22.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 316/57

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2003. gadā noteiktos mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijas kritērijus,

—

ņemot vērā Komisijas rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam (COM(2012)0795),

—

ņemot vērā Komisijas ekspertu grupas 2009. gada ziņojumu “Pārskats par ģimenes uzņēmumu jautājumiem — pētniecība, politikas pasākumi un līdzšinējie pētījumi”,

—

ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu MVU (1),

—

ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai (2),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Vispirms domāt par mazākajiem — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act”” (COM(2008)0394),

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8–0223/2015),

A.

tā kā īpašumtiesības tiek aizsargātas saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu;

B.

tā kā ģimenes uzņēmumi iepriekš ir snieguši ievērojamu ieguldījumu Eiropas tautsaimniecības atjaunošanā un tiem ir nozīmīga loma sociālās attīstības un ekonomikas izaugsmes veicināšanā, bezdarba mazināšanā, īpaši jauniešu vidū, un ieguldījumu cilvēkkapitālā sekmēšanā; tā kā vairākās paaudzēs darbojošies ģimenes uzņēmumi veicina tautsaimniecības stabilitāti; tā kā ģimenes uzņēmumiem parasti ir nozīmīga loma reģionālajā attīstībā nodarbinātības, zinātību nodošanas un reģionālās organizācijas ziņā; tā kā uz ģimenes uzņēmumiem vērstas politikas īstenošana varētu veicināt uzņēmējdarbību un motivēt Eiropas ģimenes dibināt savus uzņēmumus;

C.

tā kā saskaņā ar revidentu uzņēmuma “Ernst and Young” izdoto Ģimenes uzņēmumu gadagrāmatu 2014. gadam 85 % Eiropas uzņēmumu ir ģimenes uzņēmumi un tie nodrošina 60 % darbvietu privātajā sektorā;

D.

tā kā pastāv dažādu lielumu ģimenes uzņēmumi un tāpēc tie saskaras ar atšķirīgām grūtībām un problēmām;

E.

tā kā lielākā daļa ģimenes uzņēmumu ir MVU un tie var būt mazi, vidēji vai lieli, iekļauti vai neiekļauti publiski tirgoto uzņēmumu sarakstā; tā kā tie parasti tiek pielīdzināti MVU, neraugoties uz to, ka arī ļoti lielas starptautiskas korporācijas var būt ģimenes uzņēmumi; tā kā dažās ES dalībvalstīs dažu ģimenes uzņēmumu apgrozījums veido lielu daļu no visu uzņēmumu kopējā apgrozījuma un tādējādi dod nozīmīgu ieguldījumu darbavietu saglabāšanā, tostarp krīzes laikā, to radīšanā, izaugsmes nodrošināšanā un valsts ekonomikas panākumos; tā kā daudzi ģimenes uzņēmumi, kas vairs neatbilst MVU definīcijai, bet nav arī lielas korporācijas, neatbilst konkrēta finansējuma un attiecīgu administratīvo atvieglojumu saņemšanas prasībām; tā kā tas nepārprotami rada nevajadzīgu birokrātiju, kas, jo īpaši šādiem ģimenes uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, ir milzīgs slogs;

F.

tā kā ievērojams skaits ģimenes uzņēmumu darbojas vairākās valstīs, proti, ģimenes uzņēmuma modelim ir starptautiska dimensija;

G.

tā kā tiešie nodokļi un mantojuma tiesības ir dalībvalstu kompetencē un tā kā dažas dalībvalstis ir pieņēmušas pasākumus, lai atbalstītu ģimenes uzņēmumus un risinātu to problēmas;

H.

tā kā tiek uzskatīts, ka ģimenes uzņēmumiem ir raksturīga augsta integritāte un to saimnieciskās darbības pamatā ir attiecīgas vērtības, un tie ievieš augstus uzņēmuma sociālās atbildības standartus attiecībā uz darbiniekiem un vidi, kas rada arī labvēlīgus apstākļus ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanai; tā kā ģimenes uzņēmumi parasti nodrošina, ka zināšanas un prasmes tiks nodotas tālāk, un dažos gadījumos tiem ir būtiska nozīme sociālo saikņu veidošanā;

I.

tā kā lauksaimniecībā ģimenes lauku saimniecības ir visizplatītākais uzņēmējdarbības veids, tas lielā mērā palīdz novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos un daudzos gadījumos ir vienīgais nodarbinātības avots Eiropas reģionos, kuri atpaliek attīstības ziņā, jo īpaši rūpnieciski mazāk attīstītos reģionos; tā kā ģimenes lauku saimniecības var kalpot par paraugu sekmīgai darbībai, jo šādas saimniecības praksē parasti īsteno vides un sociālajā ziņā ilgtspējīgas aprites ekonomikas principus un sievietes kā vadītājas šajā kontekstā veicina ne tikai uz uzņēmējdarbību orientētu domāšanu, bet arī īpašas komunikācijas un sociālās prasmes;

J.

tā kā Komisijas ekspertu grupas ģimenes uzņēmumu jautājumos darbs beidzās jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem un kopš tā laika nav sākta neviena cita ES līmeņa iniciatīva; tā kā joprojām trūkst dalībvalstu un visas Eiropas mēroga pētījumu un datu, kas sniegtu izpratni par ģimenes uzņēmumu īpašajām vajadzībām un struktūrām;

K.

tā kā Eiropā nav juridiski saistošas, konkrētas, vienkāršas un saskaņotas ģimenes uzņēmumu definīcijas;

L.

tā kā minētās definīcijas trūkuma dēļ nav iespējams ES dalībvalstīs vākt salīdzinošus datus par ģimenes uzņēmumiem, lai pievērstu uzmanību to īpašajai situācijai, vajadzībām un ieguldījumam ekonomikā; tā kā šādu ticamu un salīdzināmu datu trūkums var kavēt politisko lēmumu pieņemšanu un nozīmēt to, ka ģimenes uzņēmumu vajadzības netiek ņemtas vērā;

M.

tā kā ģimenes uzņēmumiem — papildus to nozīmei ekonomikā — ir arī svarīga sociālā loma;

N.

tā kā ne visās 28 ES dalībvalstīs pastāv ieinteresēto grupu apvienības vai citas struktūras, kas nodarbojas tieši ar ģimenes uzņēmumu jautājumiem,

O.

tā kā būtu jāpalielina ES līmeņa centieni uzņēmējdarbības un jaunu uzņēmumu dibināšanas stimulēšanā un tā kā papildus tam būtu jācenšas atvieglot un stimulēt ģimenes uzņēmumu ilgtermiņa izdzīvošanu;

P.

tā kā ģimenes uzņēmuma modelis nav vienmērīgi izplatīts dalībvalstīs; tā kā nozīmīgai ģimenes uzņēmumu daļai Eiropā ir pārnacionāla dimensija un tie darbojas vairākās dalībvalstīs;

Q.

tā kā Eiropas Savienībā sievietes stundā vidēji pelna par 16 % mazāk nekā vīrieši, tā kā augsta līmeņa un vadošos amatos ir maz sieviešu un tā kā darba un atalgojuma sistēmas, ko piemēro vīriešiem un sievietēm, nav vienādas, tāpēc viņām ir grūtāk kļūt finansiāli neatkarīgām, pilnībā iesaistīties darba tirgū un panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru;

R.

tā kā bieži vien sievietēm ir maznozīmīga loma vai viņu vārds tiek izmantots fiktīvi, viņu amata vietas netiek pienācīgi atzītas vai viņu darbs nav atbilstoši atalgots, un tas lielā mērā ietekmē sociālās apdrošināšanas iemaksu, pensiju un pabalstu apmēru, kā arī viņu spēju atzīšanu, par ko liecina dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirībām (3),

1.

uzsver, ka ģimenes uzņēmumiem parasti ir raksturīga augsta sociālā atbildība pret saviem darbiniekiem, tie pārvalda resursus aktīvi un atbildīgi, kā arī kopumā ilgtspējīgi un ilglaicīgi plāno uzņēmuma ekonomisko nākotni (rīkojoties kā “godprātīgi tirgotāji”, atbildīgi īpašnieki vai pārvaldnieki), tādēļ tie sniedz būtisku ieguldījumu savu vietējo kopienu un Eiropas konkurētspējas nodrošināšanā, veidojot un saglabājot kvalitatīvas darbvietas;

2.

uzsver, ka ģimenes uzņēmumi to vēsturiskās piederības dēļ ir cieši saistīti ar konkrētu vietu un tādēļ arī rada un saglabā darbvietas mazāk pievilcīgos un lauku apvidos, šādi palīdzot novērst novecošanas un iedzīvotāju skaita samazināšanās procesu, kas skar daudzus ES apgabalus; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis rūpēties par nepieciešamo un izmaksu ziņā efektīvo infrastruktūru, lai nodrošinātu šādu uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu un jaunu uzņēmumu, konkurētspēju, atdzimšanu, izaugsmi un ilgtspēju, un veicināt starpnozaru un pārrobežu sadarbību, tādējādi palīdzot tiem augt un iziet starptautiskajā tirgū;

3.

atzīst, ka ģimenes uzņēmumi rada visvairāk darbvietu privātajā sektorā un tādēļ tas, kas veicina ģimenes uzņēmumu darbības nepārtrauktību, atjaunošanu un izaugsmi, attiecīgi veicina arī Eiropas ekonomikas nepārtrauktību, atjaunošanu un izaugsmi kopumā;

4.

norāda, ka jo īpaši augsti specializētiem ģimenes uzņēmumiem ir svarīga loma kā lielo uzņēmumu piegādātājiem un novatoriem un ka, ņemot vērā to ilgtermiņa saimniecisko darbību vairākās paaudzēs, tie attiecīgajiem uzņēmumiem sniedz būtisku drošību un tādējādi arī vērā ņemamu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē;

5.

atgādina Komisijai, ka lielākā daļa ģimenes uzņēmumu ir MVU (4) un tādēļ ir ļoti svarīgi piemērot principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, lai ES tiesību aktus labāk pielāgotu šo uzņēmumu reālajai situācijai un vajadzībām un ļautu šiem uzņēmumiem gūt labumu no finansēšanas programmām un samazinātas birokrātijas;

6.

norāda, ka ģimenes uzņēmumiem var būt svarīga loma, veicinot minoritāšu un nepietiekami pārstāvēto grupu iesaistīšanos vietējā ekonomikā;

7.

norāda, ka, tā kā starp ģimenes locekļiem valda lielāka uzticība, ģimenes uzņēmumi ir ļoti elastīgi un spēj ātri pielāgoties vides un sociālajām pārmaiņām; turklāt ilglaicīga darbība tirgus nišās ļauj ģimenes uzņēmumiem labāk apzināt jaunas iespējas un inovācijas;

8.

atzīmē, ka ģimenes uzņēmumiem bieži vien ir ievērojami augstāks pašu kapitāla līmenis nekā citiem uzņēmumiem, ka šis augstais pašu kapitāla līmenis nodrošina uzņēmumu un visas tautsaimniecības ekonomisko stabilitāti un tajā pašā laikā dod iespējas veikt turpmākus ieguldījumus uzņēmumā, tāpēc tas nebūtu jāierobežo;

9.

šajā sakarībā aicina dalībvalstis nodrošināt, lai valsts noteikumiem par mantojuma un dāvināšanas nodokļiem, parādsaistībām un pašu kapitālu, kā arī par uzņēmumu nodokļiem būtu drīzāk atbalstoša, nevis diskriminējoša ietekme uz ģimenes uzņēmumiem tik svarīgo pašu kapitāla finansēšanu; atgādina, ka tiešie nodokļi un mantojuma tiesības ir dalībvalstu kompetencē; tādēļ aicina dalībvalstis savos nodokļu kodeksos pārskatīt stimulus uzņemties parādsaistības, novērtējot to ietekmi uz uzņēmumu finansēšanas struktūru un ieguldījumu līmeni, un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kapitāla finansējumu salīdzinājumā ar parādsaistību finansējumu, lai neradītu šķēršļus īpašuma mantošanai un ģimenes uzņēmumu ilgtermiņa darbības izredzēm; aicina Komisiju un dalībvalstis pārbaudīt, vai no godīgas konkurences aspekta nodokļu sistēmās netiek diskriminēts pašu kapitāla finansējums;

10.

uzsver, ka uzņēmuma finansējuma ilglaicīga nodrošināšana ir kļuvusi par galveno konkurētspējas faktoru; šajā sakarībā uzsver starptautiskā finanšu tirgus struktūru stabilitātes nozīmi; aicina Komisiju nodrošināt, ka finanšu tirgus regulējums nevajadzīgi neapgrūtina uzņēmumus;

11.

aicina Komisiju apsvērt to personu loka paplašināšanu, kas saņem finansējumu no visiem MVU un/vai individuāliem uzņēmējiem paredzētiem instrumentiem, jo īpaši no Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas (COSME), tajā iekļaujot arī ģimenes uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu;

12.

uzsver, ka finanšu krīzes un negatīvā ekonomikas cikla dēļ daudzas ģimenes uzņēmumu funkcijas netiek pietiekami finansētas un ka ir svarīgi nodrošināt ģimenes uzņēmumiem brīvu un ātru piekļuvi citiem finansējuma avotiem;

13.

šai sakarībā atgādina, ka ir svarīgi veicināt ģimenes uzņēmumiem domātus alternatīvu aizdevumu veidus, piemēram, krājaizdevu sabiedrības;

14.

konstatē, ka 35 % uzņēmumu, kas neiegulda ārvalstu tirgos, tā rīkojas, jo tiem trūkst zināšanu par minētajiem tirgiem un pieredzes internacionalizācijā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis, jo īpaši mazākajiem ģimenes uzņēmumiem, darīt pieejamu informāciju par uzņēmumu starptautiskas darbības iespējām, izmantojot MVU internacionalizācijas portālu un Eiropas Puduru sadarbības platformu (ECCP), un nodrošināt labāku piekļuvi pieredzes un paraugprakses apmaiņai, kā arī iespējas īstenot internacionalizāciju ar interneta starpniecību; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt arī atbalsta darbības uzņēmumiem, kuri plāno ieguldīt starptautiskajos tirgos, piemēram, sniedzot tiem informāciju vai eksporta kredīta garantijas, novēršot tirdzniecības šķēršļus un veicinot speciālu izglītību par uzņēmējdarbību un ģimenes uzņēmumu kultūru;

15.

norāda, ka palielināta ģimenes uzņēmumu internacionalizācija sniedz lielākas ekonomiskās izaugsmes un darbvietu izveides iespējas; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt palīdzību mazākajiem ģimenes uzņēmumiem, lai tie varētu labāk izmantot digitālo infrastruktūru;

16.

atzīst, ka fiskālo, tiesisko un administratīvo vidi, kurā darbojas ģimenes uzņēmumi (un īpašnieku pārvaldīti uzņēmumi), nosaka uzņēmējdarbību regulējošo tiesību aktu un privāttiesību kopējā ietekme;

17.

atzīmē, ka 87 % ģimenes uzņēmumu ir pārliecināti, ka kontrole pār uzņēmumu ir viens no veiksmīgas darbības galvenajiem faktoriem (5); atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam (6), uzņēmuma īpašumtiesību nodošana tāpat kā pārvaldības nodošana nākamajai paaudzei ģimenes uzņēmumiem sagādā vislielākās problēmas;

18.

norāda, ka maziem un vidējiem ģimenes uzņēmumiem pastāvīgi ir vajadzīgas inovācijas un jaunu prasmju un talantu piesaiste; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt stimulus mazākajiem ģimenes uzņēmumiem, lai tie uzņemtos izaugsmes risku, īstenotu darbinieku apmācību un piesaistītu zināšanas no ārpuses;

19.

aicina dalībvalstis vienkāršot administratīvās procedūras un nodokļu sistēmas, īpaši ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu un ģimenes uzņēmumu specifiskās problēmas;

20.

mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus digitālās uzņēmējdarbības un digitālo prasmju attīstīšanai, lai ģimenes uzņēmumi varētu pilnībā izmantot digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības;

21.

tādēļ aicina dalībvalstis uzlabot juridiskos pamatnoteikumus ģimenes uzņēmumu nodošanai un izveidot speciālus šādu uzņēmumu nodošanai domātus finanšu instrumentus, lai tādā veidā novērstu likviditātes grūtības, nodrošinātu ģimenes uzņēmumu izdzīvošanu un izvairītos no ārkārtas pārdošanas; aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt īpašu apmācību ģimenes uzņēmumiem par uzņēmumu nodošanu, pārvaldības struktūrām, īpašnieku un inovāciju stratēģijām, jo īpaši valstīs, kurās vēsturisku iemeslu dēļ ģimenes uzņēmumu modelis vēl nav pārāk labi nostiprinājies, jo tas veicinātu šādu uzņēmumu ilgtermiņa panākumus, jo īpaši saistībā ar uzņēmumu nodošanu;

22.

uzsver, ka ģimenes uzņēmumiem nepieciešama tieša saikne ar izglītības pasākumiem, lai tie būtu pastāvīgi informēti par jaunāko labas uzņēmumu pārvaldības praksi; tādēļ uzsver, ka ģimenes uzņēmumiem ir būtiska loma profesionālās izglītības reformu sekmīgā īstenošanā un mācekļa vietu skaita palielināšanā; konstatē, ka, vērtējot ilgtermiņā, labi funkcionējošas profesionālās apmācības sistēmas varētu palīdzēt novērst speciālistu trūkumu un mazināt jauniešu bezdarbu; norāda, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu veicināt paraugprakses apmaiņu par to, kā profesionālās izglītības sistēmas varētu radīt labākos iespējamos pamatnosacījumus tam, lai ģimenes uzņēmumi ieguldītu mācekļu prakses vietās;

23.

norāda, ka ir jārisina citas problēmas, ar kurām saskaras ģimenes uzņēmumi, piemēram, grūtības atrast un saglabāt apmācītus darbiniekus, un atzīmē, cik svarīgi ir pastiprināt izglītību uzņēmējdarbības jomā un apmācību par ģimenes uzņēmumu specifisko pārvaldību;

24.

uzsver, cik svarīgas ir ES finansētas apmācības shēmas mazajiem uzņēmējiem, kuras ļauj ģimenes uzņēmumu īpašniekiem pielāgot savus uzņēmumus videi, kura strauji mainās un kuru ietekmē arvien pieaugošā globālā ekonomikas integrācija, jaunu tehnoloģiju parādīšanās un virzība uz mazoglekļa un videi saudzīgāku ekonomiku;

25.

norāda, ka uzņēmējdarbības veicināšana skolās un citās izglītības iestādēs ir būtiski svarīga, lai veicinātu uzņēmējdarbības domāšanu; turklāt norāda, ka izglītības programmās vajadzētu iekļaut tādus īpašus ģimenes uzņēmumu jautājumus kā īpašumtiesības, mantojums un ģimenes pārvaldība, paralēli sniedzot vispārīgāku informāciju, piemēram, par inovāciju nozīmi uzņēmējdarbības atklāšanā no jauna;

26.

mudina dalībvalstis ņemt vērā oficiālo un neoficiālo, ikdienišķo un nepamanāmo darbu, ko veic ģimenes locekļi, tostarp arī ģimenes uzņēmumos, un aicina dalībvalstis nodrošināt skaidru tiesisko regulējumu;

27.

uzsver, ka ģimenes uzņēmumu ieguldījumus inovācijās varētu palielināt, veicinot šo uzņēmumu dalību privātā un valsts sektora partnerībās un uzņēmējdarbības puduros un stimulējot to sadarbību ar pētnieciskajiem institūtiem;

28.

aicina Komisiju regulējuma uzlabošanas nolūkā veikt to spēkā esošo tiesību aktu analīzi, kuri ietekmē ģimenes uzņēmumu darbību, lai apzinātu visas problēmas un šķēršļus to izaugsmei;

29.

aicina Komisiju uzdot veikt periodiskus un pietiekami finansētus pētījumus, kuros tiek analizēta īpašumtiesību ietekme uz uzņēmuma panākumiem un izdzīvošanu un kuros uzmanība tiek pievērsta ģimenes uzņēmumu īpašajām problēmām, un ierosināt Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm visā Eiropā statistiski izmantojamu “ģimenes uzņēmuma” definīciju, kura tiktu izstrādāta sadarbībā ar Eurostat un kurā ņemtu vērā atšķirīgos apstākļus dalībvalstīs; turklāt aicina Komisiju izmantot esošo darba grupu datu vākšanai par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai iegūtu pietiekami daudz datu, tostarp par ģimenes uzņēmumiem visās dalībvalstīs, varētu salīdzināt dažāda lieluma ģimenes uzņēmumu situāciju un vajadzības, kā arī ģimenes uzņēmumu un citu uzņēmumu situāciju, izplatīt informāciju un apmainīties ar zinātību un paraugpraksi visā ES, piemēram, izveidojot ģimenes uzņēmumu kontaktpunktu Komisijā un vislabākajā veidā izmantojot tādas programmas kā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, un radītu iespēju sniegt precīzāku atbalstu;

30.

aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par to, cik lielā mērā būtu iespējama 2003. gadā pieņemtās Eiropas MVU definīcijas paplašināšana, lai tajā papildus tīri kvantitatīviem kritērijiem iekļautu arī kvalitatīvus kritērijus, kuros ņemtas vērā īpašumtiesības uzņēmumā, tostarp īpašumtiesību, kontroles un pārvaldības savstarpējā atkarība, tas, ka risku un atbildību uzņemas tikai pati ģimene, uzņēmuma sociālā atbildība un, vispārīgi, personības aspekts uzņēmuma vadībā, arī darbinieku līdzdalība uzņēmuma darbības vadībā, un par to, kā tas ietekmētu ģimenes uzņēmumus, piemēram, attiecībā uz valsts atbalsta saņemšanu un atbilstības noteikšanu;

31.

aicina Komisiju tikmēr saistībā ar likumdošanas ietekmes novērtējumu veikt priekšizpēti “ģimenes uzņēmumu testam” (politikas jomās, kas attiecas, piemēram, uz īpašumu, pārvaldības struktūrām vai privātumu), kas būtu modelēts, pamatojoties uz MVU testu, un apmierinošu pētījuma rezultātu gadījumā pēc iespējas ātri to ieviest, lai jau iepriekš noteiktu atsevišķu tiesību aktu ietekmi uz ģimenes uzņēmumiem un tie netiktu noslogoti ar nevajadzīgu birokrātiju un apgrūtinošiem šķēršļiem, jo īpaši uzmanību vēršot uz uzņēmējdarbības tiesību un privāttiesību kopējo ietekmi;

32.

norāda, ka atšķirības, piemēram, nodokļu tiesību aktos, subsīdiju shēmās vai atšķirīga Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošana kaimiņvalstīs var radīt grūtības uzņēmumiem, piemēram, ģimenes uzņēmumiem, pierobežas reģionos; tādēļ aicina dalībvalstis pārskatīt valsts tiesību aktu projektu un Eiropas Savienības tiesības aktu īstenošanai izvēlēto metožu ietekmi uz uzņēmumiem, piemēram, ģimenes uzņēmumiem, pierobežas reģionos;

33.

aicina Komisiju tās struktūrās izveidot tādu pastāvīgu darba grupu, nosakot tās darbības jomu, kas nodarbotos īpaši ar ģimenes uzņēmumu vajadzībām un īpatnībām, regulāri ziņotu Parlamentam un dalībvalstīm, veicinātu paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstu ģimenes uzņēmumu organizācijām un izplatītu pamatnostādnes, un standarta tekstus un risinājumus, lai palīdzētu ģimenes uzņēmumiem pārvarēt tiem raksturīgās problēmas; aicina Komisiju arī izveidot vienotus kontaktpunktus uzņēmumiem, kas būtu Eiropas līmeņa kontaktpersona ģimenes uzņēmumiem un interešu grupām, risinot specifiskus jautājumus, jo īpaši saistībā ar Eiropas tiesību aktiem un piekļuvi ES finansējumam;

34.

uzsver sieviešu svarīgo nozīmi uzņēmējdarbībai ģimenes uzņēmumos; aicina Komisiju sākt pētījumu par sieviešu lomu ģimenes uzņēmumos Eiropā un novērtēt iespējas, ko sniedz ģimenes uzņēmumi, nodrošinot sieviešu lomas palielināšanos, vienlīdzīgas iespējas un darba un ģimenes dzīves līdzsvaru; uzsver, ka ģimenes uzņēmumos ir jāaizsargā sieviešu tiesības uz mantojumu tādā pašā mērā kā vīriešu tiesības, veicinot vienlīdzīgu tiesību kultūru sievietēm un vīriešiem, kas sekmē sieviešu darbību ģimenes uzņēmumos, tostarp vadošajos amatos; uzsver arī to, ka ģimenes uzņēmumiem būtu jāievēro tiesību normas attiecībā uz darbinieku sociālo apdrošināšanu, iemaksām pensijas kapitālā un drošas darba vides standartiem;

35.

vēlreiz atgādina dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām iestādēm, cik svarīgi ir pietiekamā apjomā nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus aprūpes pakalpojumus bērniem, gados vecākām un citām apgādājamām personām, noteikt nodokļu stimulus uzņēmumiem un citus kompensāciju veidus, ar kuriem palīdzētu sievietēm un vīriešiem, kas ir darba ņēmēji, pašnodarbinātas personas vai vadītāji ģimenes uzņēmumos, līdzsvarot ģimenes un darba pienākumus;

36.

uzsver, ka ir vajadzīgi atsevišķi un pienācīgi atalgoti maternitātes, paternitātes un bērnu kopšanas atvaļinājumi, kas atbilst darba ņēmēju, pašnodarbinātu personu un darba devēju vajadzībām;

37.

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Eiropas sieviešu uzņēmējdarbības vēstnieču tīklu un Eiropas mentoru tīklu uzņēmējām, lai veicinātu to atpazīstamību;

38.

konstatē, ka ģimenes lauksaimniecības uzņēmumi zemes īpašuma dēļ ir piesaistīti konkrētai ģeogrāfiskās atrašanās vietai; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis rūpēties par to, lai šo ģimenes uzņēmumu turpmāko pastāvēšanu īpaši neapdraudētu pārāk liela birokrātija; vērš uzmanību uz to, ka sievietēm ir nozīmīga loma ģimenes lauku saimniecību vadīšanā, un aicina dalībvalstis atbalstīt īpaši sievietēm lauksaimniecēm paredzētu uzņēmējdarbības apmācību, lai vēl vairāk stiprinātu sieviešu iesaistīšanos ģimenes lauku saimniecībās;

39.

aicina Komisiju visā Savienībā stiprināt uzņēmējdarbības garu, ņemot vērā ģimenes uzņēmumu lielo nozīmi ES ekonomikā, un veidot ekonomisko izcilību veicinošu vidi;

40.

aicina Komisiju steidzami izstrādāt paziņojumu, kurā tiktu analizēta ģimenes uzņēmumu loma, lai līdz 2020. gadam stiprinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi, izstrādāt ceļvedi, kurā uzskaitīti pasākumi ES ģimenes uzņēmumu ekonomiskās vides un attīstības stiprināšanai un izpratnes par īpaši ģimenes uzņēmumiem svarīgajām, risināmajām problēmām veicināšanai, un uzlabot to konkurētspēju un iespējas uzsākt starptautisko darbību un radīt darbvietas;

41.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.