(-1)

Īstenojot Savienības politiku un ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, būtu jāgarantē augsts cilvēku veselības un patērētāju aizsardzības līmenis, kā arī augsts dzīvnieku labturības un vides aizsardzības līmenis. Vienmēr būtu jāpiemēro piesardzības princips, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002  (3) . [Gr. 2]

(1)

Dzīvnieku klonēšana neatbilst Padomes Direktīvai 98/58/EK (4) , kurā noteikti obligātie labturības standarti attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo un audzēto dzīvnieku aizsardzību. Tajā Direktīvā 98/58/EK dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka lauksaimniecības dzīvniekiem netiek nodarītas nevajadzīgas sāpes, ciešanas vai radīti savainojumi. Ja klonēšana nodara nevajadzīgas sāpes, ciešanas vai rada savainojumus, dalībvalstij jārīkojas valsts līmenī, lai to novērstu. , proti, tās pielikuma 20. punktā ir noteikts, ka “nedrīkst praktizēt tādu dabisku vai mākslīgu vairošanu vai dzīvnieku vaislošanas paņēmienus, kas izraisa vai var izraisīt ciešanas un savainojumus jebkuram no attiecīgajiem dzīvniekiem” . Dažādas valstu pieejas dzīvnieku klonēšanai vai dzīvnieku klonēšanas rezultātā iegūtu produktu izmantošana varētu radīt tirgus darbības traucējumus.. Tāpēc ir jānodrošina, lai uz visām dzīvu un no dzīvniekiem iegūtu produktu ražošanā un izplatīšanā iesaistītajām personām visā Savienībā attiektos vienādi nosacījumi. [Gr. 3]

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) savā 2008. gada atzinumā par dzīvnieku klonēšanu  (5) secinājusi, ka “ievērojamai daļai klonēto dzīvnieku ir konstatēta nelabvēlīga ietekme uz veselību un labturību, bieži vien ar smagām sekām un letālu iznākumu”. EFSA jo īpaši ir apstiprinājusi, ka klonēšanā izmantotās surogātmātes īpaši cieš no placentas disfunkcijas, kas palielina spontāno abortu iespējamību (6) un potenciāli kaitē to veselībai. Tas cita starpā samazina klonēšanas metodes efektivitāti (6–15 % liellopu un 6 % cūku sugu dzīvniekiem) un palielina nepieciešamību implantēt embriju klonus vairākās mātītēs, lai iegūtu vienu klonu. Turklāt klonu anomāliju un pēcnācēja neierastā lieluma dēļ var rasties dzemdību sarežģījumi un iestāties jaundzimušo nāve. Klonēšanas metodei visos attīstības posmos ir raksturīgs augsts mirstības līmenis  (7). [Gr. 4]

(2.a)

Attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu EFSA uzsvēra, ka ir svarīgi apzināties, ka datubāze ir nepilnīga, un savā 2008. gada atzinumā par dzīvnieku klonēšanu secināja: “Nenoteiktības riska novērtējumā rada ierobežotais pieejamo pētījumu skaits, izpētīto paraugu nelielais apjoms un — kopumā — tas, ka nav vienotas pieejas, kas nodrošinātu iespēju apmierinoši risināt šim atzinumam būtiskus jautājumus.” EFSA apgalvoja, piemēram, ka nav pietiekamas informācijas par klonu imūnkompetenci, un ierosināja — ja tiktu atklāti pierādījumi, ka kloniem ir samazināta imūnkompetence, būtu jāizpēta “vai un ciktāl klonu vai to pirmās paaudzes pēcnācēju gaļa un piens varētu pastiprināt transmisīvu aģentu iedarbību uz cilvēkiem.” [Gr. 5]

(2.b)

EFSA ir norādījusi, ka nav pieejama pietiekama informācija par potenciālo ietekmi uz vidi, bet jautājumā par iespējamo ietekmi uz ģenētisko daudzveidību EFSA vērsa uzmanību uz to, ka ierobežota skaita dzīvnieku pārmērīgai izmantošanai ciltsdarba programmās varētu būt netieša ietekme un ka kāda genotipa palielināta homogenitāte dzīvnieku populācijā var palielināt šīs populācijas uzņēmību pret slimībām un citiem riskiem. [Gr. 6]

(2.c)

Īpašajā ziņojumā, ko 2008. gadā sagatavojusi Eiropas grupa par dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētiku  (8) , apšaubīts, ka dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanas nolūkā ir attaisnojama, “ņemot vērā ciešanas un veselības problēmas, kas patlaban tiek radītas surogātmātēm un dzīvnieku kloniem”. [Gr. 7]

(2.d)

Viens no Savienības vienotās lauksaimniecības politikas mērķiem, kas ietverts Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantā, ir “celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panākot lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību”. Ar šo mērķi cita starpā ir paredzēts uzlabot ražošanu, un attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas racionālu attīstību tas nozīmē optimāli izmantot ražošanas faktorus, proti, nodrošināt atbilstīgu ražošanu tirdzniecības nolūkā, ņemot vērā patērētāju intereses. [Gr. 8]

(2.e)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru  (9) LESD 43. pants ir atbilstīgs juridisks pamats jebkuram tādam tiesību aktam par LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību, kurš veicina viena vai vairāku LESD 39. pantā paredzēto kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanu. Pat ja šādi tiesību akti būtu vērsti uz mērķiem, kas nav kopējās lauksaimniecības politikas mērķi un kas, nepastāvot īpašiem noteikumiem, tiktu īstenoti, balstoties uz LESD 114. pantu, var būt jāsaskaņo valstu tiesību aktu noteikumi šajā jomā bez nepieciešamības piemērot 114. pantu. Turklāt saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku veiktie pasākumi var skart arī attiecīgo produktu importu. [Gr. 9]

(2.f)

Kā skaidri un konsekventi apliecināts patērētāju vidū veiktos pētījumos, vairākumam Savienības iedzīvotāju nav pieņemama klonēšana lauksaimniecības vajadzībām, tostarp dzīvnieku labturības un vispārēju ētisku apsvērumu dēļ  (10) . Klonēšana lauksaimniecības vajadzībām varētu novest pie dzīvnieku klonu vai to pēcnācēju nonākšanas pārtikas apritē. Patērētāji stingri iestājas pret tādas pārtikas patērēšanu, kura ir iegūta no dzīvnieku koniem vai no to pēcnācējiem. [Gr. 10]

(2.g)

Dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanai apdraud Eiropas lauksaimniecības modeļa pamatbūtību, jo tā pamatā ir produktu kvalitāte, pārtikas nekaitīgums, patērētāju veselība, stingri dzīvnieku labturības noteikumi, kā arī saudzējoša attieksme pret vidi. [Gr. 11]

(3)

Ņemot vērā Savienības kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, neseno EFSA zinātnisko novērtējumu rezultātus un Līguma , kuru pamatā ir pieejamie pētījumi, LESD 13. pantā paredzētās dzīvnieku labturības prasības, un iedzīvotāju bažas, ir lietderīgi pagaidām aizliegt izmantot klonēšanu, lai iegūtu konkrētu sugu dzīvniekus lauksaimniecības vajadzībām, un laist tirgū dzīvniekus un produktus, kas ir iegūti, izmantojot klonēšanas metodi . [Gr. 12]

(3.a)

Dzīvnieku klonus neiegūst, lai tos izmantotu gaļas vai piena ražošanā, bet gan to reproduktīvo produktu izmantošanai pavairošanas nolūkā. Dzimumvairošanās ceļā iegūtie dzīvnieku klonu pēcnācēji kļūst par dzīvniekiem, kurus izmanto pārtikas ražošanai. Lai gan klonētu dzīvnieku pēcnācēju labturība šķietami nerada bažas, jo šie dzīvnieki dzimuši parastajā dzimumvairošanās ceļā, šo pēcnācēju priekštečiem jābūt klonētiem dzīvniekiem, tādējādi radot ievērojamas bažas par dzīvnieku labturību un ētikas normu ievērošanu. Tādēļ to pasākumu darbības jomā, kuru mērķis ir risināt jautājumus, kas saistīti ar dzīvnieku labturības problēmu un patērētāju attieksmi pret klonēšanu, būtu jāiekļauj reproduktīvie produkti, kas iegūti no dzīvnieku kloniem, dzīvnieku klonu pēcnācēji, kā arī produkti, kas iegūti no dzīvnieku klonu pēcnācējiem. [Gr. 13]

(4)

Patlaban lauksaimniecības vajadzībām visticamāk varētu tikt klonēti liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieki. Tāpēc šis direktīvas darbības joma jāattiecina uz šo piecu sugu dzīvnieku klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām. [Gr. 14]

(4.a)

Attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību saistībā ar aizliegumu izmantot klonēšanu un lai ņemtu vērā patērētāju uzskatus saistībā ar klonēšanu, cita starpā par dzīvnieku labturību, plašu zinātnisku pētījumu trūkumu un vispārīgiem ētiskiem apsvērumiem, būtu jānodrošina, ka pārtika, kas ražota no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem, nenonāk pārtikas apritē. Mazāk ierobežojoši pasākumi, piemēram, pārtikas marķēšana, pilnībā nenovērstu iedzīvotāju bažas, jo joprojām būtu atļauta tādas pārtikas tirdzniecība, kas ir ražota, izmantojot metodes, kas dzīvniekiem rada ciešanas. [Gr. 15]

(4.b)

Klonēšanas izmantošana dzīvnieku audzēšanā lauksaimniecības vajadzībām jau notiek vairākās trešās valstīs. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002 pārtikai, kas ir importēta no trešām valstīm un paredzēta laišanai tirgū Savienībā, ir jāatbilst attiecīgajām Savienības pārtikas jomas tiesību aktu prasībām vai Savienības atzītiem nosacījumiem, kas ir vismaz ekvivalenti minētajām prasībām. Tādēļ būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nepieļautu to, ka Savienībā no trešām valstīm tiek importēti dzīvnieku kloni un to pēcnācēji, kā arī produkti, kas ir iegūti no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem. Komisijai būtu jāpapildina attiecīgie tiesību akti zootehnikas un dzīvnieku veselības jomā, kā arī jāierosina tajos grozījumi, lai nodrošinātu, ka dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes pārtikai un barībai pievienotajos importa sertifikātos būtu norādīts, vai tie ir iegūti no dzīvnieku kloniem vai to pēcnācējiem. [Gr. 16]

(4.c)

Dzīvnieku kloni, embriju kloni, dzīvnieku klonu pēcnācēji, dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvie produkti un no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem iegūta pārtika vai barība nevar tikt pielīdzināta dzīvniekiem, embrijiem, reproduktīvajiem produktiem, pārtikai un barībai, kas nav iegūta, izmantojot klonēšanas metodi Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) III panta 4. punkta nozīmē. Turklāt aizliegums klonēt dzīvniekus, laist tirgū un importēt dzīvnieku klonus, embriju klonus, dzīvnieku klonu pēcnācējus, dzīvnieku klonus, to pēcnācēju reproduktīvos produktus un pārtiku no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem ir pasākums, kas nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrības morāli un dzīvnieku veselību GATT XX panta nozīmē. [Gr. 17]

(4.d)

Būtu jānodrošina, lai ar tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem pašlaik notiek sarunas, netiktu sekmēta tādu metožu atļaušana, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt patērētāju un lauksaimnieku veselību, vidi vai dzīvnieku labturību. [Gr. 18]

(4.e)

Šīs regulas piemērošana var tikt kavēta, ja nav iespējams nodrošināt izsekojamību pārtikai, kas ir ražota no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem. Tādēļ saskaņā ar piesardzības principu un nolūkā īstenot šajā regulā noteiktos aizliegumus, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, ir jāizveido izsekojamības sistēmas Savienības līmenī. Šādas sistēmas ļautu kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem vākt datus par dzīvnieku kloniem, to pēcnācējiem un dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvajiem produktiem, kā arī par pārtiku no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem. Komisijai šajā sakarībā būtu jācenšas patlaban notiekošo un turpmāko sarunu ietvaros gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī panākt, ka Savienības tirdzniecības partneri uzņemas saistības attiecībā uz klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām; [Gr. 19]

(4.f)

Komisija 2010. gadā ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei pauda uzskatu, ka ir lietderīgi izstrādāt spermas un embriju importa izsekojamības pasākumus, lai attiecīgos gadījumos Savienībā izveidotu pēcnācēju datubāzi. Tādēļ Komisijai būtu jāveic attiecīgi pasākumi. [Gr. 20]

(4.g)

Īstenojot šajā regulā noteikto klonēšanas aizliegumu, vienlaikus būtu jāīsteno arī Eiropas Komisijas mērķtiecīgie veicināšanas pasākumi, lai Savienībā atbalstītu augstvērtīgas gaļas ražošanu un dzīvnieku audzēšanu. [Gr. 21]

(5)

Paredzams, ka zināšanas par klonēšanas metodes ietekmi uz dzīvnieku labturību tiks pilnveidotas. Klonēšanas metode laika gaitā visticamāk uzlabosies. Tāpēc aizliegumi būtu jāpiemēro tikai uz laiku. Tādēļ Šī direktīva regula samērīgā laikposmā būtu jāpārskata, ņemot vērā pieredzi, ko dalībvalstis guvušas tās īstenošanā piemērošanas gaitā, zinātnisko zinātnes un tehnisko tehnikas attīstību , izmaiņas patērētāju attieksmē un starptautiskās norises starptautiskajās norisēs, jo īpaši tirdzniecības plūsmu un Savienības tirdzniecības attiecības . [Gr. 22]

(5.a)

Saskaņā ar Eirobarometra jaunāko apsekojumu vairākums Eiropas iedzīvotāju neuzskata, ka dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanai nekaitē viņu vai viņu ģimenes locekļu veselībai. Turklāt dzīvnieku klonēšanas jautājumos vairākās Eiropas valstīs ir skaidri noteikta prioritāte, ka lēmumi vispirms ir jāpieņem saskaņā ar ētikas un morāles apsvērumiem, nevis pamatojoties uz zinātnes atziņām. Tādēļ pirms šā tiesību akta pārskatīšanas Komisijai būtu jāveic jauns oficiāls ES apsekojums, lai atkārtoti novērtētu patērētāju attieksmi. [Gr. 23]

(5.b)

Būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par dzīvnieku klonu, to pēcnācēju un dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvo produktu izsekojamības sistēmām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 24]

(6)

Šajā direktīvā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jo īpaši darījumdarbības brīvība un eksakto zinātņu brīvība. Šī direktīva jāīsteno regula jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem. [Gr. 25]

(6.a)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. [Gr. 26]

a)

dzīvnieku klonēšanu Savienībā;

b)

dzīvnieku klonu un, embriju klonu , dzīvnieku klonu pēcnācēju, dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvo produktu un pārtikas un barības no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem laišanu tirgū un importu . [Gr. 27]

a)

“dzīvnieki, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības vajadzībām” (“dzīvnieki”) ir dzīvnieki, kuri tiek turēti un pavairoti pārtikas, barības, vilnas, ādas vai kažokādas ražošanai vai citiem lauksaimniecības mērķiem. Šī definīcija neattiecas uz dzīvniekiem, kuri tiek turēti un pavairoti citiem mērķiem: pētniecībai, zāļu un medicīnas iekārtu ražošanai, retu šķirņu vai un apdraudētu sugu saglabāšanai, sporta un kultūras pasākumiem un retu šķirņu saglabāšanai , kuras par tādām ir atzinušas dalībvalstu kompetentās iestādes, ja nav pieejamas alternatīvas metodes ; [Gr. 30]

b)

“klonēšana” ir dzīvnieku pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā, lai, cita starpā izmantojot metodi, ar kuru atsevišķa dzīvnieka šūnas kodols tiek ievietots olšūnā, kurai izņemts kodols, lai radītu ģenētiski identiskus atsevišķus embrijus (“embriju kloni”), kurus pēc tam var implantēt surogātmātēs, lai radītu ģenētiski identisku dzīvnieku populācijas (“dzīvnieku kloni”); [Gr. 31]

ba)

“dzīvnieku klonu pēcnācēji” ir dzīvnieki, kas nav dzīvnieku kloni, kuriem vismaz viens no to priekštečiem ir dzīvnieka klons; [Gr. 32]

bb)

“reproduktīvie produkti” ir no dzīvniekiem reprodukcijas vajadzībām savākta vai iegūta sperma, olšūnas vai embriji; [Gr. 33]

bc)

“izsekojamība” ir spēja visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos izsekot un atrast jebkuru pārtiku, barību, produktīvo dzīvnieku vai vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai; [Gr. 34]

c)

“laist tirgū” nozīmē dzīvnieku vai produktu pirmo reizi darīt pieejamu iekšējā tirgū,

ca)

“pārtika” ir pārtika, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 178/2002 2. pantā. [Gr. 35]

a)

dzīvnieku klonēšanu;

b)

dzīvnieku klonu un, embriju klonu, dzīvnieku klonu pēcnācēju, dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvo produktu un pārtikas un barības no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem laišanu tirgū un importu . [Gr. 38]

a)

dzīvnieku kloniem;

b)

dzīvnieku klonu pēcnācējiem;

c)

dzīvnieku klonu un to pēcnācēju reproduktīvajiem produktiem.

a)

ziņojumus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 1. punktu;

b)

zinātniskos visus pieejamos pierādījumus par zinātnes un tehniskos sasniegumus tehnikas sasniegumiem , jo īpaši attiecībā uz klonēšanas aspektiem, kas saistīti ar dzīvnieku labturību un pārtikas nekaitīguma jautājumiem, kā arī progresu tādu uzticamu sistēmu izstrādē, ar kurām var nodrošināt klonu un to pēcnācēju izsekojamību . [Gr. 44]

ba)

patērētāju attieksmes pret klonēšanu attīstība; [Gr. 45]

c)

starptautiskās norises,

ca)

patērētāju bažas par sabiedrības veselību un dzīvnieku labturību; [Gr. 46]

cb)

ētikas jautājumus saistībā ar dzīvnieku klonēšanu; [Gr. 47]