17.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 423/58

1.

norāda, ka okeāna enerģijai ir svarīga loma ne tikai Eiropas Savienības, bet arī visas pasaules turpmākā enerģijas pieprasījuma apmierināšanā; Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka Jūras nozaru izaugsmes stratēģijā okeāna enerģijas izmantošana minēta kā viena no piecām prioritārajām jomām, un uzskata, ka ES varētu būt nozīmīgs okeāna enerģētikas nozares dalībnieks;

2.

atzīmē, ka, būdama stabils un prognozējams atjaunīgas enerģijas avots, okeāna enerģija var:

3.

norāda: tā kā okeāna enerģētikā izmanto tik daudz dažādu tehnoloģiju, šīs enerģijas potenciāls ir jāapgūst daudzos dažādos līmeņos un dažādos apstākļos. Tā kā Eiropas Savienībā ir daudz piekrastes reģionu, ES varētu būt sekmīga šajā jomā visā pasaulē notiekošo procesu dalībniece;

4.

norāda uz Eiropas Okeāna enerģijas ceļvedī 2010.–2050. gadam minētajiem aprēķiniem:

5.

atzīmē, ka Atlantijas okeānam piemīt vislielākais potenciāls okeāna enerģijas jomā, tomēr norāda, ka būtisku ieguldījumu sniedz arī citas ES jūras un ūdens baseini, tostarp Ziemeļjūra, Baltijas jūra, Lamanšs un Vidusjūra;

6.

atzīst, ka okeāna enerģijai, kas nekaitē videi, var būt liela ietekme uz daudzajām ES salām; šās enerģijas izmantošana varētu veicināt salu un perifēro piejūras reģionu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tostarp attālākajos reģionos (3), un, sekmējot darbvietu izveidi šajās vietējās kopienās, vienlaikus pavērt plašas ekonomiskās un sociālās attīstības iespējas, tostarp iespējas daudzajām ES mazajām un vidējām ostām;

7.

uzsver, ka okeāna enerģētikas sektora attīstība ir visas ES interesēs: iespējas ieguldīt līdzekļus pētniecībā, zināšanās, prasmēs un attīstībā, sastāvdaļu ražošanā un eksportā, piegādes ķēžu attīstībā paveras ne tikai piekrastes/salu reģionos;

8.

uzsver, ka svarīga ir holistiska pieeja atjaunīgai atkrastes enerģijai. Okeāna enerģijas un citu atkrastes enerģijas avotu izmantošanā nākas risināt vairākas kopīgas problēmas, kas saistītas ar, piemēram, piekļuvi tīkliem, savienojumiem un prasmju attīstību;

9.

norāda uz dažādiem okeāna enerģijas veidiem: jūras/okeāna ūdens līmeņa svārstību radītā enerģija (piemēram, īpašas “lagūnas” šādas enerģijas izmantošanai), plūdmaiņu enerģija, viļņu enerģija, osmozes enerģija un okeāna termālās enerģijas pārveidošana (4);

10.

norāda, ka šo dažādo okeāna enerģijas izmantošanas tehnoloģiju gatavības pakāpe ir atšķirīga un visas, izņemot tehnoloģiju ūdens līmeņa svārstību radītās enerģijas izmantošanai, atrodas pētniecības un izstrādes posmā, galvenokārt tie ir nelieli izmēģinājuma projekti, iekārtas komerciālos nolūkos netiek ekspluatētas un vēl nav panākta vienprātība par to, kādām tehniskām ierīcēm būtu dodama priekšroka;

11.

uzsver tomēr, ka komerciālā interese par plūdmaiņu un viļņu enerģijas pārveidotājiem arvien palielinās, un to nozīme vidējā un ilgākā termiņā varētu arvien pieaugt, jo tie var ražot enerģiju visdažādākajās atrašanās vietās;

12.

atzīmē, ka šīs nozares attīstībā vislielākos panākumus pasaules mērogā pašlaik gūst ES, kur tiek īstenoti ļoti daudzi nelieli demonstrējumi un pētniecības pasākumi, kur vairāk nekā 500 uzņēmumu darbojas okeāna enerģētikas nozarē un kur norit vairāk nekā 50 % no visas ar plūdmaiņu enerģijas izmantošanu saistītās darbības; daži projekti ir sasnieguši finansējuma nodrošināšanas posmu (5);

13.

atzīmē, ka daudzos gadījumos ierosme izmantot okeāna un jūras enerģiju nāk no pārvaldes līmeņiem, kas ir zem dalībvalsts līmeņa, piemēram, Kornvolas, Bretaņas, Akvitānijas, Luāras reģiona, Lejasnormandijas reģiona, Basku zemes, Kantabrijas, Galīsijas, Skotijas, Velsas, Flandrijas, Vesterjētlandes utt.

14.

atzīmē tomēr, ka, neraugoties uz rūpniecības interesi un vairāku starptautisku uzņēmumu un energoapgādes uzņēmumu iesaistīšanos pētniecības un izstrādes pasākumos, ieguldījumu apmērs nav tik liels kā citās atjaunīgu energoresursu nozarēs un tehnoloģiju ieviešanas mērķi, kas izvirzīti līdz 2020. gadam, nav sasniegti;

15.

secina, ka nepietiekamās rīcības dēļ ES var zaudēt pasaules līdera pozīciju;

16.

norāda, ka nozares izaugsmi kavē vairāki savstarpēji saistīti šķēršļi, kas būtu jāpārvar:

17.

uzsver, ka šīs problēmas ir jārisina kopīgiem spēkiem, taču tehniskās un finansiālās problēmas ir jārisina īpaši steidzami, jo bez koncepcijas pamatojuma un drošas tehnoloģijas nozarei būs problemātiski panākt būtisku progresu un apliecināt savu dzīvotspēju;

18.

ar bažām secina: tas, ka vairums okeāna enerģijas izmantošanas tehnoloģiju atrodas agrīnā izstrādes posmā un okeānos un jūrās – it īpaši nelabvēlīgos un neprognozējamos apstākļos – veiktie izmēģinājumi ir saistīti ar augstām izmaksām, ir būtisks šķērslis lielu ieguldījumu veikšanai un tāpēc kavē progresu tehnoloģiju izstrādes jomā; tā ir īpaša problēma privātajiem investoriem, jo koncepcijas pamatojums un tehnoloģijas spēja darboties mainīgos apstākļos ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē finansējuma pieejamību un vienības izmaksu samazināšanu;

19.

atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir vides apsvērumi, kas izklāstīti Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un Komitejas nesenajā atzinumā par šo tematu (6); tā kā enerģijas ieguve jūrā (troksnis, gaisma, siltums un starojums) ietekmē jūras vidi un jūras ekosistēmas, Komiteja atbalsta turpmāku izpēti un inovāciju ar mērķi izstrādāt ilgtspējīgus okeāna enerģētikas risinājumus, kurus varētu izmēģināt un ieviest;

20.

rosina mācīties no vēja enerģētikas un atkrastes vēja enerģētikas nozarē gūtās pieredzes, proti, uzņēmumiem un pētniecības institūtiem ir jāsadarbojas, lai izvairītos no dublēšanās pasākumu īstenošanā un finansēšanā, un nozarē ir jānosaka standarti, lai uzlabotu izmaksu konkurētspēju;

21.

uzskata: tā kā vajadzīgi lieli ieguldījumi, lai varētu apgūt okeāna enerģētikas sektora potenciālu, būtiska nozīme ir koordinētai dažādu ES pārvaldes līmeņu rīcībai, aicina Eiropas Komisiju organizēt konferenci ar Eiropas Investīciju banku, Eiropas Parlamentu un citām ES iestādēm, kuras sadarbojas ar dalībvalstīm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, pētniecības institūtiem un universitātēm, nevalstiskajām organizācijām, jauno nozari un potenciālajiem investoriem;

22.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosmi izveidot Okeāna enerģijas forumu, kura uzdevums ir publicēt Okeāna enerģijas ceļvedi, kas virzītu šās nozares attīstību, un paredz ar savu atzinumu nodrošināt, ka ceļvedī ir pienācīgi ņemta vērā spēcīga vietējā un reģionālā dimensija šās jaunās nozares attīstībā;

23.

rosina Eiropas Komisiju veidot Okeāna enerģijas forumu tā, lai tas kļūtu par rūpniecības platformu, kas virzītu uz priekšu svarīgāko Okeāna enerģijas ceļvedī paredzēto pasākumu īstenošanu;

24.

rosina izvirzīt ES līmeņa mērķus attiecībā uz okeāna enerģētikas nozari, jo šādi mērķi būtu skaidrs nodomu apliecinājums un nodrošinātu ieguldītājiem noteiktību, kas vajadzīga, lai viņi varētu uzņemties ilgtermiņa saistības;

25.

uzsver, ka vajadzīga saskaņota pieeja visiem ar jūrām un okeāniem saistītajiem pasākumiem; uzskata, ka okeāna enerģētikas nozares attīstība varētu stimulēt ES jūras rūpniecības politikas izstrādi;

26.

atzinīgi vērtē to, ka Īrija un Portugāle izstrādājušas valsts stratēģiju attiecībā uz jūras un okeāna enerģijas izmantošanu un astoņas dalībvalstis – Apvienotā Karaliste, Īrija, Francija, Portugāle, Spānija, Somija, Itālija un Nīderlande – rīcības plānos atjaunīgas enerģijas jomā paredzējušas izmantot okeāna enerģiju, un atzinīgi vērtē citu valstu, piemēram, Dānijas un Zviedrijas iniciatīvas;

27.

rosina dalībvalstis uzņemties stratēģisku un politisku vadību un attīstīt šo nozari, vairāk atbalstot pētniecības un demonstrējumu projektus savā teritorijā; turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu stabilu tiesisko regulējumu un izmaksu ziņā efektīvas atbalsta shēmas atjaunojamiem enerģijas avotiem ar mērķi piesaistīt ieguldītājus ar ilgtermiņa plāniem;

28.

vēlreiz rosina izveidot īpašu ar jūras nozaru ekonomiku saistītu zināšanu un inovācijas kopienu (7), jo prasmju attīstīšanai un jūras pētniecībā gūto atziņu nodošanai privātajam sektoram ir būtiska nozīme okeāna enerģijas potenciāla apgūšanā;

29.

uzsver, ka ir svarīgi gūt labumu no sekmīgām iniciatīvām un partnerībām (8) un pilnībā izmantot zināšanas, kuru izcelsmes pamatā ir Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (SET plāns) un tā pētniecības pīlārs, proti, Eiropas Enerģētikas pētniecības alianse; tas nozīmē, ka SET plāna, projekta “Progresīvas pilsētas” un programmas “Apvārsnis 2020” dalībnieki būtu jāiesaista vietējo un reģionālo enerģētikas stratēģiju izstrādē;

30.

tāpēc atzinīgi vērtē divu atsevišķu aicinājumu attiecībā uz okeāna enerģētikas nozari iekļaušanu programmas “Apvārsnis 2020” jūras nozaru izaugsmes un mazoglekļa energotehnoloģijas (LCE) 2016.–2017. gada darba plānā (LCE 15“Okeāna enerģētikas nozares kompleksā attīstība” un LCE 16“Otrās paaudzes projektēšanas instrumenti okeāna enerģijas iekārtu un kompleksu izstrādei un ieviešanai”);

31.

norāda, ka jāattīsta profesionālā apmācība, lai varētu apgūt okeāna enerģijas izmantošanas iekārtu uzstādīšanā un uzturēšanā vajadzīgās prasmes, kas pašlaik ir naftas un gāzes uzņēmumiem, un rosina nozares nodot zināšanas citiem un mācīties vienai no otras;

32.

atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada aprīlī tika apstiprināta valsts atbalsta sniegšanas atļauja, kura piešķirta Portugāles shēmai, kas atbalsta demonstrējumu projektus (uzstādītā jauda 50 MW), kuru mērķis ir ražot atjaunīgu enerģiju, izmantojot okeāna enerģiju (viļņu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju) un novatoriskas atkrastes vēja tehnoloģijas;

33.

atzīmē: daudzas ieinteresētās personas norāda, ka 2014. gadā pieņemtās Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai ir pietiekami elastīgas un paver iespēju atbalstīt demonstrējumu projektus šajā jomā;

34.

rosina valsts atbalsta ekspertus sadarbībā ar Okeāna enerģijas forumu veikt papildu tehnisko analīzi, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta režīmā tiek ņemtas vērā šās nozares īpašās problēmas un tas pieļauj lielus publiskus ieguldījumus, piemēram, tīkla infrastruktūrā un lielos izmēģinājuma projektos pirmskomercializācijas posmā.

35.

rosina nodrošināt, ka ES turpmākās finanšu programmas, kas atbalsta teritoriālo sadarbību, tostarp Atlantijas okeāna reģiona starpvalstu programma būtu vērsta uz okeāna enerģijas potenciāla apgūšanu;

36.

iesaka rūpīgi apsvērt ieceri izveidot Atlantijas makroreģionu, kura mērķis ir okeāna enerģijas potenciāla apgūšana; šāda pieeja nodrošinātu skaidru orientieri piecu dalībvalstu un nāciju/reģionu sadarbībai un, iespējams, ļautu vēlāk Atlantijas makroreģionā īstenot saskaņotu jūras rūpniecības stratēģiju, kas būtu vērsta uz atjaunīgas enerģijas izmantošanu un savienojumu nodrošināšanu;

37.

iesaka izmantot pieredzi, kas uzkrāta, izstrādājot progresīvas tehnoloģijas reģioniem, kuros ir mazāks/atšķirīgs jūras enerģijas potenciāls, un izstrādāt atbilstošas un piemērotas stratēģijas/tehnoloģijas visiem dažādajiem jūras baseiniem;

38.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu C(2015) 6317 “Ceļā uz integrētu stratēģisko energotehnoloģiju (SET) plānu” un jo īpaši atsauces uz reģionālās sadarbības stiprināšanu Atlantijas piekrastes reģionā okeāna enerģētikas jomā, ar mērķi sekmēt turpmākus izmaksu samazinājumus šajā jomā;

39.

uzskata: lai varētu apgūt okeāna enerģijas potenciālu, vajadzīgs būtisks publiskais atbalsts, tostarp veidojot novatoriskas publiskā un privātā sektora partnerības;

40.

norāda, ka būtiska nozīme ir esošajiem EIB atbalsta mehānismiem (9); Komiteja tomēr uzsver, ka vajadzīgi jauni un novatoriski ES līmeņa instrumenti, kas rada labvēlīgāku vidi centieniem atbalstīt ieguldījumus “riskantākās” novatoriskās energotehnoloģijās, it īpaši tajās, kuras ļauj izmantot okeāna enerģiju;

41.

tādēļ atzinīgi vērtē to, ka EIB un Eiropas Komisija 2015. gada jūnijā uzsāka jaunus InnovFin enerģētikas demonstrējumu projektus, un aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības veicināt šā jaunā mehānisma izmantošanu okeāna enerģētikas projektu atbalstam;

42.

uzsver, ka svarīgi ir līdzekļus ieguldīt starpsavienojumos, it īpaši dalībvalstu un to reģionu starpsavienojumos, modernizējot pārvades infrastruktūru, lai palielinātu tās spēju pārvadīt saražoto atjaunīgo elektroenerģiju, kā arī sadales tīklos, tīklu paplašināšanā līdz attāliem rajoniem un tādu risinājumu izstrādē un ieviešanā, kas ļauj izveidot viedus enerģētikas tīklus;

43.

rosina EIB un Eiropas Komisiju noteikt, ka jaunā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) prioritāte ir atbalstīt ieguldījumus okeāna enerģētikas nozarē, un arī apsvērt, kā šo fondu var izmantot, lai atbalstītu tīklu un savienojumu izveidi;

44.

atzinīgi vērtē to, ka vairākās pārdomātas specializācijas stratēģijās lielāka uzmanība pievērsta atjaunīgai jūras enerģijai; atzinīgi vērtē to, ka izveidota Eiropas Pārdomātas specializācijas platforma enerģētikas jomā, un uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt, ka platforma papildina Okeāna enerģijas foruma darbu;

45.

atzinīgi vērtē to, ka reģionālās darbības programmās noteikta prioritāte līdzekļus ieguldīt jūras enerģijas izmantošanā;

46.

uzsver, ka svarīgi ir stiprināt ES enerģētikas politikas un kohēzijas politikas saikni, un rosina Eiropas Komisiju sniegt sīkāku informāciju par ESIF reģionālajās darbības programmās 2014.–2020. gadam noteikto prioritāti, kas attiecas uz okeāna enerģijas izmantošanu, un analizēt, kuru reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijās noteikta prioritāte izmantot okeāna enerģiju;

47.

atzinīgi vērtē 2014. gada oktobrī pieņemto Eiropadomes lēmumu atjaunot programmu NER300, un norāda, ka turpmāk tiesības saņemt finansējumu būs arī nelieliem projektiem (10);

48.

rosina jaunajā sistēmā noteikt stabilu un augstāku CO2 emisiju cenu un lielākas finansējuma apropriācijas (novatoriskiem) projektiem atjaunīgas enerģijas jomā;

49.

atzinīgi vērtē tādus ar okeāna enerģiju saistītus projektus, ko atbalsta ERA-NET, kuras mērķis ir koordinēt dalībvalstu un reģionu iestāžu darbību, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju šajā nozarē, un pauž cerību, ka tiks īstenoti daudzi okeāna enerģētikas projekti, kurus atbalsta pamatprogramma “Apvārsnis 2020” un citas programmas, piemēram, “Erasmus +”;

50.

vēlreiz rosina noteikt, ka svarīga politiska prioritāte ir panākt ES, dalībvalstu un vietējā līmeņa (vietējo un reģionālo pašvaldību) budžetu sinerģiju (11), lai atbalstītu Eiropai ļoti nozīmīgus ieguldījumus, piemēram, okeāna enerģijas jomā;

51.

norāda, ka okeāna enerģijas potenciālu var apgūt, uzlabojot dabiskās vides stāvokli;

52.

norāda, ka ir svarīgi nodrošināt reģionālo iestāžu, vides organizāciju un citu NVO iesaisti Okeāna enerģijas forumā un citās stratēģiskās ES līmeņa iniciatīvās, un rosina dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības un uzņēmumus cieši sadarboties ar šīm struktūrām, lai nodrošinātu šīs jaunās nozares ilgtspējīgu attīstību, iespējami samazinot ietekmi uz vidi;

53.

norāda, ka jūras telpiskajai plānošanai ir ļoti būtiska loma centienos atbalstīt okeāna (un jūras) enerģētikas attīstību, jo šī plānošana ir mehānisms, kas ļauj vienot dažādus jūras/okeāna izmantotājus (enerģētikas sektoru, jūras transporta nozari, akvakultūras nozari, zvejniecības nozari, atpūtas nozari un dabas aizsargātājus), lai varētu veidot dialogu, apmainīties ar informāciju, pieņemt koordinētus lēmumus par jūras telpas izmantošanu, tā novēršot dalībnieku konfliktus, panākt sinerģiju un mazināt negatīvo ietekmi uz ekosistēmām; Komiteja rosina dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras ir iesaistītas jūras telpiskajā plānošanā, šajos plānos paredzēt okeāna enerģijas potenciāla apgūšanu;

54.

uzsver, ka svarīgi ir vienkāršot vietējo un reģionālo pašvaldību un dalībvalstu administratīvās procedūras, kas saistītas ar plānošanu un atļauju piešķiršanu, un norāda uz labas prakses piemēru Skotijā, kur izveidotas jūras plānošanas, vides izpētes un stratēģiskās uzraudzības nozaru programmas, kā arī vienas pieturas aģentūra atļauju piešķiršanai un konsultēšanai par atļauju saņemšanu;

55.

norāda, ka svarīga ir datu pieejamība un informācijas apmaiņa, lai izvairītos no dublēšanās, samazinātu darbības uzsākšanas izmaksas, kā arī saistībā ar plašas sabiedrības interesi par jūras vidi un iespējamo darbības ietekmi uz jūras ekosistēmu;

56.

norāda, ka svarīgi ir izprast, uzraudzīt un pētīt jūras vidi un ekoloģiju, lai varētu izveidot datu kopumu, kas būtu plašāks nekā pašreiz pieejamais, tostarp veikt plašus pētījumus par ietekmi uz vidi, izmantojot ekosistēmas pieeju, lai tiktu ņemta vērā šo reģionu bioloģiskā daudzveidība, un kvantitatīvi novērtēt iekārtu iespējamo ietekmi uz jūras vidi;

57.

uzskata: lai varētu nomierināt ES iedzīvotāju “sirdis un prātus”, svarīga prioritāte ir informēt par okeāna enerģijas izmantošanas radītajām priekšrocībām un iespējām;

58.

norāda, ka liela nozīme ir dialogam un saziņai ar visām ieinteresētajām personām, tostarp zvejniekiem, akvakultūras nozari un citiem jūras izmantotājiem;

59.

norāda, ka Eiropas Komisija un Reģionu komiteja var veicināt informētību par okeāna enerģiju, piemēram, ar tādiem pasākumiem kā Ilgtspējīgas enerģijas nedēļa, pilsētu un reģionu Open Days nedēļa, Pilsētas mēru pakts un, iespējams, izveidojot jaunas shēmas.