11.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 265/130

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 6., 8. un 21. pantu,

—

ņemot vērā 2012. gada 29. marta ieteikumu Padomei par Eiropas Demokrātijas fonda (EDF) iespējamo izveides kārtību (1),

—

ņemot vērā 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam (2),

—

ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā (3),

—

ņemot vērā ES 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, ko Padome pieņēma 2014. gada 23. jūnijā,

—

ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 235/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē (6),

—

ņemot vērā 2009. gada 18. maija Padomes secinājumus “Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai — izveidot uzlabotu ES sistēmu” (7),

—

ņemot vērā Padomes 2009. gada 17. novembra secinājumus par demokrātijas atbalstu Eiropas Savienības ārējās attiecībās (8),

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 13. decembra secinājumus, kuros bija ietverts 2010. gada progresa ziņojums un izmēģinājuma valstu saraksts (9),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku (10),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 1. decembra secinājumus par Eiropas Demokrātijas fondu (11),

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. jūnija secinājumus par cilvēktiesībām un demokrātiju (12) un Padomes 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju (13),

—

ņemot vērā Padomes 2013. gada 31. janvāra secinājumus par ES atbalstu attiecībā uz ilgtspējīgām pārmaiņām pārejas sabiedrībās (14),

—

ņemot vērā ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2015. gada 4. marta kopīgo apspriešanās dokumentu “Ceļā uz jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku” (JOIN(2015)0006),

—

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta 2013. gada pārskatu (15),

—

ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs. Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana” (COM(2011)0303),

—

ņemot vērā toreizējam Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Jerzy Buzek un toreizējai Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un priekšsēdētāja vietniecei Catherine Ashton adresēto 2011. gada 25. novembra vēstuli par atbalstu EDF izveidei,

—

ņemot vērā EDF valdes 2014. gada 3. decembra lēmumu atcelt sākotnējos EDF darbības ģeogrāfiskos ierobežojumus,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 132. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0177/2015),

A.

tā kā demokrātijas veicināšana un atbalstīšana, tiesiskums un cilvēktiesību un pamatbrīvību universāluma un nedalāmības ievērošana atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 21. pantam un ES Pamattiesību hartai spieder pie ES ārpolitikas pamatmērķiem;

B.

tā kā ES uzskata, ka īstenas demokrātiskas kultūras veicināšanā izšķirīgs demokrātijas veidošanas procesā ir atbildības princips;

C.

tā kā daudzās ES dalībvalstīs pēdējos gadu desmitos ir sekmīgi īstenots sabiedrības demokrātiskas pārveides process, un šīs valstis šajā jomā ir uzkrājušas lielu pieredzi, kas varētu būt noderīga EFD darbā un kuru var un vajag izmantot ekspertu un politiskajā līmenī EFD darbam;

D.

tā kā notikumi, kas norisinājušies Arābu pavasarī un austrumu kaimiņreģionā, ir izraisījuši cilvēktiesību veicināšanai un demokrātijas atbalstam izmantoto ES politikas instrumentu pārveidi;

E.

tā kā vairākās pasaules valstīs, kurās darbojas EDF, mazinās leģitīmas pilsoniskās sabiedrības rīcības brīvība un pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansēšanas iespējas, jo autoritāri režīmi izmanto arvien sarežģītākus līdzekļus, kā ierobežot NVO un demokrātiju atbalstošu personu un organizāciju, tostarp EDF finansējuma saņēmēju, darbu;

F.

tā kā ES kaimiņvalstīm pēdējos gados ir bijis jārisina daudzi politiski, drošības un ekonomikas problēmuzdevumi, kas nelabvēlīgi ietekmē demokratizācijas centienus un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

G.

tā kā valstīs, kurās darbojas EDF, ir jāveicina objektīvas un neatkarīgas informācijas pieejamība un jāstiprina plašsaziņas līdzekļu vide, tostarp interneta un sociālie plašsaziņas līdzekļi, aizsargājot plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvību un cīnoties ar visiem sociālās un politiskās cenzūras veidiem; tā kā šajās valstīs ir arī jāatbalsta demokratizācijas centieni, tostarp jānostiprina tiesiskums un cīņa pret korupciju;

H.

tā kā EDF izveide līdztekus citām ES programmām, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam (EIDHR) un Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) pilsoniskās sabiedrības instrumentam, papildina ierasto uz valsti orientēto pieeju ar līdzsvarotāku, ilgākam termiņam paredzētu un uz sabiedrību orientētu perspektīvu, kas ir ļoti nepieciešama un kurā uzmanība ir pievērsta tiešai sadarbībai ar vietējām un reģionālām aktīvistu kustībām un demokrātiski noskaņotiem politikā iesaistītiem dalībniekiem;

I.

tā kā tādu demokrātijas atbalsta pasākumu ietekmes novērtējums, kādus, piemēram, veic EDF, pēc savas būtības ir grūts uzdevums, jo īpaši ne tikai tāpēc, ka politisko pārmaiņu procesi attiecīgajās valstīs ir pēc būtības nelineāri un notiek ilgtermiņā, bet arī tāpēc, ka šie pasākumi ir konfidenciāla rakstura;

J.

tā kā jaunās informācijas tehnoloģijas un sociālie mediji ir kļuvuši par nozīmīgiem instrumentiem cīņā par demokrātiju un tādēļ tiem jāieņem izcila vieta Eiropas demokrātijas atbalsta darba kārtībā;

K.

tā kā uz 2015. gada 30. jūniju EDF bija finansējis 186 iniciatīvas, piešķirot kopā vairāk par 5,2 miljoniem EUR dienvidu kaimiņreģionā un vairāk nekā 5,3 miljonus EUR austrumu kaimiņreģionā un citur;

L.

tā kā EDF darbību finansē ar unikālu līdzfinansēšanas režīmu, administratīvo budžetu nodrošinot Komisijai, bet praktisko darbību — no dalībvalstu un trešo valstu maksājumiem;

1.

atzinīgi vērtē EDF līdzšinējo darbu, ņemot vērā pašlaik sarežģīto starptautisko stāvokli, un uzskata, ka tas ir sasniedzis savu galveno mērķi, proti, “sekmēt un veicināt demokratizāciju un stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas ieviešanu valstīs, kurās norisinās pārejas process, un sabiedrībās, kas cīnās par demokratizāciju” (16), tostarp “sniedzot atbalstu tiem, kam tā trūkst” cīnoties pret korupciju, veicinot dialogu par daudzveidību un nevardarbību, veicinot sociālo un politisko līdzdalību un aizsargājot aktīvistus un žurnālistus, kas uz vietām dara visu iespējamo, lai nodrošinātu un paātrinātu demokrātisko procesu sākšanos, padarot pieejamāku taisnīgumu;

2.

ar gandarījumu atzīst, ka, neraugoties uz īso darbības laiku, ierobežotajiem līdzekļiem un grūtībām novērtēt demokrātijas atbalsta pasākumu ietekmi, EDF pilda Parlamenta ieteikumus un kvalitatīvi papildina to atbalstu, ko ES jau sniedz demokrātijai, izmantojot ātru, elastīgu, augšupvērstu un uz pieprasījumu balstītu finansēšanas režīmu sniedza tieši saņēmējiem finansiāli izdevīgākajā veidā un papildinot citus ES instrumentus, pateicoties EDF valdes nelielajam administratīvajam slogam un EDF noteikto procedūru vienkāršumam;

3.

uzskata, ka EDF kā demokrātijas atbalsta līdzeklis ir palīdzējis samazināt gan politisko, gan personīgo risku;

4.

uzsver pilnīgu un pastāvīgu atbalstu ES plaši sazarotajiem centieniem atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālās kustības un aktīvistus visā pasaulē; atkārtoti pauž savu nostāju, ka ir svarīgi nodrošināt EDF darbību un jau esošo ES ārējo finansēšanas instrumentu, jo īpaši EIDHR un Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (EKI), komplementaritāti, jo to visu mērķis ir veicināt demokrātijas principu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu ES robežu tuvumā;

5.

atzinīgi vērtē EDF konsekvento iesaistīšanos vārda un biedrošanās brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvības, tiesiskuma veidošanas un nostiprināšanas, cīņas pret korupciju, sociālā un politiskā plurālisma atbalstīšanā — centienos, kuru nolūks ur veicināt demokrātisku režīmu izveidošanos gan ES austrumu, gan dienvidu kaimiņvalstīs;

6.

uzskata, ka EDF īstenotās iniciatīvas ir pierādījušas fonda unikālās vienojošās un trūkumu novēršanas spējas gadījumos, kad nebija iespējams iegūt ES dalībvalstu un trešo valstu finansējumu;

7.

prasa ES un dalībvalstīm izstrādāt holistisku pieeju, lai atbalstītu politisko pāreju un demokratizāciju trešās valstīs, kas ietver cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskuma veicināšanu, pārredzamību, pārskatatbildību, saskaņu, likumību un demokrātisko institūciju, tostarp likumdošanas iestāžu, nostiprināšanu;

8.

aicina EDF dibinātājas puses, jo īpaši visas dalībvalstis un Komisiju dot ieguldījumu vai palielināt sava ieguldījuma daļu EDF saskaņā ar saistībām, ko tās ir uzņēmušās;

9.

atgādina, ka 2015. gadā 26. aprīlī EDF finansējumu ir apsolījušas un iemaksājušas tālāk minētās dalībvalstis: Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovākija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija, bet pārējās 12 dalībvalstis vēl to nav izdarījušas;

10.

uzsver, ka nolūkā saglabāt un turpmāk attīstīt EDF efektivitāti, ir būtiski svarīgi ilgtermiņā nodrošināt pietiekamu, stabilu, pārredzamu un paredzamu finansējumu;

11.

aicina Komiosijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās komisāru nesen sāktajā EKP pārskatīšanā ņemt vērā EDF pievienoto vērtību un apsvērt iespējas, kā EDF nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu;

12.

aicina Beļģiju vismaz izvērtēt iespēju atmaksāt daļu vai visus no EDF un tā darbiniekiem saņemtos nodokļu ieņēmumus, piešķirot tos kā finansējumu EDF projektiem; atgādina, ka saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem EDF darbojas kā privāts fonds;

13.

atzinīgi vērtē finanšu ieguldījumus no Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un dažām Dienvideiropas dalībvalstīm; aicina pārējās dienvidu dalībvalstis, no kurām vairākām ir īpaši ciešas vēsturiskas, ekonomiskas vai kultūras saites ar dienvidu kaimiņvalstīm, pielikt īpašus pūliņus, lai dotu ieguldījumu EDF, piešķirot finansējumu vai norīkojot fonda labā strādāt darbiniekus;

14.

atzinīgi vērtē finanšu ieguldījumu, ko EDF saņēmis no tādiem ES partneriem kā Šveice un Kanāda; mudina citas valstis, jo īpaši Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, atbalstīt EDF;

15.

aicina visus EED donorus nodrošināt EDF Izpildkomitejas pilnīgu autonomiju, izraugoties līdzekļu saņēmējus, pamatojoties uz valdes apstiprinātu darba plānu, un aicina izbeigt līdzekļu iezīmēšanu pēc līdzekļu devēja konkrētām valstīm vai projektiem;

16.

prasa nostiprināt EDF sekretariāta spējas, kas izpaustos arī kā pienācīgs cilvēkresursu nodrošinājums, kas ļautu tam paveikt savus jaunos uzdevumus;

17.

mudina dalībvalstis materializēt izteikto interesi par valstu ekspertu nosūtīšanu uz EDF sekretariātu;

18.

atzinīgi vērtē EDF darbības ģeogrāfisko ierobežojumu atcelšanu, kas pieņemta fonda valdes 2014. gada 3. decembra sanāksmē;

19.

pauž atzinību EDF par ģeogrāfiskā līdzsvara saglabāšanu starp ES austrumu un dienvidu kaimiņreģioniem projektu finansēšanā;

20.

uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi EDF līdzekļu saņēmējiem nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu ilgtermiņā, nostiprinot papildinošas saiknes ar citiem divpusējiem līdzekļu devējiem un Eiropas ārējiem finanšu instrumentiem, jo īpaši EIDHR, kas attiecīgos gadījumos, kad tas ir lietderīgi, varētu pārņemt savā ziņā vidēja termiņa finansiālo atbalstu “nobriedušiem” EDF līdzekļu saņēmējiem, un šajā nolūkā:

21.

aicina EDF turpināt aktīvi strādāt valstīs, kur iespējas piešķirt ārēju finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti apgrūtinātas vai gadījumos, kad valsts finansējums ir diskriminējošs un to piešķir tikai zināmām organizācijām vai pilsoniskajām sabiedrībām; atbalsta EDF centienus izpētīt inovatīvus līdzekļus, lai atbalstītu pārmaiņu aģentus īpaši sarežģītā politiskā vidē;

22.

stingri mudina valdi turpināt atbalstīt demokrātiskos politiskos aktīvistus un sniegt finansējumu iekļaujošiem politiskiem procesiem; uzskata, ka EDF jāiesaistās un jāatbalsta jaunu politisko partiju veidošanās un to konsolidācija ar skaidru apņemšanos ievērot demokrātiskos principus, kad vien tas ir iespējams partnerībā ar esošajiem politiskajiem fondiem;

23.

atzinīgi vērtē EDF uzraudzības un novērtēšanas norādījumus; tomēr uzsver, ka šiem īstenošanas norādījumiem jābūt samērīgiem ar EDF darbības vērienu un cilvēkresursiem;

24.

mudina EDF arī turpmāk ņemt vērā jaunu tehnoloģiju izstrādi, integrējot dotācijās ar tehnoloģijām saistītu atbalstu;

25.

atzinīgi vērtē EDF dotācijas, kas piešķirtas saņēmējiem Ukrainā, kas ir sekmīgs piemērs efektīvajam atbalstam politiskajiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kuri pēc tam kļūst par demokrātiski ievēlētiem pārstāvjiem; atzinīgi vērtē EED atbalstu, ko tās sniedz visiem demokrātijas veicināšanas aktīvistiem, kas darbojas ES kaimiņvalstīs, tādējādi cenšoties uzturēt konsolidētu demokrātisko režīmu attīstību;

26.

atzinīgi vērtē EDF dotācijas, kas piešķirtas saņēmējiem dažās dienvidu kaimiņreģiona valstīs, jo tās demonstrē EDF demokrātijas veicināšanas pievienoto vērtību īpaši nelabvēlīgā vidē;

27.

stingri mudina EDF pievērst lielāku uzmanību grupām, kas cieš no sociālas atstumtības vai politiskas marginalizācijas, cita starpā atbalstot sieviešu kustības, kuru mērķis ir veicināt sieviešu tiesības un lielāku sieviešu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, etniskās un lingvistiskās minoritātes, LGBTI cilvēktiesību aktīvistus, reliģiskās minoritātes, kuras tiek vajātas, un pilsoniskos aktīvistus, kas saistīti ar reliģiskajām kopienām, kā arī vietējās kustības, neaizsargātas vai jaunas politiskās kustības, arodbiedrības, blogerus un jauno plašsaziņas līdzekļu aktīvistus;

28.

aicina EDF izvērst, kad un ja tas ir vajadzīgs, sadarbību pilsonisko aktīvistu grupām, kas saistītas ar reliģiskajām kopienām, tostarp reliģiskajām minoritātēm, kuras tiek vajātas; atgādina, ka baznīca bija svarīga Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu komunistisko režīmu pretiniece un tai bija svarīga loma šo reģionu valstu demokrātiskas pārveides procesos;

29.

mudina EDF pastiprināt savu atbalstu jauniem līderiem un jaunievēlētiem sieviešu, jauniešu vai minoritāšu pārstāvjiem politiskās pārejas valstīs;

30.

aicina dalībvalstis ar EDF starpniecību turpināt sniegt finansiālu palīdzību Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai un medijiem; norāda, ka nesenie notikumi, piemēram, ierobežojumi, kas noteikti pilsoniskās sabiedrības organizācijām, politiskās opozīcijas apspiešana un agresīvas mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas valsts kontrolētajos plašsaziņas līdzekļos acīmredzami kalpo, lai apzināti veidotu pamatu ārkārtīgi nacionālistiskam politiskajam klimatam, kam ir raksturīga antidemokrātiska retorika, represijas un naida runas;

31.

atzinīgi vērtē to, ka EDF saskaņā ar EDF statūtu 8. panta 4. punktu pirmo reizi ir iesniedzis savu gada ziņojuma Ārlietu komitejā; uzsver, cik svarīgi ir to sagatavot ik gadu, un ka tā ir laba iespēja analizēt informāciju un panākt jaunu sinerģiju;

32.

prasa nodrošināt reālu saikni starp EDF, Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupu (DEG) un attiecīgajām parlamentārajām komitejām un pastāvīgajām delegācijām; mudina EP deputātus atbalstīt EDF un izcelt EDF darbu attiecīgos pasākumos un EP delegāciju apmeklējumu laikā uz trešām valstīm, tostarp tiekoties ar atbalsta saņēmējiem;

33.

prasa izvērst sadarbību starp EDF, tā atbalsta saņēmējiem un Saharova balvas tīklu;

34.

aicina EDF turpināt izvērst sadarbību ar Parlamenta Jauno līderu forumu;

35.

mudina gan dalībvalstis, gan ES iestādes nodrošināt demokratizācijas veicināšanas centienu īstenu iekšēju un ārēju saskaņotību un atzīt EDF lomu šādā aspektā;

36.

mudina ES delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības valstīs, kurās darbojas EDF, pievērst EDF uzmanību potenciālajiem atbalsta saņēmējiem un informēt potenciālos saņēmējus par EDF; attiecīgi mudina EDF darbiniekus uz ciešu sadarbību ar attiecīgo ES un dalībvalstu diplomātisko personālu saistībā ar potenciālajiem saņēmējiem, kurus EDF nevar atbalstīt, abpusēji ievērojot informācijas sensitivitāti un visu iesaistīto pušu drošību;

37.

mudina ES delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības strukturēti sadarboties, lai atvieglotu vīzu piešķiršanu tiem EDF dotāciju saņēmējiem, kuri uzaicināti ierasties Eiropas Savienībā;

38.

atzinīgi vērtē EĀDD un Komisijas centienus izplatīt informāciju par EDF to darbiniekiem, jo īpaši ES delegācijās;

39.

aicina sasaukt EDF valdes trīsgadu sanāksmi ministru līmenī, lai pārdomātu ES demokrātijas atbalsta politiku un EDF turpmākās stratēģiskās prioritātes;

40.

aicina EDF atbilstīgi EDF statūtiem turpināt sadarboties ar Eiropas organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, IDEA (Starptautisko Demokrātijas un vēlēšanu palīdzības institūtu) un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju;

41.

aicina EDF veicināt sadarbību ar galvenajiem dalībniekiem un starptautiskajām, reģionālajām un valsts līmeņa organizācijām, kas darbojas demokrātijas atbalsta jomā Eiropas Savienībā vai trešās valstīs, kurās darbojas EDF;

42.

mudina EDF apzināt sadarbības iespējas ar starptautiskajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cita starpā ar Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības forumu un Annas Lindes fondu;

43.

aicina EDF turpināt izstrādāt jaunus un novatoriskus demokrātijas atbalsta veidus un instrumentus, tostarp tādus, kas paredzēti politikā iesaistītiem dalībniekiem vai aktīvistiem, un apmainīties ar paraugpraksi nolūkā pielāgoties apstākļiem, kuri vairākās autoritāru režīmu vadītās valstīs kļūst arvien sarežģītāki, šajās valstīs īpašu vērību veltot jaunajiem medijiem un vietējām iniciatīvām; uzsver, ka ir svarīgi šajā sakarā izstrādāt attiecīgo valstu apstākļiem pielāgotas stratēģijas;

44.

aicina EDF tā demokrātiskā gara vārdā tā valdes sastāvā pilnībā pārstāvēt visas Eiropas Parlamenta politiskās grupas, pamatojoties uz D 'Hondt sistēmu un nodrošinot, ka katrai politiskajai grupai valdē ir vismaz viena vieta;

45.

atzinīgi vērtē to, ka EDF līdzšinējie sasniegumi ir labi zināmi sabiedrībai, un uzskata, ka, turpinot izcelt EDF unikalitāti un pievienoto vērtību un regulāri plaši darot zināmu par tās uzdevumu, varētu palielināt EDF spēju piesaistīt līdzekļus;

46.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Demokrātijas fondam.