EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.7.2015

COM(2015) 342 final

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu
(Vācijas pieteikums — EGF/2015/002 DE/Adam Opel)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.Noteikumi, kas piemērojami finansiālajiem ieguldījumiem no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 1 (turpmāk “EGF regula”).

2.Vācija 2015. gada 26. februārī iesniedza pieteikumu EGF/2015/002 DE/Adam Opel EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai pēc darba ņēmēju atlaišanas 2 uzņēmumā Adam Opel AG un vienā piegādes uzņēmumā Vācijā.

3.Pēc šā pieteikuma izvērtēšanas Komisija saskaņā ar visiem piemērojamajiem EGF regulas noteikumiem secināja, ka nosacījumi EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS

PIETEIKUMA IZVĒRTĒJUMS

Procedūra

4.Pieteikumu EGF/2015/002 DE/Adam Opel Vācija iesniedza 2015. gada 26. februārī — 12 nedēļu laikā no dienas, kad bija izpildīti EGF regulas 4. pantā minētie intervences kritēriji. Komisija apliecināja, ka ir saņēmusi pieteikumu divu nedēļu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, t. i., 2015. gada 12. martā, un tajā pašā datumā pieprasīja papildu informāciju no Vācijas. Šī papildu informācija tika sniegta sešu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Termiņš, kurā Komisijai būtu jāizvērtē pieteikuma atbilstība finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, proti, 12 nedēļas no pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas, beidzas 2015. gada 16. jūlijā.

Pieteikuma atbilstība

Attiecīgie uzņēmumi un atbalsta saņēmēji

5.Pieteikums attiecas uz 2 881 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba uzņēmumā Adam Opel AG un vienā piegādes uzņēmumā. Galvenais uzņēmums darbojas ekonomikas nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 29. nodaļā (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana). Atlaišanas, ko veicis galvenais uzņēmums, galvenokārt notikušas NUTS 5 2. līmeņa reģionā Arnsbergā (DE A5).

Intervences kritēriji

6.Vācija iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kuri par nosacījumu izvirza to, ka četru mēnešu atskaites periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu un/vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos.

7.Pieteikuma četru mēnešu atskaites periods ir no 2014. gada 15. augusta līdz 2014. gada 15. decembra.

8.Atskaites periodā atlaisto darba ņēmēju skaits ir šāds:

–2 826 darba ņēmējus atlaidis uzņēmums Adam Opel AG,

–55 darba ņēmējus atlaidis Adam Opel AG piegādes uzņēmums Johnson Controls Objekt Bochum GmbH & Co. KG.

Atlaisto darba ņēmēju skaita un darbības beigšanas aprēķināšana

9.Atskaites periodā atlaisto darba ņēmēju skaits ir aprēķināts šādi:

–2 881 no datuma, kad darba devējs individuāli paziņo darba ņēmējam par atlaišanu vai darba līguma izbeigšanu.

Atbalsta saņēmēji, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu

10.Kopējais atbalsttiesīgo saņēmēju skaits ir 2 881.

Saikne starp darba ņēmēju atlaišanu un globālo finanšu un ekonomikas krīzi, kas aplūkota Regulā (EK) Nr. 546/2009

11.Lai noteiktu saikni starp darba ņēmēju atlaišanu un globālo finanšu un ekonomikas krīzi, kas aplūkota Regulā (EK) Nr. 546/2009, Vācija apgalvo, ka krīzes dēļ Eiropā pārdoto automobiļu skaits ir zemākais kopš 1997. gada. Rietumeiropā ievērojami samazinājās pārdošanas apjoms, sasniedzot zemāko līmeni 20 gados 6 . Finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā 2007.–2013. gadā ES un EBTA dalībvalstīs par 25 % samazinājās pirmo reizi reģistrētu automobiļu skaits (saskaņā ar Eiropas Autoražotāju asociācijas datiem pirmo reizi reģistrētu automobiļu skaits samazinājās no vairāk nekā 16 miljoniem līdz 12 miljoniem). Krīze sevišķi smagi skāra vidējās cenas segmenta mazo un vidējo transportlīdzekļu ražotājus, taču tā tik ļoti neietekmēja ekonomiskās klases, kā arī premium vai luksusa klases transportlīdzekļu pārdošanas apjomus. Vācijas Autoražotāju asociācija (Verband der Automobilindustrie) ziņo, ka kopš 2007. gada ir strauji samazinājusies visu attiecīgo ražotāju (piem., Opel, Fiat, PSA, Renault (izņemot Dacia), Ford un Toyota) tirgus daļa Eiropas vidējās cenas segmenta mazo un vidējo transportlīdzekļu tirgū. Papildus vispārējam automobiļu pārdošanas apjoma samazinājumam bija novērojama arī pāreja no vidējas cenas transportlīdzekļiem uz ekonomiskās klases transportlīdzekļiem. Automobiļu kopējā pārdošanas apjoma straujā samazināšanās var būt saistāma ar pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi. EUROSTAT ziņo, ka 2007.–2013. gadā ES ievērojami palielinājās bezdarba līmenis (no 7,2 % 2007. gadā līdz 10,8 % 2013. gadā) un tas, iespējams, ietekmēja patērētāju tēriņus.

12.Adam Opel AG ir Vācijas automobiļu ražotājs, kuru 1931. gadā iegādājās General Motors, un tas savus Opel un Vauxhall markas automobiļus pārdod galvenokārt Eiropas tirgū un ir viens no nozīmīgākajiem dalībniekiem vidējās cenas segmenta mazo un vidējo transportlīdzekļu tirgū. Tādējādi krīze ir sevišķi smagi skārusi Adam Opel AG. Iepriekš aprakstīto notikumu rezultātā Opel/Vauxhall automobiļu pārdošanas apjomi Eiropā krasi samazinājās. Laikā no 2007. līdz 2013. gadam pārdošanas apjomi samazinājās par 39 %.

13.Pēc automobiļu pārdošanas apjomu straujā krituma Adam Opel AG saskārās ar jaudas pārpalikuma problēmu. Tā kā ražotnes darbības fiksētās izmaksas saglabājās nemainīgas, saražoto transportlīdzekļu skaita samazinājuma rezultātā pieauga ražošanas izmaksas uz transportlīdzekli un tādējādi samazinājās peļņa. Adam Opel AG patlaban ekspluatē piecas ražotnes, lai Eiropā ražotu Opel un Vauxhall automobiļus: divas Vācijā (trešā ražotne (Bohumā) kopš 2014. gada 31. decembra ir slēgta un uz to attiecas šis priekšlikums), un pa vienai Polijā, Apvienotajā Karalistē un Spānijā.

14.Līdz šim saistībā ar NACE 2. redakcijas 29. nodaļu (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) ir iesniegts 21 EGF pieteikums, no kuriem 11 pieteikumi pamatoti ar tirdzniecības globalizāciju un 10 — ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi. Daudzos gadījumos lēmumu par darba ņēmēju atlaišanu dažādā mērā ietekmēja abi kritēriji (globalizācija un krīze). Šādā gadījumā dalībvalstij pašai ir jānosaka konkrētā pieteikuma galvenais iemesls un jāsniedz argumentēta analīze par saistību starp atlaišanu vai attiecīgo kritēriju un tajā skaidri jāpierāda cēloņsakarība.

Notikumi, kas izraisījuši darba ņēmēju atlaišanu un darbības beigšanu

15.Notikums, kas izraisīja minēto atlaišanu, ir Adam Opel AG ražotnes pilnīga slēgšana Bohumā. Laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam Opel samazināja ražošanas apjomu Bohumas ražotnē par 55 %. Pārprodukcijas dēļ, ko radīja finanšu un ekonomikas krīzes izraisītā automobiļu pārdošanas apjomu straujā samazināšanās, Adam Opel AG bija spiests pielāgot ražošanas jaudu Eiropā, lai panāktu tās atbilstību pieprasījumam. Tam sekojošā pārstrukturēšanas procesa rezultātā tika slēgta Opel ražotne Antverpenē, Beļģijā. Par Antverpenes ražotnes slēgšanu tika iesniegts pieteikums EGF/2010/031 BE/Generals Motors Belgium, ko Beļģija pamatoja ar krīzes kritēriju. Turpinoties globālajai finanšu un ekonomikas krīzei, Adam Opel AG bija spiests vēlreiz samazināt ražošanas jaudu un slēgt vienu no atlikušajām rūpnīcām. Tā kā Bohumas ražotnē ražoto automobiļu līniju ražošanas cikls tuvojās beigām, Adam Opel AG nolēma šo rūpnīcu slēgt.

16.Uzņēmums Adam Opel AG 2013. gada februārī vēlējās noslēgt koplīgumu ar uzņēmuma darbaspēku Vācijā, piedāvājot līdz 2016. gada decembra beigām turpināt visu Vācijā esošo uzņēmuma ražotņu darbību un garantējot darbu visiem uzņēmuma darba ņēmējiem Vācijā. Minētā perioda beigās rūpnīca tiktu slēgta. Visu attiecīgo ražotņu, izņemot Bohumas ražotnes, sociālie partneri piekrita plānam. Attiecībā uz Bohumas ražotni, kurā 2013. gadā joprojām bija nodarbināti 3 280 darbinieki, Adam Opel AG turpināja risināt sarunas ar metālapstrādes darbinieku arodbiedrību Gewerkschaft IG Metall. Turpinot samazināties automobiļu ražošanas apjomiem, Adam Opel AG bija spiests slēgt Bohumas ražotni agrāk, nekā sākotnēji plānots. Sociālie partneri 2014. gada jūnijā piekrita rūpnīcas slēgšanai 2014. gada decembra beigās un pārejas uzņēmuma izveidei. Visiem darba ņēmējiem 2014. gada augustā tika piedāvāts parakstīt vienošanos, lai izmantotu pārejas uzņēmumu pakalpojumus. 2 637 darba ņēmēji parakstīja trīspusēju vienošanos, saskaņā ar kuru pēc darba attiecību izbeigšanās uzņēmumā Adam Opel AG viņi tiktu nodarbināti pārejas uzņēmumā.

17.Saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem pārejas uzņēmuma izveide nav obligāta. Uzņēmumam, no kura atlaisti darba ņēmēji, nav pienākuma dot ieguldījumu pārejas uzņēmuma izveidē. Bez uzņēmuma, no kura atlaisti darba ņēmēji, līdzdalības pārejas uzņēmums netiktu izveidots un atlaistie darbinieki netiktu nodarbināti. Vācijas sociālie tiesību akti nosaka tiesisko regulējumu (§§ 110 un 111, SGB III) attiecībā uz gadījumiem, ja uzņēmums, no kura atlaisti darba ņēmēji, piedāvā piedalīties pārejas uzņēmuma izveidē un ja sociālie partneri tai piekrīt.

18.Adam Opel AG ražotnes slēgšanas dēļ tā piegādes uzņēmumam Johnson Controls Objekt Bochum GmbH&Co. KG tāpat bija jāpielāgo sava ražošanas jauda, un tas nolēma slēgt Opel detaļu ražotnes. 2014. gada 23. septembrī sociālie partneri vienojās par sociālo plānu. Tā rezultātā tika atlaisti 55 darba ņēmēji. Sociālais plāns neparedzēja pārejas uzņēmuma izveidi, un atlaistie darbinieki ir bez darba.

Paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā un valsts līmenī

19.Atlaišanas gadījumiem ir ievērojama negatīva ietekme uz Bohumas vietējo ekonomiku. Bohumas pilsēta atrodas Vācijas federālajā zemē Ziemeļreinā-Vestfālenē, konkrētāk — Rūras apgabalā, kas ir ļoti urbanizēta rūpniecības zona. Rūras apgabals, kas tradicionāli ir akmeņogļu ieguves un tērauda ražošanas reģions, kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem ir piedzīvojis milzīgas strukturālas pārmaiņas. Lai gan pagājušā gadsimta 80. gados akmeņogļu ieguves nozarē joprojām bija nodarbināti vairāk nekā 100 000 darba ņēmēju, šis skaits ir samazinājies par aptuveni 90 %. Paredzams, ka akmeņogļu ieguves darbības Rūras apgabalā tiks izbeigtas 2018. gadā, kad beigsies valdības subsīdijas. Bezdarba līmenis Rūras apgabalā jau ir pārsniedzis Vācijas vidējo rādītāju. Bohumas pilsētā bezdarba līmenis pašlaik ir 11 % (vietējā valsts nodarbinātības dienestā ir reģistrēti 28 809 bezdarbnieki). Ja Opel gadījumā netiktu izveidots pārejas uzņēmums, bezdarbnieku skaits pieaugtu par vairāk nekā 5 %. Vairāk nekā 25 % no atlaistajiem darbiniekiem ir vecāki par 55 gadiem un tādējādi tie vēl būtiskāk palielinātu bezdarbnieku skaitu konkrētajā vecuma grupā (Bohumā pašlaik ir reģistrēti 4 940 bezdarbnieki, kas vecāki par 55 gadiem).

Paredzētie atbalsta saņēmēji un ierosinātās darbības

Paredzētie atbalsta saņēmēji

20.Aprēķināts, ka pasākumos varētu piedalīties 2 692 atlaistie darba ņēmēji. Šos darba ņēmējus pēc to dzimuma, pilsonības un vecuma grupas var iedalīt šādi.

Ierosināto darbību attiecināmība

21.Kā izklāstīts iepriekš, sociālie partneri vienojās par pārejas uzņēmumu izveidi un trīs pārējas uzņēmumu izveidi uzticēja uzņēmumam TÜV Nord Transfer GmbH. Šajos uzņēmumos bijušos Adam Opel AG Bohumas rūpnīcas darba ņēmējus paredzēts uzņemt trīs kārtās. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka kopumā 188 darba ņēmēji piedalās slēgšanas grupā, kuras uzdevums ir likvidēt ražotnes. Tā kā lielākā daļa no atlaistajiem darbiniekiem pievienojās pirmajam pārejas uzņēmumam 2015. gada 1. janvārī, slēgšanas grupu biedri pievienosies otrajam un trešajam uzņēmumam attiecīgi 2015. gada 1. aprīlī un 1. jūlijā. Saskaņā ar sociālo plānu Adam Opel AG ir piekritusi uzņēmuma bijušajiem darba ņēmējiem piedāvāt papildu pasākumus. Šos piedāvājumus un papildu pasākumus nodrošina pārejas uzņēmums, taču tie nav ietverti EGF pieteikumā. Tiklīdz Vācijas iestādes būs pietiekami drošas, ka EGF finansējums varētu tikt saņemts, 55 bijušajiem darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba uzņēmumā Johnson Controls Objekt Bochum GmbH & Co. KG, tiks piedāvāts piedalīties pārejas uzņēmumu īstenotajos pasākumos. Viņi neparakstīs darba līgumu ar pārejas uzņēmumu, taču drīkstēs piedalīties EGF finansētajos pasākumos, ko īsteno pārejas uzņēmums. Visi turpmāk minētie pasākumi kopā veido individualizētu pakalpojumu kopumu, kas saskaņots ar pārejas uzņēmumiem un paredzēts, lai atlaistos darba ņēmējus no jauna integrētu darba tirgū.

–Profesionālās apmācības pasākumi (Qualifizierungen). Tos piedāvā darba ņēmējiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu, pēc profila noteikšanas un profesionālās orientācijas intervijām, un, lai palīdzētu tiem gūt labumu no darba tirgū esošajām iespējām. Piedāvātie apmācības kursi būs vērsti uz nozarēm, kurās ir labas darba izredzes nākotnē, piemēram, IT, transportu, loģistiku vai elektroniku. Kursus var nodrošināt individuāli vai grupās. Tiks piedāvāti dažādi kursi, sākot no pamatprasmju kursiem līdz prasmju pilnveides kursiem un kursiem, kuros dalībnieki tiek sagatavoti karjeras maiņai un darbam citās nozarēs vai savas saimnieciskās darbības sākšanai.

–Profesionālā orientācija (Berufsorientierung). Šis kopums ietvers dažādus instrumentus, piemēram, darba tirgus analīzi, darba meklēšanu, zināšanu izplatīšanu par sevis prezentēšanas stratēģijām, darba pieteikuma sagatavošanu un sagatavošanu darba pārrunām.

–Līdzinieku grupas / darbsemināri. Tās būs grupas, kurās koordinators palīdzēs dalībniekiem apmainīties ar idejām un pārdomām. Līdzinieku grupas var pievērsties dažādām tēmām, piemēram, laika pārvaldībai, pašvadībai, darba tiesībām, veselības aizsardzības pasākumu veicināšanai vai mācīšanās metodēm.

–Konsultācijas par saimnieciskās darbības sākšanu (Existenzgründerberatung). Tas ietvers konsultāciju pakalpojumu kopumu, kas paredzēts personām, kuras vēlas sākt savu saimniecisko darbību. Šie pakalpojumi ietvers individualizētus apmācības pasākumus.

–Darba meklēšana (Stellenakquise) / darba gadatirgi (Jobmessen). Profesionāli nodarbinātības aģenti palīdzēs atrast vēl nepublicētas iespējamās vakances, kas varētu būt piemērotas darba ņēmējiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu. Lai veicinātu kontaktus starp iespējamajiem darba devējiem un kandidātiem, tiks rīkoti tādi pasākumi kā darba gadatirgi.

–Papildu darbaudzināšana un konsultāciju pakalpojumi (Nachbetreuung und - beratung). Pēc jauna darba sākšanas darba ņēmēji var gūt labumu no papildu konsultāciju pakalpojumiem, lai veicinātu jaunā darba uzsākšanu un samazinātu darba zaudēšanas risku.

–Mācību pabalsts (Transferkurzarbeitergeld). Šī summa ir 60 % no darba ņēmēja iepriekšējiem neto ienākumiem vai 67 % gadījumā, ja saņēmēja mājsaimniecībā dzīvo viens vai vairāki bērni. Tā ir maksājama ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus no dienas, kad darba ņēmējs sācis strādāt pārejas uzņēmumā.

22.Aprakstītās ierosinātās darbības ir aktīvi darba tirgus pasākumi atbilstīgi EGF regulas 7. pantā noteiktajām darbībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu. Šīs darbības neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

23.Vācija ir sniegusi nepieciešamo informāciju par darbībām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem. Iestādes ir apliecinājušas, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības.

Paredzamais budžets

24.Paredzamās kopējās izmaksas ir EUR 11 597 706, kas ietver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem EUR 11 151 640 apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kā arī kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem EUR 446 066 apmērā.

25.Kopējais finansiālais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir EUR 6 958 623 (60 % no kopējām izmaksām).

26.To darbību izmaksas, kuras iepriekš minētajā tabulā noteiktas kā darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nepārsniedz 35 % no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām. Vācija apstiprināja, ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos. Tikai dokumentēti pasākumi var tikt ņemti vērā, un Vācija gādās par revīzijas liecību nodrošināšanu.

Izdevumu atbilstības periods

27.Vācija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2015. gada 1. janvārī. Tāpēc par izdevumiem saistībā ar iepriekš minētajām darbībām ir tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 26. februārim.

28.Vācijai administratīvie izdevumi, lai īstenotu EGF, sāka rasties 2015. gada 1. janvārī. Tāpēc par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem ir tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 26. augustam.

Papildināmība ar darbībām, ko finansē no valstu vai Savienības fondiem

29.Valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avoti ir federālais budžets un Bundesagentur für Arbeit (Federālais nodarbinātības dienests). Tie sniedz valsts ieguldījumu 40 % apmērā no to EGF finansēto pasākumu kopējām izmaksām, kurus piedāvā pārejas uzņēmums. Individualizētie pakalpojumi sākas no brīža, kad darba ņēmēji sāk darbu pārējas uzņēmumā, ko sākotnēji finansē Vācijas valdība un uzņēmums, no kura atlaisti darba ņēmēji. Darba ņēmējiem maksā mācību pabalstu (Transferkurzarbeitergeld), par ko ir tiesības saņemt saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF, kamēr atlaistie darba ņēmēji piedalās aktīvos darba tirgus politikas pasākumos (kas nav jālīdzfinansē no EGF un kurus sākotnējā periodā finansē ar iepriekš minētajiem pārejas uzņēmuma mehānismiem). EGF finansētie aktīvie darba tirgus politikas papildpasākumi sākas vēlāk, tiklīdz Vācijas EGF iestādes ir guvušas noteiktu pārliecību, ka viņu EGF pieteikums varētu tikt apmierināts.

30.Vācija ir apstiprinājusi, ka iepriekš aprakstītie pasākumi, kas saņem EGF finansiālu ieguldījumu, nesaņems finansiālus ieguldījumus no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

Procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm

31.Vācija ir norādījusi, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir izstrādāts, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, kā izklāstīts iepriekš.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

32.Pieteikums ietver pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, kurā norādīti iesaistīto struktūru pienākumi. Vācija ir informējusi Komisiju, ka finansiālo ieguldījumu pārvaldīs tās pašas struktūras Nodarbinātības un sociālo lietu federālajā ministrijā (Bundesministerium für Arbeit und Soziales), kuras pārvalda ESF. Tomēr “Gruppe Europäische Fonds für Beschäftigung” ietvaros kā EGF pārvaldes iestāde darbojas “Referat EF 4”, savukārt ESF pārvaldes iestāde ir “Referat EF 1”. “Organisationseinheit Prüfbehörde” ir kontroles iestāde gan attiecībā uz EGF, gan attiecībā uz ESF. Šīs struktūras pārvaldīja arī iepriekšējos EGF ieguldījumus Vācijā.

Attiecīgās dalībvalsts uzņemtās saistības

33.Vācija ir sniegusi visus nepieciešamos apliecinājumus tam, ka:

–piekļuvē ierosinātajām darbībām un to īstenošanai tiks piemēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi,

–ir ievērotas valstu un ES tiesību aktos paredzētās prasības par kolektīvo atlaišanu,

–uzņēmumi, kuros atlaisti darba ņēmēji un kuri pēc atlaišanas ir turpinājuši darbību, ir ievērojuši juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu, un ir snieguši darba ņēmējiem atbilstošu palīdzību,

–ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, kā arī tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana,

–ar ierosinātām darbībām papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības,

–EGF finansiālais ieguldījums atbildīs procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

IETEKME UZ BUDŽETU

Budžeta priekšlikums

34.EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā paredzēts 12. pantā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam 7 .

35.Izskatot pieteikumu attiecībā uz nosacījumiem, kas izklāstīti EGF regulas 13. panta 1. punktā un ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātās darbības un paredzētās izmaksas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus EUR 6 958 623 apmērā, kas atbilst 60 % no ierosināto darbību kopējām izmaksām, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu pieteikumā minēto pasākumu īstenošanā.

36.Ierosināto lēmumu izmantot EGF kopīgi pieņems Eiropas Parlaments un Padome, kā paredzēts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 8 13. punktā.

Saistītie tiesību akti

37.Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs priekšlikumu par līdzekļu EUR 6 958 623 apmērā pārvietošanu uz attiecīgo budžeta pozīciju.

38.Tajā pašā laikā, kad Komisija pieņem priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, tā ar īstenošanas aktu pieņems lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stājas spēkā dienā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņem ierosināto lēmumu izmantot EGF.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu
(Vācijas pieteikums — EGF/2015/002 DE/Adam Opel)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 9 un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 10 un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 11 12. pantā.

(3)Vācija 2015. gada 26. februārī iesniedza pieteikumu EGF/2015/002 DE/Adam Opel EGF finansiālā ieguldījuma saņemšanai pēc darba ņēmēju atlaišanas uzņēmumā Adam Opel AG un vienā piegādes uzņēmumā Vācijā. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Minētais pieteikums atbilst prasībām EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanai saskaņā ar minētās regulas 13. pantu.

(4)Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 6 958 623 apmērā saistībā ar Vācijas iesniegto pieteikumu.

(5)Lai saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 6 958 623 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [lēmuma pieņemšanas diena] 12*.

Briselē,

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2) EGF regulas 3. panta nozīmē.

(3) OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(4) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 7. panta 4. punktu.

(5) Komisijas 2012. gada 8. novembra Regula (ES) Nr. 1046/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi attiecībā uz jaunā reģionālā sadalījuma laikrindu nosūtīšanu (OV L 310, 9.11.2012., 34. lpp.).

(6) Eiropas Autoražotāju asociācija (ACEA), The Automobile Industry Pocket Guide 2014-2015, 57. lpp.

(7) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(8) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(9) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(10) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(11) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(12) Datums jāievieto Parlamentam pirms publicēšanas OV.