EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.9.2015

COM(2015) 450 final

2015/0208(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido krīzes pārcelšanas mehānismu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Komisijas 2015. gada 13. maijā pieņemtajā Eiropas programmā migrācijas jomā 1 ir izklāstīti tūlītēji pasākumi, kas nepieciešami, lai reaģētu uz pašreizējām steidzamajām un sarežģītajām problēmām migrācijas jomā, kā arī vidēja termiņa un ilgtermiņa iniciatīvas, kas ir jāuzsāk, lai nodrošinātu strukturālus risinājumus labākai migrācijas pārvaldībai visos aspektos.

Kā daļu no tūlītējiem pasākumiem Eiropas Komisija 2015. gada 27. maijā pieņēma priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pieņem pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā par labu Itālijai un Grieķijai 2 , ar ko tā iedarbināja ārkārtas reaģēšanas sistēmu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 3. punktā. Padome 2015. gada 20. jūlijā vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz šo lēmumu 3 , ar ko izveido pagaidu un ārkārtas pārcelšanas mehānismu, lai divu gadu laikā no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm pārceltu personas, kurām ir nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Padomei būtu oficiāli jāpieņem lēmums, tiklīdz Eiropas Parlaments sniegs savu atzinumu, kas ir paredzēts 2015. gada septembrī.

Sakarā ar iepriekš nepieredzētām migrantu plūsmām, kas turpināja pieaugt Itālijā un Grieķijā, un migrāciju plūsmu virziena izmaiņām no Vidusjūras centrālās uz austrumu daļu un no Rietumbalkāniem uz Ungāriju Komisija [2015. gada 9. septembrī] pieņēma citu priekšlikumu, kas balstās uz LESD 78. panta 3. punktu un ietver papildu pagaidu pasākumus, lai mazinātu spiedienu patvēruma jomā no Itālijas un Grieķijas, kā arī jaunu pasākumu par labu Ungārijai.

Eiropas Komisija arī paziņoja, ka ārkārtas reaģēšanas sistēmas iedarbināšana saskaņā ar LESD 78. panta 3. punktu liks pirmos pamatus ilgstošam risinājumam. Šajā sakarā tā paziņoja, ka līdz 2015. gada beigām iesniegs tiesību akta priekšlikumu par pastāvīgu pārcelšanas sistēmu, kas būtu jāiedarbina krīzes situācijās.

Šī tiesību akta priekšlikuma vispārējais mērķis ir nodrošināt, ka Savienības rīcībā ir stabils krīzes pārcelšanas mehānisms, lai strukturāli un efektīvā veidā risinātu krīzes izraisītās situācijas patvēruma jomā. Šāds mehānisms būtu ātri jāiedarbina attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kas saskaras ar šāda mēroga krīzes situācijām, kuras rada ievērojamu slodzi pat labi sagatavotās un funkcionējošās patvēruma sistēmās, arī ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts lielumu. No vienas puses, ierosinātā pārcelšanas mehānisma mērķis ir nodrošināt, ka krīzes situācijās atbildība tiek taisnīgi sadalīta starp dalībvalstīm attiecībā uz lielu pieteikumu iesniedzēju skaitu, kuriem nepārprotami ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība, un, no otras puses, pienācīgi piemērot Dublinas sistēmu, tostarp pilnībā aizsargāt pieteikumu iesniedzēju tiesības uz starptautisko aizsardzību. Tā kā priekšlikuma mērķis ir Regulā (ES) Nr. 604/2013 ieviest krīzes pārcelšanas mehānismu kā pastāvīgu sistēmu pārcelšanas pasākumu īstenošanai, šos pasākumus piemēros attiecībā uz īpašām krīzes situācijām konkrētajā dalībvalstī, un tie pēc būtības būs pagaidu pasākumi.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Visaptveroša pieeja migrācijai

Šis priekšlikums ir daļa no visaptverošas un sistēmiskas pieejas migrācijai, uz ko aicinājušas visas Savienības iestādes un ko Komisija sāka īstenot nekavējoties pēc Eiropas programmas migrācijas jomā pieņemšanas. Lai garantētu šādas visaptverošas pieejas efektivitāti, ir jānodrošina, ka politikas risinājumi tiek īstenoti uz vietas saskaņotā un papildinošā veidā. Līdz ar to, ja nepieciešams, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts īpašo situāciju, krīzes pārcelšanas mehānismā būtu jāietver papildu pasākumi uz vietas, kuri jāveic attiecīgajai dalībvalstij no brīža, kad tās teritorijā ierodas trešās valsts valstspiederīgie, līdz visu piemērojamo procedūru pabeigšanas brīdim. Saskaņā ar Komisijas ierosināto jauno "karsto punktu" pieeju ES aģentūras nodrošinās visaptverošu un mērķtiecīgu atbalstu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu pie ārējām robežām. Operacionālais atbalsts, ko var sniegt, izmantojot šo pieredzi, ietver nelikumīgo migrantu reģistrāciju un pārbaudi, nelikumīgo migrantu iztaujāšanu, patvēruma atbalstu, sagrupējot pieteikumu iesniedzējus starptautiskajai aizsardzībai pēc atbilstošas patvēruma procedūras un palīdzot veikt starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrāciju, kā arī lietu materiālu sagatavošanu, informācijas apmaiņas paātrināšanu un sadarbību ar mērķi veikt izmeklēšanu saistībā ar noziedznieku tīkliem, kas veicina nelikumīgu migrāciju ES un tālāku pārvietošanos ES, kā arī atgriešanas pasākumu koordinēšanu.

Šāda saskaņota rīcība sniegs dalībvalstīm iespēju risināt migrācijas spiedienu ātrāk un efektīvāk, pilnībā ievērojot pamattiesības, un arī stiprināt savu kapacitāti saistībā ar migrācijas, patvēruma un iekšējās drošības jautājumiem.

Mijiedarbība ar ārkārtas pārcelšanas shēmām, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu

Priekšlikums, ar ko izveido krīzes pārcelšanas mehānismu, ir jānošķir no priekšlikumiem, ko Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu, par labu konkrētām dalībvalstīm, kuras saskārušās ar pēkšņu trešo valstu valstspiederīgo pieplūdumu savā teritorijā.

Lai arī Komisijas ierosinātie pasākumi, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu, ir pagaidu pasākumi, priekšlikums, ar ko izveido krīzes pārcelšanas mehānismu, ievieš metodi, lai uz pagaidu laikposmu krīzes situācijās noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kas ir iesniegti dalībvalstī, kura ir saskārusies ar krīzes situāciju, ar mērķi nodrošināt, ka šādās situācijās tiktu veikta taisnīga pieteikumu iesniedzēju sadale starp dalībvalstīm, un līdz ar to atvieglot Dublinas sistēmas darbību pat krīzes laikos.

Šajā priekšlikumā ir paredzēti stingri nosacījumi krīzes pārcelšanas mehānisma iedarbināšanai attiecībā uz konkrēto dalībvalsti, jo īpaši to, ka dalībvalsts ir saskārusies ar krīzes situāciju, kas apdraud Dublinas regulas piemērošanu ārkārtīgi liela spiediena dēļ, ko raksturo apjomīgs un nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pieplūdums, kas rada augstas prasības tās patvēruma sistēmai.

Krīzes pārcelšanas mehānisma izveide neskar iespēju, ka Padome, pēc Komisijas priekšlikuma, pieņem pagaidu pasākumus par labu dalībvalstij, kas ir saskārusies ar ārkārtas situāciju, kā noteikts LESD 78. panta 3. punktā. Ārkārtas pasākumu pieņemšana, pamatojoties uz LESD 78. panta 3. punktu, turpinās būt aktuāla ārkārtas situācijās, kad ir nepieciešama ārkārtas reaģēšana, kas, iespējams, ietver plašāku atbalstu migrācijai, ja netiks izpildīti nosacījumi krīzes pārcelšanas mehānisma izmantošanai.

Turpmākie iespējamie grozījumi Regulā (ES) Nr. 604/2013

Kā paziņots Eiropas programmā migrācijas jomā un saskaņā ar saistībām, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 604/2013, Komisija patlaban sāk visaptverošu Dublinas sistēmas atbilstības pārbaudi, veicot uz pierādījumiem balstītu pārskatīšanu, kas ietver sistēmas ietekmi uz juridisko, ekonomikas un sociālo jomu, kā arī uz pamattiesībām. Šī pārskatīšana būs pamats iespējamai turpmākai Dublinas sistēmas pārskatīšanai, jo īpaši, lai panāktu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju taisnīgu sadali Eiropā visos apstākļos, nevis tikai krīzes situācijās.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE, PROPORCIONALITĀTE, PAMATTIESĪBAS

•Juridiskais pamats

Ar šo priekšlikumu groza Regulu (ES) Nr. 604/2013 un līdz ar to tā būtu jāpieņem, balstoties uz to pašu juridisko pamatu, proti, LESD 78. panta otrā punkta e) apakšpunktu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Šajā priekšlikumā ietvertais krīzes pārcelšanas mehānisms paredz pastāvīgas atkāpes, kas jāizmanto īpašās krīzes situācijās par labu konkrētām dalībvalstīm, īpaši atkāpe no Regulas (ES) Nr. 604/2013 3. panta 1. punktā noteiktā principa, saskaņā ar kuru starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskata tā dalībvalsts, kas saskaņā ar III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem ir noteikta par atbildīgo. Šā principa vietā detalizēti aprakstītos krīzes apstākļos priekšlikums paredz obligātu sadalījuma atslēgu, lai noteiktu atbildību par pieteikumu izskatīšanu.

•Valstu atšķirīgās nostājas

Saskaņā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Apvienotā Karaliste un Īrija var izlemt piedalīties šā priekšlikuma pieņemšanā. Tām ir šāda iespēja arī pēc šā priekšlikuma pieņemšanas.

Regula (ES) Nr. 604/2013 Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša pēc to paziņojuma par vēlēšanos piedalīties attiecīgās regulas pieņemšanā un piemērošanā, pamatojoties uz iepriekšminēto protokolu. Šo dalībvalstu nostāja attiecībā uz Regulu (ES) Nr. 604/2013 neskar to nostāju attiecībā uz to iespējamo piedalīšanos šajā regulā 4 .

Saskaņā ar LES un LESD pievienoto protokolu par Dānijas nostāju, Dānija nepiedalās pasākumu pieņemšanā saskaņā ar LESD V sadaļu, ko veic Padome (izņemot “pasākumus, ar kuriem tiek noteiktas trešās valstis, kuru pilsoņiem ir nepieciešama vīza, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas, vai pasākumus attiecībā uz vienotu vīzu formātu”). Tomēr, ņemot vērā to, ka Dānija piemēro pašreizējo Dublinas regulu, pamatojoties uz starptautisko nolīgumu, ko tā 2006. gadā noslēdza ar EK 5 , tā saskaņā ar minētā nolīguma 3. pantu paziņo Komisijai savu lēmumu par to, vai tā īstenos grozītās regulas saturu.

•Priekšlikuma ietekme uz trešām valstīm, kas asociētas Dublinas sistēmā

Līdztekus vairāku trešo valstu asociēšanai Šengenas acquis Savienība noslēdza vairākus nolīgumus, ar kuriem šīs valstis asociē arī Dublinas/Eurodac acquis:

–nolīgums, ar kuru asociē Islandi un Norvēģiju, kas noslēgts 2001. gadā 6 ,

–nolīgums, ar kuru asociē Šveici, kas noslēgts 2008. gada 28. februārī 7 ,

–protokols, ar kuru asociē Lihtenšteinu, kas parakstīts 2011. gada 7. martā 8 .

Lai izveidotu tiesības un pienākumus starp Dāniju, kura, kā paskaidrots iepriekš, ar starptautisku nolīgumu ir asociēta Dublinas/Eurodac acquis, un iepriekšminētajām asociētajām valstīm, Savienība un asociētās valstis ir noslēgušas vēl divus instrumentus 9 .

Saskaņā ar trim augšminētajiem nolīgumiem asociētās valstis bez izņēmumiem akceptē Dublinas/Eurodac acquis un izmaiņas tajā. Tās nepiedalās nekādu tiesību aktu pieņemšanā, kas groza vai papildina Dublinas acquis (tostarp šā priekšlikuma pieņemšanā), bet tām noteiktā termiņā jāziņo Komisijai par lēmumu akceptēt vai neakceptēt attiecīgā tiesību akta saturu, tiklīdz to apstiprinājusi Padome un Eiropas Parlaments. Ja Norvēģija, Islande, Šveice vai Lihtenšteina nepieņems aktu, ar kuru groza vai papildina ar EURODAC saistītos pasākumus, attiecīgie nolīgumi tiks pārtraukti, ja vien ar nolīgumiem izveidotā apvienotā/jauktā komiteja vienprātīgi nelems citādi.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

LESD V sadaļā "Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa" dažas pilnvaras šajos jautājumos tiek piešķirtas Eiropas Savienībai. Šīs pilnvaras ir jāīsteno saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu, proti, ja un ciktāl dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus un tādēļ ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Eiropas Savienības līmenī.

Ar šo priekšlikumu ievieš pārcelšanas mehānismu, lai strukturāli risinātu krīzes situācijas jebkurā dalībvalstī, kuras izraisījis plašs un nesamērīgs cilvēku pieplūdums, un lai panāktu pienākumu taisnīgu sadali starp dalībvalstīm krīzes laikos, tostarp izmantojot atkāpi no kritērijiem par Dublinas regulā noteiktās atbildības sadali. Pēc definīcijas ES iejauksies, ja dalībvalsts viena pati nespēs tikt galā ar situāciju. Turklāt šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka Dublinas sistēma tiek pareizi piemērota krīzes laikos, un novērst trešo valstu valstspiederīgo tālāku pārvietošanos starp dalībvalstīm, kas būtībā ir starpvalstu problēma. Skaidrs, ka atsevišķu dalībvalstu rīcība nevar pienācīgi atrisināt kopīgās problēmas, ar kurām šajā jomā saskaras visas dalībvalstis. Solidaritātes un kopīgas atbildības principi šajā jomā padara būtisku rīcību ES līmenī.

•Proporcionalitāte

Pašreizējā redakcijā Regula (ES) Nr. 604/2013 neparedz instrumentus, kas ļauj sniegt pietiekamas atbildes situācijās, kad dalībvalstu patvēruma sistēmas saskaras ar ārkārtīgi lielu spiedienu. Eiropas Komisijai un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO) pieejamie dažādie finanšu un operacionālie pasākumi vairāku dalībvalstu patvērumu sistēmu atbalstam ir izrādījušies nepietiekami, lai tikai ar tiem risinātu krīzes situācijas. Lai nodrošinātu pienācīgu sistēmu neatliekamām un smagām situācijām patvēruma jomā, izvēle veikt turpmāku rīcību ES līmenī nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, proti, efektīvi risināt radušos situāciju.

•Pamattiesības

Krīzes pārcelšanas mehānisma ieviešanas rezultātā tiks aizsargātas pieteikumu iesniedzēju, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, pamattiesības, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā ("harta").

Jo īpaši, nodrošinot attiecīgajām personām ātru piekļuvi pienācīgai procedūrai, ar ko piešķir starptautisku aizsardzību, šā priekšlikuma mērķis ir aizsargāt tiesības uz patvērumu un nodrošināt neizraidīšanas principa ievērošanu, kā paredzēts hartas 18. un 19. pantā. Turklāt, nodrošinot attiecīgo personu pārsūtīšanu uz dalībvalsti, kura spēj tām nodrošināt pienācīgus uzņemšanas apstākļus un integrācijas perspektīvas, šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz cieņu un aizsardzību pret spīdzināšanu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos un sodīšanu, kā paredzēts hartas 1. un 4. pantā. Tāpat šā lēmuma mērķis ir aizsargāt bērna tiesības saskaņā ar hartas 24. pantu un tiesības uz ģimenes vienotību saskaņā ar hartas 7. pantu.

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Šis priekšlikums, ar ko izveido mehānismu, lai strukturāli risinātu krīzes situācijas patvēruma jomā, tiek iesniegts saistībā ar vairākās dalībvalstīs dominējošo krīzi patvēruma jomā, kas norāda, cik steidzami ir nepieciešams izveidot strukturētāku sistēmu ātrai rīcībai Savienības līmenī. Šis priekšlikums ir turpinājums Eiropas programmai migrācijas jomā, par ko ir notikušas plašas apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm.

Pārējās ES iestādes un galvenie dalībnieki jau ir vispārēji pauduši viedokli šajā jautājumā. Eiropadome 2015. gada 23. aprīļa paziņojumā apņēmās izskatīt iespējas organizēt ārkārtas pārcelšanu starp visām dalībvalstīm, pamatojoties uz brīvprātības principu. Saistībā ar apspriešanos par programmu migrācijas jomā Eiropas Parlaments (2015. gada 19. maija plenārsesijā) un Padome (2015. gada 15. jūnijā) apmainījās ar viedokļiem arī par pārcelšanas mehānismu. Šajā ziņojumā Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu par pastāvīgu pārcelšanas shēmu, kas jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 10 .

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs un pilsoniskā sabiedrība aicināja ES apņemties izmantot vairāk ES iekšējos solidaritātes instrumentus un nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju taisnīgāku sadales sistēmu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Pastāvīgas sistēmas izveidošana krīzes pārcelšanas mehānismam neietekmē ES budžetu. Sekas, ko radīs sistēmas iedarbināšana, būs jāizvērtē attiecībā uz īpašiem apstākļiem konkrētajā dalībvalstī.

5.Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Ar šo priekšlikumu groza Regulu (ES) Nr. 604/2013, ieviešot krīzes pārcelšanas mehānismu un piešķirot Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz minētā mehānisma piemērošanu, kā arī tā apturēšanu attiecībā uz konkrētu dalībvalsti saskaņā ar skaidri paredzētiem nosacījumiem.

Ir paredzēti šādi būtiski elementi:

Nosacījumi tam, lai piemērotu krīzes pārcelšanas mehānismu attiecībā uz konkrētu dalībvalsti

Lai iedarbinātu krīzes pārcelšanas mehānismu, Komisijai, balstoties uz pamatotu informāciju, jo īpaši EASO un Frontex apkopotu informāciju, ir jānosaka, ka dalībvalsts saskaras ar krīzes situāciju, kas apdraud Regulas (ES) Nr. 604/2013 piemērošanu ārkārtīgi liela spiediena dēļ, ko raksturo plašs un nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pieplūdums, kas rada augstas prasības tās patvēruma sistēmai. Krīzes mērogam jābūt tik plašam, ka tas rada ārkārtīgi lielu spiedienu pat uz labi sagatavotu un funkcionējošu patvēruma sistēmu, vienlaikus ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts lielumu.

Priekšlikumā ir sniegtas skaidras norādes, ka Komisijai, veicot šo novērtējumu, cita starpā būtu jāņem vērā: starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju kopskaits un trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas gadījumu kopskaits sešu mēnešu laikā pirms deleģētā akta pieņemšanas, šādu rādītāju pieaugums salīdzinājumā ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā, kā arī pieteikumu skaits uz vienu iedzīvotāju dalībvalstī, no kuras pārceļ, iepriekšējo 18 mēnešu laikā salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju.

Pārceļamo pieteikumu iesniedzēju kategorijas

Ir ierosināts iedarbināt krīzes pārcelšanas mehānismu tikai attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, kuriem prima facie ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība un par kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 604/2013 III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem būtu bijusi atbildīga attiecīgā dalībvalsts. Šajā priekšlikumā šādi pieteikumu iesniedzēji ir tie, kuriem ir valstspiederība, attiecībā uz kuru, balstoties uz Eurostat jaunākajiem pieejamajiem, ik ceturksni atjauninātajiem vidējiem datiem par ES, atzīšanas īpatsvars ir vismaz 75 %.

Krīzes pārcelšanas mehānisma apraksts

Krīzes pārcelšanas mehānisma ietvaros minēto personu pieteikumus izskata cita dalībvalsts (pārcelšanas mērķa dalībvalsts). Šādā gadījumā piemēro IV pielikumā izklāstīto pārcelšanas procedūru, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 604/2013 21., 22. un 29. panta.

Priekšlikumā ir noteikta vienkārša pārcelšanas procedūra, lai nodrošinātu attiecīgo personu ātru pārsūtīšanu uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti. Katra dalībvalsts izvēlas valsts kontaktpunktu un paziņo to pārējām dalībvalstīm un EASO.

Dalībvalstis regulāri un vismaz ik pēc trim mēnešiem paziņo pieteikumu iesniedzēju skaitu, kurus var ātri pārcelt uz to teritoriju, un visu pārējo saistīto informāciju. Dalībvalsts, no kuras pārceļ, ar EASO palīdzību un attiecīgā gadījumā ar citu dalībvalstu sadarbības koordinatoru atbalstu identificē konkrētus pieteikumu iesniedzējus, kurus varētu pārcelt, un ierosina pārējām dalībvalstīm minētos pieteikumu iesniedzējus pārcelt uz to teritoriju. Priekšroka būtu dodama mazāk aizsargātiem pieteikumu iesniedzējiem. Pēc tam, kad ir saņemts pārcelšanas mērķa dalībvalsts apstiprinājums, dalībvalstij, no kuras pārceļ, jāpieņem oficiāls lēmums pārcelt pieteikuma iesniedzēju, un par to jāpaziņo pieteikuma iesniedzējam. Priekšlikumā norādīts, ka pieteikumu iesniedzējus, no kuriem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 603/2013 9. pantā izklāstītajām saistībām jāpaņem pirkstu nospiedumi, nepārceļ, ja tie nav paņemti. Priekšlikumā arī precizēts, ka dalībvalstis patur tiesības atteikties pārcelt pieteikuma iesniedzēju tikai saistībā ar bažām par valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai Direktīvas 2011/95/ES 12. un 17. pantā izklāstītajiem izslēgšanas noteikumiem. Priekšlikumā ir paredzēts, ka visi procesuālie pasākumi ir jāveic pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā divus mēnešus no dienas, kad pārcelšanas mērķa dalībvalsts ir norādījusi pieteikumu iesniedzēju skaitu, kurus varētu ātri pārcelt. Ja ir pamatoti praktiski šķēršļi, ir paredzētas turpmākas ierobežotas atkāpes.

Priekšlikumā ir iekļautas īpašas garantijas pieteikumu iesniedzējiem, kuri ir pārceļami uz citu dalībvalsti. Tajā noteiktas tiesības saņemt informāciju par pārcelšanas procedūru, tiesības saņemt pārcelšanas lēmumu, kurā jābūt norādītai pārcelšanas mērķa dalībvalstij, un tiesības tikt pārceltam uz vienu pārcelšanas mērķa dalībvalsti kopā ar ģimenes locekļiem. Lemjot par pārcelšanas mērķa dalībvalsti, piemēro pienākumu pirmām kārtām ņemt vērā bērna intereses, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 604/2013. Tas cita starpā nozīmē – ja pārceļamais pieteikuma iesniedzējs ir nepavadīts nepilngadīgais, dalībvalstij, no kuras pārceļ, ir pienākums to norādīt pārējām dalībvalstīm un kopā ar dalībvalsti, kura izrādījusi interesi uzņemt šo nepilngadīgo, nodrošināt, ka pirms pārcelšanas tiek izvērtētas bērna intereses saskaņā ar ANO Bērna tiesību komitejas Vispārīgo norādījumu Nr. 14 (2013), ka bērnam ir tiesības uz to, lai vienmēr tiktu ievērotas viņa intereses 11 .

Krīzes pārcelšanas mehānisma iedarbināšana

Kad Komisija konstatē, ka pārcelšanas nosacījumi attiecībā uz konkrētu dalībvalsti ir izpildīti, tā pieņem deleģētu aktu, lai iedarbinātu pārcelšanas mehānisma piemērošanu. Šis deleģētais akts a) apstiprina, ka dalībvalstī, no kuras pārceļ, ir krīzes situācija; b) nosaka no attiecīgās dalībvalsts pārceļamo cilvēku skaitu; c) nosaka minēto personu sadalījumu starp dalībvalstīm, piemērojot sadalījuma atslēgas formulu, un d) nosaka krīzes pārcelšanas mehānisma piemērošanas laikposmu. Deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus ilgākais viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts Komisijas paziņojums. Deleģēto aktu var piemērot ilgākais divus gadus.

Metode, ar ko nosaka pārceļamo personu skaitu

Šajā priekšlikumā ir sniegti objektīvi un pārbaudāmi rādītāji, kas Komisijai jāņem vērā, kad, pieņemot deleģētu aktu, ar ko iedarbina krīzes pārcelšanas mehānismu attiecībā uz konkrētu dalībvalsti, tā nosaka pārceļamo personu skaitu no minētās dalībvalsts un jo īpaši: pieteikumu iesniedzēju skaitu uz vienu personu dalībvalstī, no kuras pārceļ, 18 mēnešos un jo īpaši sešos mēnešos pirms deleģētā akta pieņemšanas salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju; minētās dalībvalsts patvēruma sistēmas kapacitāti; kā arī attiecīgās dalībvalsts dalību iepriekšējās solidaritātes iniciatīvās, kā arī apjomu, kādā attiecīgā dalībvalsts ir guvusi labumu no iepriekšējiem ES solidaritātes pasākumiem.

Turklāt nosaka pārceļamo personu maksimālo robežvērtību, tas ir, 40 % no pieteikumu skaita, kas iesniegti attiecīgajā dalībvalstī sešos mēnešos pirms deleģētā akta pieņemšanas.

Īpaši noteikumi gadījumos, ja dalībvalsts īslaicīgi nespēj piedalīties pieteikumu iesniedzēju pārcelšanā

Ņemot vērā to, ka nevar izslēgt ārkārtas apstākļus, šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka dalībvalsts viena mēneša laikā no dienas, kad stājas spēkā deleģētais akts, ar ko iedarbina pārcelšanas mehānismu, var paziņot Komisijai, ka tā īslaicīgi daļēji vai pilnībā nespēj piedalīties pieteikumu iesniedzēju pārcelšanā viena gada laikposmā, sniedzot pienācīgi pamatotus iemeslus, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktajām Savienības pamatvērtībām. Attiecīgajai dalībvalstij ES budžetā ir jāiemaksā summa, kas atbilst 0,002 % no IKP, lai segtu palīdzību, ar ko atbalsta visu pārējo dalībvalstu centienus risināt krīzes situāciju, un sekas, ko rada šādas dalībvalsts nepiedalīšanās pārcelšanā. Ja pārcelšanā piedalās daļēji, šo summu proporcionāli samazina. Šī summa būtu jāpiešķir Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam kā piešķirtie ieņēmumi.

Jānodrošina, ka pārceļamo personu skaits neietekmē solidaritātes līmeni dalībvalstī, kurā ir krīzes situācija. Līdz ar to saskaņā ar sadalījuma atslēgu noteiktie piešķīrumi, kas tika paredzēti jebkurai dalībvalstij, kura ir iesniegusi paziņojumu, ko ir pieņēmusi Komisija, būtu jāpārdala atlikušajām dalībvalstīm.

Šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka deleģēto aktu, ar ko iedarbina pārcelšanas mehānisma piemērošanu, šādos apstākļos groza.

Papildu pasākumi, kas jāveic dalībvalstij, no kuras pārceļ

Atspoguļojot solidaritātes un atbildības divkāršos principus, priekšlikumā ir noteikts pienākums dalībvalstij, no kuras pārceļ, dienā, kad spēkā stājas deleģētais akts, iesniegt Komisijai plānu ar pasākumiem, lai nodrošinātu krīzes pārcelšanas mehānisma pienācīgu īstenošanu. Ja dalībvalsts ir aicinājusi Komisiju izstrādāt krīzes pārvarēšanas rīcības plānu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 604/2013 33. panta 3. punktu, pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt pārcelšanas mehānisma pienācīgu īstenošanu, iesniedz kā daļu no šāda rīcības plāna, kurā būtu jāietver plašāki ar patvērumu saistīti pasākumi, kuru nolūks cita starpā ir stiprināt tās patvēruma sistēmas kapacitāti. Turklāt priekšlikumā ir precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisija var izlemt apturēt pārcelšanas mehānisma piemērošanu par labu kādai dalībvalstij, ja tā neievēro savus pienākumus.

Visbeidzot, priekšlikumā ir atgādināts par noteikumiem, kas ir piemērojami, lai novērstu un risinātu situācijas attiecībā uz tālāku pārvietošanos, ko veic starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēji un saņēmēji, un ir paredzēti jauni noteikumi attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmēju tālāku pārvietošanos, kas pēc to pārcelšanas ir nelikumīgi ieradušies un palikuši citas dalībvalsts teritorijā. Jo īpaši ir noteikts, ka pārcelšanas mērķa dalībvalsts uzņem atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pēc pārcelšanas ir iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī, kas nav pārcelšanas mērķa dalībvalsts, vai kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, kas nav pārcelšanas mērķa dalībvalsts, bez uzturēšanās dokumenta.

Sadalījuma atslēgas aprēķināšana

1.Sadalījuma atslēga

a) iedzīvotāju skaits – 40 % svērums    

b) kopējais IKP – 40 % svērums    

c) patvēruma pieteikumu vidējais skaits 5 iepriekšējos gados uz miljons iedzīvotājiem ar 30% maksimālo robežvērtību iedzīvotāju skaita un IKP ietekmei – 10 % svērums

d) bezdarba līmenis ar 30 % maksimālo robežvērtību iedzīvotāju skaita un IKP ietekmei –10 % svērums

2.Formula

3.Aprēķini

Zemāk norādītajā simulācijā ir parādīts, kā tiek aprēķināts 120 000 pieteikumu iesniedzēju piešķīrums valstij X, ja piedalās visas dalībvalstis un asociētās valstis (ES+).

(a)Iedzīvotāju skaits

Lai aprēķinātu iedzīvotāju kritērija ietekmi uz sadalījuma atslēgu, valsts X iedzīvotāju skaitu dala ar visu 28 dalībvalstu un 4 asociēto valstu (ES+=32) iedzīvotāju skaitu.

Piemērs.

Iedzīvotāju skaits valstī X: 4 625 885 ES+ iedzīvotāju kopskaits 521 959 960

Iedzīvotāju skaita ietekme x = = 0,89%

Iedzīvotāju kritērija ietekme uz sadalījuma atslēgu attiecīgajai valstij X ir 0,89 %.

(b)Kopējais IKP

Lai aprēķinātu kopējā IKP kritērija ietekmi uz sadalījuma atslēgu, valsts X kopējo IKP dala ar visu 28 dalībvalstu un 4 asociēto valstu (ES+=32) kopējā IKP summu.

Piemērs.

Valsts X kopējais IKP (miljonos euro) 185 411 ES+ kopējā IKP summa (miljonos euro) 14 854 924

IKP ietekme x = = 1,25 %

IKP kritērija ietekme uz sadalījuma atslēgu attiecīgajai valstij X ir 1,25 %.

(c)Patvēruma pieteikumu vidējais skaits 5 iepriekšējos gados uz miljons iedzīvotājiem ar 30 % maksimālo robežvērtību iedzīvotāju skaita un IKP ietekmei –10 % svērums

(Apgrieztā ietekme)

Patvēruma pieteikumu ietekme uz sadalījuma atslēgu ir apgriezti proporcionāla, t. i., jo lielāks patvēruma pieteikumu skaits, jo zemāks svēruma koeficients.

Lai novērstu, ka šim kritērijam ir nesamērīga ietekme uz visu atslēgu, piemēro maksimālo robežvērtību, ar ko patvēruma pieteikumu vērtības ietekme nevar pārsniegt 30 % no iedzīvotāju skaita un IKP ietekmes summas.

Piemērs.

Patvēruma pieteikumu vidējais skaits 5 gadu laikā uz miljons iedzīvotājiem valstī X: 287 valstī X: 287, apgrieztā vērtība: = 0,00348.

Patvēruma pieteikumu vidējais kopskaits 5 gados uz miljons iedzīvotājiem visām ES+ valstīm (apgrieztā vērtība): 0,14831

Patvēruma ietekme x == = 2,35%

Robežvērtībax = 30 % (0,89 % (iedzīvotāju skaita ietekme) + 1,25 % (IKP ietekme)) = 0,64 %

Patvēruma pieteikumu kritērija faktiskā ietekme valstij X ir 2,35 %, bet maksimālo robežvērtību (0,64 %) piemēro atslēgas aprēķināšanai.

(d)Bezdarba līmenis ar 30 % maksimālo robežvērtību iedzīvotāju skaita un IKP ietekmei -10 % svērums

Tāpat kā patvēruma pieteikumu kritērija gadījumā arī bezdarba līmeņa ietekme uz atslēgu ir apgriezti proporcionāla, t. i., jo augstāka likme, jo zemāks koeficients. Lai novērstu, ka šim kritērijam ir nesamērīga ietekme uz visu atslēgu, piemēro maksimālo robežvērtību, ar ko bezdarba līmeņa vērtības ietekme nevar pārsniegt 30 % no iedzīvotāju skaita un IKP ietekmes summas.

Piemērs.

Bezdarba līmenis valstī X: 11,3%, apgrieztā vērtība: = 0,0884955

Visu ES+ bezdarba līmeņu summa (apgrieztā vērtība): 4,345698

Bezdarba līmeņa ietekme x = = 2,04%

30 % maksimālā robežvērtība x = 0,64 %

Bezdarba līmeņa kritērija faktiskā ietekme valstij X ir 2,04 %, bet maksimālo robežvērtību (0,64 %) piemēro atslēgas aprēķināšanai.

(e)120 000 pieteikumu iesniedzēju ierobežots piešķīrums valstij X

Piemērs.

Piešķīrumsx = 120 000 * (40 % iedzīvotāju skaita ietekme (0,89 %) + 40 % IKP ietekme (1,25 %) + 10 % patvēruma pieteikumu ietekme (ierobežota) – 0,64% + 10% bezdarba līmeņa ietekme (ierobežota) – 0,64 %) = 1178

Ierobežots piešķīrums valstij X: 1178

(f)Atlikušo vietu piešķiršana

Maksimālās robežvērtības dēļ paliks pāri noteikts skaits atlikušo vietu, kas būs jāpiešķir. Minēto vietu sadalījums tiks veikts, pamatojoties uz iedzīvotāju skaita un IKP ietekmi (50 %-50 %) konkrētajā valstī. Atlikušo vietu skaitu pēc tam pievieno ierobežotajam piešķīrumam.

Piemērs.

Ierobežotais piešķīrums valstij X: 1178

Ierobežoto piešķīrumu summa visai ES+ 102 801

Atlikušās vietas, kas vēl ir jāpiešķir: 17 199

Atlikušās vietasx = 17 199 * (50 % iedzīvotāju skaita ietekme + 50 % IKP ietekme) = 17 199* 1,07 % = 184

Pieteikumu iesniedzēju galīgais piešķīrums valstij X ir 1362, un atslēga ir 1,13 % 

2015/0208 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru izveido krīzes pārcelšanas mehānismu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 paredz mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, pamatojoties uz tās III nodaļā noteiktiem objektīviem kritērijiem.

(2)Saskaņā ar Līguma 80. pantu uz Savienības politiku robežpārbaužu, patvēruma un imigrācijas jomā un tās īstenošanu būtu jāattiecas solidaritātes principam un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma principam dalībvalstu starpā, bet Savienības aktos, kas pieņemti šajā jomā, jāiekļauj atbilstīgi pasākumi, lai šis princips stātos spēkā.

(3)Situācijas, kas dalībvalstu patvēruma sistēmām rada ārkārtīgi lielu spiedienu, var apdraudēt Regulas (ES) Nr. 604/2013 piemērošanu. Lai arī šajā regulā ir paredzēts agrīnas brīdināšanas, sagatavotības un patvēruma krīžu pārvarēšanas process, šādās situācijās tā neļauj atkāpties no atbildības kritēriju kopuma. Lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, risinot šādas krīzes situācijas, un lai nodrošinātu ātru piekļuvi procedūrām, kas ļauj piešķirt starptautisko aizsardzību, būtu jāievieš krīzes mehānisms to pieteikumu iesniedzēju pārcelšanai, kuriem nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Pārcelšanas pasākumu piemērošanai attiecībā uz konkrētu dalībvalsti nevajadzētu skart iespēju paralēli piemērot šīs regulas 33. panta 3. punktu tajās pašās dalībvalstīs. Šīs regulas 33. panta 3. punkts nav priekšnoteikums tam, lai piemērotu pārcelšanas pasākumus.

(4)Pārcelšanas pasākumu piemērošanai attiecībā uz konkrētu dalībvalsti nevajadzētu skart iespēju, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pagaidu pasākumus saskaņā ar 78. panta 3. punktu ārkārtas situācijā kādā dalībvalstī, kurā ir pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums.

(5)Krīzes pārcelšanas mehānisms būtu jāskata plašākā pasākumu kopuma kontekstā, ko dalībvalstis var pieņemt, lai nodrošinātu efektīvu migrācijas politiku, tostarp to trešo valstu valstspiederīgo pirmās uzņemšanas un atgriešanas jomā, kuriem nav tiesību palikt dalībvalstu teritorijā saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK noteikumiem ("karstie punkti").

(6)Komisija patlaban veic Dublinas regulas visaptverošu novērtēšanu, kā rezultātā varētu notikt Dublinas sistēmas plašāka pārskatīšana.

(7)Ir izstrādāta skaidra un darboties spējīga pārcelšanas sistēma, pamatojoties uz to, cik, pēc Eurostat datiem, izmantojot jaunāko pieejamo statistiku, gadījumos vidēji pirmajā instancē Savienības līmenī tiek piešķirta starptautiska aizsardzība no visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti pirmajā instancē Savienībā attiecībā uz patvēruma pieteikumiem starptautiskas aizsardzības saņemšanai. No vienas puses, šim slieksnim būtu maksimāli jānodrošina, lai visi pieteikumu iesniedzēji, kuriem ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, varētu pilnībā un nekavējoties izmantot savas tiesības uz aizsardzību pārcelšanas mērķa valstī. No otras puses, tam būtu maksimāli jānovērš, ka pieteikumu iesniedzēji, kuri, iespējams, uz pieteikumu saņems negatīvu atbildi, netiek pārcelti uz citu dalībvalsti, tādējādi nelikumīgi pagarinot savu uzturēšanos Savienībā. Būtu jāizmanto 75 % slieksnis, pamatojoties uz Eurostat jaunākajiem pieejamajiem, ik ceturksni atjauninātajiem datiem par pirmās instances lēmumiem.

(8)Pieteikumu iesniedzēju, kam nepārprotami ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība, pārcelšanai būtu jānotiek, pamatojoties uz sadalījuma atslēgas formulu, kas izklāstīta III pielikumā. Ierosinātās sadalījuma atslēgas pamatā vajadzētu būt a) iedzīvotāju skaitam (40 % svērums), b) kopējam IKP (40 % svērums), c) patvēruma pieteikumu uz vienu miljonu iedzīvotāju vidējam skaitam laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam (10 % svērums ar 30 % maksimālo robežvērtību iedzīvotāju skaita un IKP ietekmei uz atslēgu, lai novērstu nesamērīgu minētā kritērija ietekmi uz vispārējo sadalījumu) un d) bezdarba līmenim (10 % svērums ar 30 % maksimālo robežvērtību iedzīvotāju skaita un IKP ietekmei uz atslēgu, lai novērstu nesamērīgu minētā kritērija ietekmi uz vispārējo sadalījumu).

(9)Ja ārkārtas gadījumos dalībvalsts, sniedzot pienācīgi pamatotus iemeslus, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktajām Savienības pamatvērtībām, paziņo Komisijai, ka tā īslaicīgi daļēji vai pilnībā nespēj piedalīties pieteikumu iesniedzēju pārcelšanā viena gada laikposmā, tai attiecīgi būtu ES budžetā jāiemaksā summa, kas ir 0,002% no IKP, lai segtu palīdzību, ar ko atbalsta visu pārējo dalībvalstu centienus risināt krīzes situāciju, un sekas, ko rada šādas dalībvalsts nepiedalīšanās pārcelšanā. Ja pārcelšanā piedalās daļēji, šī summa būtu proporcionāli jāsamazina. Šī summa būtu jāpiešķir Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam kā piešķirtie ieņēmumi.

(10)Ir jānodrošina, ka pārceļamo personu skaits neietekmē solidaritātes līmeni dalībvalstī, kura ir saskārusies ar krīzes situāciju. Līdz ar to saskaņā ar sadalījuma atslēgu noteiktie piešķīrumi, kas tika paredzēti jebkurai dalībvalstij, kas ir iesniegusi paziņojumu, ko ir pieņēmusi Komisija, būtu jāpārdala atlikušajām dalībvalstīm.

(11)Ir jānodrošina ātras pārcelšanas procedūras izveide un dalībvalstīm cieši administratīvi jāsadarbojas pārcelšanas procedūras īstenošanā, bet EASO jāsniedz operatīvs atbalsts.

(12)Visā pārcelšanas procedūras laikā līdz pat pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanai būtu jāņem vērā valsts drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumi. Pilnībā ievērojot pieteikuma iesniedzēja pamattiesības, tostarp attiecīgos noteikumus par datu aizsardzību, ja dalībvalstij ir pietiekams pamats uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs ir bīstams tās valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, tai par to būtu jāpaziņo pārējām dalībvalstīm.

(13)Lemjot par to, kurus pieteikumu iesniedzējus, kam nepārprotami vajadzīga starptautiska aizsardzība, būtu jāpārceļ no dalībvalsts, no kuras pārceļ, priekšroka būtu dodama mazāk aizsargātiem pieteikumu iesniedzējiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES 21. un 22. panta nozīmē 12 . Saistībā ar to īpaši būtu jāņem vērā pieteikumu iesniedzēju īpašās vajadzības, tostarp attiecībā uz veselību. Vienmēr būtu arī pirmām kārtām jāņem vērā bērna intereses.

(14)To pieteikumu iesniedzēju, kam nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība, integrēšana uzņēmējas valsts sabiedrībā, ir labi funkcionējošas kopējās Eiropas patvēruma sistēmas stūrakmens. Tādēļ, lai izlemtu, kurai konkrētajai dalībvalstij vajadzētu būt pārcelšanas mērķa dalībvalstij, īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgo pieteikumu iesniedzēju prasmēm un raksturīgām iezīmēm, piemēram, valodu zināšanām un citām individuālām iezīmēm, kas pamatotas ar pierādītām ģimenes, kultūras vai sociālajām saiknēm, kuras varētu palīdzēt viņiem integrēties pārcelšanas mērķa dalībvalstī.
Attiecībā uz īpaši neaizsargātiem pieteikumu iesniedzējiem uzmanība būtu jāpievērš pārcelšanas mērķa dalībvalsts spējai sniegt šiem pieteikumu iesniedzējiem pienācīgu atbalstu un vajadzībai nodrošināt minēto pieteikumu iesniedzēju taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm. Pienācīgi ievērojot nediskriminācijas principu, pārcelšanas mērķa dalībvalstis var norādīt, kuriem pieteikuma iesniedzējiem tās dod priekšroku, balstoties uz iepriekš minēto informāciju, un uz šāda pamata dalībvalsts, no kuras pārceļ, apspriežoties ar EASO un, attiecīgā gadījumā, ar sadarbības koordinatoriem, var sastādīt to iespējamo pieteikuma iesniedzēju sarakstu, kurus paredzēts pārcelt uz minēto dalībvalsti.

(15)Dalībvalstu sadarbības koordinatoru iecelšanai dalībvalstī, no kuras pārceļ, būtu jāatvieglina pārcelšanas procedūras efektīva īstenošana, tostarp pārceļamo pieteikumu iesniedzēju pienācīga identificēšana, ņemot vērā sevišķi viņu neaizsargātību un prasmes. Attiecībā uz sadarbības koordinatoru iecelšanu dalībvalstī, no kuras pārceļ, un viņiem uzticēto uzdevumu izpildi, pārcelšanas mērķa dalībvalstij un dalībvalstij, no kuras pārceļ, būtu jāapmainās ar visu attiecīgo informāciju un jāturpina cieši sadarboties visā pārcelšanas procedūrā.

(16)Būtu jāveic pasākumi, lai izvairītos no pārcelto personu tālākas pārvietošanās no pārcelšanas mērķa dalībvalsts uz citām dalībvalstīm. Konkrētāk, pieteikumu iesniedzēji būtu jāinformē par sekām tad, ja viņi nelikumīgi pārvietosies uz citām dalībvalstīm, un jāizskaidro – ja atbildīgā dalībvalsts piešķirs viņiem starptautisko aizsardzību, viņi principā varēs izmantot ar starptautisko aizsardzību saistītās tiesības tikai šajā dalībvalstī.

(17)Lai novērstu starptautiskās aizsardzības saņēmēju tālāku pārvietošanos, dalībvalstīm būtu arī jāinformē saņēmēji par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem viņi var likumīgi ieceļot un uzturēties citā dalībvalstī, un tās varētu noteikt ziņošanas pienākumus. Turklāt, lai nodrošinātu, ka starptautiskās aizsardzības saņēmējus, kas ieceļojuši citā dalībvalstī, kas nav pārcelšanas mērķa dalībvalsts, neizpildot uzturēšanās nosacījumus šajā citā dalībvalstī, uzņemtu atpakaļ, ir jāietver starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kas ir pārcelti šīs regulas piemērošanas ietvaros.

(18)Turklāt saskaņā ar Padomes Direktīvā 2013/33/ES noteiktajiem mērķiem uzņemšanas apstākļu saskaņošanai starp dalībvalstīm būtu jāpalīdz ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju tālāku pārvietošanos dažādo uzņemšanas apstākļu dēļ. Šā paša mērķa sasniegšanas nolūkā dalībvalstīm būtu jāapsver noteikt ziņošanas pienākumus un nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem materiālos uzņemšanas apstākļus, ietverot mājokli, pārtiku un apģērbu vienīgi natūrā, kā arī, attiecīgā gadījumā, nodrošināt, ka pieteikuma iesniedzēji tiek tieši nosūtīti uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti. Tāpat, kā paredzēts patvēruma un Šengenas acquis, starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanas laikā, izņemot gadījumus, kad pastāv būtiski humanitāri iemesli, dalībvalstīm nebūtu jāizsniedz pieteikuma iesniedzējiem valsts ceļošanas dokumenti, ne arī jāsniedz viņiem citi stimuli, piemēram, finansiālie, kas varētu veicināt viņu nelikumīgu pārvietošanos uz citām dalībvalstīm. Ja ir notikusi nelikumīga pārvietošanās uz citām dalībvalstīm, pieteikuma iesniedzēji būtu jānosūta atpakaļ uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti.

(19)Lai nekavējoties risinātu krīzes situācijas, kuras izraisa ārkārtīgi liels migrācijas spiediens konkrētu dalībvalstu patvēruma sistēmā, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, arī attiecībā uz pārcelšanas pasākumu piemērošanu konkrētā dalībvalstī, kā arī šādu pasākumu piemērošanas apturēšanu.

(20)Īstenojot savas pilnvaras pieņemt deleģētus aktus, Komisija nepārsniedz pārcelšanas nosacījumu izpildes pārbaudīšanas jomu, kā arī citus elementus, kā noteikts šīs regulas 33.a panta 4. punktā un 33.d panta 2. punktā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)[Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

VAI

(21)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro.]

VAI

(21)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.]

(22)Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija (ar ... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

VAI

(21)[Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste (ar ... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

(22)Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(22)Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(23)Tādēļ Regula (ES) Nr. 604/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 604/2013 groza šādi:

(1)2. pantam pievieno šādus punktus:

"o) "pārcelšana" ir pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšana no tās dalībvalsts teritorijas, kura atbilstīgi šīs regulas III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem ir atbildīga par viņa starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu ("dalībvalsts, no kuras pārceļ"), uz pārcelšanas mērķa dalībvalsts teritoriju;

p) "pārcelšanas mērķa dalībvalsts" ir dalībvalsts, kura kļūst atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu atbilstīgi šai regulai pēc pieteikuma iesniedzēja pārcelšanas uz šīs dalībvalsts teritoriju."

(2)Regulas 4. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:            

“g) attiecīgā gadījumā VI nodaļas VII iedaļā noteiktā pārcelšanas procedūra.”

(3)Regulas 18. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

" e) saskaņā ar 23., 24., 25. un 29. pantā izklāstītajiem nosacījumiem uzņemt atpakaļ starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kurš pēc pārcelšanas ir iesniedzis pieteikumu citā dalībvalstī, kas nav pārcelšanas mērķa dalībvalsts, vai kurš atrodas citas dalībvalsts teritorijā, kas nav pārcelšanas mērķa dalībvalsts, bez uzturēšanās dokumenta."

(4)Regulas VI nodaļā pievieno šādu VII iedaļu:

“VII IEDAĻA

Krīzes pārcelšanas mehānisms

33.a pants

Krīzes pārcelšanas mehānisms

1. Ja, balstoties uz pamatotu informāciju, jo īpaši informāciju, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 439/2010 savācis EASO un Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie ārējām robežām, kura izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004*, Komisija konstatē, ka dalībvalsts saskaras ar krīzes situāciju, kas apdraud šīs regulas piemērošanu ārkārtīgi liela spiediena dēļ, ko raksturo plašs un nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku pieplūdums, kas rada augstas prasības tās patvēruma sistēmai, par labu attiecīgajai dalībvalstij piemēro 2. punktā minēto krīzes pārcelšanas mehānismu.

2. Saskaņā ar krīzes pārcelšanas mehānismu pārcelšanas mērķa dalībvalsts pārbauda noteiktu starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaitu, atkāpjoties no 3. panta 1. punktā izklāstītā principa, saskaņā ar kuru pieteikumu izskata dalībvalsts, kas saskaņā ar III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem ir noteikta par atbildīgo. Turklāt piemēro IV pielikumā sīki izklāstītos procedūras noteikumus, atkāpjoties no 21., 22. un 29. panta.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 45. pantu par krīzes pārcelšanas mehānisma piemērošanu par labu dalībvalstij.

4. Ar 3. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija:

(a) pārliecinās, ka dalībvalstī, no kuras pārceļ, ir 1. punktā minētā krīzes situācija,

(b) nosaka no attiecīgās dalībvalsts pārceļamo cilvēku skaitu,

(c) nosaka minēto personu sadalījumu starp dalībvalstīm, piemērojot 33.b pantā minētās sadalījuma atslēgas formulu, un

(d) nosaka krīzes pārcelšanas mehānisma piemērošanas laikposmu.

5. Pārliecinoties par 4. punkta a) apakšpunktā minētās krīzes situācijas esamību, Komisija konstatē, ka krīzes mērogs ir tik plašs, ka tā rada ārkārtīgi lielu spiedienu pat uz labi sagatavotu patvēruma sistēmu, kas darbojas saskaņā ar visiem attiecīgajiem ES patvēruma acquis aspektiem, arī ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts lielumu.

Veicot šo novērtējumu, Komisija cita starpā ņem vērā starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju kopskaitu un trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku nelegālās ieceļošanas gadījumu kopskaitu sešu mēnešu laikā pirms deleģētā akta pieņemšanas, šādu rādītāju pieaugumu salīdzinājumā ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā, kā arī pieteikumu skaitu uz vienu iedzīvotāju dalībvalstī, no kuras pārceļ, iepriekšējo 18 mēnešu laikā, salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju.

6. Lai noteiktu pārceļamo personu skaitu, kas minēts 4. punkta b) apakšpunktā, Komisija ņem vērā turpmāk minēto, jo īpaši:

(a)starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju skaitu uz vienu personu dalībvalstī, no kuras pārceļ, 18 mēnešos un jo īpaši sešos mēnešos pirms deleģētā akta pieņemšanas salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju,

(b)minētās dalībvalsts patvēruma sistēmas kapacitāti,

(c)dalībvalsts līdzdalību iepriekšējās solidaritātes iniciatīvās, kā arī to, kādu labumu dalībvalsts guvusi no iepriekšējiem ES solidaritātes pasākumiem.

Pārceļamo personu skaits nepārsniedz 40 % no pieteikumu skaita, kas iesniegti attiecīgajā dalībvalstī sešos mēnešos pirms deleģētā akta pieņemšanas.

33.b pants

Sadalījuma atslēga

1.Pārcelšana notiek saskaņā ar sadalījuma atslēgas formulu, kā izklāstīts III pielikumā.

2.Ārkārtas apstākļos dalībvalsts viena mēneša laikā no dienas, kad stājas spēkā 33.a panta 3. punktā minētais deleģētais akts, var paziņot Komisijai, ka tā īslaicīgi nespēj daļēji vai pilnībā piedalīties pieteikumu iesniedzēju pārcelšanā no dalībvalsts, no kuras pārceļ, sniedzot pienācīgi pamatotus iemeslus, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktajām Savienības pamatvērtībām. Komisija novērtē minētos iemeslus un adresē lēmumu šādai dalībvalstij. Ja Komisija konstatē, ka paziņojums ir pienācīgi pamatots, dalībvalsti uz vienu gadu atbrīvo no tās pienākuma piedalīties pieteikuma iesniedzēju pārcelšanā, un tā vietā tai ES budžetā ir jāiemaksā summa, kas ir 0,002 % no IKP; ja tā pārcelšanā piedalās daļēji, šo summu proporcionāli samazina. Šo iemaksāto summu izmanto, lai finansētu palīdzību, ar ko atbalsta visu pārējo dalībvalstu centienus risināt krīzes situāciju, un sekas, ko rada šādas dalībvalsts nepiedalīšanās pārcelšanā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 516/2014, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK 13 . Tas veido piešķirtos ieņēmumus atbilstīgi 21. panta 4. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 14 atcelšanu.

Komisija groza 33.a panta 3. punktā minēto deleģēto aktu, lai saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu atlikušajām dalībvalstīm atbilstīgi III pielikumā noteiktajai sadalījuma atslēgas formulai pārdalītu pēc sadalījuma atslēgas noteiktos piešķīrumus, kas bija paredzēti dalībvalstij, kura ir iesniegusi paziņojumu, ko pieņēmusi Komisija.

3.Dalībvalsts dalība pārcelšanā saskaņā ar sadalījuma atslēgu tiek apturēta, ja attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, no kuras pārceļ.

33.c pants

Krīzes pārcelšanas mehānisma darbības joma

1.Pārcelšanu veic tikai attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, kas ir iesnieguši savu starptautiskās aizsardzības pieteikumu dalībvalstī, kas ir saskārusies ar 33.a panta 1. punktā minēto krīzes situāciju, un ja attiecīgā dalībvalsts citādi būtu bijusi atbildīga saskaņā ar III nodaļā noteiktajiem kritērijiem, kas nosaka dalībvalsti par atbildīgo.

2.Pārcelšanu piemēro vienīgi pieteikumu iesniedzējiem, kuriem ir tāda valstspiederība, attiecībā uz kuru saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem, ik ceturksni atjauninātajiem Eurostat vidējiem datiem par visu Eiropas Savienību pirmajā instancē pieņemto pozitīvo starptautiskās aizsardzības piešķiršanas lēmumu proporcija starp visiem lēmumiem attiecībā uz pieteikumiem par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu, kā norādīts Direktīvas 2013/32/ES III nodaļā, ir vismaz 75 %. Bezvalstniekiem ņem vērā iepriekšējo pastāvīgās dzīvesvietas valsti. Ik ceturksni atjauninātos datus ņem vērā tikai attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem, kuri vēl nav identificēti kā pieteikumu iesniedzēji, kurus varētu pārcelt saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu.

33.d pants

Papildu pasākumi, kas jāveic dalībvalstij, no kuras pārceļ

1.Dalībvalsts, no kuras pārceļ, dienā, kad stājas spēkā 33.a panta 3. punktā minētais deleģētais akts, iesniedz Komisijai plānu ar pasākumiem, lai nodrošinātu krīzes pārcelšanas mehānisma pienācīgu īstenošanu. Attiecīgā gadījumā šos pasākumus iesniedz kā daļu no krīzes pārvarēšanas rīcības plāna saskaņā ar 33. panta 3. punktu. Dalībvalsts, no kuras pārceļ, pilnībā īsteno minētos pasākumus.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 45. pantu, lai par labu dalībvalstij apturētu krīzes pārcelšanas mehānisma piemērošanu, ja attiecīgā dalībvalsts, no kuras pārceļ, nepilda 1. punktā minētās saistības. Komisija sākumā sniedz attiecīgajai dalībvalstij iespēju izklāstīt savu viedokli. Šāda apturēšana neskar pieteikuma iesniedzēju pārsūtīšanu, kas vēl nav izskatīta pēc pārcelšanas mērķa dalībvalsts apstiprinājuma saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu."

5) regulas 45. pantam pievieno šādus punktus:

"6. Pilnvaras pieņemt 33.a un 33.d pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas – konkrētu datumu ieraksta Publikāciju birojs].
Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

7. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 33.a un 33.d pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

8. Saskaņā ar 33.a un 33.d. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divās nedēļu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par divām nedēļām. Deleģēto aktu piemēro ilgākais divus gadus."

6) Pievieno jaunu III un IV pielikumu, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

(1) COM(2015) 240 final.

(2) COM(2015) 286 final.

(3) 11132/15, 2015. gada 24. jūlijs

(4) Attiecībā uz šādu dalībvalsti fakts, ka tā nepiedalās grozītajā regulā, nebūtu šķērslis tam, lai piemērotu grozīto Dublinas regulu 21. protokola 4.a panta nozīmē.

(5)

   Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (OV L 66, 8.3.2006., 38. lpp.).

(6)

   Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (OV L 93, 3.4.2001., 40. lpp.).

(7)

   Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.).

(8)

   Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (OV L 160, 18.6.2011., 39. lpp.).

(9)

   Protokols starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (noslēgts 24.10.2008., OV L 161, 24.6.2009., 8. lpp.) un Protokols, kas pievienots Nolīgumam starp Eiropas Kopienu, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (OV L 93, 3.4.2001.).

(10)

(11)

    http://www2.ohchr.org/English/bodies/crc/docs/GC/CRC_C_GC_14_ENG.pdf .

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).

(13) OV L 150, 20.5.2014., 168. lpp.

(14) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.9.2015

COM(2015) 450 final

PIELIKUMS

dokumentam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido krīzes pārcelšanas mehānismu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm

III PIELIKUMS — sadalījuma atslēgas formula

IV PIELIKUMS

Detalizēti procedurālie noteikumi, kas piemērojami krīzes pārcelšanas mehānismam

1. Katra dalībvalsts izvēlas savu kontaktpunktu, kura adresi tā paziņo pārējām dalībvalstīm un EASO. Dalībvalstis kopā ar EASO un citām attiecīgām aģentūrām veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, tostarp par pamatiem, kas minēti 8. punktā.

2.    Dalībvalstis regulāri un vismaz reizi trijos mēnešos norāda pieteikuma iesniedzēju skaitu, kurus var ātri pārcelt uz to teritoriju, un citu būtisku informāciju.

3.Pamatojoties uz 2. punktā minēto informāciju, dalībvalsts, kas pārceļ, ar EASO un attiecīgā gadījumā ar 9. punktā minēto dalībvalstu sadarbības koordinatoru palīdzību identificē konkrētos pieteikuma iesniedzējus, kurus var pārcelt uz citām dalībvalstīm, un, cik drīz vien iespējams, iesniedz visu atbilstīgo informāciju šo dalībvalstu kontaktpunktiem. Šajā nolūkā priekšroku dod mazāk aizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem Direktīvas 2013/33/ES 21. un 22. panta nozīmē.

4.Saņemot apstiprinājumu no dalībvalsts, uz kuru pārceļ, dalībvalsts, no kuras pārceļ, apspriežoties ar EASO, cik drīz vien iespējams, pieņem lēmumu pārcelt katru identificēto pieteikuma iesniedzēju uz konkrēto pārcelšanas dalībvalsti un rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par savu lēmumu pārcelt viņu uz kādu konkrētu pārcelšanas mērķa dalībvalsti.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka ģimenes locekļus, uz kuriem attiecas pārcelšana, pārceļ uz vienas un tās pašas dalībvalsts teritoriju.

6.Pieteikuma iesniedzējus, kuru pirkstu nospiedumi ir nepieciešami saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 9. pantā paredzētajām saistībām, var ierosināt pārcelt tikai tad, ja viņu pirkstu nospiedumi ir saņemti un nosūtīti Eurodac centrālajai sistēmai saskaņā ar minēto regulu.

7.Pieteikuma iesniedzēja pārcelšana uz pārcelšanas mērķa dalībvalsts teritoriju notiek iespējami drīz pēc datuma, kad attiecīgajai personai ir paziņots par pārcelšanas lēmumu, kā minēts 33.d pantā. Dalībvalsts, no kuras pārceļ, nosūta pārcelšanas mērķa dalībvalstij pārcelšanas datumu un laiku, kā arī jebkuru citu būtisku informāciju.

8.Dalībvalstīm ir tiesības atteikt pieteikuma iesniedzēja pārcelšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņš vai viņa rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, vai ja ir nopietni iemesli piemērot izslēgšanas noteikumus, kas izklāstīti Direktīvas 2011/95/ES 12. un 17. pantā. 

9.Visu šajā pantā aprakstīto pārcelšanas procedūras aspektu īstenošanai dalībvalstis, apmainījušās ar visu attiecīgo informāciju, var nolemt dalībvalstīs, no kurām pārceļ, iecelt sadarbības koordinatorus.

10.Identifikāciju, reģistrāciju un pirkstu nospiedumu noņemšanu pārcelšanas procedūras ietvaros garantē dalībvalsts, no kuras pārceļ, un tai ir šim nolūkam nepieciešamās iekārtas. Pieteikuma iesniedzējus, kas izvairās no pārcelšanas procedūras, izslēdz no pārcelšanas.

11.Šajā pielikumā paredzēto pārcelšanas procedūru pabeidz pēc iespējas drīz, taču ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts ir norādījusi 2. punktā minēto pārcelšanu skaitu, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts, uz kuru pārceļ, apstiprinājumu, kas minēts 4. punktā, sniedz mazāk nekā divas nedēļas pirms šo divu mēnešu termiņa beigām. Šādā gadījumā termiņu pārcelšanas procedūras pabeigšanai var pagarināt ne vairāk kā par divām nedēļām. Turklāt šo termiņu attiecīgā gadījumā var pagarināt ar papildu četru nedēļu laikposmu arī tad, ja dalībvalsts, no kuras pārceļ, to pamato ar objektīviem praktiskiem šķēršļiem, kas kavē pārsūtīšanas norisi.

Ja pārcelšanas procedūra nav pabeigta noteiktajā termiņā un ja vien dalībvalsts, no kuras pārceļ, nevienojas ar pārcelšanas mērķa dalībvalsti par saprātīgu termiņa pagarinājumu, dalībvalsts, no kuras pārceļ, paliek turpmāk atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu.

12.Pēc pieteikuma iesniedzēja pārcelšanas tā dalībvalsts, uz kuru notikusi pārcelšana, noņem un nosūta Eurodac centrālajai sistēmai pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 9. pantu un atjaunina datu kopas saskaņā ar minētās regulas 10. pantu un attiecīgā gadījumā – 18. pantu.