24.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 399/74

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—

ņemot vērā Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos ziņojuma projektu (2015/2066(INI) (TAXE 1. īpašā komiteja),

—

ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO)/G20 2015. gada 5. oktobrī publicēto galīgo ziņojumu attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS),

—

ņemot vērā Reglamenta 46. un 52. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0349/2015),

A.

tā kā žurnālistu konsorcijs, proti, Starptautiskais Pētniecisko žurnālistu konsorcijs (ICIJ), saistībā ar nodokļu nolēmumiem un citām kaitnieciskām darbībām Luksemburgā (LuxLeaks) 2014. gada novembrī atklāja, ka gandrīz 340 multinacionāli uzņēmumi no Luksemburgas slēdza slepenus darījumus, kas daudziem no šiem uzņēmumiem ļāva līdz minimumam samazināt kopējos nodokļu maksājumus, tādā veidā kaitējot Savienības sabiedriskajām interesēm, turklāt šie uzņēmumi veica niecīgu vai nekādu ekonomisko darbību Luksemburgā;

B.

tā kā tika atklāts, ka laikposmā no 2002. līdz 2010. gadam atsevišķi nodokļu konsultanti Luksemburgā ir apzināti un mērķtiecīgi palīdzējuši multinacionāliem uzņēmumiem saņemt vismaz 548 nodokļu nolēmumus; tā kā šie slepenie darījumi uzrāda sarežģītas finanšu struktūras, kas izstrādātas, lai panāktu būtiskus nodokļu samazinājumus;

C.

tā kā šādu nodokļu nolēmumu rezultātā daudziem uzņēmumiem noteiktās faktiskās nodokļu likmes ir mazākas nekā 1 % no peļņas, ko tie novirzījuši uz Luksemburgu; tā kā šie multinacionālie uzņēmumi vietās, kurās tie darbojas, gūst labumu no dažādām sabiedriskām precēm un pakalpojumiem, taču atsevišķi no šiem uzņēmumiem nemaksā nodokļu daļu, kas tiem pēc taisnības būtu jāmaksā; tā kā atsevišķu multinacionālo uzņēmumu gūtajai peļņai piemērotās faktiskās nodokļu likmes ir tuvas nullei, kas var iedragāt Savienības un citu valstu ekonomiku;

D.

tā kā daudzos gadījumos Luksemburgā bāzēto meitasuzņēmumu, kuri darījumos apgroza simtiem miljonu euro, klātbūtne un ekonomiskā darbība Luksemburgā ir niecīga, un atsevisķos gadījumos viena adrese ir mītnes vieta vairāk nekā 1 600 uzņēmumiem;

E.

tā kā TAXE 1. īpašajā komitejas veiktajā izmeklēšanā tika atklāts, ka nodokļu nolēmumu prakse notiek ne tikai Luksemburgā, bet ir izplatīta visā Savienībā; tā kā nodokļu nolēmumu praksi var leģitīmi izmantot, lai uzņēmumiem nodrošinātu nepieciešamo juridisko noteiktību un ierobežotu finanšu risku godīgiem uzņēmumiem, taču to var arī izmantot ļaunprātīgi, kā arī nodokļu apiešanas nolūkā, un, nodrošinot juridisko noteiktību tikai atsevišķiem tirgus dalībniekiem, var rasties zināma nevienlīdzība starp uzņēmumiem, uz kuriem šādi nolēmumi attiecas, un uzņēmumiem, uz kuriem tādi neattiecas;

F.

tā kā ir ņemts vērā ESAO 2013. gada 12. februārī publicētais ziņojums “Risinot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas problēmu”, kurā ierosināti jauni starptautiski standarti BEPS apkarošanai;

G.

tā kā vērā ir ņemts arī paziņojums, kas pieņemts pēc G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2015. gada 5. oktobra sanāksmes;

H.

tā kā valstu politiskie līderi, izņemot atsevišķus atzinīgi vērtējamus gadījumus, nav bijuši pietiekami pretimnākoši, lai novērstu uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu;

I.

tā kā Eiropas Savienība ir veikusi nozīmīgus pasākumus virzībā uz ekonomisko integrāciju, piemēram, ir izveidota ekonomiskā un monetārā savienība, kā arī banku savienība, un tā kā Savienības mēroga nodokļu politikas koordinēšana Līguma par Eiropas Savienības darbību ietvaros ir neatņemama integrācijas procesa daļa;

J.

tā kā 2012. gadā Savienības 28 dalībvalstīs uzņēmumu ienākuma nodoklis vidēji bija 2,6 % no IKP (1);

K.

tā kā nepietiekamu ieguldījumu un ierobežotas izaugsmes apstākļos ir svarīgi saglabāt vai piesaistīt Savienībai uzņēmumus un tā kā līdz ar to Savienībai ir būtiski vairot savu pievilcību vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem;

L.

tā kā visai nodokļu plānošanai būtu jānotiek saskaņā ar tiesību aktiem un piemērojamiem līgumiem;

M.

tā kā agresīva nodokļu plānošana sastāv no nodokļu sistēmas tehnisko īpatnību vai divu vai vairāku nodokļu sistēmu pretrunu vai juridisko nepilnību izmantošanas nolūkā samazināt nodokļu saistības;

N.

tā kā agresīvas nodokļu plānošanas shēmas bieži vien rada situāciju, kurā tiek izmantota nodokļu starptautisko pretrunu kombinācija, ļoti labvēlīgi specifiski valsts nodokļu noteikumi un nodokļu oāzes;

O.

tā kā — atšķirībā no agresīvas nodokļu plānošanas — krāpšanās ar nodokļiem un nodokļu apiešana tiek uzskatīta par nelikumīgu darbību, proti, par izvairīšanos no nodokļu saistībām;

P.

tā kā vispiemērotākā reakcija uz agresīvu nodokļu plānošanu tomēr ir laba likumdošana, pienācīga tiesību aktu īstenošana un starptautiska koordinēšana nolūkā panākt vēlamos rezultātus;

Q.

tā kā valsts ieņēmumu kopējo samazinājumu, ko rada uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana, parasti kompensē vai nu ar vispārējā nodokļu līmeņa celšanu, sabiedrisko pakalpojumu budžeta samazināšanu, vai ar lielākiem valsts aizņēmumiem, tādējādi kaitējot citiem nodokļu maksātājiem, kā arī ekonomikai kopumā;

R.

tā kā pētījumā (2) konstatēts, ka dēļ izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļu maksāšanas varētu būt, ka Savienība ik gadu ienākumos nesaņem apmēram EUR 50–70 miljardus, proti, šī summa atbilst zaudējumiem, ko rada peļņas novirzīšana, un tā kā tajā pašā pētījumā ir aplēsts, ka zaudētie ieņēmumi, ko Savienībai rada izvairīšanās no uzņēmuma nodokļu maksāšanas, faktiski varētu būt aptuveni EUR 160–190 miljardi, ja ņem vērā īpašos nodokļu režīmus, nodokļu iekasēšanas neefektivitāti un citas līdzīgas darbības;

S.

tā kā tajā pašā pētījumā aplēsts, ka ienākuma nodokļu efektivitāte ir 75 %, lai gan pētījumā arī apstiprināts, ka tas neietver visas summas, ko nodokļu iestādes varētu mēģināt atgūt, jo zināmu šo summu procentuālo daļu savākt būtu ārkārtīgi dārgi vai tehniski sarežģīti; tā kā saskaņā ar pētījumu gadījumā, ja BEPS problēma tiktu pilnībā atrisināta un īstenota visā Savienībā, aplēstā pozitīvā ietekme uz dalībvalstu valdību nodokļu ieņēmumiem būtu 0,2 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem;

T.

tā kā BEPS radītie zaudējumi apdraud iekšējā tirgus pienācīgu darbību un uzņēmumu nodokļa sistēmu uzticamību, efektivitāti un taisnīgumu Savienībā; tā kā minētajā pētījumā arī skaidri norādīts, ka aprēķinos nav ietvertas ēnu ekonomikas darbību aplēses, ka atsevišķu uzņēmumu struktūru un maksājumu necaurredzamība neļauj precīzi aplēst ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un ka līdz ar to ietekme varētu būt ievērojami lielāka nekā ziņojumā norādīts;

U.

tā kā BEPS radītie zaudējumi arī skaidri parāda, ka nepastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp uzņēmumiem, kas darbojas tikai vienā dalībvalstī, jo īpaši MVU, ģimenes uzņēmumi un pašnodarbinātas personas, un nodokļus maksā šajā attiecīgajā dalībvalstī, un atsevišķiem multinacionāliem uzņēmumiem, kas peļņu no augstu nodokļu jurisdikcijām spēj novirzīt un konkrētām zemu nodokļu jurisdikcijām un iesaistīties agresīvā nodokļu plānošanā, tādējādi samazinot savu kopējo nodokļu bāzi un izdarot papildu spiedienu uz publiskām finansēm, kas attiecīgi nodara kaitējumu Savienības iedzīvotājiem un MVU;

V.

tā kā multinacionālo uzņēmumu agresīvā nodokļu plānošanas prakse ir pretrunā godīgas konkurences un korporatīvās atbildības principam, kas izklāstīts paziņojumā COM(2011)0681, jo nodokļu plānošanas stratēģiju izstrādei ir nepieciešami resursi, kas ir pieejami tikai lieliem uzņēmumiem, un tā kā līdz ar to konkurences apstākļi starp MVU un lielām korporācijām nav vienlīdzīgi, kas ir steidzami jānovērš;

W.

turklāt ir jāuzsver, ka nodokļu konkurence Savienībā un ar trešām valstīm atsevišķos gadījumos var kaitēt un radīt sacensību par to, kam būs zemākās nodokļu likmes, savukārt lielāka pārredzamība, koordinēšana un konverģence nodrošina efektīvu sistēmu, ar ko garantēt godīgu konkurenci starp uzņēmumiem Savienībā un aizsargāt valstu budžetus no sliktiem rezultātiem;

X.

tā kā pasākumi, ar kuriem pieļauj agresīvu nodokļu plānošanu, nav savienojami ar dalībvalstu lojālas sadarbības principu;

Y.

tā kā agresīvu nodokļu plānošanu cita starpā sekmē aizvien pieaugošā uzņēmējdarbības sarežģītība, kā arī ekonomikas digitalizācija un globalizācija, radot konkurences izkropļojumus, kas kaitē izaugsmei un Savienības uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

Z.

tā kā pret agresīvu nodokļu plānošanu nevar cīnīties katrā dalībvalstī atsevišķi; tā kā nepārredzama un nekoordinēta uzņēmumu nodokļu politika rada apdraudējumu dalībvalstu fiskālajai politikai, radot neproduktīvus rezultātus, tādus kā ne tik mobilu nodokļu bāzu plašāka piemērošana;

AA.

tā kā koordinētas darbības trūkums daudzām dalībvalstīm liek pieņemt vienpusējus valsts pasākumus; tā kā bieži vien šādi pasākumi ir neefektīvi, nepietiekami un reizēm pat rada pretēju ietekmi;

AB.

tā kā līdz ar to ir vajadzīga koordinēta un daudzvirzienu pieeja valsts, Savienības un starptautiskā līmenī;

AC.

tā kā Savienība ir līdere globālā cīņā pret agresīvu nodokļu plānošanu, jo īpaši veicinot BEPS projekta attīstību ESAO līmenī; tā kā Savienībai arī turpmāk ir jāuzņemas vadošā loma BEPS projekta attīstībā, cenšoties novērst kaitējumu, ko BEPS var nodarīt gan dalībvalstīm, gan arī jaunattīstības valstīm visā pasaulē; tostarp gan BEPS projekta ietvaros, gan ārpus tā ir jānodrošina rīcība jaunattīstības valstīm tādu būtisku tematu jomā, kas izklāstīti 2014. gada ziņojumā G20 Attīstības darba grupai;

AD.

tā kā Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visaptverošā ESAO BEPS pasākumu pakete tiek īstenota kā minimālais standarts Savienības līmenī un saglabā vērienīgumu; tā kā izšķirīga nozīme ir tam, lai BEPS projektu īstenotu visas ESAO dalībvalstis;

AE.

tā kā Komisijai būtu skaidri jānosaka, kā tā īstenos ESAO/G20 BEPS projekta visus 15 uzdevumus gan šajā ziņojumā minēto pasākumu jomās, gan citās papildu jomās, pēc iespējas drīz ierosinot vērienīgu likumdošanas pasākumu plānu, lai pārējās valstis mudinātu sekot ESAO pamatnostādnēm un Savienības piemēram rīcības plāna īstenošanā; tā kā Komisijai būtu arī jāapsver, kurās jomās Savienībai papildus ESAO ieteikto standartu minimumam būtu jānosaka papildu pasākumi;

AF.

tā kā saskaņā ar Savienības līgumiem pilnvaras pieņemt tiesību aktus par uzņēmumu ienākuma nodokļiem pašlaik ir uzticētas dalībvalstīm, lai gan vairums ar agresīvu nodokļu plānošanu saistīto problēmu ir multinacionāla rakstura;

AG.

tā kā līdz ar to koordinētāka dalībvalstu nodokļu politika ir vienīgais realizējamais veids, kā radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un nepieļaut pasākumus, kas, kaitējot MVU, sniedz priekšrocības lieliem multinacionāliem uzņēmumiem;

AH.

tā kā nepietiekami koordinēta nodokļu politika Savienībā rada ievērojamas izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas Savienībā darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, turklāt šīs izmaksas un slogs vēl lielāks ir MVU, kā rezultātā notiek netīša nodokļu dubultā neuzlikšana vai tiek sekmēta agresīva nodokļu plānošana, un tā kā šāda prakse būtu jāizskauž un līdz ar to ir vajadzīgi pārredzamāki un vienkāršāki risinājumi;

AI.

tā kā, izstrādājot nodokļu noteikumus un proporcionālas administratīvās procedūras, īpaša uzmanība būtu jāvelta MVU un ģimenes uzņēmumiem, kas ir Savienības ekonomikas pamats;

AJ.

tā kā līdz 2017. gada 26. jūnijam ir jāsāk darboties Savienības mēroga faktisko īpašnieku reģistram, kas palīdzēs konstatēt iespējamu nodokļu apiešanu un peļņas novirzīšanu;

AK.

tā kā LuxLeaks skandālā konstatētais un TAXE 1. īpašās komitejas darbs skaidri parādīja, ka Savienībai ir jāveic likumdošanas pasākumi, ar kuriem uzlabot uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamību, koordināciju un konverģenci Savienībā;

AL.

tā kā par uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatprincipu būtu jānosaka peļņas aplikšana ar nodokli vietā, kurā tā tiek radīta;

AM.

tā kā Eiropas Komisijai un dalībvalstīm starptautiskā līmenī arī turpmāk būtu jāuzņemas ļoti aktīva loma, lai izveidotu starptautiskus standartus, pamatojoties galvenokārt uz tādiem principiem kā pāredzamība, informācijas apmaiņa un kaitniecisku nodokļu pasākumu aizliegums;

AN.

tā kā Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktais princips “politikas saskaņotība attīstībai” paredz, ka Savienībai visos politikas veidošanas posmos un visās jomās, tostarp uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, ir jānodrošina, lai ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšana tiktu nevis mazināta, bet gan veicināta;

AO.

tā kā koordinēta Savienības mēroga uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēma ļautu novērst negodīgu konkurenci un uzlabot Savienības uzņēmumu un jo īpaši MVU konkurētspēju;

AP.

tā kā Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina efektīvi izmantot elektroniskus risinājumus ar nodokļiem saistītās procedūrās, lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu pārrobežu procedūras;

AQ.

tā kā Komisijai būtu jāizvērtē Savienības īpašajās ekonomiskajās zonās noteikto nodokļu atvieglojumu ietekme, un šajā ziņā mudina nodokļu iestādes apmainīties ar labāko praksi;

AR.

tā kā lielāka pārredzamība uzņēmumu ienākuma nodokļu jomā var uzlabot nodokļu iekasēšanu un padarīt nodokļu iestāžu darbu efektīvāku un tā kā izšķiroša nozīme ir tam, lai palielinātu sabiedrības paļāvību un uzticību nodokļu sistēmām un valdībām, kas būtu jānosaka par būtisku prioritāti;

AS.

tā kā pilnvaras pieņemt tiesību aktus par uzņēmumu ienākuma nodokļiem ir uzticētas dalībvalstīm, lai gan vairums ar agresīvu nodokļu plānošanu saistīto problēmu ir multinacionāla rakstura; tā kā līdz ar to valstu nodokļu politikas ciešāka saskaņošana ir vienīgais veids, kā risināt BEPS un agresīvas nodokļu plānošanas problēmas;

AT.

tā kā uzlabota saskaņošana vien neatrisinās pamatproblēmas, ko rada tas, ka dažādās dalībvalstīs pastāv dažādi noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokli; tā kā, vēršoties pret agresīvu nodokļu plānošanu, ir jāpanāk ierobežota skaita valstu nodokļu režīmu konverģence; tā kā to var panākt, vienlaikus joprojām saglabājot dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz citiem valstu uzņēmumu nodokļa sistēmu elementiem;

AU.

tā kā vispārējo nodokļu iekasēšanas efektivitāti, nodokļu taisnīguma principu un valstu nodokļu pārvalžu uzticamību apdraud ne tikai agresīva nodokļu plānošana un BEPS darbības; tā kā Savienībai un dalībvalstīm tikpat izšķirīgi būtu jārīkojas, lai risinātu problēmas, ko rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanās ar nodokļiem gan attiecībā uz uzņēmumu, gan fizisku personu nodokļu saistībām, kā arī jārisina problēmas, kas saistītas ne tikai ar uzņēmumu, bet arī ar citu nodokļu, jo īpaši PVN, iekasēšana; tā kā šie pārējie nodokļu iekasēšanas un pārvaldības elementi ir būtiska daļa no pašreizējām nodokļu politikas nepilnībām;

AV.

tā kā līdz ar to Komisijai būtu jāapsver arī tas, kā tā risinās minētos plašos jautājumus, jo īpaši par PVN noteikumu izpildi dalībvalstīs un to piemērošanu pārrobežu gadījumos, kā arī nepilnības PVN (kas atsevišķās dalībvalstīs ir ievērojams valsts ienākumu avots) iekasēšanā, izvairīšanās no PVN maksāšanas un arī negatīvās sekas, ko rada atsevišķu nodokļu amnestija vai nepārredzamas nodokļu atlaišanas shēmas; tā kā ikvienā šādā jaunā pasākumā būtu jāņem vērā izmaksu un ieguvumu līdzsvars,

1.

prasa Komisijai līdz 2016. gada jūnijam iesniegt Parlamentam vienu vai vairākus likumdošanas priekšlikumus, kurā ņemti vērā šā ziņojuma pielikumā izklāstītie sīki izstrādātie ieteikumi;

2.

apstiprina, ka minētajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips;

3.

uzskata, ka pieprasītā priekšlikuma finansiālā ietekme būtu jāsedz ar atbilstošiem budžeta piešķīrumiem;

4.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju ar tai pievienotajiem sīki izstrādātajiem ieteikumiem nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.