EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.12.2015

COM(2015) 613 final

2015/0277(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā, par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras izveidi un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2015) 262 final}
{SWD(2015) 263 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

•Proporcionalitāte

•Instrumenta izvēle

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex-post novērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

–ir pārliecinoša vienprātība, ka Savienība ir sasniegusi ļoti augstu drošības līmeni. Vairāk nekā 90 % dalībnieku piekrita vai pilnībā piekrita apgalvojumam, ka ceļot ar lidmašīnu Savienībā patlaban ir droši;

–vienlaikus tika atzīts, ka, runājot par drošību, nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā. Vairāk nekā 70 % dalībvalstu un nozares organizāciju, kas piedalījās Komisijas rīkotajā tiešsaistes aptaujā, uzskata, ka ir jāuzlabo spēja identificēt un samazināt drošības apdraudējumus;

–papildus pašreizējās drošības darbības līmeņa saglabāšanai galvenās dalībvalstu un ieinteresēto personu bažas saistītas ar pašreizējās sistēmas efektivitāti un proporcionalitāti. Vairākums (82 %) organizāciju, kas piedalījās Komisijas rīkotajā tiešsaistes aptaujā, un jo īpaši MVU, apgalvo, ka spēkā esošie noteikumi ir pārāk detalizēti un preskriptīvi un ka pašreizējo drošības līmeni varētu uzturēt ar mazākām atbilstības izmaksām (83 %). Šim viedoklim lielā mērā piekrīt dalībvalstis;

–dalībvalstīm un nozarei ir bažas, ka veids, kādā pašreiz aviācijas iestādes izmanto tehniskos resursus, ir neefektīvs un ka dažas valstu aviācijas iestādes saskaras ar resursu trūkumu. Lielākā daļa (63 %) dalībvalstu un organizāciju, kas sniedza atbildes Komisijas tiešsaistes aptaujā, uzskata, ka dažām valstu aviācijas iestādes nav pietiekamu finansiālo vai cilvēkresursu uzraudzības uzdevumu veikšanai;

–gaisa kuģu ražošanas nozare atbalstīja daudz aktīvāku Savienības lomu Eiropas civilās aviācijas drošības standartu starptautiskā popularizēšanā, tostarp Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), un izteica bažas par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras resursu pieejamību ilgtermiņā ražojumu sertifikācijai;

–73 % organizāciju, kas piedalījās Komisijas rīkotajā tiešsaistes aptaujā, minēja iespējamas nekonsekvences, trūkumus un pārklāšanās tiesību aktu piemērošanā, kuru iemesls jo īpaši ir dalībvalstu atšķirīgā tiesību aktu interpretācija.

Komisijas un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras rīkotajās apspriešanās piedalījās Savienības sociālie partneri (pārstāvot gan darba devējus, gan darba ņēmējus). Organizācijas, kas pārstāv aviācijas personālu, īpaši norādīja, ka uz rezultativitāti balstītai pieejai aviācijas drošībai būtu jāpapildina spēkā esošā preskriptīvo noteikumu sistēma, to neaizstājot. Darba ņēmējus pārstāvošas organizācijas pauda satraukumu arī par tādu resursu pieejamību nākotnē, ko dalībvalstis atvēl drošības uzraudzībai, un norādīja uz nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību augsta darbinieku mācību un kompetences līmeņa nodrošināšanai gan iestādēs, gan arī aviācijas nozarē kopumā. Pilotus pārstāvošas organizācijas īpaši pauda bažas par dažu gaisa pārvadātāju darba attiecību prakses un citu novatorisku uzņēmējdarbības modeļu iespējamo negatīvo ietekmi uz drošību.

No otras puses, darba devējus pārstāvošas organizācijas vērsa Komisijas uzmanību uz atšķirībām, kā dalībvalstis piemēro tiesību aktus, uz pārmērīgu regulāciju un uz sertifikācijai un uzraudzībai paredzētu resursu neefektīvu izmantošanu. Darba devēji jo īpaši norādīja, ka, lai gan aviācijas nozare brīvi darbojas iekšējā tirgū, uzraudzību vēl aizvien organizē, balstoties uz atsevišķu dalībvalstu atbildības principu. Darba devēji par īpaši svarīgiem uzskata vienlīdzīgus konkurences apstākļus, standartizāciju un stabilitāti noteikumu īstenošanā. Dažas darba devējus pārstāvošas organizācijas atbalstīja vienas civilās aviācijas Savienības iestādes izveidi.

Komisija lielā mērā piekrīt sabiedrisko apspriešanu rezultātiem un atspoguļo tos šā priekšlikuma formulējumā. Ar priekšlikuma noteikumiem, kas attiecas uz drošības pārvaldību, Eiropas aviācijas drošības plānu un valstu drošības programmām, būtu jāpaplašina Savienības spēja identificēt un samazināt drošības apdraudējumus. Uz risku un rezultativitāti balstītas pieejas ieviešanai regulējumā vajadzētu ļaut sasniegt proporcionālāku reglamentējošo bāzi, kas labāk ņem vērā atšķirības dažāda veida aviācijas darbību starpā, kā arī ar tām saistītos riskus. Sagaidāms, ka ierosinātais regulējums par resursu apkopošanu un kopīgu izmantošanu valstu aviācijas iestāžu un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras starpā palielinās resursu izmantošanas efektivitāti.

Par bezpilota gaisa kuģiem tika organizēta atsevišķa sabiedriskā apspriešana, kuras rezultāti apstiprināja steidzamas Savienības līmeņa darbības nepieciešamību, lai izmantotu bezpilota gaisa kuģu potenciālu. Tika apstiprināts šo tehnoloģiju ieguldījums nodarbinātībā un izaugsmē. Apspriešana apstiprināja viedokli, ka plašs bezpilota gaisa kuģu klāsts ir gatavs attīstīšanai un ka ātrai paplašināšanai traucē juridiska un tehnoloģiska nenoteiktība. Īpašas atļaujas un sadrumstalotība ir faktisks slogs. Respondenti drošību un privātumu norādīja kā lielākās problēmas, ko varētu pārvaldīt ar tāda atbilstoša tiesiskā regulējuma palīdzību, kurš saglabā noteikumu samērīgumu ar riskiem, un ar būtiskas lomas nodrošināšanu valstu iestādēm.

Pašreizējais kompetences sadalījums starp Savienību un dalībvalstīm attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu noteikumiem, kas balstās uz 150 kg robežvērtību, kopumā tiek uzskatīts par novecojušu. Noteikumiem par bezpilota gaisa kuģiem būtu jāattīstās uz ekspluatāciju vērstas pieejas virzienā, kad konkrētas operācijas risks ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu drošības un privātuma aspektiem apspriešanā tika saņemtas norādes nevis par jaunu noteikumu nepieciešamību, bet gan par nepieciešamību labāk piemērot spēkā esošos noteikumus, valstu aviācijas iestādēm ciešāk sadarbojoties ar valstu datu aizsardzības iestādēm.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija ņēma vērā arī šādus ekspertu atzinumus un padomus.

1.Ietekmes novērtējuma procesa atbalstam tika pasūtīti divi pētījumi:

–pirmajā pētījumā tika analizēta aviācijas iestāžu cilvēkresursu pieejamība, izmantošanas un attīstības efektivitāte, kā arī Eiropas aviācijas drošības sistēmas finansēšana (atbalsta pētījums par resursiem). Šajā pētījumā secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā darba slodzes un resursu savstarpējā attiecība ir pasliktinājusies. Turklāt saskaņā ar pētījumu esošos resursus sistēmā varētu sadalīt labāk. Tika konstatēti arī trūkumi attiecībā uz darbinieku kvalifikāciju. Pētījumā apgalvots, ka šie aspekti, tos kombinējot, liedz aviācijas iestādēm izmantot visu savu potenciālu. Visbeidzot, pētījumā secināts, ka darba metožu atšķirības valstu aviācijas iestāžu starpā un atšķirības veidos, kā šīs iestādes tiek finansētas, ietekmē vienlīdzīgas konkurences apstākļus vienotajā aviācijas tirgū;

–otrajā pētījumā – par darbības uzlabošanas sistēmām un uz rezultativitāti balstītu pieeju – izskatīta iespēja aviācijas drošības pārvaldībā ieviest darbības rezultativitātes elementus (atbalsta pētījums par darbību). Šajā pētījumā secināts, ka civilajā aviācijā ir iespējams ieviest drošības darbības uzlabošanas sistēmu, bet vairāku tehnisku iemeslu dēļ ieteikts atturēties no ātras tās ieviešanas. Saistībā ar tādu pieeju aviācijas drošības reglamentēšanai, kas balstīta uz rezultativitāti, pētījumā secināts, ka šai pieejai vajadzētu pozitīvi ietekmēt aviācijas drošību un inovācijas, bet šīs pieejas ietekmi var aprakstīt tikai kvalitatīvā izteiksmē un tā ir ļoti atkarīga no konkrētiem noteikumiem, kas no preskriptīviem tiks pārvērsti par noteikumiem, kuri balstīti uz rezultātiem. Tādēļ nav iespējams iepriekš kvantificēt aviācijas nozares drošības regulējuma ieguvumus no pieejas, kas balstīta uz rezultativitāti. Šim pētījumam nozares un dalībvalstu eksperti veica arī salīdzinošo izvērtēšanu.

2.Komisija ņēma vērā ieteikumus, ko izteica nākotnes ES aviācijas regulatīvās sistēmas apakšgrupa , kuru izveidojusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūras valde un kura sastāvēja no 14 ES/EBTA valstu civilās aviācijas ģenerāldirektoriem un EASA un Komisijas pārstāvjiem 6 . Visbeidzot, tika ņemti vērā rezultāti, kas iegūti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 62. pantu veiktajā neatkarīgajā ārējā novērtējumā par šīs regulas īstenošanu (62. pants. Novērtēšana) 7 .  Abās šajās novērtēšanās cita starpā tika ieteikts grozīt vairākus Regulas (EK) Nr. 216/2008 aspektus. Novērtējumos izteikto ieteikumu kopsavilkums ir ietverts šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējuma ziņojumā.

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam ir ietekme uz budžetu; tā saistīta ar Savienības budžeta 06 02 02 pantā noteikto Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras budžetu, kā paskaidrots tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

Ar priekšlikumu ieviesīs jaunus uzdevumus Aģentūrai, kā rezultātā tai būs nepieciešamas no Savienības iemaksām finansētas amata vietas. Papildu darbinieku pieprasījums galvenokārt ir saistīts ar: 1) datu un informācijas (zināmi kā "lielie dati") vākšanas, apmaiņas un analīzes koordinēšanu Savienības līmenī, 2) tādas informācijas Savienības repozitorija izveidi un pārvaldību, kas ir būtiska sertifikācijai, uzraudzībai un izpildei, 3) jauniem uzdevumiem, kas saistīti ar reglamentējošu noteikumu izstrādi un īstenošanu apkalpošanas uz zemes, vides un drošības jomā, kā arī 4) tādas sistēmas izveidi, kas paredzēta pienākumu nodošanai Eiropas aviācijas drošības sistēmas ietvaros, ar mērķi efektīvāk izmantot Savienības mērogā pieejamos resursus.

Konstatēto cilvēkresursu nepieciešamību daļēji segs, pārvietojot pašreizējos darbiniekus, tādējādi līdz pieciem amatiem un četriem līgumdarbiniekiem samazinot Aģentūrai nepieciešamo tādu papildu amata vietu skaitu, kas finansētas no Savienības iemaksu budžeta.

Ietekmes novērtējuma ziņojuma X pielikumā izteikts priekšlikums ieņēmumus no maksājumiem par ATM/ANS iestādes uzdevumiem pārcelt no Eirokontroles uz Aģentūru, nepalielinot ekspluatantu izmaksas. Ja Aģentūrai tiktu dota iespēja savas darbības, kas saistītas ar ATM/ANS iestādes uzdevumiem, finansēt no minētajiem maksājumiem, tad Savienības iemaksu budžets kļūtu pieejams papildu amatu finansēšanai. Tādēļ ierosinātās regulas 109. panta 1. punkta f) apakšpunktā maršruta maksājumus nosaka par Aģentūras ieņēmumiem. Maršruta maksājumus piešķirot EASA, papildus būtu jāgroza Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regula Nr. 391/2013, ar ko nosaka kopīgu tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem.

Turklāt priekšlikuma mērķis ir ieviest mehānismu, kas ļautu to Aģentūras darbinieku skaitu, kuru amatus finansē no budžeta, kas saistīts ar nodevām un maksājumiem, labāk pielāgot identificētajām vajadzībām.

Šajā sakarā ir svarīgi atzīmēt, ka Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra ir Savienības aģentūra, kas daļēji finansē sevi pati, izmantojot nodevas un maksājumus. Savienības iemaksas kopā ar trešo valstu iemaksām veido aptuveni vienu trešo daļu iestādes budžeta, bet divas trešdaļas veido no nozares iekasētās nodevas un maksājumi par sertifikāciju un citiem pakalpojumiem. Budžets, ko veido Savienības iemaksas, nav saistīts ar budžetu, ko veido nodevas un maksājumi, un Aģentūras grāmatvedības sistēma stingri nošķir darbības, kas saistītas ar Savienības iemaksām, un darbības, kas saistītas ar nodevām un maksājumiem, novēršot jebkādu savstarpēju finansējuma izmantošanu. Tāpēc, pamatojoties uz likumdevēja lēmumu, ka nodevām un maksājumiem jāatspoguļo faktiskās izmaksas, šīs Aģentūras gadījumā Savienības iemaksas nav "izlīdzinošas" iemaksas, kā tas ir citu daļēji pašfinansējošu aģentūru gadījumā.

Komisija aicina izskatīt lielākas elastības iespēju, pielāgojot Aģentūras štatu sarakstu, kurš saistīts ar nodevām un maksājumiem, kas iekasēti no nozares par sertifikāciju un citiem pakalpojumiem, balstoties uz svārstībām pakalpojumu pieprasījumos no nozares. Tomēr šādu elastību var realizēt tikai tad, ja tiek izstrādāti vispāratzīti rādītāji darba slodzes apjomu un Aģentūras efektivitātes noteikšanai. Tādējādi nodrošina, ka palielināta elastība nerada papildu slogu nozarei. Minētajos rādītājos varētu ņemt vērā tādus elementus, kā sertifikācijas darbību vidējais savlaicīgums, reakcijas laiks uz nozares pieteikumiem, vidējā piepūle uz sertifikātu un pieskaitāmo izmaksu īpatsvars kopējās darbības izmaksās. Pieprasījuma samazināšanās gadījumā Aģentūrai jāsamazina amatu skaits, ko finansē no nodevām. Nepieciešamo darbinieku skaita samazinājumu panāktu, izmantojot noteikta laika darba līgumus un dabisku mainību amatos, ko papildinātu pārdomāta nākotnes uzdevumu plānošana.

Ir vairāki faktori, kas var ietekmēt tāda personāla nepieciešamību, ko finansē no nodevām. Faktori, kas var ietekmēt tirgus pieprasījumu nākamajos piecos gados:

•    pieprasījums pēc jauniem gaisa kuģiem, ar lielāko uzsvaru uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu, kur sagaidāms, ka flote pieaugs trīskārtīgi. Šo pieprasījumu daļēji apmierinās ar jauna tipa gaisa kuģiem, kurus nodrošinās šā reģiona ražotāji; arī uz šiem gaisa kuģiem attieksies EASA sertifikācijas process;

•    globālā satiksme, kas, sagaidāms, ik gadu palielināsies par 3 %, tieši ietekmējot Aģentūras lidojumderīguma uzturēšanas darbības (drošībai svarīga uzraudzība), jo ar katru tipa sertifikātu saistītais darba apjoms ir tieši proporcionāls tam, kā gaisa pārvadātājs izmanto attiecīgo tipu;

•    jaunu tehnoloģiju, piemēram, bezpilota gaisa kuģu, elektrisku gaisa kuģu vai jaunu dirižabļu tehnoloģiju, attīstība.

Faktori, kas var ietekmēt jaunu Aģentūras uzdevumu izveidi:

•    lielo datu tehnoloģijas projekts;

•    dalībvalstu atbildības nodošana Aģentūrai saskaņā ar ierosināto 53., 54. un 55. pantu, pamatojoties uz sistēmu, ko finansē no nodevām;

•    pieaugoši drošības, tostarp kiberdrošības, apdraudējumi, kā rezultātā var būt nepieciešamas jaunas pieejas sertifikācijai.

Komisija plāno ar Eiropas Parlamentu un Padomi iestāžu darba grupā (IIWG) decentralizēto aģentūru resursu jautājumos, kuras nākamā sanāksme ir provizoriski plānota 2016. gada martā, apspriest tāda jauna veida elastības modeļa ieviešanas ieguvumus, kas paredzēts, lai reaģētu uz nozares radītās darba slodzes svārstībām, vienlaikus ar rādītāju palīdzību nodrošinot efektivitāti.

Līdztekus Komisija kopā ar Aģentūru turpinās darbu pie rādītāju kopuma, kas paredzēti, lai mērītu Aģentūras darba slodzi un efektivitāti, kura saistīta ar nodevām un maksājumiem, lai sīki izklāstītu, kā elastības mehānisms attiecībā uz amata vietām, kas saistītas ar nodevām un maksājumiem, varētu praktiski darboties un kāda būtu tā attiecīgā ietekme uz Aģentūras štatu sarakstu.

Pieprasījums palielināt elastību attiecībā uz darbinieku skaita pielāgošanu amata vietās, kas saistītas ar nodevām un maksājumiem, ir cieši saistīts ar Komisijas prioritāti veicināt nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus. Saistībā ar darbībām, ko finansē ar nodevām un maksājumiem, nozare sagaida savlaicīgu un uz tirgu orientētu reakciju uz tās vajadzībām, kam ir būtiska nozīme Eiropas aviācijas nozares konkurētspējas nodrošināšanā.

5.PĀRĒJIE ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un pārraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

I pielikums. Ierosināts pielikuma darbības jomā iekļaut vieglos elektriskos gaisa kuģus (dzinējsistēmas maiņa un akumulatoru pievienošana līdzvērtīgam gaisa kuģu tipam palielina tā masu). Ierosināts arī no jaunās regulas darbības jomas izslēgt mazus, vienvietīgus karstā gaisa balonus un pielāgot planieru svara ierobežojumus. Bezpilota gaisa kuģi ir pārvietoti uz IX pielikumu.

III pielikums. Ir iekļauts jauns pielikums ar tādām saderīguma pamatprasībām vides aizsardzības ziņā, kas saistītas ar ražojumiem, kā noteikts 9. pantā.

2015/0277 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā, par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras izveidi un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 9 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 10 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Vienmēr būtu jānodrošina augsts un vienāds civilās aviācijas drošības un vides aizsardzības līmenis, tālab pieņemot kopīgus drošības noteikumus un veicot pasākumus, ar ko nodrošina visu civilās aviācijas darbībās Savienībā iesaistīto ražojumu, personu un organizāciju atbilstību minētajiem noteikumiem un noteikumiem, kas pieņemti vides aizsardzībai.

(2)Turklāt trešo valstu gaisa kuģi, ko ekspluatē lidojumiem uz teritoriju, kurā piemēro Līguma par Eiropas Savienību ("LES") un Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") ("Līgumi") attiecīgos noteikumus, lidojumiem šādā teritorijā vai no tās, būtu attiecīgi jāuzrauga Savienības līmenī saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju, kura parakstīta Čikāgā 1944. gada 7. decembrī ("Čikāgas konvencija") un kurai pievienojušās visas dalībvalstis.

(3)Nebūtu lietderīgi attiecināt kopīgus noteikumus uz visiem gaisa kuģiem. Jo īpaši gaisa kuģiem, kuru konstrukcija ir vienkārša vai kurus ekspluatē galvenokārt vietējos lidojumos, kā arī amatieru būvētiem gaisa kuģiem vai īpaši retiem gaisa kuģiem, vai gaisa kuģiem, kuru ir maz, ņemot vērā to, ka tie rada ierobežotu risku civilās aviācijas drošībai, būtu jāpaliek dalībvalstu regulatīvajā kontrolē, ar šo regulu neuzliekot citām dalībvalstīm nekādu pienākumu atzīt šādus valstu pasākumus.

(4)Tomēr vajadzētu paredzēt iespēju konkrētus šīs regulas noteikumus piemērot atsevišķiem gaisa kuģu tipiem, kuri ir izslēgti no šīs regulas noteikumu piemērošanas jomas, it sevišķi rūpnieciski ražotiem gaisa kuģiem, kuriem varētu būt izdevīga brīva aprite Savienībā. Tāpēc būtu jāatļauj šādu gaisa kuģu konstruēšanā iesaistītām organizācijām lūgt Komisijai pieņemt lēmumu, ka Savienības prasības attiecībā uz gaisa kuģu konstruēšanu, ražošanu un tehnisko apkopi ir piemērojamas jauniem gaisa kuģu tipiem, kurus šādas organizācijas gatavojas laist tirgū.

(5)Nebūtu lietderīgi attiecināt kopīgus noteikumus uz visiem lidlaukiem. Lidlaukiem, kuri nav pieejami publiskai izmantošanai, un lidlaukiem, kurus lielākoties izmanto izklaides lidojumiem vai komerciāliem gaisa pārvadājumiem, ko neveic saskaņā ar instrumentālo lidojumu procedūrām, un kuru cietā seguma skrejceļš ir īsāks nekā 800 metri, būtu jāpaliek dalībvalstu regulatīvajā kontrolē, ar šo regulu neuzliekot citām dalībvalstīm nekādu pienākumu atzīt šādus valstu pasākumus.

(6)Būtu jāatļauj dalībvalstīm, saņemot Komisijas iepriekšēju piekrišanu, piešķirt atbrīvojumus no šīs regulas noteikumu piemērošanas lidlaukiem ar nelielu satiksmes apjomu, ja minētie lidlauki tomēr atbilst attiecīgajās pamatprasībās noteiktajiem obligātajiem kopīgajiem drošības mērķiem. Ja dalībvalsts piešķir šādus atbrīvojumus, minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro arī attiecīgajā lidlaukā izmantotajam aprīkojumam un apkalpošanas uz zemes un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas lidlaukos, kuriem piešķirts šāds atbrīvojums. Atbrīvojumiem, kurus dalībvalstis piešķīrušas lidlaukiem pirms šīs regulas stāšanās spēkā, vajadzētu palikt spēkā, un būtu jānodrošina, ka informācija par šiem atbrīvojumiem ir publiski pieejama.

(7)Dalībvalstis, it sevišķi nolūkā uzlabot drošību, savstarpēju izmantojamību vai efektivitāti, varētu vēlēties savu valsts tiesību aktu vietā piemērot šīs regulas noteikumus valsts gaisa kuģiem un gaisa satiksmes pārvaldībai ("ATM") un aeronavigācijas pakalpojumiem ("ANS"), ko nodrošina bruņotie spēki. Vajadzētu atļaut tām šādi rīkoties. Būtu jāpiešķir Komisijai vajadzīgās īstenošanas pilnvaras lēmumu pieņemšanai par šādiem pieprasījumiem. Dalībvalstīm, kuras izmanto šo iespēju, būtu jāsadarbojas ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (turpmāk "Aģentūra"), jo sevišķi sniedzot visu informāciju, kas vajadzīga, lai apstiprinātu attiecīgo gaisa kuģu un darbību atbilstību šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem.

(8)Vajadzētu nodrošināt pasākumu, kurus saskaņā ar šo regulu veic civilās aviācijas drošības reglamentēšanai Savienībā, tostarp uz to pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu, atbilstību dažāda veida operāciju un darbību, uz ko tie attiecas, būtībai un riskiem, kas saistīti ar šīm operācijām un darbībām, un samērīgumu ar tiem. Ciktāl iespējams, to formulējumā vajadzētu koncentrēties uz sasniedzamajiem mērķiem, vienlaikus atļaujot izmantot dažādus līdzekļus šo mērķu īstenošanai. Šādai pieejai vajadzētu veicināt vajadzīgā drošības līmeņa sasniegšanas rentabilitāti un tehnisko un darbības inovāciju. Vajadzētu izmantot atzītus nozares standartus un praksi, ja konstatēts, ka tie nodrošina atbilstību šajā regulā noteiktajām pamatprasībām.

(9)Lai pastāvīgi uzlabotu civilās aviācijas drošību Savienībā, prognozētu drošības apdraudējuma rašanos un pēc iespējas labāk izmantotu ierobežotos tehniskos resursus, ļoti svarīgi ir piemērot pārdomātus drošības pārvaldības principus. Tāpēc jāizveido kopīga sistēma drošības uzlabošanas darbību plānošanai un īstenošanai. Tālab Savienības līmenī būtu jāizstrādā Eiropas aviācijas drošības plāns un Eiropas Aviācijas drošības programma. Arī katrai dalībvalstij būtu jāizstrādā valsts aviācijas drošības programma atbilstīgi Čikāgas konvencijas 19. pielikuma prasībām. Minētajai programmai būtu jāpievieno plāns, kurā aprakstītas dalībvalsts veiktās darbības identificētā drošības apdraudējuma mazināšanai.

(10)Atbilstīgi Čikāgas konvencijas 19. pielikuma noteikumiem dalībvalstīm jānodrošina pieņemams drošības darbības līmenis saistībā ar to atbildībā esošajām aviācijas darbībām. Lai palīdzētu dalībvalstīm saskaņoti izpildīt šo prasību, Eiropas aviācijas drošības plānā būtu jānosaka pieņemams drošības darbības līmenis Savienībā dažādām aviācijas darbību kategorijām. Minētajam pieņemamajam drošības darbības līmenim nevajadzētu būt saistošam, bet būtu jāpauž Savienības un dalībvalstu ieceres attiecībā uz civilās aviācijas drošību.

(11)Čikāgas konvencija paredz obligātos standartus civilās aviācijas drošības un ar to saistītās vides aizsardzības nodrošināšanai. Ar Savienības pamatprasībām un turpmākiem to īstenošanas noteikumiem, ko paredz šī regula, būtu jāpanāk, ka dalībvalstis vienādi izpilda Čikāgas konvencijā noteiktos pienākumus, tostarp attiecībā uz trešām valstīm. Ja Savienības noteikumi atšķiras no Čikāgas konvencijā paredzētajiem obligātajiem standartiem, dalībvalstīm būtu attiecīgi jāinformē Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija.

(12)Saskaņā ar Čikāgas konvencijā paredzētajiem standartiem un ieteikto praksi vajadzētu noteikt pamatprasības, kas piemērojamas aeronavigācijas ražojumiem, daļām, neuzstādītām ierīcēm, lidlaukiem un ATM/ANS nodrošināšanai. Turklāt vajadzētu noteikt arī pamatprasības, kas piemērojamas gaisa kuģu ekspluatācijā, lidlauku ekspluatācijā un ATM/ANS nodrošināšanā iesaistītām personām un organizācijām, un pamatprasības, kas piemērojamas personām un ražojumiem, kas saistīti ar gaisa kuģu apkalpes un gaisa satiksmes vadības dispečeru mācībām un veselības pārbaudēm.

(13)Pamatprasībās attiecībā uz aeronavigācijas ražojumu konstrukcijas atbilstību vides aizsardzības prasībām būtu jāpievēršas gaisa kuģu radītajam troksnim un emisijām un jāļauj Savienībai noteikt sīki izstrādātus tehniskos standartus, kas vajadzīgi vides un cilvēku veselības aizsardzībai no aviācijas darbību kaitīgās ietekmes. Šo prasību pamatā vajadzētu būt Čikāgas konvencijā paredzētajiem standartiem un ieteiktajai praksei.

(14)Savienībai vajadzētu noteikt arī pamatprasības drošai apkalpošanai uz zemes.

(15)Ņemot vērā mūsdienīgu informācijas un sakaru tehnoloģiju aizvien lielāko nozīmīgumu civilajā aviācijā, vajadzētu noteikt pamatprasības, ar ko nodrošina civilās aviācijas sektorā izmantotās informācijas drošību.

(16)Aeronavigācijas ražojumiem, daļām un neuzstādītām ierīcēm, lidlaukiem un to aprīkojumam, gaisa kuģu un lidlauku ekspluatantiem, ATM/ANS sistēmām un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pilotiem, gaisa satiksmes vadības dispečeriem un personām, ražojumiem un organizācijām, kas saistītas ar viņu mācībām un veselības pārbaudēm, vajadzētu būt sertifikātam vai licencei, ja tie atzīti par atbilstīgiem attiecīgajām pamatprasībām vai, attiecīgā gadījumā, citām šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu noteiktajām prasībām. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt vajadzīgos sīki izstrādātos noteikumus par minēto sertifikātu piešķiršanu un, attiecīgā gadījumā, par šādā nolūkā sniedzamajām deklarācijām, ņemot vērā regulas mērķus un konkrētas darbības būtību un risku.

(17)Būtu jādod iespēja aeronavigācijas ražojumu un daļu konstruēšanā un ražošanā iesaistītām organizācijām deklarēt ražojumu un daļu konstrukcijas atbilstību attiecīgajiem nozares standartiem, ja tiek uzskatīts, ka tas garantē pieņemamu drošības līmeni. Šī iespēja būtu jāattiecina tikai uz vieglajā un sporta aviācijā izmantojamiem ražojumiem un jāievēro attiecīgi ierobežojumi un nosacījumi drošības garantēšanai.

(18)Gaisa telpu līdztekus parastajiem gaisa kuģiem izmanto arī bezpilota gaisa kuģi, tāpēc šī regula būtu jāattiecina arī uz šādiem gaisa kuģiem neatkarīgi no to ekspluatācijas masas. Bezpilota gaisa kuģu tehnoloģijas tagad ļauj veikt plašu klāstu darbību, uz kurām vajadzētu attiecināt noteikumus, kas ir samērīgi ar konkrētas darbības vai darbību veida radīto risku.

(19)Noteikumiem par bezpilota gaisa kuģiem, cik vien iespējams, vajadzētu veicināt atbilstību attiecīgajām Savienības tiesību aktos garantētajām tiesībām, jo īpaši tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā, un tiesībām uz personas datu aizsardzību, kas noteiktas minētās hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 16. pantā, un kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 11 .

(20)Attiecībā uz dažiem bezpilota gaisa kuģu tipiem pienācīga drošības līmeņa sasniegšanai nav nepieciešams piemērot šīs regulas noteikumus, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, kā arī noteikumus par Aģentūru. Šādos gadījumos vajadzētu piemērot tirgus uzraudzības mehānismus, kas paredzēti Savienības saskaņošanas tiesību aktos ražojumu jomā.

(21)Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, Komisijai, Aģentūrai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kopīgi izmantojot resursus un sadarbojoties, būtu jārīkojas kā vienotai Eiropas aviācijas drošības sistēmai.

(22)Aģentūrai un valstu kompetentajām iestādēm vajadzētu sadarboties, lai sekmīgāk konstatētu nedrošus apstākļus un veiktu attiecīgus aizsardzības pasākumus. Dalībvalstīm it sevišķi vajadzētu būt iespējai savā starpā vai Aģentūrai nodot atbildību, kas šajā regulā noteikta saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, jo īpaši tad, ja tas vajadzīgs, lai uzlabotu drošību vai lietderīgāk izmantotu resursus. Katrā atsevišķā gadījumā arī jāsniedz dalībvalstīm atbalsts šo uzdevumu veikšanā, it sevišķi uz sadarbību balstītas uzraudzības un pārrobežu uzraudzības īstenošanā, šādā nolūkā izveidojot efektīvu sistēmu, kurā tiktu apkopota informācija par aviācijas inspektoriem un citiem speciālistiem, kuriem ir attiecīga pieredze, un kopīgi tiktu izmantota viņu palīdzība.

(23)Būtu jāizveido ārkārtas uzraudzības mehānisms, kuru Komisija izmantotu, kad pārbaudīti pierādījumi liecina par nopietnu un pastāvīgu dalībvalsts nespēju efektīvi veikt dažus vai visus sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumus, kas tai noteikti šajā regulā. Tādējādi, ja šāda situācija apdraud drošību un ja attiecīgā dalībvalsts nav radusi pienācīgu risinājumu, Aģentūrai vajadzētu būt iespējai uz laiku īstenot atbildību par konkrētajiem uzdevumiem.

(24)Lai īstenotu šīs regulas galvenos mērķus, kā arī mērķus, kas saistīti ar preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos, saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem piešķirtajiem sertifikātiem un sniegtajām deklarācijām vajadzētu būt derīgiem visās dalībvalstīs bez papildu prasībām vai izvērtēšanas.

(25)Piešķirot sertifikātus saskaņā ar šo regulu, varētu būt nepieciešams ņemt vērā sertifikātus vai citus attiecīgus dokumentus, kuri apliecina atbilstību un ir piešķirti saskaņā ar trešo valstu tiesību aktiem. Tas būtu darāms, ja tā noteikts attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos, kurus Savienība noslēgusi ar trešām valstīm, vai deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo regulu, un atbilstīgi minētajiem nolīgumiem vai deleģētajiem aktiem.

(26)Ņemot vērā šajā regulā paredzētos noteikumus par tādu sertifikātu un citu attiecīgu dokumentu pieņemšanu, kuri apliecina atbilstību un ir izsniegti saskaņā ar trešo valstu tiesību aktiem, būtu jāizbeidz vai jāpielāgo visi starptautiskie nolīgumi starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kas nav saderīgi ar minētajiem noteikumiem.

(27)Šajā regulā paredzēto noteikumu vai uz tās pamata pieņemto noteikumu piemērošanā būtu jāparedz pietiekams elastīgums, kas dalībvalstīm ļautu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties reaģētu uz problēmām, kuras saistītas ar civilās aviācijas drošību, vai lai piešķirtu atbrīvojumus konkrētos neparedzamos ārkārtas apstākļos vai steidzamām ekspluatācijas vajadzībām, piemērojot attiecīgus nosacījumus, it sevišķi, proporcionalitātes, objektīvas kontroles un pārredzamības nodrošināšanai. Proporcionalitātes nodrošināšanas labad Aģentūrai un Komisijai konkrētos pasākumus vai atbrīvojumus vajadzētu novērtēt, lai attiecīgi dotu ieteikumu vai pieņemtu lēmumu, tikai tad, ja šo pasākumu vai atbrīvojumu ilgums pārsniedz viena aviokompāniju lidojumu sarakstu plānošanas perioda ilgumu, proti, astoņus mēnešus, neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar LESD 258. pantu. Ja Aģentūra ir kompetentā iestāde konkrētu sertifikātu piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, arī tā būtu jāpilnvaro piešķirt šādus atbrīvojumus tādās pašās situācijās un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecībā uz dalībvalstīm. Šajā sakarībā būtu jāparedz arī noteikums par iespējamiem grozījumiem, kas varētu būt vajadzīgi attiecīgajos noteikumos, kuri paredzēti uz šīs regulas pamata pieņemtajos deleģētajos vai īstenošanas aktos, it sevišķi, lai atļautu izmantot citus līdzekļus atbilstības panākšanai, vienlaikus joprojām nodrošinot pieņemamu civilās aviācijas drošības līmeni Savienībā.

(28)Lai gādātu par šīs regulas atbilstīgu piemērošanu un ņemtu vērā nepieciešamību identificēt, novērtēt un mazināt riskus, kas apdraud civilās aviācijas drošību, Komisijai, Aģentūrai un valstu kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās ar visu informāciju, kas tām pieejama šīs regulas piemērošanas kontekstā. Šādā nolūkā būtu jāatļauj Aģentūrai organizēt strukturētu sadarbību attiecīgas ar drošību saistītas informācijas vākšanai, apmaiņai un analīzei. Tālab būtu jāatļauj tai noslēgt vajadzīgās administratīvās vienošanās.

(29)Lai veicinātu informācijas, tostarp datu, apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisiju un Aģentūru saistībā ar sertifikācijas, uzraudzības un izpildes darbībām, Aģentūrai sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju būtu jāizveido un jāpārvalda šādas informācijas elektronisks repozitorijs.

(30)Uz personas datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstis var noteikt atbrīvojumus un ierobežojumus attiecībā uz dažām tajā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, tostarp attiecībā uz medicīnisko un veselības datu apstrādi. Personas datu, un jo īpaši medicīnisko un veselības datu, apstrāde šīs regulas 63. pantā noteiktā repozitorija kontekstā ir vajadzīga, lai ļautu dalībvalstīm efektīvi sadarboties pilotu sertifikācijas un veselības stāvokļa uzraudzības jomā. Personas datu apmaiņai būtu jānotiek saskaņā ar stingriem nosacījumiem un tikai tādā apmērā, kas absolūti nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā regulā vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāprecizē Direktīvā 95/46/EK noteiktie principi.

(31)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 12 , un jo īpaši tās noteikumi par apstrādes konfidencialitāti un drošību, piemērojami personas datu apstrādei, ko Aģentūra veic, pildot pienākumus šīs regulas piemērošanā, konkrēti, šīs regulas 63. pantā noteiktā repozitorija pārvaldībā. Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā regulā vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāprecizē Regulā (EK) Nr. 45/2001 noteiktie principi.

(32)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1592/2002 13 Aģentūra ir izveidota Savienības esošajā institucionālajā struktūrā un pilnvaru sadalījumā, tā ir tehniskajos jautājumos neatkarīga un juridiski, administratīvi un finansiāli autonoma. Aģentūrai piešķirta papildu kompetence saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008. Lai Aģentūra spētu sekmīgāk pildīt jaunos uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu, būtu jāveic dažas korekcijas tās struktūrā un darbībā.

(33)Saskaņā ar Savienības institucionālo sistēmu par Savienības tiesību aktu īstenošanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis. Tāpēc šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos prasītos sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumus principā būtu jāveic valstu līmenī vienai vai vairākām dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tomēr dažos skaidri noteiktos gadījumos Aģentūrai vajadzētu būt pilnvarotai veikt minētos uzdevumus, kā noteikts šajā regulā. Šādos gadījumos būtu arī jāatļauj Aģentūrai veikt vajadzīgos ar gaisa kuģu ekspluatāciju, gaisa kuģu apkalpes kvalifikāciju vai trešās valsts gaisa kuģu izmantošanu saistītos pasākumus, ja tādējādi vislabāk var nodrošināt vienādību un sekmēt iekšējā tirgus darbību.

(34)Aģentūrai būtu jāsniedz Komisijai tehniskās zināšanas vajadzīgo tiesību aktu sagatavošanas nolūkā un vajadzības gadījumā jāpalīdz dalībvalstīm un nozarei tos īstenot. Tai vajadzētu spēt izdot sertifikācijas specifikācijas un norādes un sniegt tehniskus atzinumus, un atbilstīgi prasībām piešķirt sertifikātus vai reģistrēt deklarācijas.

(35)Globālajām navigācijas satelītu sistēmām, un jo īpaši Savienības Galileo programmai, būs centrālā nozīme Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas īstenošanā. Šajā ziņā Aģentūra būtu jāpilnvaro izstrādāt vajadzīgās tehniskās specifikācijas un sertificēt organizācijas, kuras sniedz Eiropas mēroga ATM/ANS, lai nodrošinātu augstu un vienādu drošības, savstarpējas izmantojamības un darbības efektivitātes līmeni.

(36)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2111/2005 14 ieviesa Aģentūras pienākumu izziņot visu informāciju, kas varētu būt svarīga, lai atjauninātu to gaisa pārvadātāju sarakstu, uz kuriem drošības apsvērumu dēļ attiecas darbības aizliegums Savienībā. Aģentūrai arī būtu jāpalīdz Komisijai īstenot Regulu (EK) Nr. 2111/2005, šādā nolūkā veicot trešo valstu ekspluatantu un par to uzraudzību atbildīgo iestāžu nepieciešamo novērtēšanu un sniedzot attiecīgus ieteikumus Komisijai.

(37)Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, vajadzētu būt iespējamam uzlikt naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus, vai abus, Aģentūras piešķirtu sertifikātu turētājiem un uzņēmumiem, kuri snieguši deklarācijas Aģentūrai, ja šie sertifikātu turētāji vai uzņēmumi ir pārkāpuši noteikumus, kas tiem piemērojami saskaņā ar šo regulu. Šādu naudas sodu un periodisku soda maksājumu uzlikšana būtu jāveic Komisijai, rīkojoties pēc Aģentūras ieteikuma. Šajā ziņā Komisijai, ņemot vērā katras atsevišķas lietas apstākļus, vajadzētu reaģēt uz šādiem pārkāpumiem samērīgi un atbilstīgi, paturot prātā citus iespējamos pasākumus, piemēram, sertifikāta anulēšanu.

(38)Lai veicinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, Aģentūra būtu jāpilnvaro uzraudzīt šādu piemērošanu dalībvalstīs, tostarp veicot pārbaudes.

(39)Aģentūrai, pamatojoties uz savām tehniskajām zināšanām, vajadzētu palīdzēt Komisijai veidot pētniecības politiku un īstenot Savienības pētniecības programmas. Būtu tai jāatļauj veikt steidzami vajadzīgu izpēti un piedalīties ad hoc pētniecības projektos Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas vai citu Savienības un trešo valstu privāti vai publiski finansētu programmu satvarā.

(40)Ņemot vērā pastāvošo savstarpējo atkarību starp lidojumu drošību un vispārējo drošību civilajā aviācijā, Aģentūrai vajadzētu piedalīties sadarbībā, kas skar aviācijas vispārējās drošības jomu, tostarp kiberdrošību. Tai vajadzētu pielietot savas zināšanas, palīdzot Komisijai un dalībvalstīm īstenot Savienības noteikumus šajā jomā.

(41)Aģentūrai pēc pieprasījuma vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai starptautisko attiecību jomā saistībā ar šajā regulā aptvertajiem aspektiem, it sevišķi attiecībā uz noteikumu saskaņošanu un sertifikātu savstarpēju atzīšanu. Tai vajadzētu būt tiesīgai, izmantojot darba vienošanās un saņemot Komisijas iepriekšēju apstiprinājumu, veidot atbilstošas attiecības ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām, kuras ir kompetentas jautājumos, uz ko attiecas šī regula. Lai uzlabotu drošību pasaules mērogā, ņemot vērā Savienībā piemērojamos augstos standartus, būtu jāatļauj Aģentūrai savas kompetences jomā iesaistīties ad hoc tehniskās sadarbības, pētniecības un palīdzības projektos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Aģentūrai arī būtu jāpalīdz Komisijai īstenot Savienības tiesību aktus citās civilās aviācijas regulējuma tehniskajās jomās, tādās kā drošība vai Eiropas vienotā gaisa telpa, kurās Aģentūrai ir attiecīga pieredze.

(42)Lai popularizētu labāko praksi un veicinātu Savienības aviācijas drošības tiesību aktu vienādu īstenošanu, Aģentūra var rīkot mācības.

(43)Uz Aģentūru vajadzētu attiecināt Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām noteiktos principus, un Aģentūrai būtu jādarbojas saskaņā ar minētajiem principiem.

(44)Lai efektīvi kontrolētu Aģentūras funkcijas, tās valdē vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm un Komisijai. Būtu jāpiešķir minētajai valdei vajadzīgās pilnvaras, jo īpaši pilnvaras iecelt izpilddirektoru un pieņemt konsolidēto gada darbības pārskatu, plānošanas dokumentu, gada budžetu un Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus.

(45)Lai nodrošinātu pārredzamību, ieinteresētajām personām vajadzētu piešķirt novērotāju statusu Aģentūras valdē.

(46)Lai valde varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus, tai būtu jāsaņem palīdzība no izpildvaldes, kurai it sevišķi vajadzētu sagatavot valdes lēmumus un sniegt padomu Aģentūras izpilddirektoram minēto lēmumu īstenošanā.

(47)Sabiedrības interešu labad Aģentūrai darbībā, kas saistīta ar drošību, jāpaļaujas tikai uz neatkarīgām specializētām zināšanām, stingri piemērojot šo regulu un uz tās pamata pieņemtos deleģētos un īstenošanas aktus. Tālab ar drošību saistīti Aģentūras lēmumi būtu jāpieņem tās izpilddirektoram, kuram vajadzētu būt plašām iespējām saņemt padomus un organizēt Aģentūras iekšējo darbu.

(48)Jānodrošina, ka personām, uz kurām attiecas Aģentūras pieņemtie lēmumi, ir pieejami nepieciešamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas atbilst īpašajām aviācijas nozares vajadzībām. Tāpēc būtu jāizveido attiecīgs pārsūdzības mehānisms, lai Aģentūras lēmumus varētu pārsūdzēt specializētā apelācijas padomē, par kuras lēmumiem savukārt var celt prasību Eiropas Savienības Tiesā ("Tiesa") saskaņā ar LESD.

(49)Visus lēmumus, ko saskaņā ar šo regulu pieņēmusi Komisija, var pārsūdzēt Tiesā saskaņā ar LESD. Tiesai saskaņā ar LESD 261. pantu būtu jāpiešķir neierobežota jurisdikcija attiecībā uz lēmumiem, ar kuriem Komisija uzliek naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus.

(50)Ja Aģentūra izstrādā tādu vispārēju noteikumu projektus, kuri jāīsteno valstu iestādēm, būtu jāapspriežas ar dalībvalstīm. Turklāt, ja noteikumiem varētu būt nozīmīga sociālā ietekme, būtu pienācīgi jāapspriežas ar ieinteresētajām personām, tostarp Savienības sociālajiem partneriem, kad Aģentūra sagatavo attiecīgo noteikumu projektu.

(51)Lai efektīvi izpildītu uzdevumus, kas tai noteikti šajā regulā, Aģentūrai vajadzības gadījumā būtu jāsadarbojas ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jomās, kurās to darbība skar civilās aviācijas tehniskos aspektus. Aģentūrai būtu jo īpaši jāsadarbojas ar Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru, apmainoties ar informāciju par ķīmisko vielu drošumu, to ietekmi uz aviācijas drošību un saistītajiem zinātniskajiem un tehniskajiem aspektiem. Ja vajadzīga apspriešanās saistībā ar militāriem aspektiem, Aģentūrai būtu jāiesaista Eiropas Aizsardzības aģentūra.

(52)Jāsniedz tāda pietiekama informācija sabiedrībai, kas attiecas uz civilās aviācijas drošības līmeni un ar to saistīto vides aizsardzību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 un attiecīgos valsts tiesību aktus.

(53)Lai garantētu Aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kuru galvenokārt finansē no Savienības iemaksas un Eiropas aviācijas drošības sistēmas lietotāju samaksātajām nodevām un maksājumiem. Nekādas finansiālas iemaksas, ko Aģentūra saņēmusi no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citiem tiesību subjektiem vai personām, nedrīkstētu negatīvi ietekmēt tās neatkarību un objektivitāti. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, savukārt finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. Lai Aģentūra nākotnē spētu piedalīties visos attiecīgajos projektos, tai būtu jādod iespēja saņemt dotācijas. Lai atspoguļotu principu "lietotājs maksā", Aģentūras ieņēmumos būtu jāiekļauj maksājumi, kas samaksāti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXXX/XXXX par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu.

(54)Lai nodrošinātu, ka Aģentūra efektīvi un laikus var apmierināt pieprasījumu pēc tās veiktajām darbībām, it sevišķi – sertifikācijas darbībām un darbībām, kas saistītas ar iespējamu atbildības nodošanu no dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot pārdomātas finanšu pārvaldības principus, štatu sarakstā būtu jāņem vērā resursi, kas vajadzīgi, lai efektīvi un laikus apmierinātu pieprasījumu pēc sertifikācijas un citām Aģentūras veiktajām darbībām, tostarp darbībām, kas izriet no atbildības nodošanas saskaņā ar 53., 54. un 55. pantu. Šādā nolūkā būtu jāizveido rādītāju kopums, ar ko mēra Aģentūras darba slodzi un efektivitāti attiecībā pret darbībām, kuras finansē no nodevām un maksājumiem. Ņemot vērā minētos rādītājus, Aģentūrai personāla plānošana un resursu pārvaldība saistībā ar nodevām un maksājumiem būtu jāpielāgo tā, lai tā spētu atbilstīgi reaģēt uz šādu pieprasījumu un no nodevām un maksājumiem gūto ieņēmumu svārstībām.

(55)Jāizstrādā attiecīgi pasākumi sensitīvas ar drošību saistītas informācijas nepieciešamajai aizsardzībai.

(56)Aģentūras iekasētās nodevas un maksājumi būtu jānosaka pārredzami, godīgi, bez diskriminācijas un vienādi. Tie nedrīkstētu kaitēt attiecīgās Savienības nozares konkurētspējai. Turklāt tie būtu jānosaka, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo juridisko vai fizisko personu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, spēju maksāt.

(57)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 15 .

(58)Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar atbrīvojumiem no šīs regulas noteikumu piemērošanas, ārkārtas uzraudzības mehānismu, koriģējošām darbībām un aizsardzības pasākumiem.

(59)Lai ņemtu vērā tehniskās, zinātniskās, darbības vai drošības vajadzības, tālab grozot vai papildinot noteikumus par lidojumderīgumu, vides aizsardzību, gaisa kuģu apkalpēm, gaisa kuģu ekspluatāciju, lidlaukiem, ATM/ANS, gaisa satiksmes vadības dispečeriem, trešo valstu ekspluatantiem, bezpilota gaisa kuģiem, uzraudzību un izpildi, elastības noteikumiem, naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, nodevām un maksājumiem, kā arī šīs regulas pielikumos noteiktās prasības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt aktus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

(60)Lai uzlabotu civilās aviācijas drošību visā Eiropā, būtu jātiecas iesaistīt Eiropas trešās valstis. Valstis, kuras noslēgušas starptautiskus nolīgumus ar Savienību nolūkā pieņemt un piemērot Savienības acquis jomā, uz ko attiecas šī regula, būtu jāiesaista Aģentūras darbā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti minētajos nolīgumos.

(61)Ar šo regulu nosaka kopīgus noteikumus civilās aviācijas jomā un patur spēkā Aģentūras izveidi. Tāpēc būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 16 .

(62)Ar šo regulu ieviestās izmaiņas ietekmē citu Savienības tiesību aktu īstenošanu. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 17 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 996/2010 18 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 19 .

(63)Regula (EK) Nr. 1008/2008 būtu jāgroza, lai pienācīgi ņemtu vērā šajā regulā paredzēto iespēju, ka Aģentūra var kļūt par kompetento iestādi gaisa kuģa ekspluatanta apliecību piešķiršanai un uzraudzībai. Turklāt, ņemot vērā to, ka pieaug tādu gaisa pārvadātāju nozīmība, kuru darbības bāzes atrodas vairākās dalībvalstīs, un tā rezultātā kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par darbības licencēm, un kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par gaisa kuģa ekspluatanta apliecībām, ne vienmēr ir viena un tā pati iestāde, ir jāpastiprina šādu gaisa pārvadātāju efektīva uzraudzība. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1008/2008 būtu jāgroza, lai nodrošinātu ciešu sadarbību starp iestādēm, kuras atbild attiecīgi par gaisa kuģa ekspluatanta apliecības uzraudzību un par darbības licences uzraudzību.

(64)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izveidot un saglabāt vienādu, augstu civilās aviācijas drošības līmeni, vienlaikus nodrošinot vienādu, augstu vides aizsardzības līmeni, aviācijas visnotaļ transnacionālās būtības un sarežģītības dēļ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis, bet, pateicoties šīs regulas Savienības mēroga tvērumam, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Principi

1. pants

Priekšmets un mērķi

1.Šīs regulas galvenais mērķis ir izveidot un saglabāt vienādu, augstu civilās aviācijas drošības līmeni Savienībā, vienlaikus nodrošinot vienādu, augstu vides aizsardzības līmeni.

2.Šīs regulas papildu mērķi ir:

(a)sekmēt Savienības aviācijas politikas mērķu sasniegšanu kopumā un civilās aviācijas sektora vispārējās darbības uzlabošanu;

(b)šīs regulas aptvertajās jomās atvieglot preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos, nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem iekšējā aviācijas tirgus dalībniekiem un uzlabot Savienības aviācijas nozares konkurētspēju;

(c)uzlabot reglamentējošo un sertifikācijas procesu rentabilitāti un efektivitāti, kā arī veicināt resursu optimālu izmantošanu valsts un Savienības līmenī;

(d)šīs regulas aptvertajās jomās sekmēt vienāda, augsta drošības līmeņa izveidošanu un saglabāšanu civilajā aviācijā;

(e)palīdzēt dalībvalstīm izpildīt Čikāgas konvencijā noteiktos pienākumus, nodrošinot tās noteikumu kopīgu interpretāciju un vienādu īstenošanu;

(f)pasaules mērogā popularizēt Savienības uzskatus par civilās aviācijas standartiem un civilās aviācijas noteikumiem, šādā nolūkā veidojot attiecīgu sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

(g)veicināt pētniecību un inovāciju, cita starpā reglamentējošos un sertifikācijas procesos;

(h)šīs regulas aptvertajās jomās sekmēt tehnisko un ekspluatācijas sadarbspēju.

3.Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos mērķus īsteno, cita starpā:

(a)sagatavojot, pieņemot un vienādi piemērojot visus vajadzīgos tiesību aktus;

(b)nodrošinot to, ka saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem sniegtās deklarācijas un piešķirtie sertifikāti ir derīgi visā Savienībā bez jebkādām papildu prasībām;

(c)attiecīgā gadījumā un ar standartizācijas iestāžu un citu nozares struktūru iesaistīšanos izstrādājot detalizētus tehniskos standartus, kas izmantojami, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem;

(d)izveidojot neatkarīgu Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (turpmāk "Aģentūra");

(e)nodrošinot visu vajadzīgo tiesību aktu vienādu īstenošanu, ko savā attiecīgajā atbildības jomā veic valstu kompetentās iestādes un Aģentūra;

(f)veicot informācijas vākšanu, analīzi un apmaiņu, kas vajadzīga uz pierādījumiem balstītai lēmumu pieņemšanai;

(g)īstenojot informētības uzlabošanas un popularizēšanas iniciatīvas, tostarp rīkojot mācības, uzlabojot saziņu un izplatot attiecīgu drošības informāciju.

2. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro:

(a)gaisa kuģu konstruēšanai un ražošanai, ko veic fiziska vai juridiska persona Aģentūras vai dalībvalsts uzraudzībā;

(b)gaisa kuģu, kā arī ar tiem saistītu ražojumu, daļu un neuzstādītu ierīču konstruēšanai, ražošanai, tehniskajai apkopei un ekspluatācijai, ja gaisa kuģis ir:

i)reģistrēts dalībvalstī, ja vien un ciktāl dalībvalsts savu Čikāgas konvencijā noteikto atbildību nav nodevusi trešai valstij un gaisa kuģi neekspluatē trešās valsts ekspluatants;

ii)reģistrēts trešā valstī un to ekspluatē ekspluatants, kas veic uzņēmējdarbību vai kas ir rezidents, vai kura galvenā darījumdarbības vieta ir teritorijā, kurai piemēro Līgumus;

(c)gaisa kuģu ekspluatācijai lidojumiem uz Eiropas vienoto gaisa telpu, lidojumiem tajā vai no tās, kurus veic trešās valsts ekspluatants;

(d)tāda lidlauka aprīkojuma konstruēšanai, ražošanai, tehniskajai apkopei un ekspluatācijai, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot e) apakšpunktā minētajos lidlaukos un apkalpošanas uz zemes un perona pārvaldības pakalpojumu sniegšanai minētajos lidlaukos;

(e)tādu lidlauku projektēšanai, tehniskajai apkopei un ekspluatācijai, kas atrodas teritorijā, kurai piemēro Līgumus, un kas ir:

i)pieejami publiskai izmantošanai;

ii)apkalpo komerciālos gaisa pārvadājumus;

iii)apkalpo lidojumus, kuros izmanto instrumentālās pieejas vai izlidošanas procedūras; un

iv)kuros ir 800 metrus garš vai garāks cietā seguma skrejceļš vai kuros apkalpo tikai helikopterus;

(f)neskarot Savienības un valstu tiesību aktus vides un zemes izmantošanas plānošanas jomā, e) apakšpunktā minēto lidlauku apkārtnes aizsardzības pasākumiem;

(g)gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu ("ATM/ANS") sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā un šo ATM/ANS sniegšanai izmantoto sistēmu un komponentu konstruēšanai, ražošanai, tehniskajai apkopei un ekspluatācijai;

(h)bezpilota gaisa kuģu, to dzinēju, propelleru, daļu un neuzstādītu ierīču, kā arī bezpilota gaisa kuģu tālvadības ierīču konstruēšanai, ražošanai, tehniskajai apkopei un ekspluatācijai, ja šādus gaisa kuģus Eiropas vienotajā gaisa telpā ekspluatē ekspluatants, kas veic uzņēmējdarbību vai ir rezidents teritorijā, kurai piemēro Līgumus.

2.Šo regulu piemēro arī 1. punktā minētajās darbībās iesaistītajam personālam un organizācijām.

3.Šo regulu nepiemēro:

(a)valsts gaisa kuģiem un to ražojumiem, daļām un neuzstādītām ierīcēm, kā arī valsts gaisa kuģu darbībās un pakalpojumos iesaistītajam personālam un organizācijām;

(b)lidlaukiem vai to daļām, kā arī aprīkojumam, personālam un organizācijām, ko kontrolē un ekspluatē bruņotie spēki;

(c)ATM/ANS, tostarp sistēmām un komponentiem, personālam un organizācijām, ko nodrošina vai dara pieejamus bruņotie spēki;

(d)tādu gaisa kuģu konstruēšanai, ražošanai, tehniskajai apkopei un ekspluatācijai, kuru ekspluatācija rada zemu aviācijas drošības apdraudējumu un kuri norādīti I pielikumā, un tajā iesaistītajam personālam un organizācijām.

Attiecībā uz a) apakšpunktu dalībvalstis nodrošina, ka tajā minētās valsts gaisa kuģu darbības veic un pakalpojumus sniedz, pienācīgi ņemot vērā šīs regulas mērķus. Dalībvalstis arī nodrošina, ka vajadzības gadījumā valsts gaisa kuģi tiek nošķirti no citiem gaisa kuģiem.

Attiecībā uz d) apakšpunktu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai pielāgotu turpmāk norādītos I pielikumā noteiktos kritērijus, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā tehnikas vai ekspluatācijas progresu, it sevišķi jaunu ražošanas metožu vai jaunu tehnoloģiju ieviešanu, un ciktāl tas ir pamatoti, ņemot vērā zemo aviācijas drošības apdraudējumu, ko rada attiecīgo gaisa kuģu ekspluatācija:

(i)minētā pielikuma a) punkta i) apakšpunktā norādītos datumus;

(ii)minētā pielikuma e), f), g), h), i) un j) punktā norādītos masas, ātruma un karstā gaisa apjoma ierobežojumus.

4.Organizācija, kas atbild par gaisa kuģa tipa konstruēšanu, var lūgt Komisijai pieņemt lēmumu, ka III nodaļas I iedaļas noteikumus piemēro minētā gaisa kuģa tipa konstruēšanai, ražošanai un tehniskajai apkopei un šajās darbībās iesaistītajam personālam un organizācijām, ja:

(a)attiecīgais gaisa kuģa tips ietilpst I pielikuma e), f), g), h), i) vai j) punkta darbības jomā;

(b)minēto gaisa kuģa tipu paredzēts ražot sērijveidā; un

(c)minētā gaisa kuģa tipa konstrukcija nav apstiprināta saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.

Komisija, pamatojoties uz minēto pieprasījumu, pēc apspriešanās ar Aģentūru un dalībvalsti, kurā ir attiecīgās organizācijas galvenā darījumdarbības vieta, pieņem lēmumu par to, vai pirmajā daļā norādītie kritēriji ir izpildīti. Minēto lēmumu pieņem ar īstenošanas aktu, kuru pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Aģentūra minēto lēmumu arī iekļauj 63. pantā minētajā repozitorijā.

No minētajā īstenošanas lēmumā norādītā datuma attiecīgā gaisa kuģa tipa konstruēšanu, ražošanu un tehnisko apkopi un šajās darbībās iesaistīto personālu un organizācijas reglamentē vienīgi III nodaļas I iedaļas noteikumi un uz šo noteikumu pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumi. Šādā gadījumā attiecīgajam gaisa kuģa tipam piemērojami arī IV nodaļas un V nodaļas noteikumi, kas saistīti ar III nodaļas I iedaļas noteikumu piemērošanu.

5.Neskarot Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (pārstrādāta redakcija) 8. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētie militārie objekti, kas ir pieejami vispārējas nozīmes gaisa satiksmei, un šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minētie ATM/ANS, ko bruņotie spēki nodrošina vai dara pieejamus vispārējas nozīmes gaisa satiksmei, garantē drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs šīs regulas VII un VIII pielikumā noteikto pamatprasību piemērošanas rezultātā sasniegtajam drošības līmenim.

6.Dalībvalstis var pieņemt lēmumu jebkurus III nodaļas I, II, III, V, VI vai VII iedaļas noteikumus piemērot dažām vai visām šā panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām darbībām un šajās darbībās iesaistītajam personālam un organizācijām.

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai un Aģentūrai par savu nodomu. Minētajā paziņojumā ietver visu būtisko informāciju un jo īpaši norāda:

(a)iedaļu vai iedaļas, ko dalībvalsts nodomājusi piemērot;

(b)attiecīgās darbības, personālu un organizācijas;

(c)paredzētā lēmuma pamatojumu; un

(d)datumu, no kura paredzētais lēmums piemērojams.

Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru pieņem lēmumu par to, vai, ņemot vērā attiecīgo darbību, personāla un organizāciju iezīmes un paziņotās iedaļas vai paziņoto iedaļu noteikumu mērķi un saturu, attiecīgos noteikums var efektīvi piemērot, un vajadzības gadījumā nosaka piemērošanas nosacījumus. Komisijas lēmumu, ko pieņem ar īstenošanas aktu, pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Aģentūra minēto lēmumu iekļauj 63. pantā minētajā repozitorijā.

Attiecīgā dalībvalsts piemēro Komisijai paziņotās iedaļas vai paziņoto iedaļu noteikumus tikai pēc Komisijas pozitīva lēmuma un, attiecīgā gadījumā, pēc tam, kad nodrošinājusi minētajā lēmumā paredzēto nosacījumu izpildi. Šādā gadījumā no dalībvalsts lēmumā norādītā datuma attiecīgās darbības, personālu un organizācijas reglamentē vienīgi minētie noteikumi un uz to pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumi. Šādā gadījumā attiecīgajām darbībām, personālam un organizācijām piemērojami arī IV nodaļas un V nodaļas noteikumi, kas saistīti ar paziņotās iedaļas vai paziņoto iedaļu noteikumu piemērošanu.

Komisija, Aģentūra un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes sadarbojas šā punkta piemērošanas nolūkā.

Dalībvalstis var nolemt anulēt saskaņā ar šo punktu pieņemtos lēmumus. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts sniedz paziņojumu Komisijai un Aģentūrai. Minēto paziņojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un Aģentūra to iekļauj 63. pantā minētajā repozitorijā. Attiecīgā dalībvalsts paredz atbilstīgu pārejas periodu.

7.Dalībvalstis var pieņemt lēmumu piešķirt atbrīvojumu no šīs regulas noteikumu piemērošanas lidlauka projektēšanai, tehniskajai apkopei un ekspluatācijai un konkrētajā lidlaukā izmantotajam aprīkojumam, ja lidlaukā apkalpo ne vairāk kā 10 000 pasažieru gadā un ne vairāk kā 850 ar kravu pārvadājumiem saistītu pārvadājumu darbību gadā un ja šāds atbrīvojums neapdraud atbilstību 29. pantā minētajām pamatprasībām.

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts ar argumentētu pieteikumu paziņo Komisijai un Aģentūrai par savu nodomu pieņemt šādu lēmumu. Minētajā pieteikumā ietver visu būtisko informāciju, kas saistīta ar paredzēto lēmumu.

Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru pieņem lēmumu par to, vai pirmajā daļā norādītie nosacījumi ir izpildīti. Komisijas lēmumu, ko pieņem ar īstenošanas aktu, pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Aģentūra minēto lēmumu iekļauj 63. pantā minētajā repozitorijā.

Attiecīgā dalībvalsts pieņem paredzēto lēmumu tikai pēc Komisijas pozitīva lēmuma. Šādā gadījumā no dalībvalsts lēmumā norādītā datuma konkrētā lidlauka projektēšanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju un tajā izmantoto aprīkojumu vairs nereglamentē šīs regulas noteikumi un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumi.

Dalībvalstis katru gadu pārskata satiksmes apjoma rādītājus lidlaukos, kuriem tās piešķīrušas atbrīvojumu saskaņā ar šo punktu. Ja šādā pārskatīšanā konstatēts, ka trīs secīgos gados kādā no šiem lidlaukiem apkalpoti vairāk nekā 10 000 pasažieri gadā un vairāk nekā 850 ar kravu pārvadājumiem saistītas pārvadājumu darbības gadā, attiecīgā dalībvalsts anulē konkrētajam lidlaukam piešķirto atbrīvojumu. Šādā gadījumā tā atbilstīgi informē Komisiju un Aģentūru. Lēmumu par atbrīvojuma anulēšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un Aģentūra to iekļauj 63. pantā minētajā repozitorijā.

Šā punkta noteikumi neietekmē atbrīvojumus, kurus dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 3.b punktu. Lēmumus, kuros noteikti minētie atbrīvojumi, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un Aģentūra tos iekļauj 63. pantā minētajā repozitorijā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)"uzraudzība" ir pastāvīga pārbaude, ko kompetentā iestāde veic vai kompetentās iestādes uzdevumā veic, lai pārliecinātos, ka prasības, uz kuru pamata piešķirts sertifikāts, vai prasības, attiecībā uz kurām sniegta deklarācija, joprojām ir izpildītas;

(2)"Čikāgas Konvencija" ir Čikāgā 1944. gada 7. decembrī parakstītā Konvencija par starptautisko civilo aviāciju un tās pielikumi;

(3)"ražojums" ir gaisa kuģis, dzinējs vai propelleris;

(4)"daļa" ir jebkura gaisa kuģa daļa, kas nav dzinējs vai propelleris;

(5)"ATM/ANS komponents" ir jebkurš komponents, kā noteikts Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX 20 2. panta 19. punktā;

(6)"sertifikācija" ir jebkāds veids, kādā saskaņā ar šo regulu, pamatojoties uz attiecīgu novērtējumu, atzīst, ka organizācija vai persona, ražojums, daļa, neuzstādīta ierīce, lidlauks, lidlauka aprīkojums, ATM/ANS sistēma, ATM/ANS komponents vai lidojumu simulācijas trenažieru iekārta atbilst šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu piemērojamajām prasībām, šādā nolūkā piešķirot sertifikātu, kas apliecina šādu atbilstību;

(7)"deklarācija" ir jebkurš rakstisks paziņojums, kas saskaņā ar šo regulu sniegts vienīgi uz tādas juridiskas vai fiziskas personas atbildību, uz kuru attiecas šī regula, un kas apstiprina, ka ir izpildītas šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu piemērojamās prasības, kuras attiecas uz organizāciju vai personu, ražojumu, daļu, neuzstādītu ierīci, lidlauka aprīkojumu, ATM/ANS sistēmu vai ATM/ANS komponentu;

(8)"kvalificēts tiesību subjekts" ir akreditēta juridiska vai fiziska persona, kurai Aģentūra vai valsts kompetentā iestāde var uzdot konkrētus sertifikācijas vai uzraudzības uzdevumus saskaņā ar šo regulu Aģentūras vai valsts kompetentās iestādes kontrolē un atbildībā;

(9)"sertifikāts" ir jebkurš sertifikāts, apstiprinājums, licence, atļauja, apliecība vai cits dokuments, kas izdots sertifikācijas rezultātā un apliecina atbilstību piemērojamām prasībām;

(10)"ekspluatants" ir jebkura juridiska vai fiziska persona, kas ekspluatē vai vēlas ekspluatēt vienu vai vairākus gaisa kuģus vai vienu vai vairākus lidlaukus;

(11)"lidojumu simulācijas trenažieru iekārta" ir jebkura tipa iekārta, kas uz zemes simulē lidojuma apstākļus, tostarp lidojumu trenažieri, lidojumu trenažieru iekārtas, lidojumu un navigācijas procedūru trenažieri un pamatlīmeņa instrumentālo lidojumu trenažieri;

(12)"lidlauks" ir noteikts zemes vai ūdens virsmas iecirknis vai iecirknis uz stacionāras konstrukcijas, stacionāras konstrukcijas atklātā jūrā vai peldošas konstrukcijas (ieskaitot visas ēkas, iekārtas un ierīces uz tā), kuru pilnībā vai daļēji izmanto gaisa kuģu ielidošanai, izlidošanai un kustībai pa tā virsmu;

(13)"lidlauka aprīkojums" ir jebkura ierīce, aparāts, piederums, programmatūra vai papildierīce, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot, lai palīdzētu ekspluatēt gaisa kuģi lidlaukā;

(14)"perons" ir noteikts lidlauka iecirknis, kas paredzēts, lai tajā novietotu gaisa kuģus pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai, pasta vai kravas iekraušanai un izkraušanai, degvielas uzpildei, stāvēšanai un tehniskajai apkopei;

(15)"perona pārvaldības pakalpojums" ir uz perona nodrošināts pakalpojums gaisa kuģu un transportlīdzekļu darbības un kustības regulēšanai;

(16)"ATM/ANS" ir gaisa satiksmes pārvaldības funkcijas un pakalpojumi, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX 2. panta 10. punktā, aeronavigācijas pakalpojumi, kā definēts minētās regulas 2. panta 4. punktā, tostarp minētās regulas 17. pantā norādītās tīkla pārvaldības funkcijas un pakalpojumi, un pakalpojumi, kas ietver datu ieguvi un apstrādi un datu formatēšanu un nosūtīšanu vispārējas nozīmes gaisa satiksmes dalībniekiem drošībai būtiskām aeronavigācijas vajadzībām;

(17)"ATM/ANS sistēma" ir jebkura sistēmu kombinācija, kā definēts Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX 2. panta 33. punktā;

(18)"ATM ģenerālplāns" ir Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX 2. panta 14. punktā minētais dokuments;

(19)"lidojumu informācijas pakalpojums" ir pakalpojums, kas tiek nodrošināts, lai sniegtu konsultācijas un informāciju, kura ir noderīga drošai un efektīvai lidojumu veikšanai;

(20)"vispārējas nozīmes gaisa satiksme" ir jebkura civilās aviācijas gaisa kuģu un valsts gaisa kuģu pārvietošanās, kas notiek saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ("ICAO") procedūrām;

(21)"starptautiskie standarti un ieteiktā prakse" ir starptautiskie standarti un ieteiktā prakse, ko ICAO pieņēmusi saskaņā ar Čikāgas konvencijas 37. pantu;

(22)"apkalpošana uz zemes" ir jebkurš pakalpojums, kas tiek nodrošināts lidlaukos, ietverot ar drošību saistītas darbības tādās jomās kā administratīvie pakalpojumi uz zemes un pārraudzība, pasažieru apkalpošana, bagāžas apstrāde, kravas un pasta apstrāde, apkalpošana uz perona, gaisa kuģu apkalpošana, nodrošināšana ar degvielu un smērvielām, gaisa kuģu tehniskā apkope, lidojumu veikšanas un gaisa kuģu apkalpju pārvaldība, virszemes transporta pakalpojumi un ēdināšana;

(23)"komerciālie gaisa pārvadājumi" ir gaisa kuģa ekspluatācija pasažieru, kravas vai pasta pārvadāšanai starp diviem dažādiem lidlaukiem, saņemot par to atalgojumu vai citu mantisku atlīdzību;

(24)"drošības darbība" ir dalībvalsts, Savienības vai organizācijas sasniegumi drošības jomā, kurus nosaka tās drošības darbības mērķi un drošības darbības rādītāji;

(25)"drošības darbības rādītājs" ir parametrs, ko izmanto drošības darbības pārraudzībai un novērtēšanai;

(26)"drošības darbības mērķis" ir mērķis, kas plānots vai iecerēts, lai konkrētā laikposmā panāktu atbilstību drošības darbības rādītājiem;

(27)"gaisa kuģis" ir jebkura mašīna, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu;

(28)"neuzstādīta ierīce" ir jebkura ierīce, kas atrodas gaisa kuģī, bet nav uzstādīta gaisa kuģī, un var ietekmēt drošību;

(29)"bezpilota gaisa kuģis" ir jebkurš gaisa kuģis, ko ekspluatē vai kas konstruēts tā, lai to varētu ekspluatēt, ja gaisa kuģī nav pilota;

(30)"bezpilota gaisa kuģa tālvadības ierīce" ir jebkura ierīce, aparāts, piederums, programmatūra vai papildierīce, kas vajadzīga bezpilota gaisa kuģa drošai ekspluatācijai;

(31)"dalībvalstī reģistrēts gaisa kuģis" vai "trešā valstī reģistrēts gaisa kuģis" ir gaisa kuģis, kas reģistrēts saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ieteikto praksi Čikāgas konvencijas 7. pielikumā "Gaisa kuģa valstspiederība un reģistrācijas marķējums";

(32)"valsts gaisa kuģis" ir gaisa kuģis, ko dalībvalsts kontrolē un atbildībā izmanto militāros, muitas, policijas, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, krasta apsardzes vai tamlīdzīgos darbos vai pakalpojumos, ko sabiedrības interesēs īsteno struktūra, kurai piešķirtas valsts iestādes pilnvaras;

(33)"Eiropas vienotā gaisa telpa" ir tās teritorijas gaisa telpa, kurai piemēro Līgumus, kā arī jebkura cita gaisa telpa, kurā dalībvalstis piemēro Regulu (ES) Nr. XXX/XXXX saskaņā ar tās 1. panta 4. punktu;

(34)"valsts kompetentā iestāde" ir viens vai vairāki tiesību subjekti, ko norīkojusi dalībvalsts un kam ir vajadzīgās pilnvaras un ir uzticēts pienākums īstenot uzdevumus saistībā ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

4. pants

Saskaņā ar šo regulu īstenoto pasākumu principi

1.Īstenojot pasākumus saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis, Komisija un Aģentūra:

(a)atspoguļo jaunākos sasniegumus un paraugpraksi aviācijas jomā un ņem vērā pasaulē gūto pieredzi aviācijas nozarē un zinātnes un tehnikas attīstību attiecīgajās jomās;

(b)pamatojas uz labākajiem pieejamajiem pierādījumiem un analīzi;

(c)ļauj nekavējoties reaģēt uz konstatētiem nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu un starptautiskās drošības pārkāpumu cēloņiem;

(d)ņem vērā savstarpējo atkarību starp dažādām aviācijas drošības jomām un starp aviācijas drošību un citām aviācijas regulējuma tehniskajām jomām;

(e)ja iespējams, prasības nosaka, koncentrējoties uz sasniedzamajiem mērķiem, bet vienlaikus atļaujot izmantot dažādus līdzekļus šo mērķu īstenošanai;

(f)veicina iestāžu sadarbību un resursu efektīvu izmantošanu Savienības un dalībvalsts līmenī;

(g)kad iespējams, īsteno nesaistošus pasākumus, tostarp drošības veicināšanas darbības;

(h)ņem vērā Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības civilās aviācijas jomā.

2.Saskaņā ar šo regulu īstenotie pasākumi atbilst katras konkrētas darbības, uz kuru tie attiecas, būtībai un riskiem un ir samērīgi ar tiem. Sagatavojot un ieviešot šādus pasākumus, dalībvalstis, Komisija un Aģentūra atbilstīgi katrai konkrētajai darbībai ņem vērā:

(a)to, vai gaisa kuģī atrodas citas personas, izņemot lidojuma apkalpi, un jo īpaši to, vai pārvadājums pieejams plašākai sabiedrībai;

(b)to, kādā mērā darbība var apdraudēt trešās personas vai īpašumu uz zemes;

(c)iesaistīto gaisa kuģu kompleksumu un veiktspēju;

(d)lidojuma mērķi un izmantotās gaisa telpas veidu;

(e)pārvadājuma vai darbības veidu, mērogu un sarežģītību, attiecīgā gadījumā ietverot atbildīgās organizācijas vai personas apkalpotās satiksmes apjomu un veidu;

(f)to, kādā mērā personas, kuras skar ar darbību saistītie riski, spēj novērtēt un kontrolēt šos riskus;

(g)iepriekšējo sertifikācijas un uzraudzības darbību rezultātus.

II NODAĻA

Aviācijas drošības pārvaldība

5. pants

Eiropas aviācijas drošības programma

1.Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru pieņem, publicē un vajadzības gadījumā atjaunina dokumentu, kurā aprakstīta Eiropas aviācijas drošības sistēmas darbība, ietverot noteikumus, darbības un procesus, ko izmanto civilās aviācijas drošības pārvaldībai Savienībā saskaņā ar šo regulu ("Eiropas aviācijas drošības programma").

2.Eiropas aviācijas drošības programmā apraksta vismaz:

(a)Eiropas aviācijas drošības politiku, mērķus un resursus;

(b)Eiropas aviācijas drošības riska pārvaldību;

(c)Eiropas aviācijas drošības garantijas;

(d)Eiropas aviācijas drošības veicināšanu.

Eiropas aviācijas drošības programmā apraksta arī 6. pantā minētā Eiropas aviācijas drošības plāna izstrādāšanas, pieņemšanas, atjaunināšanas un īstenošanas procesu, kurā cieši iesaistās dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas.

6. pants

Eiropas aviācijas drošības plāns

1.Aģentūra izstrādā, pieņem, publicē un pēc tam vismaz reizi gadā atjaunina Eiropas aviācijas drošības plānu. Pamatojoties uz attiecīgas drošības informācijas novērtējumu, Eiropas aviācijas drošības plānā norāda galvenos drošības riskus, kuri apdraud Eiropas aviācijas drošības sistēmu, un nosaka šo risku mazināšanai nepieciešamās darbības.

2.Aģentūra īpašā drošības riska portfelī dokumentē 1. punktā minētos drošības riskus un pārrauga to, kā iesaistītās personas īsteno ar tiem saistītās riska mazināšanas darbības, tostarp attiecīgā gadījuma nosakot drošības darbības rādītājus.

3.Eiropas aviācijas drošības plānā, ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus, norāda pieņemamo drošības darbības līmeni Savienībā, kuru dalībvalstis, Komisija un Aģentūra kopīgi tiecas panākt.

7. pants

Valsts aviācijas drošības programma

1.Katra dalībvalsts izveido valsts aviācijas drošības programmu civilās aviācijas drošības pārvaldībai saistībā ar tās atbildībā esošajām aviācijas darbībām ("valsts aviācijas drošības programma"). Minētā programma ir samērīga ar attiecīgo darbību apmēru un sarežģītību un saskanīga ar Eiropas aviācijas drošības programmu.

2.Valsts aviācijas drošības programma ietver vismaz šādus elementus:

(a)aviācijas drošības politika, mērķi un resursi;

(b)aviācijas drošības riska pārvaldība;

(c)aviācijas drošības garantijas;

(d)aviācijas drošības veicināšana.

3.Valsts aviācijas drošības programmā, ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus un 6. panta 3. punktā minēto pieņemamo drošības darbības līmeni, norāda pieņemamo drošības darbības līmeni, kas sasniedzams valsts mērogā attiecībā uz konkrētās dalībvalsts atbildībā esošajām aviācijas darbībām.

8. pants

Valsts aviācijas drošības plāns

1.Valsts aviācijas drošības programmai pievieno valsts aviācijas drošības plānu. Pamatojoties uz attiecīgas drošības informācijas novērtējumu, katra dalībvalsts minētajā plānā norāda galvenos drošības riskus, kuri apdraud konkrētās valsts civilās aviācijas drošības sistēmu, un nosaka šo risku mazināšanai nepieciešamās darbības.

2.Valsts aviācijas drošības plānā ietver Eiropas aviācijas drošības plānā norādītos riskus un darbības, kas ir būtiski konkrētajai dalībvalstij. Dalībvalsts, norādot iemeslus, paziņo Aģentūrai, kurus Eiropas aviācijas drošības plānā norādītos riskus un darbības tā neuzskata par būtiskiem savai valsts aviācijas drošības sistēmai.

III NODAĻA

BŪTISKĀS PRASĪBAS

I iedaļa

Lidojumderīgums un vides aizsardzība

9. pants

Pamatprasības

Šīs regulas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie gaisa kuģi un to dzinēji, propelleri, daļas un neuzstādītas ierīces atbilst II pielikumā noteiktajām lidojumderīguma pamatprasībām un attiecībā uz troksni un emisijām – III pielikumā noteiktajām pamatprasībām ražojumu saderīgumam vides aizsardzības ziņā.

10. pants

Atbilstība

1.Šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto gaisa kuģu un to dzinēju, propelleru, daļu un neuzstādītu ierīču atbilstību 9. panta noteikumiem nodrošina saskaņā ar 11.–16. pantu.

2.Šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un to dzinēju, propelleru un daļu atbilstību 9. panta noteikumiem nodrošina saskaņā ar 11. un 12. pantu un 15. panta 1. punktu.

11. pants

Ražojumu konstrukcija

Ražojuma konstrukciju sertificē un tai piešķir tipa sertifikātu. Minētā tipa sertifikāta izmaiņas arī sertificē un piešķir sertifikātu par izmaiņām, arī papildu tipa sertifikātus. Remonta projektus sertificē un tiem piešķir apstiprinājumu.

Minēto tipa sertifikātu, minēto sertifikātu par izmaiņām un minēto remonta projektu apstiprinājumu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka ražojuma konstrukcija atbilst tipa sertifikācijas bāzei, kas noteikta saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto deleģēto aktu, un ka ražojuma konstrukcijai nav iezīmju vai raksturlielumu, kas to padarītu nesaderīgu vides aizsardzības ziņā vai nedrošu ekspluatācijā.

Minēto tipa sertifikātu, minēto sertifikātu par izmaiņām un minēto remonta projektu apstiprinājumu var piešķirt arī bez šāda pieteikuma, un šādā gadījumā to var piešķirt saskaņā ar 15. pantu apstiprināta organizācija, kurai dotas tiesības piešķirt minētos sertifikātus vai apstiprinājumus saskaņā ar 18. panta 1. punkta k) apakšpunktā minēto deleģēto aktu, ja minētā organizācija ir konstatējusi, ka ražojuma konstrukcija atbilst otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

Tādu dzinēju un propelleru konstrukcijai, kas sertificēti kā gaisa kuģa konstrukcijas daļa saskaņā ar šo pantu, nav vajadzīgs atsevišķs tipa sertifikāts.

12. pants

Daļu konstrukcija

Ja vien saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos nav noteikts citādi, daļu konstrukciju sertificē un tai piešķir sertifikātu.

Minēto sertifikātu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka daļas konstrukcija atbilst sertifikācijas bāzei, kas noteikta saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

Minēto sertifikātu var piešķirt arī bez šāda pieteikuma, un šādā gadījumā to var piešķirt saskaņā ar 15. pantu apstiprināta organizācija, kurai dotas tiesības piešķirt minētos sertifikātus saskaņā ar 18. panta 1. punkta k) apakšpunktā minēto deleģēto aktu, ja minētā organizācija ir konstatējusi, ka daļas konstrukcija atbilst sertifikācijas bāzei, kas noteikta saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

Tādu daļu konstrukcijai, kas sertificētas kā ražojuma konstrukcijas daļa saskaņā ar 11. pantu, nav vajadzīgs atsevišķs sertifikāts.

13. pants

Neuzstādītu ierīču konstrukcija

Ja tā noteikts saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, neuzstādītu ierīču konstrukciju sertificē un tai piešķir sertifikātu.

Minēto sertifikātu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka neuzstādītas ierīces konstrukcija atbilst sertifikācijas bāzei, kas noteikta saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

Minēto sertifikātu var piešķirt arī bez šāda pieteikuma, un šādā gadījumā to var piešķirt saskaņā ar 15. pantu apstiprināta organizācija, kurai dotas tiesības piešķirt minētos sertifikātus saskaņā ar 18. panta 1. punkta k) apakšpunktā minēto deleģēto aktu, ja minētā organizācija ir konstatējusi, ka neuzstādītas ierīces konstrukcija atbilst sertifikācijas bāzei, kas noteikta saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

14. pants

Atsevišķi gaisa kuģi

Atsevišķus gaisa kuģus sertificē un tiem piešķir lidojumderīguma sertifikātu un, ja tā noteikts saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, trokšņa līmeņa sertifikātu.

Minētos sertifikātus piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka gaisa kuģis atbilst saskaņā ar 11. pantu sertificētajai konstrukcijai un ka gaisa kuģis ir tādā stāvoklī, ka to var ekspluatēt droši un saderīgi vides aizsardzības ziņā.

15. pants

Organizācijas

1.Ja vien saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos nav noteikts citādi, organizācijas, kas atbild par ražojumu, daļu un neuzstādītu ierīču konstruēšanu un ražošanu, sertificē un tām piešķir apstiprinājumu.

Minēto apstiprinājumu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 9. pantā minētajām pamatprasībām. Apstiprinājumā norāda organizācijai piešķirtās tiesības un apstiprinājuma darbības jomu.

2.Ja vien saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos nav noteikts citādi, organizācijas, kas atbild par ražojumu, daļu un neuzstādītu ierīču tehnisko apkopi un lidojumderīguma uzturēšanas pārvaldību, sertificē un tām piešķir apstiprinājumu.

Minēto apstiprinājumu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 9. pantā minētajām pamatprasībām. Apstiprinājumā norāda organizācijai piešķirtās tiesības un apstiprinājuma darbības jomu.

3.Ja tā noteikts saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, organizācijas, kas iesaistītas 16. pantā minētā personāla mācībās, sertificē un tām piešķir apstiprinājumu.

Minēto apstiprinājumu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 9. pantā minētajām pamatprasībām. Apstiprinājumā norāda organizācijai piešķirtās tiesības un apstiprinājuma darbības jomu.

16. pants

Personāls

Ja tā noteikts saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, personālu, kas atbild par ražojuma, daļas vai neuzstādītas ierīces nodošanu ekspluatācijā pēc tehniskās apkopes, sertificē un tam piešķir apliecību.

Minēto apliecību piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka spēj pildīt ar viņa tiesībām saistītos pienākumus atbilstīgi 9. pantā minētajām pamatprasībām. Apliecībā norāda personālam piešķirtās tiesības un apliecības darbības jomu.

17. pants

Izņēmumi

1.Atkāpjoties attiecīgi no 9., 10., 11. un 12. panta:

(a)ražojumu konstrukcijas un daļu konstrukcijas atbilstību 9. pantā minētajām piemērojamajām pamatprasībām var novērtēt, nepiešķirot sertifikātu, ja tā noteikts saskaņā ar 18. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos. Šādā gadījumā minētajos deleģētajos aktos nosaka šādas novērtēšanas nosacījumus un procedūras. Minētajos deleģētajos aktos var noteikt, ka organizācijai, kas atbild par minēto ražojumu un daļu konstruēšanu un ražošanu, ir atļauts deklarēt ražojumu konstrukcijas un daļu konstrukcijas atbilstību minētajām pamatprasībām un sīki izstrādātām specifikācijām, kas sagatavotas atbilstīgi deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 18. panta 1. punkta i) apakšpunktu, lai nodrošinātu minēto konstrukciju atbilstību minētajām pamatprasībām;

(b)ja gaisa kuģa konstrukcija neatbilst 9. pantā minētajām pamatprasībām, var piešķirt ierobežotu tipa sertifikātu. Šādā gadījumā minēto sertifikātu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka gaisa kuģa konstrukcija atbilst īpašām lidojumderīguma specifikācijām, kas noteiktas atbilstīgi deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, un ka gaisa kuģa konstrukcija attiecībā uz lidojumderīgumu un saderīgumu vides aizsardzības ziņā ir adekvāta, ņemot vērā gaisa kuģa paredzēto izmantojumu.

2.Atkāpjoties attiecīgi no 9., 10. un 14. panta:

(a)atbilstīgi deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 18. pantu, ierobežotu lidojumderīguma sertifikātu vai ierobežotu trokšņa līmeņa sertifikātu piešķir gaisa kuģim, par kura konstrukciju ir sniegta deklarācija saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu vai kuram piešķirts ierobežots tipa sertifikāts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu. Šādā gadījumā minētos sertifikātus piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka gaisa kuģis atbilst attiecīgajai konstrukcijai un ka gaisa kuģis ir tādā stāvoklī, ka to var ekspluatēt droši un saderīgi vides aizsardzības ziņā;

(b)atbilstīgi deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 18. pantu, var piešķirt lidošanas atļauju, kas ļauj ekspluatēt gaisa kuģi, kuram nav derīga lidojumderīguma sertifikāta vai derīga ierobežota lidojumderīguma sertifikāta. Šādā gadījumā šādu lidošanas atļauju piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka gaisa kuģis spēj droši veikt vienkāršu lidojumu.

Lidošanas atļauju var piešķirt arī bez šāda pieteikuma, un šādā gadījumā to var piešķirt saskaņā ar 15. pantu apstiprināta organizācija, kurai dotas tiesības piešķirt šādas lidošanas atļaujas saskaņā ar 18. panta 1. punkta k) apakšpunktā minēto deleģēto aktu, ja minētā organizācija ir konstatējusi, ka gaisa kuģis spēj droši veikt vienkāršu lidojumu.

Lidošanas atļaujai piemēro attiecīgus ierobežojumus, kā noteikts minētajos deleģētajos aktos, it sevišķi trešo personu drošības aizsardzības labad.

18. pants

Deleģētās pilnvaras

1.Attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem un to dzinējiem, propelleriem, daļām un neuzstādītām ierīcēm Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)nosacījumiem, kurus ievērojot Aģentūra saskaņā ar 66. pantu nosaka un pieteikuma iesniedzējam paziņo:

i)tipa sertifikācijas bāzi, kas piemērojama ražojumam 11. pantā un 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās tipa sertifikācijas vajadzībām;

ii)sertifikācijas bāzi, kas piemērojama daļai vai neuzstādītai ierīcei 12. un 13. pantā minētās sertifikācijas vajadzībām;

iii)īpašās lidojumderīguma specifikācijas un specifikācijas saderīgumam vides aizsardzības ziņā, kas piemērojamas gaisa kuģim, kuram var piešķirt 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto ierobežoto lidojumderīguma sertifikātu vai ierobežoto trokšņa līmeņa sertifikātu;

(b)nosacījumiem, kurus ievērojot Aģentūra saskaņā ar 66. pantu sniedz un izplata obligāto informāciju, lai nodrošinātu ražojumu lidojumderīguma uzturēšanu un saderīgumu vides aizsardzības ziņā, un minētajai obligātajai informācijai alternatīvu atbilstības panākšanas līdzekļu apstiprināšanas nosacījumiem;

(c)īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto gaisa kuģu atbilstību 9. pantā minētajām pamatprasībām;

(d)šīs regulas 11., 12., 13. un 14. pantā, 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 17. panta 2. punktā minēto sertifikātu piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem, tostarp:

i)nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās šādi sertifikāti attiecīgā gadījumā ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku;

ii)nosacījumiem attiecībā uz šādu sertifikātu termiņu un šādu sertifikātu atjaunošanu, ja to termiņš ir ierobežots;

iii)šīs regulas 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto ierobežoto lidojumderīguma sertifikātu un ierobežoto trokšņa līmeņa sertifikātu piešķiršanas un izmantošanas nosacījumiem;

iv)šīs regulas 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto lidošanas atļauju piešķiršanas un izmantošanas nosacījumiem;

v)datiem par piemērotību ekspluatācijai, tostarp:

–minimālo mācību programmu tehniskās apkopes sertifikācijas darbinieku tipa kvalifikācijas mācībām;

–minimālo mācību programmu pilotu tipa kvalifikācijas mācībām un atsauces datiem attiecīgo trenažieru objektīvai kvalificēšanai;

–obligāto iekārtu pamatsarakstu, vajadzības gadījumā;

–datiem par gaisa kuģa tipu, kas būtiski salona apkalpei;

–papildu specifikācijām, ar ko nodrošina atbilstību šīs nodaļas III iedaļai;

vi)ražojumu, daļu un neuzstādītu ierīču tehniskās apkopes nosacījumiem;

vii)gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas pārvaldības nosacījumiem;

(e)papildu lidojumderīguma prasībām, kas attiecas uz ražojumiem, daļām un neuzstādītām ierīcēm, kuru konstrukcija jau ir sertificēta, un kas vajadzīgas lidojumderīguma uzturēšanas un drošības uzlabojumu veicināšanai;

(f)šīs regulas 15. pantā minēto apstiprinājumu piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem, arī nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās šādi apstiprinājumi attiecīgā gadījumā ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku;

(g)šīs regulas 16. pantā minēto apliecību piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem, arī nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās šādas apliecības ir vajadzīgas, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku;

(h)saskaņā ar šo iedaļu piešķirto sertifikātu turētāju un organizāciju, kuras sniegušas deklarācijas saskaņā ar 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiesībām un pienākumiem;

(i)nosacījumiem tādu sīki izstrādātu specifikāciju izveidei, kas piemērojamas ražojumu konstrukcijai un daļu konstrukcijai, par kuru sniedzama deklarācija saskaņā ar 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

(j)nosacījumiem un procedūrām, kas paredzēti, lai saskaņā ar 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu novērtētu ražojumu konstrukcijas un daļu konstrukcijas lidojumderīgumu un saderīgumu vides aizsardzības ziņā, ja nav nepieciešams piešķirt sertifikātu, tostarp ekspluatācijas nosacījumiem un ierobežojumiem;

(k)nosacījumiem, ar kādiem organizācijām, kurām piešķirts organizācijas apstiprinājums saskaņā ar 15. pantu, var dot tiesības piešķirt 11., 12. un 13. pantā un 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos sertifikātus;

(l)nosacījumiem sertifikātu, informācijas par lidojumderīguma uzturēšanu un citu ar lidojumderīgumu saistītu dokumentu, kuri izsniegti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, pieņemšanai 57. panta piemērošanas nolūkā.

2.Attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu un to dzinēju, propelleru, daļu un neuzstādītu ierīču lidojumderīgumu un saderīgumu vides aizsardzības ziņā Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 117. pantu, 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozīt vai papildināt II pielikumu un III pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa pieredze, kas gūta saistībā ar lidojumderīgumu vai saderīgumu vides aizsardzības ziņā.

II iedaļa

Gaisa kuģa apkalpe

19. pants

Pamatprasības

Piloti un salona apkalpe, kas iesaistīti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatācijā, kā arī lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas, personas un organizācijas, kas iesaistītas šo pilotu un salona apkalpes mācībās, eksāmenos, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, atbilst IV pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

20. pants

Piloti

1.Ja vien saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos nav noteikts citādi, pilotus sertificē un tiem piešķir pilota apliecību un pilota veselības apliecību atbilstīgi veicamajai darbībai.

2.Pilota apliecību piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka viņš vai viņa atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 19. pantā minētajām pamatprasībām par teorētiskajām zināšanām, prasmēm, valodas zināšanām un pieredzi.

3.Pilota veselības apliecību piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka viņš vai viņa atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 19. pantā minētajām pamatprasībām par veselības atbilstību.

4.Pilota apliecībā un pilota veselības apliecībā norāda pilotam piešķirtās tiesības.

21. pants

Salona apkalpe

Komerciālos gaisa pārvadājumos iesaistītos salona apkalpes locekļus sertificē un tiem piešķir apliecību.

Ja tā noteikts saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, arī gaisa pārvadājumos, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi, iesaistītos salona apkalpes locekļus sertificē un tiem piešķir apliecību.

Minētās apliecības piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka viņš vai viņa atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 19. pantā minētajām pamatprasībām par teorētiskajām zināšanām, prasmēm un veselības atbilstību.

22. pants

Mācību organizācijas un aviācijas medicīnas centri

Ja vien saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos nav noteikts citādi, pilotu un salona apkalpes mācību organizācijas un aviācijas medicīnas centrus sertificē un tiem piešķir apstiprinājumu.

Minēto apstiprinājumu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 19. pantā minētajām pamatprasībām.

Apstiprinājumā norāda organizācijai piešķirtās tiesības.

23. pants

Lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas

Ja vien saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos nav noteikts citādi, katru lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu, ko izmanto pilotu mācībām, sertificē un tai piešķir sertifikātu.

Minēto sertifikātu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka iekārta atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 19. pantā minētajām pamatprasībām.

24. pants

Instruktori un personas, kas veic pārbaudes

Ja vien saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos nav noteikts citādi, personas, kas atbild par mācību lidojumu, simulēto mācību lidojumu vai salona apkalpes mācību nodrošināšanu vai par pilotu vai salona apkalpes prasmju novērtēšanu, kā arī personas, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, sertificē un tām piešķir sertifikātu.

Minēto sertifikātu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka viņš vai viņa atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 25. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 19. pantā minētajām pamatprasībām.

Sertifikātā norāda piešķirtās tiesības.

25. pants

Deleģētās pilnvaras

1.Attiecībā uz pilotiem un salona apkalpi, kas iesaistīti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatācijā, kā arī lidojumu simulācijas trenažieru iekārtām, personām un organizācijām, kas iesaistītas šo pilotu un salona apkalpes mācībās, eksāmenos, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)dažādām 20. pantā minēto pilota apliecību un pilota veselības apliecību kvalifikācijas atzīmēm atbilstīgi dažādiem veicamās darbības veidiem;

(b)nosacījumiem, ar kādiem mācības un pieredzi saistībā ar gaisa kuģiem, kuriem nepiemēro šo regulu, atzīst 20. panta 2. punktā minēto pilota apliecību saņemšanas nolūkā;

(c)nosacījumiem, ar kādiem valsts pilota apliecības un valsts lidotāja inženiera apliecības, kas piešķirtas, pamatojoties uz dalībvalstu tiesību aktiem, konvertē par 20. panta 2. punktā minētajām pilota apliecībām, kā arī nosacījumiem, ar kādiem valsts veselības apliecības, kas piešķirtas, pamatojoties uz dalībvalstu tiesību aktiem, konvertē par 20. panta 3. punktā minētajām pilota veselības apliecībām;

(d)šīs regulas 20., 21., 22., 23. un 24. pantā minēto apliecību, apliecību kvalifikācijas atzīmju, veselības apliecību, apstiprinājumu un sertifikātu turētāju tiesībām un pienākumiem;

(e)šīs regulas 20., 21., 22., 23. un 24. pantā minēto apliecību, kvalifikācijas atzīmju, veselības apliecību, apstiprinājumu un sertifikātu piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem, arī nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās šādas apliecības, kvalifikācijas atzīmes, veselības apliecības, apstiprinājumi un sertifikāti attiecīgā gadījumā ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku;

(f)nosacījumiem pilota apliecību, pilota veselības apliecību un salona apkalpes locekļa apliecību, kuras piešķirtas saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, pieņemšanai 57. panta piemērošanas nolūkā;

(g)nosacījumiem, ar kādiem šajā iedaļā reglamentētās darbības drošības interesēs aizliedz, ierobežo vai uz tām attiecina konkrētus nosacījumus.

2.Attiecībā uz pilotiem un salona apkalpi, kas iesaistīti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatācijā, kā arī lidojumu simulācijas trenažieru iekārtām, personām un organizācijām, kas iesaistītas šo pilotu un salona apkalpes mācībās, eksāmenos, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 117. pantu, 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozīt vai papildināt IV pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa ar gaisa kuģa apkalpi saistīta pieredze drošības jomā.

3.Šā panta 1. un 2. punktā minētie noteikumi attiecīgā gadījumā ietver noteikumus par to, kā piešķiramas visu veidu pilota apliecības un kvalifikācijas atzīmes, kas paredzētas Čikāgas konvencijā. Šie noteikumi var ietvert arī noteikumus par citu veidu apliecību un kvalifikācijas atzīmju piešķiršanu.

III iedaļa

Gaisa kuģu ekspluatācija

26. pants

Pamatprasības

Šīs regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatācija atbilst V pielikumā un, attiecīgā gadījumā, VII un VIII pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

27. pants

Ekspluatanti

1.Ekspluatantus, kuru galvenā darījumdarbības vieta ir teritorijā, kurai piemēro Līgumus, un kuri ir iesaistīti komerciālos gaisa pārvadājumos, sertificē un tiem piešķir apliecību.

Minēto apliecību piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 28. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 26. pantā minētajām pamatprasībām. Apliecībā norāda ekspluatantam piešķirtās tiesības un ekspluatācijas jomu.

2.Ja tā noteikts saskaņā ar 28. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, ekspluatantus, kuri veic uzņēmējdarbību vai kuri ir rezidenti, vai kuru galvenā darījumdarbības vieta ir teritorijā, kurai piemēro Līgumus, un kuri ir iesaistīti ekspluatācijā, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi, sertificē un tiem piešķir apliecību.

Minēto apliecību piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 28. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 26. pantā minētajām pamatprasībām. Apliecībā norāda ekspluatantam piešķirtās tiesības un ekspluatācijas jomu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja tā noteikts saskaņā ar 28. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, ekspluatantiem, kuri veic uzņēmējdarbību vai kuri ir rezidenti, vai kuru galvenā darījumdarbības vieta ir dalībvalstu teritorijā, kurai piemēro Līgumus, un kuri ir iesaistīti ekspluatācijā, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi, atļauts deklarēt savu spēju un līdzekļu pieejamību ar ekspluatāciju saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 26. pantā minētajām pamatprasībām.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka gaisa kuģu ekspluatācija Eiropas vienotajā gaisa telpā, ko īsteno ekspluatants, kurš veic uzņēmējdarbību vai kurš ir rezidents, vai kura galvenā darījumdarbības vieta ir ārpus teritorijas, kurai piemēro Līgumus, bet attiecībā uz kuru dalībvalsts īsteno ekspluatanta valsts funkcijas un uzdevumus, kas paredzēti Čikāgas konvencijā, kā arī šādā ekspluatācijā iesaistītais personāls un organizācijas atbilst drošības līmenim, kas ir līdzvērtīgs šajā regulā noteiktajam līmenim.

28. pants

Deleģētās pilnvaras

1.Attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatāciju Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)īpašajiem nosacījumiem gaisa kuģu ekspluatācijai atbilstīgi 26. pantā minētajām pamatprasībām;

(b)šīs regulas 27. panta 1. un 2. punktā minēto apliecību piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem, arī nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās attiecīgā gadījumā šādas apliecības ir vajadzīgas vai deklarācijas ir atļautas, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku;

(c)tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz 27. panta 1. un 2. punktā minēto apliecību turētājiem un ekspluatantiem, kuri sniedz deklarācijas saskaņā ar b) apakšpunktā minētajiem sīki izstrādātājiem noteikumiem;

(d)nosacījumiem, kas 27. panta 1. un 2. punktā minētajiem ekspluatantiem un to gaisa kuģu apkalpju locekļiem jāievēro attiecībā uz lidojumu un dežūru ilguma ierobežojumiem, kā arī prasībām par gaisa kuģu apkalpju locekļu atpūtu;

(e)papildu prasībām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību 26. pantā minētajām pamatprasībām, un kas piemērojamas ekspluatantiem, kuri veic uzņēmējdarbību vai kuri ir rezidenti, vai kuru galvenā darījumdarbības vieta ir teritorijā, kurai piemēro Līgumus, ja šie ekspluatanti noslēdz vienošanās par sadarbības lidojumiem vai vienošanās par gaisa kuģu nomāšanu ar apkalpi ar ekspluatantiem, kuri veic uzņēmējdarbību vai kuri ir rezidenti, vai kuru galvenā darījumdarbības vieta ir ārpus minētās teritorijas;

(f)nosacījumiem un procedūrām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību 26. pantā minētajām pamatprasībām, attiecībā uz valstu kompetento iestāžu veiktu individuālu lidojuma laika specifikācijas shēmu apstiprināšanu un Aģentūras atzinumu sniegšanu par šīm shēmām saskaņā ar 65. panta 7. punktu;

(g)nosacījumiem, ar kādiem gaisa kuģu ekspluatāciju drošības interesēs aizliedz, ierobežo vai uz to attiecina konkrētus nosacījumus.

2.Attiecībā uz 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatāciju Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 117. pantu, 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozīt vai papildināt V pielikumu un, attiecīgā gadījumā, VII un VIII pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa ar gaisa kuģu ekspluatāciju saistīta pieredze drošības jomā.

IV iedaļa

Lidlauki

29. pants

Pamatprasības

Lidlauki, lidlauku aprīkojums, lidlauku ekspluatācija un apkalpošanas uz zemes un perona pārvaldības pakalpojumu sniegšana lidlaukos atbilst VII pielikumā un, attiecīgā gadījumā, VIII pielikumā noteiktajām pamatprasībām,

30. pants

Lidlauku sertifikācija

1.Lidlaukus sertificē un tiem piešķir sertifikātu. Minētā sertifikāta izmaiņas arī sertificē un piešķir sertifikātu par izmaiņām.

Minēto sertifikātu un minēto sertifikātu par izmaiņām piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka lidlauks atbilst 2. punktā noteiktajai lidlauka sertifikācijas bāzei un ka lidlaukam nav iezīmju vai raksturlielumu, kas to padarītu nedrošu ekspluatācijā.

Minētie sertifikāti attiecas uz lidlauku un tā aprīkojumu, kas saistīts ar drošību.

2.Lidlauka sertifikācijas bāzi veido:

(a)piemērojamās sertifikācijas specifikācijas, kas saistītas ar lidlauka veidu;

(b)atzīti līdzvērtīga drošības līmeņa noteikumi;

(c)īpašās sīki izstrādātās tehniskās specifikācijas, kas vajadzīgas, ja konkrētā lidlauka konstrukcijas iezīmes vai tā ekspluatācijas pieredze liecina, ka kādas no a) apakšpunktā minētajām specifikācijām nav pietiekamas vai piemērotas, lai nodrošinātu atbilstību 29. pantā minētajām pamatprasībām.

31. pants

Drošībai būtisks lidlauka aprīkojums

1.Ja tā noteikts saskaņā ar 34. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, drošībai būtisku lidlauka aprīkojumu, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot lidlaukos, uz kuriem attiecas šī regula, sertificē un tam piešķir sertifikātu.

Šādam aprīkojumam sertifikātu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka aprīkojums atbilst sīki izstrādātajām specifikācijām, kas saskaņā ar 34. pantu sagatavotas, lai nodrošinātu atbilstību 29. pantā minētajām pamatprasībām.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, ja tā noteikts saskaņā ar 34. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, organizācijām, kas iesaistītas drošībai būtiska lidlauka aprīkojuma konstruēšanā, ražošanā un tehniskajā apkopē, atļauts deklarēt šāda drošībai būtiska aprīkojuma atbilstību 29. pantā minētajām pamatprasībām.

32. pants

Organizācijas

1.Organizācijas, kas atbild par lidlauku ekspluatāciju, sertificē un tām piešķir sertifikātu.

Minēto sertifikātu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 34. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 29. pantā minētajām pamatprasībām.

Sertifikātā norāda sertificētajai organizācijai piešķirtās tiesības un sertifikāta darbības jomu.

2.Organizācijas, kas atbild par apkalpošanas uz zemes un perona pārvaldības pakalpojumu sniegšanu lidlaukos, uz kuriem attiecas šī regula, deklarē savu spēju un līdzekļu pieejamību ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 29. pantā minētajām pamatprasībām.

33. pants

Lidlauka apkārtnes aizsardzība

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritorijā esošo lidlauku apkārtnē nenotiek darbības un norises, kas var radīt nepieņemamu risku gaisa kuģiem, kuri izmanto konkrēto lidlauku.

2.Šīs regulas 32. panta 1. punktā minētās organizācijas pārrauga darbības un norises, kas var radīt nepieņemamu aviācijas drošības apdraudējumu tā lidlauka apkārtnē, par kura ekspluatāciju tās atbild. Tās veic minēto risku mazināšanai vajadzīgos pasākumus, ciktāl tas ir šo organizāciju kontrolē, un citādā gadījumā par šiem riskiem ziņo kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā atrodas lidlauks.

34. pants

Deleģētās pilnvaras

1.Attiecībā uz lidlaukiem, drošībai būtisku lidlauka aprīkojumu, lidlauku ekspluatāciju un apkalpošanas uz zemes un perona pārvaldības pakalpojumu sniegšanu lidlaukos Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)īpašajiem nosacījumiem lidlauku ekspluatācijai atbilstīgi 29. pantā minētajām pamatprasībām;

(b)nosacījumiem, kurus ievērojot saskaņā ar 30. panta 2. punktu izveido un pieteikuma iesniedzējam paziņo sertifikācijas bāzi, kas piemērojama lidlaukam sertifikācijas vajadzībām saskaņā ar 30. panta 1. punktu;

(c)nosacījumiem, kurus ievērojot izveido un pieteikuma iesniedzējam paziņo sīki izstrādātas specifikācijas, kas piemērojamas drošībai būtiskam lidlauka aprīkojumam sertifikācijas vajadzībām saskaņā ar 31. panta 1. punktu;

(d)šīs regulas 30. pantā minēto lidlauka sertifikātu piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem, tostarp ekspluatācijas ierobežojumiem saistībā ar konkrēta lidlauka īpašo projektu;

(e)šīs regulas 31. pantā minēto drošībai būtiska lidlauka aprīkojuma sertifikātu piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem, arī nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās attiecīgā gadījumā šādi sertifikāti ir vajadzīgi vai deklarācijas ir atļautas, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku;

(f)šīs regulas 32. panta 1. punktā minēto sertifikātu piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem;

(g)šīs regulas 30. pantā, 31. panta 1. punktā un 32. panta 1. punktā minēto apliecību turētāju un organizāciju, kuras sniedz deklarācijas saskaņā ar 31. panta 2. punktu, tiesībām un pienākumiem;

(h)nosacījumiem un procedūrām, ko ievērojot organizācijas, kuras nodrošina apkalpošanas uz zemes pakalpojumus, un organizācijas, kuras nodrošina perona pārvaldības pakalpojumus, sniedz deklarācijas saskaņā ar 32. panta 2. punktu;

(i)saskaņā ar 32. panta 2. punktu deklarācijas sniegušo organizāciju, kuras nodrošina apkalpošanas uz zemes pakalpojumus, un organizāciju, kuras nodrošina perona pārvaldības pakalpojumus, tiesībām un pienākumiem;

(j)nosacījumiem, ar kādiem valsts lidlauka sertifikātus, kas piešķirti, pamatojoties uz dalībvalstu tiesību aktiem, pieņem un konvertē par 30. pantā minētajiem lidlauka sertifikātiem, ietverot pasākumus, kurus attiecīgā dalībvalsts jau atļāvusi, pamatojoties uz paziņotajām atšķirībām salīdzinājumā ar Čikāgas konvencijas 14. pielikumu;

(k)nosacījumiem, ar kādiem lidlauku ekspluatāciju vai 32. panta 2. punktā minēto organizāciju darbību drošības interesēs aizliedz, ierobežo vai uz to attiecina konkrētus nosacījumus;

(l)nosacījumiem, kurus ievērojot Aģentūra saskaņā ar 65. panta 6. punktu un valstu kompetentās iestādes sniedz un izplata obligāto informāciju, lai nodrošinātu lidlauku ekspluatācijas un lidlauku aprīkojuma drošību.

2.Attiecībā uz lidlaukiem, lidlauku aprīkojumu, lidlauku ekspluatāciju un apkalpošanas uz zemes un perona pārvaldības pakalpojumiem Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 117. pantu, 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozīt vai papildināt VII pielikumu un, attiecīgā gadījumā, VIII pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa ar lidlaukiem saistīta pieredze drošības jomā.

V iedaļa

ATM/ANS

35. pants

Pamatprasības

ATM/ANS nodrošina atbilstīgi VIII pielikumā un, attiecīgā gadījumā, VII pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

36. pants

ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji

1.ATM/ANS pakalpojumu sniedzējus sertificē un tiem piešķir sertifikātu.

Minēto sertifikātu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 35. pantā minētajām pamatprasībām.

Sertifikātā norāda piešķirtās tiesības un sniegto pakalpojumu jomu.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, atbilstīgi deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 39. pantu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka lidojumu informācijas pakalpojumu sniedzējiem atļauts deklarēt savu spēju un līdzekļu pieejamību ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 35. pantā minētajām pamatprasībām.

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai, Aģentūrai un citām dalībvalstīm par savu lēmumu. Minēto lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un Aģentūra to iekļauj 63. pantā minētajā repozitorijā.

37. pants

ATM/ANS sistēmu un komponentu konstruēšanā, ražošanā vai tehniskajā apkopē iesaistītās organizācijas

1.Ja tā noteikts saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, organizācijas, kas iesaistītas tādu ATM/ANS sistēmu un komponentu konstruēšanā, ražošanā vai tehniskajā apkopē, no kuriem atkarīga drošība vai savstarpēja izmantojamība, sertificē un tām piešķir sertifikātu.

Minēto sertifikātu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 35. pantā minētajām pamatprasībām.

Sertifikātā norāda piešķirtās tiesības.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, ja tā noteikts saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, organizācijām, kas iesaistītas tādu ATM/ANS sistēmu un komponentu konstruēšanā, ražošanā vai tehniskajā apkopē, no kuriem atkarīga drošība vai savstarpēja izmantojamība, atļauts deklarēt savu spēju un līdzekļu pieejamību ar veiktajām darbībām saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 35. pantā minētajām pamatprasībām.

38. pants

ATM/ANS sistēmas un komponenti

1.Ja tā noteikts saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, 36. pantā minētajiem ATM/ANS pakalpojumu sniedzējiem jādeklarē, ka ATM/ANS sistēmas un komponenti, no kuriem atkarīga drošība vai savstarpēja izmantojamība un kurus minētie pakalpojumu sniedzēji gatavojas nodot ekspluatācijā, atbilst sīki izstrādātām specifikācijām, kas saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos izveidotas, lai nodrošinātu atbilstību 35. pantā minētajām pamatprasībām.

2.Ja tā noteikts saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, ATM/ANS sistēmas un komponentus, no kuriem atkarīga drošība vai savstarpēja izmantojamība, sertificē un tiem piešķir sertifikātu.

Minēto sertifikātu piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka sistēmas un komponenti atbilst sīki izstrādātām specifikācijām, kas saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos izveidotas, lai nodrošinātu atbilstību 35. pantā minētajām pamatprasībām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja tā noteikts saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, organizācijai, kas iesaistīta tādu ATM/ANS sistēmu un komponentu konstruēšanā, ražošanā vai tehniskajā apkopē, no kuriem atkarīga drošība vai savstarpēja izmantojamība, atļauts deklarēt, ka šīs sistēmas un šie komponenti atbilst sīki izstrādātām specifikācijām, kas saskaņā ar 39. pantu izveidotas, lai nodrošinātu atbilstību 35. pantā minētajām pamatprasībām, un ka šīs sistēmas un šie komponenti ir piemēroti lietošanai.

39. pants

Deleģētās pilnvaras

1.Attiecībā uz ATM/ANS nodrošināšanu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)īpašajiem nosacījumiem ATM/ANS nodrošināšanai atbilstīgi 35. pantā minētajām pamatprasībām;

(b)nosacījumiem, kurus ievērojot izveido un pieteikuma iesniedzējam paziņo sīki izstrādātas specifikācijas, kas piemērojamas ATM/ANS sistēmām un komponentiem sertifikācijas vajadzībām saskaņā ar 38. panta 2. punktu;

(c)šīs regulas 36. pantā minēto sertifikātu piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem, arī nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās attiecīgā gadījumā ir atļautas deklarācijas, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku;

(d)šīs regulas 37. panta 1. punktā un 38. panta 2. punktā minēto sertifikātu piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem, arī nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās attiecīgā gadījumā šādi sertifikāti ir vajadzīgi vai deklarācijas ir atļautas, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku;

(e)šīs regulas 36. pantā un, attiecīgā gadījumā, 37. un 38. pantā minēto sertifikātu turētāju tiesībām un pienākumiem;

(f)organizāciju, kuras sniedz deklarācijas saskaņā ar 36. panta 2. punktu, 37. panta 2. punktu un 38. panta 2. punktu, tiesībām un pienākumiem;

(g)nosacījumiem un procedūrām, ko ievērojot ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji sniedz deklarācijas saskaņā ar 38. panta 1. punktu, arī nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās šādas deklarācijas ir vajadzīgas, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku;

(h)nosacījumiem, ar kādiem ATM/ANS nodrošināšanu drošības interesēs aizliedz, ierobežo vai uz to attiecina konkrētus nosacījumus;

(i)nosacījumiem, kurus ievērojot Aģentūra saskaņā ar 65. panta 6. punktu un valstu kompetentās iestādes sniedz un izplata obligāto informāciju, lai garantētu drošību ATM/ANS nodrošināšanā;

(j)ekspluatācijas noteikumiem, kas saistīti ar gaisa telpas izmantošanu, un ATM/ANS sistēmām un komponentiem, kas vajadzīgi gaisa telpas izmantošanai.

2.Attiecībā uz ATM/ANS nodrošināšanu Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 117. pantu, 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozīt vai papildināt VIII pielikumu un, attiecīgā gadījumā, VII pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa ar ATM/ANS saistīta pieredze drošības jomā.

3.Šā panta 1. punktā minētie noteikumi attiecīgā gadījumā ir:

(a)saskanīgi ar ATM ģenerālplānu;

(b)izstrādāti, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. XXX/XXXX attiecīgajiem noteikumiem, un paredz pārejas mehānismus, ar kuriem nodrošina saskaņā ar minēto regulu piešķirto sertifikātu nepārtrauktību.

VI iedaļa

Gaisa satiksmes vadības dispečeri

40. pants

Pamatprasības

Gaisa satiksmes vadības dispečeri, personas un organizācijas, kas iesaistītas gaisa satiksmes vadības dispečeru mācībās, eksāmenos, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, kā arī kompleksie trenažieri atbilst VIII pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

41. pants

Gaisa satiksmes vadības dispečeri

1.Gaisa satiksmes vadības dispečerus sertificē un viņiem piešķir gaisa satiksmes vadības dispečera licenci un veselības apliecību atbilstīgi sniedzamajiem pakalpojumiem.

2.Šā panta 1. punktā minēto gaisa satiksmes vadības dispečera licenci piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja licences pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka viņš vai viņa atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 44. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 40. pantā minētajām pamatprasībām attiecībā uz teorētiskajām zināšanām, prasmēm, valodas zināšanām un pieredzi.

3.Šā panta 1. punktā minēto veselības apliecību piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja gaisa satiksmes vadības dispečers ir pierādījis, ka viņš vai viņa atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 44. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 40. pantā minētajām pamatprasībām par veselības atbilstību.

4.Gaisa satiksmes vadības dispečera licencē un veselības apliecībā norāda gaisa satiksmes vadības dispečeram piešķirtās tiesības un licences un veselības apliecības darbības jomu.

42. pants

Gaisa satiksmes vadības dispečeru mācību organizācijas, personas, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, un aviācijas medicīnas centri

Gaisa satiksmes vadības dispečeru mācību organizācijas un aviācijas medicīnas centrus sertificē un tiem piešķir sertifikātu, personas, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, sertificē un tām piešķir apliecību.

Minēto sertifikātu vai apliecību piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 44. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 40. pantā minētajām pamatprasībām.

Sertifikātā vai apliecībā norāda piešķirtās tiesības.

43. pants

Instruktori un personas, kas veic pārbaudes

Personas, kuras atbild par gaisa satiksmes vadības dispečeru praktiskajām mācībām vai prasmju vērtēšanu, sertificē un viņām piešķir apliecību.

Minēto apliecību piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka viņš vai viņa atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 44. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 40. pantā minētajām pamatprasībām.

Apliecībā norāda piešķirtās tiesības.

44. pants

Deleģētās pilnvaras

1.Attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī personām un organizācijām, kas iesaistītas gaisa satiksmes vadības dispečeru mācībās, eksāmenos, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)dažādām kvalifikācijas atzīmēm un apstiprinājumiem 41. pantā minētajām gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm;

(b)šīs regulas 41. pantā minēto gaisa satiksmes vadības dispečeru licenču, šo licenču kvalifikācijas atzīmju un apstiprinājumu un veselības apliecību un 42. un 43. pantā minēto sertifikātu un apliecību piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem;

(c)šīs regulas 41., 42. un 43. pantā minēto gaisa satiksmes vadības dispečeru licenču, šo licenču kvalifikācijas atzīmju un apstiprinājumu, veselības apliecību, sertifikātu un apliecību turētāju tiesībām un pienākumiem;

(d)nosacījumiem, ar kādiem valsts gaisa satiksmes vadības dispečera licences un valsts veselības apliecības, kas piešķirtas, pamatojoties uz dalībvalstu tiesību aktiem, pieņem un konvertē par 41. pantā minētajām gaisa satiksmes vadības dispečera licencēm un veselības apliecībām;

(e)nosacījumiem gaisa satiksmes vadības dispečera licenču, kuras piešķirtas saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, pieņemšanai 57. panta piemērošanas nolūkā;

(f)nosacījumiem, ar kādiem drošības interesēs aizliedz vai ierobežo praktiskās mācības, vai uz tām attiecina konkrētus nosacījumus;

(g)nosacījumiem, kurus ievērojot Aģentūra saskaņā ar 65. panta 6. punktu un valstu kompetentās iestādes sniedz un izplata obligāto informāciju, lai garantētu drošību praktiskajās mācībās.

2.Attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeriem, personām un organizācijām, kas iesaistītas gaisa satiksmes vadības dispečeru mācībās, eksāmenos, pārbaudēs un veselības vērtēšanā, kā arī kompleksajiem trenažieriem Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 117. pantu, 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozīt vai papildināt VIII pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa ar mācību organizācijām un gaisa satiksmes vadības dispečeriem saistīta pieredze drošības jomā.

VII iedaļa

Bezpilota gaisa kuģi

45. pants

Pamatprasības bezpilota gaisa kuģiem

Bezpilota gaisa kuģu un to dzinēju, propelleru, daļu, neuzstādītu ierīču un šādu gaisa kuģu tālvadības ierīču konstruēšana, ražošana, tehniskā apkope un ekspluatācija atbilst IX pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

46. pants

Bezpilota gaisa kuģu atbilstība

1.Ja tā noteikts saskaņā ar 47. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos nolūkā panākt pienācīgu drošības līmeni, ņemot vērā 4. panta 2. punktā noteiktos principus, uz bezpilota gaisa kuģu konstruēšanu, ražošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju attiecas sertifikācija. Sertifikātus piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka tas atbilst noteikumiem, kuri saskaņā ar 47. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību 45. pantā minētajām pamatprasībām. Sertifikātā norāda ar drošību saistītus ierobežojumus, ekspluatācijas nosacījumus un tiesības.

2.Ja tā noteikts saskaņā ar 47. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos nolūkā panākt pienācīgu drošības līmeni, ņemot vērā 4. panta 2. punktā noteiktos principus, uz bezpilota gaisa kuģu konstruēšanu, ražošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju attiecas deklarācijas sniegšana. Deklarāciju sniedz, ja ir izpildītas 45. pantā minētās pamatprasības un attiecīgie sīki izstrādātie noteikumi, kuri saskaņā ar 47. pantu paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību minētajām pamatprasībām.

3.Ja tā noteikts saskaņā ar 47. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, ņemot vērā to, ka pienācīgu drošības līmeni var panākt, nepiemērojot šīs regulas IV un V nodaļu, minētās nodaļas nepiemēro 45. pantā minētajām pamatprasībām un attiecīgajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem, kuri saskaņā ar 47. pantu paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību minētajām pamatprasībām. Šādos gadījumos minētās prasības un noteikumi ir "Kopienas saskaņošanas tiesību akti" Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmuma 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK, nozīmē.

47. pants

Deleģētās pilnvaras

1.Attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu un to dzinēju, propelleru, daļu, neuzstādītu ierīču un šādu gaisa kuģu tālvadības ierīču konstruēšanu, ražošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)šīs regulas 46. panta 1. un 2. punktā minēto bezpilota gaisa kuģu konstruēšanas, ražošanas, tehniskās apkopes un ekspluatācijas sertifikātu piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem un procedūrām, arī nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās attiecīgā gadījumā šādi sertifikāti ir vajadzīgi vai deklarācijas ir atļautas, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku;

(b)nosacījumiem un procedūrām, ko ievērojot bezpilota gaisa kuģa ekspluatants paļaujas uz saskaņā ar I, II, III un VIII iedaļu piešķirtajiem sertifikātiem un sniegtajām deklarācijām;

(c)nosacījumiem, ar kādiem prasībām attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu un to dzinēju, propelleru, daļu, neuzstādītu ierīču un šādu gaisa kuģu tālvadības ierīču konstruēšanu, ražošanu un tehnisko apkopi nepiemēro šīs regulas IV un V nodaļu 46. panta 3. punkta nolūkā;

(d)sertifikātu turētāju un ekspluatantu, kuri sniedz deklarācijas, tiesībām un pienākumiem;

(e)bezpilota gaisa kuģu marķējumu un identifikācijas zīmēm;

(f)nosacījumiem, ar kādiem bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju drošības interesēs aizliedz, ierobežo vai uz to attiecina konkrētus nosacījumus.

2.Attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu un to dzinēju, propelleru, daļu, neuzstādītu ierīču un šādu gaisa kuģu tālvadības ierīču konstruēšanu, ražošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 117. pantu, 1. pantā noteikto mērķu īstenošanas nolūkā un tam vajadzīgajā apmērā grozīt vai papildināt IX pielikumu un, attiecīgā gadījumā, III pielikumu, kad tas nepieciešams tehnikas, ekspluatācijas vai zinātnes progresa dēļ vai kad to prasa ar gaisa kuģu ekspluatāciju saistīta pieredze drošības jomā.

VIII iedaļa

Gaisa kuģi, ko trešās valsts ekspluatants izmanto lidojumiem uz Savienību, Savienībā vai no Savienības

48. pants

Piemērojamie noteikumi

Šīs regulas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie gaisa kuģi, kā arī to apkalpe un to ekspluatācija atbilst piemērojamajiem ICAO standartiem. Ciktāl šādu standartu nav, minētie gaisa kuģi, kā arī to apkalpe un to ekspluatācija atbilst II, IV un V pielikumā un, attiecīgā gadījumā, VIII pielikumā noteiktajām pamatprasībām, ja minētās prasības nav pretrunā starptautiskās konvencijās paredzētām trešo valstu tiesībām.

49. pants

Atbilstība

1.Uz šīs regulas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatāciju komerciāliem gaisa pārvadājumiem attiecas sertifikācija un tiem piešķir atļauju.

Minēto atļauju piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis savu spēju un līdzekļu pieejamību ar minēto gaisa kuģu ekspluatāciju saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 48. pantā norādītajām prasībām.

Atļaujā norāda ekspluatantam piešķirtās tiesības un ekspluatācijas jomu.

2.Ja tā noteikts saskaņā ar 50. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, uz 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatāciju pārvadājumiem, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi, attiecas sertifikācija un tiem piešķir atļauju.

Minēto atļauju piešķir pēc pieteikuma saņemšanas, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis savu spēju un līdzekļu pieejamību ar minēto gaisa kuģu ekspluatāciju saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 48. pantā norādītajām prasībām.

Atļaujā norāda ekspluatantam piešķirtās tiesības un ekspluatācijas jomu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja tā noteikts saskaņā ar 50. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri veic darbības, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi, atļauts deklarēt spēju un līdzekļu pieejamību ar minēto gaisa kuģu ekspluatāciju saistīto pienākumu izpildei atbilstīgi 48. pantā norādītajām prasībām.

3.Šā panta 1. un 2. punktā minētās atļaujas un deklarācijas vajadzīgas tikai gaisa kuģu ekspluatācijai lidojumiem uz teritoriju, kurā piemēro Līgumus, lidojumiem šādā teritorijā vai no tās, izņemot gaisa kuģu ekspluatāciju tikai minētās teritorijas pārlidošanai.

50. pants

Deleģētās pilnvaras

1.Attiecībā uz 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem gaisa kuģiem, kā arī to apkalpi un to ekspluatāciju Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)atļaujām, ko piešķir gaisa kuģiem, kuriem nav standarta ICAO lidojumderīguma sertifikāta, vai atļaujām, ko piešķir pilotiem, kuriem nav standarta ICAO apliecības, lidojumiem uz teritoriju, kurā piemēro Līgumus, lidojumiem šādā teritorijā vai no tās;

(b)īpašiem gaisa kuģa ekspluatācijas nosacījumiem atbilstīgi 48. pantam;

(c)alternatīviem nosacījumiem gadījumos, kad atbilstību 48. pantā minētajiem standartiem un prasībām nav iespējams nodrošināt vai kad ekspluatantam šādas atbilstības nodrošināšanai jāvelta nesamērīgas pūles, ar šiem nosacījumiem vienlaikus nodrošinot attiecīgo standartu un prasību mērķu īstenošanu;

(d)šīs regulas 49. pantā minēto atļauju piešķiršanas, uzturēšanas spēkā, grozīšanas, apturēšanas vai anulēšanas nosacījumiem, arī nosacījumiem attiecībā uz situācijām, kurās attiecīgā gadījumā šādas atļaujas ir vajadzīgas vai deklarācijas ir atļautas, lai īstenotu 1. pantā noteiktos mērķus, vienlaikus ņemot vērā konkrētās darbības būtību un risku. Šajos nosacījumos ņem vērā reģistrācijas valsts vai ekspluatanta valsts piešķirtos sertifikātus, un tie neskar Regulu (EK) Nr. 2111/2005 un tās īstenošanas noteikumus;

(e)šīs regulas 49. panta 1. un 2. punktā minēto atļauju turētāju un, attiecīgā gadījumā, ekspluatantu, kuri sniedz deklarācijas saskaņā ar 49. panta 2. punktu, tiesībām un pienākumiem;

(f)nosacījumiem, ar kādiem 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto gaisa kuģu ekspluatāciju drošības interesēs aizliedz, ierobežo vai uz to attiecina konkrētus nosacījumus.

2.Pieņemot 1. punktā minētos noteikumus, Komisija jo īpaši nodrošina, ka:

(a)attiecīgi tiek izmantota ICAO ieteiktā prakse un norāžu dokumenti;

(b)neviena prasība nepārsniedz prasības, kas šajā regulā noteiktas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajiem gaisa kuģiem un šādu gaisa kuģu apkalpei un ekspluatantiem;

(c)šīs regulas 49. panta 1. un 2. punktā minēto atļauju saņemšanas process ir vienkāršs, samērīgs, efektīvs un rentabls un atļauj pierādīt atbilstību samērīgi ar ekspluatācijas sarežģītību un risku, kas saistīts ar šādu ekspluatāciju. Komisija jo īpaši nodrošina, ka tiek ņemti vērā:

i)ICAO Universālās drošības uzraudzības revīzijas programmas rezultāti;

ii)informācija, kas iegūta perona pārbaužu programmās, kuras izveidotas atbilstīgi deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 51. panta 10. punktu;

iii)cita atzīta informācija par drošības aspektiem saistībā ar attiecīgo ekspluatantu;

iv)saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem piešķirtie sertifikāti;

(d)tiek ņemti vērā ar ATM/ANS saistītie aspekti.

IV NODAĻA

KOPĪGA SERTIFIKĀCIJAS, UZRAUDZĪBAS UN IZPILDES SISTĒMA

51. pants

Sertifikācija, uzraudzība un izpilde

1.Dalībvalstis, Komisija un Aģentūra vienotā Eiropas aviācijas drošības sistēmā sadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

2.Lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu:

(a)saņem un novērtē tām iesniegtos pieteikumus, piešķir un attiecīgā gadījumā atjauno sertifikātus un saņem tām sniegtās deklarācijas saskaņā ar III nodaļas noteikumiem;

(b)īsteno sertifikātu turētāju, deklarācijas sniegušo juridisko un fizisko personu, ražojumu, daļu, ierīču, ATM/ANS sistēmu, ATM/ANS komponentu, lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu un lidlauku uzraudzību saskaņā ar III nodaļas noteikumiem;

(c)veic izmeklēšanas, pārbaudes, revīzijas un citas pārraudzības darbības, kas vajadzīgas, lai konstatētu šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteikto prasību iespējamos pārkāpumus, ko izdarījušas b) apakšpunktā minētās personas, kurām attiecīgās prasības ir piemērojamas;

(d)veic visus vajadzīgos izpildes pasākumus, tostarp groza, aptur vai anulē sertifikātus, ko tās piešķīrušas, uzliek izlidošanas aizliegumus un sankcijas, lai izbeigtu konstatētos pārkāpumus.

3.Atbildību par 2. punktā minēto, ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saistīto uzdevumu veikšanu uztic saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

Aģentūra atbild par minēto uzdevumu veikšanu, ja tie Aģentūrai noteikti saskaņā ar 53., 54., 55., 66., 67., 68., 69. un 70. pantu.

Valsts kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas lidlauks, atbild par minēto uzdevumu veikšanu attiecībā uz 30. panta 1. punktā minēto lidlauka sertifikātu un 32. panta 1. punktā minēto sertifikātu, kas piešķirts organizācijai, kura atbild par lidlauku ekspluatāciju. Sertifikātu, kas piešķirts organizācijai, kura atbild par lidlauku ekspluatāciju, var apvienot ar lidlauka sertifikātu vai piešķirt atsevišķi.

Visos citos gadījumos valsts kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā ir fiziskās personas, kas iesniedz pieteikumu sertifikāta saņemšanai vai sniedz deklarāciju, dzīvesvieta vai, attiecīgā gadījumā, juridiskās personas galvenā uzņēmējdarbības vieta, atbild par minēto uzdevumu veikšanu, ja vien saskaņā ar 10. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos nav noteikts citādi.

Tomēr, ja tā noteikts saskaņā ar 14. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos:

(a)personas, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, aviācijas medicīnas centri un vispārējās prakses ārsti atbild par 20. panta 3. punktā minēto pilota veselības apliecību un 41. panta 1. punktā minēto gaisa satiksmes vadības dispečeru veselības apliecību piešķiršanu;

(b)pilotu un salona apkalpes mācību organizācijas, kurām piešķirts apstiprinājums saskaņā ar 22. pantu, un ekspluatanti, kuriem piešķirta apliecība saskaņā ar 27. pantu, atbild par 21. pantā minēto salona apkalpes locekļa apliecību piešķiršanu.

4.Aģentūras un valstu kompetento iestāžu īstenotā uzraudzība ir pastāvīga, un tās pamatā ir prioritātes, kas noteiktas, ņemot vērā riskus civilajā aviācijā.

5.Aģentūra pārvalda un izmanto rīkus un procedūras, kas vajadzīgi, lai īstenotu tādas ar drošību saistītas informācijas vākšanu, apmaiņu un analīzi, kura iegūta perona pārbaužu programmās, kas izveidotas ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 10. punktu.

6.Lai veicinātu ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saistīto uzdevumu veikšanu, Komisija, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, tostarp informāciju par iespējamiem un konstatētiem pārkāpumiem.

7.Aģentūra veicina šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteikto prasību vienotu izpratni un piemērošanu, un tālab, cita starpā, izstrādā 65. panta 3. punktā minētās norādes, apspriežoties ar valstu kompetentajām iestādēm.

8.Jebkura juridiska vai fiziska persona, uz kuru attiecas šī regula, var vērst Aģentūras uzmanību uz jebkādām varbūtējām atšķirībām noteikumu piemērošanā dalībvalstīs. Ja šādas atšķirības ievērojami kavē minēto personu darbību vai citādi rada būtiskus sarežģījumus, Aģentūra un valsts kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs sadarbojas, lai bez liekas kavēšanās novērstu šīs atšķirības. Ja minētās atšķirības neizdodas novērst, Aģentūra iesniedz jautājumu izskatīšanai Komisijai.

9.Aģentūra un valstu kompetentās iestādes veic darbības, kas vajadzīgas, lai paplašinātu un uzlabotu informētību par civilās aviācijas drošību un izplatītu ar drošību saistītu informāciju, kas attiecas uz nelaimes gadījumu un incidentu novēršanu.

10.Attiecībā uz Aģentūras un valstu kompetento iestāžu uzdevumiem, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saskaņā ar šo regulu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)nosacījumiem informācijas vākšanai, apmaiņai un izplatīšanai starp Aģentūru un valstu kompetentajām iestādēm tām uzticēto uzdevumu veikšanas vajadzībām;

(b)nosacījumiem, kurus ievērojot īsteno sertifikāciju un veic izmeklēšanas, pārbaudes, revīzijas un citas pārraudzības darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tādu juridisko un fizisko personu, ražojumu, daļu, ierīču, ATM/ANS sistēmu, ATM/ANS komponentu, lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu un lidlauku efektīvu uzraudzību, uz kuriem attiecas šī regula;

(c)inspektoru un to mācībās iesaistīto organizāciju kvalifikācijas nosacījumiem;

(d)nosacījumiem, kurus ievērojot veic perona pārbaudes un uzliek izlidošanas aizliegumu, ja gaisa kuģis, tā ekspluatants vai tā apkalpe neatbilst šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu prasībām;

(e)nosacījumiem, kas attiecas uz Aģentūras un valstu kompetento iestāžu administratīvajām un pārvaldības sistēmām, kuras saistītas ar sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumu veikšanu;

(f)attiecībā uz 3. punktu – nosacījumiem pienākumu sadalījumam starp valstu kompetentajām iestādēm nolūkā nodrošināt ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saistīto uzdevumu efektīvu veikšanu;

(g)attiecībā uz 3. punktu – nosacījumiem pienākumu sadalījumam starp personām, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, un aviācijas medicīnas centriem pilota veselības apliecību un gaisa satiksmes vadības dispečeru veselības apliecību piešķiršanas vajadzībām, kā arī nosacījumiem, ar kādiem vispārējās prakses ārstiem uztic šādus pienākumus, nolūkā nodrošināt ar pilotu un gaisa satiksmes vadības dispečeru veselības apliecību piešķiršanu saistīto uzdevumu efektīvu veikšanu;

(h)attiecībā uz 3. punktu – nosacījumiem pienākumu sadalījumam starp pilotu un salona apkalpes mācību organizācijām salona apkalpes locekļa apliecību piešķiršanas vajadzībām nolūkā nodrošināt ar salona apkalpes sertifikāciju saistīto uzdevumu efektīvu veikšanu.

52. pants

Eiropas aviācijas inspektori

1.Aģentūra sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm izveido mehānismu, kas ļauj apkopot informāciju par inspektoriem un citiem speciālistiem, kuru pieredze ir noderīga sertifikācijas un uzraudzības uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu, un kopīgi izmantot viņu palīdzību. Šādā nolūkā Aģentūra nosaka un paziņo valstu kompetentajām iestādēm vajadzīgās kvalifikācijas un pieredzes aprakstus, uz kuru pamata minētās iestādes norīko kandidātus, kuri kā Eiropas aviācijas inspektori piedalās informācijas apkopošanas un palīdzības kopīgas izmantošanas mehānismā, ja šādi kandidāti ir pieejami.

2.Aģentūra un jebkura valsts kompetentā iestāde var lūgt Eiropas aviācijas inspektoru palīdzību uzraudzības un sertifikācijas uzdevumu veikšanā. Aģentūra koordinē šos pieprasījumus un šādā nolūkā izstrādā attiecīgas procedūras, apspriežoties ar valstu kompetentajām iestādēm.

3.Eiropas aviācijas inspektori uzraudzības un sertifikācijas darbības īsteno Aģentūras vai viņu palīdzību lūgušās valsts kompetentās iestādes kontrolē, saskaņā ar tās norādījumiem un tās atbildībā.

4.Valstu kompetento iestāžu norīkoto Eiropas aviācijas inspektoru sniegtās palīdzības izmaksas sedz no maksājumiem. Šādā nolūkā Aģentūra tās valsts kompetentās iestādes vārdā, kurai radušās izmaksas, izraksta rēķinu juridiskajai vai fiziskajai personai, uz kuru attiecās šo inspektoru īstenotās sertifikācijas un uzraudzības darbības. Aģentūra no minētās personas iekasēto summu pārskaita attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei.

5.Attiecībā uz 1. punktā minēto informācijas apkopošanas un palīdzības kopīgas izmantošanas mehānismu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par:

(a)Aģentūras un valstu kompetento iestāžu tiesībām un pienākumiem, kad tās lūdz, saņem vai sniedz palīdzību, izmantojot minēto mehānismu;

(b)Eiropas aviācijas inspektoriem piešķirtajām pilnvarām un viņiem piemērojamajiem noteikumiem, kad viņi sniedz šādu palīdzību;

(c)šā panta 4. punktā minēto maksājumu noteikšanu un iekasēšanu.

53. pants

Atbildības nodošana

1.Dalībvalstis var nodot Aģentūrai atbildību par sertifikāciju, uzraudzību un izpildi attiecībā uz jebkuru organizāciju vai visām organizācijām, jebkuru ekspluatantu vai visiem ekspluatantiem, jebkuru personāla locekli vai visu personālu, jebkuru gaisa kuģi vai visiem gaisa kuģiem, jebkuru lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu vai visām šādām iekārtām un jebkuru lidlauku vai visiem lidlaukiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts atbildībā saskaņā ar šo regulu.

Pēc šādas atbildības nodošanas Aģentūra kļūst par kompetento iestādi nodotās atbildības īstenošanas vajadzībām, un attiecīgā dalībvalsts tiek atbrīvota no minētās atbildības īstenošanas. Aģentūrai saistībā ar minētās atbildības īstenošanu piemēro IV un V nodaļas noteikumus.

2.Dalībvalstis, ja panākta abpusēja vienošanās, var nodot citai dalībvalstij atbildību par sertifikāciju, uzraudzību un izpildi attiecībā uz jebkuru organizāciju vai visām organizācijām, jebkuru ekspluatantu vai visiem ekspluatantiem, jebkuru personāla locekli vai visu personālu, jebkuru gaisa kuģi vai visiem gaisa kuģiem, jebkuru lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu vai visām šādām iekārtām un jebkuru lidlauku vai visiem lidlaukiem, kas ir attiecīgās dalībvalsts atbildībā saskaņā ar šo regulu.

Pēc šādas atbildības nodošanas dalībvalsts, kurai atbildība nodota, valsts kompetentā iestāde kļūst par kompetento iestādi nodotās atbildības īstenošanas vajadzībām, un dalībvalsts, kura nodod atbildību, tiek atbrīvota no minētās atbildības īstenošanas.

Saistībā ar minētās atbildības īstenošanu piemēro II un IV nodaļas un 120. un 121. panta noteikumus, kā arī dalībvalsts, kurai atbildība nodota, valsts tiesību aktu piemērojamos noteikumus.

3.Aģentūra vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalsts 1. vai 2. punktā minētajai atbildības nodošanai piekrīt vienīgi tad, ja tā ir pārliecināta, ka spēj efektīvi īstenot nodoto atbildību saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

4.Ja dalībvalsts vēlas nodot konkrētu atbildību saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tā kopīgi ar Aģentūru vai, attiecīgā gadījumā, citu dalībvalsti izstrādā pārejas plānu, kas nodrošina minētās atbildības pienācīgu nodošanu. Pirms minētā pārejas plāna pabeigšanas to apspriež ar juridiskajām un fiziskajām personām, uz kurām attiecas atbildības nodošana, vai, 2. punktā minētās nodošanas gadījumā, ar Aģentūru.

Aģentūra un konkrētā dalībvalsts vai, attiecīgā gadījumā, konkrētās dalībvalstis nodrošina, ka atbildības nodošana norisinās saskaņā ar pārejas plānu.

5.Aģentūra, izmantojot saskaņā ar 63. pantu izveidoto repozitoriju, dara pieejamu to dalībvalstu sarakstu, kuras nodevušas konkrētu atbildību saskaņā ar šo pantu. Minētajā sarakstā attiecībā uz nodoto atbildību norāda informāciju, kas ļauj skaidri identificēt atbildību pēc nodošanas un, attiecīgā gadījumā, organizācijas, ekspluatantus, personālu, gaisa kuģus, lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas un lidlaukus, ko skar atbildības nodošana.

Aģentūra ņem vērā nodoto atbildību, kad tā veic pārbaudes un citas pārraudzības darbības saskaņā ar 73. pantu.

6.Šis pants neskar dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar Čikāgas konvenciju. Ja dalībvalsts saskaņā ar šo pantu nodod atbildību, kas tai noteikta Čikāgas konvencijā, tā informē ICAO par to, ka Aģentūru vai cita dalībvalsts rīkojas kā tās pilnvarotā pārstāve Čikāgas konvencijā noteikto pienākumu izpildei.

54. pants

Organizācijas, kas darbojas daudznacionālā mērogā

1.Organizācija var lūgt, lai Aģentūra rīkotos kā kompetentā iestāde, kura atbild par sertifikāciju, uzraudzību un izpildi attiecībā uz minēto organizāciju, atkāpjoties no 51. panta 3. punkta, ja minētajai organizācijai ir sertifikāts vai tā ir tiesīga iesniegt pieteikumu sertifikāta saņemšanai saskaņā ar III nodaļas noteikumiem valsts kompetentajai iestādei vienā dalībvalstī, bet tai ir vai tai būs būtiski objekti un personāls, uz kuriem attiecas minētais sertifikāts, bet kuri atrodas citā dalībvalstī vai vairākās citās dalībvalstīs.

Šādu lūgumu var paust arī divas vai vairākas organizācijas, ja to galvenā darījumdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs un ja katrai no tām ir sertifikāts vai tā ir tiesīga iesniegt pieteikumu sertifikāta saņemšanai saskaņā ar III nodaļas noteikumiem attiecībā uz vienu un to pašu aviācijas darbību veidu.

Ja pirmajā un otrajā daļā minētās organizācijas pauž šādu lūgumu, tās informē valsts kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās ir to galvenā darījumdarbības vieta.

2.Ja Aģentūra uzskata, ka tā spēj efektīvi īstenot atbildību par sertifikāciju, uzraudzību un izpildu, kā prasīts, saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, tā kopīgi ar konkrēto dalībvalsti vai, attiecīgā gadījumā, konkrētajām dalībvalstīm izstrādā pārejas plānu, kas nodrošina minētās atbildības pienācīgu nodošanu. Pirms šā pārejas plāna pabeigšanas to apspriež ar organizācijām, kuras pieprasījušas nodošanu.

Aģentūra un konkrētā dalībvalsts vai, attiecīgā gadījumā, konkrētās dalībvalstis nodrošina, ka atbildības nodošana norisinās saskaņā ar pārejas plānu.

3.Pēc atbildības nodošanas saskaņā ar 1. un 2. punktu Aģentūra kļūst par kompetento iestādi nodotās atbildības īstenošanas vajadzībām, un attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis tiek atbrīvotas no minētās atbildības īstenošanas. Aģentūrai saistībā ar minētās atbildības īstenošanu piemēro IV un V nodaļas noteikumus.

4.Šīs regulas 53. panta 5. un 6. punkta noteikumus attiecīgi piemēro jebkurai atbildības nodošanai saskaņā ar šo pantu.

55. pants

Ārkārtas uzraudzības mehānisms

1.Aģentūra iesaka dalībvalstij nodot atbildību saskaņā ar 53. pantu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)Aģentūras saskaņā ar 73. pantu veikto pārbaužu un citu pārraudzības darbību rezultāti liecina par nopietnu un pastāvīgu dalībvalsts nespēju efektīvi veikt dažus vai visus sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumus, kas tai noteikti šajā regulā;

(b)Komisija ir pieprasījusi attiecīgajai dalībvalstij novērst saskaņā ar a) apakšpunktu konstatētos trūkumus;

(c)dalībvalsts nav apmierinoši novērsusi trūkumus, un tā rezultātā radusies situācija apdraud civilās aviācijas drošību.

2.Ja attiecīgā dalībvalsts nav īstenojusi Aģentūras ieteikumu vai nav novērsusi trūkumus 3 mēnešu laikā pēc minētā ieteikuma datuma, Komisija, ja tā uzskata, ka 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, var pieņemt lēmumu uz laiku nodot Aģentūrai atbildību par attiecīgo sertifikācijas, uzraudzības un izpildes uzdevumu veikšanu. Minēto lēmumu pieņem ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Ar aviācijas drošību saistītu, pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 116. panta 4. punktā minēto procedūru.

3.No 2. punktā minētā īstenošanas lēmuma spēkā stāšanās dienas Aģentūra regulāri novērtē, vai joprojām ir izpildīts 1. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums. Ja tā uzskata, ka minētais nosacījums vairs nav izpildīts, tā sniedz Komisijai ieteikumu izbeigt atbildības pagaidu nodošanu.

4.Ja Komisija, ņemot vērā šo ieteikumu, uzskata, ka 1. punkta c) apakšpunktā minētais nosacījums vairs nav izpildīts, Komisija pieņem lēmumu izbeigt atbildības pagaidu nodošanu Aģentūrai.

Minēto lēmumu pieņem ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Ar aviācijas drošību saistītu, pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 116. panta 4. punktā minēto procedūru.

5.Pēc atbildības nodošanas saskaņā ar 2. punktu Aģentūra kļūst par kompetento iestādi nodotās atbildības īstenošanas vajadzībām, un attiecīgā dalībvalsts tiek atbrīvota no minētās atbildības īstenošanas. Aģentūrai saistībā ar minētās atbildības īstenošanu piemēro IV un V nodaļas noteikumus.

6.Šīs regulas 53. panta 5. un 6. punkta noteikumus attiecīgi piemēro jebkurai atbildības nodošanai saskaņā ar šo pantu. Aģentūra 2. un 4. punktā minētos Komisijas īstenošanas lēmumus arī iekļauj saskaņā ar 63. pantu izveidotajā repozitorijā.

56. pants

Sertifikātu un deklarāciju derīgums

1.Saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem piešķirtie sertifikāti un sniegtās deklarācijas ir derīgi visās dalībvalstīs bez papildu prasībām vai izvērtēšanas.

2.Ja Komisija uzskata, ka juridiska vai fiziska persona, kurai piešķirts sertifikāts vai kura sniegusi deklarāciju, vairs neatbilst piemērojamajām šīs regulas vai uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu prasībām, Komisija, pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, par minētās personas uzraudzību atbildīgajai dalībvalstij pieprasa veikt attiecīgas koriģējošas darbības un aizsardzības pasākumus, tostarp ierobežot vai apturēt sertifikāta derīgumu.

Minēto lēmumu pieņem ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Ar aviācijas drošību saistītu, pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 116. panta 4. punktā minēto procedūru.

No minētā īstenošanas lēmuma spēkā stāšanās dienas attiecīgais sertifikāts vai deklarācija, atkāpjoties no 1. punkta, vairs nav derīgi visās dalībvalstīs.

3.Ja Komisija uzskata, ka 2. punktā minētā dalībvalsts ir veikusi attiecīgas koriģējošas darbības un aizsardzības pasākumus, tā, pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, pieņem lēmumu, ka attiecīgais sertifikāts vai deklarācija atkal ir derīgi visās dalībvalstīs saskaņā ar 1. punktu. Minēto lēmumu pieņem ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Ar aviācijas drošību saistītu, pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 116. panta 4. punktā minēto procedūru.

4.Šis pants neskar Regulu (EK) Nr. 2111/2005.

57. pants

Trešās valsts sertifikātu atzīšana

Aģentūra un valstu kompetentās iestādes var piešķirt šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteiktos sertifikātus, pamatojoties uz sertifikātiem, kuri piešķirti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, vai pieņemt sertifikātus un citus attiecīgus dokumentus, kuri apliecina atbilstību civilās aviācijas noteikumiem un ir izsniegti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, ja šāda iespēja ir paredzēta:

(a)starptautiskos nolīgumos par sertifikātu atzīšanu, kas noslēgti starp Savienību un trešo valsti; vai

(b)pamatojoties uz 18. panta 1. punkta l) apakšpunktu, 25. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 44. panta 1. punkta e) apakšpunktu pieņemtajos deleģētajos aktos.

58. pants

Kvalificēti tiesību subjekti

1.Aģentūra un valstu kompetentās iestādes šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanu saistībā ar sertifikāciju un uzraudzību var uzticēt kvalificētiem tiesību subjektiem, kuri akreditēti kā atbilstīgi VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Aģentūra un valstu kompetentās iestādes, kuras izmanto kvalificētu tiesību subjektu palīdzību, izveido sistēmu, ar ko veic šādu akreditāciju un novērtē kvalificēto tiesību subjektu atbilstību minētajiem kritērijiem akreditācijas laikā un pastāvīgi pēc akreditācijas.

Kvalificētu tiesību subjektu akreditē Aģentūra vai valsts kompetentā iestāde individuāli, vai arī kopīgi divas vai vairākas valstu kompetentās iestādes vai Aģentūra un viena vai vairākas valstu kompetentās iestādes.

2.Aģentūra vai valsts kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, iestādes anulē vai aptur kvalificēta tiesību subjekta akreditāciju, ko tās piešķīrušas, ja tiesību subjekts vairs neatbilst VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

3.Aģentūra vai valsts kompetentā iestāde vai iestādes, kas akreditē kvalificētu tiesību subjektu, var dot tam tiesības piešķirt, grozīt, apturēt un anulēt sertifikātus vai saņemt deklarācijas Aģentūras vai valsts kompetentās iestādes vārdā. Šīs tiesības iekļauj akreditācijas darbības jomā.

4.Aģentūra un valstu kompetentās iestādes bez papildu tehniskām prasībām vai izvērtēšanas atzīst kvalificētu tiesību subjektu akreditāciju, ko Aģentūra un citas valstu kompetentās iestādes piešķīrušas saskaņā ar 1. punktu.

Tomēr Aģentūrai un valstu kompetentajām iestādēm nav ne pienākuma pilnībā izmantot citas valsts kompetentās iestādes vai Aģentūras piešķirtas akreditācijas darbības jomu, ne pienākuma atzīt tiesības, ko kvalificētam tiesību subjektam piešķīrusi cita kompetentā iestāde saskaņā ar 3. punktu.

5.Aģentūra un valstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par piešķirto, apturēto un anulēto akreditāciju. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu, izmantojot 63. pantā minēto repozitoriju.

59. pants

Aizsardzības noteikumi

1.Šī regula un uz tās pamata pieņemtie deleģētie un īstenošanas akti neliedz dalībvalstīm nekavējoties reaģēt uz problēmu, kas skar civilās aviācijas drošību, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)problēma nopietni apdraud aviācijas drošību, un tās risināšanai vajadzīga tūlītēja konkrētās dalībvalsts rīcība;

(b)dalībvalstij nav iespējams pienācīgi risināt problēmu atbilstīgi šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem;

(c)veiktā darbība ir samērīga ar problēmas nopietnību.

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts, izmantojot saskaņā ar 63. pantu izveidoto repozitoriju, nekavējoties paziņo Komisijai, Aģentūrai un citām dalībvalstīm par veiktajiem pasākumiem un to veikšanas iemesliem.

2.Ja 1. punktā minēto pasākumu ilgums pārsniedz astoņus secīgus mēnešus vai ja dalībvalsts tos pašus pasākumus ir veikusi atkārtoti un to kopējais ilgums pārsniedz astoņus mēnešus, Aģentūra novērtē, vai ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, un trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dienas sniedz Komisijai ieteikumu saistībā ar minētā novērtējuma rezultātu. Aģentūra minēto ieteikumu iekļauj saskaņā ar 63. pantu izveidotajā repozitorijā.

Šādā gadījumā Komisija, ņemot vērā šo ieteikumu, novērtē, vai minētie nosacījumi ir izpildīti. Ja Komisija uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti, vai ja tā neņem vērā Aģentūras veiktā novērtējuma rezultātu, tā trīs mēnešu laikā pēc šā ieteikuma saņemšanas dienas šādā nolūkā pieņem īstenošanas lēmumu, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un iekļauj saskaņā ar 63. pantu izveidotajā repozitorijā.

Attiecīgā dalībvalsts pēc minētā īstenošanas lēmuma paziņošanas nekavējoties izbeidz saskaņā ar 1. punktu veiktos pasākumus.

3.Pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Aģentūra bez liekas kavēšanās novērtē arī to, vai dalībvalsts konstatēto problēmu var risināt Aģentūra, pieņemot 65. panta 4. punkta pirmajā daļā minētos lēmumus, tā lai dalībvalsts veiktie pasākumi vairs nebūtu nepieciešami. Ja Aģentūra uzskata, ka problēmu var risināt šādā veidā, tā pieņem attiecīgu lēmumu šādā nolūkā. Ja tā uzskata, ka problēmu nevar risināt šādā veidā, tā sniedz Komisijai ieteikumu par uz šīs regulas pamata pieņemto deleģēto vai īstenošanas aktu grozījumiem, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, ņemot vērā 1. punkta piemērošanu.

4.Ja vajadzīgs, ņemot vērā 1. punkta piemērošanu, Komisija, nekavējoties un ņemot vērā Aģentūras ieteikumu, apsver iespēju izdarīt grozījumus jebkurā deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 18. panta 1. punktu, 25. panta 1. punktu, 28. panta 1. punktu, 34. panta 1. punktu, 39. panta 1. punktu, 44. panta 1. punktu, 47. panta 1. punktu un 50. panta 1. punktu.

60. pants

Elastīguma noteikumi

1.Dalībvalstis jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas šī regula, var piešķirt atbrīvojumus no to prasību izpildes, kuras šai personai piemērojamas saskaņā ar III nodaļas noteikumiem, izņemot šajos noteikumos paredzētās pamatprasības, vai saskaņā ar uz šo noteikumu pamata pieņemtajiem deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, kad tas steidzami vajadzīgs neparedzamos apstākļos, kas ietekmē minētās personas, vai minēto personu steidzamām darbības vajadzībām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)ar piemērojamajām prasībām nav iespējams pienācīgi novērst šos apstākļus vai apmierināt šīs vajadzības;

(b)ir nodrošināts pieņemams drošības un vides aizsardzības līmenis un atbilstība piemērojamajām pamatprasībām, vajadzības gadījumā piemērojot kompensācijas pasākumus;

(c)dalībvalsts, cik vien iespējams, ir mazinājusi jebkādu tirgus apstākļu kropļojumu, kas varētu rasties atbrīvojuma piešķiršanas rezultātā; un

(d)atbrīvojuma darbības joma un ilgums ir ierobežoti līdz tam, kas ir noteikti nepieciešams, un atbrīvojumu piemēro bez diskriminācijas.

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts, izmantojot saskaņā ar 63. pantu izveidoto repozitoriju, nekavējoties paziņo Komisijai, Aģentūrai un citām dalībvalstīm par piešķirto atbrīvojumu, tā piešķiršanas iemesliem un, attiecīgā gadījumā, piemērotajiem nepieciešamajiem kompensācijas pasākumiem.

2.Ja 1. punktā minēto atbrīvojumu ilgums pārsniedz astoņus secīgus mēnešus vai ja dalībvalsts tos pašus atbrīvojumus ir piešķīrusi atkārtoti un to kopējais ilgums pārsniedz astoņus mēnešus, Aģentūra novērtē, vai ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, un trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dienas sniedz Komisijai ieteikumu saistībā ar minētā novērtējuma rezultātu. Aģentūra minēto ieteikumu iekļauj saskaņā ar 63. pantu izveidotajā repozitorijā.

Šādā gadījumā Komisija, ņemot vērā šo ieteikumu, novērtē, vai minētie nosacījumi ir izpildīti. Ja Komisija uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti, vai ja tā neņem vērā Aģentūras veiktā novērtējuma rezultātu, tā trīs mēnešu laikā pēc šā ieteikuma saņemšanas dienas šādā nolūkā pieņem īstenošanas lēmumu, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un iekļauj saskaņā ar 63. pantu izveidotajā repozitorijā.

Attiecīgā dalībvalsts pēc minētā īstenošanas lēmuma paziņošanas nekavējoties anulē saskaņā ar 1. punktu piešķirto atbrīvojumu.

3.Ja dalībvalsts uzskata, ka atbilstību pielikumos noteiktajām piemērojamajām pamatprasībām ir iespējams pierādīt ar citiem līdzekļiem, kas nav noteikti uz šīs regulas pamata pieņemtajos deleģētajos vai īstenošanas aktos, un ka šiem citiem līdzekļiem ir būtiskas priekšrocības civilās aviācijas drošības ziņā vai personām, uz ko attiecas šī regula, vai attiecīgajām iestādēm nodrošinātās efektivitātes ziņā, tā var, izmantojot saskaņā ar 63. pantu izveidoto repozitoriju, iesniegt Komisijai un Aģentūrai pamatotu pieprasījumu izdarīt grozījumus attiecīgajā deleģētajā vai īstenošanas aktā, lai ļautu izmantot šos citus līdzekļus.

Šādā gadījumā Aģentūra bez liekas kavēšanās sniedz Komisijai ieteikumu attiecībā uz to, vai dalībvalsts pieprasījums atbilst pirmajā daļā norādītajiem nosacījumiem.

Ja vajadzīgs, ņemot vērā šā punkta piemērošanu, Komisija, nekavējoties un ņemot vērā minēto ieteikumu, apsver iespēju izdarīt grozījumus attiecīgajā deleģētajā vai īstenošanas aktā.

61. pants

Informācijas vākšana, apmaiņa un analīze

1.Komisija, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes apmainās ar visu informāciju, kas tām pieejama šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu piemērošanas kontekstā un kas ir svarīga citām personām šajā regulā noteikto uzdevumu izpildes nolūkā. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kam uzticēts veikt civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu vai atgadījumu analīzi, arī ir tiesības piekļūt minētajai informācijai tām noteikto uzdevumu izpildes nolūkā. Minēto informāciju arī var izplatīt ieinteresētajām personām saskaņā ar 4. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem.

2.Aģentūra Savienības līmenī koordinē informācijas vākšanu, apmaiņu un analīzi jautājumos, kas ir šīs regulas darbības jomā. Šādā nolūkā Aģentūra ar juridiskām vai fiziskām personām, uz kurām attiecas šī regula, vai šādu personu apvienībām var noslēgt administratīvas vienošanās par informācijas vākšanu, apmaiņu un analīzi.

3.Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra analizē steidzamus vai svarīgus jautājumus, kas ir šīs regulas darbības jomā. Attiecīgā gadījumā valstu kompetentās iestādes sadarbojas ar Aģentūru šādas analīzes veikšanā.

4.Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par kārtību, kā norisinās 1. punktā minētā informācijas apmaiņa starp Komisiju, Aģentūru un valstu kompetentajām iestādēm un šādas informācijas izplatīšana ieinteresētajām personām. Minētie noteikumi ir ietverti īstenošanas aktos, kurus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pirmajā daļā minētajos sīki izstrādātajos noteikumos ņem vērā:

(a)nepieciešamību juridiskām un fiziskām personām, uz kurām attiecas šī regula, sniegt informāciju, kas tām vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību 1. pantā noteiktajiem mērķiem un sekmētu šo mērķu īstenošanu;

(b)nepieciešamību veikt informācijas izplatīšanu un izmantošanu tikai tādā apmērā, kas ir noteikti vajadzīgs minēto mērķu īstenošanai;

(c)nepieciešamību novērst to, ka informācija tiek darīta pieejama vai izmantota nolūkā noteikt vainīgo vai saukt pie atbildības.

5.Komisija, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes, kā arī 2. punktā minētās juridiskās un fiziskās personas un šādu personu apvienības veic vajadzīgos pasākumus, ar ko nodrošina saskaņā ar šo pantu saņemtās informācijas pienācīgu konfidencialitāti, neskarot nekādas stingrākas konfidencialitātes prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 996/2010, Regulā (ES) Nr. 376/2014 vai citos Savienības tiesību aktos.

6.Lai plašu sabiedrību informētu par civilās aviācijas drošības vispārējo līmeni Savienībā, Aģentūra katru gadu publicē drošības pārskatu. Šajā pārskatā ietver vispārējā drošības stāvokļa analīzi, kas izklāstīta vienkārši un viegli saprotami, un norāda, vai drošības apdraudējums ir palielinājies.

62. pants

Informācijas avota aizsardzība

1.Ja valsts kompetentajai iestādei tiek sniegta 61. panta 1. un 2. punktā minētā informācija, šādas informācijas avotu aizsargā saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, kas piemērojami ar civilās aviācijas drošību saistītas informācijas avota aizsardzībai. Ja šādu informāciju Komisijai vai Aģentūrai sniedz fiziska persona, šādas informācijas avotu neizpauž un informāciju sniegušās personas datus nereģistrē kopā ar sniegto informāciju.

2.Neskarot piemērojamos valsts krimināltiesību aktus, dalībvalstis atturas ierosināt lietu par likumpārkāpumiem, kas izdarīti bez iepriekšēja nodoma vai aiz neuzmanības un par kuriem tās uzzinājušas tikai tāpēc, ka par šiem pārkāpumiem sniegta informācija saskaņā ar šo regulu un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

Pirmās daļas noteikumus nepiemēro tīšu pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad ir nepārprotami, smagi un nopietni ignorēts acīmredzams risks un ir pilnīgi pārkāpts profesionālais pienākums rīkoties tik rūpīgi, cik attiecīgajos apstākļos ir skaidri nepieciešams, tādējādi radot paredzamu kaitējumu personai vai īpašumam, vai kad ir nopietni apdraudēts civilās aviācijas drošības līmenis.

3.Dalībvalstis var paturēt spēkā vai pieņemt pasākumus 1. punktā minētās informācijas avotu aizsardzības pastiprināšanai.

4.Darbiniekiem vai līgumdarbiniekiem, kuri sniedz informāciju, piemērojot šo regulu un uz tās pamata pieņemtos deleģētos un īstenošanas aktus, viņu darba devējs vai organizācija, kam viņi sniedz pakalpojumus, nenodara nekādu kaitējumu uz sniegtās informācijas pamata.

Pirmās daļas noteikumus nepiemēro tīšu pārkāpumu gadījumos vai gadījumos, kad ir nepārprotami, smagi un nopietni ignorēts acīmredzams risks un ir pilnīgi pārkāpts profesionālais pienākums rīkoties tik rūpīgi, cik attiecīgajos apstākļos ir skaidri nepieciešams, tādējādi radot paredzamu kaitējumu personai vai īpašumam, vai kad ir nopietni apdraudēta aviācijas drošība.

5.Šā panta noteikumi neliedz dalībvalstīm, Komisijai un Aģentūrai veikt jebkādu darbību, kas vajadzīga civilās aviācijas drošības saglabāšanai vai uzlabošanai.

6.Šā panta noteikumi neskar Regulā (ES) Nr. 996/2010 un Regulā (ES) Nr. 376/2014 paredzētos noteikumus par informācijas avota aizsardzību.

63. pants

Informācijas repozitorijs

1.Aģentūra izveido, sadarbojoties ar Komisiju un valstu kompetentajām iestādēm, un pārvalda repozitoriju, kurā iekļauta informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu Aģentūras un valstu kompetento iestāžu efektīvu sadarbību nolūkā īstenot ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saistītos uzdevumus, kas tām noteikti šajā regulā.

Šajā repozitorijā iekļauj informāciju par:

(a)sertifikātiem, ko Aģentūra un valstu kompetentās iestādes piešķīrušas, un deklarācijām, ko tās saņēmušas saskaņā ar III nodaļas un 53., 54., 55., 66., 67., 68., 69. un 70. panta noteikumiem;

(a)sertifikātiem, ko kvalificēti tiesību subjekti piešķīruši, un deklarācijām, ko tie saņēmuši Aģentūras un valstu kompetento iestāžu vārdā saskaņā ar 58. panta 3. punktu;

(b)akreditāciju, ko Aģentūra un valstu kompetentās iestādes piešķīrušas kvalificētiem tiesību subjektiem saskaņā ar 58. pantu, ietverot informāciju par akreditācijas darbības jomu;

(c)dalībvalstu veiktajiem pasākumiem saskaņā ar 2. panta 6. un 7. punktu, kā arī attiecīgajiem Komisijas lēmumiem;

(d)Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 2. panta 4. punktu;

(e)dalībvalstu lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 36. panta 2. punktu;

(f)dalībvalstu atbildības nodošanu Aģentūrai vai citai dalībvalstij saskaņā ar 53. un 54. pantu, ietverot informāciju par nodoto atbildību;

(g)Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 55. pantu, ietverot informāciju par atbildību, kas nodota Aģentūrai saskaņā ar minētajiem lēmumiem;

(h)Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 56. pantu;

(i)valstu kompetento iestāžu paziņojumiem par individuālām lidojuma laika specifikācijas shēmām, kas Aģentūrai iesniegtas, pamatojoties uz deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 28. panta 1. punkta f) apakšpunktu, un attiecīgajiem Aģentūras atzinumiem, kuri sniegti saskaņā ar 65. panta 7. punktu;

(j)dalībvalstu paziņojumiem par pasākumiem, kas pieņemti, lai nekavējoties reaģētu uz problēmu, kura saistīta ar civilās aviācijas drošību, un par piešķirtajiem atbrīvojumiem un attiecīgajiem Aģentūras ieteikumiem un Komisijas lēmumiem saskaņā ar 59. panta 1. punktu un 60. panta 1. punktu;

(k)dalībvalstu pieprasījumiem attiecībā uz citiem līdzekļiem atbilstības panākšanai un attiecīgajiem Aģentūras ieteikumiem saskaņā ar 60. panta 3. punktu;

(l)Aģentūras paziņojumiem un attiecīgajiem Komisijas lēmumiem saskaņā ar 65. panta 4. punktu;

(m)citu informāciju, kas var būt vajadzīga pirmajā daļā minētās efektīvās sadarbības nodrošināšanai.

2.Valstu kompetentās iestādes, personas, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, un aviācijas medicīnas centri, izmantojot repozitoriju, arī apmainās ar informāciju par pilotu veselības stāvokli. Jebkuru informāciju, kas ir personas dati, tostarp veselības dati, norāda tikai tādā apmērā, kas absolūti nepieciešams efektīvas sertifikācijas un pilotu uzraudzības nodrošināšanai saskaņā ar 20. pantu.

3.Jebkurus personas datus, tostarp veselības datus, kas iekļauti repozitorijā, neglabā ilgā kā nepieciešams nolūkiem, kuriem šie dati tika savākti vai kuriem veikta datu turpmāka apstrāde.

4.Dalībvalstis un Aģentūra nodrošina, ka datu subjekti, kuru personas datus apstrādā repozitorijā, par to tiek informēti ex ante.

5.Dalībvalstis un Aģentūra var ierobežot datu subjekta tiesības piekļūt repozitorijā iekļautajiem personas datiem, tos labot un dzēst līdz apmēram, kas ir noteikti nepieciešams civilās aviācijas drošības aizsardzībai, saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pantu.

6.Neskarot 7. punktu, Komisijai, Aģentūrai, valstu kompetentajām iestādēm un jebkurai dalībvalstu kompetentajai iestādei, kam uzticēts veikt civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu, tām noteikto uzdevumu izpildes nolūkā ir droša tiešsaistes piekļuve visai repozitorijā iekļautajai informācijai.

Attiecīgā gadījumā Komisija un Aģentūra var izplatīt ieinteresētajām personām konkrētu repozitorijā iekļautu informāciju, izņemot 2. punktā minēto informāciju, vai darīt to publiski pieejamu.

7.Repozitorijā iekļauto informāciju ar attiecīgiem rīkiem un protokoliem aizsargā pret neatļautu piekļuvi. Šā panta 2. punktā minēto informāciju dara pieejamu un izpauž tikai personām, kuras atbild par pilotu sertifikāciju un pilotu veselības stāvokļa uzraudzību, šajā regulā tām noteikto uzdevumu izpildes nolūkā. Ierobežotu piekļuvi šai informācijai var piešķirt arī citām pilnvarotām personām repozitorija pienācīgas darbības nodrošināšanai, it sevišķi tā tehniskajai uzturēšanai. Personām, kuras pilnvarotas piekļūt informācijai, kas satur personas datus, vispirms sarīko mācības par piemērojamajiem personas datu aizsardzības tiesību aktiem un saistītajiem aizsardzības pasākumiem.

8.Komisija pieņem repozitorija darbībai un pārvaldībai vajadzīgos noteikumus. Minētie noteikumi ir ietverti īstenošanas aktos, kurus pieņem saskaņā ar 116. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, un tajos paredzētas sīki izstrādātas prasības attiecībā uz:

(a)repozitorija izveides un uzturēšanas tehniskajiem aspektiem;

(a)informācijas, kuru Komisija, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes nosūta iekļaušanai repozitorijā, klasifikāciju, tostarp šādas informācijas nosūtīšanas formu un veidu;

(b)repozitorijā iekļautās informācijas regulāru un standartizētu atjaunināšanu;

(c)kārtību, kā konkrētu repozitorijā iekļautu informāciju izplata un publicē saskaņā ar 6. punktu;

(d)informācijas par pilotu veselības stāvokli, kuru valstu kompetentās iestādes, personas, kas veic aviācijas medicīnas pārbaudes, un aviācijas medicīnas centri nosūta iekļaušanai repozitorijā, klasifikāciju, tostarp šādas informācijas nosūtīšanas formu un veidu;

(e)kārtību, kā repozitorijā iekļauto informāciju aizsargā pret neatļautu piekļuvi, ierobežo piekļuvi informācijai un aizsargā visus repozitorijā iekļautos personas datus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši pret netīšu vai nelikumīgu iznīcināšanu, zudumu, izmainīšanu vai izpaušanu;

(f)ilgāko laikposmu, kādu atļauts glabāt repozitorijā iekļautos personas datus, tostarp informāciju par pilotu veselības stāvokli, kas ir personas dati;

(g)sīki izstrādātiem nosacījumiem, kurus ievērojot dalībvalstis un Aģentūra 5. punkta nolūkā var ierobežot datu subjekta tiesības piekļūt repozitorijā iekļautajiem personas datiem, tos labot un dzēst.

V NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS AĢENTŪRA

I IEDAĻA

Uzdevumi

64. pants

Aģentūras izveidošana un funkcijas

1.Ar šo izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru.

2.Lai nodrošinātu civilās aviācijas pienācīgu darbību un attīstību Savienībā atbilstīgi 1. pantā noteiktajiem mērķiem, Aģentūra:

(a)uzņemas visus uzdevumus un sagatavo atzinumus visos jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula;

(b)palīdz Komisijai, sagatavojot pasākumus, kas veicami saskaņā ar šo regulu. Ja šādi pasākumi ietver tehniskus noteikumus, Komisija nedrīkst mainīt to saturu bez iepriekšējas saskaņošanas ar Aģentūru;

(c)sniedz Komisijai tās uzdevumu izpildē vajadzīgo tehnisko, zinātnisko un administratīvo atbalstu;

(d)veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula vai citi Savienības tiesību akti;

(e)veic pārbaudes, citas pārraudzības darbības un izmeklēšanas, kas vajadzīgas tās uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu, vai pēc Komisijas pieprasījuma;

(f)savas kompetences jomā dalībvalstu vārdā izpilda funkcijas un uzdevumus, kas tām uzticēti piemērojamajās starptautiskajās konvencijās, jo īpaši Čikāgas konvencijā;

(g)palīdz valstu kompetentajām iestādēm to uzdevumu izpildē, it sevišķi nodrošinot informācijas un speciālo zināšanu apmaiņas forumu;

(h)pēc pieprasījuma palīdz izveidot, izmērīt un analizēt darbības rādītājus un sniegt ziņojumus par tiem, ja ar Savienības tiesību aktiem ir izveidotas ar civilo aviāciju saistītas darbības uzlabošanas sistēmas;

(i)sadarbojas ar citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jomās, kurās to darbība skar civilās aviācijas tehniskos aspektus.

65. pants

Aģentūras pasākumi

1.Aģentūra pēc pieprasījuma palīdz Komisijai sagatavot priekšlikumus par šīs regulas un uz šīs regulas pamata pieņemamo deleģēto un īstenošanas aktu grozījumiem. Aģentūra Komisijai šādā nolūkā iesniedz atzinumus.

2.Aģentūra sniedz Komisijai adresētus ieteikumus 59. un 60. panta piemērošanas vajadzībām.

3.Aģentūra saskaņā ar 104. pantu un piemērojamajiem uz šīs regulas pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem izdod sertifikācijas specifikācijas, pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus un norādes šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu piemērošanas vajadzībām.

4.Aģentūra pieņem attiecīgus lēmumus 53., 54., 55., 66., 67., 68., 69., 70., 71. un 73. panta piemērošanas vajadzībām.

Aģentūra var piešķirt atbrīvojumus jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, kurai tā piešķīrusi sertifikātu vai apliecību, 60. panta 1. punktā noteiktajās situācijās un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā Aģentūra, izmantojot saskaņā ar 63. pantu izveidoto repozitoriju, nekavējoties paziņo Komisijai un dalībvalstīm par piešķirtajiem atbrīvojumiem, to piešķiršanas iemesliem un, attiecīgā gadījumā, piemērotajiem nepieciešamajiem kompensācijas pasākumiem. Ja atbrīvojuma ilgums pārsniedz astoņus secīgus mēnešus vai ja Aģentūra to pašu atbrīvojumu ir piešķīrusi atkārtoti un tā kopējais ilgums pārsniedz astoņus mēnešus, Komisija novērtē, vai ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, un ja tā uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti, tā šādā nolūkā pieņem īstenošanas lēmumu, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un iekļauj saskaņā ar 63. pantu izveidotajā repozitorijā. Aģentūra pēc minētā īstenošanas lēmuma paziņošanas nekavējoties anulē atbrīvojumu.

5.Aģentūra sniedz ziņojumus par pārbaudēm un citām pārraudzības darbībām, kas veiktas saskaņā ar 73. pantu.

6.Aģentūra bez liekas kavēšanās reaģē uz steidzamu drošības problēmu, kas ir šīs regulas darbības jomā, tālab nosakot koriģējošas darbības, kuras jāveic valstu kompetentajām iestādēm vai juridiskajām un fiziskajām personām, uz kurām attiecas šīs regulas noteikumi, un šīm valstu kompetentajām iestādēm un personām sniedzot attiecīgu informāciju, tostarp norādījumus vai ieteikumus, ja tas vajadzīgs 1. pantā noteikto mērķu aizsardzībai.

7.Aģentūra sniedz atzinumus par individuālajām lidojuma laika specifikācijas shēmām, ko dalībvalstis ierosinājušas, pamatojoties uz deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 28. panta 1. punkta f) apakšpunktu, bet kuras neatbilst Aģentūras pieņemtajām sertifikācijas specifikācijām.

66. pants

Sertifikācija attiecībā uz lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām

1.Attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajiem ražojumiem, daļām un neuzstādītām ierīcēm Aģentūra, attiecīgā gadījumā un kā noteikts Čikāgas konvencijā un tās pielikumos, dalībvalstu vārdā veic konstruētājas valsts, ražotājas valsts vai reģistrācijas valsts funkcijas un uzdevumus, ja šīs funkcijas un šie uzdevumi saistīti ar konstrukcijas sertifikāciju un obligāto informāciju par lidojumderīguma uzturēšanu. Tālab tā jo īpaši:

(a)katrai ražojuma konstrukcijai, par kuru saskaņā ar 11. pantu iesniegts pieteikums tipa sertifikāta, sertifikāta par izmaiņām, arī papildu tipa sertifikāta, vai remonta projekta apstiprinājuma saņemšanai, izveido un pieteikuma iesniedzējam paziņo sertifikācijas bāzi;

(b)katram ražojumam, par kuru saskaņā ar 17. panta 2. punkta a) apakšpunktu iesniegts pieteikums ierobežota lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota trokšņa līmeņa sertifikāta saņemšanai, izveido un pieteikuma iesniedzējam paziņo īpašās lidojumderīguma specifikācijas vai īpašo kodeksu attiecībā uz ražojumu saderīgumu vides aizsardzības ziņā;

(c)katrai daļas vai neuzstādītas ierīces konstrukcijai, par kuru attiecīgi saskaņā ar 12. vai 13. pantu iesniegts pieteikums sertifikāta saņemšanai, izveido un pieteikuma iesniedzējam paziņo sertifikācijas bāzi;

(d)katram gaisa kuģim, par kuru saskaņā ar 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu iesniegts pieteikums lidošanas atļaujas saņemšanai, izsniedz ar konstrukciju saistītu lidojuma apstākļu apstiprinājumu;

(e)izveido un dara pieejamas lidojumderīguma specifikācijas un specifikācijas saderīgumam vides aizsardzības ziņā, kas piemērojamas ražojumu un daļu konstrukcijai, par kuru sniedzama deklarācija saskaņā ar 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

(f)atbild par uzdevumu, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, veikšanu saskaņā ar 51. panta 3. punktu attiecībā uz tipa sertifikātiem, ierobežotiem tipa sertifikātiem, sertifikātiem par izmaiņām, arī papildu tipa sertifikātiem, un remonta projektu apstiprinājumiem ražojumu konstrukcijai saskaņā ar 11. pantu un 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

(g)atbild par uzdevumu, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, veikšanu saskaņā ar 51. panta 3. punktu attiecībā uz daļu konstrukcijas sertifikātiem un neuzstādītu ierīču konstrukcijas sertifikātiem saskaņā ar 12. un 13. pantu;

(h)izsniedz atbilstīgas vides datu lapas ražojumu konstrukcijai, ko tā sertificē saskaņā ar 11. pantu;

(i)nodrošina lidojumderīguma uzturēšanas funkcijas, kas saistītas ar ražojumu konstrukciju, daļu konstrukciju un neuzstādītu ierīču konstrukciju, ko tā ir sertificējusi un attiecībā uz ko tā īsteno uzraudzību, tostarp bez liekas kavēšanās risina drošuma vai drošības problēmas un izdod un izplata piemērojamo obligāto informāciju.

2.Aģentūras atbildībā ir uzdevumu, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, veikšana saskaņā ar 51. panta 3. punktu attiecībā uz:

(a)par ražojumu, daļu un neuzstādītu ierīču konstrukciju atbildīgo organizāciju apstiprinājumiem saskaņā ar 15. panta 1. punktu;

(b)par ražojumu, daļu un neuzstādītu ierīču ražošanu, tehnisko apkopi un lidojumderīguma uzturēšanas pārvaldību atbildīgo organizāciju apstiprinājumiem un personāla mācībās iesaistīto organizāciju apstiprinājumiem saskaņā ar 15. pantu, ja šo organizāciju galvenā darījumdarbības vieta ir ārpus teritorijas, par kuru dalībvalsts atbild saskaņā ar Čikāgas konvenciju;

3.Aģentūras atbildībā ir uzdevumu, kas saistīti ar uzraudzību un izpildi, veikšana saskaņā ar 54. panta 3. punktu attiecībā uz deklarācijām, ko organizācijas sniegušas saskaņā ar 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

67. pants

Gaisa kuģa apkalpes sertifikācija

1.Aģentūras atbildībā ir uzdevumu, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, veikšana saskaņā ar 51. panta 3. punktu attiecībā uz 22. pantā minētajiem pilotu un salona apkalpes mācību organizāciju un aviācijas medicīnas centru apstiprinājumiem, ja šo organizāciju un centru galvenā darījumdarbības vieta ir ārpus teritorijas, par kuru dalībvalsts atbild saskaņā ar Čikāgas konvenciju.

2.Aģentūras atbildībā ir uzdevumu, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, veikšana saskaņā ar 51. panta 3. punktu attiecībā uz lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu sertifikātiem, kas piešķirti saskaņā ar 23. pantu, katrā šādā gadījumā:

(a)iekārtu ekspluatē organizācija, kurai Aģentūra piešķīrusi sertifikātu saskaņā ar 1. punktu;

(b)iekārta atrodas teritorijā, par kuru dalībvalsts atbild saskaņā ar Čikāgas konvenciju, un iekārtu ekspluatē organizācija, kurai Aģentūra piešķīrusi sertifikātu saskaņā ar 1. punktu un kuras galvenā darījumdarbības vieta ir ārpus minētās teritorijas;

(c)iekārta atrodas ārpus teritorijas, par kuru dalībvalsts atbild saskaņā ar Čikāgas konvenciju, izņemot gadījumus, kad iekārtu ekspluatē organizācija, kurai Aģentūra nav piešķīrusi sertifikātu saskaņā ar 1. punktu un kuras galvenā darījumdarbības vieta ir minētajā teritorijā.

68. pants

ATM/ANS 

1.Aģentūras atbildībā ir uzdevumu, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, veikšana saskaņā ar 51. panta 3. punktu attiecībā uz:

(a)36. pantā minētajiem ATM/ANS pakalpojumu sniedzēju sertifikātiem, ja šo pakalpojumu sniedzēju galvenā darījumdarbības vieta ir ārpus teritorijas, kurā piemēro Līgumus, un ja tie atbild par ATM/ANS nodrošināšanu šīs teritorijas gaisa telpā;

(b)36. pantā minētajiem ATM/ANS pakalpojumu sniedzēju sertifikātiem, ja šie pakalpojumu sniedzēji nodrošina ATM/ANS Eiropas mērogā;

(c)37. pantā minētajām organizācijām piešķirtajiem sertifikātiem un šo organizāciju sniegtajām deklarācijām, ja šīs organizācijas ir iesaistītas ATM/ANS sistēmu un komponentu konstruēšanā, ražošanā vai tehniskajā apkopē Eiropas mērogā;

(d)deklarācijām, ko ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji, kuriem Aģentūra piešķīrusi sertifikātu saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, snieguši attiecībā uz ATM/ANS sistēmām un komponentiem, kurus minētie pakalpojumu sniedzēji nodevuši ekspluatācijā saskaņā ar 38. panta 1. punktu.

2.Attiecībā uz 38. pantā minētajām sistēmām un komponentiem Aģentūra veic šādus pienākumus:

(a)ja tā noteikts saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, izveido un pieteikuma iesniedzējam paziņo sīki izstrādātas specifikācijas, kas piemērojamas ATM/ANS sistēmām un komponentiem, no kuriem atkarīga drošība vai savstarpēja izmantojamība un uz kuriem attiecas sertifikācija vai deklarācijas sniegšana saskaņā ar 38. panta 2. punktu;

(b)ja tā noteikts saskaņā ar 39. pantu pieņemtajos deleģētajos aktos, atbild par uzdevumu, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, veikšanu saskaņā ar 51. panta 3. punktu attiecībā uz sertifikātiem, kas piešķirti ATM/ANS sistēmām un komponentiem, no kuriem atkarīga drošība vai savstarpēja izmantojamība, un deklarācijām, kas sniegtas par šīm sistēmām un komponentiem saskaņā ar 38. panta 2. punktu.

69. pants

Gaisa satiksmes vadības dispečeru sertifikācija

Aģentūras atbildībā ir uzdevumu, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, veikšana saskaņā ar 51. panta 3. punktu attiecībā uz 42. pantā minētajiem gaisa satiksmes vadības dispečeru mācību organizāciju sertifikātiem un, attiecīgā gadījumā, šo organizāciju personāla sertifikāciju, ja šo organizāciju galvenā darījumdarbības vieta ir ārpus teritorijas, par kuru dalībvalsts atbild saskaņā ar Čikāgas konvenciju.

70. pants

Trešo valstu ekspluatanti un starptautiska drošības uzraudzība

1.Aģentūras atbildībā ir uzdevumu, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, veikšana saskaņā ar 51. panta 3. punktu attiecībā uz 49. panta 1. un 2. punktā minētajām ekspluatācijas atļaujām un 49. panta 2. punktā minētajām deklarācijām, ko sniedz ekspluatanti, ja dalībvalsts neveic ekspluatanta valsts funkcijas un uzdevumus attiecībā uz konkrētajiem ekspluatantiem.

2.Aģentūras atbildībā ir uzdevumu, kas saistīti ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi, veikšana saskaņā ar 51. panta 3. punktu attiecībā uz 50. panta 1. punkta a) apakšpunkta minētajām atļaujām, ko piešķir gaisa kuģiem un pilotiem.

3.Aģentūra pēc pieprasījuma palīdz Komisijai īstenot Regulu (EK) Nr. 2111/2005, šādā nolūkā veicot trešo valstu ekspluatantu un par to uzraudzību atbildīgo iestāžu nepieciešamo novērtēšanu, tostarp apmeklējumus uz vietas. Tā sniedz Komisijai minēto novērtējumu rezultātus un attiecīgus ieteikumus.

71. pants

Aģentūras veikta izmeklēšana

1.Aģentūra pati vai ar valstu kompetento iestāžu vai kvalificētu tiesību subjektu palīdzību veic izmeklēšanu, kas vajadzīga ar sertifikāciju, uzraudzību un izpildi saistīto uzdevumu veikšanai saskaņā ar 51. panta 3. punktu.

2.Lai veiktu 1. punktā minēto izmeklēšanu, Aģentūra ir pilnvarota:

(a)prasīt juridiskajām vai fiziskajām personām, kurām tā piešķīrusi sertifikātu vai apliecību vai kuras tai sniegušas deklarāciju, sniegt visu vajadzīgo informāciju;

(b)prasīt minētajām personām sniegt mutiskus paskaidrojumus par jebkuru faktu, dokumentu, objektu, procedūru vai citu tematu, kas ir būtisks, lai noskaidrotu, vai persona atbilst šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem;

(c)iekļūt jebkurās minēto personu telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos;

(d)izskatīt un kopēt visus dokumentus, ierakstus vai datus, kas ir minēto personu rīcībā vai kas ir tām pieejami, un veikt izrakstus no tiem neatkarīgi no nesēja, kurā šī informācija saglabāta.

Aģentūra, ja tas vajadzīgs, lai noskaidrotu, vai persona, kurai tā piešķīrusi sertifikātu vai apliecību vai kura tai sniegusi deklarāciju, atbilst šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem, arī ir pilnvarota pirmajā daļā noteiktās pilnvaras īstenot attiecībā uz jebkuru citu juridisku vai fizisku personu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tās rīcībā ir vai tai ir pieejama šiem mērķiem būtiska informācija.

Šajā daļā minētās pilnvaras īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts vai tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā notiek izmeklēšana, pienācīgi ņemot vērā iesaistīto personu tiesības un likumīgās intereses un ievērojot proporcionalitātes principu. Ja saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir vajadzīga attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts tiesu iestādes iepriekšēja atļauja iekļūt telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos, kā minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecīgās pilnvaras īsteno tikai pēc šādas iepriekšējas atļaujas saņemšanas.

3.Aģentūra nodrošina, ka tās personāla locekļi un, attiecīgā gadījumā, visi citi eksperti, kuri piedalās izmeklēšanā, ir pietiekami kvalificēti, attiecīgi instruēti un pienācīgi pilnvaroti. Minētās personas īsteno savas pilnvaras pēc rakstiskas atļaujas uzrādīšanas.

4.To dalībvalstu kompetento iestāžu ierēdņi, kuru teritorijā veicama izmeklēšana, pēc Aģentūras pieprasījuma palīdz veikt izmeklēšanu. Ja šāda palīdzība ir vajadzīga, Aģentūra pirms izmeklēšanas savlaicīgi informē dalībvalsti, kuras teritorijā veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un vajadzīgo palīdzību.

72. pants

Naudas sodi un periodiski soda maksājumi

1.Komisija pēc Aģentūras pieprasījuma juridiskai vai fiziskai personai, kurai tā piešķīrusi sertifikātu vai apliecību vai kura tai sniegusi deklarāciju, saskaņā ar šo regulu var uzlikt vienu vai abus turpmāk minētos sodus:

(a)naudas sodu, ko piemēro, ja minētā persona tīši vai aiz nevērības ir pārkāpusi kādu no šīs regulas vai uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem;

(b)periodisku soda maksājumu, ko piemēro, ja minētā persona ir pārkāpusi vai nenovēršami pārkāps kādu no attiecīgajiem noteikumiem, un kas minētajai personai liek izpildīt attiecīgos noteikumus.

2.Šā panta 1. punktā minētie naudas sodi un periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Tos nosaka, ņemot vērā konkrētā pārkāpuma smagumu, un jo īpaši to, cik lielā mērā tika apdraudēta drošība vai vides aizsardzība, un attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas finansiālās iespējas.

Naudas sodu apmērs nepārsniedz 4 % no attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas gada ienākumiem vai apgrozījuma. Periodisku soda maksājumu apmērs nepārsniedz 2,5 % no attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas vidējiem ienākumiem vai apgrozījuma dienā.

3.Komisija uzliek naudas sodus un periodiskus soda maksājumus saskaņā ar 1. punktu tikai tad, ja citi šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteiktie pasākumi šādu pārkāpumu novēršanai ir nepiemēroti vai nesamērīgi.

4.Attiecībā uz sodu un periodisku soda maksājumu uzlikšanu saskaņā ar šā panta noteikumiem Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 117. pantu, nosaka:

(a)sīki izstrādātus kritērijus un sīki izstrādātas metodes naudas sodu un periodisku soda maksājumu apmēra noteikšanai;

(b)sīki izstrādātus noteikumus par izziņas darbu, saistītajiem pasākumiem un ziņojumu sniegšanu, kā arī lēmumu pieņemšanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, piekļuvi dokumentiem, juridisko pārstāvību, konfidencialitāti un pagaidu noteikumiem; un

(c)naudas sodu un periodisku soda maksājumu iekasēšanas procedūru.

5.Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt Komisijas lēmumus, kuri pieņemti saskaņā ar 1. punktu. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

6.Komisijas lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 1. punktu, nav krimināltiesiska rakstura.

73. pants

Dalībvalstu pārraudzība

1.Aģentūra, veicot pārbaudes un citas pārraudzības darbības, palīdz Komisijai pārraudzīt, kā dalībvalstis piemēro šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumus. Šo pārbaužu un citu pārraudzības darbību mērķis ir arī palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt minēto noteikumu vienādu piemērošanu.

Aģentūra sniedz Komisijai ziņojumus par pārbaudēm un citām pārraudzības darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo punktu.

2.Lai veiktu 1. punktā minētās pārbaudes un citas pārraudzības darbības, Aģentūra ir pilnvarota:

(a)prasīt jebkurai valsts kompetentajai iestādei un jebkurai juridiskai un fiziskai personai, uz kuru attiecas šī regula, sniegt visu vajadzīgo informāciju;

(b)prasīt minētajām iestādēm un personām sniegt mutiskus paskaidrojumus par jebkuru faktu, dokumentu, objektu, procedūru vai citu tematu, kas ir būtisks, lai noskaidrotu, vai dalībvalsts atbilst šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem;

(c)iekļūt jebkurās minēto iestāžu un personu telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos;

(d)izskatīt un kopēt visus dokumentus, ierakstus vai datus, kas ir minēto iestāžu un personu rīcībā vai kas ir tām pieejami, un veikt izrakstus no tiem neatkarīgi no nesēja, kurā šī informācija saglabāta.

Aģentūra, ja tas vajadzīgs, lai noskaidrotu, vai dalībvalsts atbilst šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumiem, arī ir pilnvarota pirmajā daļā noteiktās pilnvaras īstenot attiecībā uz jebkuru citu juridisku vai fizisku personu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tās rīcībā ir vai tai ir pieejama šiem mērķiem būtiska informācija.

Šajā daļā minētās pilnvaras īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek pārbaude vai citas pārraudzības darbības, pienācīgi ņemot vērā iesaistīto iestāžu un personu tiesības un likumīgās intereses un ievērojot proporcionalitātes principu. Ja saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem ir vajadzīga attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes iepriekšēja atļauja iekļūt telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos, kā minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, attiecīgās pilnvaras īsteno tikai pēc šādas iepriekšējas atļaujas saņemšanas.

3.Aģentūra nodrošina, ka tās personāla locekļi un, attiecīgā gadījumā, visi citi eksperti, kuri piedalās pārbaudē vai citā pārraudzības darbībā, ir pietiekami kvalificēti, attiecīgi instruēti un pienācīgi pilnvaroti. Minētās personas īsteno savas pilnvaras pēc rakstiskas atļaujas uzrādīšanas.

Aģentūra pirms pārbaudes vai citas pārraudzības darbības savlaicīgi informē attiecīgo dalībvalsti par darbību un par konkrēto darbību veicošo Aģentūras personāla locekļu un visu citu ekspertu identitāti.

4.Attiecīgā dalībvalsts atvieglo pārbaudes vai citas pārraudzības darbības veikšanu. Tā nodrošina, ka attiecīgās iestādes un personas sadarbojas ar Aģentūru.

Ja juridiska vai fiziska persona nesadarbojas ar Aģentūru, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz Aģentūrai vajadzīgo palīdzību, lai tā varētu veikt pārbaudi vai citu pārraudzības darbību.

5.Ja saskaņā ar šo pantu veikta pārbaude vai cita pārraudzības darbība ir saistīta ar pārbaudi vai citu pārraudzības darbību, ko veic attiecībā uz juridisku vai fizisku personu, uz kuru attiecas šī regula, piemēro 71. panta 2., 3. un 4. punkta noteikumus.

6.Pēc dalībvalsts pieprasījuma ziņojumi, kurus Aģentūra sagatavojusi saskaņā ar 1. punktu, ir dalībvalstij pieejami Savienības oficiālajā valodā vai tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās, kurā notika pārbaude.

7.Aģentūra publicē informācijas kopsavilkumu par to, kā katra dalībvalsts piemēro šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumus. Tajā ietver informāciju par 61. panta 6. punktā minēto ikgadējo drošības pārskatu.

8.Aģentūra piedalās šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu īstenošanas ietekmes novērtēšanā, neskarot Komisijas veikto novērtējumu saskaņā ar 113. pantu, ņemot vērā 1. pantā noteiktos mērķus.

9.Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par Aģentūras darba metodēm šajā pantā paredzēto uzdevumu veikšanai. Minētie noteikumi ir ietverti īstenošanas aktos, kurus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

74. pants

Pētniecība un inovācija

1.Aģentūra palīdz dalībvalstīm un Komisijai apzināt galvenās tēmas pētniecībai civilās aviācijas jomā, lai veicinātu konsekvenci un saskaņotību starp publiski finansētu pētniecību un inovāciju un šīs regulas darbības jomā ietilpstošajiem politikas virzieniem.

2.Aģentūra atbalsta Komisiju attiecīgo Savienības pētniecības un inovācijas darbību pamatprogrammu un gada un daudzgadu darba programmu noteikšanā un izpildē, tostarp novērtēšanas procedūru īstenošanā, finansēto projektu pārskatīšanā un pētniecības un inovācijas projektu rezultātu izmantošanā.

3.Aģentūra var izstrādāt un finansēt pētījumus, ciktāl tie ir tieši saistīti ar darbību uzlabošanu Aģentūras kompetences jomā. Aģentūras pētniecības vajadzības un pētniecības darbības ietver tās gada darba programmā.

4.Aģentūras finansēto pētījumu rezultātus publicē, ja vien piemērojamie intelektuālā īpašuma tiesību noteikumi vai 112. pantā minētie Aģentūras drošības noteikumi neizslēdz šādu publicēšanu.

5.Papildus 1.–4. punktā un 64. pantā noteiktajiem uzdevumiem Aģentūra arī var iesaistīties ad hoc pētniecības darbībās, ja šādas darbības ir savietojamas ar Aģentūras uzdevumiem un šīs regulas mērķiem.

75. pants

Vides aizsardzība

1.Pasākumu, kurus Aģentūra pieņem attiecībā uz emisijām un troksni ražojumu konstrukcijas sertifikācijai saskaņā ar 11. pantu, mērķis ir novērst attiecīgo civilās aviācijas darbību ievērojamo kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

2.Dalībvalstis, Komisija, Aģentūra un citas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras savā attiecīgajā kompetences jomā sadarbojas vides jautājumos, tostarp tajos, kas izskatīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 21 , lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā savstarpējā atkarība starp vides un cilvēku veselības aizsardzību un citām civilās aviācijas tehniskajām jomām.

3.Aģentūra palīdz Komisijai noteikt un saskaņot civilās aviācijas vides aizsardzības politikas virzienus un darbības, tālab it sevišķi veicot pētījumus un simulācijas un sniedzot tehniskas konsultācijas.

4.Lai informētu ieinteresētās personas un plašu sabiedrību, Aģentūra reizi trīs gados publicē vides aizsardzības pārskatu, kurā sniedz objektīvu atzinumu par vides aizsardzības stāvokli Savienības civilajā aviācijā.

76. pants

Ar aviāciju saistīta drošība

1.Dalībvalstis, Komisija un Aģentūra sadarbojas ar civilo aviāciju saistītos vispārējās drošības jautājumos, tostarp kiberdrošības jomā, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā savstarpējā atkarība lidojumu drošību un vispārējo drošību civilajā aviācijā.

2.Aģentūra pēc pieprasījuma sniedz Komisijai tehnisku palīdzību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 22 īstenošanā, tostarp drošības pārbaužu veikšanā un saskaņā ar minēto regulu pieņemamo pasākumu sagatavošanā.

3.Lai civilo aviāciju aizsargātu pret nelikumīgu iejaukšanos, Aģentūra var pieņemt vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 65. panta 6. punktu un 66. panta 1. punkta i) apakšpunktu. Pirms šādu pasākumu pieņemšanas Aģentūra saņem Komisijas piekrišanu un apspriežas ar dalībvalstīm.

77. pants

Starptautiska sadarbība

1.Aģentūra pēc pieprasījuma palīdz Komisijai pārvaldīt tās attiecības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula. Šāda palīdzība it sevišķi veicina noteikumu saskaņošanu un sertifikātu savstarpēju atzīšanu.

2.Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām, kuru kompetencē ir jautājumi, uz kuriem attiecas šī regula. Šādā nolūkā Aģentūra, saņēmusi Komisijas iepriekšēju apstiprinājumu, var noslēgt darba vienošanās ar šīm iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

3.Aģentūra palīdz dalībvalstīm pildīt pienākumus, kas tām noteikti starptautiskos nolīgumos saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, it sevišķi Čikāgas konvencijā noteiktos pienākumus.

4.Aģentūra sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju izveido un vajadzības gadījumā atjaunina repozitoriju, kurā ietverta:

(a)informācija par šīs regulas, uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu un pasākumu, kurus Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar šo regulu, atbilstību starptautiskajiem standartiem un ieteiktajai praksei;

(b)cita informācija, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu un kas ir kopīga visām dalībvalstīm un būtiska ICAO veiktajai pārraudzībai par to, kā dalībvalstis izpilda Čikāgas konvenciju un starptautiskos standartus un ieteikto praksi.

Dalībvalstis šajā repozitorijā ietverto informāciju izmanto, kad tās pilda pienākumus, kas tām noteikti Čikāgas konvencijas 38. pantā, un sniedz ICAO informāciju par Universālo drošības uzraudzības revīzijas programmu.

5.Neskarot attiecīgos Līgumu noteikumus, Komisija, Aģentūra un valstu kompetentās iestādes, izmantojot ekspertu tīklu, sadarbojas tehniskos jautājumos, kas ir šīs regulas darbības jomā un saistīti ar ICAO darbu.

Aģentūra sniedz šim tīklam vajadzīgo administratīvo atbalstu, tostarp palīdz sagatavot un organizēt tā sanāksmes.

6.Papildus 1.–5. punktā un 64. pantā noteiktajiem uzdevumiem Aģentūra arī var iesaistīties ad hoc tehniskajā sadarbībā un pētniecības un palīdzības projektos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ja šādas darbības ir savietojamas ar Aģentūras uzdevumiem un 1. pantā noteiktajiem mērķiem.

78. pants

Krīzes pārvaldība

1.Aģentūra savā kompetences jomā palīdz laikus reaģēt uz krīzes situācijām aviācijā un mazināt tās.

2.Aģentūra piedalās Eiropas Aviācijas krīzes koordinācijas vienībā (EACCC), kas izveidota saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 23 18. pantu.

79. pants

Mācības aviācijas jomā

Lai popularizētu labāko praksi un veicinātu šīs regulas un uz tās pamata pieņemto pasākumu vienādu īstenošanu, Aģentūra var rīkot mācības valstu kompetentajām iestādēm, trešo valstu kompetentajām iestādēm, starptautiskām organizācijām, juridiskajām un fiziskajām personām, uz kurām attiecas šīs regulas noteikumi, un citām ieinteresētajām personām, šādā nolūkā arī piesaistot ārējos mācību spēkus. Aģentūra izstrādā un publicē savā oficiālajā publikācijā nosacījumus, kas jāizpilda ārējiem mācību spēkiem, kad Aģentūra tos izmanto šā panta vajadzībām.

80. pants

Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošana

Aģentūra pēc pieprasījuma sniedz Komisijai tehnisku palīdzību, ja Aģentūrai ir attiecīgas zināšanas, Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanā, šādā nolūkā it sevišķi:

(a)veicot tehniskas pārbaudes, tehniskas izmeklēšanas un pētījumus;

(b)veicinot aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanu;

(c)veicinot ATM ģenerālplāna īstenošanu, tostarp Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecības (SESAR) programmas izveidi un izvēršanu.

II IEDAĻA

Iekšējā struktūra

81. pants

Juridiskais statuss, atrašanās vieta un vietējie biroji

1.Aģentūra ir Savienības struktūra. Tai ir juridiskas personas statuss.

2.Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.Aģentūras mītnes vieta ir Ķelne, Vācijas Federatīvā Republika.

4.Aģentūra var izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja dalībvalstis tam piekrīt un saskaņā ar 91. panta 4. punktu.

5.Aģentūru juridiski pārstāv tās izpilddirektors.

82. pants

Personāls

1.Uz Aģentūras nodarbināto personālu attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība 24 un noteikumi, kas, Savienības iestādēm vienojoties, pieņemti, lai piemērotu minētos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.

2.Aģentūra var izmantot norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kas nav nodarbināti Aģentūrā. Valde pieņem lēmumu, kurā izklāstīti noteikumi par valstu ekspertu norīkojumu uz Aģentūru.

83. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

84. pants

Atbildība

1.Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2.Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumu, ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.

3.Ja pastāv ārpuslīgumiskā atbildība, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījuši Aģentūras dienesti vai tās personāls, pildot savus pienākumus.

4.Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto kaitējuma atlīdzināšanu.

5.Personāla personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē tam piemērojamie Civildienesta noteikumu vai Nodarbināšanas kārtības noteikumi.

85. pants

Valdes funkcijas

1.Aģentūrai ir valde.

2.Valde:

(a)ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa vai viņas pilnvaru termiņu vai atceļ viņu no amata saskaņā ar 92. pantu;

(b)pieņem konsolidētu gada darbības pārskatu par Aģentūras darbībām un līdz katra gada 1. jūlijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai. Konsolidēto gada darbības pārskatu publisko;

(c)katru gadu ar divu trešdaļu Aģentūras balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar 106. pantu pieņem Aģentūras plānošanas dokumentu;

(d)ar divu trešdaļu Aģentūras balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar 109. panta 11. punktu pieņem Aģentūras gada budžetu;

(e)nosaka izpilddirektora lēmumu pieņemšanas kārtību, kā minēts 104. un 105. pantā;

(f)izpilda funkcijas attiecībā uz Aģentūras budžetu saskaņā ar 109., 110. un 114. pantu;

(g)ieceļ amatā apelācijas padomes(-ju) locekļus saskaņā ar 94. pantu;

(h)īsteno izpilddirektora disciplināro uzraudzību;

(i)sniedz atzinumu par noteikumiem, kas attiecas uz nodevām un maksājumiem, kā minēts 115. panta 2. punktā;

(j)pieņem savu reglamentu un izpildvaldes reglamentu;

(k)pieņem lēmumu par valodu lietojumu Aģentūrā;

(l)pieņem visus lēmumus par Aģentūras iekšējo struktūru izveidi un, vajadzības gadījumā, par to izmaiņām;

(m)saskaņā ar 6. punktu attiecībā uz Aģentūras personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un kas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu („iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

(n)pieņem piemērotus īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

(o)nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanām;

(p)pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz valdes un apelācijas padomes(-ju) locekļiem;

(q)saskaņā ar 114. pantu pieņem Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus;

(r)saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs;

(s)pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

(t)sniedz atzinumu par Eiropas aviācijas drošības programmas projektu saskaņā ar 5. pantu;

(u)pieņem Eiropas aviācijas drošības plānu saskaņā ar 6. pantu.

3.Valde var sniegt padomu izpilddirektoram visos jautājumos, kas attiecas uz šajā regulā aptvertajām jomām.

4.Valde izveido padomdevēju struktūru, kas pārstāv visu to ieinteresēto personu loku, kuras skar Aģentūras darbība, un ar ko tā apspriežas pirms lēmumu pieņemšanas jomās, kas minētas 2. punkta c), e), f) un i) apakšpunktā. Valde var arī pieņemt lēmumu apspriesties ar padomdevēju struktūru par citiem jautājumiem, kas minēti 2. un 3. punktā. Padomdevējas struktūras atzinums valdei nekādā gadījumā neuzliek saistības.

5.Valde var izveidot darba struktūras, kas tai palīdz pildīt tās uzdevumus, tostarp sagatavot tās lēmumus un pārraudzīt to īstenošanu.

6.Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem minēto pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt tālāk.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora tālāk deleģētās pilnvaras un īstenot tās pati vai deleģēt tās kādam no valdes locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

86. pants

Valdes sastāvs

1.Valdē ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, kuriem visiem ir balsstiesības. Katra dalībvalsts ieceļ vienu valdes locekli un vienu aizstājēju, kas pārstāvēs valdes locekli viņa vai viņas prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus pārstāvjus un divus viņu aizstājējus. Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.

2.Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas, atzīto pieredzi un iesaisti civilās aviācijas jomā, kā arī attiecīgās pārvaldības un administratīvās spējas un pieredzi budžeta jomā, ko izmanto šajā regulā noteikto mērķu īstenošanai. Viņiem ir vispārēja atbildība vismaz par civilās aviācijas drošības politiku attiecīgajā dalībvalstī.

3.Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

4.Attiecīgā gadījumā 118. pantā minētajos nolīgumos paredz Eiropas trešo valstu pārstāvju līdzdalību valdē novērotāju statusā un šādas līdzdalības nosacījumus.

5.Padomdevēja struktūra, kas minēta 85. panta 4. punktā, četrus no saviem locekļiem norīko līdzdalībai valdē novērotāju statusā. Tie pēc iespējas plaši reprezentē dažādos padomdevējā struktūrā pārstāvētos viedokļus. Pilnvaru termiņš ir 24 mēneši, un to var pagarināt vienu reizi vēl uz 24 mēnešiem.

87. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nespēj pildīt savus pienākumus.

2.Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt vienu reizi vēl uz četriem gadiem. Ja priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

88. pants

Valdes sanāksmes

1.Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2.Valde rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Valde sanāk papildus pēc priekšsēdētāja, Komisijas vai pēc vismaz vienas trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma.

3.Aģentūras izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā bez balsstiesībām.

4.Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

5.Aģentūra nodrošina valdes sekretariātu.

89. pants

Balsošanas noteikumi valdē

1.Neskarot 85. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu un 92. panta 7. punktu, valde pieņem lēmumus ar tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Pēc valdes locekļa lūguma 85. panta 2. punkta k) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem vienprātīgi.

2.Katram saskaņā ar 86. panta 1. punktu ieceltajam valdes loceklim ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa vai viņas balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa vai viņas aizstājējs. Ne novērotāji, ne Aģentūras izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

3.Valdes reglamentā nosaka sīkāk izstrādātu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no valdes locekļiem var rīkoties cita valdes locekļa vārdā, kā arī, attiecīgos gadījumos, visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

4.Lēmumu pieņemšanai budžeta vai cilvēkresursu jautājumos nepieciešams pozitīvs Komisijas balsojums.

90. pants

Izpildvalde

1.Valdei palīdz izpildvalde.

2.Izpildvalde:

(a)sagatavo lēmumus, kas jāpieņem valdei;

(b)kopā ar valdi nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanām;

(c)neskarot izpilddirektora pienākumus, kas izklāstīti 91. pantā, izpildvalde viņam vai viņai palīdz un dod padomus valdes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību.

3.Ja vajadzīgs steidzamības dēļ, izpildvalde valdes vārdā var pieņemt konkrētus pagaidu lēmumus, jo īpaši administratīvās pārvaldības lietās, tostarp par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu un budžeta jautājumiem. Šos lēmumus tuvākajā valdes sanāksmē iesniedz apstiprināšanai.

4.Izpildvaldē ir valdes priekšsēdētājs, divi Komisijas pārstāvji un seši citi locekļi, ko valde ieceļ no tās balsstiesīgajiem locekļiem. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildvaldes priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildvaldes sanāksmēs bez balsstiesībām. Padomdevēja struktūra var norīkot vienu no saviem locekļiem kā novērotāju.

5.Izpildvaldes locekļu pilnvaru termiņš ir tāds pats kā valdes locekļiem. Izpildvaldes locekļu pilnvaru termiņš beidzas, kad beidzas viņu dalība valdē.

6.Izpildvalde rīko vismaz vienu kārtējo sanāksmi reizi trīs mēnešos. Turklāt tā sanāk arī pēc tās priekšsēdētāja ierosinājuma vai tās locekļu pieprasījuma.

7.Valde nosaka izpildvaldes reglamentu.

91. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.Izpilddirektors vada Aģentūru. Izpilddirektors atskaitās valdei. Neskarot Komisijas, valdes un izpildvaldes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkādas citas struktūras norādījumus.

2.Izpilddirektors pēc uzaicinājuma ziņo Eiropas Parlamentam par savu pienākumu izpildi. Padome var uzaicināt izpilddirektoru ziņot par viņa vai viņas pienākumu izpildi.

3.Izpilddirektors atbild par to uzdevumu īstenošanu, kas Aģentūrai uzticēti ar šo regulu vai citiem Savienības tiesību aktiem. Jo īpaši izpilddirektors atbild par:

(a)Aģentūras pasākumu apstiprināšanu, kā noteikts 65. pantā, šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteiktajās robežās;

(b)lēmumu pieņemšanu par izmeklēšanām, pārbaudēm un citām pārraudzības darbībām, kā noteikts 71. un 73. pantā;

(c)lēmumu pieņemšanu par uzdevumu uzticēšanu kvalificētiem tiesību subjektiem saskaņā ar 58. panta 1. punktu un par izmeklēšanām, ko Aģentūras vārdā veic valstu kompetentās iestādes vai kvalificēti tiesību subjekti saskaņā ar 71. panta 1. punktu;

(d)vajadzīgo pasākumu veikšanu attiecībā uz Aģentūras darbībām, kas saistītas ar starptautisko sadarbību saskaņā ar 77. pantu;

(e)visu nepieciešamo pasākumu veikšanu, tostarp iekšējo administratīvo norādījumu pieņemšanu un paziņojumu publicēšanu, lai nodrošinātu Aģentūras pienācīgu darbību saskaņā ar šo regulu;

(f)valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

(g)konsolidētā gada ziņojuma sagatavošanu par Aģentūras darbībām un tā iesniegšanu valdei pieņemšanai;

(h)Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu saskaņā ar 109. pantu un tās budžeta izpildi saskaņā ar 110. pantu;

(i)savu pilnvaru deleģēšanu citiem Aģentūras personāla locekļiem. Komisija nosaka šādas deleģēšanas kārtību, ko ietver īstenošanas aktos, kurus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru;

(j)šīs regulas 106. panta 1. punktā minētā plānošanas dokumenta sagatavošanu un iesniegšanu valdei pieņemšanai pēc tam, kad saņemts Komisijas atzinums;

(k)šīs regulas 106. panta 1. punktā minētā plānošanas dokumenta īstenošanu un ziņojumu sniegšanu valdei par tā īstenošanu;

(l)rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF izmeklēšanām, un ziņojumu sniegšanu par plāna īstenošanas gaitu divreiz gadā Komisijai un regulāri valdei un izpildvaldei;

(m)Savienības finansiālo interešu aizsardzību, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

(n)krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošanu Aģentūras vajadzībām un iesniegšanu valdei pieņemšanai;

(o)Aģentūrai piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošanu;

(p)Eiropas aviācijas drošības plāna un tā turpmāku atjauninājumu sagatavošanu un iesniegšanu valdei pieņemšanai;

(q)ziņojumu sniegšanu valdei par Eiropas aviācijas drošības plāna īstenošanu;

(r)atbildēm uz palīdzības pieprasījumiem, kurus Komisija paudusi saskaņā ar šo regulu;

(s)saskaņā ar 53. un 54. pantu Aģentūrai nodotās atbildības akceptēšanu;

(t)Aģentūras ikdienas darba vadību.

4.Izpilddirektors atbild arī par lēmuma pieņemšanu par to, vai Aģentūras uzdevumu efektīvas un rezultatīvas izpildes nolūkā ir jāizveido viens vai vairāki vietējie biroji vienā vai vairākās dalībvalstīs. Lai pieņemtu šādu lēmumu, jāsaņem iepriekšēja piekrišana no Komisijas, valdes un dalībvalsts, kurā paredzēts izveidot vietējo biroju. Šādā lēmumā norāda to darbību tvērumu, kuras attiecīgajā vietējā birojā veicamas tā, lai izvairītos no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanās.

92. pants

Izpilddirektors

1.Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.Izpilddirektoru, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu kompetenci un pieredzi, kas saistīta ar civilo aviāciju, no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras ieceļ valde.

Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Aģentūru pārstāv valdes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt valdes izraudzīto kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3.Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz šā laikposma beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanas valde paziņo Eiropas Parlamentam, vai tā nodomājusi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms šādas pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt izpilddirektoru sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

5.Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

6.Izpilddirektoru var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz valdes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

7.Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata pieņem ar tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

8.Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki direktori. Ja izpilddirektors ir prombūtnē vai nav pieejams, viņu aizvieto viens no direktoriem.

93. pants

Apelācijas padomes pilnvaras

1.Izveido vienu vai vairākas apelācijas padomes, kas ir daļa no Aģentūras administratīvās struktūras. Komisija ar īstenošanas aktiem, kurus pieņem saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, nosaka apelācijas padomju skaitu un tām uzticētā darba sadalījumu.

2.Apelācijas padome vai padomes atbild par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz 97. pantā minēto lēmumu pārsūdzību. Apelācijas padomi vai padomes sasauc pēc vajadzības.

94. pants

Apelācijas padomes sastāvs

1.Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un divi citi padomes locekļi.

2.Priekšsēdētājam un citiem padomes locekļiem ir aizstājēji, kas tos pārstāv viņu prombūtnes laikā.

3.Priekšsēdētāju, citus padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ valde no Komisijas izveidota kvalificētu kandidātu saraksta.

4.Ja apelācijas padome uzskata, ka pārsūdzības būtība to prasa, tā var lūgt valdi papildus iecelt ne vairāk kā divus padomes locekļus un viņu aizstājējus no 3. punktā minētā saraksta.

5.Komisija nosaka kvalifikāciju, kas vajadzīga katras apelācijas padomes locekļiem, viņu statusu un līgumiskās attiecības ar Aģentūru, individuālu padomes locekļu pilnvaras lēmumu sagatavošanas posmā un balsošanas nosacījumus. Komisija šādā nolūkā pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 116. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

95. pants

Apelācijas padomes locekļi

1.Apelācijas padomes locekļu, tostarp priekšsēdētāja un visu aizstājēju, pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to var pagarināt vēl uz pieciem gadiem.

2.Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi. Lēmumu pieņemšanā viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkādas citas struktūras norādījumus.

3.Apelācijas padomes locekļi Aģentūrā nepilda nekādus citus pienākumus. Apelācijas padomes locekļi var strādāt ar nepilnu slodzi.

4.Apelācijas padomes locekļus nevar atbrīvot no amata vai svītrot no kvalificētu kandidātu saraksta viņu pilnvaru termiņā, ja vien šādai atbrīvošanai vai svītrošanai nav nopietna pamatojuma un Komisija pēc valdes atzinuma saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu šādā nolūkā.

96. pants

Izslēgšana un iebildumi

1.Apelācijas padomes locekļi nepiedalās pārsūdzības procesos, ja viņi tajos ir personīgi ieinteresēti, ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajos iesaistīti kā vienas procesā iesaistītās puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

2.Ja kāda 1. punktā norādītā iemesla dēļ vai kāda cita iemesla dēļ kāds no apelācijas padomes locekļiem uzskata, ka viņam vai viņai nebūtu jāpiedalās pārsūdzības procesā, viņš vai viņa par to attiecīgi informē apelācijas padomi.

3.Jebkura pārsūdzības procesā iesaistītā puse var paust iebildumus pret kādu no apelācijas padomes locekļiem jebkura 1. punktā norādītā pamatojuma dēļ vai tad, ja radušās aizdomas par šā locekļa neobjektivitāti. Šādu iebildumu nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, pārsūdzības procesā iesaistītā puse ir veikusi kādu procedūras pasākumu. Nevienu iebildumu nevar pamatot ar padomes locekļu valstspiederību.

4.Apelācijas padome 2. un 3. punktā norādītajos gadījumos bez attiecīgā padomes locekļa līdzdalības pieņem lēmumu par to, kā jārīkojas. Lai pieņemtu šādu lēmumu, attiecīgo padomes locekli apelācijas padomē aizvieto ar viņa vai viņas aizstājēju.

97. pants

Lēmumi, ko var pārsūdzēt

1.Var pārsūdzēt Aģentūras lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 53., 54., 55., 66., 67., 68., 69., 70., 71. vai 115. pantu.

2.Pārsūdzība, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, neaptur lēmuma piemērošanu. Tomēr Aģentūra, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to atļauj, var apturēt pārsūdzētā lēmuma piemērošanu.

3.Lēmumu, ar kuru neizbeidz procesu attiecībā uz vienu no pusēm, var pārsūdzēt tikai saistībā ar galīgā lēmuma pārsūdzību, ja vien lēmumā nav paredzēta atsevišķa pārsūdzība.

98. pants

Personas, kam ir pārsūdzības tiesības

Jebkura fiziska vai juridiska persona var pārsūdzēt lēmumu, kas adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir citai personai adresēta lēmuma formā, tieši un individuāli skar pirmo no minētajām personām. Procesā iesaistītās puses var būt pārsūdzības procesā iesaistītās puses.

99. pants

Termiņš un forma

Pārsūdzību kopā ar pamatotu paziņojumu par tās iemesliem iesniedz apelācijas padomes sekretariātā rakstiski divu mēnešu laikā pēc pasākuma paziņošanas attiecīgajai personai vai, ja paziņošana nav notikusi, attiecīgi no dienas, kad tas šai personai kļuvis zināms.

100. pants

Iepriekšēja pārskatīšana

1.Apelācijas padome pirms pārsūdzības izskatīšanas dod Aģentūrai iespēju pārskatīt savu lēmumu. Ja izpilddirektors uzskata, ka pārsūdzība ir labi pamatota, viņš vai viņa divu mēnešu laikā pēc paziņošanas lēmumu labo. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad pārsūdzības iesniedzējs pretnostatīts citai pārsūdzības procesā iesaistītai pusei.

2.Ja lēmums netiek labots, Aģentūra nekavējoties lemj par to, vai apturēt lēmuma piemērošanu saskaņā ar 97. panta 2. punktu.

101. pants

Pārsūdzību izskatīšana

1.Apelācijas padome novērtē, vai pārsūdzība ir pieņemama un labi pamatota.

2.Izskatot pārsūdzību saskaņā ar 1. punktu, apelācijas padome rīkojas ātri. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina pārsūdzības procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos rakstiski iesniegt piezīmes par tās sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo pārsūdzības procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas padome pēc savas ierosmes vai pēc kādas pārsūdzības procesā iesaistītās puses pamatota pieprasījuma var nolemt veikt mutisku uzklausīšanu.

102. pants

Lēmumi par pārsūdzību

Ja apelācijas padome konstatē, ka pārsūdzība nav pieņemama vai nav pamatota, tā pārsūdzību noraida. Ja apelācijas padome konstatē, ka pārsūdzība ir pieņemama un ir pamatota, tā nodod lietu Aģentūrai. Aģentūra pieņem jaunu argumentētu lēmumu, kurā ņem vērā apelācijas padomes lēmumu.

103. pants

Prasības Eiropas Savienības Tiesā

1.Eiropas Savienības Tiesā var iesniegt prasības par juridiski saistošu Aģentūras aktu anulēšanu, prasības sakarā ar bezdarbību un saskaņā ar 84. pantu prasības sakarā ar ārpuslīgumisku atbildību un, saskaņā ar šķīrējklauzulu, līgumisku atbildību par zaudējumiem, ko izraisījuši Aģentūras akti.

2.Prasības par tādu Aģentūras lēmumu anulēšanu, kas pieņemti saskaņā ar 53., 54., 55., 66., 67., 68., 69., 70., 71. vai 115. pantu, var iesniegt Eiropas Savienības Tiesā tikai pēc tam, kad ir izmantotas visas pārsūdzības procedūras Aģentūrā.

3.Dalībvalstis un Savienības iestādes prasības sakarā ar Aģentūras lēmumiem var iesniegt tieši Eiropas Savienības Tiesā, un tām nav jābūt izmantojušām visas pārsūdzības procedūras Aģentūrā.

4.Aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

III IEDAĻA

Darba metodes

104. pants

Atzinumu, sertifikācijas specifikāciju, pieņemamu atbilstības nodrošināšanas līdzekļu un norāžu izstrādāšanas procedūras

1.Valde izveido pārredzamas procedūras 65. panta 1. un 3. punktā minēto atzinumu, sertifikācijas specifikāciju, pieņemamu atbilstības nodrošināšanas līdzekļu un norāžu izdošanai.

Minētajās procedūrās:

(a)izmanto īpašās zināšanas, kas pieejamas valstu kompetentajās iestādēs;

(b)vajadzības gadījumā iesaista ekspertus no attiecīgajām ieinteresētajām personām vai izmanto attiecīgo Eiropas standartizācijas iestāžu vai citu specializētu struktūru īpašās zināšanas;

(c)nodrošināts, ka Aģentūra publicē dokumentus un plaši apspriežas ar ieinteresētajām personām saskaņā ar grafiku un procedūru, kurā iekļauts Aģentūras pienākums apspriešanās procesā atbildēt rakstiski.

2.Ja Aģentūra saskaņā ar 65. panta 1. un 3. punktu izstrādā atzinumus, sertifikācijas specifikācijas, pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus un norādes, tā izveido procedūru iepriekšējai apspriešanai ar dalībvalstīm. Šādā nolūkā tā var izveidot darba grupu, kurā katra dalībvalsts ir tiesīga norīkot ekspertu. Ja vajadzīga apspriešanās saistībā ar militāriem aspektiem, Aģentūra iesaista arī Eiropas Aizsardzības aģentūru. Ja vajadzīga apspriešanās saistībā ar minēto Aģentūras pasākumu iespējamo sociālo ietekmi, Aģentūra iesaista ieinteresētās personas, tostarp ES sociālos partnerus.

3.Aģentūra saskaņā ar 65. panta 1. un 3. punktu izstrādātos atzinumus, sertifikācijas specifikācijas, pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus un norādes un saskaņā ar šā panta 1. punktu izveidotās procedūras publicē Aģentūras oficiālajā publikācijā.

105. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1.Valde izveido pārredzamas procedūras individuālu lēmumu pieņemšanai, kā noteikts 65. panta 4. punktā.

Minētajās procedūrās jo īpaši:

(a)nodrošināts, ka tiek uzklausīta fiziska vai juridiska persona, kurai lēmums adresējams, un jebkura cita persona, kuru tas skar tieši un individuāli;

(b)paredzēta lēmuma paziņošana fiziskām vai juridiskām personām un tā publicēšana, ievērojot 112. panta un 121. panta 2. punkta prasības;

(c)paredzēta fiziskās vai juridiskās personas, kurai lēmums adresēts, un visu citu procesā iesaistīto personu informēšana par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas šīm personām pieejami saskaņā ar šo regulu;

(d)nodrošināts, ka lēmumā ir ietverts pamatojums.

2.Valde izveido procedūras, ar ko precizē nosacījumus, ar kādiem lēmumus paziņo attiecīgajām personām, tostarp sniedz informāciju par šajā regulā noteiktajām pārsūdzības procedūrām.

106. pants

Gada un daudzgadu plānošana

1.Valde līdz katra gada 31. decembrim saskaņā ar 85. panta 2. punkta c) apakšpunktu pieņem plānošanas dokumentu, kurā izklāstīts daudzgadu un gada plāns, pamatojoties uz izpilddirektora ierosināto projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu, un – attiecībā uz daudzgadu plānu – pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Valde šo plānošanas dokumentu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģē.

2.Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp darbības rādītājus. Tā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas paredzēti katrai darbībai, saskaņā ar principiem attiecībā uz budžeta plānošanu un pārvaldību, pamatojoties uz darbībām, un ir norādīts, kuras darbības finansējamas no regulatīvo funkciju budžeta un kuras darbības finansējamas no Aģentūras saņemtajām nodevām un maksājumiem. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu darba programmu, kas minēta 4. punktā. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Gada plāns ietver Aģentūras stratēģiju attiecībā uz tās darbībām, kas saistītas ar starptautisko sadarbību saskaņā ar 77. pantu, un Aģentūras rīcību, kas saistīta ar minēto stratēģiju.

3.Valde groza pieņemto gada darba programmu, ja Aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums.

Visus būtiskos gada darba programmas grozījumus pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar ko pieņēma sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4.Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un darbības rādītājus. Tajā arī izklāsta resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānošanu.

Resursu plānu atjaunina katru gadu. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā un jo īpaši, lai reaģētu uz 113. pantā minētā novērtējuma rezultātu.

107. pants

Konsolidētais gada darbības pārskats

1.Konsolidētajā gada darbības pārskatā apraksta, kā Aģentūra īstenojusi gada darba programmu, izpildījusi budžetu un izmantojusi personāla resursus. Tajā skaidri norāda, kādas pilnvaras un uzdevumi Aģentūrai ir noteikti papildus, mainīti vai atsaukti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2.Pārskatā izklāsta Aģentūras veiktās darbības un novērtē to rezultātus attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, darbības rādītājiem un grafiku, ar šīm darbībām saistītos riskus, resursu izmantošanu un vispārējo Aģentūras darbību, un iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti. Tajā arī norāda, kuras darbības finansētas no regulatīvo funkciju budžeta un kuras darbības finansētas no Aģentūras saņemtajām nodevām un maksājumiem.

108. pants

Pārredzamība un saziņa

1.Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001. Tas neskar noteikumus par piekļuvi datiem un informācijai, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 376/2014 un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz 61. panta 4. punktu un 63. panta 8. punktu.

2.Aģentūra pēc savas ierosmes savas kompetences jomā var iesaistīties saziņas darbībās. Aģentūra jo īpaši nodrošina, ka papildus publikācijām, kas norādītas 104. panta 3. punktā, plašai sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām nekavējoties tiek sniegta objektīva, ticama un viegli saprotama informāciju par tās darbu. Aģentūra nodrošina, ka tās resursu piešķiršana saziņas darbībām netraucē efektīvi veikt 64. pantā minētos uzdevumus.

3.Aģentūra drošībai būtiskus materiālus attiecīgā gadījumā tulko Savienības oficiālajās valodās. Valstu kompetentās iestādes palīdz Aģentūrai, efektīvi izziņojot attiecīgo drošības informāciju savā attiecīgajā jurisdikcijā un valodā vai valodās.

4.Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības rakstīt Aģentūrai jebkurā no Savienības oficiālajām valodām un tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.

5.Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

IV IEDAĻA

Finanšu prasības

109. pants

Budžets

1.Neskarot citus ieņēmumus, Aģentūras ieņēmumus veido:

(a)Savienības iemaksa;

(b)iemaksa, ko veic jebkura Eiropas trešā valsts, ar kuru Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, kā minēts 118. pantā;

(c)nodevas, ko maksā personas, kuras iesniedz pieteikumu Aģentūras piešķirtu sertifikātu saņemšanai, un tādu sertifikātu turētāji, un personas, kuras Aģentūrā reģistrējušas deklarācijas;

(d)maksājumi par publikācijām, mācībām un visiem citiem Aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem un pārsūdzību izskatīšanu Aģentūrā;

(e)jebkura dalībvalstu, trešo valstu vai citu vienību brīvprātīgi veikta finanšu iemaksa, ja šāda iemaksa negatīvi neietekmē Aģentūras neatkarību un objektivitāti;

(f)maksājumi, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. (XXXX/XXX) par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu samaksāti par attiecīgo ATM/ANS iestādes uzdevumu veikšanu;

(g)dotācijas.

2.Aģentūras izdevumi ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un darbības izdevumus. Attiecībā uz darbības izdevumiem budžeta saistības pasākumiem, kuri ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, vajadzības gadījumā var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

3.Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4.Aģentūras pārskatos atsevišķi nodala regulatīvo funkciju budžetu, nodevas, ko nosaka un iekasē par sertifikācijas darbībām, un Aģentūras iekasētos maksājumus.

5.Aģentūra personāla plānošanu un resursu pārvaldību saistībā ar nodevām un maksājumiem pielāgo tādējādi, lai tā spētu ātri piemēroties no nodevām un maksājumiem gūto ieņēmumu svārstībām.

6.Izpilddirektors katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu saraksta projektu, un nosūta to valdei. Minētais štatu saraksta projekts attiecībā uz amata vietām, kuras finansē no nodevām un maksājumiem, pamatojas uz ierobežotu rādītāju kopu, ko Komisija apstiprinājusi, lai mērītu Aģentūras darba slodzi un efektivitāti, un nosaka resursus, kas vajadzīgi, lai efektīvi un laikus apmierinātu pieprasījumu pēc sertifikācijas un citām Aģentūras darbībām, tostarp darbībām, kas izriet no atbildības nodošanas saskaņā ar 53., 54. un 55. pantu. Valde, pamatojoties uz minēto projektu, pieņem provizorisku Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam. Aģentūras provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai.

7.Valde Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes galīgo projektu, kurā ietverts štatu saraksta projekts un provizoriska darba programma, ne vēlāk kā līdz 31. martam nosūta Komisijai un trešām valstīm Eiropā, ar kurām Savienība ir noslēgusi starptautiskus nolīgumus, kā minēts 118. pantā.

8.Komisija tāmi nosūta budžeta lēmējinstitūcijai kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

9.Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu un tās iemaksas apjomu, kas maksājama no vispārējā budžeta, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

10.Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas Aģentūrai paredzētajai iemaksai un pieņem Aģentūras štatu sarakstu.

11.Budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

12.Valde, cik drīz vien iespējams, paziņo budžeta lēmējinstitūcijai savu nodomu īstenot jebkādu projektu, kam var būt nozīmīga finansiāla ietekme uz budžeta finansēšanu, un jo īpaši paziņo par visiem projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu, un par to informē Komisiju. Visiem būvprojektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz Aģentūras budžetu, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 25 noteikumus.

Ja viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā atzinumu nosūta valdei sešās nedēļās no projekta paziņošanas datuma.

110. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.Aģentūras budžeta izpildi nodrošina izpilddirektors.

2.Pēc katra finanšu gada Aģentūras grāmatvedis ne vēlāk kā līdz 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus. Aģentūras grāmatvedis pēc katra finanšu gada līdz 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim arī pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 26 147. pantu.

3.Pēc katra finanšu gada izpilddirektors ne vēlāk kā līdz 31. martam nosūta Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību.

4.Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, grāmatvedis uz savu atbildību sagatavo Aģentūras galīgos pārskatus un izpilddirektors iesniedz tos valdei atzinuma saņemšanai.

5.Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.Pēc katra finanšu gada grāmatvedis ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu

7.Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.Izpilddirektors ne vēlāk kā līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Izpilddirektors minēto atbildi nosūta arī valdei un Komisijai.

9.Pēc Eiropas Parlamenta lūguma izpilddirektors tam iesniedz visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru par attiecīgo finanšu gadu, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktā.

10.Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

111. pants

Krāpšanas apkarošana

1.Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 27 .

2.Aģentūra sešos mēnešos pēc [OP please insert the exact date, as referred to in Art. 127] pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 28 , un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā norādīto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami tās personālam.

3.Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

4.Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 29 , OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē Aģentūra.

5.Neskarot 1., 2., 3. un 4. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ietverti noteikumi, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci.

112. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

Aģentūra pieņem pati savus drošības noteikumus, kas līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 30 un 2015/444 31 . Aģentūras drošības noteikumi cita starpā aptver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

113. pants

Novērtēšana

1.Ne vēlāk kā [five years after the date referred to in Article 127 – OP please insert the exact date] un turpmāk ik pēc pieciem gadiem Komisija uzdod veikt novērtējumu atbilstīgi Komisijas pamatnostādnēm, kurā novērtē Aģentūras veikumu saistībā ar tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Novērtējumā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt Aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi.

2.Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, ņemot vērā tai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

3.Komisija novērtējuma konstatējumus kopā ar saviem secinājumiem nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Novērtējuma konstatējumus dara publiski pieejamus.

114. pants

Finanšu noteikumi

Finanšu noteikumus, kas piemērojami Aģentūrai, valde pieņem pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie saskan ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad atkāpšanās no minētās regulas ir īpaši nepieciešama Aģentūras darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

115. pants

Nodevas un maksājumi

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 117. pantu, lai, pamatojoties uz 3., 4., 5. un 6. punktu, paredzētu sīki izklāstītus noteikumus par nodevām un maksājumiem, ko iekasē Aģentūra.

2.Komisija pirms 1. punktā minēto noteikumu pieņemšanas apspriežas ar Aģentūru.

3.Ar 1. punktā minētajiem noteikumiem jo īpaši nosaka darbības, par kurām saskaņā ar 109. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu pienākas nodevas un maksājumi, nodevu un maksājumu apmēru un veidu, kā tie ir maksājami.

4.Nodevas un maksājumus iekasē par:

(a)sertifikātu izsniegšanu un atjaunošanu un deklarāciju reģistrēšanu, ko Aģentūra veic saskaņā ar šo regulu, kā arī par pārraudzības darbībām saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas minētie sertifikāti un deklarācijas;

(b)publikācijām, mācībām un visiem citiem Aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem, un tās atspoguļo katra atsevišķa sniegtā pakalpojuma faktiskās izmaksas;

(c)pārsūdzību izskatīšanu.

Visas nodevas un visus maksājumus izsaka un maksā euro.

5.Nodevu un maksājumu apmēru nosaka tādā līmeni, lai nodrošinātu, ka ieņēmumi no tiem pilnībā sedz ar pakalpojumu sniegšanu saistīto darbību izmaksas, un lai novērstu būtiska pārpalikuma uzkrāšanos. Šajās izmaksās atspoguļo visus Aģentūras izdevumus, kuri attiecināmi uz personālu, kas iesaistīts 3. punktā minētajās darbībās, jo īpaši darba devēja proporcionālās iemaksas pensiju shēmā. Nodevas un maksājumi ir Aģentūrai piešķirtie ieņēmumi par darbībām, kas saistītas ar pakalpojumiem, par kuriem maksājamas nodevas un maksājumi.

6.Budžeta pārpalikumu, kas radies no nodevām un maksājumiem, izmanto, lai finansētu turpmākas ar nodevām un maksājumiem saistītas darbības vai lai kompensētu zaudējumus. Ja atkārtoti veidojas būtisks pozitīvs vai negatīvs budžeta rezultāts, nodevu un maksājumu līmeni pārskata.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

116. pants

Komitejas procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 4. pantu.

117. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā, 18., 25., 28., 34., 39., 44., 47. un 50. pantā, 51. panta 10. punktā, 52. panta 5. punktā, 72. panta 4. punktā un 115. panta 1. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā, 18., 25., 28., 34., 39., 44., 47. un 50. pantā, 51. panta 10. punktā, 52. panta 5. punktā, 72. panta 4. punktā un 115. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Saskaņā ar 2. panta 3. punkta d) apakšpunktu, 18., 25., 28., 34., 39., 44., 47. un 50. pantu, 51. panta 10. punktu, 52. panta 5. punktu, 72. panta 4. punktu un 115. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

118. pants

Eiropas trešo valstu dalība

Aģentūras darbā var piedalīties Eiropas trešās valstis, kas ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas puses un kas ir noslēgušas starptautiskus nolīgumus ar Savienību, saskaņā ar kuriem tās piemēro Savienības tiesību aktus jomās, uz ko attiecas šī regula.

Minētajos starptautiskajos nolīgumos var ietvert noteikumus, ar kuriem jo īpaši precizē, kādā veidā un apmērā attiecīgā Eiropas trešā valsts var piedalīties Aģentūras darbā, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un personālu. Lai minētos noteikumus piemērotu, Aģentūra saskaņā ar 77. panta 2. punktu var noslēgt darba vienošanās ar attiecīgās Eiropas trešās valsts kompetento iestādi.

119. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Aģentūras izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, ko dara pieejamas minētā dalībvalsts, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, Aģentūras personālam un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Aģentūru un dalībvalsti, kurā atrodas mītne, kas noslēgts pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā [OP Please insert the exact date - two years after entry into force of this Regulation].

2.Aģentūras uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Aģentūras darbībai, tostarp Eiropas ievirzes daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

120. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas par šīs regulas un uz tās pamata pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu pārkāpumiem. Šīs sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

121. pants

Personas datu apstrāde

1.Attiecībā uz personas datu apstrādi, kas paredzēta šajā regulā, dalībvalstis šajā regulā tām noteiktos uzdevumus izpilda saskaņā ar valstu normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK.

2.Attiecībā uz personas datu apstrādi, kas paredzēta šajā regulā, Komisija un Aģentūra šajā regulā tām noteiktos uzdevumus izpilda saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

122. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 216/2008 atceļ.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 216/2008 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

123. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1008/2008

Regulu (EK) Nr. 1008/2008 groza šādi:

1. regulas 4. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

"b)    tam ir derīga AOC, ko izdevusi dalībvalsts valsts iestāde vai Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra;"

2.regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

"6. pants

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība

1. Darbības licences piešķiršana un tās derīgums vienmēr ir atkarīgs no tā, vai gaisa pārvadātājam ir derīga AOC, kurā norādītas darbības, ko aptver darbības licence.

2. Visas izmaiņas Kopienas gaisa pārvadātāja AOC vajadzības gadījumā atspoguļo tā darbības licencē.

Iestāde, kuras kompetencē ir AOC, nekavējoties informē kompetento licencēšanas iestādi par visām šādām izmaiņām, ja šīs iestādes nav viena un tā pati iestāde.

3. Iestāde, kuras kompetencē ir AOC, un kompetentā licencēšanas iestāde, ja tās nav viena un tā pati iestāde, izveido procedūras apmaiņai ar visu informāciju, kas attiecas uz Kopienas gaisa pārvadātāja finansiālā stāvokļa novērtēšanu un kas var ietekmēt tā darbības drošību vai var palīdzēt iestādei, kuras kompetencē ir AOC veikt ar drošību saistītas uzraudzības darbības.";

3.regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Neskarot 13. panta 3. un 5. punktu, gaisa kuģus, ko izmanto Kopienas gaisa pārvadātājs, pēc tās dalībvalsts izvēles, kuras kompetentā iestāde izdod darbības licenci, reģistrē vai nu attiecīgās valsts reģistrā, vai Savienībā.";

4.regulas 13. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Līgumu par nomāšanu bez apkalpes, kura līgumslēdzēja puse ir Kopienas gaisa pārvadātājs, vai līgumu par nomāšanu ar apkalpi, saskaņā ar kuru Kopienas gaisa pārvadātājs ir ar apkalpi nomāta trešās valsts ekspluatanta ekspluatēta gaisa kuģa nomnieks, pirms noslēgšanas apstiprina saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [XX/XXX reference to this Regulation to be inserted] un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.";

(b)pievieno šādu 5. punktu:

"5. Kopienas gaisa pārvadātājs, kas bez apkalpes nomā trešā valstī reģistrētu gaisa kuģi, saņem iepriekšēju apstiprinājumu no iestādes, kuras kompetencē ir tā AOC. Kompetentā iestāde apstiprinājumu piešķir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [XX/XXX reference to this Regulation to be inserted] un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem."

124. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 996/2010

Regulas (ES) Nr. 996/2010 5. pantu groza šādi:

"1. Attiecībā uz katru nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu, kurā iesaistīts gaisa kuģis, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. GGGG/N [ref. to new regulation]*, veic drošības izmeklēšanu dalībvalstī, kurā nelaimes gadījums vai nopietnais incidents noticis.

2. Ja gaisa kuģis, kam piemēro Regulu (ES) Nr. GGGG/N [ref. to new regulation] un kas reģistrēts dalībvalstī, ir iesaistīts nelaimes gadījumā vai nopietnā incidentā vietā, kuru nav iespējams precīzi lokalizēt kā kādas valsts teritorijā esošu, drošības izmeklēšanu veic reģistrācijas dalībvalsts drošības izmeklēšanas iestāde.

3. To, cik lielā apmērā un saskaņā ar kādu procedūru veicama 1., 2. un 4. punktā minētā drošības izmeklēšana, nosaka drošības izmeklēšanas iestāde, ņemot vērā secinājumus, ko tā šādas izmeklēšanas rezultātā paredz izdarīt aviācijas drošības uzlabošanas nolūkā.

4. Drošības izmeklēšanas iestādes var pieņemt lēmumu izmeklēt incidentus, kas nav 1. un 2. punktā minētie incidenti, kā arī nelaimes gadījumus vai nopietnus incidentus ar cita veida gaisa kuģiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, ja tās uzskata, ka šādas izmeklēšanas rezultātā varēs izdarīt secinājumus, kas skar drošības aspektus.

5. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, atbildīgā drošības izmeklēšanas iestāde, ņemot vērā secinājumus, ko tā šādas izmeklēšanas rezultātā paredz izdarīt aviācijas drošības uzlabošanas nolūkā, var pieņemt lēmumu neuzsākt drošības izmeklēšanu, ja nelaimes gadījums vai nopietns incidents attiecas uz bezpilota gaisa kuģi, kuram saskaņā ar Regulas (ES) Nr. GGGG/N [ref. to new regulation] 46. panta 1. un 2. punktu nav vajadzīgs sertifikāts vai deklarācija, vai attiecas uz pilotējamu gaisa kuģi, kura maksimālā pacelšanās masa ir 2250 kg vai lielāka, un ja neviena persona nav guvusi nāvējošus vai smagus ievainojumus.

6. Šā panta 1., 2. un 4. punktā minētās drošības izmeklēšanas nekādā gadījumā nav saistītas ar vainas noteikšanu vai atbildības uzlikšanu. Tās notiek neatkarīgi, atsevišķi un neskar jebkādas tiesas vai administratīvas procedūras vainas noteikšanai vai atbildības uzlikšanai."

125. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 376/2014

Regulas (ES) Nr. 376/2014 3. panta 2. punktu groza šādi.

"2. Šo regulu piemēro atgadījumiem un citai ar drošumu saistītai informācijai, kas attiecas uz civilās aviācijas gaisa kuģiem, kuriem piemēro Regulu [add ref. to the new regulation].

Tomēr šo regulu nepiemēro atgadījumiem un citai ar drošumu saistītai informācijai, kas attiecas uz bezpilota gaisa kuģiem, kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. GGGG/N [ref. to new regulation] 46. panta 1. un 2. punktu nav vajadzīgs sertifikāts vai deklarācija, ja vien atgadījums vai cita ar drošumu saistīta informācija, kas attiecas uz šādu bezpilota gaisa kuģi, nav izraisījuši kādas personas nāvējošus vai smagus ievainojumus vai nav saistīti ar gaisa kuģi, kas nav bezpilota gaisa kuģis.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu piemērot šo regulu arī atgadījumiem un citai ar drošumu saistītai informācijai, kas attiecas uz gaisa kuģiem, kuriem nepiemēro Regulu [add ref. to the new regulation]."

126. pants

Pārejas noteikumi

1.Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 piešķirtie vai atzītie sertifikāti un sniegtās vai atzītās deklarācijas paliek spēkā, un uzskata, ka to piešķiršana, sniegšana un atzīšana notikusi saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem, tostarp 56. panta piemērošanas vajadzībām.

2.Ne vēlāk kā [five years after the date referred to in Article 127 – OP please insert the exact date] uz Regulas (EK) Nr. 216/2008 pamata pieņemtos īstenošanas noteikumus pielāgo šīs regulas noteikumiem. Līdz pielāgošanai visas turpmāk norādītās atsauces minētajos īstenošanas noteikumos saprot šādi:

(a)"komercekspluatācija" saprot kā atsauci uz Regulas (EK) Nr. 216/2008 3. panta i) punktu;

(b)"komplekss gaisa kuģis ar dzinēju" saprot kā atsauci uz Regulas (EK) Nr. 216/2008 3. panta j) punktu;

(c)"ierīces" saprot kā atsauci uz šīs regulas 3. panta 28. punktu;

(d)"amatierpilota apliecība" saprot kā atsauci uz Regulas (EK) Nr. 216/2008 7. panta 7. punktā minēto apliecību;

(e)"komerciāli gaisa pārvadājumi" saprot kā atsauci uz Komisijas Regulas (ES) Nr. 965/2012 32 2. panta 1. punktu.

3.Atkāpjoties no 45. un 46. panta Regulas (EK) Nr. 216/2008 attiecīgos noteikumus turpina piemērot, līdz stājas spēkā saskaņā ar 47. pantu pieņemtie deleģētie akti.

4.Dalībvalstis izbeidz vai pielāgo spēkā esošos divpusējos nolīgumus, ko tās noslēgušas ar trešām valstīm, jomās, uz kurām attiecas šī regula, iespējami drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā un jebkurā gadījumā pirms [three years after the date referred to in Article 127 – OP please insert the exact date].

127. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.3.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 33  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 34  

⌧ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas pārraudzībā izmantojamos rādītājus

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

⌧ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 35  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

⌧ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–⌧ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

* Šveices iemaksas saskaņā ar Lēmumu Nr. 1/2007 (2008/100/EK).        

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas nepiemēro.

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem 39  

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.1.1Ierosinātais EASA štatu saraksta projekts 2017.–2020. g.

* Šie dati tiks pielāgoti, ņemot vērā elastības mehānismu attiecībā uz amata vietām, kas saistītas ar nodevām un maksājumiem; šis mehānisms jāizveido, izmantojot rādītāju kopumu par Aģentūras darba slodzi un efektivitāti, tas jāapstiprina Komisijai. Vēlākais 2017. gada budžeta projekta pieņemšanas laikā Komisija iesniegs pārskatītu tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatu; tas būs pārskatīts saistībā ar detalizētiem aspektiem par to, kā elastības mehānisms attiecībā uz amata vietām, kas saistītas ar nodevām un maksājumiem, varētu praktiski darboties un kāda būtu tā attiecīgā ietekme uz Aģentūras štatu sarakstu. Gaidot šā notiekošā darba rezultātus, tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā, kas pievienots šim priekšlikumam, attiecībā uz vairākām amata vietām, kas saistītas ar nodevām un maksājumiem, ņemti vērā normāli apstākļi, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par cilvēkresursu un finanšu resursu plānošanu decentralizētām aģentūrām 2014.–2020. gadam, kas pielāgots lēmumiem, ko budžeta lēmējinstitūcija pieņēmusi 2016. gada un iepriekšējo gadu budžeta procedūrā.

** 2016. gada datus ar galīgo budžetu jāpieņem budžeta lēmējinstitūcijai. Katru gadu pēc galīgā budžeta pieņemšanas var būt nepieciešams pielāgot datus par 2017.–2020. gadu.

* Šie dati ietver 2 % samazinājuma piemērošanu (1 % – darbinieku skaita samazināšana un 1 % – ikgadējā nodeva pārdales fondam) līdz 2018. gadam un papildu amata vietas, kas paredzētas saistībā ar TCO un RPAS, kā noteikts paziņojuma par cilvēkresursu un finanšu resursu plānošanu (COM(2013)519) I pielikumā.

* Šie dati tiks pielāgoti, ņemot vērā elastības mehānismu attiecībā uz amata vietām, kas saistītas ar nodevām un maksājumiem; šis mehānisms jāizveido, izmantojot rādītāju kopumu par Aģentūras darba slodzi un efektivitāti, tas jāapstiprina Komisijai. Vēlākais 2017. gada budžeta projekta pieņemšanas laikā Komisija iesniegs pārskatītu tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatu; tas būs pārskatīts saistībā ar detalizētiem aspektiem par to, kā elastības mehānisms attiecībā uz amata vietām, kas saistītas ar nodevām un maksājumiem, varētu praktiski darboties un kāda būtu tā attiecīgā ietekme uz Aģentūras štatu sarakstu. Gaidot šā notiekošā darba rezultātus, tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā, kas pievienots šim priekšlikumam, attiecībā uz vairākām amata vietām, kas saistītas ar nodevām un maksājumiem, ņemti vērā normāli apstākļi, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par cilvēkresursu un finanšu resursu plānošanu decentralizētām aģentūrām 2014.–2020. gadam, kas pielāgots lēmumiem, ko budžeta lēmējinstitūcija pieņēmusi 2016. gada un iepriekšējo gadu budžeta procedūrā.

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas 43 izmantot šādā veidā:

–Aprēķina pamats: 1 FTE vidējās izmaksas: EUR 132 000)

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)