EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 2.6.2015

COM(2015) 232 final

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu
(Somijas pieteikums – EGF/2015/001 FI/Broadcom)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.Noteikumi, kas piemērojami finansiālajiem ieguldījumiem no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 1 (turpmāk "EGF regula").

2.Somija 2015. gada 30. janvārī iesniedza pieteikumu EGF/2015/001 FI/Broadcom par finansiālo ieguldījumu no EGF pēc darba ņēmēju atlaišanas 2 uzņēmumā Broadcom Communications Finland un divos tā piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos.

3.Pēc šā pieteikuma pārbaudes Komisija saskaņā ar visiem piemērojamajiem EGF regulas noteikumiem secināja, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS

PIETEIKUMA IZVĒRTĒJUMS

Procedūra

4.Pieteikumu EGF/2015/001 FI/Broadcom Somija iesniedza 2015. gada 30. janvārī – 12 nedēļu laikā no dienas, kad bija izpildīti EGF regulas 4. pantā minētie intervences kritēriji. Komisija apstiprināja, ka ir saņēmusi pieteikumu divu nedēļu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, 2015. gada 13. februārī, un tajā pašā datumā pieprasīja papildu informāciju no Somijas. Šī papildu informācija tika sniegta sešu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Termiņš, līdz kura beigām Komisijai būtu jāizvērtē pieteikuma atbilstība finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, proti, 12 nedēļas no pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas, beidzas 2015. gada 19. jūnijā.

Pieteikuma atbilstība

Attiecīgie uzņēmumi un atbalsta saņēmēji

5.Pieteikums attiecas uz 568 darba ņēmējiem uzņēmumā Broadcom Communications Finland un divos uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos. Galvenais uzņēmums darbojās saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. red. 46. nodaļā ("Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus"). Uzņēmumos veiktie atlaišanas gadījumi atrodas NUTS 5 2. līmeņa reģionos Somijā (izņemot Ālandu salas), un visvairāk skartais reģions ir Ziemeļostrobotnija (FI1A).

Intervences kritēriji

6.Somijas iestādes iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kuros paredzēts, ka četru mēnešu pārskata periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu un/vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos.

7.Pieteikuma četru mēnešu pārskata periods ir no 2014. gada 11. augusta līdz 2014. gada 11. decembrim.

8.Pārskata periodā atlaisto darba ņēmēju skaits ir šāds:

–563 darbiniekus atlaidis uzņēmums Broadcom Communications Finland,

–5 darbiniekus atlaiduši divi Broadcom piegādes uzņēmumi vai pakārtotās ražošanas uzņēmumi.

Atlaisto darba ņēmēju skaita un darbības beigšanas aprēķināšana

9.Pārskata periodā atlaisto darba ņēmēju skaits ir aprēķināts šādi:

–563 no datuma, kad darba devējs individuāli paziņo darba ņēmējam par atlaišanu vai darba līguma izbeigšanu,

–5 darba ņēmēji no darba līguma faktiskās izbeigšanas vai izbeigšanās datuma.

Atbalsta saņēmēji, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu

10.Tāpēc kopējais atbalsttiesīgo saņēmēju skaits ir 568.

Saikne starp darba ņēmēju atlaišanu un globalizācijas izraisītām nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos

11.Lai noteiktu saikni starp darba ņēmēju atlaišanu un nozīmīgām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos globalizācijas rezultātā, Somija norāda, ka 2005. gadā mikroshēmu izstrādē (joma, kurā darbojās Broadcom Communications Finland) Eiropā tika nodarbināti aptuveni 5000 cilvēku. Lai gan produktu izstrādē iesaistīto darbinieku skaits nozarē pasaules mērogā (īpaši Āzijā un ASV) pieauga, Eiropā tas strauji samazinājās – līdz 2014. gadam tajā strādāja tikai daži simti cilvēku.

12.Mobilo tālruņu mikroshēmu izstrādi un pārdošanu ir pārņēmis neliels uzņēmumu skaits, no kuriem Qualcomm (ASV) neapšaubāmi ir lielākais (ar tirgus daļu 2014. gada 1. ceturksnī aptuveni 66 % – saskaņā ar Strategy Analytics 6 ). Nākamie lielākie uzņēmumi ir MediaTek Taivānā, Spreadtrum Ķīnā un Marvell un Intel ASV.

13.Atlaišanas gadījumi uzņēmumā Broadcom ir saistīti ar tendenci, kas ietekmē visu Somijas elektronikas rūpniecību un kuras spilgtākā izpausme bija Nokia paziņojums par daudzu darbinieku atlaišanu 2011. gadā. 2012. gadā Nokia pirmoreiz atlaida no darba 1000 cilvēku Salo rūpnīcā (EGF/2012/006 FI/Nokia Salo), bet 2012. gada beigās un 2013. gada pavasarī tika atlaisti vēl 3700 darbinieki (EGF/2013/001 FI/Nokia). Tika pabeigta plaša produktu izstrādes programma, un pēc tam tika atlaists ievērojams darbinieku skaits.

14.2000. gadu sākumā darbinieku skaits, kuri strādāja Somijas elektronikas un elektrotehnikas rūpniecībā, kuru veidoja Somijas uzņēmumi un ārvalstu meitasuzņēmumi, stabili palielinājās, bet no 2007. gada situācija būtiski mainījās – darbinieku skaits ārvalstīs palielinājās, bet Somijā pakāpeniski samazinājās.

15.2000. gados darbinieku skaits Somijas meitasuzņēmumos visos kontinentos palielinājās, savukārt no 2004. gada par lielāko darba devēju elektronikas un elektrotehnikas rūpniecībā kļuva Āzija. Eiropā darbinieku skaits turpināja pieaugt līdz 2008. gadam un pēc tam sāka samazināties.

16.Līdz šim saistībā ar NACE 2. red. 46. nodaļu ("Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus") ir iesniegti divi EGF pieteikumi (otrs pieteikums ir EGF/2010/012 NL/Noord Holland ICT), un tie abi attiecas uz IKT un ir saistīti ar tirdzniecības globalizāciju.

Notikumi, kas izraisījuši darba ņēmēju atlaišanu un darbības beigšanu

17.Darba ņēmēju atlaišanu uzņēmumā Broadcom izraisīja lēmums izbeigt uzņēmējdarbību saistībā ar pamatjoslas mikroshēmām; šis lēmums ietekmēja 3000 cilvēkus visā pasaulē un 600 no tiem – Somijā. Uzņēmums Broadcom izbeidza visu savu darbību Somijā un pārvietoja mobilo tālruņu mikroshēmu projektēšanu uz ASV un Āziju.

18.Eiropā 2005. gadā bija četri galvenie mobilo tālruņu mikroshēmu ražotāji. Nokia un Philips projektēja savas mikroshēmas, Ericsson Mobile Platforms (EMP) tās projektēja galvenokārt uzņēmumam Sony Ericsson, un Infineon tās ražoja tirdzniecībai tālruņu ražotājiem. Nokia ir projektējusi mikroshēmas saviem tālruņiem, sākot no 80. gadiem. Mikroshēmu projektēšana notika pašā uzņēmumā, bet faktiskā mikroshēmu ražošana galvenokārt tika veikta Texas Instruments (TI) un STMicroelectronics (STM) rūpnīcās. 2007. gadā Nokia nolēma neturpināt mikroshēmu izstrādi savā uzņēmumā un pārdeva savas izstrādes vienības uzņēmumam STMicroelectronics.

19.Šajā posmā Nokia joprojām turpināja bezvadu modemu projektēšanu un piešķīra savu produktu ekspluatācijas licences mikroshēmu ražotājiem, ieskaitot STM. Uzņēmums Nokia beidza nodarboties ar modemu projektēšanu 2010. gadā, kad tas šīs darbības pārdeva uzņēmumam Japanese Renesas Mobile Corporation (RMC), uzņēmuma Renesas Electronics (REC) meitasuzņēmumam. Sakarā ar šo darījumu aptuveni 1100 Nokia produktu projektētāju pārcēlās pie jauna darba devēja.

20.REC radīto ilgtermiņa zaudējumu dēļ 2013. gadā tika pieņemts lēmums izbeigt RMC darbību. 2013. gada rudenī REC pārdeva savas modemu uzņēmējdarbības LTE 7 jomu uzņēmumam Broadcom (BCM), un aptuveni 800 cilvēku, kas iepriekš strādāja uzņēmumā Renesas, tagad kļuva par Broadcom darbiniekiem. Tikai pēc dažiem mēnešiem arī Broadcom paziņoja, ka plāno izbeigt uzņēmējdarbību saistībā ar platjoslas mikroshēmām. Šajā posmā jaunus pircējus vairs nebija iespējams atrast.

Paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā un valsts līmenī

21.Atlaišanas gadījumiem ir būtiska negatīva ietekme, īpaši uz reģionālo ekonomiku Ziemeļostrobotnijā (daļa no NUTS 2. līmeņa F11A reģiona), kur notika 424 no 568 atlaišanas gadījumiem. Šajā reģionā bezdarba līmenis parasti ir par dažiem procentpunktiem augstāks nekā vidēji valstī. 2014. gada augustā bezdarba līmenis valstī bija 12,2%, bet Ziemeļostrobotnijā tas bija 14,1% un Oulu – pilsētā, kuru bezdarbs skāra visvairāk, – 16,1 %.

22.Pašlaik Ziemeļostrobotnijā ir aptuveni 1250 darbības vienību IKT nozarē, un to lielākā daļa atrodas Oulu. Šajā nozarē gadiem ilgi ir notikusi cīņa ar starptautiska mēroga ekonomikas recesijas sekām, taču pavisam konkrēti nozari spēcīgi ietekmēja būtiskas iekšējas strukturālas pārmaiņas, kad lieli galvenie uzņēmumi pārskatīja savas stratēģijas, pārvietoja darbību uz citām tirgus jomām un racionalizēja ražošanu, reaģējot uz konkurences palielināšanos. IKT nozare ilgstoši ir bijusi Oulu apakšreģiona saimnieciskās darbības galvenais balsts. Visas informācijas nozares darbvietu relatīvais īpatsvars apakšreģionā ir aptuveni 12 %, kas Somijā ir salīdzināms tikai ar īpatsvaru Helsinku pilsētas daļā.

23.Nozares grūtību un jaunās uzņēmumu politikas dēļ daudzi darba ņēmēji privātajā sektorā ir atlaisti. 2008. gadā reģionā IKT nozares uzņēmumos strādāja gandrīz 13 000 cilvēku, bet 2012. gadā šis skaitlis samazinājās līdz aptuveni 10 500 cilvēkiem. Kopš tā laika ir atlaists vēl vairāk darbinieku, un pašlaik aplēsts, ka kopā atlaists nedaudz mazāk nekā 10 000 cilvēku. Uzņēmumi pāriet no ražošanas uz satura izstrādi un no pasaules mēroga lielrūpniecības uz darbību mazākās vienībās. Bez uzņēmumiem IKT speciālistus ievērojamā skaitā nodarbina arī publiskais sektors. Publiskā sektora taupības mērķu dēļ tajā vairs netiek piedāvāts tik daudz darbvietu kā iepriekš, un šī tendence turpināsies nākotnē.

24.Oulu apakšreģions ir īpaši iezīmīgs ar to, ka tajā divi no trīs bezdarbniekiem ir profesionāļi ar augstu izglītības līmeni un labu darba pieredzi. Ilgu laiku Oulu apakšreģions ir bijis nozīmīgs IKT nozares pētniecības un produktu izstrādes centrs, un tajā tika nodarbināti inženierijas un datu apstrādes dažādu jomu speciālisti.

25.IKT nozares vecuma struktūrā dominē jauni cilvēki. Puse no pašreizējiem darba meklētājiem ir vecumā līdz 40 gadiem. Tieši vecākiem cilvēkiem ir grūtības atrast jaunu darbu, un ilgtermiņa bezdarbs pieaug. No bezdarbniekiem, kas strādājuši IKT jomā Ziemeļostrobotnijā, aptuveni puse (450 bezdarbnieki) ir bijuši bez darba vairāk nekā gadu; aptuveni 300 no šiem darba meklētājiem ir ieguvuši labas kvalitātes izglītību.

26.Atlaišanas gadījumi uzņēmumā Broadcom būtiski palielina bezdarba rādītājus Oulu. Konkrēti, atlaišanas gadījumi palielinās bez darba esošo vecāko speciālistu skaitu. Oulu apakšreģionā tiek aktīvi attīstīti jaunizaugsmes sektori, un ir jānodrošina bez darba palikušo IKT speciālistu iekļaušana. Daudziem no šiem speciālistiem ir liela pieredze projektēšanā un produktu izstrādē, un šīs zināšanas var izmantot nākotnē – IKT nozarē vai citās nozarēs, kurās pielieto IKT.

Paredzētie atbalsta saņēmēji un ierosinātās darbības

Paredzētie atbalsta saņēmēji

27.Aprēķinātais atlaisto darba ņēmēju skaits, kuri varētu piedalīties pasākumos, ir 500. Potenciālos dalībniekus pēc viņu dzimuma, valstspiederības un vecuma grupas var iedalīt šādi.

28.Tādējādi aplēsts, ka to saņēmēju kopskaits, kas piedalīsies pasākumos, būs 500.

Ierosināto darbību attiecināmība

29.Somija plāno īstenot trīs veidu pasākumus atlaistajiem darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums: i) palīdzēt atrast jaunu darbu, ii) palīdzēt uzsākt uzņēmējdarbību un iii) nodrošināt apmācību vai izglītību. Visi turpmāk minētie pasākumi kopā veido saskaņotu individualizēto pakalpojumu paketi un ir paredzēti, lai atlaistos darba ņēmējus no jauna integrētu darba tirgū.

30.Konsultācijas un citi sagatavošanās pasākumi. Bezdarbniekiem tiek sniegta palīdzība darba meklēšanas paņēmienu izvēlē, izmantojot konsultācijas un norādes, sniedzot iespējas apmeklēt nodarbinātības izstādes un palīdzību darba pieteikuma un CV sagatavošanā. Šo pakalpojumu sniedz dažāda lieluma grupām. Atkarībā no grupas lieluma tiks nodrošinātas 5–20 dienu ilgas mācības. Grupām tiek sniegta arī sīki izstrādāta profesionālā orientācija, koncentrējoties uz sadarbību un darba praksi. Šāda apmācība var ilgt līdz 40 dienām. Indivīdus vai grupas var nodrošināt ar darbaudzinātāju, kas var darboties kā partneris darba meklējumos un kā mentors gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem jauna darba sākumposmā. Katrs darba meklētājs šādu palīdzību var saņemt līdz 50 stundu apjomā gadā.

31.Darba ņēmēji var izmantot arī virkni ekspertu novērtējumu. Tie var būt, piemēram, personas darbaspēju novērtējums, tostarp ar veselību saistīti aspekti, potenciālā darbinieka kompetenču un profesionālo iemaņu vai uzņēmējdarbības prasmju novērtējums.

32.Nodarbinātības un uzņēmējdarbības pakalpojumi pakalpojumu dienestā. Atlaisto darba ņēmēju rīcībā ir individuāli izraudzīti pakalpojumu dienesti, kas rūpējas par viņiem īstenošanas posmā. Pakalpojumu dienesti sniedz padomu atlaišanas skartajiem darba ņēmējiem no paša sākuma, nodrošinot tiem individualizētākus un padziļinātākus pakalpojumus, nekā parasti spēj sniegt valsts nodarbinātības dienests. Ja mērķgrupa samērīgā laikposmā nevarēs atrast jaunu darbu, tiks nozīmēts mentors, kurš ir kompetents IKT jomā. Mentors palīdzēs darba ņēmējiem ar konkrētiem darba meklēšanas paņēmieniem vai palīdzēs izveidot savu uzņēmumu.

33.Apmācība un pārkvalifikācija. Šo apmācības pasākumu mērķis ir pamata vai arodkvalifikācija kādā nozarē ar augstu nodarbinātības līmeni vai profesionālā tālākizglītība, vai augstākā izglītība, kurā tiek stiprināta pašreizējā kompetence, vai ievada/sagatavošanas apmācība tādu personu iekļaušanai darba tirgū, kurām nav nākotnes karjeras plānu. Apmācība ir pielāgota mērķgrupai, un kursos var būt iekļauta, piemēram, IKT nozares kompetenču paplašināšana, projektu, kvalitātes un finanšu pārvaldība, kā arī uzņēmējdarbības prasmju attīstīšana un pilnveidošana. Plaša apmācība uzņēmumu attīstības jomā (tā sauktā KEKO apmācība) var palīdzēt personai pārvaldīt konkrētu uzņēmuma attīstības projektu.

34.Pakalpojumu sniedzēji var izmaksāt finansiālu stimulu (algas subsīdiju) kā daļu no algas par katrām darba tiesiskajām attiecībām, kas izveidotas mērķgrupas darba ņēmējam. No 2015. gada algas subsīdija būs 30–50 % no attiecīgajām algas izmaksām atkarībā no tā, cik ilgi persona, kas ir pieņemta darbā ar subsīdiju, ir bijusi bez darba. Subsīdijas maksāšanas ilgums tiks noteikts, pamatojoties uz attiecīgās personas konkrētajām vajadzībām (piemēram, jaunajam darbam nepieciešamā kompetence).

35.Orientācija uz uzņēmējdarbību un pakalpojumi jauniem uzņēmējiem. Pasākumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības veicināšanu, tiek īstenoti kā uzņēmumu inkubatoru tipa apmācība un ar nodarbinātības politiku saistīta uzņēmējdarbības apmācība. Turklāt jaunajiem uzņēmējiem piedāvā padomus, konsultācijas un atbalstu. Jaunu uzņēmumu paaudze tiks atbalstīta ar apakšreģiona uzņēmējdarbības pakalpojumu sniedzēju tīklu palīdzību un MEE Corporation (Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas programma) uzņēmējdarbības klientu loka plānošanas palīdzību. Uzņēmumu inkubatora koncepcija tiks izmantota, lai ieviestu daudzveidīgu apmācību, kas paredzēta iekļaušanai darba tirgū un kurā mācību organizācijas vadībā notiks grupu darba nodarbības.

36.Uzņēmējdarbības sākšanas dotācija. Uzņēmējdarbības sākšanas dotācija nodrošina ienākumus topošajam uzņēmējam laikā, kas saskaņā ar aprēķiniem nepieciešams pilna laika uzņēmējdarbības uzsākšanai un izveidei (līdz 18 mēnešiem). Uzņēmējdarbības sākšanas dotācija sastāv no divām daļām: pamata pabalsts un piemaksa. 2014. gadā pamata pabalsts bija EUR 32,66 dienā. Maksimālais piemaksas apmērs ir 60 % no pamata pabalsta. Vidējais uzņēmējdarbības sākšanas dotācijas apmērs ir aplēsts EUR 6000 apmērā, bet katram saņēmējam piešķiramā summa tiks noteikta katrā konkrētā gadījumā atsevišķi.

37.Pabalsti par ceļa izdevumiem, nakšņošanas un pārcelšanās izmaksām. Darba meklētājam var piešķirt pabalstu par ceļa un uzturēšanās izmaksām, kas rodas darba meklēšanas nolūkā, vai par ceļa un uzturēšanās izmaksām, kas radušās, piedaloties apmācībā, kuras mērķis ir sekmēt nodarbinātību. Darba meklētājam var piešķirt arī atlīdzību par pārcelšanās izdevumiem, ja viņš pieņem tāda darba piedāvājumu, kurš atrodas ārpus ikdienas pārvietošanās zonas. Ar šiem pabalstiem saņēmēji tiks mudināti meklēt darbu plašākā ģeogrāfiskā apgabalā.

38.Uzņēmumu aptaujas un apmeklējumi. Projekta mērķis ir paplašināt zināšanas par IKT nozari, izstrādājot prognozes reģionālajam IKT sektoram ar uzņēmumu aptauju un apmeklējumu palīdzību. Tās tiks izmantotas, lai plānotu individuāli pielāgotus pakalpojumus mērķgrupai un uzlabotu prasmes tādu pakalpojumu iegādē, kuri atbalsta mērķgrupas nodarbinātību. Prognozes par IKT nozari arī kļūs par norādēm tiem darba meklētājiem, kas plāno sākt savu uzņēmējdarbību. Šie pasākumi ir turpinājums darbam, kas veikts iepriekšējā EGF intervences gadījumā (EGF/2013/001 FI/Nokia), kurā tika apkopota ziņojumu un statistikas informācija, kuras pamatā bija telefona intervijas ar uzņēmumiem.

39.Aprakstītās ierosinātās darbības ir aktīvi darba tirgus pasākumi atbilstīgi EGF regulas 7. pantā noteiktajām darbībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu. Šīs darbības neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

40.Somija ir sniegusi nepieciešamo informāciju par darbībām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem. Iestādes ir apliecinājušas, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības.

Aplēstais budžets

41.Paredzamās kopējās izmaksas ir EUR 2 275 000, kas ietver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem EUR 2 172 000 apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kā arī kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem EUR 103 000 apmērā.

42.Kopējais finansiālais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir EUR 1 365 000 (60 % no kopējām izmaksām).

43.To darbību izmaksas, kuras iepriekš minētajā tabulā noteiktas kā darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nepārsniedz 35 % no saskaņotās individualizēto pakalpojumu paketes kopējām izmaksām. Somija apstiprināja, ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos.

44.Somija apstiprināja, ka ieguldījumu izmaksas pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju pārņemšanai nepārsniegs EUR 15 000 vienam atbalsta saņēmējam.

Izdevumu atbilstības periods

45.Somija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2014. gada 11. augustā. Tāpēc par izdevumiem par 29.–39. punktā minētajām darbībām ir tiesības saņemt EGF finansiālo ieguldījumu no 2014. gada 11. augusta līdz 2017. gada 30. janvārim, izņemot augstāko izglītību (ja tāda tiek nodrošināta), kur tiesības saņemt finansiālo ieguldījumu būs no 2014. gada 11. augusta līdz 2017. gada 30. jūlijam.

46.Somijai 2014. gada 11. augustā sāka rasties administratīvie izdevumi saistībā ar EGF īstenošanu. Tāpēc par izdevumiem par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņošanas pasākumiem ir tiesības saņemt EGF finansiālo ieguldījumu no 2014. gada 11. augusta līdz 2017. gada 30. jūlijam.

Papildināmība ar darbībām, ko finansē no valstu vai Savienības fondiem

47.Valsts priekšfinansējums vai līdzfinansējums tiek izmaksāts galvenokārt no Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas Administratīvās nodaļas valsts nodarbinātības dienestu budžeta pozīcijas. Dažus pakalpojumus finansēs arī no ekonomiskās attīstības, transporta un vides centru (ELY centru) un nodarbinātības un ekonomiskās attīstības biroju darbības izdevumiem. Tehnisko atbalstu finansēs no Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas un ekonomiskās attīstības, transporta un vides centru darbības izdevumiem. Somijas iestādes veiks darbu, lai nodrošinātu valsts priekšfinansējumu darbībām un uzdevumiem, kas ļauj, cik ātri un efektīvi vien iespējams, uzsākt pasākumus ar EGF atbalstu.

48.Pašlaik Somija gatavo EGF pieteikumu saistībā ar turpmākajiem darba ņēmēju atlaišanas gadījumiem uzņēmumā Microsoft. Līdzīgi atlaistajiem Broadcom darbiniekiem darba ņēmēji, kurus no darba atlaidis Microsoft, iepriekš strādāja uzņēmumā Nokia un atrodas tajās pašās vietās: Oulu, Tamperē, Salo un Helsinku pilsētas teritorijā. Tiks pieliktas pūles, lai radītu sinerģiju starp abiem projektiem.

49.Broadcom EGF projekts arī sadarbosies ar valsts EURES pakalpojumu attīstības projektu "Darbaspēka mobilitāte Eiropā 2014.–2020. gadā". Šā projekta īstenošana ar ESF finansējuma palīdzību tiks sākta 2015. gada sākumā, un to koordinēs Ziemeļkarēlijas ekonomiskās attīstības, transporta un vides centrs (ELY centrs).

50.Jaunā ESF plānošanas perioda ietvaros tiek gatavots valsts pasākumu kopums "Modeļi starp darbā pieņemošo uzņēmumu un štatus samazinošo uzņēmumu". Pasākumu kopuma mērķis ir papildināt un attīstīt pasākumus, kas saistīti ar valstu strukturālajām pārmaiņām un drošību šajās pārmaiņās. Tas ir paredzēts, lai veicinātu kopīgu produktu izstrādi, identificētu labu un sliktu praksi, uzlabotu komunikāciju un nostiprinātu projekta labos rezultātus.

51.Somija ir norādījusi, ka iepriekš aprakstītie pasākumi, kas saņem EGF finansiālu ieguldījumu, nesaņems finansiālus ieguldījumus no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

Procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm

52.Somija norādīja, ka saskaņotā individualizēto pakalpojumu pakete ir izstrādāta, apspriežoties ar paredzēto saņēmēju pārstāvjiem un sociālajiem un reģionālajiem partneriem. Diskusija notika 2014. gada 1. oktobrī, un tās mērķis bija izplānot pasākumus, kas būtu jāiekļauj reģionālajos EGF projektos. Tajā piedalījās gan paredzēto saņēmēju, gan tā uzņēmuma pārstāvji, kurš bija atlaidis darbiniekus, kā arī daudzas citas ieinteresētās personas. Diskusijas gaitā tika izstrādāti priekšlikumi EGF projektiem Oulu reģionā, un tie tika izmantoti pieteikumā.

53.Nodarbinātības un ekonomikas ministrija ir izveidojusi plašu ieinteresēto personu grupu, kas risina jautājumus saistībā ar atlaišanas gadījumiem uzņēmumā Broadcom un ir piedalījusies EGF pieteikuma sagatavošanā. Darba grupā ietilpst attiecīgo ekonomiskās attīstības, transporta un vides centru (kas atbild par centrālās vadības īstenošanas un attīstības uzdevumiem reģionālā līmenī) pārstāvji, kā arī sociālie partneri, Broadcom pārstāvji un citas ieinteresētās personas.

54.Nodarbinātības un ekonomiskās attīstības administrācijas klientu apkalpošanas centrs un ekonomiskās attīstības, transporta un vides centri sadarbojas ar citām ieinteresētajām personām. Šīs sadarbības mērķis ir atbalstīt sabiedrisko nodarbinātības un uzņēmējdarbības pakalpojumu īstenošanu, plānošanu un attīstību. Šajā nolūkā nodarbinātības un uzņēmējdarbības pakalpojumu konsultatīvā padome (TY konsultatīvā padome) sadarbojas ar nodarbinātības un ekonomiskās attīstības biroju.

Pārvaldības un kontroles sistēmas

55.Pieteikums ietver pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, kurā norādīti iesaistīto struktūru pienākumi. Somija ir informējusi Komisiju, ka finansiālo ieguldījumu pārvaldīs Nodarbinātības un ekonomikas ministrija, kura pārvalda arī ESF līdzekļus. Tā pati ministrija darbojas arī kā sertifikācijas iestāde. Pienākumi un ziņošanas saistības ir stingri nošķirtas starp departamentiem, kas ir atbildīgi par šīm divām funkcijām. Pārvaldības funkcijas attiecībā uz EGF ir uzticētas Nodarbinātības un uzņēmējdarbības departamentam, savukārt attiecībā uz ESF šīs funkcijas veic Reģionālais departaments. Sertifikācijas funkcijas attiecībā uz abiem fondiem ir nodotas Cilvēkresursu un administrācijas nodaļai. Ministrija ir sagatavojusi rokasgrāmatu, kurā precīzi noteiktas ievērojamās procedūras.

56.Par revīziju atbildīgā struktūra ir neatkarīga iekšējās revīzijas nodaļa, kas ir tieši pakļauta tās pašas ministrijas pastāvīgajam sekretāram. Uzdevumi, kas saistīti ar uzraudzību un revīziju, arī ir iekļauti gan vadošās iestādes, gan sertifikācijas iestādes funkcijās.

Attiecīgās dalībvalsts uzņemtās saistības

57.Somija ir sniegusi visas nepieciešamās garantijas attiecībā uz turpmāk minēto:

–piekļuvē ierosinātajām darbībām un to īstenošanai tiks piemēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi;

–ir ievērotas valstu un ES tiesību aktos paredzētās prasības par kolektīvo atlaišanu;

–uzņēmums Broadcom Communications Finland, kurš pēc atlaišanas ir turpinājis darbību, ir ievērojis juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu, un ir sniedzis darba ņēmējiem atbilstošu palīdzību;

–ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, kā arī tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana;

–ar ierosinātajām darbībām papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības;

–EGF finansiālais ieguldījums atbildīs procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

IETEKME UZ BUDŽETU

Budžeta priekšlikums

58.EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā paredzēts 12. pantā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam 9 .

59.Izskatot pieteikumu attiecībā uz nosacījumiem, kas izklāstīti EGF regulas 13. panta 1. punktā, un ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātās darbības un paredzētās izmaksas, Komisija ierosina piešķirt EGF līdzekļus EUR 1 365 000 apmērā, kas atbilst 60 % no ierosināto darbību kopējām izmaksām, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar pieteikumu.

60.Ierosināto lēmumu izmantot EGF kopīgi pieņems Eiropas Parlaments un Padome, kā paredzēts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 10 13. punktā.

Saistītie tiesību akti

61.Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu uz attiecīgo budžeta pozīciju EUR 1 365 000 apmērā.

62.Tajā pašā laikā, kad Komisija pieņems šo priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, tā ar īstenošanas aktu pieņems lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stājas spēkā dienā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņem ierosināto lēmumu izmantot EGF.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu
(Somijas pieteikums – EGF/2015/001 FI/Broadcom)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 11 , un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 12 un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai ir sākusies jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 150 miljoni gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 13 12. pantā.

(3)Somija 2015. gada 30. janvārī iesniedza pieteikumu EGF/2015/001 FI/Broadcom par finansiālo ieguldījumu no EGF pēc darba ņēmēju atlaišanas uzņēmumā Broadcom Communications Finland un divos tā piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Minētais pieteikums atbilst minētās regulas 13. pantā norādītajām prasībām EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanai.

(4)Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 1 365 000 apmērā saistībā ar Somijas iesniegto pieteikumu.

(5)Lai saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 1 365 000 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [tā pieņemšanas diena]*.

14Briselē,

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2) EGF regulas 3. panta nozīmē.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 7. panta 4. punktu.

(5) Komisijas 2012. gada 8. novembra Regula (ES) Nr. 1046/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi attiecībā uz jaunā reģionālā sadalījuma laikrindu nosūtīšanu (OV L 310, 9.11.2012., 34. lpp.).

(6) https://www.strategyanalytics.com/default.aspx?mod=pressreleaseviewer&a0=5482.

(7) LTE, kas ir Long-Term Evolution saīsinājums, ir ātrdarbīgu datu bezvadu pārraides standarts mobilajiem tālruņiem un datu termināļiem.

(8) Noapaļots skaitlis.

(9) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(10) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(11) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(12) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(13) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(14)  Datums jāievieto Parlamentam pirms publicēšanas OV.