EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52015DC0345
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL Review of Directive 2010/30/EU of the European Parliament and of the Council of 19 May 2010 on the indication of labelling and standard product information of the consumption of energy and other resources by energy-related products
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, pārskatīšana
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, pārskatīšana
COM/2015/0345 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 15.7.2015
COM(2015) 345 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, pārskatīšana
{SWD(2015) 143 final}
1.Ziņojuma mērķis
Energomarķējuma direktīvā (2010/30/ES) 1 noteikts, ka Komisijai līdz 2014. gada 31. decembrim ir jānovērtē šīs direktīvas efektivitāte un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Direktīvā arī noteikta prasība iesniegt ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu līdz 2015. gada 19. jūnijam un kopsavilkumu par valsts tirgus uzraudzības ziņojumiem, kas dalībvalstīm jāiesniedz ik pēc četriem gadiem.
2012. gada ziņojumā 2 par Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) 3 pārskatīšanu secināts, ka nav tūlītējas vajadzības pārskatīt šo direktīvu, taču 2014. gadā paredzētajā Energomarķējuma direktīvas pārskatīšanā varētu no jauna izvērtēt īpašus aspektus, par kuriem pārskatīšanas laikā nebija pietiekamas informācijas, piemēram, īstenošanas pasākumu un saskaņoto standartu efektivitāti un ciešāku koordināciju abu direktīvu īstenošanā.
Šis ziņojums atbilst minētajām prasībām.
2.Efektivitātes, saskaņotības, ES pievienotās vērtības un atbilstības novērtējums
Energomarķējuma direktīvas un Ekodizaina direktīvas mērķi ir:
palielināt ražojumu energoefektivitāti un vides aizsardzības līmeni;
nodrošināt ar energopatēriņu saistītu ražojumu brīvu apriti Eiropas Savienībā;
sniegt patērētājiem informāciju, kas nepieciešama, lai viņi izvēlētos energoefektīvākus ražojumus.
Politikas novērtējumā 4 secināts, ka:
1.Ieviestie ekodizaina un energomarķējuma pasākumi ir efektīvi, jo tie dod reālus un būtiskus enerģijas un izmaksu ietaupījumus. Ex-post novērtējums, kas tika veikts, pārskatot kopš 90. gadiem spēkā esošos īpašos energomarķējuma pasākumus, liecināja par strauju tirgus attīstību, proti, lielākā daļa energomarķēto ražojumu kļūst aizvien efektīvāki. Paredzams, ka, īstenojot abas minētās direktīvas, līdz 2020. gadam ik gadu tiks ietaupīti 175 Mtoe primārās enerģijas (aptuveni 15 % no šiem ietaupījumiem gūti ar energomarķējuma pasākumiem, paturot prātā, ka uz aptuveni pusi ražojumu grupu attiecas tikai ekodizains). Tas atbilst 19 % ietaupījumu salīdzinājumā ar šo ražojumu ierasto enerģijas patēriņu. Šī politika ļaus sasniegt gandrīz pusi no 20 % energoefektivitātes mērķa 2020. gadam. Atkarība no enerģijas importa tiks samazināta par 23 % (dabasgāze) un par 37 % (ogles). Kopumā aprēķināts, ka pašreiz spēkā esošie ekodizaina un energomarķējuma pasākumi 2020. gadā ļaus ražojumu tiešajiem lietotājiem ietaupīt aptuveni 100 miljardus euro gadā, pateicoties mazākiem komunālo pakalpojumu rēķiniem (t. i., 400–500 euro ietaupījums gadā katrā mājsaimniecībā).
2.Nav šķēršļu ar energopatēriņu saistītu ražojumu brīvai apritei Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
3.Ieguvumi atsver izmaksas gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Lai gan ar prasībām un marķējumu saistītās izmaksas pirmām kārtām jāsedz ražotājiem, tās pēc tam tiek novirzītas uz tiešajiem lietotājiem (mājsaimniecībām un uzņēmumiem), kuri gūst labumu no enerģijas patēriņa samazinājuma radītiem izmaksu ietaupījumiem, kas ievērojami pārsniedz sākotnējās pirkuma izmaksas. Nav pieejami detalizēti dati par visu ES kopumā. Apvienotajā Karalistē izmaksu un ieguvumu attiecība ir lēsta 3,8 apmērā attiecībā uz 2012. gadā spēkā esošo regulējumu 5 .
4.Vairums patērētāju (aptuveni 85 %) atpazīst un izprot energomarķējumu un to ņem vērā, pieņemot lēmumu par pirkumu.
5.Līdz ar A+ un augstāku klašu ieviešanu saskaņā ar 2010. gada Energomarķējuma direktīvu, energomarķējums aizvien mazāk motivē patērētājus iegādāties energoefektīvākus ražojumus. Mainītais dizains, kurā izmantotas papildu plus zīmes, lai norādītu par A augstākas efektivitātes klases, energoefektīvāku ražojumu iegādi veicina mazāk efektīvi nekā sākotnējā skala ar klasēm no A līdz G. Lai gan patērētāju pētījumi liecina, ka jaunā marķējuma skala ir patērētājiem saprotama, tā ir mazinājusi viņu gatavību maksāt vairāk par energoefektīvākiem ražojumiem, jo viņus vairāk motivē atšķirība starp C un A klasi nekā atšķirība starp A+ un A+++ klasi 6 . Grūti saprotamas ir arī piktogrammas, kuras izmanto, lai marķējumā norādītu citus parametrus, piemēram, “slēdža logotips” televizoru marķējumā un trauku mazgājamo mašīnu marķējumā norādītā žāvēšanas efektivitātes klase. 7
6.Vērojama tendence iegādāties lielākus ražojumus, kas ir efektīvi un tādējādi ar augstu energoefektivitātes klasi, bet kuri absolūtā izteiksmē patērē daudz vairāk enerģijas nekā tāda paša veida mazākas mājsaimniecības ierīces.
7.Tas, ka valsts tirgus uzraudzības iestādes nenodrošina pienācīgu izpildi, veicina neatbilstību, kā rezultātā iecerētie enerģijas ietaupījumi ir samazinājušies par aptuveni 10 %. Skatīt arī 3. iedaļu.
8.Pasākumi attiecībā uz dažiem ražojumiem nav bijuši pietiekami vērienīgi salīdzinājumā ar reālajām tehniskajām un ekonomiskajām iespējām.
9.Lai gan dažos pasākumos uzmanība ir pievērsta ne tikai enerģijas patēriņam lietošanas posmā, bet arī citiem vides ietekmējuma faktoriem, tomēr šādu ietekmi var vēl vairāk samazināt, piemēram, risinot tādus aspektus kā ilgizturība, remontējamība, atkārtota izmantojamība, pārstrādājamība un reģenerējamība, kā arī pārstrādātā materiāla saturs, prioritāro materiālu izmantošana un bīstamas vielas.
10.Efektivitātes ziņā noteikumu izstrādes process ir pārāk ilgs (vidēji 49 mēneši), kā rezultātā dažos gadījumos tehniskais un sagatavošanas darbs politikas lēmumu pieņemšanas laikā vairs nav aktuāls, jo īpaši attiecībā uz elektroniskiem ražojumiem, kuri attīstās ļoti strauji.
11.Abas direktīvas ir savstarpēji papildinošas un to īstenošana lielākoties notiek saskaņoti.
12.Vairākiem ražojumiem energomarķējumā norādītās zemākās klases ir tukšas, jo ar ekodizaina pasākumiem zemas energoefektivitātes klases modeļi ir aizliegti un ražotāji, reaģējot uz tehnikas progresu, ir izstrādājuši vēl efektīvākus ražojumus. Attiecībā uz dažām ražojumu kategorijām līdzīga problēma ir vērojama arī saistībā ar augstākām klasēm. Īpaši ārkārtējos gadījumos veļas mazgājamām mašīnām, ledusskapjiem un trauku mazgāšanas mašīnām energomarķējumā pašlaik ir norādītas klases no A+++ līdz D, lai gan tirgū atļauts laist tikai A+++, A++ un A+ klases mājsaimniecības ierīces. Bez pilnīga A-G klases salīdzinājuma mazinās marķējuma nozīmīgums patērētājiem.
13.ES pievienotā vērtība izriet no saskaņotā tiesiskā regulējuma, kas ļauj samazināt ražotāju izmaksas un padara ES par tendences noteicēju starptautiskajos regulatīvajos un standartizācijas centienos.
14.Šai politikai joprojām ir būtiska nozīme ES energoefektivitātes mērķa sasniegšanā arī pēc 2020. gada. Tā arī var sekmēt resursu efektivitāti un aprites ekonomiku.
15.Digitālajā laikmetā patērētāju informēšanai ir būtiska nozīme. Energomarķējuma regulas nesen tika pielāgotas marķējuma vizualizēšanai internetā 8 .
16.Nebija iespējams kvantitatīvi novērtēt ietekmi, kāda ir prasībai reklāmās iekļaut atsauci uz energoefektivitātes klasi (4. panta c) punkts), tomēr novērtējumā konstatēts, ka ar to ir novērsta informācijas nepietiekamība tirgū.
17.Prasības publiskā iepirkuma jomā (9. panta 1. punkts) jau tika novērtētas 2011. gadā un pēc tam tika svītrotas no Energomarķējuma direktīvas un grozītā formā iekļautas Energoefektivitātes direktīvā 9 .
18.No pēdējos gados plašsaziņas līdzekļos atspoguļotās informācijas ir skaidrs, ka par ieguvumiem no politikas netiek sniegta pietiekama informācija.
3.Kopsavilkuma ziņojums par tirgus uzraudzību
Dalībvalstis 2014. gadā Komisijai iesniedza ziņojumus par tirgus uzraudzības darbībām 2009.–2013. gadā, kas sagatavoti, pamatojoties uz Komisijas sniegto veidni.
Iesniegtā informācija liecina, ka 2009. un 2010. gadā apmēram viena trešdaļa dalībvalstu ir veikušas nelielu vai nekādu tirgus uzraudzību attiecībā uz energomarķējumu un ekodizainu. Komisija ir sazinājusies ar dalībvalstīm par šo jautājumu, un to dalībvalstu skaits, kuru aktivitāte ir zema, samazinās.
Laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam ievērojami palielinājās veikto pārbaužu skaits un pārbaudīto ražojumu modeļu skaits, jo gadu laikā ekodizaina un energomarķējuma pasākumi aptvēra arvien vairāk ražojumu grupu. To dalībvalstu skaits, kuras testēja ražojumus laboratorijās, palielinājās no tikai dažām līdz gandrīz pusei no visu dalībvalstu skaita. Lai gan ražojuma testēšana ir tikai viens no veidiem, kā pārbaudīt atbilstību, tomēr tā ir būtisks instruments, jo galu galā tikai ar to var noteikt, vai ražojums atbilst ekodizaina prasību minimumam un/vai energomarķējumā norādītā klase ir pareiza. Viens no iemesliem tam, kāpēc ne visas dalībvalstis ražojumus testē laboratorijās, ir šīs metodes dārdzība. Iespējams, šis ir arī iemesls, kāpēc liela daļa testu attiecas uz mazākām mājsaimniecības ierīcēm, piemēram, ārējiem barošanas avotiem un lampām, kā arī uz atbilstību gaidstāves un izslēgta režīma prasībām.
Tirgus uzraudzības iestāžu konstatētais atbilstības līmenis atšķiras pa dalībvalstīm, ražojumiem un gadiem. Konstatēts, ka 5 % līdz 40 % ražojumu tiek piedāvāti tirdzniecībā bez energomarķējuma vai ar nepareizi izvietotu marķējumu (piemēram, tas nav skaidri redzams, ir nepareizs, norādes uz marķējuma neatbilst laboratorijas testiem). Attiecībā uz ekodizainu konstatēts, ka parasti 10–50 % no pārbaudītajiem un/vai testētajiem ražojumiem ir neatbilstīgi. Tomēr iestāžu konstatētais neatbilstības līmenis parasti ir augstāks par kopējo neatbilstības līmeni tirgū, jo tirgus uzraudzība ir vērsta uz zīmoliem un veikaliem, par kuriem ir zināma augsta neatbilstības līmeņa vēsture vai ir aizdomas par šādu neatbilstību. Kopumā neatbilstība tirgū ir lēšama 20 % apmērā, kā rezultātā zaudēti aptuveni 10 % no paredzētajiem enerģijas ietaupījumiem (16 Mtoe primārās enerģijas gadā).
4.Pilnvaru deleģēšana
Gan Ekodizaina direktīva, gan Energomarķējuma direktīva ir pamatdirektīvas, kurās izklāstīti vispārīgi noteikumi un principi, ar kādiem Komisijai piešķir pilnvaras pieņemt detalizētākus aktus, šo procesu koordinējot ar dalībvalstīm. Abās direktīvās izklāstīti nosacījumi, ar kādiem Komisija šīs pilnvaras īsteno. Saskaņā ar Energomarķējuma direktīvu šie akti ir deleģēto aktu veidā 10 , kuri tiek apspriesti ar dalībvalstīm ekspertu grupā, taču attiecībā uz ekodizainu tiek izstrādāti īstenošanas pasākumi, kurus pieņem komitejas procedūrā ar dalībvalstu vairākuma balsojumu regulatīvajā komitejā. Deleģēto aktu par konkrēta ražojuma energomarķējumu parasti pieņem paralēli ekodizaina īstenošanas pasākumam, kurā nosaka energoefektivitātes prasību minimumu attiecībā uz to pašu ražojuma grupu, lai nodrošinātu saskaņotu abu pasākumu ietekmi.
Energomarķējuma ekspertu grupu Komisija izveidoja 2012. gada decembrī 11 , aizstājot Enerģiju patērējošu ražojumu energomarķējuma komiteju, kas pastāvēja saskaņā ar sākotnējo energomarķējuma Direktīvu 92/75/EEK. Ekspertu grupa apsprieda visus energomarķējuma pasākumus, kas līdz šim pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/30/ES, un tādējādi nodrošināja, ka ir notikusi pienācīga apspriešanās ar dalībvalstīm. Līdz šim ir pieņemti 12 deleģētie akti 12 par energomarķējumu. Pēc energomarķējuma deleģēto aktu pieņemšanas Komisijā nedz Eiropas Parlaments, nedz Padome četrus mēnešus ilgajā iebildumu iesniegšanas termiņā līdz šim nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu. Deleģētie akti tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un drīz pēc tam stājās spēkā.
Komisija uzskata, ka pilnvaru deleģēšana attiecībā uz energomarķējumu efektīvi palīdz ieviest nepieciešamos sīki izstrādātos noteikumus par ražojumu un mājsaimniecības ierīču energomarķējumu. Turklāt tā uzskata, ka saskaņā ar Energomarķējuma direktīvu deleģētās pilnvaras ir īstenojusi pareizi.
5.Secinājumi
Komisija, pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, uzskata, ka Energomarķējuma direktīvas pārskatīšana ir lietderīga. Šim ziņojumam ir pievienots leģislatīvā akta priekšlikums par Energomarķējuma direktīvas pārskatīšanu, ar ko īpaši paredzēts risināt marķējuma iedarbīguma mazināšanās problēmu (2. iedaļas 5. un 12. punkts) un vājo izpildi (2. iedaļas 5. un 7. punkts un 3. iedaļa).
Attiecībā uz Ekodizaina direktīvu — lai risinātu novērtēšanā konstatētās problēmas, nav nepieciešams mainīt tiesību aktus. Jo īpaši jautājumus par vides ietekmējuma faktoriem, kas nav enerģijas patēriņš lietošanas posmā (piem., ilgizturība, remontējamība, reģenerējamība), var sistemātiskāk risināt ar ekodizaina pasākumiem, un nav nepieciešams mainīt tiesisko regulējumu.
Lai uzlabotu izpratni par energomarķējumu (2. iedaļas 5. punkts), Komisija ir paredzējusi konkrēta ražojuma energomarķējuma izstrādes procesā veikt testēšanu patērētāju vidū, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka piktogrammas un etiķete ir saprotamas.
Lai uzlabotu izpildi (2. iedaļas 7. punkts), Komisija ir paredzējusi arī veicināt turpmāku sadarbību starp valsts tirgus uzraudzības iestādēm un to darīt, izmantojot administratīvās sadarbības (ADCO) grupas ekodizaina un energomarķējuma jautājumos un īpašus kopīgus projektus, piemēram, ES finansēto projektu “EEpliant” 13 .
Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar ilgo noteikumu izstrādes procesu, kā norādīts 2. iedaļas 10. punktā, Komisija ir paredzējusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm paziņot deleģēto regulu projektus un, ievērojot Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai, to darīs procesa agrākā posmā, paralēli apspriežoties ar Apspriežu forumu 14 .
Attiecībā uz elektroniskiem ražojumiem — par problēmām, kas saistītas ar tirgus strauju attīstību (2. iedaļas 10. punkts) un skaidras saiknes trūkumu starp pirkuma cenu un energoefektivitāti, ir jāveic īpaša padziļināta pārbaude. Komisija plāno šo pārbaudi veikt saistībā ar gaidāmo ES “Energy Star” programmas novērtēšanu 2016. gadā un šo pārbaudi attiecinās arī uz elektroniskām iekārtām, kas minētajā programmā nav ietvertas.
Visbeidzot, lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par attiecīgo politiku un palielinātu sabiedrības atbalstu tai, Komisija arī turpmāk plaši informēs par konkrēta ražojuma ekodizaina un energomarķējuma pasākumiem.
