24.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 399/2

—

ņemot vērā Eiropas Ombuda 2013. gada 7. novembra īpašo ziņojumu par patstāvīgo izmeklēšanu OI/5/2012/BEH-MHZ attiecībā uz Frontex,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 1. punktu, 72. pantu, 228. panta 1. punktu (otro daļu) un 263. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 41. pantu (Tiesības uz labu pārvaldību) un 47. pantu (Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu Nr. 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi, un it īpaši tā 3. panta 7. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju 1932(2013) “Frontex — pienākumi cilvēktiesību jomā”,

—

ņemot vērā Padomes 2004. gada 26. oktobra Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex regula),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1168/2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “ES Rīcības plāns par atgriešanu” (COM(2015)0453),

—

ņemot vērā Frontex rīcības kodeksu par Frontex koordinētiem kopīgiem izraidīšanas pasākumiem;

—

ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada 15. oktobra sanāksmē pieņemtos secinājumus, jo īpaši to 2.n punktu,

—

ņemot vērā ANO 1951. gada konvenciju par bēgļu statusu (Ženēvas konvencija) un 1967. gada Ņujorkas protokolu par bēgļu statusu,

—

ņemot vērā Reglamenta 220. panta 2. punkta pirmo teikumu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0343/2015),

A.

tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulā (ES) Nr. 1168/2011, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (turpmāk “Frontex regula”) noteikts, ka Aģentūra nodrošina pamattiesību un bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību pilnīgu ievērošanu;

B.

tā kā Frontex tāpat kā citām ES struktūrām, birojiem vai aģentūrām savā darbībā ir jāievēro Pamattiesību harta un tā kā šis pienākums atbilst LESD 263. pantam, kurā paredzēts, ka “tiesību aktos par Savienības struktūru izveidi var paredzēt īpašus nosacījumus un kārtību attiecībā uz prasībām, ko fiziskas un juridiskas personas ceļ pret šo struktūru tiesību aktiem, kuru mērķis ir radīt tiesiskas sekas attiecībā uz šīm personām”;

C.

tā kā par pašreiz praksē Frontex koordinētās darbības nevar nošķirt no dalībvalstu darbībām, ko koordinē Frontex, lai Frontex (un tādējādi ar to saprotot arī ES) būtu arī tieša vai netieša ietekme uz personu tiesībām un izraisītu, vismaz, ES ārpuslīgumisku atbildību (skatīt Tiesas spriedumu lietā T-341/07, Sison III); tā kā no šādas atbildības nevar izvairīties tikai tā iemesla dēļ, ka pastāv administratīvas vienošanās, ko noslēgušas dalībvalstis, kuras ir iesaistītas Frontex koordinētās operācijās, ja šādas vienošanās ietekmē pamattiesības;

D.

tā kā Savienībai ir jāpievienojas Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai;

E.

tā kā Frontex regulas 26.a pantā paredzēta pamattiesību stratēģija un pieprasīts, lai Aģentūra izstrādātu, pilnveidotu un īstenotu šādu stratēģiju, kā arī izveidotu Konsultatīvo forumu un ieceltu pamattiesību amatpersonu;

F.

tā kā Rīcības kodeksa visām personām, kuras piedalās Frontex darbībās, 5.a punktā ir uzsvērts, ka Frontex darbību dalībnieki, cita starpā veicina informācijas par tiesībām un procesiem sniegšanu personām, kuras meklē starptautisko aizsardzību;

G.

tā kā Regulas (EK) Nr. 863/2007 9. pantā paredzēts, ka vienību dalībnieki, kas atbildīgi par uzraudzības un novērošanas darbību veikšanu pie ārējām robežām, ievēro Kopienas tiesību aktus un uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus;

H.

tā kā 2012. gadā Eiropas Ombuds uzsāka patstāvīgo izmeklēšanu par to, kā Frontex īsteno savas saistības pamattiesību jomā;

I.

tā kā Eiropas Ombuda ieteikuma projektā ir iekļauta arī individuālu sūdzību izskatīšanas mehānisma īstenošana;

J.

tā kā Eiropas Ombuds nāca arī klajā ar īpašu ziņojumu, kurā tika pieprasīta individuālu sūdzību izskatīšanas mehānisma īstenošana;

K.

tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 220. panta 2. punktu Eiropas Ombuds ziņo Parlamentam, ja viņš konstatē administratīvas kļūmes, un par šādiem gadījumiem atbildīgā komiteja var sagatavot ziņojumu;

L.

tā kā Frontex uzdevums ir nodrošināt, lai efektīvi un atbilstīgi pamattiesību noteikumiem tiktu īstenoti kopīgie noteikumi par standartiem un procedūrām dalībvalstu ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai, nodrošinot pastiprinātu dalībvalstu operatīvās sadarbības koordināciju, ciešāk koordinējot dalībvalstu savstarpējo darbību, un tā kā šīm darbībām ir nepārprotama ietekme uz cilvēktiesībām, kuru Frontex un ES nav atbilstīgi apsvērusi;

M.

tā kā Frontex kā neatņemamu savas misijas sastāvdaļu veido operatīvo sadarbību arī ar trešām valstīm tādās būtiskās jomās kā informācijas apmaiņa, risku analīze, apmācība, pētniecība un izstrāde, kopīgas operācijas (tostarp kopīgi izraidīšanas pasākumi) un izmēģinājuma projekti;

N.

tā kā saskaņā ar Frontex regulas 14. panta 1. punktu Aģentūra un dalībvalstis ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā;

O.

tā kā Frontex operatīvo sadarbību ar kompetentajām partnervalstu iestādēm veic, izmantojot sadarbības noteikumus, kuri nav juridiski saistoši un nav paredzēti starptautiskajos tiesību aktos un kuru praktiskā īstenošana nav jāuzskata par Frontex un ES starptautisko saistību īstenošanu; tā kā šī situācija rada juridisko nenoteiktību un var uzskatīt, ka tā ir pretrunā Frontex saistībām cilvēktiesību jomā;

P.

tā kā Frontex un dalībvalstīm ir kopīgi, tomēr atšķirīgi pienākumi attiecībā uz to amatpersonu veiktajām darbībām, kas nosūtītas uz vietām Frontex operāciju un izmēģinājuma projektu īstenošanai;

Q.

tā kā Frontex kompetences kopš tās nodibināšanas ir palielinājušās, un Aģentūra kā robežu pārvaldības procesā iesaistītā galvenā ieinteresētā persona būtu jāsauc pie atbildības, tostarp, ja ir izteikti apgalvojumi par pamattiesību pārkāpumiem;

R.

tā kā lielākā daļa dalībnieku Frontex operācijās ir pieaicinātās amatpersonas, ko, atbalstot šo darbību, ir nosūtījušas dalībvalstis, kas nav dalībvalsts, kurā notiek konkrētā operācija;

S.

tā kā saskaņā ar Frontex regulas 2.a pantu rīcības kodeksu piemēro visām personām, kas piedalās Aģentūras darbībās;

T.

tā kā saskaņā ar Frontex regulas 10. panta 3. punktu pieaicinātās amatpersonas, kas piedalās Frontex misijās, drīkst pildīt pienākumus un īstenot pilnvaras, tikai pamatojoties uz uzņēmējas dalībvalsts robežsargu norādījumiem un parasti viņu klātbūtnē;

U.

tā kā tas, ka Frontex operāciju laikā amatpersonas ir tērptas dažādos formastērpos, kuriem piestiprināta Frontex emblēma, apgrūtina personām noteikt, kā pakļautībā ir attiecīgā amatpersona un, galu galā, kam iesniegt sūdzību – vai nu Frontex, vai tieši attiecīgajai dalībvalstij;

V.

tā kā saskaņā ar Frontex regulas 3. panta 1.a punktu Aģentūrai dalībvalstīs nav īstenošanas pilnvaru un tā nevar sodīt dalībvalsti vai tās amatpersonas;

W.

tā kā Frontex kopīgo operāciju plāni ir tiesiski saistoši un saskaņā ar Frontex regulas 3.a panta 1. punktu par tiem ir jāvienojas Frontex izpilddirektoram un uzņēmējai dalībvalstij, apspriežoties ar iesaistītajām dalībvalstīm;

X.

tā kā Frontex jau ir izveidojusi ziņošanas par starpgadījumiem sistēmu, kurā ir iesaistīta Frontex operāciju nodaļa, Frontex juridiskā grupa un Frontex pamattiesību amatpersona, bet galīgo lēmumu pieņem Frontex izpilddirektors; tā kā, izmantojot šo sistēmu, izskata iekšējās sūdzības, kas saņemtas no Frontex darbiniekiem un pieaicinātajām amatpersonām, un tādējādi tā nav paredzēta to tiešo sūdzību izskatīšanai, kuras iesniegušas personas, kas sūdzas par savu pamattiesību pārkāpšanu;

Y.

tā kā individuālo sūdzību izskatīšanas mehānisms Eiropas līmenī jau ir ieviests Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā un Eiropas ombudu tīklā; tā kā būtu jāņem vērā, ka Frontex ir darbības aģentūra, kas pēc savas būtības atšķiras no iepriekš minētajām organizācijām;

Z.

tā kā Komisija ir apņēmusies tuvākajā nākotnē sagatavot pārskatu par Frontex,

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par patstāvīgo izmeklēšanu attiecībā uz Frontex; atbalsta Frontex centienus, kurā ir ņēmusi vērā 12 no 13 Ombuda ieteikumiem; atzīst ka Frontex pašreizējie pamattiesību aizsardzības pasākumi ir tikai daļa no ziņošanas par starpgadījumiem sistēmas un rīcības kodeksu izstrādes, veidojot Konsultatīvo forumu par pamattiesību jautājumiem un izveidojot pamattiesību amatpersonas biroju;

2.

atbalsta Eiropas Ombuda ieteikumu, ka Frontex vajadzētu izskatīt personu sūdzības par pamattiesību pārkāpumiem, kas pieļauti tās operāciju laikā, un šim nolūkam būtu jānodrošina pietiekams administratīvais atbalsts; aicina Frontex izveidot atbilstošu sūdzību izskatīšanas mehānismu, iekļaujot to ar trešo valstu kompetentajām iestādēm noslēgto sadarbības noteikumos;

3.

pauž nopietnas bažas par to, ka netiek reglamentēta trešo valstu amatpersonu izmantošana kopīgu izraidīšanas pasākumu laikā, kā tas norādīts Eiropas Ombuda ziņojumā, kā arī par pārskatatbildības trūkumu, kas tādējādi būtu vērojams vairumā cilvēktiesību pārkāpumu gadījumu, kuros iesaistītas trešo valstu amatpersonas;

4.

uzskata, ka, ņemot vērā arvien lielākās humanitārās un tiesiskās problēmas pie ES ārējam robežām un to, ka tiek pastiprinātas Frontex operācijas, ir nepieciešams mehānisms, kas ļautu izskatīt individuālas sūdzības par iespējamajiem pamattiesību pārkāpumiem, kuri tiek pieļauti Frontex operāciju gaitā vai sadarbojoties ar trešām valstīm, tādējādi kļūstot par sūdzību izskatīšanas pirmo instanci;

5.

uzskata, ka individuālu sūdzību izskatīšanas mehānisma izveide dotu personām iespēju īstenot tiesības uz efektīvu savu tiesību aizsardzību gadījumos, kad tiek pārkāptas viņu pamattiesības; atzīst, ka šāda sūdzību izskatīšanas mehānisma ieviešana palielinātu pārredzamību un pamattiesību ievērošanu arī saistībā ar Frontex sadarbības noteikumiem, jo Frontex un ES iestādes labāk apzinātos iespējamos pamattiesību pārkāpumus, kas citādi netiktu konstatēti, par tiem netiktu ziņots un tie netiktu atrisināti; uzsver, ka šis pārredzamības trūkums īpaši attiecas uz Frontex sadarbības noteikumiem, kurus Parlaments nevar demokrātiski kontrolēt, jo nav nekāda pienākuma uzklausīt Parlamentu pirms šo pasākumu noteikšanas un Parlaments nav pat informēts par to, kā tie ir īstenoti praksē;

6.

norāda, ka saskaņā ar Frontex regulu, šķiet, ka nav juridisku šķēršļu, lai ieviestu individuālu sūdzību izskatīšanas mehānismu, un ka šāds mehānisms varētu pat ietilpt Frontex regulas 26.a panta 3. punkta darbības jomā, saskaņā ar kuru pamattiesību amatpersona sekmē pamattiesību uzraudzības mehānisma darbību; norāda, ka šāds mehānisms atbilstu ES tiesību aktiem un labas pārvaldības principiem un stiprinātu Aģentūras pamattiesību stratēģijas efektīvu īstenošanu; uzskata, ka būtu jāpastiprina Frontex spējas risināt iespējamos pamattiesību pārkāpumus, jo ES tiesību aktos Aģentūras nozīme arvien palielinās, jo īpaši saistībā ar tās dalību migrācijas plūsmu pārvaldības atbalsta grupās, kas strādā “karstajos punktos”, un saistībā ar operatīvo sadarbību ar partnervalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot sadarbības noteikumus;

7.

uzskata, ka Frontex koordinējošajai lomai nevajadzētu ierobežot tās atbildību saskaņā ar starptautiskajiem un ES tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar migrantu un patvēruma meklētāju pamattiesību ievērošanas un aizsardzības nodrošināšanu; atgādina, ka visām Savienības aģentūrām un dalībvalstīm, īstenojot ES tiesību aktus, ir jāievēro Pamattiesību hartas noteikumi;

8.

uzskata — pastāv tiesiska paļāvība pieņemt, ka visās Frontex operācijas iesaistīto pušu rīcība tiek saistīta ar Frontex un plašākā nozīmē — ar ES; uzsver, ka tiesiskajām attiecībām starp Frontex un dalībvalstīm un to atšķirīgajiem, taču kopīgajiem pienākumiem nevajadzētu kavēt pamattiesību aizsardzību un šo tiesību ievērošanu kopīgu operāciju īstenošanā; atgādina, ka Aģentūra nevar sodīt dalībvalstis vai tās amatpersonas; uzskata, ka līdz ar to būtu pienācīgi jāizskata jautājums par Frontex un ES dalībvalstu kompetencēm;

9.

uzsver, ka Frontex ir vajadzīga oficiāla centrāla struktūra individuālu sūdzību izskatīšanai; ierosina, lai Frontex pamattiesību amatpersonas birojam būtu īpaši svarīga nozīme sūdzību izskatīšanā; uzskata, ka birojam jo īpaši būtu jāpārbauda sūdzību pieņemamība, jāatlasa sūdzības, jānodod tās atbildīgajām iestādēm un rūpīgi jāseko līdzi to izskatīšanai;

10.

atzinīgi vērtē to ka Frontex jau ir izstrādājusi detalizētu procedūru, atbilstīgi kurai Aģentūras darbinieki un pieaicinātās amatpersonas izskatītu iekšējos ziņojumus par nopietniem pamattiesību pārkāpumiem; norāda, ka šo procedūru jau izmanto tādu trešo personu iesniegtu sūdzību izskatīšanai, kas nav tieši iesaistītas Frontex darbībā, un iesaka turpmāk balstīties uz šo procedūru, kuras mērķis ir izveidot pilnīgu un pieejamu individuālu sūdzību izskatīšanas mehānismu; uzsver, ka Frontex vajadzētu nodrošināt, lai mehānisms atbilstu pieejamības, neatkarības, efektivitātes un pārredzamības kritērijiem;

11.

pauž nostāju, ka personām, kuras uzskata, ka viņām ir nodarījuši kaitējumu robežsargi, kas nēsā Frontex emblēmu, vajadzētu būt tiesībām iesniegt sūdzību; prasa Frontex pilnībā garantēt konfidencialitāti un neizpaust informāciju par sūdzības iesniedzēja identitāti trešām personām bez viņa vai viņas piekrišanas, ja vien tas nav likumīgi noteikts ar tiesas lēmumu; turklāt uzskata, ka Frontex būtu jānodrošina, ka tiek darīts viss iespējamais, lai sūdzību izskatīšanas gaitā būtu novērsti jebkādi interešu konflikti;

12.

atzīst, ka ir vajadzīgi drošības pasākumi, lai nepieļautu sūdzību izskatīšanas mehānisma ļaunprātīgu izmantošanu; tādēļ iesaka nepieņemt anonīmas sūdzības; tomēr uzsver, ka tas neizslēdz iespēju, ka sūdzības iesniedz labticīgas trešās puses, pārstāvot tāda sūdzētāja intereses, kas nevēlas atklāt savu identitāti; turklāt ierosina pieņemtsūdzības tikai par konkrētiem tādu cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tiek aizsargātas ar ES tiesību aktiem; uzskata, ka tam nevajadzētu kavēt Frontex sūdzību izskatīšanas procedūrā attiecībā uz iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem ņemt vērā arī citus informācijas avotus, tostarp NVO, starptautisko organizāciju un citu attiecīgo ieinteresēto pušu ziņojumus; uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri kritēriji attiecībā uz sūdzību pieņemamību un ierosina izveidot sūdzību standarta veidlapu, kurā jānorāda precīza informācija, piemēram, datums un vieta, jo tas atvieglotu lēmumu pieņemšanu par pieņemamību; ierosina, ka kritērijus un standarta veidlapas būtu jānosaka sadarbībā ar konsultatīvo forumu;

13.

uzsver, ka minētajai veidlapai jābūt pieejamai valodās, kuras migranti un patvēruma meklētāji saprot vai kuru ir pamats uzskatīt par viņiem saprotamu, un ka tajā būtu jāiekļauj visa vajadzīgā informācija par to, kā iesniegt sūdzību, tostarp praktiski norādījumi, kas sagatavoti saprotamā veidā; atgādina, ka Regulā (ES) Nr. 656/2014 jau ir paredzēta tulku, juridisko konsultantu un citu attiecīgu ekspertu pieejamība krastā; uzskata, ka būtu jānodrošina iespēja iesniegt sūdzību mutiski personai, kas nēsā Frontex emblēmu, un tas, ka sūdzību attiecīgā amatpersona pienācīgi pierakstītu; prasa Frontex padarīt sūdzību veidlapu pieejamu gan elektroniskā, ar viedtālruņiem savietojamā formātā savā tīmekļa vietnē, gan papīra formātā dalībvalstu skrīninga centros, kā arī nodrošināt iespēju šo veidlapu saņemt no Frontex darbiniekiem un pieaicinātajām amatpersonām, kas piedalās kādā Frontex operācijā;

14.

ierosina Frontex noteikt saprātīgu termiņu sūdzības iesniegšanai un nodrošināt iespēju iesniegt sūdzību pēc Frontex operācijas beigšanas; uzskata, ka tas jo īpaši attiecas uz atgriešanas operācijām; iesaka dalībvalstīm izskatīt sūdzību saprātīgā termiņā saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem;

15.

atzīst, ka iespējamās sūdzības daudzos gadījumos var attiekties uz pieaicināto amatpersonu rīcību, kuras darbojas noteiktā dalībvalsts pakļautībā, taču nēsā Frontex emblēmu; norāda, ka šie darbinieki, veicot savus uzdevumus, nēsā savas valsts uniformu, uz kurām ne vienmēr redzamā vietā ir uzvārds vai identifikācijas numurs; norāda, lai gan pieaicinātās amatpersonas pienākums ir nēsāt līdzi akreditācijas dokumentu, identifikācijas pieprasīšana var būt šķērslis sūdzības iesniegšanai par amatpersonu; ierosina, ka visām personām ar Frontex emblēmu uz uniformas redzamā vietā jābūt uzvārdam vai identifikācijas numuram;

16.

atgādina, ka Frontex nav pilnvaru uzsākt disciplinārus pasākumus pret personām, kas nav pašu darbinieki, un ka saskaņā ar Frontex regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu disciplināro pasākumu īstenošana ir amatpersonas piederības dalībvalsts ekskluzīvā kompetencē;

17.

pieņem zināšanai, ka dalībvalstis izskata sūdzības pret pieaicinātām amatpersonām ļoti dažādos veidos; pauž bažas, ka dažas dalībvalstis varētu neveikt efektīvus pēcpasākumus iespējamu pamattiesību pārkāpumu gadījumos; aicina Frontex un dalībvalstis cieši sadarboties un veikt pieredzes apmaiņu, lai nodrošinātu pienācīgus pēcpasākumus saistībā ar sūdzībām pret pieaicinātām amatpersonām;

18.

iesaka, lai pamattiesību amatpersonas birojs ar precīzi noteiktas nosūtīšanas sistēmas starpniecību nodotu sūdzību pret pieaicināto amatpersonu kompetentajai valsts iestādei; iesaka šajā sistēmā ietvert pārsūdzības mehānismu gadījumiem, kad sūdzība ir atzīta par nepieņemamu vai ir noraidīta; uzskata, ka ir ļoti svarīgi iesaistīt valstu ombudus vai jebkuras citas attiecīgas struktūras, kas ir kompetentas pamattiesību jomā un pilnvarotas izmeklēt valsts iestāžu un amatpersonu rīcību, jo pamattiesību amatpersonai nav tiesību to darīt; uzsver, ka ir nepieciešama Frontex sadarbība ar valstu cilvēktiesību struktūrām, kā arī ar dalībvalstu robežapsardzības iestādēm;

19.

iesaka noteikt obligātu apmācību ar dzimumu saistītajos jautājumos gan Frontex darbiniekiem, gan pieaicinātajiem darbiniekiem pirms došanās Frontex operācijās, jo īpaši, lai uzlabotu informētību par vardarbību dzimuma dēļ un migrējošo sieviešu neaizsargātību;

20.

uzskata, ka pamattiesību amatpersonai cieši jāsadarbojas ar attiecīgo Frontex operatīvo grupu, jāsekmē izmeklēšana, ko veic valstu iestādes, ja tas ir nepieciešams, sniedzot papildu informāciju par starpgadījumu;

21.

uzsver, ka Frontex būtu cieši jāseko sūdzību izskatīšanai, oficiāli prasot attiecīgajai dalībvalstij sniegt atsauksmes un, ja vajadzīgs, nosūtot brīdinājuma vēstuli, kurā tiktu atgādināts par iespējamu Frontex iejaukšanos, ja pēc vēstules saņemšanas nav veikti attiecīgi pēcpasākumi; atgādina, ka Frontex saistībā ar tās pienākumu uzraudzīt pamattiesību ievērošanu visās tās darbībās ir tiesības saņemt informāciju par pieaicināto amatpersonu pastrādātajiem pamattiesību pārkāpumiem; iesaka, ka Frontex ir cieši jāsadarbojas ne tikai ar valsts iestādēm, bet ar valsts cilvēktiesību iestādēm;

22.

ierosina, ka pamattiesību amatpersonai būtu jāsniedz skaidrojums sūdzības iesniedzējam, tostarp atbildīgās valsts iestādes kontaktinformāciju, ja Frontex neuzsāk attiecīgu turpmāko procedūru;

23.

atgādina, ka Frontex disciplināro procedūru var piemērot arī pieaicinātām amatpersonām un norīkotiem valstu ekspertiem, ja attiecīgā dalībvalsts tam piekrīt; atgādina, ka Frontex var pieprasīt, lai dalībvalsts nekavējoties pārtrauktu pieaicinātās amatpersonas vai norīkotā valsts eksperta līdzdalību Frontex operācijā, ja dalībvalsts nepieļauj disciplinārās procedūras veikšanu, un vajadzības gadījumā pārtrauktu šīs personas darbību pieaicināto amatpersonu grupā;

24.

aicina Frontex izpilddirektoru apsvērt iespēju atsaukt jebkuru amatpersonu, ja konstatēts, ka tā izdarījusi pamattiesību pārkāpumu, no ikvienas Frontex operācijas vai izmēģinājuma projekta; uzsver, ka tam būtu jāattiecas arī uz valsts amatpersonām no partnervalstīm, kas piedalās Frontex operācijās, kas ir daļa no to darba pienākumiem;

25.

uzskata, ka jāizpēta iespēja atsaukt finansiālo atbalstu dalībvalstīm vai apturēt dalībvalsts līdzdalību kopīgās operācijās nopietnu pamattiesību pārkāpumu dēļ; turklāt uzskata, ka, neskarot dzīvību glābšanu, jāpieņem lēmumi par operācijas apturēšanu un, visbeidzot, izbeigšanu, ja notiek nopietni un ilgstoši pamattiesību pārkāpumi;

26.

uzskata, ka skaidri kritēriji par to, kad būtu jāizbeidz Frontex operācijas, būtu jānosaka saskaņā ar ieteikumiem, ko sniedz konsultatīvais forums, pamattiesību amatpersona, citas attiecīgās ieinteresētās puses un NVO, piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) un Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM);

27.

uzsver, ka individuālo sūdzību izskatīšanas mehānismu nedrīkstētu izmantot, lai piešķirtu papildu tiesības izmantot kriminālprocesu savā labā personām, kas iesniedz sūdzību; atgādina, ka kriminālizmeklēšanu veic tikai dalībvalsts, kurā notiek operācijas;

28.

uzskata, ka individuālu sūdzību mehānisms var būt efektīvs tikai tad, ja iespējamie sūdzību iesniedzēji, kā arī amatpersonas, kas piedalās Frontex operācijās, ir informēti par indivīdu tiesībām iesniegt sūdzību, izmantojot efektīvu informācijas kampaņu, kurā ņemts vērā dzimumu aspekts, visās oficiālajās ES valodās, kā arī citās valodās, kuras patvēruma meklētāji un migranti saprot vai varētu saprast; uzskata, ka ar šadu informācijas kampaņu un pienācīgi strukturētu pieņemamības pārbaudi būtu iespējams ievērojami ierobežot potenciāli nepieņemamo sūdzību skaitu; norāda, ka pirms izraidīšanas operācijas izraidāmā persona būtu jāinformē par viņas tiesībām, tostarp tiesībām iesniegt sūdzību;

29.

ņem vērā, ka individuālo sūdzību izskatīšanas mehānismam vajadzētu būt gan efektīvam, gan pārredzamam; uzsver, ka Pamattiesību birojam jābūt pienācīgi aprīkotam un nodrošinātam ar personālu, lai izskatītu saņemtās sūdzības, un aicina nodrošināt vajadzīgos papildu resursus šim nolūkam;

30.

uzskata, ka konkrētie darba uzdevumi pamattiesību amatpersonai ir pārāk nepilnīgi un tie formulēti neprecīzi; norāda, ka patlaban šīs amatpersonas darba pienākumi ir norādīti tikai paziņojumā par vakanci; ierosina noteikumus, kuros uzskaitīti par pamattiesībām atbildīgās amatpersonas pienākumi, iekļaut Frontex regulas gaidāmajā pārskatīšanā;

31.

uzskata — lai uzlabotu Frontex pārredzamību, pārskatatbildību un efektivitāti un ļautu veikt atsevišķu sūdzību padziļinātu izmeklēšanu, informācija par Frontex līdzekļu izlietojumu būtu regulāri jāsniedz Parlamentam un jāpublicē Frontex tīmekļa vietnē;

32.

atzinīgi vērtē Eiropas ombuda, pamattiesību jomā kompetento Eiropas ombudu tīkla dalībnieku un Frontex Konsultatīvā foruma gatavību atbalstīt Frontex individuālu sūdzību izskatīšanas mehānisma izveidošanu un īstenošanu; aicina Frontex ievērot citu Eiropas struktūru, piemēram, Eiropas Investīciju bankas, labo praksi, cieši sadarbojoties ar Eiropas ombudu;

33.

ierosina Frontex un Eiropas ombudam veidot ciešu sadarbību, lai uzlabotu personu aizsardzību pret iespējamām administratīvām kļūmēm Frontex darbībā, tostarp gadījumos, kad Aģentūra veic darbību ārpus ES ārējām robežām saskaņā ar tās tiešajiem uzdevumiem;

34.

aicina dalībvalstis un partnervalstis, kas ir noslēgušas sadarbības nolīgumus ar Frontex, efektīvi sadarboties ar Aģentūru, lai nodrošinātu sūdzību izskatīšanas mehānisma netraucētu darbību; mudina Frontex sniegt tehnisku palīdzību dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm lai nodrošinātu šā mehānisma efektīvu darbību;

35.

uzsver nepieciešamību nodrošināt īpašu aizsardzību nepilngadīgajiem bez pavadības, sievietēm, kuras ir cietušas no vajāšanām viņu dzimuma dēļ, LGBTI un citām neaizsargātām grupām; iesaka Frontex vajadzības gadījumā šajos jautājumos apspriesties ar attiecīgajām ES aģentūrām;

36.

aicina Frontex sniegt publiski pieejamu informāciju par sūdzību izskatīšanas mehānismu saistībā ar tā darbības gada pārskatu; iesaka norādīt saņemto sūdzību skaitu, pamattiesību pārkāpumu veidus, attiecīgās Frontex operācijas un Frontex turpmākos pasākumu saistībā ar veikto darbību; norāda, ka šī informācija palīdzētu Frontex identificēt iespējamos trūkumus un uzlabot savas darba metodes;

37.

iesaka iekļaut noteikumus par individuālo sūdzību izskatīšanas mehānismu gaidāmajā Frontex regulas pārskatīšanā;

38.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu parlamentiem un Fronte.