darbības jomu. Saskaņā ar Direktīvu 2009/16/EK lēmumi, ko pieņem Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli attiecīgā kompetentā iestāde, kļūst saistoši ES dalībvalstīm.

(6)Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejas sanāksmes notiek katru gadu, un tajās lemj par vairākiem darba kārtības punktiem, kas vajadzīgi Direktīvas 2009/16/EK darbībai.

(7)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 9. punktu nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem starptautiskās organizācijās, ja tās ir tiesīgas pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, ir jāpieņem ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

(8)PMoU iekšējie noteikumi tās dalībniecēm un darba grupām, kam uzticēts izstrādāt vadlīnijas un instrukcijas, nosaka, ka visu dokumentu pēdējais iesniegšanas termiņš ir sešas nedēļas pirms OVKK sanāksmes. Tikai tajā brīdī visi dokumenti ir pieejami, un Komisija var sākt savu analīzi nolūkā sagatavot priekšlikumu par saskaņotu Savienības nostāju saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu. Tā kā laiks, kas pieejams šai analīzei un priekšlikuma pieņemšanai, ir īss, ir jānosaka Savienības nostājas galvenie principi un norādījumi vairākiem gadiem, līdztekus ietverot Savienības nostājas ikgadējās specifikācijas.

(9)Šim lēmumam būtu jāaptver laikposms no 2016. līdz 2019. gadam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Savienībai jāieņem Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā, ja minētā struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, ir izklāstīta šā lēmuma 1. pielikumā.

2. pants

Specifikācija, kas gadu no gada sagatavojama par Savienības nostāju, kura jāieņem Ostas valsts kontroles komitejā, kas izveidota ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli, ir saskaņā ar šā lēmuma 2. pielikumu.

3. pants

Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, vēlākais līdz Ostas valsts kontroles komitejas, kas izveidota ar Parīzes Saprašanās memorandu par ostas valsts kontroli, gadskārtējai sanāksmei 2020. gadā novērtē un vajadzības gadījumā pārskata šā lēmuma 1. pielikumā noteikto Savienības nostāju.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (pārstrādāta versija) (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).
(2) OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.
Top

Briselē, 18.12.2015

COM(2015) 664 final

PIELIKUMI

Savienības nostāja Parīzes Saprašanās memorandā par ostas valsts kontroli,

pievienota dokumentam

priekšlikums Padomes lēmumam

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā


PIELIKUMI

Savienības nostāja Parīzes Saprašanās memorandā par ostas valsts kontroli,

pievienota dokumentam

priekšlikums Padomes lēmumam

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā

Pamatprincipi

Parīzes Saprašanās memorandā par ostas valsts kontroli (PMoU) Savienība:

a)    rīkojas atbilstīgi mērķiem, kurus Savienība tiecas sasniegt, jo īpaši, lai uzlabotu kuģošanas drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļus uz kuģiem, krasi samazinot standartiem neatbilstošu kuģu skaitu, ko panāk, stingri piemērojot starptautiskās konvencijas un kodeksus;

b)    veicina PMoU dalībnieču saskaņotas pieejas īstenošanu attiecībā uz starptautisko standartu efektīvu piemērošanu kuģiem, kas kuģo to jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ienāk to ostās;

c)    sadarbojas PMoU ietvaros, lai panāktu visaptverošu inspekciju sistēmu un inspekciju slogu sadalītu taisnīgi, jo īpaši, pieņemot gada inspekciju saistības, kas izstrādātas saskaņā ar PMoU 11. pielikumā izklāstīto metodi, par kuru dalībnieces ir vienojušās;

d)    darbojas PMoU ietvaros, lai veicinātu nodarbinātību, vajadzīgā darbinieku skaita, tostarp kvalificētu inspektoru, saglabāšanu darbā un apmācību, ko veic PMoU dalībnieces, ņemot vērā kuģu satiksmes apjomu un rādītājus katrā ostā;

e)    nodrošina, ka PMoU pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar starptautiskām konvencijām un kodeksiem, kas attiecas uz kuģošanas drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem;

f)    veicina kopēju pieeju izstrādi ar citām iestādēm, kuras veic ostas valsts kontroli;

g)    nodrošina saskaņotību ar citām Savienības politikas jomām, jo īpaši ārējo attiecību, drošības, vides un citām jomām.

Orientējoši norādījumi

Savienība tiecas atbalstīt šādu PMoU pasākumu pieņemšanu.

A.    Nolūkā gadu no gada nodrošināt netraucētu ES ostas valsts kontroles režīmu darbību saskaņā ar Direktīvu 2009/16/EK:

1.    turpmāk minētos kuģa riska profila elementus izmanto, lai izvēlētos kuģus inspekcijai:

a)    balto, pelēko un melno karogu sarakstu saskaņā ar formulām, ko izstrādājusi PMoU un kas izklāstītas pielikumā Komisijas 2010. gada 13. septembra Regulai (ES) Nr. 801/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 10. panta 3. punktu attiecībā uz karoga valsts kritērijiem 1 ,

b)    atzīto organizāciju darbību sarakstu saskaņā ar OVKK metodoloģiju, kas tika pieņemta OVKK 37. sanāksmē 2004. gada maijā (darba kārtības 4.5.2. punkts),

c)    sabiedrības trūkumu un aizturēšanas vidējās attiecības formulas, kuru pamatā ir pielikums Komisijas 2010. gada 13. septembra Regulai (ES) Nr. 802/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK 10. panta 3. punktu un 27. pantu attiecībā uz sabiedrību darbības līmeni 2 , (ar grozījumiem);

2.    nodrošina, ka visas PMoU procedūru un pamatnostādņu izmaiņas vai atjauninājumi atbilst Savienības mērķiem, jo īpaši, lai uzlabotu kuģošanas drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļus uz kuģiem.

B.    Vidējā termiņā karoga valstu baltā, pelēkā un melnā saraksta sastādīšanas alternatīvas metodes izstrāde, lai palielinātu tā taisnīgumu, jo īpaši attiecībā uz karoga valstīm, kurām ir neliela flote.

(1) OV L 241, 14.9.2010., 1. lpp.
(2) OV L 241, 14.9.2010., 4. lpp.
Top

Briselē, 18.12.2015

COM(2015) 664 final

PIELIKUMI

Gadu no gada sagatavojamā specifikācija par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā

pievienota dokumentam

priekšlikums Padomes lēmumam

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā


PIELIKUMI

Gadu no gada sagatavojamā specifikācija par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā

pievienota dokumentam

priekšlikums Padomes lēmumam

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejā

Pirms katras Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Ostas valsts kontroles komitejas (OVKK) gadskārtējās sanāksmes jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nostājā, ko paredzēts paust Savienības vārdā, tiktu ņemta vērā visa attiecīgā informācija, kas nosūtīta Eiropas Komisijai, kā arī visi apspriežamie dokumenti, kas ietilpst ES kompetencē saskaņā ar pamatprincipiem un ievirzēm, kas izklāstītas I pielikumā.

Šajā nolūkā un balstoties uz minēto informāciju, Komisijas dienesti pietiekošā laikā pirms attiecīgās OVKK sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām izskatīšanai un apstiprināšanai nosūta sagatavošanas dokumentu, kurā izklāstīta sīkāka informācija par paredzēto Savienības nostāju.

Uzskata, ka ir notikusi vienošanās par sagatavošanas dokumentā paredzēto Savienības nostāju, ja vien dalībvalstis – atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem ir pirmais, – bloķējošajam mazākumam atbilstošā skaitā neiebilst Padomes darba sagatavošanas struktūras sanāksmes laikā vai divdesmit dienās pēc sagatavošanas dokumenta saņemšanas. Ja ir šādi iebildumi, jautājumu nodod Padomei.

Top