10.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/39

1.

Nolīgums par pakalpojumu tirdzniecību (Trade in Services Agreement – TiSA) ir tirdzniecības nolīgums, par kuru kopš 2013. gada sākuma sarunas šobrīd risina 51 Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) loceklis (1), tajā skaitā ES;

2.

sarunu pušu mērķis ir liberalizēt pakalpojumu tirdzniecību, jo tie ir nozīmīga pasaules ekonomikas daļa. Pakalpojumu sektorā ES strādā aptuveni 68 % darba ņēmēju; no pakalpojumu eksporta Eiropa Savienībā ir atkarīgi 10 miljoni darbvietu. Ar pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju pirmām kārtām saprot to šķēršļu likvidēšanu, ar ko pakalpojumu sniedzēji saskaras pakalpojumu sniegšanā citās valstīs;

3.

lai arī sarunas par TiSA notiek ārpus PTO ietvariem, pakalpojumu tirdzniecības nolīgumam jābūt savietojamam ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS), lai tad, ja tam vēlāk pievienosies citas PTO dalībvalstis, to varētu pārcelt uz daudzpusēju nolīgumu;

4.

Eiropas Reģionu komiteja (RK) jau 2003. gada 3. jūlija atzinumā par PTO sarunām par GATS secināja, ka sarunām par pakalpojumu tirdzniecību ir liela nozīme saistībā ar reģionālajām ekonomikas interesēm (reģionā darbojošos uzņēmumu un it īpaši MVU interese par atvieglotu piekļuvi tirgiem ārpus ES), kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību interesēm, jo tās lielā mērā regulē pakalpojumu sniegšanu vai noteiktos gadījumos sniedz tos pašas, un vienlaikus norādīja, ka attiecībā uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām piederošajiem uzņēmumiem nav iespējams īstenot tirgus piekļuves savstarpīguma principu, jo tie ir piesaistīti savam apgabalam;

5.

minētie apsvērumi attiecas arī uz sarunām par TiSA, tāpat arī konstatējums, ka sabiedriskie pakalpojumi attīstījušies, vadoties no vietējo un reģionālo pašvaldību izpratnes par saviem uzdevumiem un saistībām pret iedzīvotājiem, tāpēc arī turpmāk jānodrošina minēto pakalpojumu demokrātiska kontrole, nepārtrauktība, pieejamība un kvalitāte;

6.

atzinīgi vērtē vispārējo pieeju, kāda izmantota Eiropas Parlamenta ziņojuma projektā ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par TiSA. Ziņojumā norādīts, ka “TiSA iznākumā būtu jānodrošina jūtamas priekšrocības patērētājiem un ka daudzpusējības veicināšanas nolūkā sarunu puses piešķirs ieinteresētajām pusēm piekļuvi sarunām”. Tomēr “sabiedriskie un kultūras jomas pakalpojumi, pamattiesības uz datu privātumu, taisnīgi darba apstākļi un reglamentēšanas tiesības nav apspriežami jautājumi, un tie ir nepārprotami jāizslēdz no šā nolīguma darbības jomas”. Atzinīgi vērtē arī to, ka ziņojuma projektā iekļautas daudzas atsauces uz TiSA sarunu vietējo un reģionālo dimensiju;

7.

uzsver, ka ES sarunu pilnvaras par TiSA attiecas tikai uz tirgus pieejamības noteikumiem un trešo valstu piegādātāju nediskrimināciju, taču neskar ES, atsevišķu valstu un to pašvaldību tiesības regulēt pakalpojumus;

8.

atzīst, ka pakalpojumi ir pasaules ekonomikas un Eiropas ekonomikas nozīmīga sastāvdaļa un, ar TiSA tālāk liberalizējot pakalpojumu tirdzniecību, dažādās valstīs ir gaidāmas daudzas ekonomiskas priekšrocības pirmām kārtām privātajā sektorā;

9.

atbalsta notiekošo diskusiju par TiSA un uzsver, ka jāatrod līdzsvars starp to, ka sarunu pusēm sarunās nepieciešama konfidencialitāte, un vispārējo nepieciešamību pēc pārredzamības, lai nodrošinātu, ka iespējams panākt leģitīmus rezultātus, iesaistot visas interešu grupas; šajā sakarā norāda uz PTO plaši īstenoto praksi attiecībā uz sabiedrības piekļuvi sarunu dokumentiem un sagaida šīs prakses turpināšanu arī attiecībā uz TiSA;

10.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus uzlabot sarunu pārredzamību; tomēr uzsver, ka – lai arī Eiropas Komisija sarunu mandātu ir padarījusi publiski pieejamu – vietējie un reģionālie pārstāvji, kas ES līmenī ir pārstāvēti Reģionu komitejā, ir jāuzaicina uz Eiropas Komisijas dialogiem katras sarunu kārtas sākumā un beigās;

11.

atbalsta Eiropas Komisijai adresētajās nolīguma sarunu direktīvās paredzēto, proti, ka ar nolīgumu jāapstiprina ES un tās dalībvalstu tiesības sabiedrības interešu mērķu labad regulēt pakalpojumu sniegšanu savā teritorijā un šajā nolūkā izdot jaunus noteikumus;

12.

attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi sarunu direktīvās iekļaut atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14. un 106. pantu un uz Protokolu (Nr. 26) par sabiedriskajiem pakalpojumiem, un pieprasa pilnībā respektēt vietējā un reģionālā līmeņa autonomiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 2. punktu; tomēr šajā sakarā pauž nožēlu, ka pašreiz sarunu procesā esošajos ES tirdzniecības nolīgumos (CETA, TTIP, TiSA) tiek lietota atšķirīga terminoloģija vispārējās nozīmes sabiedrisko pakalpojumu jomā;

13.

uzsver, ka sarunas par TiSA neskar pakalpojumu privatizāciju;

14.

uzsver, ka ir jāsavāc visaptveroši un salīdzināmi dati par TiSA noteikumu ietekmi vietējā un reģionālajā līmenī un ka uz šo datu un ietekmes novērtējumu pamata atbilstoši jāaktualizē statistiskā informācija un ekonomikas prognozes;

15.

pauž bažas par to, ka nav pabeigts ES sarunu norādēs (2) paredzētais ilgtspējības ietekmes novērtējums (IIN). Aicina šajā novērtējumā (teritoriālās ietekmes novērtējumā) aplūkot TiSA ietekmi uz teritoriālo kohēziju;

16.

uzsver LESD 11. pantā noteikto pienākumu, saskaņā ar kuru arī ES ārējās tirdzniecības politikā jāparedz vides aizsardzības prasības, jo īpaši – lai veicinātu noturīgu attīstību;

17.

uzskata par savu pienākumu sarunās par TiSA vērst Eiropas Komisijas uzmanību uz vietējā un reģionālā līmeņa specifiskajām vajadzībām. Šis uzdevums varētu gūt ievērojami lielāku nozīmi, ja, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas atzinumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Singapūru, tiktu apstiprināts, ka TiSA satur tāda jaukta tirdzniecības nolīguma pazīmes, kas dažādās dalībvalstīs ir ratificējams palātās, kuras pārstāv reģionālo līmeni;

18.

norāda, ka kopējā tirdzniecības politika saskaņā ar LESD 3. panta 1. punktu ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tomēr, pamatojoties arī uz subsidiaritātes principu, tirdzniecības sarunās ir savlaicīgi jāprecizē kompetenču sadalījums, ja attiecīgās sarunas ietekmē dalībvalstu kompetences jomas;

19.

RK atbalsta pieeju, saskaņā ar kuru attiecībā uz nediskrimināciju tiek izmantots negatīvs saraksts ar jomām, kas no nolīguma izslēdzamas, savukārt pozitīvs saraksts ar tām politikas jomām, uz kurām TiSA būtu jāattiecas, tiktu piemērots saistībā ar piekļuvi tirgiem;

20.

lai arī datu izmantošanai labvēlīgas stratēģijas ir svarīgas uzņēmējdarbības un izaugsmes veicināšanai, sagaida, ka tās tiks izmantotas vienīgi tad, ja tās neapdraudēs iedzīvotāju tiesības uz privātās dzīves pienācīgu aizsardzību (t. i., personas datu visaptverošu beznosacījumu aizsardzību); tādēļ aicina noteikt beznosacījumu vispārēju izņēmumu attiecībā uz pasākumiem personas privātās dzīves aizsardzībai saistībā ar personas datu apstrādi un izpaušanu un personiska rakstura ierakstu un kontu konfidencialitāti saskaņā ar GATS XIV pantu; turklāt principā noraida nolīguma piemērošanu attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar datu aizsardzību, kamēr Eiropas Savienībā nav ieviests visaptverošs un digitalizācijas stāvoklim atbilstošs tiesiskais regulējums datu aizsardzības jomā;

21.

noraida jebkādus ierobežojumus attiecībā uz valdību un vietējo un reģionālo pašvaldību regulējuma suverenitāti, it īpaši izglītības, kultūras, teātru, bibliotēku, muzeju un finanšu, kā arī darba aizsardzības, vides aizsardzības, datu aizsardzības, no publiskajiem līdzekļiem finansētu sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu, veselības aprūpes iestāžu un laboratoriju licencēšanas, atkritumu apglabāšanas iekārtu un spēkstaciju, patērētāju aizsardzības standartu, sociālās kohēzijas standartu, skolu, izglītības pakalpojumu ar publisku finansējumu un ar privātu finansējumu, kā arī publiskā iepirkuma noteikumu jomā;

22.

iebilst pret ierobežojumiem attiecībā uz šķērssubsīdijām vienas un tās pašas pašvaldības uzņēmumiem, ciktāl tie pārsniedz Savienības tiesību aktos un dalībvalstu tiesību aktos noteiktos ierobežojumus;

23.

aicina pieņemt pārskatīšanas klauzulu, lai vajadzības gadījumā nolīgumu varētu vēlreiz pārskatīt, un iekļaut nolīgumā noteikumu, ar ko lēmumus par kāda pakalpojuma liberalizāciju jebkurā laikā varētu atcelt;

24.

iebilst pret to, ka nolīgumā iekļautu atturēšanās no turpmākas darbības (standstill) klauzulu, kas nosaka pašvaldībām pienākumu saglabāt uz nolīguma pieņemšanas brīdi izveidoto liberalizācijas statusu, neatgriezeniskuma (ratchet) klauzulu, kas aizliedz liberalizēta pakalpojuma atgriešanu publisko iestāžu pārziņā, un nākotnes nodrošinājuma (safeguard) klauzulu, kas jebkuru jaunu pakalpojumu automātiski un pilnībā pakļauj liberalizācijai;

25.

uzskata, ka TiSA nolīgumā būtu jānosaka tikai obligātie standarti, neierobežojot tiesības piemērot stingrākus standartus;

26.

prasa TiSA ieviest sociālo sadaļu, kurā, pamatojoties uz attiecīgajām SDO konvencijām, būtu noteikti sociālās jomas aizsardzības standarti, it īpaši darba aizsardzības standarti, taču šī sadaļa nedrīkst padarīt neiespējamu TiSA daudzpusējību;

27.

aicina atšķirīgu standartu gadījumā saglabāt galamērķa valsts principu, jo īpaši arī saistībā ar 4. režīmu (brīva pārvietošanās pagaidu pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem), lai nodrošinātu kvalificējošās prasības attiecībā uz darbaspēku, kā arī uzņēmējvalsts darba un koplīgumu tiesībām; pagaidu pakalpojumu sniedzēju un uzņēmuma ietvaros pārceltu darbinieku brīvu pārvietošanos nevar un nedrīkst ļaunprātīgi izmantot streiku kavēšanai vai spēkā esošo koplīgumu tiesību apiešanai (saistībā ar pagaidu darbinieku norīkošanu);

28.

aicina apspriežamajā dokumentā pilnībā atzīt Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldības iestāžu tiesības noteikt regulējumu sabiedrības interesēs (“reglamentēšanas tiesības”), un vadās no tā, ka regulatīvā sadarbība nevienā līmenī nedrīkst ne apdraudēt demokrātisko likumdošanu vai regulējumu, ne arī palēnināt to izstrādes procesu;

29.

pieprasa TiSA paredzēt iespēju tiesas ceļā pārbaudīt, vai saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību ir ievērotas cilvēktiesības;

30.

pieprasa noteikt, ka tiesiski strīdi saistībā ar šā nolīguma īstenošanu ir risināmi atklātā tiesā atbildētāja atrašanās vietā, atbildētāja valodā un saskaņā ar atbildētāja valstī spēkā esošo tiesisko regulējumu un ka ir iespējama pārsūdzība; strīdu izšķiršanas procedūrās starp valstīm būtu jāizmanto šobrīd PTO līmenī spēkā esošās procedūras. Strīdu izšķiršanas mehānisms starp ieguldītāju un valsti šajā nolīgumā nav vēlams;

31.

rosina apsvērt iespēju, pamatojoties uz regulas “Brisele I” modeli, nolīgumā iekļaut noteikumus par patērētāju aizsardzību tiešsaistē, jo īpaši pret krāpnieciskām darbībām, kā arī īpašu tiesisko regulējumu saistībā ar patēriņa preču pārdošanu;

32.

mudina nodrošināt vispārējā pakalpojuma sniegšanu, tostarp – lai attālu reģionu, pierobežas teritoriju, salu, kalnu u. c. iedzīvotājus neskartu nedz kvalitātes ierobežojumi, nedz lielāks finansiālais slogs salīdzinājumā ar pilsētu teritorijās dzīvojošajiem;

33.

iebilst pret to, ka vietējos un reģionālos noteikumus attiecībā uz zemes izmantošanu un reģionālās attīstības un apbūves plāniem pielīdzina ar tarifiem nesaistītiem tirdzniecības šķēršļiem;

34.

atzinīgi vērtē to, ka no sarunām ir nepārprotami izslēgti audiovizuālie pakalpojumi; tomēr pauž nožēlu, ka tas nav attiecināts uz kultūras pakalpojumiem; tāpēc pauž bažas par grūtībām saistībā ar kultūras pakalpojumu nodalīšanu un pieprasa valodu daudzveidības un kultūras īpatnību aizsardzību vietējās un reģionālajās pašvaldībās, īpaši ņemot vērā minoritāšu intereses, kā arī autortiesības un intelektuālā īpašuma tiesības;

35.

stingri noraida saistības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, kas būtu pretrunā ES spēkā esošajiem pasākumiem, ar ko regulē finanšu tirgus un produktus;

36.

sagaida otru publisko apspriešanos par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu un uzsvērti aicina, lai Eiropas Komisija nolīgumā izklāstīto noteikumu nobeiguma novērtējumā ņem vērā gan šīs, gan iepriekšējās apspriešanas rezultātus;

37.

aicina sarunas par TiSA risināt atklātā veidā, kas ļautu jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm, ja tās vēlas, tajās iesaistīties;

38.

uzsver, ka aizvien vairāk savienotajā pasaulē nepieciešama daudzpusēja pieeja; un

39.

aicina risināt sarunas par tirdzniecības noteikumiem, kas veicinātu gan taisnīgu un godīgu tirdzniecību, gan ilgtspējīgu attīstību, un šajā ziņā atzinīgi vērtē paziņojumu, kas ietverts Eiropas Komisijas tirdzniecības stratēģijā, proti, ka Eiropas tirdzniecības politikai jāsaskan ar ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.