EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 30.7.2015

COM(2015) 374 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenota Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.IEVADS

Galvenais mērķis, kas izvirzīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību 1 (turpmāk “Regula”), ir savākt un apkopot Eiropas statistiku par migrāciju un starptautisko aizsardzību. 

Šis ir otrais ziņojums pēc pirmā ziņojuma, kuru Komisija pieņēma 2012. gada septembrī 2 saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 862/2007 12. pantu.

Konkrēti Regulas 12. pantā noteikts: “Līdz 2012. gada 20. augustam un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par statistiku, kas apkopota atbilstoši šai regulai, un par tās kvalitāti.”

Šajā ziņojumā dokumentēts, cik lielā mērā dalībvalstis kopā ar Komisiju (Eurostat) īstenojušas iepriekš minēto Regulu kopš pirmā ziņojuma.

2.STATISTIKA, UZ KURU ATTIECAS REGULA

Regula (EK) Nr. 862/2007 attiecas uz tās Eiropas statistikas apkopošanu, kura skar migrāciju un starptautisko aizsardzību (patvērumu). Galvenās statistikas jomas, ko reglamentē Regula, ir:

starptautiskās migrācijas plūsmas, sadalītas pilsonības grupā, dzimšanas valsts grupā, iepriekšējās/nākamās dzīvesvietas valsts grupā un pēc vecuma un dzimuma; iedzīvotāju skaits sadalīts pilsonības grupā un dzimšanas valsts grupā un pēc vecuma un dzimuma, pilsonības iegūšanas pēc iepriekšējās pilsonības valsts (3. pants);

patvēruma pieprasījumi, pirmās instances lēmumi, kas pieņemti ar apelācijas procedūru un ar ko piešķir vai atsauc dažādu veidu starptautiskās aizsardzības statusu, patvēruma pieprasījumi, kurus iesnieguši nepilngadīgie bez pavadības, pilsonības dalījumā; un statistika par Dublinas III regulas 3 piemērošanu dalībvalstīs (4. pants);

trešo valstu valstspiederīgo skaits, kam atteikta ieceļošana dalībvalstī uz ārējās robežas, trešo valstu valstspiederīgo skaits, kas atbilstīgi valsts imigrācijas likumiem uzturas nelegāli, sadalīts pēc pilsonības (5. pants);

uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas trešo valstu valstspiederīgajiem, sadalītas pēc pilsonības, atļaujas derīguma termiņa un pamatojuma (imigrācijas kategorija) atļaujas piešķiršanai (6. pants);

trešo valstu valstspiederīgo skaits, uz kuriem saskaņā ar imigrācijas likumiem attiecas rīkojums atstāt dalībvalsts teritoriju, un trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuru aizbraukšana reģistrēta pēc šāda rīkojuma, sadalīts pēc pilsonības (7. pants).

Īstenošanas procesā Komisija turpināja pilnveidot un uzturēt ciešu sadarbību ar dažādām valsts iestādēm, kas sagatavo un sniedz Regulā noteiktos datus. Statistiku par migrācijas plūsmām un iedzīvotāju skaitu Komisijai (Eurostat) parasti iesniedz valstu statistikas biroji. Statistiku par uzturēšanās atļaujām un patvērumu parasti iesniedz tieši iekšlietu ministrijas vai imigrācijas dienesti. Arī statistiku par robežkontroli un nelegālo migrantu izraidīšanu var sniegt iekšlietu ministrijas vai imigrācijas dienesti, vai policija.

Šīs statistikas galvenās pazīmes ir sniegtas 1. tabulā.

1. tabula. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 862/2007 sniegtās statistikas galvenās pazīmes

3. CITI ATBILSTĪGIE TIESĪBU AKTI

Kopš 2012. gada demogrāfijas statistikas jomā ir stājušies spēkā divi jauni tiesību akti. Tie attiecas uz statistikas apkopošanu par starptautiskās migrācijas plūsmām un iedzīvotāju skaitu, kas sadalīta pilsonības grupā un dzimšanas valsts grupā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 862/2007 3. pantam, jo īpaši attiecībā uz pieprasīto statistikas kopu atbilstību:

1.     Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regula (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku 4 ;

2.     Komisijas 2014. gada 4. marta Īstenošanas Regula (ES) Nr. 205/2014, ar ko attiecībā uz datu dalījumiem, termiņiem un datu pārskatīšanām paredz vienādus īstenošanas nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku 5 .

Turklāt likumīgās migrācijas jomā ir stājušies spēkā citi jauni leģislatīvie akti. Šie akti attiecas uz statistikas apkopošanu par uzturēšanās atļaujām atbilstīgi Regulas 6. pantam un tiek (vai tuvākajā laikā tiks) integrēti minēto datu vākšanā:

1.    Padomes Direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos 6 (datu vākšana par 2012. pārskata gadu sākās 2013. gadā);

2.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/98/ES par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi 7 (datu vākšana par 2013. pārskata gadu sākās 2014. gadā);

3.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/36/ES par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā 8 (datu vākšana par 2017. pārskata gadu sāksies 2018. gadā);

4.    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros 9 (datu vākšana par 2017. pārskata gadu sāksies 2018. gadā).

Līdz ar Horvātijas pievienošanos 2013. gada jūlijā Regula (EK) Nr. 862/2007 ir kļuvusi saistoša šai jaunajai dalībvalstij, un itin visiem pieprasītajiem agregātiem piemēro atsauci ES-28.

Statistika, kas sniegta saskaņā ar iepriekš minētajiem jaunajiem tiesību aktiem, juridiskā pamata atšķirību dēļ nav iekļauta turpmākajā kvalitātes novērtējumā, un par to tiks izveidoti īpaši novērtēšanas ziņojumi, kā paredzēts šajos konkrētajos tiesību aktos.

4. VISPĀRĪGI REZULTĀTI KOPŠ 2012. GADA ZIŅOJUMA PUBLICĒŠANAS

Kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas visos datu vākšanas gadījumos dati ir kļuvuši daudz pieejamāki un pilnīgāki. Tika novērots, ka kopumā datu kvalitāte ir uzlabojusies, kas savukārt sekmēja datu precizitāti, saderību un salīdzināmību. Dalībvalstis ir uzlabojušas galvenos datu avotus un statistikas instrumentus, ko izmanto datu sagatavošanā, kā rezultātā uzlabojās Komisijai sniegto datu precizitāte, pārklājums un savlaicīgums.

Pateicoties kvalitatīvākiem un savlaicīgākiem datiem, ko iesniegušas dalībvalstis, Komisija var samazināt datu izplatīšanai nepieciešamo laiku, kas savukārt sekmē datu savlaicīgāku publiskošanu un vēl vairāk uzlabo to pieejamību lietotājiem.

Turklāt attiecībā uz tās statistikas jomu, kas savākta saskaņā ar Regulas 3. pantu, kopš 2013. pārskata gada datu vākšanai ir pievienoti tie dati, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1260/2013, ar mērķi nodrošināt konsekvenci atšķirīgajā iedzīvotāju dalījumā un, cik vien iespējams, demogrāfiskajā līdzsvarā starp iedzīvotājiem, būtiskiem notikumiem un migrācijas plūsmām. Vēl ir pievienota arī informācija par metadatiem, ko dalībvalstīm ir pienākums aizpildīt.

Turklāt attiecībā uz tās statistikas jomu, kas savākta saskaņā ar Regulas 4.-7. pantu, Komisijai sadarbojoties statistikas jomā ar citām ES struktūrām un dalībvalstīm, ir izdarīti grozījumi vadlīnijās par datiem, kas savākti atbilstīgi Regulai 10 . Metodisko uzlabojumu rezultātā ir radītas saprotamākas statistikas definīcijas un jēdzieni. Metodiskajos norādījumos par datu vākšanu patvēruma un uzturēšanās atļauju jomā ir iekļauti jaunākie migrācijas un patvēruma tiesību akti.

Komisijas īstenotie tehniskie uzlabojumi nodrošina datu efektīvāku apstiprināšanu un apstrādi, savukārt visaptverošas kvalitatīvas informācijas vākšana ļauj pilnībā novērtēt iesniegto datu kvalitāti. Vajadzības gadījumā tika īstenoti neatbilstības pasākumi (administratīvu vēstuļu veidā), lai nodrošinātu nepieciešamo atbilstību prasībām.

5.SAGATAVOTĀS STATISTIKAS KVALITĀTE

5.1.Atbilstība

Migrācijas un patvēruma statistiku Komisijā visvairāk izmanto Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts. Tomēr šo statistiku bieži izmanto arī citi Komisijas dienesti, īpaši Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts un Tieslietu ģenerāldirektorāts.

Svarīgs statistikas izmantojums ir saistīts ar gada budžeta piešķīrumu katrai dalībvalstij “Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības” fondiem. Kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas minēto fondu struktūra ir mainījusies, un tagad tiem ir jauns juridiskais pamats: Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 516/2014 11 , un Iekšējās drošības fonds (ISF), kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014 12 2014.2020. gada periodam. Tā kā šiem jaunizveidotajiem fondiem piemēro daudzgadu finansēšanas pasākumus, dati vairs netiek sniegti katru gadu. Piešķīrumi tika aprēķināti, balstoties uz iepriekš sniegto statistiku, izņemot ISF, par kuru jāsagatavo termiņa vidusposma pārskats.

Komisija izmanto migrācijas un starptautiskās aizsardzības statistiku, lai sagatavotu pamataktos paredzētos periodiskos pārskatus, politikas priekšlikumus, īstenošanas ziņojumus un politikas analīzi. Piemēram, Eiropas migrācijas tīkla sagatavotajā gada pārskatā par imigrāciju un patvērumu 13 sniegts uz faktiem balstīts pārskats par galvenajām norisēm migrācijas un starptautiskās aizsardzības jomā ES un dalībvalstu līmenī. Eiropas statistika par migrācijas plūsmām un iedzīvotāju skaitu, kas sadalīts pēc dzimšanas valsts un pilsonības, ir svarīga, piemēram, publicējot īpašo papildinājumu dokumentam “Demographic Trends of the EU Employment and Social Situation Quarterly Review” 14 .

Eiropas migrācijas tīkls (EMN) 15 joprojām ir galvenais Eurostat migrācijas un starptautiskās aizsardzības statistikas izmantotājs, veidojot ikgadējos ES un dalībvalstu līmeņa statistiskos un analītiskos ziņojumus.

Kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas Eiropas statistiku arvien vairāk izmanto, lai palīdzētu tām Eiropas Savienības aģentūrām, kuru darbs ir saistīts ar migrāciju, piemēram, ārējo robežu aģentūrai (FRONTEX) un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO). Eurostat ļoti cieši sadarbojas ar šīm aģentūrām, lai pilnveidotu datu krājumus un attiecīgās statistikas metodes.

Statistiku, kas sagatavota saskaņā ar Regulu, regulāri izmanto valsts pārvaldes iestādes, starptautiskās organizācijas, akadēmiskie pētnieki un pilsoniskās sabiedrības grupas, kas darbojas ar plašu jautājumu loku, tostarp imigrantu integrāciju, valsts patvēruma un imigrācijas procedūru izstrādi un uzraudzību un iedzīvotāju un darbaspēka prognozēm nākotnē.

5.2.Precizitāte

Ir novērots, ka kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas ievērojami ir uzlabojusies dalībvalstu sniegto datu precizitāte. Konkrēti tās statistikas jomā, kas savākta saskaņā ar Regulas 4.-7. pantu, ar patvēruma un imigrācijas kontroli, kā arī ar iedzīvotāju reģistrāciju saistīto administratīvo sistēmu plašā pārveide ir ļoti pozitīvi ietekmējusi statistikas datu precizitāti. Dalībvalstis turpina ieviest integrētākas un visaptverošas administratīvās sistēmas, kas izmanto modernas IT un saziņas metodes. Jaunās sistēmas labāk reaģē uz Eurostat datu krājumu metodiskajām un tehniskajām prasībām. Dalībvalstis ir pastāvīgi informējušas Eurostat par veiktajām izmaiņām administratīvajās sistēmās un centušās konsultēties un gūt apstiprinājumu, ka dati atbildīs Regulas prasībām.

Eurostat vāc metadatus, jo īpaši informāciju attiecībā uz datu precizitāti, līdzās citiem aspektiem izskaidrojot datu avotus un procedūras, izmantotos datu novērtēšanas vai modelēšanas procesus un to iespējamo ietekmi uz atbilstību Regulas definīcijām. Turklāt Eurostat ir izveidojis īpašas kvalitātes aptaujas lapas ar mērķi iegūt konkrētāku informāciju par datu kvalitāti.

Kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas ievērojami ir samazinājies trūkstošu un nepilnīgu datu apjoms. Vairākas valsts iestādes ir uzlabojušas praksi, lai nodrošinātu, ka vajadzīgā informācija tiek savākta ar imigrāciju saistīto administratīvo procedūru laikā, un ir pilnveidojušas skaitļošanas sistēmas, kas dod iespēju viegli piekļūt šiem datiem un iekļaut tos statistikā.

Kaut arī ir panākts progress, attiecībā uz statistiku, kas savākta saskaņā ar 3. pantu, joprojām pastāv specifiskas ar precizitāti saistītas problēmas, proti, pārlieku mazs pārklājums (t. i., personas nereģistrējas savā dzīvesvietā) un pārlieku liels pārklājums (personas neatsauc reģistrāciju, ja vien tām nav pienākuma vai pamudinājuma to darīt).

Sākotnējās problēmas patvēruma statistikas jomā, kas bija saistītas ar informācijas pilnīgu vai daļēju trūkumu no dažu dalībvalstu administratīvajiem reģistriem attiecībā uz vecumu un dzimumu, ir atrisinātas, un šie dati ir pilnīgi. Joprojām pastāv dažas nepilnības, kas sākotnējos gados radās, vācot datus saskaņā ar Regulu, arī attiecībā uz uzturēšanās atļauju statistiku, un tehnisku ierobežojumu dēļ šīs nepilnības vairs nav iespējams likvidēt. Statistikas jomā, uz kuru attiecas 4. panta 4. punkts (Dublinas statistika), joprojām pastāv konkrētas precizitātes problēmas, kas ir saistītas ar ziņošanas latentuma un dalībvalstu prakses atšķirībām, un līdz ar to rada datu neatbilstību attiecībā uz ienākošajiem un izejošajiem pārvietošanas pieprasījumiem.

5.3.Savlaicīgums un punktualitāte

Atkarībā no attiecīgo datu veida tie jāiesniedz 2 līdz 12 mēnešu laikā pēc pārskata datuma vai pēc pārskata perioda beigām.

Kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas ir novērots, ka ievērojami ir uzlabojusies datu sniegšanas punktualitāte. Automatizētu datu ieguves procedūru ieviešana valstu līmenī un Eurostat īstenotā regulārā uzraudzība ir sekmējusi datu punktuālu iesniegšanu. Palikušas atsevišķas neatrisinātās problēmas, kas neatkārtojas (piemēram, personāla izmaiņas vai skaitļošanas sistēmu izmaiņu izraisīti traucējumi).

Savukārt savlaicīgāka un pilnīgāka datu, kas vākti saskaņā ar Regulu, iesniegšana palīdzējusi Eurostat savlaicīgāk apstrādāt un izplatīt datus. Kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas samazinājies laiks no datu saņemšanas līdz validēto datu publicēšanai Eurostat tīmekļa vietnē. Turklāt apstrādes laiku vēl vairāk samazināja pakāpeniski ieviestās automatizētās iekšējās validācijas procedūras, kuras informēja valstu datu sniedzējus par konstatētajām kļūdām.

5.4.Pieejamība

Migrācijas dati (un metadati) attiecībā uz visām četrām jomām (migrācija, iedzīvotāju skaits, pilsonības iegūšana; patvērums; imigrācijas tiesību aktu izpilde; uzturēšanās atļaujas) bez maksas ir pieejami Eurostat tīmekļa vietnes sadaļās “Population (Demography, migration and projections)” 16 un “Asylum and managed migration” 17 . Dati ir iekļauti publikācijās, piemēram, Eurostat gadagrāmatā 18 , kā arī detalizētās publikācijās, kas veltītas konkrētiem ar migrāciju saistītiem jautājumiem 19 . Kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas Eurostat ir popularizējis sadaļas “Statistics Explained” rakstu izmantošanu, sniedzot vairāk informācijas par statistiku, tendencēm un to interpretēšanu. Tādi raksti tiek veidoti un regulāri atjaunoti par visiem datiem, kas savākti saskaņā ar Regulu 20 .

Eurostat tīmekļa vietnes iedaļā “Population” ir ietverti statistikas dati, kas savākti saskaņā ar Regulu, un ir reģistrēts pieaugošs lietotāju skaits (lapas apmeklējumu skaits no 50 tūkstošiem pieaudzis līdz 60 tūkstošiem mēnesī, un no 5,7 % līdz 7,2 % no kopējā Eurostat lapas apmeklējumu skaita pēdējos 3 gados), un līdz ar to tā ir otrā populārākā Eurostat tīmekļa vietnes iedaļa.

5.5.Salīdzināmība un saderība

5.5.1.Definīcijas

Kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas saskaņotu definīciju izmantošana attiecībā uz visiem datiem, kas savākti saskaņā ar Regulu, ir ievērojami sekmējusi datu salīdzināmību.

Visgrūtāk bija risināt problēmas, ko radīja definīciju stingra piemērošana migrācijas un pilsonības iegūšanas statistikas jomai, uz kuru attiecas Regulas 3. pants. Attiecībā uz šiem datiem ir lielākās atšķirības starp valstu sistēmām saistībā ar izmantotajiem datu avotiem. Šie pasākumi tiek veikti joprojām, taču dažas valstis bieži vien nespēja izmantot 12 mēnešu laika kritēriju, lai definētu imigrācijas/emigrācijas plūsmas, jo valstu migrācijas statistikas definīcija bija balstīta uz nemainīgiem kritērijiem pastāvīgajiem valstspiederīgajiem vai sešu mēnešu kritērijiem dažiem EEZ pilsoņiem (Ziemeļvalstu nolīgums). Četras valstis nespēja pilsonības iegūšanai izmantot kritēriju par dzīvošanu valstī, jo tas ietvēra pilsonības piešķiršanu tām personām, kuras attiecīgajā valstī nedzīvo vai tajā pastāvīgi uzturas.

Statistika, uz kuru attiecas 3. pants, tika padarīta atbilstīgāka un salīdzināmāka ar demogrāfisko datu kopām, panākot vienošanos ar dalībvalstīm par vienādām vecuma definīcijām un dalījumu, kā arī par ES agregātu definīcijām paplašināšanas gadījumā, kā tas notika 2013. gadā, kad Savienībai pievienojās Horvātija 21 .

Definīcijas, metodes un datu avoti tika pilnveidoti, pateicoties ES iedzīvotāju un mājsaimniecību skaitīšanai 2011. gadā, kas kopā ar statistikas spoguļdatu izmantošanu sniedza lietderīgu ieguldījumu. Tomēr datu salīdzināmību ietekmē konkrēts jautājums – pastāvīgās reģistrācijas jēdziena izmantošana bez laika kritērija piemērošanas uzturēšanās laikam.

Datiem, kas savākti saskaņā ar 4.-7. pantu, tika ieviestas jaunas metodoloģiskās vadlīnijas. Šīs jaunās vadlīnijas paredz precīzākus un skaidrākus norādījumus attiecībā uz definīciju un jēdzienu piemērošanu datiem, kas tiek vākti par patvērumu, uzturēšanās atļaujām un imigrācijas tiesību aktu izpildi. Vadlīnijas ietver arī jaunākās tiesību aktu izmaiņas. Piemēram, no jauna pārstrādātais patvēruma jomas tiesību aktu kopums, ko pieņēma laikā no 2011. līdz 2013. gadam 22 , bija atspoguļots pārskatītajās metodoloģiskajās vadlīnijās par datiem, kas savākti saskaņā ar 4. pantu.

5.5.2.Datu avoti

Kopš 2012. gadā tika publicēts ziņojums par 3. pantu, valstis ir uzlabojušas statistikas kvalitāti, ko tās nosūta Eurostat, izmantojot papildu avotus (veselības apdrošināšanas reģistrus, nodokļu reģistrus, iedzīvotāju un mājsaimniecību skaitīšanas datus 2011. gadā) un jo īpaši spoguļplūsmas, par kurām partnervalstis ziņojušas, lai likvidētu ar pārklājumu saistītās kļūdas, ko radījusi tendence nereģistrēties vai neatcelt reģistrāciju un kā rezultātā tiek veikts nepietiekams emigrācijas plūsmu novērtējums un daļa iedzīvotāju tiek uzskaitīta dubultā. Šo darbu Eurostat uzrauga, iesaistoties padziļinātās diskusijās ar valstu statistikas birojiem un sekmējot datu apmaiņu starp valstīm.

Komisija (Eurostat) tika informēta par valstu datu sniedzēju veiktajiem administratīvo reģistru uzlabojumiem un izmaiņām patvēruma, uzturēšanās atļauju un imigrācijas tiesību aktu izpildes jomā. Šo uzlabojumu mērķis galvenokārt bija reģistru modernizēšana, tostarp labāka atbilstība metodoloģiskajām un tehniskajām prasībām tiem datiem, kas savākti saskaņā ar Regulu. Dažās dalībvalstīs tādi tehniskie pasākumi radīja pārrāvumus datu piegādē. Par tādiem pārrāvumiem Eurostat tiek brīdināts iepriekš, un galu galā tie uzlabo datu kvalitāti.

5.5.3.Saderība

Ja datus ir iespējams salīdzināt, to rezultāti liecina par augstu saderības līmeni ar tiem datiem, kas savākti un publicēti citos pasākumos un ko savākušas valstu un starptautiskās organizācijas. Eurostat cieši sadarbojas ar ES aģentūrām EASO un FRONTEX, lai nodrošinātu šo aģentūru savākto datu pilnīgu saderību. Atšķirības starp datiem, ko iesniedz birojam Eurostat, un statistiku, ko publicējušas valsts iestādes, var pamatot ar definīciju atšķirībām, kad dalībvalstis valsts līmenī publicētajai statistikai izvēlējušās saglabāt līdzšinējās definīcijas. Regula (ES) Nr. 1260/2013 paredz: dalībvalstis nodrošina, ka dati par iedzīvotājiem ir saskanīgi ar datiem, kas prasīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 862/2007 3. pantu.

5.6.Kvalitātes uzlabošanas pasākumi

Komisijas turpina veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu neatbilstības Regulai. Dažos gadījumos kādas valsts sniegtie dati bija nepilnīgi, zemas kvalitātes vai arī tika sniegti, neievērojot noteiktos termiņus. Šie pasākumi tiek veikti saskaņā ar Eurostat ikgadējo atbilstības uzraudzības pasākumu.

Kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas šie pasākumi ir pierādījuši, cik lielu progresu dalībvalstis ir panākušas attiecībā uz datu pilnīgumu, kvalitāti un savlaicīgumu. To pierāda valstu statistikas iestādēm adresēto neatbilstības administratīvo vēstuļu skaits, kas ir samazinājies (2. tabula).

2. tabula. Pārskats par neatbilstības vēstuļu skaitu, ko dalībvalstis saņēmušas saskaņā ar atbilstības uzraudzības pasākumu

Reaģējot uz nepieciešamību efektīvāk izvērtēt datu kvalitāti, datu apstrādē tika ieviests jauns vispārīgs datu validēšanas instruments. Šis automatizētais instruments ir arī pieejams valsts datu sniedzējiem, un pārbaudes ir balstītas uz validācijas noteikumu kopumiem, par kuriem Eurostat vienojās ar dalībvalstīm.

Lai turpmāk izvērtētu iesūtīto datu kvalitāti, Eurostat ir sācis darbu pie vēl visaptverošāku metadatu un kvalitatīvākas informācijas vākšanas. Saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas kvalitātes standartiem 2014. gadā katrai no jomām – patvērums, uzturēšanās atļaujas un tiesību aktu izpildes statistika – tika izveidotas specifiskas kvalitātes anketas. Valstu kvalitātes ziņojumi tiks izmantoti kvalitātes pārbaudēs, izvērtējumos un veicot uzlabojumus, un būs pieejami plašai sabiedrībai.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1260/2013 8. pantu dalībvalstis veic priekšizpēti par definīcijas “pastāvīgā dzīvesvieta” izmantošanu attiecībā uz iedzīvotājiem. Priekšizpētē iekļauj pieejamo un potenciālo datu avotu analīzi, datu apstrādi un nepieciešamās statistikas iespējamu izvērtējumu. Tās galvenais mērķis ir sekmēt jēdzienu un definīciju salīdzināmību, kā rezultātā uzlabotos datu kvalitāte un salīdzināmība. Tās tiks izmantotas ziņojumā par Regulu (ES) Nr. 1260/2013, ko Komisija sagatavos līdz 2018. gada beigām. Iepriekš minēto priekšizpēšu un ziņojuma rezultāti var ietekmēt Eiropas iedzīvotāju statistiku un arī to datu konsekvenci, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 862/2007 3. pantu.

6.SECINĀJUMI

Regulas (EK) Nr. 862/2007 piemērošana ir devusi iespēju ievērojami uzlabot Eiropas statistiku par migrāciju un starptautisko aizsardzību. Turklāt kopš 2012. gada ziņojuma publicēšanas vēl vairāk ir uzlabojusies datu pieejamība, pilnīgums, kvalitāte un savlaicīgums. Datiem, kas vākti saskaņā ar Regulu, tika piemēroti metodoloģiski un tehniski uzlabojumi, kā rezultātā tika uzlaboti norādījumi dalībvalstīm. Regulas (ES) Nr. 1260/2013 un ar to saistīto īstenošanas pasākumu stāšanās spēkā, kā arī iedzīvotāju un mājsaimniecību skaitīšana 2011. gadā (Census 2011) ir labvēlīgi ietekmējusi arī to datu kvalitāti, kas saņemti saskaņā ar Regulu. Arī turpmāk būtu jāsekmē kvalitātes uzlabošana, jo īpaši, lai sekmētu datu savlaicīgumu, precizitāti un risinātu jautājumu par pārlieku mazu un pārlieku lielu pārklājumu.

Attiecīgi visus šos statistikas datus aizvien vairāk izmanto Eiropas un valstu līmeņa oficiālās iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji.

Datiem, kas iesniedzami saskaņā ar Regulu, būtu jāatspoguļo augošās lietotāju vajadzības, tomēr atbilstīgi datu sniedzēju iespējām. Tādēļ nākotnē varētu būt nepieciešami priekšlikumi grozīt Regulu, lai pievienotu jaunas datu kategorijas vai konkrētus sadalījumus un/vai atteiktos no prasībām pēc datiem, tiklīdz tie kļūst mazāk noderīgi. Komisija ir konstatējusi jaunus datu iztrūkumus un risinājusi tos, izmantojot citus datu vākšanas paņēmienus, piemēram, neoficiālas vienošanās (piemēram, vācot datus par pirmreizējiem patvēruma pieprasītājiem, par nelikumīgu migrantu atgriešanas veidiem un par uzturēšanās atļaujām, kas sadalītas pēc vecuma un dzimuma un šķērsklasificētas ar citām grupām). Ar brīvprātīgiem nolīgumiem nav iespējams risināt citus konstatētos datu iztrūkumus, piemēram, iedzīvotāju datu dalījumu saskaņā ar 3. pantu pēc individuālās valstiskās piederības valsts, kā arī imigrācijas/emigrācijas dalījumu, ņemot vērā vienīgi iepriekšējo/nākamo uzturēšanās valsti.

Ilgākā laika posmā, pateicoties Eiropas iedzīvotāju un mājsaimniecību skaitīšanas statistikas pārveidei pēc 2021. gada un, iespējams, biežākai (reizi gadā) statistikas sniegšanai, dati par dažādiem migrācijas aspektiem, visticamāk, kļūs pieejamāki. Tam arī būtu jāsekmē arvien pieaugošā pieprasījuma un vajadzību apmierināšana attiecībā uz migrācijas statistiku.

Saskaņā ar Komisijas REFIT projektu (Eiropas Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programma) Komisija veiks pasākumus, lai vienkāršotu ES tiesību aktus un samazinātu regulatīvās izmaksas, tādējādi sekmējot saprotama, stabila un paredzama normatīvā regulējuma izveidi un atbalstot izaugsmi un darbvietas. Spēkā esošajos tiesību aktos, kas attiecas uz iedzīvotāju un migrācijas jomu (piemēram, uzturēšanās atļauju statistika), ir konstatēti konkrēti pārklāšanās gadījumi saistībā ar statistikas ziņojumiem, un tos varētu atrisināt, vienkāršojot tiesību aktus.

(1) OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.

(2) COM (2012) 528 final.

(3) OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.

(4) OV L 330, 10.12.2013., 39. lpp.

(5) OV L 65, 5.3.2014., 10. lpp.

(6) OV L 155, 18.6.2009., 17. lpp.

(7) OV L 343, 23.12.2011., 1. lpp.

(8) OV L 94, 28.3.2014., 375. lpp.

(9) OV L 157, 27.5.2014., 1. lpp.

(10) Pārskatītās “Technical Guidelines for the data collection under Article 4(1)-(3) of the Regulation (EC) No 862/2007; Statistics on Asylum”, “Technical Guidelines for the data collection under Article 6 of the Regulation (EC) No 862/2007; Statistics on Residence Permits” 2014. gadā un “Technical Guidelines for the data collection under Articles 5 and 7 of the Regulation (EC) No 862/2007; Enforcement of Immigration Legislation (EIL) Statistics” 2014. gadā, pārskatītās “Technical Guidelines for the data collection under Article 4(4) of the Regulation 862/2007; Dublin Statistics” 2015. gadā.

(11)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 516/2014, ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK - OV L 150, 20.5.2014., 168. lpp.

(12)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 515/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK - OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.

(13)

    Eiropas Migrācijas tīkla (EMN) gada pārskats "Annual Report on Immigration and Asylum 2014: A Synthesis of Annual Policy Reports 2014 submitted by EU Member States and Norway" , kam pievienots pielikums "Statistic Annex" .

(14)   http://ec.europa.eu/eurostat/documents/3217494/5775829/KE-BH-13-0S2-EN.PDF .

(15) http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/networks/european_migration_network/index_en.htm.

(16) http://ec.europa.eu/eurostat/web/population-demography-migration-projections/statistics-illustrated.

(17) http://ec.europa.eu/eurostat/web/asylum-and-managed-migration/statistics-illustrated.

(18)  http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Europe_in_figures_-_Eurostat_yearbook.

(19) Skatīt, piemēram, tādas publikācijas Eurostat iedaļā “Data in Focus” kā “Asylum applicants and first instance decisions on asylum applications: Third quarter 2014 - Issue number 15/2014”, http://ec.europa.eu/eurostat/web/products-data-in-focus/-/KS-QA-14-015.

(20) http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Population.

(21) Piemēram, ES agregāta precizēšana saistībā ar pārmaiņām 2013. gadā, norādot, vai atsauce attiecas uz agregātu 2013. gada sākumā (kas joprojām bija ES-27) vai 2013. gada beigās (kas bija ES-28).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).