EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.10.2015

COM(2015) 548 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

2014. gada ziņojums par finansiālo palīdzību saistībā ar paplašināšanos

{SWD(2015) 201 final}

IEVADS

Komisijas politikas mērķus paplašināšanās jomā palīdz sasniegt Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) 1 . IPA ir rīks, ko ES izmanto, lai atbalstītu reformas paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs — nodrošinātu finansiālu un tehnisku palīdzību. Šo instrumentu papildina Eiropas Savienības izstrādātā pievienošanās politika, kuras mērķis ir īstenot Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, kas paredz iespēju pievienoties ES visām Eiropas valstīm, kuras ievēro ES pamatvērtības un apņemas tās sekmēt. IPA līdzekļi pilnveido valstu spējas pievienošanās procesā, veicinot progresīvas un pozitīvas attīstības tendences attiecīgajā reģionā. 2014. gadā palīdzību saņēma Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Kosova, Melnkalne, Serbija un Turcija. Kopš iestāšanās ES, kas notika 2013. gada jūlijā, Horvātija vairs nav IPA saņēmējvalsts, taču joprojām saņem palīdzību no Pārejas programmas.

ES pirmspievienošanās līdzekļi sniedz stabilu ieguldījumu gan paplašināšanās procesā iesaistīto valstu, gan ES nākotnē. Ar šo līdzekļu palīdzību saņēmēji var īstenot reformas politikas un ekonomikas jomā un tādējādi sagatavoties tiesībām un pienākumiem, ko ietver dalība ES. Šīm reformām būtu jānodrošina uzlabotas iespējas iedzīvotājiem un jāsekmē tādu standartu izstrāde, kas līdzvērtīgi standartiem, kuri attiecas uz ES iedzīvotājiem. Pirmspievienošanās līdzekļi arī palīdz īstenot ES mērķus attiecībā uz ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanu, energoapgādi, transportu, vidi, klimata pārmaiņām utt.

Tā kā IPA II tika ieviests tikai nesen, 2014. gadā programmas joprojām tika īstenotas, izmantojot iepriekšējo IPA.

POLITIKAS VEIDOŠANA

ES paplašināšanās politika sniedz savstarpēju ieguvumu, jo tiek veicināts miers, drošība un labklājība Eiropā. Tā vairo ES politisko un ekonomisko spēku un būtiski veicina iesaistīto valstu pārveidi. ES dalībvalstu sniegtā skaidrā perspektīva par dalību ES ir galvenais stabilizācijas faktors Rietumbalkānu valstīs. Tā palīdz aktīvāk izpildīt nepieciešamos nosacījumus, tostarp nosacījumus par stabilizācijas un asociācijas procesu.

Pievienošanās process ir precīzi noteikts; to veido stingri, taču taisnīgi nosacījumi, konkrēti kritēriji un nopelni. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu paplašināšanās politikas ticamību, mudinātu paplašināšanās procesā iesaistītās valstis īstenot plašas reformas un nodrošinātu ES iedzīvotāju atbalstu.

Komisija paplašināšanās procesā aizvien lielāku uzmanību pievērš pamatjautājumiem. Šajā pieejā prioritāte tiek piešķirta reformām, kas saistītas ar tiesiskumu un pamattiesībām, ekonomikas pārvaldību un ekonomikas konkurētspējas uzlabošanu, kā arī demokrātisku iestāžu, tostarp valsts pārvaldes, stiprināšanu.

Tiesiskums un pamattiesības. Tiesiskums ir ES dibināšanas pamatvērtība, un tam pievienošanās procesā ir vislielākā nozīme. Valstīm, kas vēlas pievienoties Savienībai, jau sākotnēji jāizveido un jāveicina to galveno iestāžu pareiza darbība, kuras nepieciešamas tiesiskuma nodrošināšanai. Šā mērķa īstenošanā jāiegulda vērienīgs darbs, un papildus atbalstam, kas vajadzīgs no pašas valsts puses, ir nepieciešams arī būtisks tehniskais un finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības. Tiesiskumam ir liela nozīme stabilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā, lai sniegtu uzņēmējiem juridisko noteiktību, atbalstītu patērētājus un vairotu ieguldījumus, darbvietas un izaugsmi. Īpaši jāpievēršas trim tiesiskuma aspektiem: tiesu reformai, korupcijas apkarošanai un organizētās noziedzības apkarošanai. Šajās trīs jomās darbs tiek īstenots kopīgi.

Attiecībā uz pamattiesībām Komisija rūpīgi pārrauga paplašināšanās procesā iesaistīto valstu situāciju pilsonisko, politisko, sociālo un ekonomisko tiesību jomā, kā arī minoritāšu grupām piederošu personu tiesību jomā. Pamattiesības galvenokārt ir ietvertas tiesību aktos. Tomēr ir jāīsteno vairāk pasākumu, lai nodrošinātu to pilnīgu praktisku ievērošanu.

Ekonomikas pārvaldība un konkurētspēja. Komisija ir pastiprinājusi savu atbalstu, lai paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs uzlabotu ekonomikas pārvaldību un konkurētspēju. Tam ir būtiska nozīme, lai mazinātu iedzīvotāju bažas pastāvīgi sarežģītajā ekonomikas vidē, kurā vērojams augsts bezdarba un zems ieguldījumu līmenis. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, jo uzskatāms, ka nevienā no tām pagaidām nav funkcionējošas tirgus ekonomikas. Komisijas atbalsta pamatā būs ES dalībvalstu pieredze Eiropas pusgadā, aizvien lielāku uzmanību pievēršot strukturālām reformām, kas būtībā ir attiecināmas uz nozarēm.

Valsts pārvaldes reforma. Līdztekus tiesiskumam un ekonomikas pārvaldībai viens no paplašināšanās procesa pīlāriem ir arī valsts pārvaldes reforma (VPR). Visi trīs pīlāri ir cieši savstarpēji saistīti jautājumi, kuriem ir būtiska nozīme politikas un ekonomikas reformu sekmīgā īstenošanā un ES noteikumu un standartu īstenošanas pamata veidošanā. Lai nodrošinātu demokrātisku pārvaldi, ir nepieciešama pareizi funkcionējoša valsts pārvalde. Tā arī tieši ietekmē valdības spēju sniegt sabiedriskos pakalpojumus un veicināt konkurētspēju un izaugsmi.

Pašreizējā paplašināšanās programma aptver Rietumbalkānu valstis un Turciju 2 . Vairākas Rietumbalkānu valstis 2014. gadā īstenoja būtiskus pasākumus.

Melnkalne. Veica turpmākus pasākumus pievienošanās sarunās. Tika atvērtas 12 sadaļas. Tika sākta tiesiskuma reformu īstenošana.

Serbija. Pievienošanās sarunu sākšana janvārī bija būtisks pavērsiens valsts un ES attiecībās, un uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai stabili īstenot reformas prioritātes, jo īpaši saistībā ar tiesiskumu un attiecību ar Kosovu normalizēšanu. 3

Albānija. Jūnijā tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss, atzīstot tās centienus reformu īstenošanā un progresu nepieciešamo nosacījumu izpildē.

Kosova. Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšana jūlijā bija būtisks ES un Kosovas attiecību stūrakmens, un tagad uzmanība ir pastiprināti pievērsta galveno reformu, jo īpaši tiesiskuma, īstenošanai.

Attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku pievienošanās ES process ir nonācis strupceļā. 2014. gadā bija vērojams regress, jo īpaši attiecībā uz vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un tiesu varas neatkarību.

Bosnija un Hercegovina ir saglabājusi nemainīgu stāvokli virzībā uz Eiropas integrāciju. Gada nogalē īstenotās vēlēšanas sniedza iespējas jaunam stimulam, lai risinātu neatliekamas sociāli ekonomiskās reformas un aktīvi pildītu Eiropas programmu.

Turcija turpināja savas saistības konkrētu reformu ieviešanā. Tomēr ir arī radušās nopietnas bažas par tiesu varas neatkarību un pamatbrīvību aizsardzību.

Stabilizācijas un asociācijas procesa un paplašināšanās politikas būtiski elementi ir labas attiecības ar kaimiņvalstīm un reģionālā sadarbība. Šajā saistībā situācijas uzlabošanai 2014. gadā tika pastiprināta divpusējā sadarbība un saziņa, tostarp sensitīvās jomās, piemēram, attiecībā uz kara noziegumiem un bēgļu atgriešanos, tostarp īstenojot reģionālo mājokļu programmu kā daļu no Sarajevas procesa 4 , kurā mājokļu būvniecība jau ir sākta, un attiecībā uz organizēto noziedzību un policijas sadarbību. Ir īstenoti arī turpmāki pasākumi, lai reģionā palielinātu savienojamību un vairotu ieguldījumus infrastruktūrā, tostarp izmantojot arī Rietumbalkānu ieguldījumu instrumentu.

ES sniedz atbalstu paplašināšanās procesā iesaistīto valstu virzībai visās iepriekš minētajās jomās, proti, nodrošina ES tehnisko un finansiālo palīdzību. Tādējādi tiek pienācīgi sagatavots pievienošanās process, kas ne tikai palīdz attiecīgajām valstīm izpildīt nepieciešamos nosacījumus, bet arī nodrošina to, ka paplašināšanās negatīvi neietekmē Savienības efektivitāti.

PIRMSPIEVIENOŠANĀS PALĪDZĪBAS STRATĒĢISKAIS SATVARS

ES intensīvi palīdz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, nodrošinot tām īpaši paredzētas finanšu programmas. Šī palīdzība ļauj radīt stabilas, pārtikušas un pareizi funkcionējošas demokrātiskas sabiedrības un nostiprināt to virzību uz integrāciju ES.

Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA)

ES finansiālā palīdzība galvenokārt tiek nodrošināta, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu ( IPA ). IPA tika ieviests 2007. gadā, un tas aizstāja vairākas ES programmas un instrumentus, tostarp PHARE 5 , ISPA 6 , SAPARD 7 un CARDS 8 . IPA kļuva par vienīgo instrumentu, kas pilnīgi paredzēts, lai sniegtu palīdzību pirmspievienošanās valstīm, vienkāršojot palīdzības sniegšanas procesu.

IPA ietvēra piecus atšķirīgus komponentus:

1)pārejas palīdzību un iestāžu veidošanu;

2)pārrobežu sadarbību (ar ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas tiesīgas izmantot IPA);

3)reģionālo attīstību (transportu, vidi, reģionālo un ekonomisko attīstību);

4)cilvēkresursu attīstību (cilvēkkapitāla stiprināšanu un diskriminācijas izskaušanu);

5)lauku attīstību.

Par I un II komponentu atbildīgs bija Paplašināšanās ģenerāldirektorāts (ELARG ĢD), tagad NEAR ĢD, un šie komponenti bija pieejami visām saņēmējām valstīm. Pārējie komponenti, kuru mērķis bija saņēmēju valstu sagatavošana struktūrfondu īstenošanai pēc iestāšanās ES, bija pieejami tikai kandidātvalstīm, un par to pārvaldību atbildīgs ir attiecīgi Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD), Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD) un Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD).

IPA saņēmējas valstis tika iedalītas divās kategorijās. Tābrīža ES kandidātvalstis — Horvātija, Turcija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika — bija tiesīgas izmantot visus piecus komponentus. Potenciālās kandidātvalstis — Albānija (ieguva kandidātvalsts statusu 2014. gadā), Bosnija un Hercegovina, Melnkalne (ieguva kandidātvalsts statusu 2010. gadā), Serbija (ieguva kandidātvalsts statusu 2012. gadā) un Kosova — bija tiesīgas izmantot tikai pirmos divus komponentus 9 .

IPA tika lietots gan valstu, gan reģionālā līmenī, izmantojot valstu programmas, vairāku saņēmēju programmas un pārrobežu sadarbību.

No 2011. gada līdz 2013. gadam IPA atbalstīja arī Islandi, galvenokārt pievēršoties institucionālo spēju veidošanas jautājumiem. Pēc tam, kad Islandes valdība 2013. gada maijā pieņēma lēmumu apturēt pievienošanās sarunas, Komisija nolēma pārtraukt savu atbalstu Islandei.

Politikas mērķi un prioritātes

IPA ieviešanas perioda sākumā par galveno prioritāti tika noteikta tiesiskuma ievērošana. Komisija konstatēja, ka vairumā paplašināšanās procesā iesaistīto valstu būtiski mērķi ir organizētas noziedzības, korupcijas un disfunkcionālu tiesu sistēmu apkarošana. Visos ES paplašināšanās procesos arī pastāvīgi bija jāveic valsts pārvaldes reforma. Nesen tika konstatēts, ka ekonomikas pārvaldība ir joma, kurā nepieciešami uzlabojumi; šādi secinājumi tika izdarīti īpaši ES ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, kuras ietekme bija ievērojami jūtama Rietumbalkānos.

Īpaši centieni tika īstenoti 2014. gadā, lai saistītu politiskās prioritātes ar palīdzības programmām un finansējumu ar mērķi pastiprināti sniegt palīdzību tur, kur tas visvairāk nepieciešams ES integrācijas procesa nolūkos.

Programmdokumenti

IPA palīdzības pamatā bija plašas politiskās pamatnostādnes, kas izklāstītas Komisijas paplašināšanās dokumentu kopumā. Plānošanas un programmu veidošanas pamatā bija indikatīvi daudzgadu plānošanas dokumenti jeb IDPD, kas aptvēra trīs gadu periodu un ik gadu tika atjaunoti.

Pēc tam Komisija pieņēma gada vai daudzgadu programmas, un tās tika īstenotas trīs veidos:

tās tiešā veidā īstenoja Komisija, galvenokārt ar ES delegācijas palīdzību uz vietas;

tās īstenoja saņēmējas valstis, izmantojot tā saukto “decentralizētās pārvaldības sistēmu”;

tās tika īstenotas ar ES dalībvalstu starpniecību; šis veids saukts arī par dalīto pārvaldību.

Finanšu pārvaldības decentralizācija

Saskaņā ar IPA par labāko īstenošanas metodi tika atzīta decentralizēta pārvaldība, tagad saukta par “netiešu pārvaldību”. Tā paredzēja, ka par IPA līdzekļiem atbildīgas bija saņēmēju valstu iestādes. Saņēmējas valstis bija līgumslēdzējas iestādes, turklāt tās arī bija atbildīgas par piedāvājumu pārvaldību un samaksu darbuzņēmējiem. Tādējādi varēja sagatavot kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis ES struktūrfondu un kohēzijas fondu turpmākai izmantošanai. Pirms pārvaldības atbildības nodošanas saņēmējām valstīm Komisija rūpīgi novērtēja valstu spējas, veicot vairākas sistēmu revīzijas. Horvātija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija pārvaldīja fondus saskaņā ar decentralizētu īstenošanas sistēmu.

IPA II

2014. gadā tika ieviests IPA II. Tas aptver laikposmu no 2014. gada līdz 2020. gadam, un tajā ir ietvertas atjaunotas saistības attiecībā uz paplašināšanos. IPA II uzmanība pievērsta demokrātijai un tiesiskumam, kā arī konkurētspējai un izaugsmei. IPA II arī ieviesta nozaru pieeja, stimuli rezultātu sasniegšanai, budžeta atbalsts un darbību prioritāšu noteikšana. Būtisku IPA II daļu veido arī koordinēti ieguldījumi kopā ar galvenajiem infrastruktūras koridoriem un sadarbība ar starptautiskām finanšu iestādēm (SFI). IPA II palīdzību īsteno NEAR ĢD visās nozarēs, izņemot kandidātvalstu lauksaimniecību un lauku attīstību, kuru īsteno AGRI ĢD.

Indikatīvie stratēģijas dokumenti visās valstīs tika pieņemti 2014. gadā. Tie aptver visu laikposmu no 2014. gada līdz 2020. gadam, lai gan paredzēts veikt starpposma pārskatīšanu. Programmu veidošanas procesā lielāka uzmanība ir pievērsta nozarēm, un procesa pamatā ir nozaru plānošanas dokumenti.

Cits ES atbalsts

Lai gan IPA apvienoja daudz pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, paplašināšanās procesā iesaistītās valstis turpināja saņemt ES atbalstu arī citos veidos. Īpaši jāpiemin instrumenti, kuri darbojas pasaules mērogā, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments, Stabilitātes instruments un kopējās ārpolitikas un drošības politikas misijas un operācijas. ES arī paplašināja noteiktu iekšējo instrumentu tvērumu, lai piemērotu tos paplašināšanās zonai: paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm bija piekļuve pētniecības programmām un noteiktām izglītības programmām, piemēram, “Erasmus Mundus”.

ES arī sniedza atbalstu paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, nodrošinot divpusēju atbalstu no ES dalībvalstīm un ieguldījumu aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas (EIB). ES delegācijas ar savu darbību nodrošināja saskaņotību starp IPA atbalstu un citiem ES atbalsta avotiem.

FINANSĒTĀS DARBĪBAS, REZULTĀTI UN IETEKME

ALBĀNIJA

Piešķirot Albānijai kandidātvalsts statusu 2014. gada jūnijā, Eiropadome atzina valsts īstenotās pamatreformas, kuru mērķis ir uzlabot pārvaldību, vairot tiesiskumu un paplašināt cilvēktiesību aizsardzību. Palīdzība IPA ietvaros ir sniegusi lielu ieguldījumu šā ES integrācijas pavērsiena sasniegšanā, jo tika sekmīgi īstenoti vairāki projekti, kas saistīti ar konsultēšanu par galvenajām reformām (piem., tiesu varu) un to īstenošanas veicināšanu, kā arī spēju veidošanas projekti, lai stiprinātu valsts pārvaldi un pakalpojumu sniegšanu.

2014. gads bija ES palīdzības pārejas gads. Komisija ir sākusi aktīvu dialogu ar valdību, lai iepazīstinātu ar jauno IPA II stratēģisko satvaru, kurā galvenā uzmanība pievērsta nozaru atbalstam, lai veicinātu valsts stratēģiju īstenošanu, vienlaikus intensīvi pievēršoties valsts prioritātēm saistībā ar pievienošanos ES. Tādējādi ir izstrādāts jauns IPA II valsts stratēģijas dokuments laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, un IPA 2014. gada programma ietver pirmo nozaru budžeta atbalsta darbību, kuras mērķis ir atbalstīt Albānijas valsts finanšu pārvaldības reformas stratēģiju.

ES finansiālajai palīdzībai joprojām ir stratēģiska nozīme valsts attīstības procesā; ar to tiek īstenots projektu portfelis aptuveni EUR 216 miljonu apmērā un aptvertas vairākas nozares (piem., transports, lauksaimniecība, MVU, profesionālā izglītība), kurām ir tieša saistība ar konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi. Sadarbība ar SFI joprojām ir produktīva, un IPA darbības var saņemt ievērojama apjoma aizdevumus, jo īpaši infrastruktūras attīstībai. Tādējādi ES līdz šim joprojām ir pirmā līdzekļu devēja Albānijā.

Veiksmes stāsts: tiesībaizsardzības spēju konsolidēšana Albānijā — PAMECA IV palīdzības misija

Misijai bija norīkota grupa, kuru veidoja 15 augstākā līmeņa starptautisko un valsts policijas ierēdņu un prokuroru, kas sadarbojas ar Albānijas Valsts policiju (AVP), lai uzlabotu tās organizatoriskās, administratīvās, tehniskās un resursu pārvaldības spējas un palielinātu koordināciju ar Ģenerālprokurora biroju un citām saistītām tiesībaizsardzības aģentūrām.

Attiecībā uz lietu ierosināšanu misija identificēja būtiskākās problēmzonas un būtiski sekmēja to, ka zema/vidēja profila lietu vietā uzmanība tiek pievērsta augsta profila lietām, tostarp aktīvām augsta līmeņa korupcijas apkarošanas izmeklēšanām. Pateicoties apmācības un izaugsmes vadības pasākumiem saistībā ar ceļu satiksmes pārvaldību, AVP šobrīd stabili un konsekventi ievieš ceļu satiksmes tiesību aktus. Attiecībā uz darbību misija bija tiešā veidā iesaistīta sagatavošanās darbos, kā rezultātā tika sekmīgi īstenotas narkotiku apkarošanas operācijas, piemēram, iejaukšanās pasākums 2014. gada jūnijā, kura laikā tika likvidēts marihuānas ražošanas centrs Lazarat ciemā netālu no robežas ar Grieķiju. Darbība narkotiku kontrabandistiem skaidri signalizēja, ka nesodāmības un pasivitātes laiks narkotiku ražošanas apkarošanā ir beidzies.

Grupa arī izstrādāja jaunas tvertņu apstrādes procedūras Duresi ostā, kas ir kontrabandas darbību centrs un kur nepieciešama pastiprināta tvertņu pārbaudes kontrole. PAMECA arī tika iesaistīta operatīvās un stratēģiskās sadarbības nolīguma ar Eiropolu (ratificēts 2014. gada maijā) sagatavošanā, kā arī jauno AVP tiesību aktu veidošanā.

BOSNIJA UN HERCEGOVINA

IPA palīdzības programmu veidošana un īstenošana Bosnijā un Hercegovinā 2014. gadā turpinājās sarežģītā politiskajā vidē, un to būtiski ietekmēja postošie plūdi, kas skāra valsti 2014. gada maijā.

IPA II sagatavošanās darbi tika atsākti pēc to pārtraukšanas 2013. gadā, un to rezultātā 2014. gada decembrī tika pieņemts IPA II indikatīvais stratēģijas dokuments Bosnijai un Hercegovinai. Tomēr dokuments aptver tikai laikposmu no 2014. gada līdz 2017. gadam, un bez visaptveroša ES koordinācijas mehānisma līdzekļi tiks piešķirti tikai četrām nozarēm, kurās ir apstiprinātas stratēģijas un pietiekamas koordinācijas struktūras.

Plaši iedzīvotāju protesti 2014. gada sākumā apliecināja sociāli ekonomiskās situācijas nestabilitāti. Komisija sāka trīs iniciatīvas, lai pievērstos reformām un jautājumiem, kuri tiešā veidā attiecas uz iedzīvotājiem, tostarp izveidoja kopīgu ES un Bosnijas un Hercegovinas darba grupu, lai paātrinātu ES finansēto projektu īstenošanu. Grupa panāca tikai nelielu progresu, lai gan tika iesaistīts pat premjerministrs.

Pēc 2014. gada maija plūdiem par galveno uzdevumu tika izvirzīta palīdzība Bosnijai un Hercegovinai ātri un efektīvi novērst plūdu sekas. ES nekavējoties piešķīra EUR 42 miljonus no IPA līdzekļiem, lai palīdzētu seku novēršanā un rekonstrukcijā. Līdz gada beigām tika papildus piešķirts EUR 41 miljons.

Veiksmes stāsts: plūdu seku novēršana

Īstenojot 2014. gada jūlijā sākto Plūdu seku novēršanas programmu (EUR 43,52 miljoni, no kuriem EUR 42,24 miljonus sniedza ES), ir sasniegts daudz praktisku rezultātu, lai pakāpeniski atjaunotu normālus dzīves apstākļus vietējās kopienās un sniegtu atbalstu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, kurus skāruši maija plūdi. Programmā, kuru īsteno ANO Attīstības programma (UNDP) sadarbībā ar ANO Bērnu fondu (UNICEF) un Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM), uzmanība tika pievērsta valsts pakalpojumu un infrastruktūras atjaunošanai, mājokļu nodrošināšanai visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem un vietējo kopienu sociālajai un ekonomikas atlabšanai.

Pirmajos sešos īstenošanas mēnešos tika gūti šādi rezultāti: atjaunots 671 mājoklis, atjaunošanas procesā 337 mājokļi; atjaunotas 66 sabiedriskās ēkas, 31 sabiedriskā ēka ir atjaunošanas procesā, un 19 sabiedriskās ēkas ir dažādos iepirkuma vai projekta izstrādes posmos; pabeigti 32 un joprojām tiek īstenoti 26 komunālās infrastruktūras projekti; pabeigta papildu pašvaldību apsekošana, atlasot jaunus infrastruktūras projektus, lai turpinātu īstenošanu. Attiecībā uz ekonomikas atlabšanas komponentu tika saņemtas 48 bankas garantijas un tika veikti saistītie maksājumi kopumā EUR 1,27 miljonu apmērā.

HORVĀTIJA

Horvātija 2014. gadā turpināja aktīvi īstenot pasākumus tās spēju turpmākai stiprināšanai, lai izpildītu saistības attiecībā uz dalību ES. Kopš 2013. gada 1. jūlija Horvātija ir ES dalībvalsts.

Saskaņā ar IPA I un II komponentu 2014. gada laikā tika konsolidēta jau 2013. gadā izveidota atbilstoša IPA līdzekļu decentralizētas pārvaldības institucionālā struktūra, turpinot izstrādāt iekšējo reglamentu un noslēdzot funkcionējošus īstenošanas un operatīvos nolīgumus starp valsts kredītrīkotāju un operatīvās struktūras vadītāju, kā arī starp struktūrām un atbildīgajām personām operatīvajā struktūrā. Katrai sistēmā iekļautajai struktūrai tika izstrādātas procedūru rokasgrāmatas, skaidri aprakstot visus procesus un procedūras un izstrādājot revīzijas izsekojamību. IPA pārvaldības un kontroles sistēmas arī turpmāk bija pilnīgi funkcionālas.

Veiksmes stāsts: tiesu reorganizācija un racionalizācija

Viens no būtiskākajiem reformas pasākumiem ir saistīts ar tiesu tīkla reorganizācijas un racionalizācijas īstenošanu, kas pašreiz ir procesā. Kā daļa no minētā procesa un lai veidotu pamatu reorganizācijai un racionalizācijai, 2014. gada oktobrī Horvātijas Parlamentā tika pieņemts jauns Likums par tiesu teritorijām un amatiem, kas tiks piemērots no 2015. gada 1. aprīļa municipālām tiesām un apgabaltiesām un no 2015. gada 1. jūlija administratīvo pārkāpumu tiesām. Saskaņā ar šo likumu Horvātijas teritorija ir iedalīta 15 tiesiskajās telpās, veidojot 15 rajona tiesas, 24 municipālās tiesas un 22 administratīvo pārkāpumu tiesas, kas ir par 43 municipālām tiesām un 39 administratīvo pārkāpumu tiesām mazāk nekā iepriekš. Šī jaunā organizācija paver iespēju nodrošināt specializāciju, lielāku mobilitāti un līdzsvarotāku darba slodzi tiesnešiem, kā arī tiesu prakses saskaņošanu.

Šādā veidā arī tiek samazināts tiesu pārvaldības darbinieku skaits, tādējādi veicinot izmaksu ietaupījumus, kā arī tiesu labāku darbību (t. i., vienmērīgāku darba slodzi, tiesas procesa ilguma samazināšanu, neizskatītu lietu samazināšanu utt.). Tomēr iedzīvotājiem arī turpmāk tiks nodrošināta tāda piekļuve pilsētas un administratīvo pārkāpumu tiesām, kas ir identiska tai, kāda pastāvēja pirms jaunā likuma pieņemšanas. Pašreizējās municipālās un administratīvo pārkāpumu tiesas, kuras pārtrauks savu darbību, kļūs par jauno municipālo un administratīvo pārkāpumu tiesu pilna laika birojiem, un tajās tiks sniegti šo municipālo un administratīvo pārkāpumu tiesu pašreizējie pakalpojumi.

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA (2015. GADS)

IPA palīdzībai joprojām ir būtiska nozīme, lai īstenotu Paplašināšanās ĢD gada pārvaldības plānā noteiktos vispārīgos mērķus attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

Attiecībā uz IPA II indikatīvais stratēģijas dokuments valstij tika pieņemts 2014. gada 19. augustā. IPA II programma 2014. gadam tika pieņemta 2014. gada 17. decembrī. Programma ietver vienu gada rīcības programmu un vienu daudzgadu rīcības programmu.

Gada programma aptver trīs nozares: demokrātiju un pārvaldību; tiesiskumu un pamattiesības; konkurētspēju un inovāciju, kopumā EUR 52,7 miljonu apmērā. Daudzgadu programma aptver pirmos trīs gadus, kuros īsteno nozaru darbības programmas vides, klimata politikas un transporta jomā, kopumā EUR 81 miljona apmērā. 

Lauku attīstības programma saskaņā ar IPA II laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam arī tika apstiprināta 2014. gada decembrī. Septiņiem gadiem paredzētais budžets ir EUR 60 miljoni, piešķirot nelielu apjomu pirmajos četros gados un pakāpeniski palielinot apjomu uz perioda beigām.

Attiecībā uz finansiālās palīdzības īstenošanu saskaņā ar IPA I, joprojām bažas rada līdzekļu atcelšana un turpmāki riski, kas saistīti ar līdzekļu zaudēšanu programmās, kuras ietvertas decentralizētajā īstenošanas sistēmā (DĪS). Līgumslēgšanas situācija salīdzinājumā ar 2013. gadu ir pasliktinājusies. 2014. gadā visos IPA komponentos tika zaudēti EUR 41,6 miljoni. Valstī pastāvošās operatīvās struktūras saskaras ar daudzām strukturālām problēmām, kas negatīvi ietekmē to darbību un tādējādi arī IPA līdzekļu laicīgu izmantošanu. Atlikušo valsts programmu līgumslēgšana par 2011., 2012. un 2013. gadu nesākās 2014. gadā.

Veiksmes stāsts: muitas pārvaldes stiprināšana

Projektu Muitas pārvaldes spēju stiprināšana veido trīs līgumi (kopējais ES ieguldījums ir EUR 2 428 301,25). Projekts ietvēra programmatūras izstrādi, atbalstu saņēmējiestādei programmatūras izstrādes projekta pārvaldībā un nepieciešamo procedūru un organizatoriskās struktūras izveidē integrētu muitas tarifu vides jomā, kā arī apgādi ar nepieciešamo aparatūru, lai atbalstītu programmatūras lietotnes izmantošanu. Programmatūras projekts bija jāpielāgo un jāizstrādā kā unikāls risinājums. Izstrādātā sistēma būs rīks gan muitas pārvaldei, gan uzņēmējiem muitošanas procesā.

KOSOVA

2014. gadā Komisija iepazīstināja Kosovas valdību ar IPA II un tās programmu veidošanas procesu un cieši sadarbojās ar visām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka jaunā pieeja ir pilnīgi izprasta. Tika organizētas vairākas sanāksmes, lai prezentētu un apspriestu jauno IPA II satvaru, kā arī jauno finanšu regulējumu. IPA komiteja 2014. gada novembrī sagatavoja un apstiprināja 2014. gada programmu, savukārt 2014. gada decembrī to pieņēma; tai tika piešķirti EUR 66,05 miljoni.

2014. gadā veiksmīgi turpinājās IPA I programmu īstenošana, tostarp IPA 2013. gada programmas sākšana, lai atbalstītu 2013. gada 19. aprīļa dialogā panākto vienošanos starp Prištinu un Belgradu. Tiesu pils — vērienīgs infrastruktūras projekts Kosovas tiesiskuma uzlabojumu atbalstam — tika pabeigta 2014. gada beigās.

Pārrobežu sadarbības programmu jomā 2014. gada laikā radās vairāki sarežģījumi, kā rezultātā nebija iespējams noslēgt līgumu par 2011. gada piešķīrumiem, kuri bija paredzēti Albānijas un Kosovas pārrobežu sadarbības programmas projektu finansēšanai, un par 2010. gada piešķīrumiem, kuri bija paredzēti bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Kosovas programmas projektu finansēšanai. Ir īstenoti pasākumi, lai novērstu un mazinātu riskus, kas saistīti ar pārrobežu sadarbības programmu pārvaldību. Tomēr par pārējiem piešķīrumiem abām programmām ir veiksmīgi noslēgti līgumi, un finansējumu saņēmušie projekti tiks sākti 2015. gadā. Tika pieņemtas pārrobežu sadarbības programmas laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam starp Kosovu un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Albāniju un Melnkalni, kā arī attiecīgi piešķīrumi 2014. gadam.

Veiksmes stāsts

IPA 2011. gadam: ES Kopienu stabilizācijas programmas II posms (EU-CSP II) (EUR 3,0 miljoni)

Projekts drīz sasniegs īstenošanas beigu posmu, un darbības īpašais mērķis bija stiprināt etnisko minoritāšu kopienu sociāli ekonomisko ilgtspējību un integrāciju un sniegt atbalstu pienācīgu ienākumu veidošanā un darbvietu radīšanā plašākā Kosovas ekonomikā un sabiedrībā. Līdz šim šajā pasākumā ir atbalstīti 284 kopienu projekti, no kuriem 220 bija individuālu uzņēmumu projekti un 64 — kopienas attīstības projekti, kā rezultātā kopienu teritorijās tika radīts/nodrošināts gandrīz 800 darbvietu.

MELNKALNE 

2014. gadā Melnkalne turpināja progresu pievienošanās sarunās. Gada laikā tika atvērtas 10 papildu sadaļas, tādējādi kopumā bija atvērtas 16 sadaļas, no kurām divas tika provizoriski slēgtas. Melnkalnei paredzētā ES finansiālās palīdzības programmu izstrāde un īstenošana 2014. gadā norisinājās, ņemot vērā notiekošās pievienošanās sarunas un pāreju uz IPA II satvaru finanšu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam.

Attiecībā uz IPA programmu izstrādi 2014. gadā uzmanība tika pievērsta indikatīvā stratēģijas dokumenta (IST) pabeigšanai Melnkalnei laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam un 2014. gada rīcības programmas sagatavošanai. Turklāt tika veikti pasākumi, lai īstenotu nozaru pieeju, sagatavojot plānošanas dokumentus visām IPA nozarēm, kā arī sākot sagatavošanās darbus turpmākiem nozares budžeta atbalsta pasākumiem.

Finansiālo palīdzību saskaņā ar IPA I turpināja īstenot 2014. gadā. Par visām IPA 2007.–2011. gada I komponenta programmām ir noslēgti līgumi, un ir sākts IPA 2012. un 2013. gadam. Arī IPA II komponents uzrādīja augstu īstenošanas līmeni. 2014. gada nogalē īstenošanas procesā bija 212 IPA līgumi, kuru vērtība bija EUR 86,5 miljoni.

2014. gadā Melnkalnei indikatīvi ir piešķirti EUR 39,6 miljoni. Līdzekļi, kas piešķirti 2014. gada rīcības programmai, veido EUR 35,7 miljonus, savukārt pārējie līdzekļi ir piešķirti pilsoniskās sabiedrības instrumentam un reģionālajai mājokļu programmai.

2014. gadā Melnkalne panāca sekmīgu progresu decentralizētās pārvaldības sagatavošanās darbos; pārvaldības piešķiršana IPA III un IV komponentam tika pabeigta attiecīgi 2014. gada aprīlī un jūlijā.

Veiksmes stāsts

IPA 2008. un 2009. gadam, MARUBI: sadarbības modelis tūristu piesaistei (EUR 423 504)

MARUBI projekta mērķis bija veicināt ekonomisko attīstību Shkodra-Ulcinj pārrobežu teritorijā, par pamatu ņemot tās tūrisma iespējas un uzsverot teritorijas kopējo kultūras mantojumu un dabas skaistumu. Projekta mērķis bija attēlot un klasificēt Marubi ģimenes slavenas fotogrāfijas un izstrādāt konkrētu maršrutu, kas vienotu un piešķirtu reģionam bagātīgu māksliniecisko un vēsturisko vērtību, lai piesaistītu un izklaidētu tūristus un apmeklētājus. Projekta rezultātā ir radies Marubi ceļš un pastāvīga ceļojošā Marubi kolekcijas izstāde. Turklāt projekts vairoja vietējo ekonomikas un tūrisma dalībnieku kompetenci, nodrošināja tūrisma veicināšanas instrumentu izstrādi, turklāt Marubi dzimtīpašums tika iekļauts vietējā un Eiropas tīklā.

Projekts ietver visus pārrobežu sadarbības labas prakses aspektus, tostarp partnerību, ietekmi, sadarbību, pamanāmību un ilgtspējību. Tas uzskatāms par īpaši inovatīvu un iedarbīgu; tas ir izcili izplatīts, un tam ir skaidras ilgtspējības izredzes. Kopumā pārrobežu ieinteresētās personas šo projektu ir atzinušas par īpaši nozīmīgu vietējo kopienu ekonomikas iespējām un kultūras dzīvei. Turklāt norādes liecina, ka vietējās tūrisma organizācijas un citas attiecīgās ieinteresētās personas nodrošinās rezultātu ilgtspējību.

SERBIJA

TURCIJA

2014. gada augustā tika pieņemts indikatīvais stratēģijas dokuments Turcijai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, pamatojoties uz jauno stratēģisko un uz rezultātiem vērsto finanšu instrumentu pirmspievienošanās palīdzībai. Tajā sniegts satvars ES finansiālajai palīdzībai valstij saskaņā ar politiskajām prioritātēm, kas noteiktas paplašināšanās politikā.

Tika pieņemta arī pirmā 2014. gada rīcības programma un četras nozaru daudzgadu programmas. Ierosinātās 2014. gada rīcības programmas mērķis ir piešķirt IPA II finansiālo palīdzību tikai ierobežotam skaitam galveno prioritāšu, un tajā galvenā uzmanība ir pievērsta demokrātijas un pārvaldības, tiesiskuma un pamattiesību veicināšanai. Nozaru gada programmas ir izstrādātas, lai sniegtu ieguldījumu Turcijas sociāli ekonomiskajā attīstībā, atbalstot ieguldījumus vides un klimata pārmaiņu, transporta, konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomās. Lauku attīstības programma saskaņā ar IPA II laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam arī tika pieņemta 2014. gada decembrī. Septiņiem gadiem paredzētais budžets ir EUR 801 miljons.

Turpinājās esošo programmu īstenošana, kas sniedza ieguldījumu reformu procesā un pamattiesību veicināšanā, īstenojot tādus pasākumus kā atbalsts Turcijas krimināltiesību sistēmas uzlabošanai vai atbilstošu mācību apstākļu izveidei bērniem ar īpašām vajadzībām. IPA arī atbalstīja Turcijas sociāli ekonomisko attīstību un palīdzēja risināt reģionālas atšķirības, īpaši pievēršoties atbalstam Turcijas dienvidaustrumos. IPA ir bijis noderīgs arī tam, lai veicinātu saskaņošanu ar acquis, sniegtu finansējumu plašam jomu klāstam, piemēram, enerģētikai, uzņēmējdarbības tiesībām, uzņēmumu un rūpniecības politikai, lauksaimniecības un lauku attīstībai, statistikai, zinātnei un pētniecībai.

IPA gūst aizvien lielāku nozīmi, jo palīdz Turcijai risināt sekas, kuras tās teritorijā rada krīze kaimiņvalstīs Sīrijā un Irākā. Turcija izmitināja vairāk nekā 1,6 miljonus sīriešu, un ES, atzinīgi vērtējot Turcijas ievērojamos centienus, ir meklējusi visas turpmākas palīdzības iespējas. Šajā saistībā 2014. gada beigās sadarbībā ar valsts iestādēm un ANO aģentūrām tika plānots jauns papildu IPA pasākums (EUR 40 miljoni), lai palīdzētu iestādēm reaģēt uz aizvien pieaugošo bēgļu pieplūdumu, kas būtiski ietekmē Turcijas migrācijas pārvaldību un patvērumu sistēmu, pašvaldību infrastruktūru un pakalpojumus.

Veiksmes stāsts: Energotīklu starpsavienojums

2014. gada decembrī veiksmīgi tika pabeigts projekts „Turcijas elektroenerģijas pārvades korporācijas (TEIAS) uzbūves un kapacitātes uzlabošana” (ES līdzfinansējums bija 1,8 miljoni eiro). Projekta mērķis bija palīdzēt Turcijai tās centienos nodrošināt pilnīgu iekļaušanos ES elektroenerģijas tīklā, gādāt par darba drošību un rīkot mācības vadītājiem, operatīvajiem darbiniekiem un tehniskās apkopes personālam. Tas radīja ievērojamus uzlabojumus, kas ļāva abu pušu tirgus dalībniekiem veikt ilgstošu un nepārtrauktu elektroenerģijas apmaiņu. Tas ir unikāls projekts tajā nozīmē, ka tas veicināja Turcijas fizisku integrāciju, nodrošinot starpsavienojumu ar elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (elektroenerģijas PSOET) sistēmu. Viens no elektroenerģijas pārvades sistēmu operatora galvenajiem mērķiem šobrīd (gan Turcijas, gan Eiropas elektroenerģijas tirgū) ir nodrošināt, ka iekārtas turpina nepārtraukti darboties katru dienu.

VAIRĀKAS VALSTIS

Reģionālā sadarbība turpinājās reģionālos forumos, piemēram, Enerģētikas kopienā, Centrāleiropas brīvās tirdzniecības līguma (CEBTL) zonā, Dienvidaustrumeiropas Transporta novērošanas centrā (SEETO) un Reģionālajā valsts pārvaldes skolā (RVPS). 2014. gadā aizvien tika stiprināta Reģionālās sadarbības padomes (RSP) nozīme kā struktūrai, kas veicina reģionālo integrāciju. RSP turpināja īstenot tās stratēģiju laikposmam no 2014. gada līdz 2016. gadam, pamatojoties uz Dienvidaustrumeiropas 2020. gada programmu (SEE 2020).

“Berlīnes process”, kas tika sākts ar samitu Berlīnē 2014. gada 28. augustā, un Rietumbalkānu 6. konference Belgradā 2014. gada 23. oktobrī, kuras rezultātā tika pieņemts kopīgs paziņojums, atspoguļo Rietumbalkānu un to tuvāko kaimiņvalstu politisko apņemšanos turpmākajos gados panākt progresu savienojamības programmā un sniegt praktiskākus rezultātus.

Saskaņā ar paplašināšanās stratēģijas prioritātēm daudzvalstu finansiālā palīdzība 2014. gada laikā atbalstīja virzību tiesiskuma, valsts pārvaldes reformas un ekonomikas pārvaldības jomā.

Lai nodrošinātu pamatu ekonomikas atlabšanai Rietumbalkānos, tika apstiprināti jauni infrastruktūras projekti Rietumbalkānu ieguldījumu instrumenta (WBIF) ietvaros, kā arī projekti konkurētspējas jomā, galvenokārt izmantojot Rietumbalkānu Uzņēmējdarbības attīstības un inovācijas mehānismu (EDIF), un cilvēkresursu attīstības/apmācības jomā.

Veiksmes stāsti

Rietumbalkānu ieguldījumu instruments

ES ieguldījums: EUR 250 miljoni

Sākuma datums: 2009–pašreiz

Rezultāti: diskontējamu ieguldījumu projektu sagatavošana; tehniskā palīdzība, priekšizpēte, ietekmes uz vidi novērtējumi

WBIF atbalsta sociāli ekonomisko attīstību un pievienošanos ES visā Rietumbalkānu teritorijā, sniedzot finansiālu un tehnisku palīdzību stratēģiskiem ieguldījumiem. Tas kopīgo Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) resursus ar starptautisko finanšu iestāžu (SFI), divpusējo līdzekļu devēju un Rietumbalkānu valdību resursiem. Kopš tā sākšanas WBIF ir izstrādājis prioritāro ieguldījumu sistēmu, kuru lēstais apjoms ir aptuveni EUR 13 miljardi.

Pilsoniskās sabiedrības instruments

ES ieguldījums: EUR 11,2 miljoni

Sākuma datums: 2012. gada decembris–2014. gada decembris

Rezultāti: Kopumā 172 pilsoniskās sabiedrības organizācijas no Rietumbalkāniem, Turcijas un Eiropas ir iesaistītas 18 tīklos, ko finansiāli atbalsta IPA. Esošās dotācijas sniedza vairākus rezultātus, un turpmāk minēti daži piemēri.

FINANŠU DATI

IPA I

IPA II

Piešķīrumi IPA I: apjomi pieņemtajos finansēšanas lēmumos laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam (atskaitot neizmantotos līdzekļus, kas ieskaitīti ES budžetā).

Piešķīrumi IPA II: apjomi pieņemtajos finansēšanas lēmumos 2014. gadā.

Izmaksas: apjomi, ko Eiropas Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim faktiski izmaksājusi līgumslēdzējam (tiešas pārvaldības gadījumā) / atbalsta saņēmējai valstij vai starptautiskai organizācijai (netiešas pārvaldības gadījumā).

Horvātijas gadījumā agrāko IPA atbalstu, ko aptvēra REGIO ĢD un EMPL ĢD (III un IV komponents un daļa no II komponenta), pašreiz pārvalda saskaņā ar struktūrfondu noteikumiem, kā noteikts pievienošanās līgumā, un izmaksu rādītāji bija aktuāli, kad valsts kļuva par dalībvalsti (2013. gada 1. jūlijs). Atbalsts saskaņā ar citiem komponentiem joprojām ir ietverts IPA, un izmaksu rādītāju termiņš ir 2014. gada beigas.

(1)

Regula (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA)

(2)

 Saskaņā ar Islandes valdības 2013. gada lēmumu pievienošanās sarunas joprojām ir atliktas.

(3)

Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(4)

Horvātija, Serbija, Bosnija un Hercegovina un Melnkalne.

(5)

Polija un Ungārija: atbalsts valstu ekonomikas pārstrukturēšanai

(6)

Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instruments

(7)

 Īpašā pirmspievienošanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai

(8)

Kopienas palīdzība rekonstrukcijai, attīstībai un stabilizācijai

(9)

Kandidātvalstis varēja īstenot programmas saskaņā ar III–V komponentu tikai pēc tam, kad bija saņēmušas no Komisijas akreditāciju pārvaldīt palīdzību. Serbija un Albānija vēl nav saņēmušas akreditāciju. Melnkalne saņēma akreditāciju III un IV komponentam 2014. gadā.