18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 300/10

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kirgizstānu un Cenrālāzijas republikām, jo īpaši 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES panākto progresu Vidusāzijas stratēģijas īstenošanā (1),

—

ņemot vērā Kirgizstānas konstitūciju un jo īpaši tās 16., 31., 33. un 34. pantu,

—

ņemot vērā starptautisko cilvēktiesību saistības un instrumentus, tostarp tos, kas ietverti ANO konvencijās par cilvēktiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, garantējot cilvēktiesības un pamatbrīvības un aizliedzot diskrimināciju,

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kurā tiek garantēta vārda un pulcēšanās brīvība, tiesības uz cilvēka personas, privātās un ģimenes dzīves ievērošanu un tiesības uz vienlīdzību un ir aizliegta diskriminācija šo tiesību īstenošanā;

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 17. jūnija Rezolūciju A/HRC/17/19 un 2014. gada 24. septembra Rezolūciju A/HRC/27/32 par cilvēktiesībām, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti,

—

ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārstāvja 2014. gada 24. oktobra paziņojumu par Kirgizstānu,

—

ņemot vērā to, ka Kirgizstānas parlamentam Eiropas Padomes Parlamentārā asamblejā (PACE) ir piešķirts “demokrātijas partnera” statuss,

—

ņemot vērā PACE2014. gada 8. aprīļa Rezolūciju 1984 (2014) par pieprasījumu noteikt Parlamentārās asamblejas demokrātijas partnera statusu, ko iesniedza Kirgizstānas Republikas parlaments, jo īpaši tās 15.24, 15.25 un 15.26 punktu,

—

ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgīzijas Republiku, no otras puses, jo īpaši tā 2. un 92. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kas pieņemtas 2004. gadā un pārskatītas 2008. gadā, kā arī Padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās vadlīnijas, lai veicinātu un aizsargātu lesbiešu, homoseksuāļu, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesības,

—

ņemot vērā Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), kas pieņemta 1979. gadā,

—

ņemot vērā Tūkstošgades Attīstības mērķus un programmu laikam pēc 2015. gada,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā Kirgizstāna salīdzinājumā ar citām šā reģiona valstīm pēdējo gadu laikā ir panākusi lielu progresu, visvairāk jau kļūstot par parlamentāru demokrātiju, pastiprinot cīņu pret korupciju un apņemoties ievērot vispārējos cilvēktiesību standartus;

B.

tā kā ES ir nepārprotami ieinteresēta, lai Kirgizstāna būtu miermīlīga, demokrātiska un ekonomiski pārticīga valsts; tā kā ES ir apņēmusies, jo īpaši ar savu Vidusāzijas stratēģiju, būt par šā reģiona valstu partneri;

C.

tā kā Centrālāzijas valstīm jārisina daudzas kopīgas problēmas, piemēram, nabadzība un nopietni draudi cilvēku drošībai, nepieciešamība stiprināt demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, labu pārvaldību un tiesiskumu;

D.

tā kā visas personas ir dzimušas brīvas un vienādas no cieņas un tiesību viedokļa; tā kā visu valstu pienākums ir novērst vardarbību un diskrimināciju, cita starpā to, kas pamatojas uz seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti un dzimuma izpausmi;

E.

tā kā LGBTI ir jābauda tādas pašas tiesības kā visiem pārējiem cilvēkiem;

F.

tā kā Kirgizstānas Republika dekriminalizēja vīrieši homoseksualitāti 1998. gadā;

G.

tā kā 2014. gada 15. oktobrī Kirgizstānas parlaments pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu 6-11804/14, kurā ir iekļauti grozījumu Kriminālkodeksā, Administratīvās atbildības kodeksā, Likumā par miermīlīgu pulcēšanos un Likumā par plašsaziņas līdzekļiem, kuru mērķis ir aizliegt “netradicionālu seksuālo attiecību tiešu vai netiešu popularizēšanu” un kuros ir paredzēts līdz pat vienam gadam ilgs cietumsods;

H.

tā kā daži plašsaziņas līdzekļi un daži politiskie un reliģiskie līderi šajā valstīs aizvien vairāk cenšas iebiedēt LGBTI personas, ierobežot viņu tiesības un attaisnot pret viņiem vērstu vardarbību;

I.

tā kā daudzu valstu un valdību vadītāji, ANO vadītāji, valdību un parlamentu pārstāvji, kā arī Eiropas Savienība, cita starpā arī Padome, Parlaments, Komisija un iepriekšējā augstā pārstāve Catherine Ashton, ir stingri nosodījuši līdzīgus pret propagandu vērstus tiesību aktus;

J.

tā kā diskriminācijas veidi, kas pamatojas uz dzimumu, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti ir savstarpēji saistīti, un tā kā dažādas NVO un ANO ir norādījuša, ka dzimumu nevienlīdzība joprojām ir ļoti būtiska, un ka sievietes un meitenes Kirgizstānā joprojām cieš no tādas ļaunprātīgas izturēšanās, kā nolaupīšana un piespiedu precības, lai gan 1994. gadā pieņemtā tiesību akta normas, kas to aizliedza, 2013. gada janvārī padarīja vēl stingrākas,

1.

dziļi nožēlo šā likumprojekta iesniegšanas faktu un jebkādu rīcību, kas izraisītu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos, un aicina visas valstis homoseksualitāti dekriminalizēt nekavējoties;

2.

atkārtoti informē par to, ka seksuālā orientācija un dzimumidentitāte ir jautājumi, kas attiecas uz starptautiskajās cilvēktiesībās noteiktajām indivīda tiesībām uz privāto dzīvi — šajā tiesībās ir paredzēts pienākums aizsargāt līdztiesību un aizliegt diskrimināciju, vienlaikus nodrošinot vārda brīvības īstenošanu;

3.

atgādina Kirgīzijas parlamentam par tā starptautiskajām saistībām un par to, ka Kirgīzija ar Eiropas Savienību ir noslēgusi Partnerības un sadarbības nolīgumu, kurā kā viens no partnerības būtiskiem elementiem ir paredzēta arī cilvēktiesību ievērošana, un prasa, lai tiktu atsaukts Informācijas par netradicionālām seksuālām attiecībām izplatīšanas likuma projekts, kuru pašreiz pārskata parlamenta deputāti;

4.

konstatē, ka minētais likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā un ka par to ir vēl jānobalso divreiz, pirms tas tiek nodots prezidentam parakstīšanai, un uzsver, ka jebkāda tiesību akta pieņemšana par “netradicionālajām seksuālajām attiecībām” nedrīkst būt pretrunā Kirgizstānas pienākumiem un saistībām, kuras tā ir uzņēmusies cilvēktiesību jomā;

5.

aicina Kirgizstānas iestādes vēlreiz publiski apliecināt, ka visiem Kirgizstānas iedzīvotājiem ir tiesības nebūt diskriminētiem un neciest no vardarbības seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ, ka jebkādas pretējas darbības ir nelikumīgas un ka par tām pienākas sods;

6.

aicina Kirgizstānas parlamentu ievērot Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūcijā Nr. 1984 (2014) par pieprasījumu noteikt demokrātijas partnera statusu izteiktos ieteikumus, jo īpaši tās 15.24, 15.25 un 15.26 punktā formulētos ieteikumus;

7.

aicina Kirgizstānas parlamentu ievērot Kirgizstānas konstitūciju, tostarp tās 16. pantu, kurā ir teikts, ka Kirgizstānas Republikā netiek pieņemti tiesību akti, kuros cilvēktiesības un pilsoniskās tiesības un brīvības ir noliegtas vai paredzētas atkāpes no tām, kā arī ievērot tās 31., 33. un 34. pantu, kuros ir nostiprināta vārda brīvība, informācijas brīvība un pulcēšanās brīvība, un aicina noraidīt likumprojektu Nr. 6-11804/14;

8.

ir dziļi nobažījies saistībā ar diskusijas par šo likumprojektu un tā iespējamās pieņemšanas negatīvajām sekām, kas vēl vairāk stigmatizēs un diskriminēs LGBTI un veicinās pret minētajām personām vērstus vardarbības aktus; aicina politiķus un reliģiskos vadītājus atturēties no izteikumiem, tostarp naidīgiem izteikumiem un naida kurināšanas, kas vērsti pret LGBTI;

9.

ir norūpējies par iespējamo šāda tiesību akta ietekmi uz starptautiskajiem līdzekļu devējiem, nevalstiskajām organizācijām un humanitārām organizācijām, kas nodarbojas ar LGBTI jautājumiem un HIV profilaksi;

10.

aicina ANO Cilvēktiesību Padomi saistībā ar vispārējo periodisko Kirgizstānas izvērtējumu ņemt vērā to, ka šajā valstī, kā to var secināt no minētā likumprojekta, tiek ignorēts līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma princips;

11.

aicina Kirgizstānas iestādes veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju cilvēktiesību aizstāvjiem netraucēti turpināt savu darbu — popularizēt un aizstāvēt cilvēktiesības;

12.

mudina Kirgizstānu laikposmā līdz ES un Kirgizstānas Republikas Sadarbības padomes 14. sanāksmei turpināt reformas, kas vērstas uz, lai panāktu tiesu sistēmas pārredzamību un neatkarību, etnisko grupu savstarpējo samierināšanos un cilvēktiesību ievērošanu, jo tie ir galvenie faktori, kas nodrošinās šīs valsts ilgtspējīgu attīstību;

13.

atzinīgi vērtē panākumus, kurus Kirgizstānas iestādes guvušas cilvēktiesību jomā laikposmā no ceturtās līdz piektajai ES un Kirgizstānas Republikas Cilvēktiesību dialoga kārtai; cieši piekodina Kirgizstānas iestādēm šajā jomā gūt sekmes arī turpmāk;

14.

aicina Komisiju, Padomi un Ārējās darbības dienestu Kirgizstānas iestādēm aizrādīt, ka iespējamā šā likumaprojekta pieņemšana varētu ietekmēt attiecības ar ES, kā tas paredzēts Partnerības un sadarbības nolīguma 92. panta 2. punktā; papildus tam aicina Padomi un Ārējās darbības dienestu ierosināt šā jautājuma apspriešanu attiecīgajos starptautiskajos forumos, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un ANO;

15.

aicina Kirgizstānas iestādes nodrošināt, lai ātri un efektīvi tiktu izmeklētas apsūdzības par spīdzināšanu un par necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos un lai vainīgās personas tiktu sauktas pie atbildības; turklāt aicina atbrīvot visus sirdsapziņas ieslodzītos, jo īpaši Azimjon Askarov, kamēr nav veikta pilnīga, objektīva un taisnīga izmeklēšana, tostarp nav izmeklēti viņa apgalvojumi par to, ka viņš ir spīdzināts un cietis no sliktas izturēšanās;

16.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, Kirgizstānas parlamentam un Kirgizstānas prezidentam.