EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 30.6.2015

COM(2015) 314 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par netiešām saistībām, kas var ietekmēt valsts budžetu

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par netiešām saistībām, kas var ietekmēt valsts budžetu

SATURS

1.    Pamatinformācija    

2.    Pārskats par Eurostat datu vākšanu saistībā ar Padomes Direktīvu 2011/85/ES    

2.1.    Ziņošana saistībā ar Padomes Direktīvas 2011/85/ES 14. panta 3. punktu    

2.2.    Savlaicīgums    

2.3.    Rādītāju apraksts    

2.3.1.    Valdības garantijas    

2.3.2.    Ārpusbilances PPP    

2.3.3.    Ieņēmumus nenesoši vispārējās valdības aizdevumi    

2.3.4.    Ārpus vispārējās valdības sektora klasificētu valdības kontrolētu struktūru (publisku sabiedrību) saistības    

3.    Rezultāti, kas gūti Eurostat pirmajā datu vākšanā par iespējamām saistībām    

3.1.    Datu pilnīgums un aptvērums    

3.1.1.    Valdības garantijas    

3.1.2.    Ārpusbilances PPP    

3.1.3.    Ieņēmumus nenesoši aizdevumi    

3.1.4.    Ārpus vispārējās valdības sektora klasificētu valdības kontrolētu struktūru saistības    

3.2.    Datu salīdzināmība    

4.    Citi Eurostat datu sakopojumi    

4.1.    Valdības iespējamās saistības pret finanšu sektoru    

4.2.    Citi Eurostat datu avoti    

5.    Secinājumi    

1.Pamatinformācija

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā 1 (“EKS 2010”) 11. pantā ir noteikts, ka līdz 2014. gadam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kas satur esošu informāciju par publiskām un privātām partnerībām (PPP) un citām netiešām saistībām, tostarp iespējamām saistībām, kas nav valdības saistības 2 .

Saistības dēvē par “iespējamām”, jo tās pēc būtības ir tikai iespējamas, bet ne faktiskas. Šāda veida informācijas vākšanas nozīmīgums ir skaidri atzīts EKS 2010 5.11. punktā: “Kaut gan iespējamos aktīvus un iespējamās saistības neieraksta kontos, tie ir svarīgi politikai un analīzei, un informācija par tiem apkopojama un sniedzama kā papilddati. Pat ja par iespējamiem aktīviem un iespējamām saistībām var nepienākties maksājumi, augsts iespējamo aktīvu/saistību līmenis var norādīt uz nevēlamu riska līmeni saistībā ar vienībām, kas piedāvā šādus aktīvus/saistības.” Būtu arī jāuzsver, ka iespējamās saistības nav daļa no valdības parāda, kas definēts Padomes 2009. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 3 .

Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par informāciju, kas pieejama Eurostat. Tajā galvenā uzmanība pievērsta tiem datiem par iespējamām saistībām, kurus Eurostat tika savācis saistībā ar ES ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu 2011. gadā (“sešnieks”), tostarp saistībā ar Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām 4 . Minētās direktīvas 14. panta 3. punktā dalībvalstīm tika noteiktas jaunas statistikas prasības:

“Par visām vispārējās valdības apakšnozarēm dalībvalstis dara zināmu atklātībai informāciju par potenciālām saistībām, kam ir iespējama liela ietekme uz valsts budžetu, tostarp par valsts garantijām, problēmaizdevumiem un saistībām, kas izriet no valsts uzņēmumu darbības, norādot šādu iespējamo saistību apjomu. Dalībvalstis publicē arī informāciju par vispārējās valdības īpašumā esošām privāto un valsts uzņēmumu kapitāla daļām, kuru summas ir ekonomiski nozīmīgas.”

Saistībā ar iepriekšminēto direktīvu savāktie dati ir galvenais informācijas avots par iespējamām valdības saistībām dalībvalstīs. Papildus Eurostat ir arī citi datu sakopojumi (t. i., Papildu tabula par finanšu krīzi, Aptauja par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (EDP) u. c.), kas sniedz ierobežotu un/vai konfidenciālu informāciju par konkrētiem iespējamo saistību veidiem. No šiem avotiem pieejamā informācija arī ir atspoguļota šajā ziņojumā.

2.Pārskats par Eurostat datu vākšanu saistībā ar Padomes Direktīvu 2011/85/ES

2.1.Ziņošana saistībā ar Padomes Direktīvas 2011/85/ES 14. panta 3. punktu

Lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot jaunās, direktīvā noteiktās statistikas prasības, Eurostat sadarbībā ar dalībvalstīm un Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātu (ECFIN) izveidoja darba grupu 5 . Darba grupas galīgajā ziņojumā cita starpā ir ietverts veidņu komplekts un saistītas piezīmes, kurās norādīta metodika, obligātās informācijas apjoms, kā arī valstu un Eurostat datu par iespējamām saistībām publicēšanas periodiskums un savlaicīgums.

Minētajā ziņojumā ir norādīts, ka Eurostat vāks un publicēs tādus atlasītus rādītājus, kas attiecas uz iespējamām saistībām, proti, valdības garantijas, ārpusbilances publiskās un privātās partnerības, (PPP), ārpus vispārējās valdības sektora klasificētu valdības kontrolētu struktūru (publisku sabiedrību) saistības un ieņēmumus nenesoši aizdevumi (valdības aktīvi). Dalībvalstīm vietējā līmenī būtu jāpublicē tie paši rādītāji un papildus arī dati par valdības līdzdalību sabiedrību kapitālā.

Eurostat datu vākšanas sistēmās vajadzīgās izmaiņas tika oficiāli veiktas, ieviešot EDP aptaujas papildinājumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2009 8. panta 2. punkta d) apakšpunkta noteikumiem. Veidnes un īstenošanas vadlīnijas tika ietvertas Eurostat 2013. gada 22. jūlija lēmumā “Supplement on contingent liabilities and potential obligations to the EDP related questionnaire” 6 [“EDP aptaujas papildinājums par iespējamām saistībām un potenciāliem pienākumiem”]. Minētajā lēmumā ir arī precizēts, ka datus par ārpus vispārējās valdības sektora klasificētu valdības kontrolētu struktūru (publisku sabiedrību) saistībām Eurostat apkopos, pamatojoties uz informāciju, kas jau tiek vākta, izmantojot 2011. gadā ieviesto aptauju par ārpus vispārējās valdības sektora klasificētām valdības kontrolētām vienībām 7 .

Visi rādītāji ir jāpaziņo Eurostat (izsakot tos miljonos valsts valūtas vienību) individuālu vispārējās valdības apakšsektoru līmenī. Kopā ar datiem Eurostat ir jāiesniedz arī metadati, kas precizē datu pilnīgumu, definīcijas, aprēķinu izmantošanu vai savlaicīgumu.

2.2.Savlaicīgums

Dati par iespējamām saistībām jānosūta Eurostat katru gadu līdz nākamā gada 31. decembrim (T+12 mēneši), un tas jādara valsts statistikas iestādei, vienlaikus atbildot uz aptaujas jautājumiem par ārpus vispārējās valdības sektora klasificētām valdības kontrolētām vienībām. Pirmā datu nosūtīšana notika 2014. gada decembrī, un nosūtītie dati attiecās uz 2013. gadu, savukārt datus par 2010.–2012. gadu varēja paziņot brīvprātīgi. Attiecībā uz garantijām dati par iepriekšējiem gadiem bija jāiesniedz obligāti. Mērķis ir pakāpeniski izveidot laika rindas un galu galā aptvert iepriekšējos četrus gadus attiecībā uz visiem rādītājiem, ko paziņo regulāri.

2.3.Rādītāju apraksts

Šajā sadaļā ir aprakstīti saskaņotie jēdzieni un definīcijas saistībā ar datu publicēšanu par iespējamām saistībām, savukārt tas, kā dalībvalstis minētos jēdzienus izmanto, iesniedzot datus Eurostat, ir aprakstīts 3. sadaļā.

2.3.1.Valdības garantijas

Eurostat vāc informāciju par vispārējās valdības piešķirto garantiju neatmaksāto summu. Ir jāziņo tikai par garantijām, kas piešķirtas ārpus vispārējās valdības sektora klasificētām vienībām. Ir pieejams sadalījums pa apakšsektoriem, izņemot sociālās nodrošināšanas fondus. Informāciju izsaka kā garantiju kopējo apjomu, neskaitot parādu, ko valdība jau uzņēmusies un kas ierakstīts EKS 2010 kontos. Datus paziņo, izsakot nominālvērtībā.

Dati aptver gan vienreizējas, gan standarta garantijas. Vienreizēju garantiju definē kā individuālu garantiju, un garantijas devēji nevar ticami aplēst prasību risku. Vienreizējas garantijas ir saistītas ar parāda instrumentiem (piem., aizdevumiem, obligācijām). Ir pieejams papildu iedalījums attiecībā uz vienreizējām garantijām, ko piešķir publiskām sabiedrībām un finanšu sabiedrībām. Standarta garantijas ir garantijas, ko emitē lielā skaitā, parasti par salīdzinoši mazām summām, ar vienādiem nosacījumiem. Nav iespējams precīzi aplēst risku, ko rada saistību nepildīšana attiecībā uz katru aizdevumu, bet var aplēst, attiecībā uz cik aizdevumiem no daudziem šādiem aizdevumiem saistības netiks pildītas. Kā piemērus var minēt hipotekāro aizdevumu garantijas, studiju kredītu garantijas u. c.

2.3.2.Ārpusbilances PPP

Publisko un privāto partnerību (PPP) 8 neierakstīšana valdības bilancē nozīmē, ka šie aktīvi netiek uzskatīti par valdībai ekonomiski piederošiem un ka bruto pamatkapitāla veidošana netiek ierakstīta kā valdības izdevumi to rašanās brīdī.

Eurostat vāc datus par kopējām nenokārtotajām, bilancē neierakstītajām saistībām. Šādi dati būtu jāizsaka koriģētajā kapitāla vērtībā, kas atbilst sākotnējai līgumiskajai kapitāla vērtībai, kuru laika gaitā pakāpeniski samazina par “ekonomiskā nolietojuma” summu, ko aprēķina, pamatojoties uz aplēsēm vai faktiskajiem datiem. Koriģētā kapitāla vērtība atspoguļo konkrētā aktīva pašreizējo vērtību paziņošanas laikā. Attiecīgā summa ir aplēse par bruto pamatkapitāla veidošanu un parāda ietekmi, kas rastos, ja valdībai būtu jāpārņem aktīvi līguma darbības laikā. Datus vāc par vispārējo valdību un pa visiem apakšsektoriem, tos paziņo, izteiktus nominālvērtībā.

2.3.3.Ieņēmumus nenesoši vispārējās valdības aizdevumi

Vāc informāciju par ieņēmumus nenesošu vispārējās valdības piešķirtu aizdevumu (valdības aktīvu) apjomu. Aizdevums ir ieņēmumus nenesošs, ja procentu vai pamatsummas maksājums tiek kavēts par vismaz 90 dienām vai ja procentu maksājums, kas atbilst 90 dienām vai vairāk, ir kapitalizēts, refinansēts vai kavēts saskaņā ar līgumu, vai ja maksājumi ir kavēti par mazāk nekā 90 dienām, bet pastāv citi iemesli (piem., debitors pieteicis maksātnespēju), kas liek apšaubīt, vai maksājumi tiks veikti pilnā apmērā. Datus paziņo, izsakot nominālvērtībā. Dara pieejamu konsolidēto skaitli par vispārējo valdību un sīkākus datus pa apakšsektoriem.

2.3.4.Ārpus vispārējās valdības sektora klasificētu valdības kontrolētu struktūru (publisku sabiedrību) saistības

Valdības kontrolētas struktūras ir vienības, kuru vispārējo politiku vai programmu spēj noteikt valdība (EKS 2010, 20.18. punkts) 9 . Šādas valdības kontrolētas struktūras ir klasificētas ārpus vispārējās valdības sektora vairumā gadījumu, jo tās darbojas kā tirgus vienības.

Ārpus vispārējās valdības sektora klasificētu valdības kontrolētu struktūru (publisku sabiedrību) saistības definē kā kopējās saistības gada beigās, pamatojoties uz sabiedrību uzņēmējdarbības grāmatvedību. Dalībvalstis var izvēlēties, kuru koncepciju izmantot, sastādot savus ziņojumus, — uzņēmējdarbības grāmatvedību (ieskaitot visas saistības no sabiedrības finanšu pārskatiem) vai nacionālos kontus (neskaitot citas kreditoru saistības). Var paziņot arī datus par saistībām attiecībā uz Māstrihtas parāda pozīcijām, ja tie ir pieejami.

Dati aptver valdības kontrolētās vienības, kas ziņo par saistībām, kuras pārsniedz 0,01 % no IKP, un kas saskaņā ar EKS 2010 ir klasificētas sektoros — nefinanšu sabiedrības, finanšu sabiedrības, pārējā pasaule. Datus paziņo par individuālām vienībām, nevis par konsolidētiem grupu kontiem.

Dati tiek sniegti, nodalot finanšu darbībās iesaistītu vienību saistības 10 un citās darbībās iesaistītu vienību saistības, tostarp zaudējumus nesošu nefinanšu vienību saistības. Turklāt pēc datiem var identificēt arī to apakšsektoru, kuru kontrolē vispārējā valdība.

3.Rezultāti, kas gūti Eurostat pirmajā datu vākšanā par iespējamām saistībām

Pirmo reizi datus par iespējamām saistībām Eurostat vāca 2014. gada decembrī. Visas dalībvalstis iesniedza datus Eurostat noteiktajā paziņošanas termiņā. Eurostat 2015. gada 10. februārī savā datubāzē 11 publicēja datus, izteiktus miljonos valsts valūtas vienību un procentos no IKP 12 , kā arī saistītos metadatus un zemsvītras piezīmes par konkrētām valstīm 13 . Tika sniegts arī papildu paziņojums presei 14 . Galvenie rezultāti ir doti šā ziņojuma 1. pielikumā.

3.1.Datu pilnīgums un aptvērums

Visas dalībvalstis iesniedza aizpildītu papildinājumu par iespējamām saistībām un potenciāliem pienākumiem, kā arī atbildēja uz aptaujas jautājumiem par ārpus vispārējās valdības sektora klasificētām valdības kontrolētām struktūrām. Datu pilnīgums ir dažāds atkarībā no konkrētā rādītāja un dalībvalsts.

3.1.1.Valdības garantijas

Visas dalībvalstis iesniedza datus par vispārējās valdības dotajām kopējām valdības garantijām par 2010.–2013. gadu. Attiecībā uz Franciju, Horvātiju un Slovēniju šis agregāts neaptver vietējās valdības apakšsektoru, par kuru dati nav pieejami. Attiecībā uz Dāniju dati par vietējo valdību ir pieejami tikai par laikposmu no 2013. gada.

Attiecībā uz standarta garantijām trūkst datu par Beļģiju, Horvātiju un Portugāli par visiem valdības apakšsektoriem. Attiecībā uz Dāniju, Franciju un Poliju dati par standarta garantijām nav pieejami vietējās valdības līmenī. Attiecībā uz Itāliju dati par vietējo valdību attiecas gan uz vienreizējām, gan standarta garantijām un nav sadalīti. Attiecībā uz Vāciju dati par kopējiem aizdevumiem, uz kuriem attiecas standarta garantijas, ir pieejami tikai par lielāko garantiju shēmu, ko organizē centrālā valdība, savukārt dati par kopējiem aizdevumiem, uz kuriem attiecas abas pārējās standarta garantiju shēmas, nav pieejami.

3.1.2.Ārpusbilances PPP

Visas valstis iesniedza datus par ārpusbilances PPP par 2013. gadu. Liela daļa valstu arī paziņoja datus par 2010.–2012. gadu. Dati nav izsmeļoši attiecībā uz Austriju (nav aptverta centrālā valdība) un Apvienoto Karalisti (nav pieejami dati par vietējo valdību). Attiecībā uz Vāciju visu PPP projektu aktīvi ir ierakstīti valdības bilancē.

3.1.3.Ieņēmumus nenesoši aizdevumi

Attiecībā uz 2013. gadu 23 no 28 valstīm sniedza informāciju par ieņēmumus nenesošiem vispārējās valdības aizdevumiem. Šādu informāciju nesniedza Beļģija, Francija, Horvātija, Kipra un Slovākija.

Dati nav izsmeļoši attiecībā uz Spāniju, jo tie neaptver vietējās valdības apakšsektoru, un Itāliju un Somiju, kas neziņo par ieņēmumus nenesošiem vietējās valdības un sociālās nodrošināšanas fondu aizdevumiem.

Vairākas valstis arī brīvprātīgi iesniedza datus par ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem par 2010.–2012. gadu. Šīs valstis ir: Apvienotā Karaliste, Grieķija, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle un Zviedrija.

3.1.4.Ārpus vispārējās valdības sektora klasificētu valdības kontrolētu struktūru saistības

Visas valstis atbildēja uz Eurostat aptaujas jautājumiem par valdības kontrolētām struktūrām; šīs aptaujas dati tiek izmantoti, lai aprēķinātu datu rindas par ārpus vispārējās valdības sektora klasificētu valdības kontrolētu struktūru saistībām. Lielākā daļa valstu sniedza datus par 2013. gadu, izņemot Vāciju, Kipru un daļēji Īriju, kuru sniegtie dati attiecas uz 2012. gadu. Vairums valstu iesniedza izsmeļošus datus, kas aptver visus apakšsektorus, kurus kontrolē vispārējā valdība. Tomēr dažu dalībvalstu dati nav izsmeļoši, jo tie neattiecas uz finanšu iestāžu saistībām un/vai vietējās valdības kontrolētu vienību saistībām.

Grieķijas un Īrijas dati aptver tikai centrālās valdības kontrolētās publiskās sabiedrības. Grieķijā un Kiprā ir arī dažas tādas centrālās valdības kontrolētas vienības, dati par kurām nav ietverti paziņotajos datos. Polijas dati neaptver vienības, kas nodarbina mazāk par 10 personām.

Attiecībā uz Beļģiju un Kipru vietējās valdības aptvērums nav izsmeļošs.

Turklāt dažas valstis (Beļģija, Grieķija, Spānija, Kipra un Luksemburga) neiesniedza datus vai iesniedza tikai daļējus datus par valdības kontrolētām finanšu iestādēm.

3.2.Datu salīdzināmība

Dati par iespējamām saistībām, ņemot vērā to iezīmes, ir atkarīgi no konkrētās valsts un ir cieši saistīti ar tās ekonomikas, finanšu un tiesību struktūras specifiku. Kā aprakstīts iepriekš un sīkāk norādīts kopā ar datiem publicētajās zemsvītras piezīmēs par valstīm, datu aptvērums visām dalībvalstīm nav pilnīgs. Šo iemeslu dēļ dati būtu jāinterpretē piesardzīgi.

Salīdzināmība attiecībā uz valdības garantijām, ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem un ārpusbilances PPP kopumā ir apmierinoša, savukārt attiecībā uz publisku sabiedrību saistībām tā ir nepietiekama. Kā aprakstīts iepriekš, attiecībā uz šo rādītāju dažu dalībvalstu dati nav izsmeļoši, jo tie neattiecas uz finanšu iestāžu saistībām un/vai vietējās valdības kontrolētu vienību saistībām. Dati jo īpaši uzrāda būtiskas atšķirības starp valstīm, kas bija iekļāvušas izsmeļošus datus par finanšu iestāžu saistībām (piem., Īrija, Nīderlande, Slovēnija, Vācija), un valstīm, kas iesniedza tikai daļējus datus vai neiesniedza tos vispār (Beļģija, Grieķija, Spānija, Kipra un Luksemburga).

Turklāt paziņotie dati par publisku sabiedrību saistībām nav konsolidēti un tas nozīmē, ka daļa šo vienību parāda varētu būt parāds tās pašas uzņēmumu grupas struktūrām (vienas un tās pašas grupas vienību savstarpējo parādu nevar identificēt pēc paziņotajiem datiem). Savāktie dati arī attiecas tikai uz struktūru saistībām un nav ierakstīti bilancē attiecībā pret aktīviem. Šis aspekts ir ļoti svarīgs attiecībā uz finanšu iestādēm, kam parasti ir ievērojami saistību un aktīvu apjomi. Turklāt dažu dalībvalstu gadījumā lielākā daļa finanšu iestāžu paziņoto saistību attiecas uz noguldījumiem.

Būtu arī jāpiemin, ka, apkopojot datus par publisku sabiedrību saistībām, dalībvalstis varēja izvēlēties, kuru koncepciju izmantot, sastādot savus ziņojumus, — uzņēmējdarbības grāmatvedības vai nacionālo kontu koncepciju. Atbilstoši uzņēmējdarbības grāmatvedības definīcijām valstis iekļāva visas saistības no uzņēmuma finanšu pārskatiem, tostarp saistības, kas attiecas uz pozīciju “citas kreditoru saistības”. Lielākā daļa valstu paziņoja saistības, izmantojot šo pieeju. Dažas citas valstis (Beļģija, Spānija, Nīderlande, Portugāle un Slovākija) izmantoja nacionālo kontu koncepciju (neiekļaujot pozīciju “citas kreditoru saistības”) vai paziņoja Māstrihtas parāda pozīcijas, t. i., valūta un noguldījumi, parāda vērtspapīri un aizdevumi.

4.Citi Eurostat datu sakopojumi

4.1.Valdības iespējamās saistības pret finanšu sektoru

Kopš 2009. gada oktobra Eurostat regulāri (divreiz gadā katra EDP paziņojuma 15 ietvaros) vāc informāciju par valdības iespējamām saistībām, izmantojot “Papildu tabulu attiecībā uz finanšu krīzi” 16 . Tas nodrošina datus, kas saistīti ar to faktisko un iespējamo ietekmi uz valdības deficītu un parādu, kuru rada atbalsts, kas piešķirts finanšu iestādēm saistībā ar finanšu satricinājumiem.

Informāciju par valdības iespējamām saistībām, kas attiecas uz finanšu sektoru, publicē Eurostat tīmekļa vietnē 17 par katru ES dalībvalsti, iekļaujot arī kopsavilkuma tabulu ar apkopotiem datiem par ES un eurozonu, un tā aptver 2007.–2014. gadu.

4.2.Citi Eurostat datu avoti

Dažus datus par valdības garantijām, kā arī par ārpusbilances PPP Eurostat ir apkopojis arī EDP aptaujas tabulās (nav publiski pieejamas), kas tiek iesniegtas kopā ar EDP paziņojumu par desmit gadu periodu. Apkopotā informācija nav paredzēta publicēšanai, bet ir izmantojama Eurostat iekšējiem mērķiem, lai nodrošinātu EDP ziņojumu kvalitāti. Turklāt apkopoti dati par valsts garantijām iepriekš tika vākti kā daļa no ikgadējās “aptaujas par valsts parāda struktūru”, ko publicē Eurostat tīmekļa vietnē aptuveni T+6 mēnešus pēc pārskata perioda beigām 18 .

Visbeidzot, EKS 2010 datu nosūtīšanas programma paredz iespēju iesniegt Eurostat papildu tabulu par pensiju saistībām. Dati EKS 29. tabulā tiek apkopoti T+24 mēnešus pēc pārskata perioda beigām un ar trīs gadu intervālu. Pirmā brīvprātīgā datu vākšana notika 2014. gada beigās, savukārt pirmā obligātā datu vākšana notiks 2017. gada beigās.

5.Secinājumi

Dati par iespējamām saistībām atbilstoši Padomes Direktīvai 2011/85/ES tiek vākti, lai palielinātu tādas informācijas pieejamību, kas attiecas uz vispārējās valdības netiešajām saistībām. Pirms minētās direktīvas īstenošanas Eurostat vāca tikai daļējus un galvenokārt nepubliskus datus par garantijām un ārpusbilances PPP. Atbilstoši darba grupas ziņojumam dalībvalstīm attiecīgā informācija būtu jāpublicē saskaņoti un vispusīgi. Pirmās Eurostat datu vākšanas rezultāti liecina, ka dalībvalstis jau ir ieguldījušas ievērojamus pūliņus. Attiecībā uz lielāko daļu valstu ir pieejami pilnīgi un laba aptvēruma dati par vairumu rādītāju. Dažām valstīm joprojām ir jāpieliek pūles attiecībā uz datu pilnīgumu un aptvērumu, lai iekļautu visas vispārējās valdības vienības. Īpaši jāuzlabo to paziņoto datu aptvērums, pamatojoties uz kuriem aprēķina ārpus vispārējās valdības sektora klasificētu valdības kontrolētu struktūru kopējās saistības. Pašlaik vairākas valstis neziņo par valdības kontrolētu finanšu iestāžu saistībām un/vai vietējās valdības kontrolētu vienību saistībām. Turklāt varētu vēl vairāk uzlabot pievienoto metadatu pieejamību, lai labāk informētu lietotājus par datu iezīmēm un ierobežojumiem konkrētās valstīs. Eurostat apspriedīsies ar dalībvalstīm par nākamajiem šajā saistībā veicamajiem pasākumiem. Tiks uzsvērta vajadzība uzlabot datu aptvērumu un pilnīgumu nākamajā datu vākšanā, kas notiks 2015. gada decembrī. Tiks izvērtēta iespēja saskaņoti vākt metadatus.

Tomēr jau pašreizējā posmā jaunā datu vākšana ir sasniegums virzībā uz publisko finanšu labāku pārredzamību Eiropas Savienībā, radot vispusīgāku priekšstatu par ES dalībvalstu finansiālo stāvokli un parādot iespējamo ietekmi uz valsts budžetu.

1. pielikums. Vispārējās valdības kopējās iespējamās saistības un ieņēmumus nenesoši aizdevumi ES dalībvalstīs, 2013. gads (% no IKP)

a    Sk. Sīki izstrādātas zemsvītras piezīmes par konkrētām valstīm, kas pieejamas Eurostat tīmekļa vietnē; “:” — dati nav pieejami; “-” — nepiemēro.

(1)

OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.

(2)

 Šis ziņojums ir sagatavots pēc minētajā regulā noteiktā termiņa, lai tajā varētu ietvert attiecīgo informāciju par rezultātiem, kas gūti 2014. gada decembra beigās notikušajā Eurostat pirmajā datu vākšanā par iespējamām saistībām.

(3)

 OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

(4)

OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.

(5)

2012. gadā notika trīs darba grupas sanāksmes — 29. jūnijā, 5. septembrī un 6. novembrī.

(6)

  http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/2041337/ESTAT-decision-Suppl-on-conting-liab-EDP-Q.pdf/0b35165a-ee53-470a-a15a-7beaa98aac8b

(7)

Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteja (CMFB) 2011. gadā sniedza pozitīvu atzinumu par minēto aptauju. Dati tiek vākti katru gadu, un pirmā datu nosūtīšana notika 2012. gada decembrī.

(8)

Publiskās un privātās partnerības (PPP), kā tās definētas EKS 2010 20.276. punktā un sīkāk aprakstītas Eurostat Valdības budžeta deficīta un parāda rokasgrāmatas VI.4. daļā.

(9)

Lai noteiktu, vai eksistē valdības kontrole, ir jāizvērtē vairāki rādītāji (katrs rādītājs ir sīkāk definēts EKS 2010 20.309. punktā).

(10)

Finanšu darbībās iesaistītu vienību saistības ietver šādas NACE kategorijas: (64) finanšu pakalpojumu darbības, izņemot centrālās bankas darbību, (65) apdrošināšanas darbības, (66) finanšu pakalpojumu darbības papildinošas darbības.

(11)

Rādītāju aprēķinam izmantoti IKP dati, kas iesniegti 2014. gada oktobrī, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras paziņošanas laikā.

(12)

  http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/data/database

(13)

  http://ec.europa.eu/eurostat/cache/metadata/en/gov_cl_esms.htm un http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/6611302/Contingent-Liabilities-Footnotes.pdf

(14)

  http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/6616449/2-10022015-AP-EN.pdf/d75df6fe-100b-4ae7-a09e-00400edb183a

(15)

  http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit-procedure/edp-notification-tables  

(16)

“Papildu tabulu” apkopo saskaņā arEurostat 2009. gada 15. jūlija lēmumu par tādas valsts intervences statistisko uzskaiti, kas veikta, lai atbalstītu finanšu iestādes un finanšu tirgus finanšu krīzes laikā. Lai uzzinātu vairāk, sk. “Eurostat supplementary table for the financial crisis: Background note (April 2015)” http://ec.europa.eu/eurostat/documents/1015035/2022710/Background-note-fin-crisis-Apr-2015-final.pdf.

(17)

http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/excessive-deficit/supplemtary-tables-financial-crisis  

(18)

Šī datu vākšana aptver divus gadus. Sk. http://ec.europa.eu/eurostat/data/database , collection gov_dd_sgd. EKS 2010 dati būs pieejami 2015. gada jūnijā.