EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.11.2015

COM(2015) 579 final

2015/0264(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko 2016. gadam nosaka dažu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, tiecas nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu ilgtspējīgos ekonomiskajos, vides un sociālajos apstākļos. Tāpēc ir svarīgi katru gadu noteikt zvejas iespējas, izsakot tās kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kvotu un zvejas piepūles limitu veidā.

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt dalībvalstu zvejas iespējas attiecībā uz komerciāli vissvarīgākajiem zivju krājumiem Melnajā jūrā 2016. gadā.

Vispārīgais konteksts

Bulgārija un Rumānija Melnās jūras krājumus izmanto kopīgi ar trešām valstīm, piemēram, Turciju, Ukrainu, Gruziju un Krievijas Federāciju. Tomēr reģionālā līmenī starp ES un trešām valstīm netiek pieņemti lēmumi par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN). Lai palīdzētu nodrošināt, ka tiek piemēroti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, Eiropas Savienība (ES) kopš 2008. gada nosaka autonomu KPN akmeņplekstes un brētliņas krājumiem.

Starptautiskā līmenī, ņemot vērā, ka ES valstu daļa Melnās jūras akmeņplekstes nozvejā ir tikai 6 %, viena no Komisijas prioritātēm pēdējos gados ir izveidot starptautisku akmeņplekstes atjaunošanas programmu, kas aptver visu Melno jūru. Šajā sakarā liels progress panākts pēdējā Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) gadskārtējā sesijā, kurā tika apstiprināts ES priekšlikums par pasākumiem, kas veicami, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā 1 .

Saskaņā ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) un GFCM sniegto zinātnisko novērtējumu dzelkņu haizivs krājums Melnajā jūrā 2014. gadā bija klasificēts kā krājums, kura izmantošana nav ilgtspējīga un kuram draud izsīkšana. Dzelkņu haizivis dzīvo ilgi, dzimumbriedumu sasniedz vēlu un tām ir zema auglība, tāpēc krājumam pēc noplicināšanas ir ļoti ierobežotas spējas strauji atjaunoties. Kopš paziņoto izkrāvumu sākuma visā Melnajā jūrā strauji un milzīgā apmērā samazinājušies dzelkņu haizivs izkrāvumi — no vairāk nekā 6 000 tonnām 1989. gadā līdz tikai 80 tonnām 2013. gadā. Pieņemot GFCM ieteikumu par dzelkņu haizivs krājuma pārvaldības pasākumiem Melnajā jūrā 2 , tika sperts pirmais solis dzelkņu haizivs populācijas atjaunošanā. Ņemot vērā šā krājuma satraucošo stāvokli, proti, to, ka krājums varētu būt uz izsīkšanas robežas, ir ierosinātas zvejas iespējas, kas izteiktas nozvejas limitu veidā.

Vispārīgs priekšlikuma pamatojums ir sniegts Komisijas paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām 2016. gadam saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (COM(2015) 239 final).

Šajā priekšlikumā zvejas iespējas ir norādītas kā “pm” (pro memoria). Tas ir saistīts ar to, ka ieteikums par Melnās jūras krājumiem nebūs pieejams laikā, kad priekšlikumu paredzēts pieņemt. Zinātnisko ieteikumu par zvejas iespējām Melnajā jūrā 2016. gadā ZZTEK sniegs sesijā, kas notiks no 2015. gada 28. septembra līdz 2. oktobrim. Priekšlikums būs jāatjaunina, kad kļūs pieejami saistītie ieteikumi un informācija.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Zvejas iespējas un veids, kā tās iedalāmas dalībvalstīm, katru gadu tiek noteikti no jauna. Jaunākais tiesību akts ir Padomes 2015. gada 19. janvāra Regula (ES) 2015/106 3 , ar ko 2015. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā.

Papildus gada zvejas iespējām jāmin šādi pasākumi, kas ir būtiski Melnās jūras zvejniecībām, uz kurām attiecas šis priekšlikums:

–minimālie saglabāšanas izmēri un minimālie linuma acs izmēri akmeņplekstu zvejniecībai Melnajā jūrā ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regulā (ES) Nr. 227/2013 4 , ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98, ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā,

–Ieteikums GFCM/37/2013/2, ar ko nosaka minimālos standartus zvejniecībām, kurās izmanto gruntī nostiprinātus žaunu tīklus, attiecībā uz akmeņplekstēm un vaļveidīgo saglabāšanu Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 37. sesijā (Splitā, 2013. gada maijā),

–Ieteikums GFCM/39/2015/3, ar ko izveido pasākumu kopumu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 39. sesijā (Milānā, 2015. gada maijā),

–Ieteikums GFCM/39/2015/4, ar ko izveido dzelkņu haizivs krājuma pārvaldības pasākumus Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 39. sesijā (Milānā, 2015. gada maijā).

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai.

2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Zinātniskā organizācija, ar kuru apspriedās, ir Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

Katru gadu Savienība lūdz ZZTEK sniegt zinātnisko ieteikumu par svarīgu zivju krājumu stāvokli. ZZTEK sniedz savu ieteikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, kuru tā saņem no Komisijas. Ieteikums, kas tiks sniegts 2015. gada oktobrī, aptvers visus Melnās jūras krājumus, kuriem ierosināta KPN.

Galvenais mērķis ir panākt un uzturēt tādu krājumu apmēru, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Šis mērķis ir skaidri noteikts Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (jaunā KZP pamatregula). Minētās regulas 2. panta 2. punktā norādīts, ka šo mērķi “ja iespējams, sasniedz līdz 2015. gadam, un (..) līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem”. Tas atspoguļo saistības, kuras Savienība uzņēmusies attiecībā uz 2002. gadā Johannesburgā notikušās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību secinājumiem un saistīto īstenošanas plānu.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par apspriešanos par zvejas iespējām 2016. gadam. Priekšlikuma zinātnisko pamatojumu nodrošinās ZZTEK. Visi ZZTEK ziņojumi ir pieejami MARE ĢD tīmekļa vietnē.

Ietekmes novērtējums

Īstenojot ierosinātos pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ieteikumu, Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas Melnajā jūrā mainīsies nozvejas apjoma ziņā.

Priekšlikumā ir atspoguļoti ne tikai īstermiņa problēmjautājumi, bet arī ilgtermiņa pieeja, saskaņā ar kuru zvejas apjoms pakāpeniski jāpielāgo līdz ilgtermiņā noturīgam apjomam.

Tāpēc priekšlikumā iestrādātās pieejas rezultātā vidējā līdz ilgā termiņā zvejas piepūle varētu samazināties, toties ilgtermiņā tiks iegūtas stabilas vai pieaugošas kvotas. Paredzams, ka zvejas piepūles pielāgošanas rezultātā saskaņā ar šo pieeju ilgtermiņā tiks panākta mazāka ietekme uz vidi un nemainīgi vai lielāki izkrāvumi. Zvejas darbību ilgtspējība ilgtermiņā palielināsies.

3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Lai sasniegtu KZP mērķi, proti, bioloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu zvejniecību, priekšlikumā ir noteikti nozvejas ierobežojumi, kas Melnajā jūrā piemērojami Savienības zvejniecībām.

Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.

Savienības pienākumi saistībā ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu izriet no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem pienākumiem.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Kopējā zivsaimniecības politika ir kopēja politika. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

Ar ierosināto Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 6. un 7. punktu un 17. pantu, dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem šādas iespējas sadalīt sava karoga kuģiem. Tāpēc dalībvalstis var brīvi operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar to izvēlēto sociāli ekonomisko modeli, lai izmantotu tām iedalītās zvejas iespējas.

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Šis ir priekšlikums par zvejniecības pārvaldību, kurš pamatojas uz LESD 43. panta 3. punktu un ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.IZVĒLES ELEMENTI

Vienkāršošana

Priekšlikumā turpināta virzība uz publiskā sektora (ES vai valsts) iestāžu administratīvo procedūru vienkāršošanu; tajā ietvertie noteikumi līdzinās Padomes Regulas (ES) 2015/106 5 noteikumiem.

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikums attiecas uz ikgadējo regulu 2016. gadam, tāpēc pārskatīšanas klauzula tajā nav ietverta.

Sīkāks skaidrojums

Priekšlikumā 2016. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu vai krājumu grupu zvejas iespējas dalībvalstīm, kas zvejo Melnajā jūrā.

Pienākumu izkraut nozvejas, kas iegūtas konkrētās zvejniecībās, sāka piemērot no 2015. gada 1. janvāra. Melnajā jūrā tas attiecas uz mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, proti, brētliņas zvejniecību, un tajā apgūtais krājums ir viens no tiem, kam šajā regulā noteikta KPN un kvotas.

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā noteikts, ka līdz ar izkraušanas pienākuma ieviešanu ierosinātās zvejas iespējas atspoguļo pāreju no izkrautā apjoma uz nozvejoto apjomu. Tas ir balstīts uz saņemto zinātnisko ieteikumu par zivju krājumiem, kurus apgūst Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minētajās zvejniecībās. Zvejas iespējas būtu jānosaka arī saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu (norāde uz relatīvās stabilitātes principu) un 16. panta 4. punktu (norāde uz KZP mērķiem un daudzgadu plānos paredzētajiem noteikumiem). Priekšlikumā minēto skaitļu pamatā ir zinātniskie ieteikumi un KPN un kvotu noteikšanas sistēma, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām 2016. gadam.

Ņemot vērā Komisijas nolūku nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu atbilstīgi Savienības politikai un starptautiskajām saistībām, vienlaikus saglabājot zvejas iespēju stabilitāti, KPN ikgadējās izmaiņas ir ierobežotas, ciktāl tas ir praktiski iespējams, ņemot vērā konkrētā krājuma stāvokli.

Dalībvalstīm iedalītā KPN un kvotas ir norādītas ierosinātās regulas pielikumā.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 6 2. pantu ir ierosināts, ka tās 3. un 4. pantu nepiemēro krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, piemēro tajā paredzēto ikgadējo elastību.

2015/0264 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2016. gadam nosaka dažu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 7 ir paredzēts, ka jāpieņem saglabāšanas pasākumi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp vajadzības gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām Melnajā jūrā un vajadzības gadījumā jāparedz arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. un 4. punktu zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, un saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, kas noteikti minētās regulas 2. panta 2. punktā.

(4)Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minēto izkraušanas pienākumu brētliņas zvejniecībām piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Minētās regulas 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu ir ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas.

(6)Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija tās gadskārtējā sanāksmē 2015. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/39/2015/4, ar ko izveido dzelkņu haizivs krājuma pārvaldības pasākumus Melnajā jūrā. Ņemot vērā šā krājuma satraucošo stāvokli, proti, to, ka krājums varētu būt uz izsīkšanas robežas, un pirms Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas noteiktie pārvaldības pasākumi ir pilnībā stājušies spēkā, šajā regulā ir jāiekļauj dzelkņu haizivs zvejas iespējas.

(7)Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 8 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas reģistrēšanu un zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datu paziņošanu. Tāpēc ir jāprecizē kodi, kas dalībvalstīm ir jāizmanto, nosūtot Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(8)Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 9 2. pantu Padomei, nosakot KPN, ir jānolemj, kuriem krājumiem 3. un 4. pantu nepiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli.

 (9)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, ir svarīgi attiecīgajās zvejniecībās Melnajā jūrā atļaut zveju no 2016. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA
Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu 2016. gadam nosaka šādu sugu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā:

a)akmeņplekste (Psetta maxima); 

b)brētliņa (Sprattus sprattus); 

c)dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

2. pants
Darbības joma

Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas Melnajā jūrā.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)“GFCM” ir Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija;

b)“Melnā jūra” ir 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 10 I pielikumā;

c)“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

d)“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

e)    “krājums” ir konkrētā pārvaldības apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

f) “kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i) zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums, — daudzums, ko katru gadu var nozvejot no katra krājuma,

ii) visās citās zvejniecībās — daudzums, ko katru gadu var izkraut no katra krājuma;

g)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij.

II NODAĻA
Zvejas iespējas

4. pants
KPN un tās sadalījums

KPN Savienības zvejas kuģiem, KPN sadalījums starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti pielikumā.

5. pants
Īpaši noteikumi par sadalījumu

Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)atvilkumus un pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

d)daudzumus, kas nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

6. pants
Tādas nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums

Akmeņplekstes zvejniecībā gūtās nozvejas un piezvejas patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja tās guvuši Savienības zvejas kuģi, kas peld ar tādas dalībvalsts karogu, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

III NODAĻA
Nobeiguma noteikumi

7. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par daudzumiem, kas izkrauti no krājumiem, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus.

8. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1) Ieteikums GFCM/39/2015/3, ar ko izveido pasākumu kopumu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 39. sesijā (Milānā, 2015. gada maijā).

(2) Ieteikums GFCM/39/2015/4, ar ko izveido dzelkņu haizivs krājuma pārvaldības pasākumus Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 39. sesijā (Milānā, 2015. gada maijā).

(3) OV L 19, 19.01.2015., 1. lpp.

(4) OV L 78, 20.3.2013., 1. lpp.

(5) Padomes 2015. gada 19. janvāra Regula (ES) 2015/106, ar ko 2015. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā.

(6) Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(8) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(9) Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.11.2015

COM(2015) 579 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko 2016. gadam nosaka dažu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā

PIELIKUMS

KPN, KO PIEMĒRO SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN (PA SUGĀM UN APGABALIEM)

Turpmāk tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja vien nav norādīts citādi) un ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Zivju krājumi nosaukti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šajā regulā turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.