EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.12.2015

COM(2015) 599 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Aviācijas drošības programma

1.Komisijas 2011. gada paziņojums

Komisijas paziņojumā "Veidojot aviācijas drošības vadības sistēmu Eiropai" 1 , kas publicēts 2011. gadā, aprakstītas drošības problēmas, ar kurām saskaras Savienība un tās dalībvalstis, un secināts, ka ir nepieciešams izstrādāt proaktīvāku un uz faktiem balstītu pieeju. Tajā sīki izklāstīti vairāki praktiski pasākumi šo problēmu risināšanai.

Daži no šiem pasākumiem pēdējos gados ir īstenoti, jo īpaši, pieņemot Regulu (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā 2 . Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008, (COM(2015) 613) vēl vairāk veicina to pasākumu īstenošanu, kas norādīti 2011. gada Komisijas paziņojumā, nolūkā panākt un uzturēt vienādi augstu civilās aviācijas drošības un vides aizsardzības līmeni Eiropā.

Komisijas paziņojumam "Veidojot aviācijas drošības vadības sistēmu Eiropai" bija pievienots dokuments, kurā aprakstīta Eiropas Aviācijas drošības programma 3 .

2.Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumenta 1. izdevums

"Eiropas Aviācijas drošības programma" 4 ir integrēts Savienības līmeņa noteikumu kopums kopā ar pasākumiem un procesiem, ko izmanto vienotai civilās aviācijas drošības pārvaldībai Eiropas līmenī. Tā nav pasākumu plāns, bet drīzāk tā ES līmenī funkcionālā ziņā atbilst valsts drošības programmai, kas aprakstīta Čikāgas konvencijas 19. pielikumā.

Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumentā paskaidrots, kā ES un tās dalībvalstīm ir jāpārvalda drošība, tostarp izmantojot Savienības tiesību aktus, citu politiku, praksi un pasākumus.

Lai gan tajā varētu būt ietverti daži perspektīvas elementi (piemēram, daži pasākumi vai noteikumi varētu būt pieņemti, bet ne pilnībā īstenoti), tā galvenais mērķis nav izstrādāt plānu turpmākajam darbam. Eiropas Aviācijas drošības programmas dokuments ir kā visu to noteikumu un procesu "momentuzņēmums", kuri integrētā veidā dod savu ieguldījumu nelaimes gadījumu novēršanas un aviācijas drošības pasākumos Savienībā.

Ar Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumentu nav paredzēts aizstāt dalībvalstu drošības programmas dokumentus, bet gan tos papildināt. Tā kā daudzi aviācijas drošības noteikumi un pasākumi ir pieņemti un saskaņoti ES līmenī, dalībvalstīm savos valsts drošības programmas dokumentos būtu jāatsaucas uz Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumentu, pilnībā paskaidrojot, kā aviācijas drošība tiek pārvaldīta to valsts teritorijā tā, kā prasa Čikāgas konvencija. Patiešām, tā kā ES ir izdevusi tiesību aktus daudzās aviācijas drošības jomās, dalībvalstīm, neiekļaujot ES dimensiju, nav iespējams aprakstīt, kā tās pārvalda aviācijas drošību,.

Turklāt dažās jomās Čikāgas konvencijas noteiktā valstu atbildība ir deleģēta Savienības līmenim. Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumentā paskaidrots, kā ES risina starptautiskās saistības, kas izriet no šādas atbildības deleģēšanas.

Aprakstot procesus, ko izmanto vienotai drošības pārvaldībai Eiropas līmenī, jo īpaši kā Eiropas Komisija, dalībvalstis un EASA sadarbojas, lai konstatētu nedrošus apstākļus un veiktu pasākumus, kas mazinātu drošības riskus, Eiropas Aviācijas drošības programmas dokuments palīdz ieviest vairāk skaidrības attiecībā uz atbildību par dažādiem drošības jomas jautājumiem ES un paskaidro, kā ES kopumā var sasniegt un uzturēt apmierinošu drošības rādītāju līmeni. Tādējādi visām iesaistītajām personām, kam aviācijas drošība ir aktuāla, tiek nodrošināta pārredzamība.

Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumenta formāts un struktūra ir saskaņota ar valsts drošības programmu aprakstu, kas sīki izklāstīts Čikāgas konvencijas 19. pielikumā.

Dokumenta pirmā daļa ir veltīta Eiropas drošības politikai un mērķiem. Tas jo īpaši ietver Eiropas Aviācijas tiesiskā regulējuma aprakstu un kompetenču sadalījuma skaidrojumu starp dalībvalstīm un dažādām iesaistītajām personām ES līmenī. Visbeidzot, tas detalizēti apraksta spēkā esošos ES tiesību aktu īstenošanas mehānismus.

Otrajā daļā uzmanība ir vērsta uz Eiropas drošības riska pārvaldību. Tajā aprakstītas esošās drošības pārvaldības prasības, kas piemērojamas nozarei un dalībvalstīm, un paskaidrots, kā Eiropas Savienībā kopīgi novērtē un mazina drošības riskus.

Trešā daļa attiecas uz drošības garantiju Eiropas dimensiju, un tajā galvenokārt sīki izklāstīts kā ES un tās dalībvalstis veic drošības uzraudzību.

Visbeidzot, ceturtajā daļā ir sīki izklāstīti Eiropas pasākumi drošības veicināšanas jomā, tostarp apmācība un starptautiskā sadarbība.

3.Eiropas Aviācijas drošības programmas attīstība

Lai nodrošinātu, ka drošības pārvaldība joprojām efektīvi novērš nelaimes gadījumus un mazina riskus, tai pastāvīgi jāpielāgojas pārmaiņām aviācijas tirgū, tehnoloģiju attīstībai un jauniem drošības apdraudējumiem. Tādēļ Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumentu nepieciešams regulāri atjaunināt, lai atspoguļotu šīs izmaiņas. Šī vajadzība Komisijai regulāri atjaunināt informāciju tika atzīta Komisijas 2011. gada paziņojumā (paziņojumā izklāstītā 8. darbība).

Kopš Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumenta 1. redakcijas publikācijas 2011. gadā ES ir notikušas vairākas tiesību aktu izmaiņas. Jaunie noteikumi par lidojuma laika ierobežojumiem, par trešo valstu ekspluatantiem, par lidojumu operācijām, ATM/ANS jomā, par lidlaukiem, par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem ir daži piemēri tam, kā kopš 2011. gada izmainījušies Eiropas tiesību akti.

Papildus izmaiņām tiesiskajā regulējumā drošības pārvaldība ir mainījies citās jomās. Viens piemērs ir EASA veikto pasākumu attīstība standartizācijas pārbaužu kontekstā. Turklāt Eiropas drošības veicināšanas dimensija ir tikusi nostiprināta, jo īpaši pēc reorganizācijas, kas notika EASA 2014. gadā.

Eiropas Aviācijas drošības programmu papildina Eiropas Aviācijas drošības plāns, kurā identificēti konkrēti riski, kas pašlaik ietekmē Savienības aviācijas drošības sistēmu, un ierosināti pasākumi šo risku mazināšanai. Lai gan līdz šim Eiropas Aviācijas drošības plāna izstrādes process lielā mērā noticis EASA, ir pienācis laiks tam dot patiesu Eiropas dimensiju un piederību, jo īpaši, ciešāk piesaistot dalībvalstis un nozari. Tādēļ Eiropas Aviācijas drošības plāna attīstības un pieņemšanas process ir pārskatīts, lai ņemtu vērā pieredzi, kas gūta pirmajos īstenošanas ciklos. Tā kā tā ir ES līmeņa drošības vadības sistēmas būtisks elements, Komisija ir uzskatījusi, ka Eiropas Aviācijas drošības plāna izstrādes, pieņemšanas un atjaunināšanas process būtu sīkāk jāapraksta Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumentā.

Noteikumi, pasākumi un procesi, kas ir daļa no Eiropas Aviācijas drošības programmas, būtu jāuzrauga, jo īpaši, lai izvērtētu to atbilstību un efektivitāti. Šo drošības rādītāju uzraudzībai būtu jābalstās uz kritērijiem, kas varētu ietvert atbilstību noteikumiem, konkrētu veidu drošības pasākumu skaitu, nelaimes gadījumu vai bojāgājušo skaitu un drošības pārvaldības sistēmu briedumu.

Šie rādītāji ir izmantojami, lai noteiktu valstu pieņemamo drošības līmeni, ko pieprasa ICAO un kurā norāda civilās aviācijas minimālo drošības līmeni, kas jāsasniedz valsts līmenī. To nosaka, ņemot vērā katras valsts drošības programmu.

Pieņemamo drošības līmeni, kāds jāsasniedz Savienībā, tikpat labi varētu noteikt Eiropas Aviācijas drošības plānā, lai labāk uzraudzītu ES aviācijas sistēmas drošības situāciju un noteiktu izmaiņas, kas dažādos līmeņos jāveic, lai sasniegtu turpmākus uzlabojumus drošības jomā.

Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumenta 2. izdevums, kas atspoguļo iepriekš minētās izmaiņas un apraksta, kā pašlaik Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs pārvalda aviācijas drošību, ir pieņemts kā pielikums šim ziņojumam.

(1)

     Komisijas Paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam "Veidojot aviācijas drošības vadības sistēmu Eiropai", COM/2011/0670 galīgā redakcija.

(2)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.

(3)

     Eiropas Aviācijas drošības programma, SEC/2011/1261 galīgā redakcija.

(4)

     Definēta Regulas (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā 2. panta 17. punktā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.12.2015

COM(2015) 599 final

PIELIKUMS

Eiropas Aviācijas drošības programmas dokuments
2. izdevums

dokumentam

ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Aviācijas drošības programma

Saturs

1.EIROPAS DROŠĪBAS POLITIKA UN MĒRĶI

1.1.Eiropas Aviācijas drošības politika

1.2.Eiropas drošības tiesiskais regulējums

1.2.1.Eiropas drošības tiesiskā regulējuma struktūra

1.2.2.Regula (EK) Nr. 216/2008 un saistītie noteikumi

1.2.3.Nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana civilajā aviācijā

1.2.4.Ziņošana, analīze un turpmākie pasākumi attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā

1.2.5.Darbības aizliegumam Eiropas Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju ES saraksts

1.3.Drošības pienākumi un atbildība Eiropas Savienībā

1.3.1.Lēmumu pieņemšanas process Eiropas Savienībā

1.3.2.Aviācijas drošības kompetences un pienākumi Eiropas drošības sistēmas ietvaros

1.4.Nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana

1.4.1.Piemērojamās normas

1.4.2.Drošības rekomendācijas

1.4.3.Sadarbība ar citām struktūrām

1.5.Izpilde

1.5.1.Izpilde attiecībā uz dalībvalstīm

1.5.2.Izpilde attiecībā uz regulētām nozares organizācijām

2.EIROPAS DROŠĪBAS RISKA PĀRVALDĪBA

2.1.Organizācijām un iestādēm piemērojamās drošības prasības

2.2.Drošības riska pārvaldība ES līmenī. Eiropas Aviācijas drošības plāna izstrādāšanas un atjaunināšanas process

2.2.1Drošības problēmu identificēšana

2.2.2Drošības problēmu novērtēšana

2.2.3Drošības pasākumu definēšana un plānošana

2.2.4Īstenošana un turpmākie pasākumi

2.2.5Drošības rādītāji

2.3.Vienošanās par drošības rādītājiem

2.3.1Vienošanās par organizāciju drošības rādītājiem

2.3.2ES līmeņa vienošanās par dalībvalstu drošības rādītājiem

3.EIROPAS DROŠĪBAS GARANTIJAS

3.1Drošības uzraudzība

3.1.1Noteikumu piemērošanas uzraudzība dalībvalstīs

3.1.2Sertificēto organizāciju pārraudzība

3.2Drošības datu vākšana, analīze un apmaiņa

3.3Uz drošības datiem balstīta mērķtiecīga pārraudzība jomās, kurām jāpievērš lielāka uzmanība, vai kur tā ir nepieciešama

3.3.1Uz drošības datiem balstīta mērķtiecīga pārraudzība dalībvalstīs

3.3.2Uz drošības datiem balstīta mērķtiecīga nozares pārraudzība

4.EIROPAS DROŠĪBAS VEICINĀŠANA

4.1Darbības ES līmenī

4.1.1Saziņa drošības jomā

4.1.2Eiropas Stratēģiskā drošības iniciatīva (ESSI)

4.2Starptautiskā sadarbība ES līmenī

4.3Apmācība ES līmenī

4.3.1Kopīga apmācību iniciatīvas grupa (CTIG)

4.3.2Apmācības koncepcija

Akronīmu saraksts

Ievads

Šajā dokumentā raksturota Eiropas Aviācijas drošības programma, sīki izklāstot Savienības līmeņa integrēto noteikumu kopumu līdz ar darbībām un procesiem, ko izmanto vienotai Eiropas līmeņa civilās aviācijas drošības pārvaldībai.

Eiropas Aviācijas drošības programma funkcionālā ziņā ES līmenī atbilst valsts drošības programmai, kas aprakstīta Čikāgas konvencijas 19. pielikumā.

Eiropas Aviācijas drošības programmas dokuments nav paredzēts, lai aizstātu dalībvalstu drošības programmas dokumentus, bet gan lai tos papildinātu.

Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumentā paskaidrots, kā tiek pārvaldīta aviācijas drošība, raugoties no Eiropas perspektīvas. Tā kā daudzi noteikumi un darbības saistībā ar aviācijas drošību pašlaik tiek pieņemti un saskaņoti ES līmenī, dalībvalstīm savos valsts drošības programmas dokumentos būtu jāatsaucas uz Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumentu, lai pilnībā izskaidrotu, kā aviācijas drošība tiek pārvaldīta to valsts teritorijā. Patiešām, ES ir pieņēmusi tiesību aktus dažās aviācijas drošības jomās, un, neiekļaujot ES dimensiju, dalībvalstīm nav iespējams aprakstīt, kā tās pārvalda aviācijas drošību savā valstī. Turklāt dažās jomās saskaņā ar Čikāgas konvenciju valstu atbildība ir deleģēta Savienības līmenim. Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumentā paskaidrots, kā ES izturas pret starptautiskajām saistībām, kas izriet no šādas atbildības deleģēšanas.

Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumenta formāts un struktūra ir saskaņota ar valsts drošības programmu aprakstu, kas sīki aprakstīta Čikāgas konvencijas 19. pielikumā.

Eiropas Aviācijas drošības programmas mērķis ir nodrošināt, ka aviācijas drošības pārvaldības sistēma Eiropas Savienībā ļauj sasniegt visaugstākos drošības rādītājus, kas ir vienoti visā Savienībā, un tos pastāvīgi paaugstina, vienlaikus ņemot vērā citus attiecīgos mērķus, piemēram, vides aizsardzību.

Aprakstot procesus, ko izmanto vienotai Eiropas līmeņa drošības pārvaldībai, un jo īpaši Eiropas Komisijas, dalībvalstu un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras sadarbību, lai konstatētu nedrošus apstākļus un vajadzības gadījumā veiktu pasākumus, kas pēc iespējas mazinātu drošības riskus, Eiropas Aviācijas drošības programmas dokuments palīdz sasniegt augsta līmeņa ES mēroga drošības mērķus, kas noteikti Savienības līmenī. Līdz ar to tas nodrošina, ka visi iesaistītie zina savus pienākumus un visus noteikumus un ir izveidoti procesi, kas uzlabo aviācijas drošību un tādējādi palīdzēt novērst nelaimes gadījumus Eiropas reģionā un ārpus tā.

1.EIROPAS DROŠĪBAS POLITIKA UN MĒRĶI

1.1.Eiropas Aviācijas drošības politika

Eiropas Aviācijas drošības politika ir juridisko normu un procesu kopums, kas ir noteikti Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu augstu drošības līmeni. Tas veicina saskaņotus noteikumus un vienkāršo preču, pakalpojumu un civilajā aviācijā iesaistīto personu brīvu pārvietošanos.

Eiropas Aviācijas drošības programmas mērķis ir nodrošināt, ka tiesību akti un procesi, kas nodrošina aviācijas drošības pārvaldību Eiropas Savienībā, paaugstina drošības rādītājus, kas ir vienoti visā Savienībā un tiek pastāvīgi paaugstināti, vienlaikus ņemot vērā citus attiecīgos mērķus, piemēram, vides aizsardzību. Lai nodrošinātu šādus augstus drošības rādītājus, Eiropas Savienību atbalsta dalībvalstis, kuru valsts aviācijas drošības politika veicina Eiropas Aviācijas drošības politikas vispārējā mērķa sasniegšanu.

Aviācijas drošības sistēma balstās uz ciešu sadarbību starp Eiropas Komisiju, Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (turpmāk − "EASA" vai "aģentūra"), dalībvalstīm, kā arī nozares pārstāvjiem, kas piedalās Eiropas aviācijas tirgū.

Eiropas pilsoņu un pasažieru augsta un vienāda līmeņa aizsardzība galvenokārt balstās uz kopīgu drošības noteikumu pieņemšanu un uz pasākumiem, kas nodrošina, ka produkti, personas un organizācijas 1 ES atbilst minētajiem noteikumiem.

Šo sistēmu papildina efektīva negadījumu un incidentu izmeklēšana, kas ļauj identificēt drošības nepilnības, un pasākumi, kas veikti, lai novērstu šīs nepilnības. Eiropas Aviācijas drošības politikā ir iekļauti arī proaktīvāki un uz faktiem balstīti elementi, kuru mērķis ir noteikt riskus, kas rada lielāko apdraudējumu drošībai, un veikt pasākumus, kas mazinātu šos riskus.

1.2.Eiropas drošības tiesiskais regulējums

1.2.1.Eiropas drošības tiesiskā regulējuma struktūra

Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. panta 2. punkta g) apakšpunktā ir noteikts, ka transports ir dalītas kompetences joma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Turklāt tā paša līguma 100. panta 2. punktā Eiropas Parlamentam un Padomei atļauts pēc Komisijas priekšlikuma pieņemt attiecīgus noteikumus par gaisa transportu.

Tāpēc juridiskās prasības aviācijas drošības jomā var definēt Eiropas līmenī, pieņemot Eiropas tiesību aktus.

Eiropas civilās aviācijas drošības tiesiskais regulējums sastāv no Eiropas Parlamenta un Padomes regulām, kuras vajadzības gadījumā izmanto kopā ar Komisijas īstenošanas regulām. Mehānismi tiesību aktu īstenošanas un efektivitātes novērtēšanai, kas, iespējams, var likt to pārskatīt, ir iekļauti attiecīgajos tiesību aktos.

Turpmāk diagrammā ir apkopoti piemērojamie aviācijas drošības jomas tiesību akti, kas pieņemti Eiropas Savienības līmenī.

1. diagramma. Piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti aviācijas drošības jomā

   Eiropas Parlamenta un Padomes regula

   Komisijas regula

Informāciju par piemērojamiem Eiropas tiesību aktiem aviācijas drošības jomā var atrast EUR-Lex tīmekļa vietnē, sadaļā Eiropas Savienības tiesību aktu direktorijs, 07.40.30 . iedaļā 2 .

1.2.2.Regula (EK) Nr. 216/2008 un saistītie noteikumi

1.2.2.1.Juridiskās prasības

Regula (EK) Nr. 216/2008 3 ir ES aviācijas drošības sistēmas galvenais elements. Tās mērķis ir panākt un saglabāt vienādi augstu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropā, nosakot kopīgus noteikumus civilās aviācijas jomā. Ar to arī ļauj savstarpēji atzīt sertifikātus, ievieš standartizācijas pārbaudes procesu, lai uzraudzītu noteikumu piemērošanu dalībvalstīs, un izveido Eiropas Aviācijas drošības aģentūru.

Regulā (EK) Nr. 216/2008 ir noteiktas "pamatprasības", kas nosaka iestāžu, personu un organizāciju mērķus un pienākumus, lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 216/2008 mērķi. Ar pamatprasībām tiek ieviesti standarti un ieteicamā prakse, kas ietverta Čikāgas konvencijas pielikumos. Tās attiecas uz aeronavigācijas produktiem, daļām un ierīcēm, ekspluatantiem, kas iesaistīti gaisa pārvadājumos, kā arī pilotiem un personām, produktiem un organizācijām, kas iesaistītas viņu apmācībā un medicīniskajās pārbaudēs, lidlaukiem, gaisa satiksmes pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumiem (ATM/ANS), kas sniegti tādas teritorijas gaisa telpā, uz kuru attiecas ES līgums.

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 216/2008, Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas regulas, ieskaitot tās, kuri parādītas diagrammā 1.2.1. iedaļā.

Visi šie noteikumi ir tieši piemērojami visās dalībvalstīs, un nav vajadzīgi valsts transponēšanas pasākumi.

Eiropas Savienībā Eiropas tiesību aktu piemērošana pirmām kārtām ir dalībvalstu pienākums. Vairumu sertifikācijas un pārraudzības uzdevumu, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos, tādējādi valsts līmenī izpilda valsts kompetentās iestādes. Tomēr dažos skaidri noteiktos gadījumos kompetentā iestāde ir EASA un tā ir pilnvarota izdot sertifikātus un veikt attiecīgos izpildes pasākumus.

1.2.2.2.Aģentūras pasākumi

Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas regulu noteikumu īstenošanu attiecīgā gadījumā atbalsta sertifikācijas specifikācijas, attiecīgi līdzekļi atbilstības panākšanai un vadlīnijas.

Sertifikācijas specifikācijas ir aģentūras pieņemtie neobligāti tehniskie standarti, kuros norādīti līdzekļi, ar kādiem apliecināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un kurus organizācijas var izmantot sertifikācijas nolūkā.

Attiecīgi līdzekļi atbilstības panākšanai ir neobligāti standarti, ko aģentūra pieņēmusi un ko personas un organizācijas var izmantot, lai noteiktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem vai sertifikācijas specifikācijas. Ja attiecīgi līdzekļi atbilstības panākšanai tiek ievēroti, attiecīgās īstenošanas noteikumu prasības vai sertifikācijas specifikācijas uzskata par izpildītām.

Vadlīnijas ir aģentūras izstrādāts neobligāts dokuments, kas palīdz izskaidrot prasības vai specifikācijas nozīmi un ko izmanto par palīgmateriālu, lai praktiski īstenotu Regulas (EK) Nr. 216/2008, tās īstenošanas noteikumus, sertifikācijas specifikācijas un attiecīgus līdzekļus atbilstības panākšanai.

1.2.2.3.Elastības nodrošināšanas pasākumi

Tā kā aviācija ir sarežģīta darbība, noteikumus nav iespējams izstrādāt visām situācijām un ir nepieciešama zināma elastība, lai darbības varētu veikt, vienlaikus saglabājot pietiekamu drošības līmeni.

Šim nolūkam Regulā (EK) Nr. 216/2008 ir ietverti elastības noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm:

nekavējoties veikt pasākumus, lai risinātu drošības problēmu;

piešķirt atbrīvojumus neparedzētu steidzamu ekspluatācijas apstākļu vai ierobežota ilguma ekspluatācijas vajadzības gadījumā;

piešķirt atkāpes no noteikumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 216/2008 īstenošanas noteikumos, ja var sasniegt līdzvērtīgu drošības līmeni.

Atkarībā no tā, kāda veida pasākumi tiek īstenoti, tos dara zināmus EASA, Eiropas Komisijai un citām dalībvalstīm. Vairumā gadījumu EASA ir atbildīga par paziņojumu novērtēšanu un pēc tās sniedz ieteikumu Eiropas Komisijai, kura pieņem galīgo lēmumu, lai nodrošinātu augstu un vienādu drošības līmeni un pareizu iekšējā tirgus darbību.

Elastības pasākumus, kas veikti vai ko ierosina dalībvalstis, pamatojoties uz elastības noteikumiem, izvērtē ne tikai attiecībā uz līdzvērtību drošības ziņā vai tiem pievienoto nosacījumu drošības vērtību, bet arī iemesliem, kas pamato nepieciešamību mīkstināt prasības.

1.2.2.4.Regulas (EK) Nr. 216/2008 un ar tiem saistīto noteikumu raksturs

Vairums juridisko prasību, kas iekļautas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas regulās, ir izteiktas preskriptīvu noteikumu veidā, proti, kā noteikumi, kas koncentrējas uz konkrētiem līdzekļiem, lai sasniegtu noteiktu mērķi. Šīs preskriptīvais regulējums, kas līdz šim ir bijis starptautisks standarts, ir ļāvis ES sasniegt pašreizējos labos drošības rādītājus. Turklāt preskriptīvie noteikumi nodrošina juridisko noteiktību un lietišķu atbilstības pārbaudi.

Tomēr pieredze liecina, ka vienkārša atbilstība preskriptīviem noteikumiem ne vienmēr garantē drošību un, iespējams, pilnībā nenovērš riskus aviācijas jomās, kuras savstarpēji pārklājas. Turklāt sīki izstrādāti preskriptīvie noteikumi, iespējams, apmierina konkrētas jomas, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vispārējas nozīmes aviācijas vajadzības, jo tos varētu uzskatīt par nesamērīgiem un pārāk sarežģītiem. Attiecībā uz dažām aviācijas nozares daļām, preskriptīvi noteikumi var kavēt drošības tehnoloģisko uzlabošanu un efektivitātes uzlabojumu ieviešanu, jo galvenā uzmanība tiek pievērsta īpašām metodēm un risinājumiem, nevis rezultātiem, nepieļaujot lielu elastību.

Tādēļ Eiropas Savienība ir sākusi konkrētos gadījumos noteikt juridiskās prasības, kas ir orientētas uz vēlamo rezultātu, ļaujot elastīgi izmantot nepieciešamos līdzekļus, lai šo rezultātu panāktu. Šādi "uz izpildi balstīti noteikumi" ir pieņemti noguruma riska pārvaldības un lidojumderīguma standartu jomās.

Turklāt iestādēm un organizācijām ir iespēja piedāvāt alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai, t. i., līdzekļus, kas ir alternatīvi Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos minētajiem. Tie ir līdzekļi, kas ierosina alternatīvas esošajiem alternatīvajiem atbilstības panākšanas līdzekļiem vai ierosina jaunus līdzekļus, lai panāktu atbilstību, ja aģentūra nav pieņēmusi alternatīvus atbilstības panākšanas līdzekļus. Tie regulētajām vienībām atļauj izmantot elastīgu pieeju, lai atrastu citus līdzekļus, kā sasniegt regulas mērķi. Tas ir jāpierāda un jāapstiprina.

Gaidāms, ka Eiropas Savienība nākotnē vairāk izmantos uz rezultātiem balstītas juridiskās prasības, vai nu pieņemot jaunus tiesību aktus, vai grozot jau esošos.

1.2.3.Nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana civilajā aviācijā

Eiropas līmeņa noteikumi, kas piemērojami negadījumu un incidentu izmeklēšanā, ir definēti Regulā (ES) Nr. 996/2010 4 . Tas nodrošina Eiropas civilās aviācijas drošības izmeklēšanu augstu efektivitātes, lietderības un kvalitātes līmeni; vienīgais nolūks ir novērst negadījumu un incidentu atkārtošanos nākotnē, nevis atrast vainīgo vai saukt pie atbildības. Tas vēl vairāk pastiprina sadarbību starp drošības izmeklēšanas iestādēm, izveidojot Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīklu (ENCASIA), un ievieš noteikumus par drošības rekomendāciju un ar tām saistīto atbildes pasākumu uzglabāšanu ES datubāzē.

Vairāk informācijas par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas procesiem Eiropas Savienībā ir 1.4. iedaļā.

1.2.4.Ziņošana, analīze un turpmākie pasākumi attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā

Regulā (ES) Nr. 376/2014 5 ir iekļauti noteikumi par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem. Šis tiesību akts nosaka prasības, kuru mērķis ir veicināt stingru ziņošanas kultūru. Tas arī nosaka nozares, dalībvalstu un EASA pienākumus vākt un analizēt atgadījumus nolūkā atbalstīt to drošības pārvaldības procesu. Visbeidzot, tas nodrošina, ka informācija tiek atbilstoši aizsargāta un dalībvalstis un EASA dalās savā starpā.

Papildu informācija par šiem noteikumiem ir iekļauta 3.2. iedaļā.

1.2.5.Darbības aizliegumam Eiropas Savienībā pakļauto gaisa pārvadātāju ES saraksts

Regulā (EK) Nr. 2111/2005 6 izklāstīti noteikumi par tāda ES saraksta izveidi un publicēšanu, kura pamatā ir kopīgi kritēriji un kurā iekļauj tos gaisa pārvadātājus, uz kuriem drošības apsvērumu dēļ Savienībā attiecas darbības aizliegums. Darbības aizliegumam pakļauto gaisa pārvadātāju saraksts 7 , kas pieņemts, pamatojoties uz šo regulu, pats ir regula, un tādējādi tam ir juridisks spēks ES dalībvalstīs. Darbības aizliegumam pakļauto gaisa pārvadātāju saraksts ir izveidots ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 8 . Tas tiek regulāri atjaunināts.

Sarakstu atjaunināt Komisijai palīdz "Aviācijas drošības komiteja", kuras sastāvā ir gaisa satiksmes drošības tehniskie eksperti no visām ES dalībvalstīm (kā arī Islandes, Norvēģijas un Šveices) un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, "Aviācijas drošības komiteja" ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem savu atzinumu 9 .

Lēmumu iekļaut vai izslēgt gaisa pārvadātāju (vai pārvadātāju grupu, kas ir sertificēti vienā valstī) no saraksta pieņem, pamatojoties uz kopīgiem drošības kritērijiem, kas ietverti Regulā (EK) Nr. 2111/2005. Minētie kritēriji ņem vērā, piemēram, gaisa pārvadātāja drošības nepilnības, gaisa pārvadātāja vai iestādes, kas ir atbildīga par tā pārraudzību, nespēju vai nevēlēšanos novērst trūkumus drošības jomā, darbības aizliegumus, ko noteikušas trešās valstis, revīzijas ziņojumus, ko sagatavojušas trešās valstis vai starptautiskās organizācijas (ICAO) un pamatotu ar negadījumiem saistīto informāciju. Visi kritēriji pamatojas uz starptautiskajiem aviācijas drošības standartiem.

1.3.Drošības pienākumi un atbildība Eiropas Savienībā

1.3.1.Lēmumu pieņemšanas process Eiropas Savienībā

Ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu ir atļauts, citu starpā, pieņemt gaisa transporta uzlabošanas pasākumus, kurus pieņem Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

Šādus tiesību aktus ierosina Eiropas Komisija, kam ir iniciatīvas tiesības, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, ko bieži dēvē par "koplēmējiem". Eiropas Parlaments, ko ievēl Eiropas pilsoņi, un Padome, ko veido dalībvalstu pārstāvji, var grozīt Komisijas ierosināto tekstu, uz ko attiecas prasības, kuras paredzētas Līgumos. Visbeidzot līdztiesīgie likumdevēji izsaka savu piekrišanu attiecīgajam tekstam.

Kad Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājuši galīgo tekstu, to paraksta abu iestāžu priekšsēdētāji un ģenerālsekretāri. Pēc tekstu parakstīšanas tos publicē Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas ir tiešā veidā saistošas visā ES no dienas, kas noteikta Oficiālajā Vēstnesī publicētajā redakcijā.

Tiesību akti, kas ir pieņemti saskaņā ar minēto procedūru, var ietvert deleģētās un īstenošanas pilnvaras Komisijai. Komisijai šādas pilnvaras ir tikai tad, ja to paredz tiesību pamatakts.

Īstenošanas pilnvaras visbiežāk piešķir ar nosacījumu, ka Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu komitejai, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji. Šī komiteja sniedz atzinumu par Komisijas ierosinātajiem pasākumiem. Šo atzinumu ietekme atšķiras atkarībā no konkrētās procedūras, kāda norādīta attiecīgajā tiesību aktā. Papildus kontrolei, ko īsteno dalībvalstis, strādājot komitejās, Komisijai piešķirtajām īstenošanas pilnvarām var piemērot arī papildu pārbaudes, ko veic Eiropas Parlaments un Padome.

Civilās aviācijas drošības jomā var būt iesaistītas trīs komitejas:

"EASA komiteja", kas ir kompetenta sniegt atzinumu par Regulas (EK) Nr. 216/2008 un Regulas (ES) Nr. 376/2014 īstenošanas regulu priekšlikumiem,

"Aviācijas drošības komiteja", kas ir iesaistīta to gaisa pārvadātāju saraksta atjaunināšanā, kuriem noteikts darbības aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005,

"Vienotās gaisa telpas komiteja", kuras kompetencē ir noteikumi par ATM un ANS.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir paredzēta iespēja deleģēt atsevišķas pilnvaras Komisijai (290. pants). Tamlīdzīga deleģēšana ir paredzēta dažās nesen pieņemtajās regulās. Tomēr līdz šim Komisija to nav izmantojusi.

1.3.2.Aviācijas drošības kompetences un pienākumi Eiropas drošības sistēmas ietvaros

1.3.2.1.Kopsavilkums – aviācijas drošības kompetences un pienākumi Eiropas drošības sistēmas ietvaros

2. diagramma. Kompetentās iestādes saskaņā ar ES noteikumiem

3. diagramma. Mijiedarbība starp ieinteresētajām personām Eiropas drošības sistēmā

1.3.2.2.Dalībvalstis

Dalībvalstis pašas nav iesaistītas ES tiesību aktu pieņemšanā. Tomēr saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Padome, ko veido dalībvalstu pārstāvji, ir līdztiesīgs likumdevējs līdzās Eiropas Parlamentam (sk. 1.3.1. iedaļu). Īstenošanas aktu gadījumā dalībvalstis (nevis pati Padome) arī piedalās lēmumu pieņemšanas procesā (sk. 1.3.1. iedaļu).

Kā Savienības tiesību akti nosaka, dalībvalstis ir atbildīgas par šādu jomu reglamentāciju:

a)    to gaisa kuģa lidojumderīgums, kas minēti Regulas (EK) Nr. 216/2008 II pielikumā (piem., daži vēsturiskie gaisa kuģi, eksperimentāli gaisa kuģi, vieglie gaisa kuģi, utt.);

b)    to gaisa kuģu ekspluatācija, ko izmanto bruņoto spēku, muitas, policijas, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, krasta apsardzes vai tamlīdzīgās darbībās vai dienestos;

c)    ATM/ANS pakalpojumi, tostarp sistēmas un komponenti, kurus nodrošina vai dara pieejamus bruņotie spēki;

d)    lidlauki, kurus kontrolē un ekspluatē bruņotie spēki;

e)    lidlauki, kas neatbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

i)    pieejami publiskai izmantošanai;

ii)    apkalpo komerciālos gaisa pārvadājumus;

iii)    darbības nodrošina, izmantojot instrumentālās nolaišanās vai izlidošanas procedūras un

a.    kuros ir 800 metru gari vai garāki cietā seguma skrejceļi vai

b.    kuri apkalpo tikai helikopterus;

f)    pēc dalībvalsts lēmuma – lidlauki, kas atbilst visiem e) punkta kritērijiem, bet ir mazāki par noteiktu lielumu.

Lai gan lielākā daļa aviācijas drošības tiesību aktu ir pieņemti Eiropas līmenī, dalībvalstis ir atbils par to, lai nodrošinātu civilās aviācijas drošību to teritorijā un gaisa telpā. Lielāko daļu sertifikācijas uzdevumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un regulas īstenošanas noteikumus izpilda valstu līmenī, piemēram, valsts organizāciju apstiprināšanu un personāla licencēšanu. Dalībvalstis pārrauga šo personālu un organizācijas, veic revīzijas, novērtēšanu un pārbaudes, un veic pasākumus, lai novērstu neatbilstību.

Tomēr dažās jomās sertifikāti tiek izdoti Eiropas līmenī. Patiešām, šajās jomās dalībvalstis ir transponējušas pienākumus, ko Čikāgas konvencija uzliek ES (sīkāk sk. 2. diagrammu).

Saskaņā ar ICAO standartiem dalībvalstis ir arī atbildīgas par valsts drošības programmas izstrādāšanu, kas ir saskaņota ar Eiropas Aviācijas drošības programmu un atbalsta Eiropas Aviācijas drošības politikas īstenošanu.

1.3.2.3.Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA).

Eiropas Aviācijas drošības aģentūru izveidoja 2002. gadā nolūkā nodrošināt labāku kārtību visās jomās, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 216/2008, lai dažus uzdevumus, ko veic ES līmenī, varētu veikt viena specializēta ekspertu organizācija. EASA personāla sastāvā ir vairāk nekā 700 aviācijas ekspertu un amatpersonu no visām ES dalībvalstīm. Tās galvenā mītne atrodas Ķelnē (Vācija), tai ir birojs Briselē un 3 citi biroji – Vašingtonā (ASV), Monreālā (Kanāda) un Pekinā (Ķīna).

EASA ir neatkarīga tehniskajos jautājumos, un tai ir juridiska, administratīva un finansiāla autonomija. Tā ir juridiska persona un veic uzdevumus un pienākumus, kas tai piešķirti ar Regulu (EK) Nr. 216/2008.

EASA valde, kas apvieno pārstāvjus no dalībvalstīm un Eiropas Komisijas, definē EASA prioritātes, izveido tās budžetu un uzrauga aģentūras darbību.

EASA darbojas kā kompetentā iestāde aviācijas jomās, kuras sīkāk aprakstītas iepriekš 2. diagrammā. Šajā kontekstā kopš 2003. gada EASA ir atbildīga par gaisa kuģu tipa sertifikāciju Eiropas Savienībā. Sertifikāts, ko izdevusi EASA, apliecina, ka gaisa kuģa tips atbilst drošības prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos. EASA pārrauga gaisa kuģu tipu veiktspēju ekspluatācijā visā būvētā gaisa kuģa aprites cikla laikā, pamatojoties uz tipa projektu. Šajā sakarā tā var uzdot veikt darbības, ja tā ir atklājusi nedrošu stāvokli. Šādā nolūkā tā izdod "lidojumderīguma direktīvas", kas adresētas tipa sertifikāta turētājam un kas ir jāievēro ekspluatantam saistībā ar tā atsevišķā gaisa kuģa tehnisko apkopi.

EASA veic arī dažādos uzdevumus un pienākumus, kas aprakstīti 3. diagrammā. Tas ietver, jo īpaši, atzinumu sagatavošanu un pieņemšanu, kuri palīdz Komisijai sagatavot īstenošanas regulu tehniskās daļas.

Izstrādāt minētos atzinumus EASA palīdz konsultatīvās struktūras, kas sniedz konsultācijas par EASA noteikumu izstrādes programmas saturu, prioritātēm un izpildi. Aģentūra arī sagatavo un pieņem pasākumus (sertifikācijas specifikācijas, attiecīgus līdzekļus atbilstības panākšanai un vadlīnijas), kuri palīdz īstenot šos kopējos tehniskos noteikumus.

Bez tam EASA veic standartizācijas pārbaudes dalībvalstīs, lai uzraudzītu to, kā dalībvalstis piemēro Regulu (EK) Nr. 216/2008, kā arī tās īstenošanas noteikumus (sk. arī 3.1. iedaļu). Tā ir pakļauta Komisijai.

Tā arī Komisijas vārdā nodrošina tīkla pārvaldnieka pārraudzību attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkcijām Eiropas vienotajā gaisa telpā (SES). Bez tam tā var izmeklēt organizāciju darbību.

EASA ir pilnvarota atļaut trešo valstu komerciālajiem gaisa pārvadātājiem veikt lidojumus uz vai no 28 ES dalībvalstīm un EBTA valstīm (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice). EASA pārņem tikai ārvalstu ekspluatantu novērtējuma ar drošību saistīto daļu. Ekspluatācijas atļaujas turpina piešķirt valsts iestādes. Turklāt EASA koordinē Eiropas perona pārbaudes programmu SAFA (ārzemju gaisa kuģu drošības novērtēšana) attiecībā uz to ārzemju gaisa kuģu drošību, kuri izmanto Savienības lidostas.

Vispārīgāk runājot, EASA, ja nepieciešams, sniedz tehniskas konsultācijas Eiropas Komisijai un dalībvalstīm.

Tā veic arī uzdevumus, kas saistīti ar datu vākšanu, analīzi un pētniecību, lai uzlabotu aviācijas drošību. Šajā kontekstā to atbalsta aviācijas drošības analītiķu tīkls (NoA), Eiropas Komerciālās aviācijas drošības grupa (ECAST); Eiropas Helikopteru drošības grupa (EHEST) un Eiropas Vispārējās aviācijas drošības grupa (EGAST).

EASA ir Eiropas aviācijas krīzes koordinācijas vienības locekle, kas atbild par reakcijas uz tīkla krīzi aviācijas jomā pārvaldības koordinēšanu.

Visbeidzot, EASA ir atbildīga par Eiropas Aviācijas drošības plāna (EPAS) 10 sagatavošanu un pieņemšanu (detalizētu informāciju par EPAS un tā pieņemšanas procesu sk. 2.2. iedaļā).

1.3.2.4.Eiropas Komisija

Eiropas Komisijas pienākums ir sagatavot Eiropas tiesību aktu priekšlikumus saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (sk. arī 1.3.1. iedaļu) un sagatavot un pieņemt īstenošanas un deleģētos aktus, ja to paredz tiesību pamatakts.

Kad ES tiesību akts ir pieņemts, dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par tā pareizu un savlaicīgu piemērošanu. Komisija uzrauga tā pareizu piemērošanu dalībvalstīs (sk. arī 3.1.1. iedaļu).

Šajā sakarā Komisija var veikt pasākumus, ja ir aizdomas, ka dalībvalsts ir pārkāpusi Savienības tiesību aktus. Ja nav iespējams rast risinājumu agrīnā posmā, Komisija var sākt oficiālu pienākumu neizpildes procedūru un beigu beigās nodot dalībvalsti Tiesai.

Eiropas Parlaments un Padome lemj par ES gada budžetu, un Komisija atbild par tā īstenošanu. Šajā sakarā Komisija nodrošina pienācīgus līdzekļus tām darbībām, ko veic EASA, kuras ir atkarīgas no ES finansējuma.

Visbeidzot, Eiropas Komisija ir atbildīga par Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumenta sagatavošanu, atjaunināšanu un pieņemšanu. Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumenta izstrādāšanā Komisiju atbalsta darba grupa, kuras sastāvā ir dalībvalstu un EASA pārstāvji. Ja vajadzīgs, Komisija, kam palīdz šī darba grupa, sagatavo Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumenta atjauninājumu, lai atspoguļotu izmaiņas, kas ieviestas Eiropas Aviācijas drošības programmā. Tā apspriežas arī ar dalībvalstīm un EASA valdi. Eiropas Aviācijas drošības programmas dokumenta pirmais izdevums tika publicēts 2011. gadā. Pašreizējais ir otrais izdevums. Trešo izdevumu varētu gaidīt aptuveni 2019. gadā, kas atspoguļos izmaiņas, kas būs ieviestas valsts aviācijas drošības programmas struktūrā saistībā ar ICAO 19. pielikuma pārskatīšanu, kā arī saistībā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 pārskatīšanu, ko Komisija ierosināja 2015. gadā.

1.3.2.5.Eirokontrole

Eirokontrole nav ES iestāde, bet tā pamatojas uz daudzpusēju nolīgumu, kurā arī vairākas trešās valstis ir līgumslēdzējas puses. Eirokontrole sniedz tehnisko ekspertu padomu EASA un dalībvalstīm , lai panāktu drošu gaisa satiksmes darbību Eiropas reģionā. Eirokontrole strādā kopā ar aviācijas nozares partneriem, lai atbalstītu Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) īstenošanu.

Savienība ir parakstījusi un noslēgusi protokolu par pievienošanos Eirokontrolei, bet protokols vēl nav stājies spēkā. ES un Eirokontrole 2012. gada decembrī noslēdza nolīgumu, ar ko izveido vispārēju satvaru pastiprinātai sadarbībai. Puses vienojas nostiprināt un konsolidēt sadarbību starp ES un Eirokontroli, lai sekmētu Eirokontroles atbalstu ES SES un citu saistītu ES politikas virzienu īstenošanā ES teritorijā un ārpus ES valstīs, kas piekrīt uzņemties saistības.

1.4.Nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana

1.4.1.Piemērojamās normas

Pienākums izmeklēt nelaimes gadījumus un incidentus, lai uzlabotu aviācijas drošību, nosakot to cēloņus, un dot drošības rekomendācijas, kas paredzēti, lai novērstu atkārtošanos, paliek dalībvalstu ziņā. 

Regula (ES) Nr. 996/2010 ES līmenī nodrošina juridisko pamatu nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanai un novēršanai. Tā nodrošina Eiropas civilās aviācijas drošības izmeklēšanas augstu efektivitāti, lietderību un kvalitāti, un tās vienīgais nolūks ir novērst negadījumu un incidentu atkārtošanos nākotnē, nevis noteikt vainīgo vai saukt pie atbildības. Šie noteikumi jo īpaši nodrošina, ka iestāde, kas atbild par negadījumu un incidentu izmeklēšanu (drošības izmeklēšanas iestāde – Safety Investigation Authority – SIA), ir neatkarīga no citām valsts aviācijas organizācijām un no jebkuras citas puses vai struktūras, kuru darbība varētu būt pretrunā ar uzdevumu, kas uzticēts drošības izmeklēšanas iestādei, vai ietekmēt tās objektivitāti. Noteikumos paredzēts, ka SIA darbību var pagarināt, lai apkopotu un analizētu ar aviācijas drošību saistītu informāciju, jo īpaši nelaimes gadījumu novēršanas nolūkā. Šo darbību, pētījumu un vairāku izmeklēšanu analīzes rezultātā var izstrādāt drošības rekomendācijas, kuras attiecīgajam adresātam ir jāņem vērā un attiecīgi jārīkojas, lai pienācīgi novērstu civilās aviācijas negadījumus un incidentus.

1.4.2.Drošības rekomendācijas

Regulā (ES) Nr. 996/2010 paredzēts, ka drošības rekomendācijas adresāts 90 dienu laikā no minētās vēstules saņemšanas informē SIA, kura izdeva rekomendāciju, par īstenotiem vai plānotiem pasākumiem un attiecīgā gadījumā par laiku, kas tam vajadzīgs šo pasākumu pabeigšanai, un iemeslus, ja pasākumi nav veikti. SIA 60 dienu laikā pēc atbildes vēstules saņemšanas informē adresātu par to, vai uzskata atbildi par adekvātu vai nē, un sniedz pamatojumu, ja tā nepiekrīt lēmumam neveikt nekādus pasākumus.

SIA ir īstenojušas procedūras, lai reģistrētu pasākumus, kas īstenoti, atbildot uz to izdotajām drošības rekomendācijām, un personas, kas saņem drošības rekomendācijas, ir ieviesušas procedūras pasākumu reģistrācijai, kas pieņemti, atbildot uz saņemtajām drošības rekomendācijām. Konkrēti EASA ir izstrādājusi aģentūrai adresēto drošības rekomendāciju, datu apstrādes procedūru un sniedz progresa ziņojumus un statistikas datus par drošības rekomendāciju apstrādi.

Tiesību aktos ir ieviestas arī prasības ievadīt drošības rekomendācijas, kā arī attiecīgos veiktos atbildes pasākumus Eiropas datubāzē (Drošības rekomendāciju informācijas sistēmā (SRIS). Drošības izmeklēšanas iestādes kopīgā Eiropas datubāzē reģistrē arī visas drošības rekomendācijas, kas saņemtas no trešām valstīm.

1.4.3.Sadarbība ar citām struktūrām

Regula (ES) Nr. 996/2010 vēl vairāk pastiprina sadarbību starp SIA, izveidojot Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīklu (ENCASIA), kura dalībnieki ir katras dalībvalsts drošības izmeklēšanas iestāžu vadītāji un/vai, daudznozaru iestādes gadījumā, tās aviācijas nozares vadītājs, vai viņu pārstāvji. ENCASIA mērķis ir turpināt uzlabot drošības izmeklēšanas iestāžu veikto izmeklēšanu un stiprināt to neatkarību, veicinot augstu standartu ieviešanu izmeklēšanas metodēs un izmeklētāju apmācībā. ENCASIA konsultē ES iestādes par visiem aspektiem attiecībā uz drošības izmeklēšanām, veicina apmaiņu ar informāciju, kas noderīga aviācijas drošības uzlabošanai, koordinē un organizē "salīdzinošas izvērtēšanas" un apmācības un popularizē drošības izmeklēšanas paraugpraksi. Visbeidzot ENCASIA uzdevums ir analizēt izdotās vai saņemtās drošības rekomendācijas ES dalībvalstīs, lai apzinātu visai Savienībai svarīgas drošības rekomendācijas.

Ar Regulu (ES) Nr. 996/2010 drošības izmeklēšanas iestādēm ES tiek uzliktas saistības saskaņā ar Čikāgas konvencijas 13. pielikumu aicināt EASA un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) civilās aviācijas iestādes piedalīties drošības izmeklēšanās. EASA uzdevums ir darboties kā konsultantam, lai tā varētu atbalstīt drošības izmeklēšanas iestādes, kura veic vai piedalās izmeklēšanā, atbildīgo izmeklētāju vai akreditēto pārstāvi, neietekmējot izmeklēšanas neatkarīgo statusu. Tāpat arī ES dalībvalstu valsts civilās aviācijas iestādes var piedalīties drošības izmeklēšanā kā padomdevēji. EASA un valstu civilās aviācijas iestādes atbalsta izmeklēšanu, kurā tās piedalās, nodrošinot pieprasīto informāciju, padomdevējus un aprīkojumu par izmeklēšanu atbildīgajai SIA.

Regulas mērķis ir arī uzlabot izmeklēšanas koordināciju starp SIA un citām iestādēm, kuras, visticamāk, varētu tikt iesaistītas darbībās saistībā ar drošības izmeklēšanu, piemēram, tiesas, civilās aviācijas un meklēšanas un glābšanas iestādes.

1.5.Izpilde

1.5.1.Izpilde attiecībā uz dalībvalstīm

Iespējamo pārkāpumu var noteikt dažādos veidos, tostarp izmantojot EASA veikto standartizācijas pārbaužu rezultātus, kura palīdz Komisijai uzraudzīt aviācijas drošības tiesību aktu īstenošanu. Par katru standartizācijas pārbaudi EASA izstrādā pārbaudes ziņojumu, kurā tā norāda pārbaudes gaitā gūtos atzinumus un kuru nosūta attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai. Gadījumos, kad konstatētās neatbilstības netiek pienācīgi risinātas, jautājums tiek nodots tālāk Komisijai, kura var sākt pienākumu neizpildes procedūru.

Ja Komisijas uzmanības lokā nonāk iespējams ES tiesību aktu pārkāpums, Komisija bez kavēšanās cenšas atrisināt problēmu ar attiecīgo dalībvalsti strukturētā dialogā (EU Pilot). Dalībvalstis var sniegt plašākus faktus un juridisku informāciju par Savienības tiesību iespējamo pārkāpumu, un mērķis ir atrast risinājumu, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem un tādējādi izvairītos no vajadzības sākt oficiālu pienākumu neizpildes procedūru.

Ja Komisija uzskata, ka ES tiesību aktu ievērošanas problēmas saglabājas, tā var uzsākt oficiālu pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu.

1.5.2.Izpilde attiecībā uz regulētām nozares organizācijām

1.5.2.1.Sankcijas

Piemērojamie aviācijas drošības noteikumi liek dalībvalstīm paredzēt sankcijas par šo regulu un to īstenošanas noteikumu pārkāpumiem, ja tādi ir. Šīm sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

Turklāt gadījumos, kad ir pārkāpta Regula (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumi, un ja kompetentā iestāde ir aģentūra un pārrauga organizāciju, Komisija var pēc EASA pieprasījuma uzlikt naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus personām un uzņēmumiem, kam EASA ir izdevusi sertifikātu. Naudas sodi un periodiski soda maksājumi ir preventīvi un samērīgi gan attiecībā uz konkrētā pārkāpuma smagumu, gan attiecīgā sertificētās personas finansiālām iespējām, īpaši ņemot vērā apmēru, kādā tikusi apdraudēta drošība.

1.5.2.2.Darbības attiecībā uz sertifikātiem un citi pasākumi

Regulā (EK) Nr. 216/2008 noteikts, ka dalībvalstīm, Komisijai un EASA jāsadarbojas ar mērķi nodrošināt atbilstību regulai un tās īstenošanas noteikumiem. Dalībvalstīm papildus to sertifikātu pārraudzībai, ko tās izsniegušas, jāveic izmeklēšanas, tostarp perona pārbaudes, un jāveic visi par vajadzīgiem atzītie pasākumi, tostarp izlidošanas aizliegumu uzlikšana. Ja kompetentā iestāde (valsts iestāde vai EASA) ir konstatējusi sertifikāta turētāja neatbilstību, vai ja kompetentā iestāde ir par to informēta, tā var vai tai jāgroza (jāierobežo), jāaptur vai jāatsauc sertifikāts saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos.

Turklāt Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts vai EASA pieprasījuma var uzsākt procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai sertifikāts, kas izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas regulām, reāli atbilst tām. Neatbilstības gadījumā Komisija pieprasa kompetentajai iestādei veikt attiecīgus koriģējošus pasākumus, piemēram, ierobežot vai apturēt šo sertifikātu. Turklāt, tiklīdz Komisija pieņem šādu lēmumu, citām dalībvalstīm vairs nav jāievēro savstarpējas sertifikātu atzīšanas pienākums. Ja Komisijai būs pietiekami pierādījumi, ka ir veiktas atbilstošas koriģējošas darbības, tā izlems, ka savstarpēja atzīšana jāatjauno.

Papildus šiem pasākumiem dalībvalstis ir ieviesušas valsts izpildes politiku, lai nodrošinātu to, ka tiesību aktus valsts līmenī piemēro pareizi.

2.EIROPAS DROŠĪBAS RISKA PĀRVALDĪBA

Eiropas Savienība pāriet uz lielākā mērā proaktīvu un uz datiem balstītu drošības sistēmu. Tāda pāreja nevar efektīvi darboties izolēti ES līmenī, bet tā ir jāpiemēro visā sistēmā visos līmeņos. ICAO standarti (19. pielikuma 4. nodaļā) nosaka prasības drošības pārvaldības sistēmas pakalpojumu sniedzējiem un pieprasa, lai visas drošības vadības sistēmas būtu pieņemamas valstij, kura ir atbildīga par attiecīgo sertifikāciju. Turklāt ICAO 19. pielikums paredz, ka valstis izstrādā programmu, lai pārvaldītu drošību – valsts drošības programmu (SSP), kas paredz skaidru politiku un mērķus, līdzekļus drošības risku pārvaldībai un drošības nodrošināšanai, kā arī drošības veicināšanas pasākumus.

Šajā posmā ES nepilnvaro dalībvalstis pieņemt valsts drošības programmu kā tādu. Tomēr tā ir ietvērusi attiecīgo ICAO standartu būtību vairākās Eiropas regulās, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 216/2008 īstenošanas noteikumos.

2.1.Organizācijām un iestādēm piemērojamās drošības prasības

Izstrādājot Regulas (EK) Nr. 216/2008 īstenošanas noteikumus, ir pieņemti divi atsevišķi prasību kopumi attiecīgi iestādēm un organizācijām:

a.iestādēm piemērojamās prasības, kurās pienācīgi ņemti vērā astoņi drošības uzraudzības sistēmas kritiskie elementi, ko definējusi ICAO, tādējādi atbalstot SSP īstenošanu, vienlaikus tuvojoties standartizācijas mērķim, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 216/2008. Tie turklāt ietver elementus, kas ir būtiski, lai izveidotu visaptverošu ES līmeņa drošības vadības sistēmu, kas ietver ES un dalībvalstu atbildību par drošības pārvaldību;

b.organizācijām piemērojamās prasības lielākajā daļā aviācijas jomu, kas ietver konsolidētas vispārējās prasības (drošības) pārvaldības sistēmām. Pašlaik tiek pieņemti noteikumi, kas paredz sākotnējā un turpmākā lidojumderīguma jomas pārvaldības sistēmas. Organizācijām piemērojamās prasības ir paredzētas, lai ietvertu ICAO standartus tā, ka tiek nodrošināta saderība ar pastāvošajām pārvaldības sistēmām un veicināta integrēta pārvaldība. Vadības sistēmai piemērojamās prasības ir pielāgotas valsts lielumam, aviācijas organizāciju raksturam vai darbību sarežģītībai un nav atkarīgas no to uzņēmējdarbības modeļa, tādējādi nodrošinot samērīgu piemērošanu.

Dažādās tehniskās jomās šīs vispārējās iestādēm un organizācijām piemērojamās prasības turklāt ir papildinātas ar konkrētākām prasībām (piemēram, gaisa pārvadātājiem noteiktās lidojuma datu pārraudzības prasības).

Iestādēm un organizācijām piemērojamās prasības ir noteiktas, lai atspoguļotu vienādu drošības līmeni visās jomās, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 216/2008. Kopējai pārvaldības sistēmai piemērojamās prasības veido vienotu drošības pārvaldības sistēmu visām apstiprinātajām organizācijām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 216/2008.

Papildus šīm prasībām Regula (ES) Nr. 376/2014 paredz, ka organizācijas un kompetentās iestādes identificē apdraudējumus un pārvalda drošības risku, vāc, analizē un veic turpmākos pasākumus attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā.

2.2.Drošības riska pārvaldība ES līmenī. Eiropas Aviācijas drošības plāna izstrādāšanas un atjaunināšanas process

Eiropas Aviācijas drošības plāns ir ES līmeņa drošības riska pārvaldības procesa galvenais elements, un tajā ir iesaistītas dalībvalstis, nozare un EASA.

Šis process ietver uzdevumus, kas parādīti tālāk diagrammā.

4. diagramma. Drošības riska pārvaldības process ES līmenī

1.Tādu drošības problēmu (vai apdraudējumu) identificēšana, kas ietekmē Eiropas aviācijas sistēmu.

2.Drošības problēmu (vai apdraudējumu) novērtēšana, kuras mērķis ir novērtēt riskus, kas saistīti ar iepriekšējā posmā identificēto drošības problēmu (vai apdraudējumu) sekām.

3.Tādu drošības pasākumu definēšana un plānošana, kas nosaka stratēģijas (vai mazināšanas pasākumus), lai risinātu tās problēmas (vai apdraudējumus), kuru riska līmenis pēc novērtējuma nav pieļaujams.

4.Īstenošana un turpmākie pasākumi, kuru mērķis ir izsekot statusu un ziņot par pieņemto stratēģiju.

5.Drošības rādītāji, kuru mērķis ir pārskatīt identificētās riska jomas, lai novērtētu, vai iepriekš konstatētie riski ir mazināti, un salīdzināt tos ar drošības rādītājiem.

2.2.1Drošības problēmu identificēšana

Drošības problēmu identificēšanas laikā Eiropas aviācijas sistēmas tiek pastāvīgi un proaktīvi skenētas, meklējot drošības problēmas, ar mērķi apzināt problēmas, kam nepieciešami mazināšanas pasākumi ES un/vai dalībvalstu līmenī.

Drošības problēmas var identificēt, pamatojoties uz aģentūrai pieejamo informāciju, un arī uz informāciju, ko iegūst no dalībvalstu iestāžu vai nozares organizāciju pārvaldības sistēmām. Šo procesu var uzsākt virzienā uz augšu (sākot ar īpašu drošības problēmu identificēšanu, kurām ieinteresētās personas ir tieši pakļautas) vai virzienā uz leju (sākot ar aviācijas sistēmas galveno riska jomu analīzi).

Viens veids, kā identificēt drošības problēmas, ir datu par atgadījumiem sistemātiska analīze, jo īpaši pa negadījumu kategorijām (piemēram, kontroles zaudēšana lidojuma laikā, sadursmes gaisā, utt.) vai pa aviācijas jomām (gaisa komercpārvadājumi, darījumu aviācija, vispārējas nozīmes aviācija utt.).

Tomēr atgadījumu datu analīze spēj identificēt tikai tādus drošības aspektus, kas ir redzami izmeklētajos atgadījumos. Tādēļ, lai identificētu šādus jautājumus plašākā mērogā, ir jāņem vērā citi informācijas avoti, piemēram, drošības rekomendācijas, drošības pētījumi, informācija, kas atrasta iedibinātos forumos (aviācijas drošības analītiķu tīkls (NoA), Eiropas Stratēģiskās drošības iniciatīvas (ESSI) grupas un saistītās sadarbības un analīzes grupas (CAG), cilvēka faktoru tīkls, ENCASIA utt.), ekspertu konsultācijas un informācija, kas izriet no pārraudzības un novērošanas darbībām vai prognozēšanas metodes.

Drošības problēmu identificēšanas un to novērtējuma saskarne ar dalībvalstīm izmanto NOA. NOA ir svarīgs resurss riska novērtēšanas procesā, kurā izmanto to atgadījumu analīzi, kuri ietverti Eiropas Centrālajā repozitorijā (ECR) (sk. arī 3.2. iedaļu), kā arī datus no dalībvalstīm. Tas jo īpaši ļauj, ja nepieciešams, validēt rezultātus, un atbalstīt saikni starp Eiropas un valstu līmeņa centieniem.

ESSI grupas (sk. arī 4.1.2. iedaļu) atbalsta riska novērtēšanas procesu, vajadzības gadījumā sniedzot operatīvu ieguldījumu. Visbeidzot, CAG atbalsta datu validēšanu un riska novērtējumu savās attiecīgajās jomās, kā arī iespējamo risku mazināšanas pasākumus.

Lai vienkāršotu ziņošanu aģentūrai par drošības jautājumiem, jebkurai personai, organizācijai vai iestādei ir pieejama drošības problēmu identifikācijas veidlapa.

2.2.2Drošības problēmu novērtēšana

EASA kopā ar attiecīgām ieinteresēto personu grupām veic tā riska līmeņa novērtēšanu, kas saistīts ar katras paziņotās drošības problēmas sekām.

EASA pārvalda drošības risku portfeli (SRP). Portfelī reģistrē drošības problēmas, ko aģentūra un ārējās ieinteresētās personas apzinājušas, novērtējumu par riska līmeni, reģistrē veiktos pasākumus, kā arī atlikušā riska līmeni pēc pasākumu īstenošanas.

Riska novērtējums ir analīze, ko izsaka kā drošības problēmas seku paredzamo biežumu un smagumu, par pamatu ņemot visus iespējamos scenārijus, un riska kvalifikācija par pieņemamu, paciešamu vai nepieņemamu.

SRP ir papildināms dokuments, kuru regulāri atjaunina, tiklīdz ir pieejama jauna informācija. Lai attīstītu SRP, aģentūra:

pārskata jaunākos pieejamos drošības datus vai citu informāciju, lai noteiktu, vai ir jāidentificē un jāizvērtē jaunas drošības problēmas, vai arī tiek apšaubīts pašreizējo drošības problēmu novērtējums;

pārskata un apstiprina drošības problēmu novērtējumu;

ierosina noteikt pieļaujamā riska līmeni, kas saistīts ar drošības problēmu;

ierosina drošības pasākumus;

pārrauga veicamo drošības pasākumu progresu;

ierosina drošības rādītājus;

uzrauga drošības rādītājus; un

apstiprina drošības analīzes rezultātus/EASA drošības veicināšanas materiālus.

Kad SRP ir atjaunināts, to izsūta padomdevējām struktūrām apspriešanai. Šajā procesa posmā padomdevējas struktūras dod padomus par to, kādus drošības riskus var pieļaut un kuri jārisina.

2.2.3Drošības pasākumu definēšana un plānošana

Tie riski, kas iepriekšējā posmā ir atzīti par nepieļaujamiem, ir jārisina. Aģentūra sniedz pirmo ieteikumu par pasākumiem, kas jāveic, lai mazinātu konkrētu risku. Ieteikuma mērķis ir noteikt iespējas, lai panāktu visaugstākos drošības ieguvumus ar vismazākajām izmaksām, pamatojoties uz iepriekšēju ietekmes novērtējumu.

Sākotnējo ietekmes novērtēšanu veic laikā, kad tiek izskatītas riska mazināšanas stratēģijas. Tas salīdzina iespējamo pasākuma ietekmi ar tā ieguvumiem no riska mazināšanas iespēju viedokļa, ņemot vērā regulējumu, pārraudzību un drošības veicināšanu kā iespējamos risinājumus.

Pirms jebkuras stratēģijas īstenošanas ir svarīgi iepriekš skaidri norādīt, kādu rezultātu cenšas sasniegt un kā tiks novērtēta tā efektivitāte. Tas nākamajā posmā ļauj novērtēt, cik lielā mērā plānotās stratēģijas ir efektīvas.

Kad ir atrastas labākās alternatīvas, aģentūra konstatē tās ieinteresētās personas, kas ir vislabāk piemērotas vadīt iniciatīvas un sākt apspriešanās posmu, kura mērķis ir veicināt attiecīgo ieinteresēto personu atbalstu.

Priekšlikumi riska mazināšanai var ietvert regulatīvus pasākumus, fokusētas drošības uzraudzības darbības vai drošības veicināšanas projektus (piemēram, brošūras, videomateriāli, pētniecības projekti, apmācība, vai starptautiskās sadarbības veicināšanas kampaņas).

Vajadzīgos pasākumus nosaka EASA un attiecīgās konsultatīvās struktūras (dalībvalstīs un nozarē).

Apspriešanās posms beidzas ar vienošanos par vairākiem projektiem, kas novērstu identificētos riskus un kas tiek pienācīgi reģistrēti SRP un oficiāli iekļauti Eiropas Aviācijas drošības plānā. Tad tie tiek integrēti dažādās EASA programmās, ja EASA uzņemas vadību vai dalībvalstu attiecīgajās programmās un plānos, ja tās ir kompetentas.

Cerams, ka valstis iekļauj šos pasākumus valsts līmenī un ka to īstenošana tiek pārskatīta, veicot standartizācijas pārbaudes, lai uzraudzītu to īstenošanu vai pamatotu, ka pasākums drošības ziņā nav pietiekami efektīvs attiecīgajai videi.

Eiropas Aviācijas drošības plānā, ņemot vērā Eiropas aviācijas drošības politikas mērķi, var ietvert pieņemamu drošības rādītāju līmeni, kas jāsasniedz Savienībā.

Eiropas Aviācijas drošības plānu galīgi apstiprina EASA valde.

2.2.4Īstenošana un turpmākie pasākumi

Pēc tam, kad riska mazināšanas pasākumi ir pienācīgi reģistrēti, saskaņoti un integrēti attiecīgās programmās un plānos, sākas īstenošanas un turpmāko pasākumu posms.

Šā posma mērķis ir izsekot to stratēģiju īstenošanu, kuras ir paredzētas Eiropas Aviācijas drošības plānā. Tas sākas ar to, ka tiek identificēti projekta vadītāji katram Eiropas Aviācijas drošības plāna pasākumam. Projektu vadītāji ir ne tikai EASA darbinieki, bet arī no valstīm un nozares, kas ir apņēmušās rīkoties, izmantojot Eiropas Aviācijas drošības plānu.

Tiem pasākumiem, kas ir ietverti aģentūras programmās un plānos, izmanto EASA Stratēģiju un programmu departamenta izveidoto kopējo turpmāko pasākumu mehānismu.

Ja pasākumus vada dalībvalstis, ziņošana notiek, izmantojot norādīto kontaktpunktu tīklu. Šajā gadījumā tīklā katra gada pirmajā ceturksnī tiek izplatīta īpaša ziņošanas veidne un tā tiek savākta trešajā ceturksnī, kad visi dati tiek apkopoti, lai sagatavotu nobeiguma ziņojumu.

Īstenošanas jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Aviācijas drošības plānu, apspriež SSP forumā, kur tiek risināti arī jautājumi, kas saistīti ar valsts drošības programmām.

Pēc tam, kad ir notikusi apspriešana ar visām ieinteresētajām pusēm, EASA valdei apstiprināšanai iesniedz galīgo ziņojumu, kurā apkopoti visi paredzētie pasākumi. Ziņojumā identificētas galvenās problēmas, kas radušās attiecīgajā gadā, kā arī tās jomas, kurās ir panākta ievērojama virzība uz mērķi.

2.2.5Drošības rādītāji

Šajā posmā novērtē, vai pēc saskaņoto pasākumu īstenošanas iepriekš konstatētie riski, kuri ir ierakstīti SPR, patiešām ir mazināti. Atlikušā riska, kas paliek pēc īstenošanas stratēģijas, mazināšana ir jānovērtē, pārskatot SRP iepriekš noteiktos intervālos.

Risku portfelis arī rada pamatojumu to riska jomu noteikšanai, kuras tiks regulāri uzraudzītas, izmantojot drošības darbības rādītājus (SPI). Riska jomu uzraudzība, izmantojot SPI, pamatojas uz to, ka ir pieejami dati un NoA sniegtais atbalsts.

Ja novērtējumā secina, ka riski nav pienācīgi mazināti, riska mazināšanas stratēģijas varētu būt jāpārskata vai varētu būt vajadzīgs papildu novērtējums.

2.3.Vienošanās par drošības rādītājiem

2.3.1Vienošanās par organizāciju drošības rādītājiem

EASA aplūko organizāciju darbību, ņemot vērā Eiropas Aviācijas drošības plānu. Tomēr tā vēl nav vienojusies par drošības rādītāju mērķiem ar organizācijām, par kurām tā ir atbildīga.

Dalībvalstu līmenī ir sākušās diskusijas, kuru mērķis ir ar savām organizācijām vienoties par drošības rādītājiem. Tomēr šajā posmā vienošanās par drošības rādītāju mērķiem lielākajā daļā dalībvalstu ir sasniegta tikai ATM/ANS jomā.

ES līmenī darbības uzlabošanas shēma 11  ATM/ANS jomā ir izveidota ar mērķi veicināt gaisa transporta sistēmas ilgtspējīgu attīstību, uzlabojot vispārējo efektivitāti tādās četrās galvenajās aeronavigācijas pakalpojumu jomās kā drošība, vide, kapacitāte (kavēšanās) un rentabilitāte.

Darbības uzlabošanas sistēma pirmo reizi tika ieviesta 2009. gadā saistībā ar Eiropas vienoto gaisa telpu. Tajā paredzēts noteikt Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus noteiktā 3 līdz 5 gadu atskaites periodā četrās galvenajās darbības jomās. Dalībvalstīm funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) līmenī ir jāizstrādā darbības plāni, kas ietver saistošus mērķus valsts vai FAB līmenī, kuri ir saskaņā ar Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

Savienības mēroga mērķi otrajam atsauces periodam (RP2, no 2015. līdz 2019. g.) tika noteikti 2014. gadā. Attiecībā uz drošību tika noteikti drošības pārvaldības efektivitātes (EOSM) Savienības mēroga mērķi un smaguma klasifikācijas piemērošana pamatojas uz riska analīzes instrumenta (RAT) metodi.

Eiropas vienotās gaisa telpas darbības uzlabošanas shēmas īstenošanā Komisijai palīdz neatkarīga darbības izvērtēšanas iestāde, kas norādīta Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/672/ES 12 .

2.3.2ES līmeņa vienošanās par dalībvalstu drošības rādītājiem

Līdz šim nav īpašu drošības rādītāju mērķu, kurus ES uzdotu dalībvalstīm piemērot, ārpus tiem, kas norādīti iepriekš saistībā ar Eiropas vienoto gaisa telpu.

Tomēr turpinās darbs atbilstīgu snieguma rādītāju izstrādei saistībā ar Eiropas Aviācijas drošības plānu,. Un, kā uzsvērts 2.2.3. iedaļā, plāns var ietvert pieņemamu drošības rādītāju līmeni, kāds jāsasniedz Savienībā.

Turklāt dažas dalībvalstis ir pieņēmušas pašas savus valsts darbības mērķus.

3.EIROPAS DROŠĪBAS GARANTIJAS

3.1Drošības uzraudzība 13

Drošības uzraudzība Eiropas Savienībā ietver to organizāciju uzraudzības un novērošanas darbības, kuras ir apstiprinājusi EASA, kā arī to, kuras ir apstiprinājušas dalībvalstis. Tas ietver arī dalībvalstu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi īstenoti Eiropas aviācijas drošības jomas tiesību akti.

3.1.1Noteikumu piemērošanas uzraudzība dalībvalstīs

Komisijas Īstenošanas regula (EK) Nr. 628/2013 14 (turpmāk – "Regula (EK) Nr. 628/2013") nosaka darba metodes standartizācijas pārbaužu veikšanai un attiecīgo drošības jomas tiesību aktu uzraudzībai, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Šīs standartizācijas pārbaudes kopā ar to turpmāko pasākumu kontroli veic EASA (sk. arī 3.3.1. un 1.5.1. iedaļu).

3.1.2Sertificēto organizāciju pārraudzība

Drošības pārraudzība veido daļu no drošības regulatīvā procesa, kura uzdevums ir nodrošināt efektīvu atbilstību drošības prasībām un saistītajām procedūrām, kas ietvertas Eiropas tiesību aktos.

Drošības uzraudzība nodrošina, ka Eiropas aviācijas nozare sniedz tādu drošības līmeni, kāds paredzēts ar Eiropas noteikumiem. Tāpēc atsevišķu dalībvalstu un EASA atbildība attiecībā uz drošības uzraudzību ir pamats, uz kura tiek veidota droša gaisa kuģa ekspluatācija un uz kura pamatojas licenču un sertifikātu savstarpēja atzīšana Eiropas Savienībā.

Ieviešot iestādēm piemērojamās prasības, šī pārraudzība ietver to organizāciju pastāvīgu drošības rādītāju pārraudzību, par kurām uzskata, ka to darbības rada konkrētus riskus (sk. arī 3.3.2. iedaļu).

3.2Drošības datu vākšana, analīze un apmaiņa

Drošības informācija tāpēc ir svarīgs avots, lai atklātu pastāvošos un iespējamos drošības apdraudējumus. Vairākās ES regulās paredzēts, ka attiecīgi dati un informācija tiek apkopoti, analizēti un izplatīti, ja nepieciešams. Tas jo īpaši attiecas uz informāciju par atgadījumiem civilajā aviācijā (2015. gadā Eiropas Centrālais repozitorijs satur vairāk nekā 1 000 000 atgadījumu), par ārvalstu gaisa pārvadātājiem saistībā ar SAFA sistēmu (2015. gadā SAFA datubāzē ir iekļauti vairāk nekā 130 000 ziņojumi), par drošības rekomendācijām saskaņā ar drošības rekomendāciju informācijas sistēmu (2015. gadā SRIS datubāzē ir vairāk nekā 1200 drošības rekomendāciju) un par informācijas vākšanu, analīzi un apmaiņu saistībā ar TCO atļaujām un darbības aizliegumam pakļauto gaisa kuģu Eiropas drošības sarakstu.

ES informācijas savākšana, analīze un apmaiņa par atgadījumiem notiek saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 376/2014. Šie tiesību akti paredz, ka katra organizācija, katra dalībvalsts un EASA izveido sistēmu, kas ļauj vākt un glabāt attiecīgus atgadījumus. Savāktie atgadījumi tiek analizēti un, ja nepieciešams, tiek īstenoti riska mazināšanas pasākumi. Visus apkopotos atgadījumus, kā arī attiecīgo informāciju par to analīzi un turpmākajiem pasākumiem pārsūta uz Eiropas Centrālo repozitoriju.

Informāciju par atgadījumiem, kas iesniegta Eiropas Centrālajā repozitorijā, dara pieejamu dalībvalstīm (valsts aviācijas iestādei un drošības izmeklēšanas iestādei), EASA un Komisijai. Aviācijas drošības analītiķu tīklam (NoA), kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 376/2014, ir pienākums analizēt Eiropas Centrālo repozitoriju, lai atbalstītu Eiropas Aviācijas drošības plānu.

Būtiska daļa no sistēmas, kura izveidota saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 376/2014, ir jēdziena "taisnīguma kultūra" definīcija, kuras mērķis ir nodrošināt ar drošību saistītās informācijas nepārtrauktu pieejamību, radot uzticēšanās vidi, kurā cilvēki jūtas droši ziņot par atgadījumiem. Šī "taisnīguma kultūras" vide ir izveidota, izmantojot galvenos principus, kas noteikti regulā, tostarp aizsardzību pret vainošanu un sodīšanu (izņemot tīša pārkāpuma vai nepieņemamas rīcības gadījumu).

3.3 Uz drošības datiem balstīta mērķtiecīga pārraudzība jomās, kurām jāpievērš lielāka uzmanība, vai kur tā ir nepieciešama

3.3.1Uz drošības datiem balstīta mērķtiecīga pārraudzība dalībvalstīs

ES standartizācijas pārbaudēs dalībvalstīs, ko veic aģentūra, izmanto uz risku balstītu pieeju. Patiešām, pārbaužu biežumu, izmeklēšanu tvērumu un dziļumu, kā arī grupas lielumu un sastāvu nosaka, ņemot vērā konkrēto stāvokli katrā valstī un nozarē.

Šī uzraudzība tiek veikta pastāvīgi, tā apsver visu aviācijas sistēmu un ir balstīta uz riskiem, ņemot vērā visu EASA pieejamo informāciju. Šajā sakarā EASA novērtē kompetento iestāžu spēju pildīt tām uzticētos drošības uzraudzības uzdevumus. Tas ietver datu vākšanu un analīzi, vajadzības gadījumā veicot inspekcijas, kā arī turpmākos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās korekcijas un korektīvie pasākumi tiek laikus īstenoti.

Standartizācija ir daļa no ES līmeņa drošības datu vākšanas, kas vajadzīga, lai noteiktu apdraudējumus, un tā ļauj veikt uz drošības datiem balstītu mērķtiecīgu pārraudzību jomās, kurām jāpievērš lielāka uzmanība, vai kur tā ir nepieciešama.

Standartizācijas stratēģijā galvenā uzmanība ir pievērsta šādām galvenajām jomām.

Pastāvīgās pārraudzības pieejas īstenošana: Ar Regulu (ES) Nr. 628/2013 ir izveidota sistēma, kas paredzēta, lai pārraudzītu Eiropas aviācijas drošības noteikumu vienādu piemērošanu, kas būtu jāattiecina uz visām aviācijas jomām.

Standartizācijas pārbaužu uz risku balstīta plānošana: ja izmanto pastāvīgās pārraudzības pieeju, tad pārbaužu biežumu, izmeklēšanu tvērumu un dziļumu, kā arī grupas lielumu un sastāvu nosaka atsevišķi, ņemot vērā konkrēto stāvokli katrā valstī un nozarē. Tā rezultātā resursus izmanto elastīgāk un efektīvāk un samazina slogu tām valstīm, kas darbojas labi, un tāpēc tās var pārbaudīt retāk. Reglamentējošo aktu ievērošanas pārbaude tiek pakāpeniski sapludināta ar sistēmu/procesa rādītāju uzraudzību, kuras gaitā izskata kompetento iestāžu pārvaldības sistēmas un valstu drošības programmu sistēmisko efektivitāti.

EASA standartizācijas darbību un ICAO USOAP programmas integrācija: pašreizējais darba režīms veicina ciešāku sadarbību un darbību integrāciju starp EASA un ICAO. Pastāvīgs dialogs, informācijas un datu apmaiņa, dalība otras puses veiktajās pārbaudēs un revīzijās ir norādītie instrumenti šā mērķa sasniegšanai nolūkā, cik iespējams, izpildīt gan ES, gan ICAO prasības un standartus viena vienīga integrēta procesa laikā.

Kompetento iestāžu darbinieku līdzdalība standartizācijas darbībās: lai sasniegtu proaktīvu standartizāciju un lai veicinātu pietiekamu personāla kvalifikācijas līmeni visā Eiropā. Turklāt sanāksmes par standartizācijas tēmām nodrošina forumu, kurā vienoties par prasību vienotu izpratni, sniegt interpretāciju un apmainīties ar paraugpraksi, tādējādi atbalstot noteikumu vienādu īstenošanu.

Regulatīvās atgriezeniskās saites mehānisma nostiprināšana: pašreizējais atgriezeniskās saites mehānisms tiek racionalizēts un uzlabots, lai sistemātiski novērtētu tiesību normu efektivitāti un standartizācijas darbību rezultātus izmantotu drošības pārvaldībā, regulācijas un drošības veicināšanas darbībās.

3.3.2Uz drošības datiem balstīta mērķtiecīga nozares pārraudzība

Lai atbalstītu organizāciju drošības rādītāju pastāvīgu pārraudzību, kas ir prasīta ES tiesību aktos saskaņā ar iestādēm piemērojamām prasībām, ir izstrādāts materiāls, kurā ietvertas definīcijas un jēdzieni uz risku balstītas un uz rādītājiem balstītas pārraudzības veikšanai. Tā pievēršas aviācijas risku identifikācijai, kā arī tam, cik efektīva ir to mazināšana, nevis tikai pārbauda atbilstību piemērojamām prasībām.

Šāda uz datiem balstīta pārraudzība arī mazina problēmas, kas saistītas ar regulēto vienību pieaugošo skaitu, lielumu un sarežģītību, kā arī dalībvalstīs un EASA pieejamos ierobežotos līdzekļus.

Šāda uzraudzības sistēma, kas veicina drošības pārvaldības domāšanu un uzvedību, ļauj organizācijām pārvaldīt riskus, kas nav paredzēti noteikumos, un rada stimulu drošības pārvaldības īstenošanai, izmantojot varbūtēju uzraudzības sloga samazinājumu. Tā atbalsta arī efektīvu pārvaldības sistēmas noteikumu iekļaušanu īstenošanas noteikumos, kas attiecas uz organizācijām.

4.EIROPAS DROŠĪBAS VEICINĀŠANA

Drošības veicināšana ir drošības programmu un efektīvas drošības pārvaldības galvenā daļa. Drošības riskus var mazināt, palielinot informētību par gūto drošības pieredzi, daloties paraugpraksē un skaidrojot drošības procedūras un noteikumus. Eiropas aviācijas sistēmā tā ir daļa no labas drošības kultūras uzturēšanas.

Drošības veicināšana ietver vispārējus vai specializētus darbus, ar ko paziņo un izplata drošības informāciju aviācijas jomas ieinteresētajām personām. Darbības pamatā ir drošības izmeklēšanas procesi, kas analizē datus un izstrādā drošības risku mazināšanas pasākumus, kā aprakstīts 3.2. iedaļā.

Vairākas drošības veicināšanas darbības tiek veiktas dalībvalstu līmenī un ir sīki izklāstītas to valsts drošības programmās.

Eiropas līmenī lielāko daļu drošības palielināšanas darbību koordinē EASA. Šajā sakarā EASA veic integrētas programmu izstrādes darbības, kas nodrošina, ka drošības veicināšanas un regulējošās darbības visefektīvākajā veidā pievēršas drošības riskiem, dažās jomās citai citu papildinot. Šajā sakarā EASA rada īpašas Eiropas drošības veicināšanas paketes, lai uzlabotu informētību par drošības veicināšanas produktiem. Līdztekus tiek pastiprinātas drošības partnerības darbības.

4.1Darbības ES līmenī

4.1.1Saziņa drošības jomā

Drošības informācijas sniegšana palīdz veidot stabilu drošības kultūru. Eiropas Savienībā drošības saziņā ietilpst drošības analīzes ziņojumi, bukleti, brošūras un plakāti, audiovizuālie materiāli, instrumenti, rokasgrāmatas un ceļveži, plāni un programmas, semināri un citi drošības pasākumi.

4.1.1.1Obligātā drošības saziņa

Regulā (EK) Nr. 216/2008 EASA prasīts publicēt ikgadējo drošības pārskatu 15 nolūkā informēt sabiedrību par vispārējo drošības līmeni civilās aviācijas jomā. Ikgadējā drošības pārskatā sniegta informācija par Eiropas un pasaules mēroga civilās aviācijas drošību.

Regulā (ES) Nr. 996/2010 paredzēts izveidot drošības rekomendāciju datubāzi. Šī datubāze ir publiski pieejama tiešsaistē 16 .

4.1.1.2Neobligātā drošības saziņa

Lai informētu ieinteresētās personas, EASA publicē Drošības informācijas biļetenu (SIB) 17 . SIB ir publiski pieejami, un tos regulāri pārskata un atjauno. Aģentūra arī publicē progresa pārskatu par drošības rekomendāciju 18 turpmāko pasākumu progresu.

4.1.1.3Drošības semināri un konferences

EASA vada drošības kampaņas, kas pievēršas konkrētām drošības problēmām, kuras rada atgadījumi, konstatētajam drošības riskam, jaunatklātām problēmām vai drošības revīzijai.

EASA arī regulāri rīko seminārus un konferences, ko izmanto, lai ieinteresētajām personām Eiropā izplatītu informāciju par aviācijas drošību un dotu iespēju apspriest drošības jautājumus, tostarp pārbaužu rezultātus. Turklāt aģentūra katru gadu rīko drošības konferenci.

Eiropas Komisija regulāri organizē konferences un seminārus par problēmām, kas saistītas ar aviācijas drošību. Turklāt tā rīko seminārus un pasākumus, lai atbalstītu konkrētu drošības noteikumu pienācīgu izplatīšanu un izpratni, piemēram, par Regulu (ES) Nr. 376/2014 un Regulu (ES) Nr. 996/2010.

4.1.1.4Tiešsaistē pieejamā informācija

Plašs informācijas klāsts un dokumenti ir publiski pieejami EASA tīmekļa vietnē 19 un Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē, kas veltīta Eiropas Aviācijas drošības politikai 20 .

Turklāt EASA, Komisijas un dalībvalstu, kā arī nozares pārstāvju starpā apmainoties ar informāciju, kas saistīta ar drošību, bieži lieto ierobežotas piekļuves tīklus.

4.1.2Eiropas Stratēģiskā drošības iniciatīva (ESSI)

Eiropas Stratēģiskā drošības iniciatīva (ESSI) ir aviācijas drošības grupa, kurā ir publisko iestāžu, kā arī nozares pārstāvji. Tās galvenais mērķis ir uzlabot aviācijas drošību, izmantojot brīvprātīgo darbu, lai veiktu efektīvus drošības uzlabojumus. ESSI ir trīs grupas: Eiropas Komerciālās aviācijas drošības grupa (ECAST), Eiropas Helikopteru drošības grupa (EHEST) un Eiropas Vispārējās aviācijas drošības grupa (EGAST). Drošības grupu plenārsēdes tiek rīkotas, lai noteiktu virzienu, lai norīkotu darba grupas drošības mērķu attīstībai un pārskatīšanai. Drošības grupu līdzpriekšsēdētāji ir viens loceklis no aviācijas aprindām un viens no EASA.

4.1.2.1Komerciālā aviācija

ECAST pievēršas lielu fiksētu spārnu gaisa kuģu ekspluatācijai, un tās mērķis ir vēl vairāk uzlabot komerciālās aviācijas drošību Eiropā un Eiropas pilsoņiem visā pasaulē. ECAST ir partnerība starp EASA, citām Eiropas iestādēm un aviācijas nozari. ECAST sadarbojas ar ASV CAST un citām svarīgām ar drošību saistītām iniciatīvām visā pasaulē, jo īpaši ICAO aviācijas drošības reģionālajām grupām (RASG).

4.1.2.2Helikopteri

EHEST apvieno helikopteru ražotājus, ekspluatantus, pētniecības organizācijas, iestādes un negadījumu izmeklētājus no visas Eiropas. EHEST cieši sadarbojas ar Starptautisko helikopteru drošības grupu (IHST).

4.1.2.3Vispārējas nozīmes aviācija

EGAST tiekas pārstāvji no vispārējas nozīmes aviācijas aprindām, asociācijām un klubiem, nozares, EASA un citām iestādēm visā Eiropā. Tas ir forums, kurā apmainās ar paraugpraksi, vāc datus un veicina drošību. Pamatojoties uz darbu, ko veic tās dalībnieki, grupa pastiprina savus centienus. EGAST sadarbojas ar vispārējās nozīmes aviācijas apvienoto koordinācijas komiteju (GA JSC), kuru kopīgi vada FAA un gaisa kuģu īpašnieku un pilotu apvienības (AOPA) aviācijas drošības fonds.

4.2Starptautiskā sadarbība ES līmenī

Aviācijas drošība arvien lielākā mērā ir kopīgi, globāli centieni. Šajā kontekstā ES aviācijas drošības politikai ir arvien lielāka starptautiskā dimensija.

Komisija, EASA un dalībvalstis cieši koordinē darbību vairākos starptautiskos pasākumos aviācijas drošības jomā. Mērķis ir visā pasaulē stiprināt drošību un vides aizsardzību, atbalstīt produktu un pakalpojumu brīvu apriti un veicināt Eiropas un pasaules drošības standartus.

Lai sasniegtu šos mērķus, ES sadarbojas ar partnervalstīm un reģionālajām organizācijām gan normatīvā, gan darbības līmenī. To dara, īstenojot starptautiskos nolīgumus un darba vienošanās, kā arī sniedzot tehnisko palīdzību un īstenojot sadarbības pasākumus. Tehniskās palīdzības mērķis ir aviācijas drošības uzlabošana jaunattīstības valstīs vai reģionos. Tiek attīstīta tehniskā sadarbība un partnerība ar jaunietekmes un attīstītām valstīm.

4.3Apmācība ES līmenī

Apmācības pasākumi ES ietver aviācijas organizācijas, kas ir iesaistītas Eiropas Aviācijas drošības programmas īstenošanā: dalībvalstu aviācijas kompetentās iestādes, SIA un nozari.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 376/2014 Komisijai un aģentūrai tiek prasīts dalībvalstis atbalstīt ar atbilstīgu apmācību. Šo apmācību veic saistībā ar NoA un ECCAIRS koordinācijas komiteju.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 kompetentās iestādes un organizācijas ir atbildīgas par sava personāla sagatavotības līmeni, lai tā kompetences līmenis nodrošinātu tā uzdevumu pienācīgu izpildi. Turklāt kompetentajām iestādēm ir prasība atvieglot budžeta organizāciju pienākumu izpildi, lai tās ieviestu vadības sistēmu ar attiecīgu izglītību vai apmācību, kur tā ir iespējama vai lietderīga.

Turklāt tiek izstrādātas jaunas apmācības iespējas, lai nodrošinātu, ka visām iesaistītajām personām ir vajadzīgās prasmes, lai sekmīgi īstenotu uz rezultātiem balstītu pieeju.

Līdzīgā veidā EASA cenšas uzturēt augstu zināšanu un kompetences līmeni, informējot par jaunākajiem notikumiem aviācijā savu darbības jomu ietvaros, izstrādājot un nodrošinot apmācības kursus saviem darbiniekiem un ieinteresētajām personām, tostarp no dalībvalstīm un nozares.

Aģentūra savā tīmekļa vietnē attīsta un uztur elektronisko eksaminācijas sistēmu, kura pamatojas uz attiecīgu jautājumu datubāzi. To piedāvā brīvprātīgiem apmācības organizāciju vai pašmācību studentiem, izmantojot sistēmu, kas izveidota eksaminācijas centros, nodrošinot iespēju saņemt sertifikātu.

Turklāt EASA sniedz arī atbalstu partnervalstu iestādēm starptautisko saistību (piemēram, ICAO, ES noteikumu) izpildē un īsteno ES civilās aviācijas sadarbības projektus vairākos pasaules reģionos, tostarp kaimiņvalstīs, Āzijas un Klusā okeāna reģionā un Āfrikā.

4.3.1Kopīga apmācību iniciatīvas grupa (CTIG)

Kopīga apmācību iniciatīvas grupa (CTIG) ir horizontāla grupa, kas apvieno iestāžu pārstāvjus, lai kopīgotu un koordinētu apmācības iniciatīvas, kas vērstas uz regulatoru personāla kvalifikāciju. Grupas materiālus uzskata tikai par norādēm, kurās ieteikta atzītā paraugprakse.

CTIG darbības pievēršas šādiem aspektiem:

izveidot vienotu izpratni par iestāžu inspektoru, inženieru un citu ekspertu lomu un viņu kvalifikāciju un pieredzi;

identificēt kopīgu paraugpraksi un jaunās apmācības, zināšanu novērtēšanas, kompetences un iestādes personāla kvalifikācijas novērtēšanas tendences;

apzināt, izstrādāt, īstenot un koordinēt kopīgus mācību pasākumus, piemēram, vajadzību, kursu un programmu apzināšanu;

apmainīties ar informāciju par kursiem, par kuriem ir kopīga interese EASA, valstu aviācijas iestādēm un citām ieinteresētajām personām.

4.3.2Apmācības koncepcija

Lai nodrošinātu, ka saskaņota un kvalitatīva apmācība ir pieejama pirmām kārtām valsts aviācijas iestāžu personālam, EASA ir izveidojusi EASA virtuālo akadēmiju. Lai šo elastīgo apmācības piedāvājumu padarītu arī tālejošu (ģeogrāfiski un valodas ziņā), aģentūra izmanto kvalificētus ārējus instruktorus, kas tiek rūpīgi atlasīti, izmantojot atbilstīgu apstiprināšanas procedūru. Šīs apmācības mērķis ir atbalstīt un uzlabot tā dalībvalstu personāla kvalifikāciju, kas iesaistīts apstiprināšanā un pārraudzībā.

Akronīmu saraksts

(1)

     Šajā dokumentā organizācijas nozīmē nozares organizācijas, kuras piegādā aviācijas produktus vai pakalpojumus.

(2)

      http://eur-lex.europa.eu/browse/directories/legislation.html ; Transporta politika; Gaisa pārvadājumi; Lidojumu drošība.

(3)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (Dokuments attiecas uz EEZ); OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(4)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.

(5)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 122, 24.4.2014., 18. lpp.

(6)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(7)

     Plašāka informācija ir pieejama http://ec.europa.eu/transport/modes/air/safety/air-ban/index_en.htm . 

(8)

     Komisijas 2006. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005 II nodaļā (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp.

(9)

     Procedūras detaļas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(10)

   Angliski Eiropas Aviācijas drošības plānu European Plan for Aviation Safety agrāk sauca European Aviation Safety Plan. Tā nosaukums ir mainīts, lai novērstu iespēju sajaukt Eiropas Aviācijas drošības programmu (EASP) ar Eiropas Aviācijas drošības plānu (EASp).

(11)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula), 11. pants, OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp. un Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 390/2013, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 128, 9.5.2013., 1. lpp.

(12)

     Komisijas 2014. gada 24. septembra Īstenošanas lēmums 2014/672/ES par pilnvaru termiņa pagarināšanu Eiropas Vienotās gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādei, OV L 281, 25.9.2014., 5. lpp.

(13)

     Šajā dokumentā "pārraudzība" attiecas gan uz sertificēto organizāciju pārraudzību, ko veic valstu kompetentās iestādes, gan uz noteikumu piemērošanas uzraudzību ES dalībvalstīs, ko standartizācijas pārbaužu kontekstā veic EASA.

   Drošības uzraudzību ES galvenokārt regulē Regula (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumi (sīkāku informāciju par piemērojamajiem tiesību aktiem sk. 1. diagrammā).

(14)

     Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 628/2013 par darba metodēm, ar kādām Eiropas Aviācijas drošības aģentūra veic standartizācijas inspekcijas un pārrauga Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanu, un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 736/2006 atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 179, 29.6.2013., 46. lpp.

(15)

      http://easa.europa.eu/newsroom-and-events/general-publications . 

(16)

      http://eccairs-dds.jrc.ec.europa.eu/pubsris/default.asp .

(17)

      http://ad.easa.europa.eu/sib-docs/page-1 . 

(18)

      http://easa.europa.eu/easa-and-you/safety-management/accident-and-incident-investigation-support/safety-recommendations . 

(19)

      http://easa.europa.eu/ .

(20)

      http://ec.europa.eu/transport/modes/air/safety/index_en.htm .