EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.11.2015

COM(2015) 800 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

2016. GADA BUDŽETA PLĀNU PROJEKTI: VISPĀRĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

Saturs

1. Ievads

2. Fiskālā korekcija eurozonā saskaņā ar valstu plāniem

3. Pārskats par atsevišķiem budžeta plāna projektiem

1. Ievads

ES tiesību aktos ir paredzēts, ka ikviena eurozonas dalībvalsts līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz savu budžeta plāna projektu (BPP) par nākamo gadu – ar mērķi uzlabot valstu fiskālās politikas koordinēšanu ekonomikas un monetārajā savienībā. 1 Ikvienā šādā plānā ir sniegts kopsavilkums par budžeta projektu, ko attiecīgās valsts valdība iesniedz valsts parlamentam. Komisija par katru plānu sniedz atzinumu, kurā novērtē, vai tas atbilst attiecīgās valsts saistībām, kas izriet no Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP). Turklāt Komisija sniedz vispārēju novērtējumu par visas eurozonas budžeta stāvokli un perspektīvām. Šajā paziņojumā ir sniegts pēdējais minētais novērtējums.

Saskaņā ar šīs “divpaketes” regulu noteikumiem sešpadsmit eurozonas dalībvalstis līdz 15. oktobrim iesniedza Komisijai savu BPP par 2016. gadu. Pārējām eurozonas valstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekciju programma – Grieķijai un Kiprai – nav pienākuma iesniegt šādu plānu, jo minētā programma jau paredz ciešu fiskālo uzraudzību. Spānija savu BPP iesniedza jau septembrī, bet Komisija savu atzinumu pieņēma 12. oktobrī.

Portugāle tiesību aktos paredzēto plānu vēl nav iesniegusi. Līdz šim tas nav noticis, un arī turpmāk tas nedrīkstētu atkārtoties. Pat BPP par līdzšinējās politiku turpināšanu bez izmaiņām, kas vēlēšanu apstākļos ir uzskatāms par pieņemamu praksi, sniedz vērtīgu un pārredzamu informāciju par pamatā esošajām budžeta tendencēm, kura atvieglo kopīgi veiktu pārbaudi par fiskālo nostāju eurozonā kopumā un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm.

Komisijas atzinumā tiek ievērota dalībvalstu autonomija budžeta jomā, tomēr vienlaikus tajā ir sniegti objektīvi ieteikumi politikai, it īpaši valstu valdībām un parlamentiem, tādējādi atvieglojot budžetu projektu novērtēšanu attiecībā uz to atbilstību ES fiskālajiem noteikumiem. “Divpakete” paredz vispusīgu instrumentu kopumu vispārsvarīgu ekonomikas un budžeta politikas jautājumu risināšanai, kā paredzēts Līgumā.

Turklāt Padome 2015. gada jūlijā aicināja Eurogrupu uzraudzīt un koordinēt eurozonas dalībvalstu fiskālo politiku un fiskālo nostāju eurozonā kopumā, lai nodrošinātu izaugsmi veicinošu un diferencētu fiskālo politiku. 2 Padome, neskarot SIP prasību ievērošanu, ir ieteikusi eurozonas dalībvalstīm “koordinēt fiskālo politiku, lai nodrošinātu, ka eurozonas kopējā fiskālā nostāja atbilst ilgtspējas riskiem un cikliskajiem apstākļiem”. Šis ieteikums ir Komisijas novērtējuma stūrakmens.

Šis paziņojums tiek sniegts divejādā nolūkā. Pirmkārt, tas sniedz kopainu par budžeta politiku eurozonas mērogā, balstoties uz horizontālu novērtējumu par iesniegtajiem BPP. Šis vērtējums ir līdzīgs stabilitātes programmu horizontālajam novērtējumam, ko veic pavasarī, tomēr šajā gadījumā galvenā uzmanība ir pievērsta nākamajam gadam, nevis vidēja termiņa fiskālajiem plāniem. Otrkārt, tas sniedz pārskatu par BPP atsevišķu valstu mērogā un izskaidro pieeju, ko Komisija izmanto savā novērtējumā par BPP, piemēram, attiecībā uz to atbilstību SIP prasībām. Novērtējums ir diferencēts – atkarībā no tā, vai uz dalībvalsti attiecas SIP preventīvā daļa vai korektīvā daļa, un tajā ir ņemtas vērā arī SIP prasības attiecībā uz valsts parādsaistību apjomu un dinamiku.

2. Fiskālā korekcija eurozonā saskaņā ar valstu plāniem

Vispārēji konstatējumi

Eurozonā pakāpeniski vēršas plašumā ekonomikas atlabšana no ekonomikas un finanšu krīzes. Kā liecina BPP ietvertie makroekonomikas pieņēmumi, sešpadsmit aplūkotajās eurozonas dalībvalstīs (EZ-16) 2015. gadā IKP pieaugs par 1,7 %, kas ir nedaudz virs 1,4 %, kas tika sagaidīts stabilitātes programmu (SP) izstrādes laikā 2015. gada aprīlī (sk. 1. tabulu). Attiecībā uz 2016. gadu izaugsmes perspektīvas kopš pavasara visumā nav mainījušās: EZ-16 IKP pieauguma prognoze ir 1,9 %, savukārt SP ietvaros tika prognozēti 1,8 %. Tiek prognozēts, ka ekonomikas atlabšana kļūs straujāka, savukārt starpība starp faktisko un potenciālo ražošanas apjomu samazinās. Plānos tiek prognozēts, ka, starpība starp faktisko un potenciālo ražošanas apjomu EZ-16 valstīs 2015. gadā būs -1½ % no potenciālā IKP, bet 2016. gadā samazināsies vēl līdz pat -¾ % (2013. gadā tā bija -2½ %). Šī tendence ir vērojama lielākajā daļā dalībvalstu, tomēr valstu vidū pastāv atšķirības. Inflācijas perspektīvas joprojām ir ierobežotas; kopš pavasara tās visumā nav mainījušās. Kā minēts BPP, inflācija 2015. gadā būs 0,4 %, bet tiek prognozēts, ka 2016. gadā tā pieaugs līdz 1,1 % (salīdzinājumā ar SP – bez izmaiņām).

Tiek plānots, ka kopumā nominālais budžeta deficīts šogad un nākamgad turpinās mazināties. Tiek prognozēts, ka EZ-16 dalībvalstīs 2015. gadā budžeta deficīts sasniegs 1,9 % no IKP (pagājušajā gadā tas bija 2,4 % ). 3 Tiek plānots, ka 2016. gadā deficīts eurozonā kopumā samazināsies tikai nedaudz – līdz 1,7 % no IKP. Tas visai atšķiras no 2016. gadā gaidāmā samazinājuma par 0,4 procentpunktiem, kas prognozēts SP. Kopsakarā ar nedaudz uzlabotām makroekonomikas perspektīvām tas liecina, ka mazāka deficīta samazinājuma iemesls varētu būt mazāki fiskālie centieni (sk. tālāk tekstā). Tomēr dažās dalībvalstīs par veicinošu komponentu varētu kļūt izdevumu palielinājums saistībā ar bēgļu krīzi.

BPP ietvaros attiecībā uz 2015.–2016. gadu ir apliecināts, ka konsolidācija joprojām ir apturēta, par ko liecina izmaiņas strukturālajā bilancē eurozonā kopumā. Tas visumā atbilst prognozēm par visu 2015.–2016. gada laikposmu, kas ietvertas pavasara SP (tolaik tika plānots, ka strukturālā bilance paliks nemainīga gan 2015. gadā, gan 2016. gadā). Pašas SP atspoguļo stāvokli dalībvalstu BPP pagājušā gada rudenī, kad tika norādīts uz konsolidācijas apturēšanu 2014. gadā un to, ka 2015. gadā tā joprojām ir apturēta. Kā teikts BPP, tagad tiek plānots, ka strukturālā bilance 2015. gadā uzlabosies (¼ % no IKP), tomēr nākamgad atkal pasliktināsies par ¼ % no IKP. 4 Fiskālās konsolidācijas apturēšana notiek apstākļos, kad pakāpeniski uzlabojas ekonomikas perspektīvas (lai gan tās joprojām ir nestabilas) un samazinās starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu. Kopsakarā ar faktu, ka tikai sešas dalībvalstis (un tikai viena no lielākajām ekonomikām) plāno 2016. gada sākumā sasniegt vai pārsniegt savu vidēja termiņa budžeta mērķi 5 , tas liecina, ka plānotās strukturālās korekcijas 2016. gadā nebūs pietiekamas, lai ievērotu SIP prasības. Tomēr korekciju kopums šajā ziņā ir uztverams tikai kā orientējošs, jo tas nepietiekami norāda uz būtiskajām atšķirībām starp dalībvalstīm attiecībā uz to SIP prasību ievērošanu, uz kurām attiecas Komisijas izstrādātie novērtējumi par konkrētām valstīm.

Pēc tam, kad 2014. gadā parādsaistību kopsummas attiecība pret IKP sasniedza maksimumu (92 % no IKP), tiek plānots, ka gan 2015., gan 2016. gadā tā nedaudz samazināsies, kas visumā atbilst prognozēm, uz kurām balstās SP. To virza nominālais IKP pieaugums un negatīvā atlikumu un plūsmu korekcija (kas nozīmē, ka tiek plānots, ka parādsaistības samazinās nevis valsts budžeta deficīts, bet gan citi faktori). 6 Kopējais rādītājs – 89 % no IKP 2016. gadā – gan neatklāj lielās atšķirības, kas sagaidāmas atsevišķu valstu rādītāju vidū. Parādsaistību apjoms atsevišķās dalībvalstīs sniedzas no 131 % no IKP Itālijā līdz nedaudz mazākam par 10 % no IKP Igaunijā. Nav iekļauti dati par trīs dalībvalstīm ar augstu parādsaistību līmeni – Grieķiju, Kipru un Portugāli. 

1. tabula. Pārskats par EZ-16 ekonomikas un budžeta kopsummām 2015.–2016. gadā

Bēgļu krīzes ietekme

Vairākos gadījumos BPP ir minēta ārkārtējā bēgļu pieplūduma ietekme uz budžetu (Austrija, Beļģija, Vācija un Itālija). Lai gan BPP acīmredzami bija veids, kā iesniegt konkrētu informāciju par potenciālām budžeta izmaksām saistībā ar bēgļiem, pati šo ārkārtējo apstākļu būtība 7 un tas, ka BPP attiecas tikai uz eurozonas dalībvalstīm, nozīmē, ka pārējās dalībvalstis var iesniegt savu informāciju, izmantojot dažādus citus dokumentus. Tas ir arī nepieciešams, jo situācija uz vietas turpina attīstīties.

Elastība, kas iestrādāta SIP tekstā, dod iespēju pielāgot ārkārtas izdevumus saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem, kurus valdība nevar ietekmēt, gan pakta preventīvās daļas, gan korektīvās daļas ietvaros. Pakta preventīvajā daļā ir tieši paredzēts, ka pagaidu novirzi attiecībā pret nepieciešamo fiskālo korekciju virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi (VTM) var atļaut ex ante un katrā ziņā to varētu neņemt vērā ex post, balstoties uz rezultātu datiem – ar nosacījumu, ka to cēlonis ir i) ārkārtēji apstākļi, ii) ko attiecīgā dalībvalsts nevar ietekmēt, iii) bet ar lielu ietekmi uz valdības finanšu stāvokli un iv) kas vidējā termiņā neapdraud fiskālo ilgtspēju. Korektīvajā daļā ir ietverts līdzīgs noteikums attiecībā uz PBDNP uzsākšanu, kā ārkārtēju kvalificējot pārmērīgu budžeta deficītu, kura cēlonis ir “ārkārtēji apstākļi ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un ja tie ievērojami ietekmē vispārējās valdības finansiālo stāvokli” – ar nosacījumu, ka budžeta deficīts joprojām ir tuvu 3 % no IKP. Neparedzētas izmaksas saistībā ar bēgļu pieplūdumu var tikt ņemtas vērā “iedarbīgas rīcības” novērtējumā, vērtējot atbilstību ieteikumam par PBDNP.

Jāuzsver, ka pielāgošanas prasības SIP ietvaros (gan preventīvajā, gan korektīvajā daļā) ir noteiktas strukturālajā bilancē notiekošo izmaiņu izteiksmē. Tāpēc attiecīgajiem atskaitījumiem saskaņā ar noteikumiem par “ārkārtējiem apstākļiem” būtu jāatspoguļo [tikai] tas, cik lielā mērā šādi apstākļi ietekmē strukturālās bilances ikgadējās izmaiņas, salīdzinājumā ar to, kas citādi būtu novērojams, ja šādu apstākļu nebūtu. Tādējādi Komisija principā šos SIP noteikumus izmantos, lai novērtētu (ex post) pagaidu novirzi no prasībām attiecībā uz 2015. un 2016. gadu sakarā ar papildu izmaksām katrā no šiem diviem gadiem, kas izriet no ārkārtējā bēgļu pieplūduma (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Attiecīgā gadījumā Komisijas atzinums par BPP ietver faktu izklāstu, kā atbilstības novērtējums varētu tikt ietekmēts, ja ar bēgļiem saistītās izmaksas tiktu izlabotas.

Komisija katrā konkrētā gadījumā veiks galīgu novērtējumu, tai skaitā par attiecināmajām summām, balstoties uz novērotiem datiem, kurus iesniegušas attiecīgo dalībvalstu iestādes. Budžeta izmaksas saistībā ar bēgļu pieplūdumu netiks uzskatītas par vienreizējām izmaksām, jo papildu izdevumiem var arī nebūt pagaidu un neregulāra rakstura. Tās arī būtu tieši jāsaista ar bēgļu pieplūdumu (un jāuzskata par tā sekām) (piemēram, patvēruma un administratīvās izmaksas, vietējā uzņemšana, transports u. c.) un tajās nebūtu jāieskaita mērķsubsīdijas no attiecīgajiem ES fondiem (un vispār no ES budžeta).

Fiskālo korekciju struktūra

BPP ir paredzēts, ka 2015.–2016. gadā publisko finanšu struktūrā notiks tikai nelielas izmaiņas attiecībā uz eurozonu kopumā (sk. 5. pielikuma A5.5. tabulu un A5.1.a–A5.1.b diagrammu). Tiek plānots, ka valdības izdevumu attiecība pret IKP 2016. gadā samazināsies par 0,6 procentpunktiem. Tomēr šā šķietami lielā samazinājuma galvenais cēlonis ir saistīts ar cikliskajiem apstākļiem. Faktiski izdevumu attiecība, kas koriģēta attiecībā uz ekonomikas cikla iedarbību, liecina, ka samazinājums ir tikai ¼ procentpunkta. Šo samazinājumu atsver plānotie nodokļu samazinājumi, par kuriem liecina spēcīgāks kritums cikliski koriģēto ieņēmumu attiecībā (-½ procentpunkta 2016. gadā). Šajā ziņā dalībvalstu plāni kopumā samazināt izdevumu īpatsvaru potenciālajā ražošanas apjomā dažos pēdējos gados lielā mērā nav īstenojušies. Komisijas 2015. gada rudens prognoze (turpmāk “Komisijas prognoze”) apliecina, ka ir sagaidāms BPP paredzētais nelielais samazinājums strukturālo izdevumu īpatsvarā un lielāks samazinājums strukturālo ieņēmumu īpatsvarā. Visumā vienveidīgais nodokļu elastīgums, kas izriet gan no BPP, gan no Komisijas prognozes, liecina, ka budžeta ieņēmumu samazinājumu izraisa valdības veiktie pasākumi (sk. 5. pielikuma A5.6. tabulu).

BPP izklāstīto, izaugsmei labvēlīgo izdevumu plānu kopuma pārbaude liecina, ka nav sagaidāms, ka plānotās korekcijas varētu kaitēt ekonomikas izaugsmes vidēja termiņa perspektīvām, lai gan būtu vēlamas lielākas izaugsmei labvēlīgas izvēles iespējas, kā mazināt izdevumus (patēriņu). Tiek plānots, ka lielākajai daļai izdevumu kategoriju mazināsies to īpatsvars ražošanas apjomā. Lielākais samazinājums ietekmē darbinieku atalgojumu, sociālos pabalstus un preču un pakalpojumu publiskos iepirkumus (sk. 5. pielikuma A5.2. diagrammu). Turklāt dalībvalstis gūst labumu no lielajiem ietaupījumiem procentu izdevumu jomā (detalizētāk izklāstīts nākamajā iedaļā). Tā kā galvenā ietekme neskar lielāko daļu izdevumu, nav sagaidāms, ka plānotās korekcijas varētu kaitēt ekonomikas izaugsmes vidēja termiņa perspektīvām, lai gan būtu vēlamas lielākas izaugsmei labvēlīgas izvēles iespējas, kā mazināt izdevumus (patēriņu). Konkrētāk, tiek plānots arī kapitālizdevumu samazinājums. BPP visumā atbilst Komisijas prognozēm: tie apliecina, ka vislielākie būs sociālo pabalstu un publiskā sektora algu samazinājumi, bet paredz mazāku kritumu preču un pakalpojumu publiskajos iepirkumos. Komisijas prognozēs salīdzinājumā ar BPP ir arī paredzēts, ka procentu izdevumu kritumam būs nedaudz lielāka nozīme.

Pasākumiem, kas izklāstīti BPP, 2015. gadā attiecībā uz EZ–16 kopumā būs tikai mērena ietekme uz nodokļu struktūru. Tik tiešām, ir sagaidāms, ka visu trīs galveno kategoriju (netiešie nodokļi, tiešie nodokļi un sociālās iemaksas) īpatsvars IKP samazināsies, tomēr to īpatsvara izmaiņas būs nenozīmīgas. Attiecībā uz ieņēmumu sadaļu Komisijas prognozes atbilst BPP (sk. 5. pielikuma A5.3. diagrammu).

Neatkarīgi no tā BPP liecina par skaidru priekšstatu eurozonas dalībvalstīs par ieguvumiem no darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas, un daudzas dalībvalstis plāno vai īsteno dažādus konkrētus pasākumus (sk. 2. tabulu). Lai gan daudzi pasākumi ir samērā pieticīgi salīdzinājumā ar aktuālajām problēmām, dažu dalībvalstu BPP ietver vērienīgas pasākumu paketes attiecībā uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, kam varētu būt nozīmīga pozitīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Visapjomīgākās reformas tiek ieviestas dalībvalstīs, kurās pašlaik spēkā ir salīdzinoši augsti darbaspēka nodokļi (salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju), piemēram, Austrijā, Beļģijā un Francijā. Vienlaikus attiecīgos pasākumus ievieš arī dažas dalībvalstis, kurās ir salīdzinoši zemi darbaspēka nodokļi. Pasākumi parasti ir precīzi mērķorientēti uz grupām, kurām augstu darbaspēka nodokļu slogs ir lielākais šķērslis nodarbinātībā. Praksē tas parasti nozīmē samazināt nodokļus personām ar zemiem ienākumiem; vairākās dalībvalstīs tiek palielināta ar nodokli neapliekamā summa, savukārt citās tiek samazināta likme vai mainītas kategorijas robežvērtības, lai samazinātu nodokļu slogu personām ar zemiem ienākumiem. Dažas dalībvalstis samazina nodokļus arī personām ar vidējiem ienākumiem, savukārt nedaudzie nodokļu palielinājumi, kas iekļauti BPP, attiecas uz personām ar augstiem ienākumiem. Lielākajā daļā BPP nav sniegta detalizēta informācija par darbaspēka nodokļu samazinājumu finansēšanu. Vismaz dažos gadījumos šķiet, ka pilnīgs vai pastāvīgs finansējums vēl nav pilnīgi nodrošināts.

Komisijas 2015. gada rudens prognoze un BPP

Attiecībā uz vispārējām ekonomikas un fiskālajām perspektīvām situācija, par kuru liecina sešpadsmit BPP, visumā atbilst tai, kas izklāstīta Komisijas prognozē, kur arī tiek norādīts uz pastāvīgu, bet mērenu ekonomikas atlabšanu, kamēr situācija pasaulē kļūst arvien sarežģītāka. Komisija prognozē, ka reālais IKP pieaugums 2015. gadā būs 1,6 %, bet 2016. gadā nostiprināsies vēl un sasniegs 1,8 %. Iekšzemes pieprasījumu pašlaik atbalsta ar zemām naftas cenām saistītā konjunktūra, joprojām salīdzinoši zemais euro maiņas kurss, labvēlīga monetārā politika un visumā neitrāla fiskālās politikas nostāja. Vienlaikus pamatā esošā iekšzemes pieprasījuma dinamika joprojām ir lēna. Ekonomiskā situācija pasaulē, it īpaši Ķīnā un citās jaunietekmes tirgus ekonomikās, ir pasliktinājusies, un pasaules mēroga tirdzniecības apjoms ir strauji krities. Turklāt vairāki notikumi varētu izraisīt to, ka ekonomikas izaugsme ir mazāka, nekā sagaida Komisija, piemēram, turpmāka pasaules tirdzniecības pasliktināšanās, lielāka (nekā sagaidīts) netieša ietekme no izaugsmes palēninājuma jaunietekmes valstīs vai kaitīga ietekme, kas izplatās ar finanšu tirgu starpniecību.

Ekonomisko apstākļu uzlabošanās atspoguļojas arī arvien mazākā starpībā starp faktisko un potenciālo ražošanas apjomu, kas minēta Komisijas prognozē. Ir sagaidāms, ka negatīvā starpība starp faktisko un potenciālo ražošanas apjomu – 2¼ % no potenciālā IKP 2014. gadā – šogad samazināsies līdz 1¾ %, bet 2016. gadā – līdz 1 %.

Uzlabojušās izaugsmes perspektīvas neatspoguļojas cenu izmaiņās, jo inflācijas perspektīvas kopumā joprojām ir pieticīgas. Komisijas prognozē ir paredzēts, ka SPCI inflācija šogad sasniegs tikai 0,1 %, bet 2016. gadā pieaugs līdz 1 %, atspoguļojot to, ka starpība starp faktisko un potenciālo ražošanas apjomu pakāpeniski tuvojas nullei, un ļoti atbalstošu monetārās politikas nostāju. Neatkarīgi no dalībvalstu vidū pastāvošajām atšķirībām, kuras nedrīkst ignorēt, tiek pieņemts, ka 2016. gadā procentu likmes saglabāsies visu laiku zemākajā līmenī. Vienlaikus ir sagaidāms, ka 2016. gadā turpināsies lielais iekrājumu pārsniegums pār ieguldījumiem, bet eurozonas ārējās bilances prognoze paredz pārpalikumu 3,6 % apmērā no IKP, kas tikai nedaudz atpaliks no tā apjoma 2015. gadā (3,7 % no IKP). Šis ārējais pārpalikums, kas vērtības izteiksmē ir viens no lielākajiem pasaulē, ir tikai daļēji saistīts ar ietekmi, ko rada zemāks euro valūtas kurss un zemas biržā tirgoto izejvielu cenas. Tas arī liecina, ka iekšzemes pieprasījums ir nepietiekams un ka ekonomikas atlabšana lielā mērā ir atkarīga no ārējiem faktoriem.

Ir sagaidāms, ka kopumā nominālais deficīts samazināsies no 2,0 % no IKP 2015. gadā līdz 1,7 % no IKP 2016. gadā, un ka strukturālā bilance, kas šogad ir palikusi nemainīga, 2016. gadā nedaudz pasliktināsies. Ņemot to vērā, strukturālās bilances nepietiekamais uzlabojums 2015. gadā, ko sagaidīja Komisija, ietver prognozētu procentu izdevumu samazinājumu, kas atspoguļo to, ka valsts parādzīmju ienesīgums kopš 2013. gada beigām ir strauji krities un 2015. gada pirmajā pusē ir sasniedzis visu laiku zemāko līmeni. Līdz ar zemākām procentu likmēm eurozonas dalībvalstu veikto procentu maksājumu kopsumma dažos pēdējos gados ir samazinājusies, lai gan kopš procentu likmju krituma lielām parādsaistību summām ir ticis pagarināts atmaksas termiņš (sk. 4. pielikumu).

Tādējādi tiek lēsts, ka kopumā strukturālā primārā bilance 2015. gadā pasliktināsies par ½ % no IKP. Tāpat Komisija sagaida, ka nelielā strukturālā pasliktināšanās 2016. gadā būs vairāk izteikta (-¼ % no IKP), to novērtējot, balstoties uz primāro bilanci. Negaidīta papildu peļņa, ko rada šāds līdz šim zemākais valsts parādzīmju procentu likmju līmenis, dod iespēju dalībvalstīm galvenokārt konsolidēt valsts finanses, kā arī atkarībā no to konkrētās situācijas ieguldīt infrastruktūrā un reformēt savu ekonomiku. 11

Lai gan kopumā BPP un Komisijas prognozē paustais priekšstats par budžeta deficītu eurozonā visumā sakrīt, atšķirības starp atsevišķas valsts BPP un attiecīgo Komisijas prognozi par budžeta deficītu var būt samērā lielas, un katrā atsevišķā gadījumā tam var būt citi konkrēti iemesli. Attiecībā uz lielāko daļu valstu Komisijas prognoze par budžeta deficītu ir augstāka nekā attiecīgajā BPP minētā prognoze, un lielākās atšķirības ir konstatējamas Spānijas, Beļģijas un Slovākijas gadījumā (sk. 5. pielikuma A5.1. un A5.4. diagrammu). Visas pārējās pozitīvās prognožu atšķirības nepārsniedz 0,3 procentpunktus, savukārt Vācijas, Igaunijas un Somijas gadījumā Komisijas prognoze par deficītu ir zemāka nekā BPP minētā prognoze.

Komisija prognozē, ka parādsaistību apjoms kopumā būs nedaudz augstāks, nekā prognozē dalībvalstis. Kamēr parādsaistību kopsummas attiecība joprojām ir ļoti liela, Komisija sagaida, ka tā gan šogad, gan nākamgad samazināsies, 2016. gadā sasniedzot 90 % no IKP. Tomēr būtu jāņem vērā arī tas, ka eurozonas parādsaistību samazināšanos lielā mērā virza Vācija. Ja Vāciju neiekļauj aprēķinos, tad pēc Komisijas prognozes parādsaistību kopsummas attiecība pret IKP stabilizēsies tikai 2016. gadā – 100 % apmērā no IKP. Arī šajā gadījumā atšķirības starp budžeta plāna projektiem un Komisijas prognozēm var būt lielākas tieši dalībvalstu mērogā – katrai valstij specifisku iemeslu dēļ. Lielākās atšķirības attiecas uz Spāniju un Īriju (sk. 5. pielikuma A5.3. un A5.5. diagrammu). Vairākumā gadījumu prognožu atšķirību diapazons ir no nulles līdz 1 % no IKP.

Eurozonas parādsaistību kopsummas attiecību nevar novērtēt, vai tā atbilst SIP prasībām attiecībā uz parādsaistībām, jo dalībvalstīm, no kuru datiem sastāv šī kopsumma, attiecībā pret SIP ir atšķirīgs statuss. 12 Tomēr uz astoņām eurozonas dalībvalstīm, kuras ir iesniegušas BPP, attiecas parādsaistību samazināšanas etalonrādītājs. Kā liecina Komisijas prognoze, ir sagaidāms, ka sešas no šīm astoņām valstīm nodrošinās atbilstību tam.

Novērtējums par fiskālo korekciju eurozonā

Attiecībā uz strukturālās budžeta korekcijas apmēru Komisijas prognoze apliecina, ka 2016. gadā eurozonā turpināsies visumā neitrālas fiskālās nostājas īstenošana, pēc tam, kad faktiski būs apturēta fiskālā konsolidācija, kas notikusi kopš 2014. gada. To apliecina alternatīvs diskrecionāro fiskālo centienu mērījums, kas norāda uz nelielu fiskālā stāvokļa pasliktināšanos gan 2015., gan 2016. gadā.

Kopumā atbilstošas nostājas ziņā fiskālā stāvokļa orientācija 2015.–2016. gadā ir jāizvērtē, ņemot vērā abus mērķus – publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā un makroekonomikas stabilizāciju īstermiņā. Ilgtermiņa ilgtspējai ir nepieciešams, ka valsts parādsaistības tiek uzturētas atmaksājamā līmenī, ņemot vērā pašreizējo parādsaistības līmeni un prognozētos, ar sabiedrības novecošanu saistītos izdevumus nākotnē. 13 Makroekonomikas stabilizāciju varētu izteikt kā starpības mazināšanu starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu pienācīgā ātrumā īstermiņā vai vidējā termiņā, savukārt pašreizējā situācijā – arī izaugsmes pārorientāciju no ārējiem avotiem uz iekšzemes avotiem. Makroekonomikas politikas instrumenti, ar kuru palīdzību var sasniegt šo mērķi, pašreizējā monetārās politikas kontekstā (nominālās procentu likmes jau gandrīz ir sasniegušas nulli un inflācija ir ļoti zema) ir ierobežoti, līdz ar to vairāk uzmanības jāpievērš fiskālās politikas nozīmei. Novērtējums par eurozonas fiskālās politikas nostāju kopumā (attiecībā pret ilgtspējas riskiem un cikliskajiem apstākļiem) liecina par nepieciešamību vēl vairāk samazināt joprojām augsto parādsaistību apjomu, tomēr nekavējot ekonomikas atlabšanu un izvairoties no procikliskas politikas. Šajā ziņā Komisijas pagaidu aprēķini liecina, ka mērenu konsolidācija 2016. gadā, kā paredzēts konkrētai valstij adresētajos ieteikumos un par ko liecina ilgtspējīguma rādītāji, atbilstu sarukušajai starpībai starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu. Turpretī fiskālās politikas nostājas, kuras mērķis būtu straujāk līdz nullei samazināt starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, īstenošana var notikt uz ilgtspējas uzlabošanas rēķina, un tā var izrādīties nesaderīga ar atbilstību SIP ietvaros noteiktajām prasībām.

Līdzsvarojot abus šos mērķus, šķiet, ka nākamajā gadā sagaidāmā visumā neitrālā visas eurozonas fiskālā nostāja ir visumā atbilstoša, ņemot vērā arī visu laiku zemākās procentu likmes un lielo ārējo pārpalikumu, kas var liecināt par nepieciešamību zināmā mērā atbalstīt pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka ietaupījumiem no maziem procentu maksājumiem ir tikai pagaidu raksturs, tie var tikt uzskatīti par risku, ja tos izmanto, lai pastāvīgi palielinātu valdības izdevumus vai samazinātu nodokļu likmes.

Bažas par ilgtspēju apliecina tas, ka Komisijas prognozē par eurozonas strukturālo bilanci 2016. gadā ir paredzēta neliela pasliktināšanās, kas var būt mazāka par vidējo korekciju, kas eurozonas dalībvalstīm ir nepieciešama saskaņā ar SIP. 14 Turklāt to ir stimulējusi ļoti maza vai pat negatīva korekcija no to dalībvalstu puses, kurām ir aktuālas bažas par ilgtspēju, lai gan citās dalībvalstīs joprojām pastāv nepietiekama orientācija uz to, lai izmantotu pieejamās fiskālās manevrēšanas iespējas.

3. Pārskats par atsevišķiem budžeta plāna projektiem

Komisijas atzinumos par budžeta plāna projektiem galvenā uzmanība ir pievērsta atbilstībai Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP) un uz tā pamata sniegtajiem ieteikumiem. Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (PBDNP), Komisijas atzinumos ir izvērtēti pārmērīgā budžeta deficīta novēršanā gūtie panākumi gan attiecībā uz nominālā, gan strukturālā budžeta deficīta mērķiem. Attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas pakta preventīvā daļa, Komisijas atzinumā tiek novērtēta budžeta vidēja termiņa mērķu (VTM) ievērošana vai virzība uz tiem, kā arī atbilstība noteikumiem par parādsaistībām, lai konstatētu, vai plāns atbilst SIP prasībām un konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem (KVAI) par fiskālo jomu, kurus Padome dalībvalstīm nosūtīja jūlijā.

Visas eurozonas dalībvalstis, uz kurām programma neattiecas, izņemot Portugāli, savu BPP iesniedza līdz 15. oktobrim. Tas, ka Portugāle nav iesniegusi BPP par politikas nemainīšanu, neatbilst tiesību aktu kopuma (“divpaketes”) prasībām, un Komisija mudina Portugāli pēc iespējas drīz iesniegt pilnu BPP. Spānija savu BPP iesniedza jau septembrī, un Komisija savu atzinumu par to pieņēma 12. oktobrī.

Ne par vienu BPP Komisija nav konstatējusi “īpaši nopietnu neatbilstību”, kas minēta Regulas (ES) Nr. 473/2013 7. panta 2. punktā. Tomēr vairāki iesniegtie plāni raisa bažas.

2.a un 2.b tabulā ir sniegts kopsavilkums par atsevišķu valstu BPP, par kuriem Komisija 16. novembrī pieņēma atzinumu, ar novērtējumu par panākumiem, kas gūti fiskālās pārvaldības reformu īstenošanā. Plānu novērtējums balstās uz Komisijas 2015. gada rudens prognozi. Lai atvieglotu salīdzināšanu, plānu novērtējums ir apkopots trīs plašās kategorijās, kurām ir atšķirīga nozīme atkarībā no tā, vai dalībvalstij piemēro PBDNP.

Atbilstīgs: kā liecina Komisijas prognozes, attiecīgajam budžeta plānam nav nepieciešami pielāgojumi valsts budžeta procedūras ietvaros, lai nodrošinātu tā atbilstu SIP noteikumiem.

Visumā atbilstīgs: Komisija aicina dalībvalsts iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst SIP, to pamatojot šādi:

attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro PBDNP: lai gan Komisijas prognozēs ir minēts, ka nominālais budžeta deficīts tiks sasniegts, fiskālie centieni ir acīmredzami nepietiekami, salīdzinot tos ar ieteikto vērtību, un tas apdraud atbilstību PBDNP ieteikumam.

attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas SIP preventīvā daļa: saskaņā ar Komisijas prognozēm attiecīgais BPP, var izraisīt nelielu novirzi no VTM vai no korekcijas virzībā uz to, bet starpība attiecībā pret prasībām nebūtu uzskatāma par nozīmīgu novirzi no nepieciešamās korekcijas. Šo dalībvalstu novērtējums liecina, ka tās ievēro parādsaistību samazināšanas etalonrādītāju (uz kurām tas attiecas).

Ar neatbilstības risku: kā liecina Komisijas prognoze, nav sagaidāms, ka attiecīgais BPP nodrošinās atbilstību SIP prasībām. Tādēļ Komisija aicina dalībvalsts iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst SIP, to pamatojot šādi:

attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro PBDNP: Komisijas prognoze par 2016. gadu (ja tā apstiprinātos ex post) varētu izraisīt PBDNP pastiprināšanu, jo tiek prognozēts, ka nedz tiks nodrošināta ieteikto fiskālo centienu īstenošana, nedz tiks sasniegts ieteiktais nominālā deficīta mērķis;

attiecībā uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas SIP preventīvā daļa: Komisijas prognozē ir teikts, ka ir sagaidāma nozīmīga novirze no VTM vai nepieciešamās korekcijas virzībā uz VTM 2016. gadā un/vai neatbilstība parādsaistību samazināšanas etalonrādītājam (ja tas ir piemērojams).

Pēc Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojuma par to, “kā pēc iespējas labāk izmantot elastīgumu, ko paredz pašreizējie Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi”, Itālija un Somija savā attiecīgajā BPP 15 ir lūgusi elastības novirzi no ieteiktās korekcijas virzībā uz VTM, pamatojoties uz strukturālo reformu un ieguldījumu klauzulu. Jāņem vērā, ka elastīguma pieļaušana šajā posmā notiktu ārpus parastā Eiropas pusgada (semestra) cikla un atkāpjoties no procedūras, kas paredzēta paziņojumā par elastību SIP ietvaros. Jebkurā ziņā, ja nav pietiekamas drošības rezerves attiecībā pret budžeta deficīta etalonrādītāju – 3 % no IKP, Somijas novērtējums liecina, ka tā pašlaik neatbilst kritērijiem, lai 2016. gadā saņemtu lūgto pagaidu novirzi. Komisijas prognoze liecina, ka Itālija varētu ievērot atbilstības kritērijus attiecībā uz ieguldījumu klauzulu. Komisija to ņems vērā savā vērtējumā par nākamo stabilitātes programmu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, vai novirze no korekcijas tiek iedarbīgi izmantota nolūkā palielināt ieguldījumus, kā arī plāniem atsākt ievērot korekcijas virzībā uz VTM. Komisija novērtēs arī to, vai panākumi, kas gūti attiecībā uz strukturālo reformu programmu, atbilst Padomes ieteikumiem.

Turklāt vairāku valstu gadījumā (Austrija, Beļģija, Vācija un Itālija) BPP ir minēta ārkārtējā bēgļu pieplūduma ietekme uz budžetu. Kā jau iepriekš tika minēts, SIP ietvaros nostiprinātā elastība dod iespēju pieļaut papildu (no viena gada uz nākamo) ārkārtas izdevumus (patēriņu) saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem, kurus valdība nevar ietekmēt (piemēram, papildu izmaksas, kuras rada ārkārtējais bēgļu pieplūduma pieaugums) pakta gan preventīvās daļas, gan korektīvās daļas ietvaros. Komisija veiks galīgu novērtējumu, tai skaitā par attiecināmajām summām, balstoties uz novērotiem datiem, kurus iesniegušas attiecīgo dalībvalstu iestādes, novērtējot (ex post) pagaidu novirzi no prasībām attiecībā uz 2015. un 2016. gadu.

Turklāt Komisija ir veikusi pagaidu novērtējumu par vispārējo atbilstību fiskālās pārvaldības reformām, kas minētas 2015. gada KVAI. Budžeta plāna projektu novērtējums ir iedalīts piecās vispārīgās kategorijās. Tās ir šādas:

Nav panākumu: dalībvalsts nav nedz ziņojusi, nedz veikusi pasākumus, lai izpildītu attiecīgos KVAI.

Tikai nelieli panākumi: dalībvalsts ir ziņojusi par dažiem attiecīgo KVAI izpildes pasākumiem, tomēr šie pasākumi šķiet nepietiekami un/vai to pieņemšana/īstenošana ir apdraudēta.

Daži panākumi: dalībvalsts ir ziņojusi vai veikusi pasākumus, lai izpildītu attiecīgos KVAI. Šie pasākumi ir daudzsološi, taču ne visi no tiem ir jau īstenoti, un ne visos gadījumos īstenošana ir droša;

Būtiski panākumi: dalībvalsts ir lēmusi par pasākumiem, kuru lielākā daļa ir īstenota. Šie pasākumi ļoti veicina attiecīgo KVAI īstenošanu.

Pilnīga izpilde: dalībvalsts ir pieņēmusi un īstenojusi pasākumus, ar kuriem tiek pienācīgi izpildīti attiecīgie KVAI.

Vispusīgs novērtējums par panākumiem, kas gūti, īstenojot 2015. gada KVAI, tiks iekļauts 2016. gada ziņojumos par attiecīgo valsti un saistībā ar 2016. gada KVAI, kurus Komisija pieņems maijā.

 
2.a tabula. Pārskats par Komisijas atzinumiem par atsevišķiem budžeta plāna projektiem – dalībvalstis, uz kurām pašlaik attiecas SIP preventīvā daļa

* LESD 126. panta 3. punktā paredzētajā ziņojumā 2015. gada 27. februārī tika secināts, ka ir uzskatāms, ka parādsaistību kritērijs tolaik bija ievērots.

** Ja pašreizējās aplēses par ārkārtējā bēgļu pieplūduma ietekmi uz budžetu novērtējumā netiktu ņemtas vērā, prognozētā novirze no ieteicamās korekcijas vairs nebūtu nozīmīga.

*** Tā kā paziņotais deficīts attiecībā uz 2014. gadu un plānotais deficīts un parādsaistības attiecībā uz 2015. gadu bija virs Līgumā noteiktajiem atsauces rādītājiem, Komisija 2015. gada 16. novembrī izdeva LESD 126. panta 3. punktā paredzēto ziņojumu, kurā secina, ka ir uzskatāms, ka ir ievērots gan deficīta kritērijs, gan parādsaistību kritērijs.

2.b tabula. Pārskats par Komisijas atsevišķiem atzinumiem par budžeta plāna projektiem – dalībvalstis, uz kurām pašlaik attiecas SIP korektīvā daļa

* Uz valsti pašlaik attiecas SIP korektīvā daļa, bet no 2016. gada uz to varētu attiecināt preventīvo daļu, ja laikus tiks panākta ilgtspējīga korekcija.

** Komisija atzinumu par Spānijas BPP pieņēma 12. oktobrī. Portugāle līdz 15. oktobrim savu BPP par 2016. gadu vēl nebija iesniegusi.

(1)

     Kā noteikts Regulā (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs. Tā ir viena no divām regulām tā dēvētajā “divpaketē”, kas stājās spēkā 2013. gada maijā.

(2)

     Padomes 2015. gada 14. jūlija Ieteikums par to, kā īstenot to dalībvalstu, kuru valūta ir euro, ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (OV C 272, 18.8.2015., 98./100. lpp.).

(3)

     Attiecībā uz dalībvalstu plāniem 2014. gada dati ir balstīti uz BPP iekļautajiem datiem un tādējādi nevar ietvert pārstrādātos datus, kurus Eurostat sagatavoja 2015. gada rudens PBDNP paziņojuma ietvaros.

(4)

     Strukturālā budžeta stāvokļa pasliktināšanās 2016. gadā kopumā tiek apliecināta, ja tiek izmantoti alternatīvi diskrecionāro fiskālo centienu mērījumi, kurus dēvē arī par DFE, kas liecina par nedaudz negatīvu korekciju BPP datos salīdzinājumā ar ¼ % no IKP, kas tika prognozēts SP sagatavošanas laikā (sk. 5. pielikuma A5.7. tabulu). DFE ir alternatīvs fiskālās nostājas rādītājs, kas ir izstrādāts analītiskiem nolūkiem un ir nošķirts no rādītājiem, kuri tiek izmantoti, lai novērtētu atbilstību SIP ietvaros. Tas ietver augšupēju pieeju ieņēmumu sadaļai un būtībā lejupēju pieeju izdevumu sadaļai. Papildu informāciju ir skatāma ziņojuma par EMS publiskajām finansēm 2013. gadā III daļā (Report on Public Finances in EMU 2013), European Economy, 4, 2013. gads.

(5)

   Vācija, Igaunija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande un Austrija. Turklāt ir sagaidāms, ka nākamgad divām dalībvalstīm joprojām tiks piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, proti, Spānijai un Francijai.

(6)

     Plānotais parādsaistību samazinājums (eurozonā kopumā) ir daudz mazāks, ja kopsummā neieskaita Vāciju (-0,7 salīdzinājumā ar 2,5 procentpunktiem par 2015. un 2016. gadu kopā).

(7)

     Arī Somija iesniedza informāciju par prognozētajām izmaksām saistībā ar bēgļu skaita pieaugumu 2015. gadā – vēstulē, kurā izvirza arī citus nozīmīgus faktorus, kas ir apsverami kontekstā ar tās ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu.

(8)

      http://www.consilium.europa.eu/en/meetings/eurogroup/2014/07/07/ .

(9)

    http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ecofin/144872.pdf .

(10)

      http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2015/09/12-eurogroup-statement-structural-reform/ .

(11)

     Eurogrupa šos principus apstiprināja 2015. gada 5. oktobrī: http://www.consilium.europa.eu/en/meetings/eurogroup/2015/10/05/ .

(12)

     SIP noteiktās prasības attiecībā uz dalībvalstu parādsaistībām atšķiras atkarībā no tā, vai uz tām attiecas pakta korektīvā vai preventīvā daļa un no tā, vai parādsaistību attiecība ir lielāka vai mazāka par 60 % no IKP.

(13)

     Komisijas ilgtspējas rādītājs S1, kas norāda uz 2016.–2021. gada pasākumu kopapjomu, kas nepieciešams, lai līdz 2030. gadam parādsaistību apjomu samazinātu līdz 60 % no IKP, ņemot vērā eventuālās (iespējamās) saistības, kas izriet no sabiedrības novecošanās, liecina, ka 2016. gadā un nākamajos gados korekcija būs aptuveni ¼ % no IKP.

(14)

     Eurozonai kopumā piemērojamo korekcijas prasību aprēķināšanu sarežģī vairāki faktori, it īpaši attieksme pret prasību pārsniedzējiem un pieņēmumi attiecībā uz nominālās vai strukturālās korekcijas sasniegšanu dalībvalstīs, uz kurām attiecas pakta korektīvā daļa. Tomēr, ņemot vērā nepieciešamo minimālo strukturālo uzlabojumu (0,5 % no IKP), kas ir etalonrādītājs korektīvās daļas ietvaros, un līdzīgu etalonrādītāju preventīvās daļas ietvaros, nelielā pasliktināšanās, ko Komisija prognozē attiecībā uz eurozonu, visticamāk, būs mazāka par kopumā paredzēto rādītāju.

(15)

     Somijas savu formālo lūgumu pieļaut elastību tās atjauninātās stabilitātes programmas ietvaros iesniedza 2015. gada 28. septembrī kopā ar savu BPP.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.11.2015

COM(2015) 800 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

2016. gada budžeta plānu projekti – vispārējais novērtējums

1. PIELIKUMS. Budžeta plāna projektu (BPP) novērtējums pa valstīm

Dalībvalstis, uz kurām attiecas SIP preventīvā daļa

Plāni, kuri atbilst valsts saistībām

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Vācija, uz kuru pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un noteikums par parādu, atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Vācijas labvēlīgajam budžeta stāvoklim vajadzētu dot iespēju vēl palielināt publiskos ieguldījumus infrastruktūrā, izglītībā un zinātniskajā izpētē, kā Padome to ir ieteikusi Eiropas pusgada ietvaros, kā arī segt papildu izdevumus, kurus varētu radīt ievērojamais patvēruma meklētāju pieplūdums, bet kurus budžeta plānos vēl nebija iespējams pilnībā ņemt vērā. Komisija turklāt uzskata, ka Vācija ir panākusi ierobežotu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un tāpēc aicina iestādes paātrināt virzību šajā jomā.

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Igaunija, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa, atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Luksemburga, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa, atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija turklāt uzskata, ka Luksemburga ir panākusi ierobežotu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un tāpēc aicina iestādes paātrināt virzību šajā jomā.

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Nīderlande, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa un (pārejas) noteikums par parādu, atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija aicina iestādes stingri pildīt 2016. gada budžetu. Komisija turklāt uzskata, ka Nīderlande ir panākusi zināmu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un aicina iestādes turpināt virzību šajā jomā.

Ņēmusi vērā Slovākijas iestāžu sniegto papildu informāciju, Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Slovākija, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa, atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Komisija aicina iestādes stingri pildīt 2016. gada budžetu. Komisija turklāt uzskata, ka Slovākija ir panākusi ierobežotu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un tāpēc aicina iestādes paātrināt virzību šajā jomā.

Plāni, kas ir visumā atbilstīgi

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Beļģija, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa un (pārejas) noteikums par parādu, visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm ir risks, ka radīsies zināmas novirzes no budžeta vidēja termiņa mērķa (VTM) sasniegšanai vajadzīgajām korekcijām. Tāpēc Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP). Komisija turklāt uzskata, ka Beļģija ir panākusi zināmu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību (tostarp attiecībā uz pensiju sistēmu, fiskālo režīmu un nodokļu sistēmu), un aicina iestādes turpināt virzību šajā jomā.

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Latvija, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa, visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm ir risks, ka radīsies zināmas novirzes no VTM sasniegšanai vajadzīgajām korekcijām. Tāpēc Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP).

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Malta, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa un noteikums par parādu, visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm ir risks, ka radīsies zināmas novirzes no VTM sasniegšanai vajadzīgajām korekcijām. Tāpēc Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP). Komisija turklāt uzskata, ka Malta ir panākusi zināmu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un aicina iestādes turpināt virzību šajā jomā.

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Somija, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa, visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, ir risks, ka 2015. un 2016. gadā radīsies zināmas novirzes no VTM sasniegšanai vajadzīgajām korekcijām. Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst SIP. Komisija turklāt uzskata, ka Somija ir panākusi ierobežotu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un tāpēc aicina iestādes paātrināt virzību šajā jomā.

Plāni, kas ir ar neatbilstības risku

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Itālija, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa un pārejas noteikums par parādu, ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, saskaņā ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm ir risks, ka 2016. gadā radīsies ievērojamas novirzes no VTM sasniegšanai vajadzīgajām korekcijām. Komisija turpinās cieši uzraudzīt Itālijas atbilstību tās saistībām saskaņā ar SIP, jo īpaši saistībā ar nākamās stabilitātes programmas novērtējumu. Veicot “vispārīgo novērtējumu” par iespējamo novirzīšanos no korekciju plāna virzībā uz VTM, Komisija saistībā ar to, vai Itālija potenciāli būtu tiesīga uz elastīgumu saskaņā ar SIP, ņems vērā iepriekš minētos apsvērumus. Īpaša uzmanība tiks veltīta šādiem aspektiem: jautājumam, vai novirze no korekciju plāna tiek efektīvi izmantota ieguldījumu palielināšanai, tam, vai pastāv ticami plāni par VTM sasniegšanai vajadzīgo korekciju atsākšanu, un strukturālo reformu programmas virzībai, ņemot vērā Padomes ieteikumus. Tāpēc Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP). Komisija turklāt uzskata, ka Itālija ir panākusi zināmu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un aicina iestādes turpināt virzību šajā jomā.

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Lietuva, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa, ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Saskaņā ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm ir paredzams, ka VTM sasniegšanai vajadzīgās korekcijas netiks īstenotas un ka 2016. gadā radīsies ievērojamas novirzes no VTM. Tāpēc Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Komisija turklāt uzskata, ka Lietuva ir panākusi ierobežotu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un tāpēc aicina iestādes paātrināt virzību šajā jomā.

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Austrija, uz kuru pašlaik attiecas preventīvā daļa un (pārejas) noteikums par parādu, ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Saskaņā ar Komisijas rudens prognozēm ir sagaidāms, ka 2016. gadā radīsies ievērojamas novirzes no VTM. Tomēr, ja novērtējumā netiktu ņemtas vērā pašreizējās aplēses par bēgļu ārkārtīgi lielā pieplūduma ietekmi uz budžetu, prognozētās novirzes vairs nebūtu ievērojamas. Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst SIP. Komisija turklāt uzskata, ka Austrija ir panākusi ierobežotu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un tāpēc aicina iestādes paātrināt virzību šajā jomā.

Dalībvalstis, uz kurām attiecas SIP korektīvā daļa

Plāni, kas ir visumā atbilstīgi

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Īrija, uz kuru pašlaik attiecas korektīvā daļa, bet uz kuru no 2016. gada varētu attiekties preventīvā daļa, ja tā laikus un noturīgi novērsīs pārmērīgo budžeta deficītu, visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Saskaņā ar Komisijas rudens prognozēm ir risks, ka 2016. gadā radīsies zināmas novirzes no izdevumu kritērija. Komisija turklāt atzīmē, ka valdības papildu izdevumi, kas izziņoti 2015. gada pēdējiem trim mēnešiem, ir ieplānoti laikā, kad Īrijas tautsaimniecībā vērojamā izaugsme jau ir ārkārtīgi spēcīga. Tāpēc Komisija atgādina agrāk sniegtās norādes – Padomes 2010. gada 7. decembra ieteikumu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros un saistībā ar Eiropas pusgadu – par to, ka neparedzēti ieņēmumi būtu izmantojami, lai paātrinātu parāda samazināšanu, un aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst SIP. Komisija turklāt uzskata, ka Īrija ir panākusi zināmu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un aicina iestādes turpināt virzību šajā jomā.

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Francija, uz kuru pašlaik attiecas korektīvā daļa, visumā ir atbilstīgs, ņemot vērā budžeta nominālā deficīta mērķi, kaut arī atbilstoši visiem rādītājiem ir prognozēts, ka fiskālā konsolidācija būs ievērojami mazāka nekā tās ieteiktais apmērs. Budžeta stratēģija balstās uz to, ka budžeta deficīts 2014. gadā bija mazāks, nekā paredzēts, kā arī uz ciklisko apstākļu uzlabošanos, un varētu apdraudēt atbilstību Padomes 2015. gada 10. marta ieteikumam. Tāpēc Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP). Komisija turklāt uzskata, ka Francija ir panākusi zināmu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un aicina iestādes turpināt virzību šajā jomā.

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Slovēnija, uz kuru pašlaik attiecas korektīvā daļa, bet uz kuru no 2016. gada varētu attiekties preventīvā daļa, ja tā laikus un noturīgi novērsīs pārmērīgo budžeta deficītu, visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Konkrētāk, ir risks, ka 2016. gadā radīsies zināmas novirzes (tuvu tam, lai tās uzskatītu par ievērojamām) no VTM sasniegšanai vajadzīgajām korekcijām. Tāpēc Komisija aicina iestādes valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP). Komisija turklāt uzskata, ka Slovēnija ir panākusi zināmu virzību attiecībā uz tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un aicina iestādes turpināt virzību šajā jomā.

Plāni, kas ir ar neatbilstības risku

Komisija uzskata, ka budžeta plāna projekts, ko iesniedza Spānija, uz kuru pašlaik attiecas korektīvā daļa, ir ar neatbilstības risku Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. 2013. gada PBDNP ieteikumā noteiktais pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņš ir 2016. gads, un budžeta plāna projektā attiecīgi plānotais nominālā budžeta deficīta samazinājums galvenokārt balstās uz nominālā IKP pieauguma atjaunošanos un visai optimistiskiem pieņēmumiem par izaugsmi 2016. gadā. Sava nozīme ir arī izdevumu ierobežošanai, taču daži plānotie ietaupījumi vēl nav pamatoti ar konkrētiem pasākumiem. Atbilstoši visiem rādītājiem ir prognozēts, ka fiskālā konsolidācija būs ievērojami mazāka nekā tās ieteiktais apmērs. Pamatojoties uz Komisijas ad hoc prognozēm, paredzams, ka Spānija nenodrošinās atbilstību 2013. gada PBDNP ieteikumā noteiktajiem budžeta nominālās bilances mērķiem. Tāpēc Komisija aicina iestādes stingri pildīt 2015. gada budžetu un valsts budžeta procedūras ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2016. gada budžets atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Ņemot vērā iepriekš minētos neatbilstības riskus un to, ka budžeta plāna projektā nav ietverti jaunākie un pilnībā konkretizēti reģionālo pārvaldes iestāžu pasākumi, valsts iestādes tiek aicinātas pēc iespējas drīz iesniegt atjauninātu budžeta plāna projektu, kurā būtu ietverti pilnībā konkretizēti reģionālie pasākumi. Komisija turklāt uzskata, ka Spānija ir panākusi zināmu virzību atbilstības panākšanā tai adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros bija sniegusi par fiskālo pārvaldību, un aicina iestādes turpināt virzību šajā jomā.

2. PIELIKUMS. Komisijas 2015. gada rudens prognožu pamatā esošā metodika un pieņēmumi

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 7. panta 4. punktu “metodiku .. un pieņēmumus Komisijas dienestu jaunākajās ekonomikas prognozēs par katru dalībvalsti, tostarp aplēses par kopējo budžeta pasākumu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, pievieno vispārējā izvērtējuma pielikumā”. Komisijas 2015. gada rudens prognožu pamatā esošie pieņēmumi ir skaidroti pašā prognožu dokumentā 1 , kuru neatkarīgi sagatavo Komisijas dienesti.

Budžeta dati par laikposmu līdz 2014. gadam balstās uz datiem, kurus dalībvalstis Komisijai paziņoja līdz 2015. gada 1. oktobrim un Eurostat apstiprināja 21. oktobrī. Eurostat ir atsaucis 2015. gada aprīļa ziņu izlaidumā izteikto atrunu attiecībā uz Portugāles paziņoto valdības budžeta deficīta datu kvalitāti saistībā ar neskaidrībām par Novo Banco 2014. gadā notikušās rekapitalizācijas statistisko ietekmi. Eurostat nav veicis nekādus grozījumus datos, kurus dalībvalstis paziņoja 2015. gada rudens paziņošanas kārtā. Eurostat izteica atrunu par Austrijas paziņoto datu kvalitāti saistībā ar to, ka nav apmierinoši ievēroti uzkrājumu grāmatvedības noteikumi par izdevumu un ieņēmumu uzskaiti, kā nosaka EKS 2010.

Prognožu sagatavošanas nolūkos finanšu stabilitātes veicināšanas pasākumi ir iegrāmatoti saskaņā ar Eurostat 2009. gada 15. jūlija lēmumu 2 . Ja vien attiecīgā dalībvalsts nav uzrādījusi citādi, kapitāla iepludināšana, par kuru ir pietiekami sīkas ziņas, prognozēs ir ņemta vērā kā finanšu darījums, tas ir, palielinot parādu, nevis deficītu. Valsts izdevumos nav iekļauti valsts galvojumi par banku saistībām un noguldījumiem, ja vien līdz prognožu sagatavošanas brīdim nav kļuvis zināms, ka šie instrumenti ir izmantoti. Tomēr jāatzīmē, ka valsts vai citu valsts sektorā klasificētu struktūru aizdevumi bankām parasti tiek pieskaitīti valsts parādam.

Par 2016. gadu ir ņemti vērā pieņemtie vai valstu parlamentiem iesniegtie budžeti un visi pārējie pasākumi, par kuriem ir pietiekama informācija. Konkrētāk, šajās prognozēs ir atspoguļota visa informācija, kas iekļauta līdz oktobra vidum iesniegtajos BPP. Par 2017. gadu prognozēm ir izmantots nemainīgas politikas pieņēmums, kas nozīmē ieņēmumu un izdevumu tendenču ekstrapolēšanu, un ir iekļauti pasākumi, par kuriem ir pietiekama informācija.

Eiropas vispārējo valdību parāda agregāti par 2015.–2017. gada prognožu periodu ir publicēti nekonsolidētā veidā (t. i., bez korekcijām attiecībā uz starpvaldību aizdevumiem). Lai nodrošinātu laikrindu konsekvenci, arī vēsturiskie dati ir publicēti, balstoties uz to pašu pieeju. Par 2014. gadu tādējādi iegūtā parāda attiecība pret IKP eurozonā ir par 2,4 procentpunktiem lielāka nekā vispārējo valdību parāda konsolidētā attiecība, ko Eurostat publicēja savā 2015. gada 21. oktobra ziņu izlaidumā Nr. 186/2015 3 . Vispārējās valdības parāda prognozes 2015.–2017. gadam par katru dalībvalsti ietver prognožu sagatavošanas datumā paredzēto ietekmi, ko rada garantijas EFSI 4 , divpusēji aizdevumi citām dalībvalstīm un dalība ESM kapitālā.

Saskaņā ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm budžeta pasākumi, kas paredzēti 2016. gada BPP, kopējo deficītu kopumā palielina par aptuveni 0,1 % no IKP. Izdevumu ietaupījumi tiek lēsti 0,2 % apmērā no IKP, savukārt ieņēmumu pasākumiem kopumā ir deficītu palielinoša ietekme aptuveni 0,3 % apmērā no IKP. Kopumā mehāniskā ietekme uz izaugsmi īstermiņā būtu niecīga (mazāka nekā 0,1 procentpunkts).

Ir svarīgi šo aplēsi interpretēt piesardzīgi:

ja netiks veikti nekādi pasākumi fiskālās nelīdzsvarotības novēršanai, var paaugstināties finanšu aktīvu riski un palielināties starpības un aizdevumu likmes, kas nelabvēlīgi ietekmētu izaugsmi;

regulas mērķis ir izvērtēt BPP paredzēto pasākumu ietekmi. Līdz ar to pasākumi, kas pieņemti un stājušies spēkā pirms BPP sagatavošanas, novērtējumā nav iekļauti (kaut arī tie var ietekmēt prognozes);

pasākumi, kuru ietekme ir 2016. gadā, turklāt var kompensēt esošos pasākumus, kuriem ir vienreizēja ietekme 2015. gadā, un izdevumu pieauguma tendenci. Komisija lēš, ka vienreizējo pasākumu ietekme visās EZ–16 dalībvalstīs kopumā 2015. gadā būs 0,0 % no IKP un izdevumu pieauguma tendence (ko mēra kā izmaiņas cikliski koriģētajā izdevumu attiecībā) politikas pasākumu neveikšanas gadījumā būs 0 % no IKP.

3. PIELIKUMS. Jutīguma analīze

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 473/2013 7. pantu „vispārējā izvērtējumā iekļauj jutīguma analīzi, kurā nosaka riskus publisko finanšu ilgtspējai ekonomikas, finanšu vai budžeta nelabvēlīgas attīstības gadījumā”. Tāpēc šajā pielikumā ir sniegta jutīguma analīze par valsts parāda attīstību iespējamo makroekonomikas satricinājumu gadījumā (kas ietekmētu izaugsmi, procentu likmes un valsts primāro bilanci), kura pamatojas uz stohastisko parāda prognožu rezultātiem 5 . Šī analīze dod iespēju izmērīt nominālā IKP pieauguma negatīvo un pozitīvo risku ietekmi uz valsts parāda dinamiku, finanšu tirgu pozitīvo/negatīvo attīstības tendenču ietekmi, kas izpaustos kā augstākas/zemākas aizdevumu izmaksas valdībām, un fiskālos satricinājumus, kuri ietekmē valsts budžeta stāvokli. Bāzes scenāriji, kuriem piemēro satricinājumus, ir Komisijas rudens prognozēs un dalībvalstu BPP ietvertās makroekonomikas prognozes.

Stohastiskajās prognozēs valsts parāda dinamikas analīzē tiek atspoguļota nākotnes makroekonomikas apstākļu nenoteiktība, pamatojoties uz noteiktu “centrālo” parāda prognožu scenāriju, kas ir attiecīgi Komisijas 2015. gada rudens prognožu scenārijs un BPP prognožu scenārijs, kuri atspoguļoti abos turpmāk sniegtajos grafikos un raksturo rezultātus par EZ–16 dalībvalstīm (abos gadījumos attiecībā uz laikposmu pēc prognožu perioda ir izmantots parastais nemainīgas fiskālās politikas pieņēmums) 6 . Lai iegūtu turpmāk sniegtajos grafikos attēloto iespējamo parāda trajektoriju “konusu” (sadalījumu), centrālajā scenārijā pieņemtajiem makroekonomikas apstākļiem (valsts obligāciju īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmes; izaugsmes rādītājs; valsts primārā bilance) piemēro satricinājumus. Šis konuss raksturo plašu iespējamo makroekonomikas apstākļu spektru – izaugsmes rādītājam, procentu likmēm un primārajai bilancei piemēro 2000 dažādus satricinājumus. Satricinājumu apmērs un korelācija atspoguļo mainīgo lielumu vēsturiski novēroto uzvedību 7 . Tas nozīmē, ka ar šo metodiku netiek ņemta vērā faktiskā nenoteiktība, kas pašreizējos apstākļos var būt lielāka, jo īpaši attiecībā uz potenciālās un faktiskās izlaides starpību. Tādējādi turpmāk sniegtie vēdekļveida grafiki atspoguļo ar varbūtību aprēķiniem iegūto EZ–16 parāda dinamiku, ņemot vērā iespējamo izaugsmes, procentu likmju un primārās bilances satricinājumu īstenošanos tādā apmērā un ar tādu korelācijas pakāpi, kāda novērota pagātnē.

Vēdekļveida grafikos valsts parāda prognozētā trajektorija saskaņā ar centrālo scenāriju (kuram piemēro makroekonomikas satricinājumus) ir attēlota ar pārtrauktu līniju, savukārt parāda prognozētā trajektorija, kura sadala uz pusēm visu iespējamo trajektoriju kopumu, kas iegūts ar satricinājumu piemērošanu (mediāna), ir attēlota kā nepārtraukta melna līnija konusa vidū. Pats konuss aptver 80 % no visām iespējamām parāda trajektorijām, kas iegūtas, modelējot 2000 dažādus izaugsmes, procentu likmju un primārās bilances satricinājumus (konusu norobežojošā augšējā un apakšējā līnija atbilst attiecīgi sadalījuma 10. un 90. procentīlei), tādējādi no iekrāsotā laukuma izslēdzot tās modelētās parāda trajektorijas (20 % no visām trajektorijām), kuras izriet no ekstrēmiem (mazāk iespējamiem) satricinājumiem, tātad notikumiem ar nelielu varbūtību. Dažādais konusa laukumu iekrāsojums atbilst atšķirīgām iespējamo parāda trajektoriju vispārējā sadalījuma daļām. Tumši zilais laukums (ko norobežo 40. un 60. procentīle) aptver 20 % no visām iespējamām parāda trajektorijām, kuras ir vistuvākās centrālajam scenārijam.

A3.1. diagramma. Vēdekļveida grafiki, kas atspoguļo stohastiskās valsts parāda prognozes, pamatojoties uz Komisijas prognožu scenāriju un budžeta plāna projektu (BPP) prognožu scenāriju

Avots: Komisijas 2015. gada rudens prognozes, 2016. gada budžeta plāna projekti un Komisijas dienestu aprēķini.

Gan saskaņā ar Komisijas, gan BPP prognožu scenāriju grafikos redzams, ka EZ–16 valstīs 2016. gadā ir aptuveni 50 % varbūtība, ka parāda attiecība pret IKP būs sliktāka par prognozēto, ja īstenosies nelabvēlīgi makroekonomikas satricinājumi 8 . Ņemot vērā gan negatīvos, gan pozitīvos valsts primārās bilances, izaugsmes un finanšu tirgus apstākļu riskus, EZ–16 dalībvalstu parāds 2016. gadā saskaņā ar abiem scenārijiem ar 80 % varbūtību būtu diapazonā no 87 % līdz 94–95 % no IKP (konuss atspoguļo 80 % no visām modelēšanā iegūtajām iespējamām parāda trajektorijām). Komisijas scenārijā salīdzinājumā ar BPP scenāriju 2016. gada parāda attiecības augšējā un apakšējā robeža ir nedaudz augstāka, ko izskaidro neliela atšķirība attiecīgajās centrālajās prognozēs, kurām piemēroti satricinājumi (parāda attiecība ir attiecīgi virs 91 % Komisijas scenārijā un 90,4 % BPP scenārijā).

Pēc 2016. gada, kas ir pašreizējo BPP perioda pēdējais gads, modelēšanas rezultāti saskaņā ar Komisijas un BPP scenāriju uzrāda ierobežotas atšķirības starp prognozētajām parāda attiecībām satricinājumu gadījumā. Vēdekļveida grafikos attēloto prognožu perioda beigās (2020. gadā) saskaņā ar Komisijas scenāriju būtu 50 % varbūtība, ka parāda attiecība pārsniedz 84 % no IKP, un saskaņā ar BPP scenāriju – 50 % varbūtība, ka parāda attiecība pārsniedz 85 % no IKP. Šī nelielā atšķirība ir galvenokārt skaidrojama ar to, ka saskaņā ar BPP scenāriju pēdējā prognozētā strukturālā primārā bilance, kuras līmeni saglabā konstantu, ir ar nedaudz lielāku pārpalikumu nekā Komisijas scenārijā.

Jāatzīmē, ka, tā kā satricinājumu apmērs un korelācija atspoguļo mainīgo lielumu vēsturiski novēroto uzvedību, ar šo metodiku netiek ņemta vērā faktiskā nenoteiktība, piemēram, attiecībā uz potenciālās un faktiskās izlaides starpības novērtējumu. Līdzšinējā pieredze saistībā ar izlaides starpības aplēšu būtisku pārskatīšanu (bieži vien potenciālo izlaides apjomu samazinot salīdzinājumā ar sākotnēji lēsto vērtību) norāda uz papildu riskiem attiecībā uz nākotnes parāda trajektorijām, kuri šeit sniegtajā analīzē nav atspoguļoti.

4. PIELIKUMS. Pašreizējā situācija – zemās procentu likmes

Nesenās norises

Eurozonas valstu obligāciju ienesīgums kopš 2013. gada nogales strauji kritās un 2015. gada pirmajā pusē sasniedza vēsturiski viszemāko līmeni, bet pēc tam vasaras mēnešos nedaudz palielinājās. Tomēr ienesīgums joprojām ir krietni zemāks par ilgtermiņa vidējiem rādītājiem – eurozonas četrās lielākajās dalībvalstīs 10 gadu obligāciju likmes patlaban ir diapazonā no 0,51 % līdz 1,64 % 9 .

Tā kā procentu likmes ir zemākas, pēdējos gados ir samazinājusies arī vispārējo valdību procentu maksājumu kopsumma. EZ–16 kopumā izdevumi par procentiem ir samazinājušies no 2,9 % no IKP 2012. gadā līdz 2,3 % no IKP 2015. gadā, un saskaņā ar šāgada BPP gaidāms, ka šogad paliks tādā pašā līmenī. Lielākais procentu izdevumu kritums 2012.–2016. gadā bija vērojams Īrijā (–1,1 % no IKP), Itālijā (–1,0 %), Beļģijā (–0,9 %) un Vācijā (–0,8 %), un tikai Slovēnijā procentu izdevumi šajā periodā pieauga (par 0,9 % no IKP), ko noteica straujš valsts parāda līmeņa kāpums. Komisijas 2015. gada rudens prognozes visumā saskan ar dalībvalstu paredzētajiem rādītājiem – lielākās atšķirības par 2016. gadu ir 0,1 % apmērā no IKP.

Dalībvalstis lielākoties nebija paredzējušas procentu likmju straujo krišanos un līdz ar to – procentu maksājumu samazināšanos. Iepriekšējo gadu stabilitātes programmu un jaunāko BPP izvērtējums sniedz labāku ieskatu par (neparedzētajiem) ietaupījumiem, kuru iemesls ir pašreizējās zemās procentu likmes. Vērtējot EZ–16 kopumā, 2013. gada stabilitātes programmās bija prognozēts, ka procentu izdevumi 2012.–2016. gadā pieaugs par 0,1 % no IKP. Turpretī 2014. un 2015. gada programmās bija pakāpeniski ņemts vērā procentu likmju kritums, un minētajā periodā prognozēta procentu izdevumu samazināšanās par attiecīgi 0,2 % un 0,7 % no IKP. Pēdējās minētās prognozes bija atspoguļotas arī attiecīgajos BPP. Kaut arī sava nozīme noteikti bija tādiem faktoriem kā parāda dinamika, parāda termiņu profils un statistikas klasifikācijas izmaiņas (piemēram, pāreja uz nacionālo kontu standartu EKS 2010), procentu izdevumu prognožu pārskatīšana gadu gaitā, visticamāk, ir galvenokārt skaidrojama ar procentu likmju neparedzēto kritumu.

Sekas attiecībā uz publiskajām finansēm

Paralēli procentu izdevumu pakāpeniskajam samazinājumam ir bijuši vērojami daudz vājāki uzlabojumi attiecībā uz budžeta vidēja termiņa stāvokli strukturālās primārās bilances izteiksmē. 2013. gada stabilitātes programmās bija prognozēts, ka EZ–16 strukturālā primārā bilance 2012.–2016. gadā uzlabosies par 1,75 % no IKP (A4.1. diagramma). Savukārt no BPP izrietošais gaidāmais uzlabojums ir 0,25 % no IKP. Tas liecina, ka, vērtējot kopumā, strukturālā primārā deficīta plānotā samazināšanās lielā mērā nav reāli īstenojusies. Šis apstāklis neitralizēja ietekmi, ko radīja tas, ka dalībvalstīm tajā pašā periodā bija mazāki procentu maksājumi, nekā bija paredzēts.

A4.1. diagramma. Strukturālās (primārās) bilances un procentu izdevumu izmaiņas 2012.–2016. g. saskaņā ar valstu plāniem

Piezīme. Diagrammā ir attēlotas strukturālās primārās bilances, procentu izdevumu un strukturālās bilances kumulatīvās izmaiņas 2012.–2016. gadā EZ–16 atbilstoši 2013., 2014. un 2015. gada stabilitātes programmām (attiecīgi SP13, SP14 un SP15) un šāgada budžeta plāna projektiem (BPP16).

Avots: dalībvalstu programmas/plāni un Komisijas dienestu aprēķini.

Tas, ka kopējā (primārā) strukturālā bilance ir uzlabojusies mazāk, ir jāskata plašākā kontekstā – ir ieildzis zemas inflācijas un zema izlaides pieauguma periods, kas savukārt ir ietekmējis publiskās finanses. Procentu likmju kritums ir saistīts ar to, ka pēdējos gados ir bijis ļoti zems nominālā IKP pieaugums. Tas dažādos veidos negatīvi ietekmēja nominālo bilanci, izraisot ieņēmumu kritumu, kas bija daudz lielāks nekā primāro izdevumu (eventuālais) kritums. Iespējams, ka nominālās bilances standartkorekcijas, kurās ņem vērā cikla ietekmi, nevarēja pilnībā atspoguļot šo situāciju, jo ekonomikas izaugsmes ietekme uz ieņēmumiem nebija normāla vai izdevumu reakcija atpalika no cenu tendencēm. Turklāt zemais nominālā IKP pieaugums tiešā veidā ietekmēja kopējā valsts parāda attiecību pret IKP. Kopumā primārās bilances, kas ir bijušas sliktākas nekā paredzēts, un lavīnas efekts, kas raksturo procentu izdevumu un ekonomikas izaugsmes kopējo ietekmi uz parāda attiecības izmaiņām un kas varbūt ir bijis lielāks nekā paredzēts, rada mazāk pozitīvu ainu nekā izolēti vērtētas procentu izdevumu attīstības tendences.

Perspektīvas un neaizsargātība

Parāda apkalpošanas izmaksas eurozonā tuvākajos gados, visticamāk, saglabāsies vēsturiski zemā līmenī. Kopš procentu likmju krituma lieli parāda apjomi ir pārjaunoti, un gaidāms, ka valstu obligāciju ienesīgums vēl kādu laiku saglabāsies salīdzinoši zemā līmenī, ņemot vērā pieticīgās izaugsmes perspektīvas, privātā sektora spēcīgo pieprasījumu pēc drošiem aktīviem un ECB paplašināto aktīvu iepirkuma programmu (kuru paredzēts turpināt vismaz līdz 2016. gada septembrim).

Procentu likmju turpmākajai attīstībai būs dažāda ietekme uz procentu maksājumiem atkarībā no parāda termiņu profila. Proporcija, ko veido nenokārtotais parāds, kas tuvākajos gados tiks pārjaunots, var kalpot par rādītāju tam, cik lielā mērā konkrētas dalībvalstis turpinās būt ieguvējas no zemajām procentu likmēm, ja situācija nemainīsies, un attiecīgi sniegt ieskatu par to, kādā mērā dalībvalstis skartu procentu likmju ievērojams pieaugums. Šajā ziņā situācija dažādās valstīs būtiski atšķiras – līdz 2018. gadam pārjaunojamā nenokārtotā parāda īpatsvars ir diapazonā no 0 % Luksemburgas gadījumā līdz 44 % Spānijas gadījumā (A4.2. diagramma)  10 . Papildus tam dalībvalstīm būs jāfinansē turpmāko gadu deficīts.

A4.2. diagramma. Parāds, kura termiņš ir līdz 2018. gadam, procentos

Piezīme. Dati par termiņu sasniegušo valsts parādu fiksēti 2015. gada 18. septembrī. Tvērums: centrālā valdība.

Avots: Bloomberg un Komisijas dienestu aprēķini.

Var uzskatīt, ka dalībvalstu vidēja termiņa plāni balstās uz salīdzinoši piesardzīgiem pieņēmumiem. Tā, piemēram, 2015. gada stabilitātes programmās dalībvalstis dažādā apmērā ir paredzējušas, ka ilgtermiņa valsts obligāciju ienesīgums pakāpeniski palielināsies, ko var uzskatīt par saprātīgu pieņēmumu 11 . Vairākas valstis, kurām ir liels parāds, acīmredzot ir neaizsargātas pret procentu likmju riskiem. Savukārt maz ticamajā scenārijā, ka procentu likmes 2000.–2010. gada līmeni sasniegtu jau pirms programmu perioda noslēguma, t. i., līdz 2018. gadam, procentu izdevumi eurozonā 2018. gadā kopumā būtu par aptuveni 0,5 % no IKP lielāki, nekā paredzēts programmās. Tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka, ja procentu likmes stresa scenārijā atkal sasniegtu valstu parāda krīzes asākajā punktā piedzīvoto līmeni, procentu izdevumu pieaugums būtu vēl lielāks.

5. PIELIKUMS. Diagrammas un tabulas

A5.1. tabula. EZ–16 nominālā deficīta mērķi (% no IKP) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM)

A5.2.a tabula. EZ–16 strukturālās bilances izmaiņas (% no IKP) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM) 12

A5.2.b tabula. EZ–16 strukturālās primārās bilances izmaiņas (% no IKP) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM) 13

A5.3. tabula. EZ–16 parāda attiecībā pret IKP (% no IKP) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM)

A5.4. tabula. EZ–16 reālā IKP pieaugums (%) saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM)

A5.5. tabula. EZ–16 fiskālās konsolidācijas struktūra 2015. un 2016. gadā saskaņā ar stabilitātes programmām (SP), budžeta plāna projektiem (BPP) un Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM) 14

A5.6. tabula. EZ–16 2016. gada ieņēmumu prognožu īstermiņa elastīgums – budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM) un ESAO datiem

Piezīme. Jāuzmanās, elastīgumu, kas izriet no BPP un Komisijas prognozēm, salīdzinot ar ESAO elastīguma datiem. Abi pirmie ir elastīgumi attiecībā pret IKP izaugsmi, savukārt ESAO elastīgums, stingri ņemot, ir aprēķināts attiecībā pret potenciālās un faktiskās izlaides starpību. Atšķirības pārsvarā ir nebūtiskas.

A5.7. tabula. Diskrecionārā fiskālā konsolidācija – budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM) un stabilitātes programmām (SP) 15

A5.1.a diagramma. EZ–16 prognozētās izdevumu attiecības izmaiņas 2016. gadā – budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM)

Diagrammā uz kreisās skalas ir attēlotas 2016. gada izdevumu attiecības izmaiņas salīdzinājumā ar 2015. gadu. Uz labās skalas attēlotais izdevumu līmenis ir Komisijas prognoze, kas balstās uz 2015. gada izdevumu attiecību. Šie skaitļi tikai nedaudz atšķiras no BPP aplēsēm, pēc kurām ir aprēķinātas izmaksu izmaiņas, kas balstās uz BPP.

A5.1.b diagramma. EZ–16 prognozētās ieņēmumu attiecības izmaiņas 2016. gadā – budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM)

Diagrammā uz kreisās skalas ir attēlotas 2016. gada ieņēmumu attiecības izmaiņas salīdzinājumā ar 2015. gadu. Uz labās skalas attēlotais ieņēmumu līmenis ir Komisijas prognoze, kas balstās uz 2015. gada ieņēmumu attiecību. Šie skaitļi tikai nedaudz atšķiras no BPP aplēsēm, pēc kurām ir aprēķinātas ieņēmumu izmaiņas, kas balstās uz BPP.

A5.2. diagramma. EZ–16 galveno izdevumu veidu prognozētās izmaiņas (% no IKP) 2016. gadā – budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM)

Diagrammā ir attēlota izdevumu galveno veidu ietekme uz prognozētajām izmaiņām izdevumu attiecībā pret IKP.

A5.3. diagramma. EZ–16 galveno nodokļu ieņēmumu veidu prognozētās izmaiņas (% no IKP) 2016. gadā – budžeta plāna projektu (BPP) salīdzinājums ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm (KOM)

Diagrammā ir attēlota ieņēmumu galveno veidu ietekme uz prognozētajām izmaiņām ieņēmumu attiecībā pret IKP.

A5.4. diagramma. Valdības nominālās budžeta bilances 2016. gada prognozes (% no IKP) – Komisijas 2015. gada rudens prognožu (KOM) salīdzinājums ar budžeta plāna projektiem (BPP)

Šajā diagrammā 2016. gada nominālās budžeta bilances saskaņā ar Komisijas prognozēm (horizontālā ass) ir salīdzinātas ar budžeta plāna projektos plānotajām bilancēm (vertikālā ass). Attiecībā uz dalībvalstīm virs (attiecīgi – zem) abus sektorus sadalošās taisnes Komisija prognozē lielāku (attiecīgi – mazāku) nominālo bilanci nekā BPP.

A5.5. diagramma. Parāda 2016. gada mērķu (% no IKP) atšķirību atšifrējums saskaņā ar Komisijas 2015. gada rudens prognozēm un budžeta plāna projektiem

Šajā diagrammā parāda attiecības pret IKP prognozētās atšķirības ir iedalītas pa ietekmes faktoriem: bāzes efekts, primārā bilance, atlikumu un plūsmu korekcijas un lavīnas efekts. Lavīnas efekts atspoguļo starpību starp prognozētajiem izaugsmes rādītājiem un procentu likmēm.

(1)

     Komisijas 2015. gada rudens prognožu pamatā esošie metodoloģiskie pieņēmumi ir pieejami šeit: http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/forecasts/index_en.htm ).

(2)

     Pieejams šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/2041337/FT-Eurostat-Decision-9-July-2009-3--final-.pdf .

(3)

     Pieejams šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/7036737/2-21102015-AP-EN.pdf .

(4)

     Saskaņā ar Eurostat 2011. gada 27. janvāra lēmumu par EFSI ietvaros veikto operāciju statistisko uzskaiti, pieejams šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/5034386/2-27012011-AP-EN.PDF .

(5)

     Šeit izmantotā stohastisko valsts parāda prognožu sagatavošanas metodika ir izklāstīta Eiropas Komisijas 2012. gada ziņojuma par fiskālo stabilitāti 3.3.3. iedaļā un šādā publikācijā: Berti K. (2013), “Stochastic public debt projections using the historical variance-covariance matrix approach for EU countries”, European Economy, Economic Paper Nr. 480.

(6)

     Tas nozīmē, ka tiek pieņems, ka EZ–16 dalībvalstu strukturālā primārā bilance visā atlikušajā prognožu periodā saglabājas pēdējās prognozētās vērtības līmenī – pārpalikums nedaudz vairāk kā 1 % apmērā 2016. gadā BPP scenārijā un attiecīgi pārpalikums 1 % apmērā 2017. gadā Komisijas scenārijā.

(7)

     Tiek pieņemts, ka satricinājumi atbilst daudzdimensiju normālajam sadalījumam.

(8)

     Attiecībā uz 2016. gadu pārtrauktā līnija, kas attēlo centrālā scenārija prognozes, abos vēdekļveida grafikos atbilstoši BPP un Komisijas scenārijam sakrīt ar līniju, kura raksturo sadalījuma 50. procentīli (kas nozīmē, ka 2016. gadā 50 % no visām iespējamām parāda attiecības pret IKP vērtībām būtu virs prognozētās vērtības).

(9)

     10 gadu obligāciju ienesīgums 2015. gada 23. oktobrī plkst. 18.25. Avots: Bloomberg.

(10)

     Dati par termiņu sasniegušo valsts parādu fiksēti 2015. gada 18. septembrī. Tvērums: centrālā valdība. Avots: Bloomberg. Jāatzīmē, ka attiecībā uz dažām valstīm, piemēram, Spāniju, šie dati ietver arī citu struktūru emitēto parādu, kuram ir centrālās valdības galvojums, un šis apstāklis var ietekmēt salīdzinājumu valstu starpā.

(11)

     Papildu informāciju skatīt dokumentā “The 2015 Stability and Convergence Programmes: an Overview”, European Economy, Institutional Paper 2, 2015. gada jūlijs.

(12)

   SP un BPP sniegtās cikliski koriģētās bilances (atskaitot vienreizējus un pagaidu pasākumus), kuras Komisija pārrēķinājusi, balstoties uz programmās/plānos sniegto informāciju un izmantojot vispārpieņemtu metodiku.

(13)

   SP un BPP sniegtās cikliski koriģētās primārās bilances (atskaitot vienreizējus un pagaidu pasākumus), kuras Komisija pārrēķinājusi, balstoties uz programmās/plānos sniegto informāciju un izmantojot vispārpieņemtu metodiku.

(14)

   SP un BPP sniegtās cikliski koriģētās ieņēmumu un izdevumu attiecības un cikliski koriģētās bilances (atskaitot vienreizējus un pagaidu pasākumus), kuras Komisija pārrēķinājusi, balstoties uz programmās/plānos sniegto informāciju un izmantojot vispārpieņemtu metodiku.

(15)

   Diskrecionārā fiskālā konsolidācija jeb DFE ir fiskālās nostājas alternatīvs rādītājs, kas izstrādāts analītiskiem nolūkiem un atšķiras no rādītājiem, kurus izmanto atbilstības novērtējumam saskaņā ar SIP. Šā rādītāja iegūšanai izmanto augšupēju pieeju attiecībā uz ieņēmumiem un pārsvarā lejupēju pieeju attiecībā uz izdevumiem. Papildu informāciju skatīt III daļā dokumentā “Report on Public Finances in EMU 2013”, European Economy, 4, 2013.