EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 3.6.2015

COM(2015) 279 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2014. gadā

Ievads

Šis ir pirmais kopsavilkuma ziņojums, kas jāsagatavo Komisijai, kura sāka darbu 2014. gada 1. novembrī. Saskaņā ar priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera izklāstītajām politiskajām prioritātēm jaunā Komisija īsteno mērķtiecīgāku programmu, kas piešķir īpašu nozīmi pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Komisijas locekļiem paredzētajās norādījumu vēstulēs priekšsēdētājs Žans Klods Junkers stingri uzsvēra nepieciešamību nodrošināt to pārziņā esošo programmu pareizu finanšu pārvaldību un uzstāja, ka ES budžeta aizsardzībai tiks veikti visi vajadzīgie pasākumi. Viņš arī aicināja pastiprināt izpildes kultūru un no jauna pievērst uzmanību ES budžeta pievienotās vērtības parādīšanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā ziņojumā ir izklāstīti Komisijas sasniegumi pārvaldības jomā 2014. gadā, analizējot un apkopojot informāciju, kas iekļauta katra Komisijas dienesta sagatavotajos gada darbības pārskatos.

Pieņemot šo kopsavilkuma pārskatu, Komisija uzņemas vispārēju politisko atbildību par ES budžeta pārvaldību.

1.    Pastiprināta izpildes sistēma

Pastiprināta izpildes pārvaldības sistēma, ko Komisija solīja pagājušā gada kopsavilkuma ziņojumā, ir devusi pirmos rezultātus. Lielāks uzsvars uz izpildi sāk izpausties kā uzlabota ziņošana par politikas sasniegumiem, to ietekmi un pievienoto vērtību attiecībā uz ES pilsoņiem. Jaunā Komisija atjaunoja šo apņemšanos, kā arī veicināja turpmākas iniciatīvas, lai varētu likt lielāku uzsvaru uz rezultātiem.

1.1.Politikas sasniegumi

Lai sniegtu detalizētu pārvaldības informāciju par Komisijas dienestu sniegumu, stratēģiskās plānošanas un programmu izstrādes cikls pamatojas uz diviem galvenajiem instrumentiem — gada pārvaldības plāniem un gada darbības pārskatiem. Pēdējo gadu laikā deleģētie kredītrīkotāji ir snieguši sīkākus paskaidrojumus par to, kā tie ir izmantojuši tiem piešķirtos finanšu līdzekļus un cilvēkresursus, lai sasniegtu kolēģijas noteiktos politikas mērķus, un kā politikas jomu īstenošana ir radījusi pievienoto vērtību ES sabiedrībai. Komisija norāda, ka pēdējo gadu laikā papildus programmas pārvaldības sasniegumiem tā ir panākusi ievērojamu progresu ziņošanā par politikas sasniegumiem. Turklāt katrā gada darbības pārskata portfelī tagad ir ietverts būtisks lietderīgas informācijas apjoms par politikas mērķiem, sasniegtajiem rezultātiem un to tiešo un netiešo ietekmi uz Eiropas sabiedrību.

Lai apliecinātu Komisijas mērķu īstenošanu, kopsavilkums par galvenajiem izpildes rādītājiem ir sniegts 1. pielikumā. Attiecībā uz lielāko daļu rādītāju Komisija ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savus daudzgadu mērķus.

Lai nodrošinātu labāku izpildi, ir veikti vairāki papildu pasākumi:

I)izsmeļošākas izpildes informācijas ietveršana no dažādiem avotiem, piemēram, novērtējumiem, pētījumiem, revīzijām un ietekmes novērtējumiem;

II)ilustratīvu piemēru pievienošana, kas pierāda dažādo ES programmu ES pievienoto vērtību;

III)ciešāka pārvaldības plānu saskaņošana ar gada darbības pārskatiem (piemēram, abos gadījumos izmantojot vienādus paraugus ziņošanai par mērķiem un rādītājiem); un

IV)prasība gada darbības pārskatos ietvert piemērus par centieniem uzlabot pārvaldības lietderīgumu un saimnieciskumu.

1.2.Iniciatīvas turpmākai izpildes sistēmas nostiprināšanai

1.2.1.Uz rezultātiem vērsts ES budžets

Jaunās Komisijas mērķis ir attīstīt stiprāku izpildes kultūru attiecībā uz ES budžetu. Viena no tās galvenajām prioritātēm ir nodrošināt, ka budžets koncentrējas uz konkrētu rezultātu sasniegšanu iedzīvotāju labā, un tādēļ ir izveidots komisāru tīkls (“uz rezultātiem vērsts ES budžets”). Šis tīkls nodrošina rīcības politisko virzību, vadību un koordināciju, lai uzlabotu budžeta izpildi un nodrošinātu naudas lietderīgu izmantošanu.

Savā pirmajā sanāksmē, kas notika 2015. gada 4. martā, tīkls apstiprināja kopīgu pieeju, lai analizētu un uzlabotu budžeta izpildes ciklu, nosakot jomas, kurās tiek tērēts budžets (budžeta piešķīrums), un to, kā tiek tērēti līdzekļi (budžeta izpilde) un kā tiek novērtēta Komisija (budžeta izpildes apstiprināšanas process). Tas ir noteicis sešas galvenās darba plūsmas, ar kurām Komisijas dienesti strādās kolēģijas pilnvaru laikā, lai īstenotu šādu stratēģiju:

I)vienkāršošana: samazināt administratīvo slogu un vienkāršot atbilstības prasības visās politikas jomās, lai programmas īstenošanā palīdzētu koncentrēties uz rezultātiem, vienlaikus saglabājot likumību un pareizību;

II)budžeta procedūra: sniegt izpildes informāciju, kas ir noderīga budžeta piešķīrumam un nodrošina lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz programmas īstenošanas rādītājiem kā pasākumu, kas paredz izdevumu operāciju efektivitāti un rezultātu sasniegšanu;

III)kontroles izmaksu lietderība: racionalizēt un pilnveidot kontroles pasākumus, un pārdalīt resursus tiem kontroles pasākumiem, kurus tiesiskā regulējuma ietvaros uzskata par piemērotākajiem likumības un pareizības risku pārvaldībā;

IV)ticamības deklarācija un budžeta izpildes apstiprinājums: apvienot budžeta aizsardzības mehānismus, piemēram, līdzekļu atgūšanu un finanšu korekcijas ar vienkāršošanu un izmaksu ziņā lietderīgiem kontroles pasākumiem, lai pārvaldītu risku un izveidotu labāku līdzsvaru starp politikas rezultātu sasniegšanu, kontroles pasākumu izmaksām un atbilstību finanšu noteikumiem;

V)projektu datubāze: uzlabot iedzīvotāju piekļuvi projekta rezultātiem galvenajās jomās, lai uzlabotu ES finansēto iniciatīvu pārredzamību un salīdzināmību un palīdzētu parādīt tos dažādos veidus, kādos ES izdevumi veicina sabiedrības labklājību; un

VI)saziņa: uzlabot saziņu un sadarbību starp budžeta plānošanā, izpildē un izpildes apstiprināšanā iesaistītajiem dalībniekiem un ar plašāku sabiedrību, saskaņojot prasības, daloties pieredzē par īstenošanu un ziņojot par sasniegtajiem rezultātiem.

Viens no īstenojamiem pasākumiem ir tādas iestāžu darba grupas izveide, kas paredzēta uz rezultātiem balstīta budžeta izstrādei un kas apvienos budžeta veidošanas procesā iesaistītās iestādes (Komisiju, Eiropas Parlamentu, Padomi un Revīzijas palātu) ar mērķi izveidot kopīgu izpratni par to, kas ir uz rezultātiem balstīts budžets, kādas ir darba grupas galvenās funkcijas un kādi ir ES iestāžu un dalībvalstu uzdevumi un pienākumi, lai nodrošinātu efektīvu ES budžeta izpildi. Pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko un regulatīvo sistēmu, šī darba grupa noteiks uzlabojumus izpildes budžeta modelim, kuru pašlaik piemēro ES budžetam, un to īstenošanai atbilstošu laiku.

1.2.2.Kontroles intensitātes un riska saskaņošana

Viens no “uz rezultātiem vērsta ES budžeta” stratēģijas mērķiem ir pārvaldības un kontroles sistēmu izmaksu lietderības nodrošināšana. Neefektīvas kontroles sistēmas patērē ievērojamus resursus, kuri pretējā gadījumā varētu veicināt rezultātu sasniegšanu. Tās arī rada saņēmējiem ievērojamu administratīvo slogu un var mazināt to līdzdalību programmās.

Pārskatītajā Finanšu regulā 1 ir paredzēts, ka deleģētajiem kredītrīkotājiem, izveidojot iekšējās kontroles sistēmas, jāņem vērā risks un izmaksu lietderība (Finanšu regulas 66. panta 2. punkts) un gada darbības pārskatos jāziņo par kontroles pasākumu izmaksām un ieguvumiem (Finanšu regulas 66. panta 9. punkts). Kontroles izmaksu lietderības novērtēšanas primārais mērķis ir atbalstīt kontroles sistēmu izstrādes un saistīto resursu pārvaldību. Kontroles stratēģijās un sistēmās būtu jāņem vērā paaugstinātas pārbaudes prasības un biežums riskantākās jomās un jānodrošina, ka kontrolei konsekventi ir pievienotā vērtība.

Ziņojumi par izmaksu lietderību uzlabojās 2014. gadā. Par 42 no 49 dienestiem varēja secināt, ka to pārvaldības un kontroles sistēmas izmaksu ziņā ir lietderīgas. Par pārējiem dienestiem to nevarēja izdarīt galvenokārt tādēļ, ka trūka iepriekšējo datu vai kritēriju un bija grūtības novērtēt kontroles ieguvumus. Vairums ģenerāldirektorātu varēja paziņot samērā daudz rādītāju, nodalot atsevišķi vai nu visus, vai tikai dažus kontroles stratēģijas posmus.

Divas iniciatīvas tika īstenotas 2014. gadā, lai risinātu dienestu konstatētās galvenās problēmas:

ABAC 2 funkcionalitātes attīstība kontroles rezultātu reģistrēšanai;

vienkāršotu rādītāju kopuma izveide, lai novērtētu kontroles pasākumu izmaksas un ieguvumus.

Visi dienesti, par kuriem varēja izdarīt secinājumu, norādīja, ka to iekšējās kontroles sistēmas izmaksu ziņā ir lietderīgas, jo aprēķināmie ieguvumi pārsniedz izmaksas vai tās pamatojas uz skaitliskā izteiksmē nenosakāmiem ieguvumiem un/vai stabilu vai pozitīvu tendenci efektivitātes rādītāju jomā.

1.2.3.Pārskats par izpildes ziņošanu

Centrālie dienesti 2013. gada kopsavilkuma ziņojumā tika aicināti turpmākajos gada darbības pārskatos analizēt dažādos sasniegumu ziņošanas veidus. 2014. gadā tika konstatēts, ka:

par izpildi tiek ziņots gada darbības pārskata I daļā;

gada novērtējuma ziņojumā (ziņojuma 318. pants) ir sniegta izpildes informācija par to, kā galvenās finanšu programmas ir veicinājušas svarīgāko ES politikas — tostarp, attiecīgā gadījumā, stratēģijas “Europe 2020” — mērķu sasniegšanu;

kopsavilkuma ziņojumā būtu jāuzskaita galvenie izpildes rādītāji, lai tiktu ietverta ziņošana par programmām, kas neparedz izdevumus, un varētu atsaukties uz gada darbības pārskatiem turpmākas analīzes veikšanai;

papildu ziņošana par stratēģiju “Europe 2020” ir pieejama, izmantojot īpašus kanālus; un

ziņošana par pamatiniciatīvām būtu jāpilnveido un jāvirza ar galveno politikas jomu palīdzību. Atsevišķa ziņošana nav ieteicama, jo saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu programmu uzraudzības un ziņošanas kārtība to nepieļauj.

2.    Konkrētas resursu pārvaldības problēmas

Efektīva un lietderīga resursu pārvaldība ir Komisijas politikas īstenošanas pamatā. Komisija 2014. gadā saskārās ar nopietnām problēmām šajā jomā. Dažos gadījumos risināmās problēmas bija atkarīgas no apstākļiem, piemēram, Komisijas dienesti nebija saņēmuši maksājumu apropriācijas, citos gadījumos — no jautājumiem, kas radušies atkārtoti. Biežāka uzdevumu deleģēšana aģentūrām, kopuzņēmumiem un citām pilnvarotām struktūrām lika Komisijai pārskatīt piemērojamos uzraudzības mehānismus. Vēl viena joma, kurai jāpievērš uzmanība, attiecās uz dalībvalstu sniegto datu ticamību. Attiecībā uz katru problēmu Komisija veica problēmu novēršanas pasākumus vai korektīvos pasākumus, lai samazinātu apzinātos riskus.

2.1.Maksājumu apropriāciju iztrūkums

Daudzgadu finanšu shēma 2014.–2020. gadam ir pirmā, kurā ir pieejami mazāk budžeta līdzekļu nekā iepriekšējās shēmās. Spiediens uz maksājumu maksimālo apjomu ir daudz lielāks, nekā tas bija iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmās, un to izraisa divi faktori:

2014.–2020. gada pamatprogrammas sākšanu ļoti apgrūtina 2007.–2013. gada programmu nesamaksātās saistības (21,7 % no maksājuma maksimālā apjoma attiecīgajā laika posmā); un

īpaši straujš maksājumu maksimālā apjoma samazinājums 2014. gadā (gandrīz par 9 miljardiem euro mazāks nekā 2013. gadā piešķirtā summa) un 2015. gadā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai (jo īpaši 2014. gadā) bija problemātiski pildīt juridiskās saistības, kas izriet no iepriekšējām saistībām, vienlaikus sākot īstenot jaunās programmas.

Komisijas dienesti ļoti cieši uzraudzīja budžeta izpildi. Dienesti veica pasākumus, lai nodrošinātu ierobežoto maksājumu apropriāciju apdomīgu izmantošanu, vienlaikus samazinot kavējuma procentus, ņemot vērā negatīvo ietekmi uz trešajām personām un dodot priekšroku finansiāli nestabiliem saņēmējiem, piemēram, dalībvalstīm, kuras saņem finansiālo palīdzību, MVU un NVO 3 .

Komisija informēja Eiropas Parlamentu un Padomi par situāciju budžeta izpildē. Jau 2014. gada maijā tā ierosināja budžeta grozījuma projektu, lai izskatītu tādu maksājuma pieprasījumu nepieredzētu apjomu, kuri attiecas uz 2007.–2013. gada kohēzijas programmām un saņemti 2013. gada pēdējās nedēļās. 2014. gada 17. decembrī tika panākta vienošanās par budžeta grozījumiem, proti, 2014. gada budžetā tika palielināts maksājumu apropriāciju apjoms, jo īpaši izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi maksājumiem. Tas nozīmēja, ka ļoti liela apjoma maksājumi var tikt veikti gada pēdējo četru darbdienu laikā un nesamaksāto rēķinu uzkrājumu var ietvert 2014. gada beigās.

Tomēr par spīti veiktajiem pasākumiem un papildu maksājumu apropriācijām, kas piešķirtas gada beigās, Komisija nevarēja novērst dažus kavējumus saistībā ar maksājumiem un līgumslēgšanas darbībām, kā arī sekojošo ķēdes reakciju attiecībā uz jauno programmu maksājumiem.

Komisija ir novērtējusi ietekmi, ko šīs problēmas atstāja uz mērķu sasniegšanu, un secinājusi, ka šīs situācijas finanšu un reputācijas ietekme ir pietiekami mazināta, ņemot vērā pieejamo maksājumu apropriāciju aktīvo pārvaldību pārskata gada laikā.

Attiecībā uz finansiālo ietekmi, vairāki Komisijas dienesti saskārās ar lielām pārvaldības un darbības problēmām; dažās izdevumu programmās maksājumu apropriācijas beidzās vairākus mēnešus pirms gada beigām. Attiecībā uz šīm programmām iespējas pārdalīt apropriācijas starp budžeta pozīcijām tika izsmeltas, gaidot pieprasījuma apstiprinājumu papildu maksājumu apropriācijām grozītajā budžetā.

Maksājumu kavējumu procenti 2014. gadā pieauga gandrīz pieckārtīgi — budžetā kopumā aptuveni līdz 3 miljoniem euro. Par spīti šim pieaugumam procentu absolūtā summa ir samērā ierobežota salīdzinājumā ar nesamaksāto rēķinu apjomu 2014. gada beigās. Tie lielākoties bija koncentrēti (24,7 miljardi euro) kohēzijas politikas jomā, kur pieprasījumu atlīdzināšana dalībvalstu struktūrām ir atkarīga no pieejamā budžeta un novēlotai atlīdzināšanai netiek piemēroti procenti, tādējādi ievērojami ierobežojot finansiālo ietekmi uz ES budžetu. Ziņojumos nav minēta tiesvedības sākšana saistībā ar novēlotu maksājumu.

Attiecībā uz reputācijas ietekmi dienesti centās aktīvi pārvaldīt pieejamās apropriācijas vairākos veidos:

proaktīvi atgūstot nepamatoti izmaksātās summas;

samazinot priekšfinansējuma īpatsvaru;

pēc iespējas saprātīgāk izmantojot maksājumu termiņus; un

atliekot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus un saistītās līgumslēgšanas darbības, tādējādi pārceļot vairākus maksājuma veikšanas datumus uz 2015. gadu. Kaut arī tas mazināja negatīvo ietekmi uz ES budžetu, tas ietekmēja to ieinteresēto personu tiesisko paļāvību, kam, iespējams, bija jāatliek projekta sākšana un/vai pagaidām jāatrod lielāka līdzfinansējuma daļa. Tomēr, veicot rūpīgu novērtējumu, ir izdevies panākt, ka nolūkā ierobežot ietekmi uz galvenajām darbībām līdz šim kaitējums reputācijai ir bijis samērā neliels.

2.2.Pilnvaroto struktūru ietekme uz ticamības apstiprināšanas ķēdi

Tā kā aizvien vairāk pieaug lietu skaits, Komisija uztic ES līdzekļu pārvaldi citām struktūrām (sk. 4. pielikumu), no kurām dažas ir pakļautas īpašai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai, kas atšķiras no Komisijai paredzētās procedūras. Saskaņā ar šo procedūru pilnvarotās struktūras vadībai jāsniedz atskaites par līdzekļu faktisko izmantošanu, savukārt deleģētajam kredītrīkotājam jānodrošina samērīga, bet efektīva šīs struktūras uzraudzība. Tā kā uz izdevumiem attiecas ticamības deklarācija, deleģētajiem kredītrīkotājiem jānorāda gada darbības pārskatos uzraudzības kontroles rezultāti un, attiecīgā gadījumā, visas būtiskās nepilnības, kas varētu radīt atrunas.

Ir sagaidāms, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā pilnvarotajām struktūrām būs aizvien būtiskāka nozīme budžeta pārvaldībā. Tas kļuva skaidrs 2014. gadā — pirmajā jauno programmu ieviešanas gadā —, un šī tendence ir atspoguļota 2014. gada darbības pārskatos. Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts (EAC ĢD) un Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts (GROW ĢD, iepriekš ENTR ĢD), piemēram, izpilda 95 % un 89 % no to attiecīgajiem budžetiem, uzticot pārvaldes uzdevumus citām struktūrām. Attiecībā uz Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātu (MOVE ĢD) un Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorātu (FISMA ĢD, iepriekš MARKT ĢD) šī procentuālā attiecība pārsniedz 50 %.

Deleģēto kredītrīkotāju spēju uzraudzīt pilnvarotās struktūras un iegūt pamatotu ticamību lielā mērā nosaka pārskatatbildības struktūras un pārredzamības pasākumi, kas minēti ar katru pilnvaroto struktūru noslēgtajos deleģēšanas nolīgumos. Būtībā kontroles stratēģija nodrošina, ka deleģēšanas nolīgumos ir iekļauti noteikumi, kuros paredzēts, ka:

I)šīs struktūras ziņo par kontroles rezultātiem ticami un pārredzami; un

II)tiek atbilstīgi uzraudzītas šo vienību pārskatatbildības struktūras.

Attiecībā uz 2014.–2020. gada programmām katrs ģenerāldirektorāts atskaitās par finanšu instrumentiem savā politikas jomā. Komisija ir noslēgusi finanšu un administratīvos pamatnolīgumus ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu, un ir sagaidāms, ka tas samazinās administratīvās izmaksas, stiprinās pārskatatbildību un nodrošinās konsekvenci. Komisija ir izstrādājusi veidni, lai nodrošinātu, ka galvenās pārvaldības, kontroles un ziņošanas prasības ir iekļautas katrā deleģēšanas nolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgajiem dienestiem.

Gada darbības pārskatu noformējums 2014. gadā tika uzlabots, lai nodrošinātu, ka ir ietverti visi tie līdzekļu pārvaldības veidi un gadījumi, ko īsteno pilnvarotās struktūras, vajadzības gadījumā iekļaujot tos atrunu tvērumā.

2.3.Dalībvalstu ziņoto kontroles rezultātu ticamība

Joprojām ir problēmas saistībā ar dalībvalstu kontroles ziņojumu ticamību. Saskaņā ar dalīto pārvaldību dalībvalstis ir atbildīgas par uzticamu pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi un uzturēšanu.

Noteikumi ļauj Komisijai, ievērojot zināmus nosacījumus, uzticēties tam darbam, ko veic dalībvalstu revīzijas iestādes. Kohēzijas politikas jomā revīzijas iestādes nodrošina Komisijai ticamus datus par pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību un apstiprināto izdevumu likumību un pareizību. Attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) neatkarīgas sertifikācijas iestādes sniedz atzinumu par to uz vietas veikto pārbaužu kvalitāti un kontroles statistikas precizitāti, ko sniedz katra maksājumu aģentūra.

Turklāt neto korekciju sistēma, ko Komisija piemēro kļūdu 4 gadījumā (sk. 2.4. iedaļu), ir stimuls dalībvalstīm pastiprināt centienus atklāt kļūdas. Šai sistēmai būtu jāmudina dalībvalstis apliecināt savu apņemšanos uzlabot pārskatatbildību un pārredzamību, vajadzības gadījumā pirms izdevumu apstiprināšanas Komisijai pastiprinot kontroles pasākumus, jo īpaši attiecībā uz pirmā līmeņa pārvaldības pārbaudēm, un pieņemot skaidrus attiecināmības noteikumus, lai samazinātu kļūdas risku.

Attiecībā uz ESI fondiem 5 2014.–2020. gada plānošanas periodā Komisija šajā sakarā atsaucas uz Kopīgo noteikumu regulu, kurā ir ietverta virkne uzlabojumu attiecībā uz pārvaldības sistēmām un ziņošanas prasībām. Lai gan likumdošanas procesā tika ieviesti papildu izņēmumi un pievienoti stingrāki nosacījumi, kas nozīmē, ka Komisijai jāsamazina saistītie riski, ir sagaidāms, ka šie pasākumi uzlabos dalībvalstu pārskatatbildību, lai varētu labāk novērst kļūdas un nodrošināt to kontrolēto vai pārvaldīto darījumu likumību un pareizību. Jo īpaši tas attiecas uz ex ante nosacījumiem, saskaņotiem un vienkāršotiem attiecināmības noteikumiem, plašākām iespējām izmantot vienkāršotus veidus attiecināmo izmaksu deklarēšanai un jauno gada apliecinājumu paketi, kurā iekļauti gada pārskati, pārvaldības deklarācijas, gada kopsavilkums, revīzijas atzinums un kontroles ziņojums.

Attiecīgie ģenerāldirektorāti ir definējuši vienotu revīzijas stratēģiju un kopīgu revīziju plānu, lai iegūtu pamatotu ticamību par kontroles sistēmu atbilstību un efektīvu darbību. Ticamības nodrošināšanas process kopumā balstās uz kontroles struktūru, kurā tiek ievērots vienotas revīzijas modelis, ko izmantojot, kontrole Komisijas līmenī var pamatoties uz kontroles darbu, kuru jau veic citas struktūras (iestādes, kas veic programmu revīziju dalībvalstīs).

Attiecībā uz lauksaimniecību tajos grozījumos, kas izdarīti ar jauno, atsevišķo horizontālo regulu 6 , arī ir paredzēts, ka, sākot no 2015. gada, neatkarīgajām sertifikācijas iestādēm jāpārbauda maksājumu aģentūru uz vietas veikto pārbaužu rezultāti, veicot tās atkārtoti, pamatojoties uz reprezentatīvu paraugu, un jāsniedz revīzijas atzinums par izdevumu likumību un pareizību. Lai gan ir sagaidāms, ka tas uzlabos dalībvalstu uz vietas veikto pārbaužu kvalitāti, faktiski ir paredzēts izmantot neatkarīgo sertifikācijas iestāžu apstiprināto kļūdu īpatsvaru.

Par kohēzijas politikas izdevumiem atbildīgie dienesti pārbaudīja dalībvalstu sniegto datu precizitāti 7 , novērtējot 2007.–2013. gada pirmā līmeņa pārbaudes ar mērķtiecīgas augsta riska programmu revīzijas palīdzību, jo īpaši, lai noteiktu pārvaldības pārbaužu nepietiekamās ticamības galvenos cēloņus. Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD) arī nolēma paplašināt revīzijas segumu attiecībā uz dalībvalstu ziņotajiem datiem par turpmākajos gados atsauktajām un atgūtajām summām un izmantot visus revīzijas iestādēs pieejamos rezultātus, lai palielinātu to paziņoto datu ticamību, kurus izmanto kumulatīvā atlikušā riska aprēķināšanai 8 .

2014. finanšu gada novērtējuma rezultāti ir šādi:

ERAF un kohēzijas izdevumi attiecībā uz 2007.–2013. gadu: REGIO ĢD novērtēja 96 % no paziņoto kļūdu īpatsvara kā ticamu informācijas avotu un tādējādi palielināja valsts revīzijas iestāžu paziņoto vidējo kļūdu īpatsvaru no 1,8 % līdz 2,6 %;

Eiropas Sociālais fonds (ESF) 2007.–2013. gads: EMPL ĢD novērtēja 88,1 % no paziņoto kļūdu īpatsvara kā ticamu informācijas avotu un tādējādi palielināja valsts revīzijas iestāžu paziņoto vidējo kļūdu īpatsvaru par 0,9 % — no 1,9 % līdz 2,8 %; un

KLP: korekcijas, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD) veica attiecībā uz kļūdu īpatsvaru, kas izriet no maksājumu aģentūras paziņotajiem datiem, palielināja par 1,99 % tiešos maksājumus (no 0,55 % līdz 2,54 %) un par 3,57 % lauku attīstību (no 1,52 % līdz 5,09 %).

2014. gada darbības pārskatos tika ziņots par rezultātiem, kas gūti, Komisijai novērtējot revīzijas informācijas precizitāti un ticamību, un ko paziņojušas valsts iestādes. Tajos ir iekļauti detalizēti, kvantitatīvi novērtējuma rezultāti katrai darbības programmai vai maksājumu aģentūrai, ieskaitot visas turpmākās korekcijas vai Komisijas novērtējumus par paziņoto kļūdu īpatsvaru. Attiecībā uz atrunās iekļautajām darbības programmām vai maksājumu aģentūrām gada darbības pārskatos jāatspoguļo arī rīcības plāni, kas pieņemti, lai novērstu konstatētos sistēmiskos trūkumus.

Ir svarīgi uzsvērt, ka:

I)lielākā daļa dalībvalstu revīzijas kontroles ziņojumu ir ticami; un

II)Komisija ne tikai pamatojas uz rezultātiem, bet arī izvērtē tos, lai izdarītu secinājumus par to ticamību.

Vajadzības gadījumā deleģētie kredītrīkotāji koriģē paziņoto kļūdu īpatsvaru vai kontroles statistiku, pamatojoties uz jebkuru papildu informāciju, vai piemēro vienotas likmes korekciju, ja dalībvalsts informācija netiek uzskatīta par pietiekami ticamu.

2.4.Riskam pakļautā summa un kontroles sistēmu koriģējošā kapacitāte

Revīzijas palāta (2013. gada pārskatā) un Eiropas Parlaments (budžeta izpildes apstiprinājuma rezolūcijā) uzskatīja, ka dažos gada darbības pārskatos, iespējams, ir nepietiekami novērtētas “riskam pakļautās summas”, un ierosināja precizēt šādu summu aprēķinu un novērtēt koriģējošo mehānismu ietekmi uz šīm summām.

Lai pievērstu uzmanību šiem apsvērumiem, deleģētie kredītrīkotāji pirmo reizi iekļāva 2014. gada darbības pārskatos kopējās riskam pakļautās summas 9 precīzāko aplēsi attiecībā uz visu viņu pārziņā esošo budžetu. Iepriekšējos gados tas tika darīts tikai attiecībā uz atrunās iekļautajiem izdevumiem. Šī precīzākā aplēse attiecas uz izdevumiem, kas var neatbilst normatīvajām un līgumiskajām prasībām, kuras piemērojamas maksājuma veikšanas brīdī, t. i., pēc to ex ante kontroles pasākumu piemērošanas, kas paredzēti, lai novērstu kļūdas un pārkāpumus.

Turklāt deleģētie kredītrīkotāji ziņoja par aplēstajām nākotnes korekcijām, tas ir, to aplēstajām finanšu korekcijām un atgūtajiem līdzekļiem, kas ir paredzēti no kontroles pasākumiem, kurus viņi īstenos turpmāk. Aprēķinu pamatā bija korekciju vidējais apmērs 10 kopš 2009. gada, jo tā ir ex post kontroles koriģējošās kapacitātes labākā pieejamā norāde.

Deleģētie kredītrīkotāji paziņoja kopējo riskam pakļauto summu gadā un precīzāko aplēsi par to kļūdu un pārkāpumu apjomu, ko turpmāk varētu novērst. Tas nodrošina pamatotu, kvantitatīvu kopsavilkumu par kontroles sistēmu darbības rezultātiem finanšu gada beigās, ņemot vērā to, ka kontroles cikls ir daudzgadu cikls un ka turpmāk tiks īstenoti papildu korektīvi pasākumi. Ir svarīgi saprast, ka riskam pakļautā summa attiecas uz neatbilstību normatīvajiem un līgumos paredzētajiem noteikumiem. Daudzos šādos gadījumos netiek veikti nepamatoti maksājumi, un tādēļ netiek izdoti atgūšanas rīkojumi vai veiktas finanšu korekcijas 11 .

Veicot gada darbības pārskatu salīdzinošu izvērtēšanu un lai nodrošinātu konsekvenci, īpaša uzmanība tika pievērsta visu iespējamo riskam pakļauto summu nepietiekamam novērtējumam, koriģējošās kapacitātes pārvērtējumam un tam, kā nodrošināt ar kļūdām saistītu jēdzienu konsekventu izmantošanu. Izmantotās definīcijas ir izklāstītas 3. pielikumā, bet sīkāki dati ir doti 2. pielikumā. Šā ziņojuma 1. tabulā ir norādīti dati, kas sagrupēti pa dienestu grupām.

Vairāki dienesti koriģēja aprēķinus, ņemot vērā savus īpašos apstākļus. Tādējādi tika iegūtas konservatīvākas aplēses, kas atspoguļotas gada darbības pārskatos.

1. tabula. Kopējā riskam pakļautā summa un aplēstās turpmākās korekcijas 2014. gadā (miljonos EUR)

Attiecībā uz Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātu (EMPL ĢD), Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu (REGIO ĢD), Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātu (MARE ĢD), Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorātu (HOME ĢD), Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātu (NEAR ĢD, iepriekš ELARG ĢD), Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorātu (ECHO ĢD), Vides ģenerāldirektorātu (ENV ĢD), Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorātu (GROW ĢD, iepriekš ENTR ĢD), Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātu (MOVE ĢD), Enerģētikas ģenerāldirektorātu (ENER ĢD) un Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (INEA) aplēstā koriģējošā kapacitāte pārsniedz kopējās riskam pakļautās summas zemāko vērtību. Kohēzijas politikas jomā tas galvenokārt ir tāpēc, ka koriģējošās kapacitātes pamatā ir sešu gadu vidējais rādītājs, turpretim riskam pakļautā summa attiecas uz aplēsto kļūdu īpatsvaru, kas novērtēts 2014. gadā un kas ir zemāks nekā iepriekšējos gados. Citos gadījumos tas ir saistīts ar daudzām korekcijām, kas izdarītas iepriekšējās programmās paredzēto pasākumu dēļ.

Nobeigumā dati liecina, ka 2014. gada kopējās riskam pakļautās summas precīzākā aplēse par Komisiju kopumā ir no 3 651 miljoniem līdz 5 036 miljoniem euro. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, Komisija lēš, ka tie kontroles pasākumi, ko tā īstenos turpmākajos gados, ļaus noteikt un koriģēt kļūdas par kopējo summu aptuveni 2 700 miljoni euro.

Komisija 2014. gadā uzlaboja arī to dalībvalstu datu kvalitāti, kas attiecas uz finanšu korekcijām un atgūtajiem līdzekļiem. Tā veicināja paraugprakses izmantošanu, lai uzlabotu atgūšanas mehānismus dalībvalstu un ES līmenī.

Provizoriskajos konsolidētajos finanšu pārskatos (sk. 6. piezīmi sadaļā “ES budžeta aizsardzība”) ir norādītas finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi, kas apstiprināti/plānoti un īstenoti visās politikas jomās 2014. gadā. Tie sasniedza 2 980 miljonus euro (salīdzinājumā ar 3 362 miljoniem, 4 419 miljoniem un 1 840 miljoniem euro attiecīgi 2013., 2012. un 2011. gadā) un ir parādīti atbilstoši politikas jomām 2. un 3. tabulā.

2. tabula. Finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi, kas apstiprināti/plānoti 2014. gadā (miljonos EUR)

3. tabula. Finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi, kas īstenoti 2014. gadā (miljonos EUR)

Nepamatoti izmaksātu summu korekcija ir svarīgs pareizas finanšu pārvaldības aspekts. Komisija izmantos katru iespēju, lai mudinātu dalībvalstu iestādes maksimāli izmantot visus pieejamos instrumentus, lai novērstu kļūdas un efektīvi ievērotu savus pienākumus un saistības attiecībā uz visām programmām saskaņā ar dalīto pārvaldību, lai aizsargātu ES budžetu un novērstu atlikušos trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmās.

Turklāt — ciktāl tas attiecas uz krāpšanu — visi Komisijas dienesti centās stiprināt savas iekšējās kontroles sistēmas, lai sekmīgāk novērstu krāpšanas risku. Visi dienesti ir pieņēmuši krāpšanas apkarošanas stratēģiju un atbilst Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijas (CAFS) prasībām.

3.    Pārvaldības ticamība

Šā ziņojuma 1. un 2. sadaļā ir paskaidrots, kā Komisijas dienesti ir uzlabojuši ziņošanu par politikas veikumu un līdzekļu pārvaldības problēmām. Šajā sadaļā tiks aplūkotas ģenerāldirektoru ticamības deklarācijas un Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) vispārīgais atzinums, pamatojoties uz kuriem Komisija uzņemas politisko atbildību par budžeta pārvaldību.

3.1.Gada darbības pārskatu ticamība

Deleģētie kredītrīkotāji novērtēja kontroles rezultātus un pārējos attiecīgos elementus, kas pamato to ticamību attiecībā uz kontroles mērķu sasniegšanu. Viņi ņēma vērā visas konstatētās nopietnās nepilnības un novērtēja to kumulatīvo ietekmi uz ticamības vispārējo līmeni — gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā ziņā —, lai noteiktu, cik tā ir būtiska. Tādējādi ticamības deklarācijās viņi iekļāva kopumā 25 atrunas, no kurām 20 atrunas bija kvantificējamas un piecas nebija kvantificējamas, bet pamatojās uz reputāciju. Attiecībā uz ieņēmumu operācijām deleģētie kredītrīkotāji sniedz ticamības deklarāciju bez piezīmēm.

Atrunu skaits gada darbības pārskatos ir palielinājies (2013. gadā bija 21 atruna). Bija paredzētas četras 16 jaunas atrunas, taču vienu 17 no tām atcēla 18 . Savukārt vienu atkārtotu atrunu sadalīja 19 divās atsevišķās atrunās, iekļaujot katrā konkrētu rīcības plānu.

Lai gan atrunu skaits ir palielinājies, izdevumi, kurus skar kvantificējamās atrunas, ir samazinājušies par 6 856 miljoniem euro (no 51 248 miljoniem euro 2013. gadā līdz 44 392 miljoniem euro) vai aptuveni par 31 % no kopējiem izdevumiem, kas pārvaldīti 20 2014. gadā. Tas ir saistīts ar pašreizējo atrunu tvēruma samazinājumu, ko ir izdarījuši AGRI ĢD, REGIO ĢD, EMPL ĢD un struktūras, kuras darbojas pētniecības politikas jomā. Jaunās atrunas neattiecas uz lielāko izdevumu programmām, un tādēļ tās būtiski nepalielināja tvērumu. Riskam pakļautā summa attiecībā uz atrunās iekļautajiem izdevumiem 21 , ņemot vērā līdz šim atgūtos līdzekļus un veiktās finanšu korekcijas, tiek lēsta 2 285 miljonu euro apmērā. Rezultāti atbilstoši politikas jomām ir norādīti 4. tabulā. Sīkāki rezultāti atbilstoši dienestiem ir izklāstīti 2. pielikumā.

4. tabula. 2014. gada atrunu tvērums un riskam pakļautā summa (miljonos EUR)

Šīs atrunas ietekmē visas galvenās izdevumu jomas (lauksaimniecību, struktūrfondus un Kohēzijas fondu, ārējās attiecības, pētniecību un citas iekšpolitikas jomas). Visos gadījumos attiecīgie deleģētie kredītrīkotāji ir pieņēmuši rīcības plānus, lai novērstu attiecīgās nepilnības un mazinātu radušos riskus.

Ja kļūdu īpatsvars ilgstoši ir augsts, Finanšu regulā ir paredzēts, ka Komisijai jānosaka tiesību normu un/vai kontroles sistēmas nepilnības, jāanalizē iespējamo korektīvo pasākumu izmaksas un ieguvumi un jāveic vai jāierosina piemēroti pasākumi. Pārvaldības un kontroles sistēmas ir būtiski mainītas 2014.–2020. gada programmās. To īstenošana ir tikko sākusies, un Komisija varēs noteikt jauno pasākumu ietekmi uz kļūdu īpatsvaru tikai laika gaitā.

Deleģētie kredītrīkotāji norādīja savu atrunu galvenos iemeslus un izklāstīja korektīvos pasākumus to novēršanai.

3.1.1.Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Tāpat kā 2013. gadā četri ģenerāldirektorāti un divas izpildaģentūras, kas īsteno Septīto pētniecības pamatprogrammu (FP7), saglabāja savu atrunu par to dotāciju likumību un pareizību, kuras izmaksātas izmaksu pieprasījumu atlīdzināšanai. Kopējā reprezentatīvajā revīzijas paraugā atklāto kļūdu īpatsvars 2014. gadā joprojām ir aptuveni 5 % (tāpat kā 2013. gadā), bet atlikušo kļūdu īpatsvars ir aptuveni 3 %.

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA) un Pētniecības izpildaģentūra (REA) neizteica atrunu par divām konkrētām apakšgrupām (projekti “Idejas” un “Cilvēki”), jo bija pietiekami daudz papildu pierādījumu par to, ka šo programmu kļūdu īpatsvars nepārsniedz būtiskuma robežvērtību.

REA priekšsēdētājs saglabāja atrunu par konkrētu mazo un vidējo uzņēmumu sistēmas apakšgrupu (MVU projekti) salīdzinoši augstā riska profila dēļ un tādēļ, ka MVU grāmatvedībā pastāv īpaši riski saistībā ar dotāciju piešķiršanu. Lai mazinātu šos riskus, ir ieviests konkrēts rīcības plāns.

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) saglabāja savu atrunu par Mūžizglītības programmu (LLP), ņemot vērā atlikušo kļūdu īpatsvaru (4,1 %). Kļūdas galvenokārt ir saistītas ar grūtībām, kas rodas dažiem saņēmējiem, kuri nevar pienācīgi sagatavot apliecinošus dokumentus, un ar neatbilstību vairākiem attiecināmības noteikumiem. EACEA analizē biežāk sastopamās kļūdas un, ja nepieciešams, veiks turpmākus korektīvus pasākumus, ņemot vērā to izmaksas un ieguvumus. Tam apstāklim, ka saņēmējiem ir obligāti jāizmanto revīzijas sertifikāti, un labākai saziņai attiecībā uz finanšu saistībām, būtu turpmāk jāsamazina atlikušo kļūdu īpatsvars.

Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors izteica jaunu atrunu par atlikušo kļūdu īpatsvaru (2,94 % 2014. gadā) attiecībā uz izmaksu pieprasījumu precizitāti Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (KJP) IKT politikas atbalsta programmā (PAP). Ņemot vērā to revīziju nelielo skaitu, kurās mēdz noteikt kumulatīvo un atlikušo kļūdu īpatsvaru (18 ex post revīzijas, kas aptver 10,9 miljonus euro, kuri veido 1,6 % no vajadzīgā ES ieguldījuma), rezultāti būtu jāuztver piesardzīgi. Tomēr pēdējo gadu laikā atklāto kļūdu īpatsvars (5,29 % 2014. gadā, 2,82 % 2013. gadā) pieaug, un sagaidāms, ka KJP plānošanas perioda beigās atlikušo kļūdu īpatsvara mērķis 2 % apmērā netiks sasniegts. Lai turpmāk samazinātu atlikušo kļūdu īpatsvaru IKT PAP jomā, ģenerāldirektorāts turpinās veikt ex post revīzijas saskaņā ar savu ex post kontroles stratēģiju attiecībā uz izdevumiem, kas nav saistīti ar pētniecību (42 revīzijas, kas uzsāktas 2014. gadā), un sniegt ieteikumus un atsauksmes dalībniekiem un sertificētajiem revidentiem, lai novērstu kļūdu pieļaušanu.

3.1.2.Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektors izteica atrunas par nopietniem trūkumiem konkrētu darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmu galvenajos aspektos, proti:

finanšu atrunu par 2007.–2013. gada ERAF un Kohēzijas fonda 77 darbības programmām saistībā ar 12 dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām. Atrunas kvantifikācija atbilst 0,5 % no ERAF/Kohēzijas fonda starpposma maksājumiem 2014. gadā;

otru finanšu atrunu par divām Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) programmām (attiecībā uz Turciju un Adrijas jūras reģionu), kas atbilst 7 % no starpposma maksājumiem 2014. gadā; un

ar reputāciju saistītu atrunu par 2000.–2006. gada ERAF/Kohēzijas fonda pārvaldības un kontroles sistēmām 2014. gadā attiecībā uz trīs programmām (divām Itālijā un vienu Īrijā) un par divām Kohēzijas fonda atbalstītām transporta nozarēm (Rumānijā un Bulgārijā), taču bez finansiālas ietekmes.

Katrā gadījumā, lai pārliecinātos, ka tiek īstenoti vajadzīgie korektīvie pasākumi, ir veikta vai plānota noteikta darbība. Šos korektīvos pasākumus veido ļoti stingra maksājumu pārtraukšanas un apturēšanas politika, lai aizsargātu ES līdzekļus. Maksājumi tiks atsākti, tikai pamatojoties uz pierādījumiem, ka vajadzības gadījumā korektīvie pasākumi, tostarp finanšu korekcijas, ir tikuši pilnībā īstenoti. Attiecībā uz 2000.–2006. gada plānošanas periodu katrā gadījumā ir veikta noteikta darbība un slēgšanas procesa ietvaros notiek finanšu korekciju procedūra.

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektors saglabāja divas atrunas par nopietniem trūkumiem konkrētu darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmu galvenajos aspektos:

galvenā atruna ir finanšu atruna par 2007.–2013. gada ESF 2014. gadā attiecībā uz 36 darbības programmām 11 dalībvalstīs (Beļģijā, Čehijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē). Tiek lēsts, ka riskam pakļautā summa attiecībā uz 2007.–2013. gada atrunu ir 1,7 % no 2007.–2013. gada ESF starpposma maksājumiem 2014. gadā; un

otrā atruna ir ar reputāciju saistīta atruna par 2000.–2006. gada ESF 2014. gadā attiecībā uz septiņām darbības programmām Francijā, Itālijā un Spānijā.

Attiecībā uz 2000.–2006. gada plānošanas periodu nepastāv finanšu risks, jo galīgie maksājumi netiks veikti, kamēr nebūs atrisināti visi jautājumi un nebūs panākta vienošanās ar dalībvalstīm par piemērojamās finanšu korekcijas līmeni. Komisija ir veikusi konkrētus pasākumus saistībā ar katru programmu, lai pārliecinātos, ka ir īstenoti vajadzīgie korektīvie pasākumi. Lai aizsargātu ES līdzekļus, šo pasākumu pamatā ir stingra maksājumu pārtraukšanas un apturēšanas politika un vajadzīgo finanšu korekciju īstenošana, taču Komisija turpinās arī aktīvi veicināt priekšrocības, ko attiecībā uz ESF sniedz vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana.

Galvenā jaunā atruna 2014. gadā attiecas uz Grieķiju, kur kļūdu īpatsvars attiecībā uz četrām ESF darbības programmām ir provizoriski aplēsts 5 % apmērā. Grieķijas visas programmas pašlaik ir iekļautas atrunu sarakstā, un piesardzības apsvērumu dēļ maksājumi netiek veikti, kamēr notiek apspriedes ar Eiropas Revīzijas palātu un Grieķijas iestādēm.

3.1.3.Ilgtspējīga izaugsme — dabas resursi

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD) saglabāja savas atrunas par:

konkrētiem ELGF tirgus pasākumiem attiecībā uz atbalsta shēmām sešās dalībvalstīs (Austrijā, Francijā, Nīderlandē, Polijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē), savukārt jaunas atrunas tika ieviestas attiecībā uz Franciju (par papildu pasākumu) un Rumāniju. Riskam pakļautā summa atbilst 3,13 % no veiktajiem izdevumiem. Uz vietas veicot pārbaudes, Komisija konstatēja trūkumus vairumā pasākumu. Atrunas pamatā, kas attiecās uz skolu piena programmām Francijā, bija augsts dalībvalsts iestādes paziņoto kļūdu īpatsvars. Visos gadījumos vajadzīgie korektīvie pasākumi ir noteikti un paziņoti dalībvalstīm;

ELGF tiešajiem maksājumiem, kas tiek veikti ar 15 maksājumu aģentūru starpniecību sešās dalībvalstīs (Spānijā (10), Francijā, Apvienotajā Karalistē (Anglijā), Grieķijā, Ungārijā un Portugālē). Riskam pakļautā summa atbilst 2 % no veiktajiem izdevumiem. Tā kā Komisija pati bija konstatējusi trūkumus, vajadzīgais korektīvais pasākums jau ir noteikts un paziņots dalībvalstīm;

ELFLA izdevumiem attiecībā uz 22 maksājumu aģentūrām 14 dalībvalstīs, kā arī tika ieviestas sešas jaunas atrunas. Kopā 2014. gadā ir 28 atrunas, kas attiecas uz 16 dalībvalstīm (Bulgāriju, Vāciju (3), Dāniju, Spāniju (6), Franciju (2), Lielbritāniju (2), Grieķiju, Ungāriju, Itāliju (4), Lietuvu, Latviju, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Rumāniju un Zviedriju). Riskam pakļautā summa atbilst 4,76 % no veiktajiem izdevumiem. Tā kā Komisija pati bija konstatējusi trūkumus, vajadzīgais korektīvais pasākums jau ir noteikts un paziņots dalībvalstīm; un

Turcijas izdevumiem saistībā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu lauku attīstībai (IPARD). Riskam pakļautā summa atbilst 3,2 % no kopējiem IPARD izdevumiem. Vajadzīgais korektīvais pasākums ir jau noteikts un paziņots Turcijas iestādēm. Vajadzības gadījumā AGRI ĢD veiks korektīvu pasākumu, piemērojot neto finanšu korekcijas, lai atgūtu neattiecināmus izdevumus.

Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore saglabāja savu atrunu par Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) pārvaldības un kontroles sistēmām (Vācijas (Mecklenburg-Vorpommeren), Itālijas, Nīderlandes, Polijas un Rumānijas deklarēto izdevumu attiecināmība). Maksājumi attiecībā uz minētajām piecām programmām ir pārtraukti. Katram gadījumam tiek izstrādāts rīcības plāns, norādot pasākumus un termiņus to nepilnību novēršanai, kas radīja kļūdas. Maksājumi tiks atsākti tikai tad, kad tiks pienācīgi atrisināti šie jautājumi. Riskam pakļautā summa attiecībā uz šīm programmām veido tikai 1,26 % no kopējiem EZF maksājumiem 2014. gadā. 

Klimata politikas ģenerāldirektors (CLIMA ĢD) saglabāja savu ar reputāciju saistīto atrunu attiecībā uz atlikušajām būtiskajām nepilnībām drošības jomā, kas konstatētas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) reģistrā. Pēc organizētajiem kiberuzbrukumiem dažiem valstu reģistriem laikposmā no 2010. gada novembra līdz 2011. gada janvārim kāds operators Tiesā iesniedza sūdzību pret Komisiju par kvotu zādzību. Tādēļ CLIMA ĢD darbības pārskatā radās neparedzētas saistības 16,2 miljonu euro apmērā. Pašlaik notiek tiesvedība.

Drošības pasākumi, kurus CLIMA ĢD, Informātikas ģenerāldirektorāts (DIGIT ĢD) un Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts (HR ĢD) noteica pēc ES ETS reģistra sākotnējā riska izvērtējuma, pašlaik ir tikai daļēji īstenoti. Oficiālā padziļinātā riska novērtējumā, kas pabeigts 2014. gadā, tika noteikti papildu drošības pasākumi, lai samazinātu risku līdz pieņemamam līmenim. Līdz 2016. gadam laicīga un sekmīga rīcības plāna īstenošana, ievērojot IRD revīzijas ziņojumu par ES ETS sistēmas pārvaldību un drošību, nodrošinātu pamatotu ticamību, ka jebkura veiksmīga kiberuzbrukuma atlikušais risks būs samazināts līdz pieņemam līmenim.

3.1.4.Drošība un pilsonība

Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektors varēja atcelt savu atrunu par dalībvalstu izmaksu pieprasījumu precizitāti saistībā ar dzīvnieku slimību apkarošanu un programmu uzraudzību pārtikas un barības politikas jomā. Ģenerāldirektors jau ir veicis vairākus nepilnību novēršanas pasākumus, lai minētajā jomā samazinātu kļūdu īpatsvaru. Visu pasākumu kumulatīvā ietekme samazināja kļūdu īpatsvaru, kas tagad nepārsniedz 2 % līmeni.

3.1.5.Globālā Eiropa

Ārpolitikas instrumentu dienests (FPI) izteica jaunu atrunu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) atlikušo kļūdu īpatsvaru, kas ir 2,13 %. Pamatojoties uz veiktajiem ex post kontroles pasākumiem, KĀDP budžetā attiecībā uz ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos ir konstatēts augsts kļūdu īpatsvars.

FPI analizē iespēju atgūt no diviem saņēmējiem neattiecināmās summas, ņemot vērā to, ka citādi šie projekti jau būtu veiksmīgi pabeigti. Dienests arī analizē, kā tas turpmāk varētu izvairīties no līdzīgām kļūdām, piemēram, uzlabojot dotāciju nolīgumu veidnes, jo īpaši attiecībā uz prasībām, kas paredzētas apliecinošajiem dokumentiem un iekāpšanas kartēm kā pierādījumiem par ceļojumu.

Attīstības un sadarbības ģenerāldirektors — EuropeAid (DEVCO ĢD) saglabāja savu vispārējo atrunu, t. i., atrunu, kas attiecas uz visām darbībām un pārvaldības cikliem, jo vispārējais atlikušo kļūdu īpatsvars, ņemot vērā attiecīgo darījumu likumību un pareizību, 2014. gadā bija 2,81 % (2013. gadā — 3,35 % un 2012. gadā — 3,63 %). DEVCO ĢD pārvalda — tieši (no galvenā biroja vai delegācijām) un netieši (ar starptautiskām organizācijām vai citām aģentūrām un struktūrām) — Eiropas Attīstības fondu (EAF) un sešus citus instrumentus ar atšķirīgiem juridiskiem pamatiem, atsauces dokumentiem un pārvaldības pasākumiem. Darbības ietver dotācijas, publisko iepirkumu, ieguldījuma fondus un administratīvos un atbalsta izdevumus. Apvienojumā ar ģeogrāfisko faktoru (darbības valstīs un reģionos ar zemu attīstības līmeni, nepietiekamu infrastruktūru un vāju pārvaldību) rodas kompleksa matrica, kas nosaka katras finanšu operāciju apakškopas riska profilu un nepieciešamību īstenot efektīvus preventīvos kontroles pasākumus.

Kaut arī DEVCO ĢD pielāgo savu kontroles stratēģiju darbību vispārīgajam raksturojumam un izmanto kontroles rezultātus, lai iegūtu detalizētākus, ar kļūdām saistītus datus par dažādiem instrumentiem un jomām, tas nenodrošina diferencētu ticamību. Šā iemesla dēļ pēdējo trīs gadu laikā DEVCO ĢD ir izteicis atrunu, kas attiecas uz visām tā darbībām.

Komisija pauž bažas, ka šīs vispārējās atrunas plašais tvērums var ietekmēt DEVCO ĢD ticamības deklarācijas kopējo stāvokli.

Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektors izteica divas jaunas atrunas par:

atlikušo kļūdu īpatsvaru attiecībā uz saņēmējvalstu īstenoto netiešo pārvaldību (IBMC), kurš pārsniedza 2 % būtiskuma līmeni (2,67 %). Ģenerāldirektorāts turpina atgūt līdzekļus saistībā ar kļūdām un pārkāpumiem. Saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu ģenerāldirektorāts ir ievērojami samazinājis saņēmējvalstīm paredzētā priekšfinansējuma apmēru. Tas jo īpaši attiecas uz netiešās pārvaldības režīmu, kā arī ļaus samazināt finanšu risku; un

kaitējumu Komisijas reputācijai sakarā ar nepilnību, kas konstatēta papildizmaksu atzīšanas procedūrās, kuras netieši pārvalda pilnvarotās struktūras (IMEE), nevis saņēmējvalstis. Iekšējās pārbaudēs tika atklāts, ka atsevišķos gadījumos izmaksas, par kurām paziņoja darbuzņēmēji, kas noslēguši līgumus atbilstīgi pilnvaroto struktūru īstenotajai netiešajai pārvaldībai, netika sistemātiski reģistrētas kā izmaksas uzkrājumu grāmatvedības sistēmā. Sakarā ar iekšējās kontroles sistēmā konstatēto nepilnību grāmatvedības uzskaitē papildizmaksas ir būtiski pazeminātas. Mācības kā korektīvs pasākums 2015. gadā būs pieejamas visiem kredītrīkotājiem ar pastarpināti deleģētām pilnvarām un to darbiniekiem, lai varētu paskaidrot noteikumus par papildizmaksu atzīšanu un priekšfinansējuma noskaidrošanu. Attiecīgā summa tiek lēsta 150 miljonu euro apmērā. Tomēr pārskatu ticamība netika ietekmēta, jo pārskatos tika izdarītas vajadzīgās korekcijas, veicot gada noslēguma ierakstus.

3.1.6.Administrācija

Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektors (HR ĢD), ņemot vērā Revīzijas palātas konstatējumus, saglabāja savu ar reputāciju saistīto atrunu par Eiropas skolu 2012. gada pārskatiem un konstatētajām neatbilstībām, kas saistītas ar iespējamu krāpšanu vienā no skolām.

HR ĢD jau ir veicis pasākumus atbilstīgi pašreizējai pārvaldības sistēmai, tostarp ilgstoši uzstājis nekavējoties īstenot Revīzijas palātas un IRD ieteikumus.

Konkrētie pasākumi, kas veikti 2014. gadā, ir:

Eiropas skolu konsultācija par vajadzīgajiem grozījumiem Finanšu regulā, lai izstrādātu tiesisko regulējumu uzkrājumu grāmatvedības ieviešanai, iepirkumu un maksājumu noteikumu atjaunināšanai, iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai un tam, lai tiktu nodrošināts, ka Eiropas skolu sistēma ir Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) jurisdikcijā; un

Komisijas amatpersonas norīkojums atbalstīt pareizas finanšu pārvaldības un efektīvas grāmatvedības sistēmas īstenošanu.

3.2.Iekšējā revīzijas darba ticamība

Komisijas pārliecības pamatā ir Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) un iekšējās revīzijas struktūru (IRS) paveiktais darbs, to galvenie konstatējumi un ieteikumi un Revīzijas progresa komitejas (RPK) informācija. RPK atbalsta Komisiju, nodrošinot iekšējo revidentu neatkarību un to, ka revīzijas ieteikumi tiek ņemti vērā un saņem pienācīgu pēckontroli.

IRD savā 2014. gada iekšējās revīzijas ziņojumā saskaņā ar Finanšu regulas 99. panta 3. punktu izdarīja secinājumus par 2014. gadā pabeigtajām lietderības revīzijām, atsaucās uz 2014. gada finanšu pārvaldības vispārīgo atzinumu un ziņoja par revīzijas ieteikumu īstenošanas gaitu.

Līdz 2014. gada beigām revidējamās vienības ņēma vērā 689 (78 %) no pieņemtajiem ieteikumiem, kas sniegti 2010.–2014. gadā, lai tie tiktu īstenoti. No 195 ieteikumiem (22 %), kas joprojām tiek īstenoti, neviens nav klasificēts kā kritisks, bet 87 ieteikumi klasificēti kā ļoti svarīgi. 2014. gada beigās no 87 ieteikumiem, kas novērtēti kā ļoti svarīgi, 17 ieteikumu īstenošana kavējās ilgāk par sešiem mēnešiem; tas veido 2 % no to ieteikumu kopējā skaita, kas pieņemti pēdējo piecu gadu laikā. IRD turpmākais darbs apstiprināja, ka kopumā ieteikumi tiek īstenoti apmierinoši un kontroles sistēmas revidētajos dienestos uzlabojas. IRD secināja, ka revidējamās vienības ir efektīvi īstenojušas 95 % no ieteikumiem, kas ņemti vērā šajā periodā.

IRD veica arī revīzijas attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam 28 , ekonomikas jaunās pārvaldības (Komisijas dienestos) 29 , ārējā atbalsta un informācijas tehnoloģiju (IT) 30 lietderību.

Komisijas iekšējais revidents iesniedza arī vispārīgu atzinumu, kas galvenokārt pamatojas uz paša darbu un iekšējās revīzijas struktūru darbu un kurā galvenā uzmanība veltīta finanšu pārvaldībai. Viņš uzskatīja, ka 2014. gadā Komisija ieviesa pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras, kuras, kopumā ņemot, ir piemērotas sniegt pamatotu ticamību par tās finanšu mērķu sasniegšanu. Tomēr šis vispārīgais atzinums ir papildināts ar atrunām, ko izteikuši deleģētie kredītrīkotāji savos gada darbības pārskatos.

Nonākot pie šā atzinuma, IRD ņēma vērā to aplēsto summu kopīgo ietekmi, kas ir pakļautas riskam, kā norādīts gada darbības pārskatos, ņemot vērā koriģējošo kapacitāti, ko apliecina iepriekšējās finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi. Ņemot vērā iepriekšējo finanšu korekciju un atgūto līdzekļu apmēru un pieņemot, ka 2014. gada maksājumiem korekcijas tiks veiktas salīdzināmā līmenī, ES budžets ir pienācīgi pasargāts kopumā (tas var neattiekties uz atsevišķām politikas jomām) un laika gaitā (reizēm dažus gadus vēlāk).

Iekšējais revidents pievienoja “uzsvēruma” punktu, kurā aplūkoti trīs jautājumi, kam jāvelta īpaša uzmanība, proti:

I)ir jāpastiprina iekšējās kontroles sistēmas attiecībā uz pētniecības pamatprogrammu (2007.–2013. gads) budžeta izpildi, jo īpaši, lai varētu labāk risināt uzraudzības problēmas saistībā ar kopuzņēmumiem un LESD 185. pantā minētajām struktūrām un efektīvāk novērst un atklāt iespējamo krāpšanu. Šis jautājums ir jāskata ne tikai saistībā ar FP7 maksājumiem turpmākajos gados, bet arī ņemot vērā 2014.–2020. gada DFS programmu “Apvārsnis 2020”, kurai ir palielināts budžets, kuras īstenošana ir uzticēta kopuzņēmumiem un LESD 185. pantā minētajām struktūrām un par kuru ir pilnībā atbildīga Komisija, un Komisijas stabilo prioritāti — cīņu pret krāpšanu;

II)daudzgadu finanšu shēmas (2014.–2020. gadam) jaunajos tiesību aktos minētie attiecināmības noteikumi joprojām ir sarežģīti un daudzslāņaini, un tie pilnīgi visi varētu radīt dalībvalstīm interpretācijas problēmas un galu galā palielināt kļūdu risku. Jau jaunā plānošanas perioda pašā sākumā IRD ir noteicis galvenās jomas, kas jāuzlabo ģenerāldirektorātu kontroles un uzraudzības sistēmās, kā arī tas ļoti rūpīgi sekos līdzi to virzībai, īstenojot mērķtiecīgas revīzijas 2015. gadā un turpmākajos gados;

III)finanšu instrumenti ir sarežģīti instrumenti, un, lai tie būtu pievilcīgi dalībvalstīm, ir jāīsteno ievērojami spējas stiprināšanas centieni, lai attīstītu tehniskas zināšanas gan Komisijas, gan dalībvalstu līmenī. Ģenerāldirektorātiem ir arī jānovērš riski, kas saistīti ar tādu tiesību normu praktisku piemērošanu, kuras ir dažādi interpretējamas, sniedzot norādes darbiniekiem un dalībvalstīm, kā arī veicot revīziju un īstenojot kontroles stratēģijas.

Saskaņā ar pārskatītās Finanšu regulas 99. panta 5. punktu kopsavilkumu par iekšējā revidenta darbu pārsūtīs budžeta izpildes apstiprinātājiestādei.

4.    Secinājums

(1)  Pārskatītā Finanšu regula stājās spēkā 2013. gada janvārī.Finanšu regula: Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).Piemērošanas noteikumi: Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(2)  ABAC ir uzkrājumu grāmatvedības sistēma, ko izmanto Komisija.

(3)  MVU — mazie un vidējie uzņēmumi;
NVO — nevalstiskās organizācijas.

(4)  Kohēzijas politikas neto finanšu korekcijas attiecas tikai uz 2014.–2020. gadu.

(5)  Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549.–607. lpp.).

(7)  Attiecībā uz REGIO ĢD revīzijas darbs bija īpaši vērsts uz valsts revīzijas rezultātu un paziņoto kļūdu īpatsvara ticamības novērtēšanu (izmantojot aptauju “Review of the audit authorities” (“Pārskats par revīzijas iestādēm”) un izvērtējot dokumentus), kā arī uz paziņoto atsaukto un atgūto summu ticamības novērtēšanu (pamatojoties uz risku balstītām revīzijām, kas veiktas uz vietas, kā arī uz konsekventām dokumentu pārbaudēm).

(8)  Pēc šā darba paveikšanas REGIO ĢD uzskatīja, ka aptuveni 15 % no dalībvalstu paziņotajām atsauktajām un atgūtajām summām nebija ticami, un tādēļ tie netika iekļauti kumulatīvā atlikušā riska aprēķinā 2014. gada darbības pārskatā.

(9)  Sk. definīcijas 3. pielikumā.

(10)  Tās balstās uz datiem, kas norādīti konsolidēto finanšu pārskatu 6. piezīmē (“ES budžeta aizsardzība”). Lai nodrošinātu, ka aplēstās nākotnes korekcijas attiecas tikai uz kontrolēm, kuras īstenotas pēc maksājuma veikšanas, vairāki dienesti minētos datus pielāgoja, samazinot korekcijas un atgūtos līdzekļus, kuri nebija ex-post kontroļu rezultāti. Attiecībā uz lauksaimniecību par pamatu tika izmantots trīs gadu ilgs periods, kurā netika ņemta vērā savstarpējā atbilstība, jo to uzskatīja par atbilstošāko pārskata periodu.

(11)  Piemēram, ja saņēmējs deklarē izdevumus nepareizajā pārskata periodā vai deklarē neattiecināmus izdevumus, bet deklarēto attiecināmo izmaksu kopsumma joprojām pārsniedz ES ieguldījumu maksimālo apjomu (un tādēļ nav finansiālas ietekmes).

(12)  2. pielikuma tabulās ir dots saraksts ar dienestiem, kas iekļauti katrā jomā, un attiecīgajām summām. Kopējo izdevumu pamatā ir 2014. gadā “veiktie maksājumi”, kā norādīts gada darbības pārskatu 3. pielikumā (2. tabula). Šie rādītāji izriet no provizoriskiem 2014. gada grāmatvedības datiem, kuri pieejami no 2015. gada 31. marta un kuri var tikt pārskatīti. Izdevumu sadalījums starp dienestiem ir saskaņots ar pienākumiem, kas Komisijas iekšējos noteikumos paredzēti deleģētajiem kredītrīkotājiem.

(13) Vairāki dienesti aplēsa savu kopējo riskam pakļauto summu attiecīgajam gadam, to izsakot kā intervālu, atkarībā no izmantotās metodoloģijas, balstoties uz pieejamajiem datiem. Lūdzam skatīt dažādos gada darbības pārskatus.

(14)  Tostarp HOME ĢD.

(15)  Attiecībā uz DEVCO ĢD kopējos izdevumos ir ietverti ES budžeta (3 844 miljoni euro) un Eiropas Attīstības fonda (EAF) izdevumi (3 671 miljons euro). DEVCO ĢD ziņoja, ka riskam pakļautās summas un koriģējošās kapacitātes aplēses tika palielinātas, jo 2014. gada izdevumiem tika piemērota vidējā koriģējošā kapacitāte kopš 2009. gada.

(16)  Jaunās atrunas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (pārvalda Ārpolitikas instrumentu dienests — FPI), IPA/CARDS/PHARE — saņēmējvalstu īstenoto netiešo pārvaldību (IMBC) un citu pilnvaroto struktūru īstenoto netiešo pārvaldību (IMEE) (abas jomas pārvalda ELARG ĢD) un Konkurences un jauninājumu pamatprogrammas (KJP) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) politikas atbalsta programmu (pārvalda Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CNECT ĢD)).

(17)  SANCO ĢD atcēla savu atrunu par dzīvnieku slimību apkarošanu un programmu uzraudzību pārtikas un barības politikas jomā.

(18)  Lai atrunu atceltu, deleģētajiem kredītrīkotājiem tika lūgts pierādīt, ka nepilnības ir efektīvi novērstas.

(19)  Skaidrības labad REGIO ĢD sadalīja savu atkārtoto atrunu par ERAF/kohēziju/IPA divās atrunās — viena attiecas uz ERAF/kohēziju, bet otra — uz IPA.

(20)  Tostarp EAF.

(21)  Izņemot dalīto pārvaldību, kur paziņotajās summās nav ietvertas finanšu korekcijas un atgūtie līdzekļi.

(22)  2. pielikuma tabulās ir dots saraksts ar dienestiem, kas iekļauti katrā jomā, un attiecīgajām summām. Kopējo izdevumu pamatā ir 2014. gadā “veiktie maksājumi”, kā norādīts katra gada darbības pārskata 3. pielikumā (2. tabula). Šie rādītāji izriet no provizoriskiem 2014. gada grāmatvedības datiem, kas pieejami no 2015. gada 31. marta un kas var tikt pārskatīti. Izdevumi ir sadalīti starp dienestiem saskaņā ar deleģēto kredītrīkotāju pienākumiem atbilstīgi Komisijas iekšējiem noteikumiem.

(23) Atrunu darbības joma ietver izdevumus, kas īstenoti, izmantojot pārvaldības un kontroles sistēmu, uz kuru attiecas ziņotās nepilnības.

(24)  Kopējā riskam pakļautā summa ir riskam pakļautās summas aplēse par visiem izdevumiem. Tā ietver atrunā ietverto riskam pakļauto summu un aplēsi par tādu izdevumu kļūdu, kurus neietekmē atrunas, un šis rādītājs var sasniegt līdz pat 2% atkarībā no konkrētās situācijas vai programmas.

(25)  Norādītā summa 27 255 miljonu euro apmērā atspoguļo izdevumus, ko pārvalda kontroles sistēmas, par kurām ir izteikta atruna un kuru dēļ AGRI ĢD ir rūpīgi pārbaudījis pārvaldības un kontroles sistēmu. Tas nozīmē, ka notiek atbilstības pārbaudes procedūras, lai aizsargātu ES budžetu, kā arī AGRI ĢD uzrauga korektīvos pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic vajadzības gadījumā.

(26)  Tostarp HOME ĢD.

(27)  Attiecībā uz DEVCO ĢD kopējos izdevumos ir ietverti ES budžeta (3 844 miljoni euro) un Eiropas Attīstības fonda (EAF) izdevumi (3 671 miljons euro).

(28)  IRD secināja, ka saistībā ar vairāku programmu juridiskajiem tekstiem pastāv risks, kas radās jau likumdošanas procesā un kas ģenerāldirektorātiem ir jāsamazina pārvaldības un kontroles sistēmu izstrādē un īstenošanā.

(29)  IRD izdarīja pozitīvu secinājumu par veiktajām revīzijām, uzsverot tikai dažas jomas, kam vajadzīgi turpmāki uzlabojumi.

(30)  IRD secināja, ka Komisijas dienestiem jānodrošina, lai lietotāju vajadzības tiktu pareizi noteiktas un pienācīgi — laicīgi un pieejamā budžeta ietvaros — apmierinātas, un ka Komisija ļoti lietderīgi izmanto līdzekļus no saviem IT ieguldījumiem.