24.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 399/71

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 (1) atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 (MON-ØØ6Ø3-6 × ACS-ZMØØ3-2), sastāv vai ir ražoti no tās,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (2) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2015. gada 15. jūlija atzinumu (4),

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.

tā kā 2010. gada 17. maijā uzņēmums “Monsanto Europe S.A.” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza Nīderlandes kompetentajai iestādei pieteikumu par tādu pārtikas produktu, pārtikas sastāvdaļu un barības laišanu tirgū, kuru sastāvā ir kukurūza NK603 x T25 vai kuri no tās ir ražoti;

B.

tā kā ģenētiski modificētai kukurūzai MON-ØØ6Ø3-6 × ACS-ZMØØ3-2, kas aprakstīta pieteikumā, ir proteīna CP 4 EPSPS ekspresija, kas piešķir noturību pret glifosāta herbicīdiem, un proteīna PAT ekspresija, kas piešķir noturību pret glufozinātamonija herbicīdiem, un tā kā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra — Pasaules Veselības organizācijas specializētā vēža izpētes aģentūra — 2015. gada 20. martā klasificēja glifosātu kā cilvēkam iespējami kancerogēnu vielu (5);

C.

tā kā, neraugoties uz to, ka Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja 2015. gada 1. decembrī pieņēma rezolūcijas priekšlikumu, kurā tā iebilda pret projektu īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 (MON-ØØ6Ø3-6 × ACS-ZMØØ3-2), sastāv vai ir ražoti no tās, Komisija nolēma neievērot ES iestāžu pilnīgas sadarbības principu un pieņēma šo īstenošanas lēmumu 2015. gada 4. decembrī, t. i., 10 dienas pirms Parlamenta pirmās plenārsēdes, kurā Parlaments varēja balsot par minēto rezolūcijas priekšlikumu pēc tā apstiprināšanas komitejā;

D.

tā kā 2015. gada 22. aprīlī Komisija paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots tās tiesību akta priekšlikumam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, pauda nožēlu par to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā Komisija lēmumus par atļauju piešķiršanu ir pieņēmusi, ievērojot piemērojamos tiesību aktus, taču bez attiecīgās dalībvalsts komitejas piekrišanas un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas lielā mērā uzskatāma par izņēmumu saistībā ar kopējo procedūru, ir kļuvusi par standartpraksi lēmumu pieņemšanā attiecībā uz ģenētiski modificētas (ĢM) pārtikas un barības atļauju piešķiršanu;

E.

tā kā Komisija tika apstiprināta, pamatojoties uz vairākām politiskajām pamatnostādnēm, ar kurām iepazīstināja Parlamentu, un tā kā šajās pamatnostādnēs tika pausta apņemšanās pārskatīt tiesību aktus, kas attiecas uz atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO);

F.

tā kā 2015. gada 22. aprīļa tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, Parlaments noraidīja 2015. gada 28. oktobrī (6), jo, lai gan audzēšana vienmēr notiek kādas dalībvalsts teritorijā, ĢMO tirdzniecība notiek pāri robežām, un tas nozīmē, ka Komisijas ierosināto valsts mēroga “tirdzniecības un izmantošanas” aizliegumu varētu būt neiespējami īstenot, ja netiek no jauna ieviesta importa robežkontrole;

G.

tā kā pašreizējā ĢM pārtikas un barības apstiprināšanas sistēma nedarbojas labi, jo, kā tika aprakstīts Francijas laikraksta “Le Monde”2015. gada 14. oktobra numurā (7), sešas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes, ko ir atļauts importēt ES, satur ģenētiskās modifikācijas, kuras nebija iekļautas novērtējumā, kad šie kultūraugi tika atļauti, un par papildu ĢM iezīmēm Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un Komisiju uzņēmums “Syngenta” informēja tikai 2015. gada jūlijā, lai gan atļauja minēto šķirņu ievešanai tika piešķirta laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam;

H.

tā kā, noraidot tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, Parlaments aicināja Komisiju atsaukt tās priekšlikumu un iesniegt jaunu priekšlikumu,

1.

uzskata, ka Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2279 pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.

uzskata, ka Komisijas lēmums turpināt darbu pie Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/2279 pieņemšanas, neraugoties uz to, ka atbildīgā komiteja pirms attiecīgā balsojuma plenārsēdē minētā lēmuma projektu noraidīja, ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktam attiecībā uz iestāžu pilnīgu savstarpēju sadarbību;

3.

uzskata, ka jebkādi īstenošanas lēmumi, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kuri satur ĢMO vai kuri sastāv vai ir ražoti no ĢMO saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 tās pašreizējā redakcijā, kas nedarbojas, būtu jāaptur līdz jaunas regulas pieņemšanai, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību;

4.

uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmums nav saderīgs ar Savienības tiesībām, jo tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1829/2003 un Regulas (EK) Nr. 396/2005 (8) mērķim, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002 (9) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

5.

aicina Komisiju atsaukt Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279;

6.

aicina Komisiju, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību, iesniegt jaunu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un ņem vērā valstu bieži paustās bažas ne tikai saistībā ar ĢMO drošumu veselībai vai videi;

7.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.