12.2.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 50/26

---

Padomes paskaidrojuma raksts: Padomes Nostāja (ES) Nr. 2/2015 pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

(2015/C 50/02)

I.   IEVADS

Komisija minēto priekšlikumu attiecībā uz vairākiem ierosinātajiem noteikumiem iesniedza 2012. gada 18. oktobrī, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu un 114. pantu.

Ar priekšlikumu (1) ir paredzēts grozīt Direktīvu par degvielas kvalitāti (Direktīva 98/70/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/30/EK, – turpmāk “Degvielas kvalitātes direktīva”) un Direktīvu par atjaunojamiem energoresursiem (Direktīva 2009/28/EK – turpmāk “Atjaunojamo energoresursu direktīva”), pamatojoties uz abās direktīvās iekļauto prasību Komisijai sniegt ziņojumu, kurā tiktu pārskatīta netiešu zemes izmantojuma izmaiņas ietekme (2) uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un ierosināti pasākumi šādas ietekmes mazināšanai, ja vajadzīgs, iesniedzot priekšlikumu (3).

Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja 2013. gada 11. jūlijā balsoja par savu ziņojumu; Eiropas Parlaments pirmā lasījuma nostāju pieņēma 2013. gada 11. septembrī (4).

Padome 2014. gada 13. jūnijā panāca politisku vienošanos par priekšlikuma projektu. Kad priekšlikumu bija izskatījuši juristi lingvisti, Padome 2014. gada 9. decembrī pieņēma nostāju saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantā.

Darba gaitā Padome ņēma vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu. Reģionu komiteja pieņēma lēmumu nenākt klajā ar atzinumu.

II.   MĒRĶIS

Komisijas priekšlikuma mērķis ir sākt pāreju uz biodegvielām, kas dod ievērojamus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus arī tad, ja ir zināms, ka pastāv netiešu zemes izmantojuma izmaiņu radītas emisijas. Lai gan Komisija uzsver, ka pastāvošās investīcijas būtu jāaizsargā, tomēr tās priekšlikuma mērķi un tā galvenie elementi ir:

—	ierobežot tradicionālo biodegvielu (kas saistītas ar netiešas zemes izmantošanas maiņas (ILUC) emisiju risku) ieskaiti Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķu sasniegšanā,

—	uzlabot biodegvielu ražošanas procesu siltumnīcefekta gāzu rādītājus (samazināt attiecīgās emisijas), paaugstinot siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma robežvērtību jaunām iekārtām, bet aizsargājot iekārtas, kas jau ir ekspluatācijā,

—	veicināt modernu biodegvielu (ar zemu ILUC rādītāju) plašāku ienākšanu tirgū, atļaujot šīm degvielām lielāku ieskaiti Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķos nekā tradicionālajām biodegvielām,

—	pilnveidot siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņošanu, prasot dalībvalstīm un degvielas piegādātājiem ziņot par biodegvielu aplēstajām netiešo zemes izmantojuma izmaiņu emisijām.

III.   PADOMES NOSTĀJAS ANALĪZE

1.   Vispārīgi

Kaut arī Padome ir vienisprātis ar Komisiju un Parlamentu attiecībā uz priekšlikuma galvenajiem mērķiem, Padomes pieeja ietver sākotnējā priekšlikuma grozījumus. Padomes mērķis ir panākt līdzsvarotu pieeju, kurā tiek ņemta vērā vajadzība pievērsties:

—	globālajai ILUC parādībai,

—	mērķim nodrošināt stimulus arvien uzlabotākiem biodegvielu veidiem,

—	skaidrākai investīciju perspektīvai un tādu investīciju aizsardzībai, ko veic, pamatojoties uz pastāvošajiem ES tiesību aktiem.

Šādas pieejas rezultātā ar Padomes nostāju zināmā mērā tiek grozīts sākotnējais Komisijas priekšlikums, to pārstrādājot un svītrojot dažus tekstā ietvertos noteikumus, lai jo īpaši atspoguļotu pašreizējo situāciju un nenoteiktību, kas saistās ar lēsto ILUC, un biodegvielas ražošanas un patēriņa apstākļus un perspektīvas. Tas nozīmē, ka Padome nepieņēma nevienu ar minētajiem svītrotajiem noteikumiem saistītu grozījumu, ko Eiropas Parlaments bija iekļāvis pirmā lasījuma atzinumā. Turklāt vairāki no piedāvātajiem grozījumiem netika pieņemti tāpēc, ka tika uzskatīts, ka tie pienācīgi nepalīdz sasniegt direktīvas mērķus, un citi noteikumi tika pārformulēti, lai direktīvu precizētu un stiprinātu.

Būtiskie grozījumi ir aplūkoti turpmākajās iedaļās.

2.   Galvenie politikas jautājumi

i)   Tradicionālo biodegvielu un jaunu iekārtu robežvērtība

Komisija ierosināja no labības un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem ražotas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā daļu Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteikto mērķu izpildē ierobežot līdz 5 %, neparedzot ierobežojumus to vispārējam patēriņam.

Lai gan Padome uzskata, ka robežlielums var būt politikas instruments, lai mazinātu ILUC, tā uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir jāgroza, ņemot vērā iepriekš minētos mērķus. Padomes nostājā ir noteikts 7 % robežlielums. Jāatzīmē, ka arī Parlaments ar grozījumu Nr. 181 palielināja Komisijas ierosināto robežlielumu (līdz 6 %, ietverot enerģētiskos kultūraugus). Padome neatbalsta Parlamenta grozījumu 184/REV, kas robežvērtību piemēro arī Degvielas kvalitātes direktīvas siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitātes samazinājuma mērķim, un atzīmē, ka Komisija priekšlikumā nav ietvērusi robežvērtības piemērošanu. Padome pauž uzskatu, ka, ņemot vērā to, ka Degvielas kvalitātes direktīvas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti kopējā ES kurināmā bilancē, tā piemērošana nav atbilstīga.

Turklāt, lai gan Padome piekrīt ierobežot ieskaiti Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķu sasniegšanā, tā arī uzskata, ka robežvērtībai nevajadzētu ierobežot dalībvalstu elastību, nosakot, ka biodegvielu daudzums, kas pārsniedz robežvērtību, būtu jāatzīst par neilgtspējīgu un tādējādi tam nav iespējas gūt atbalstu dalībvalstīs. Tādējādi Padome nevar pieņemt Eiropas Parlamenta ierosināto grozījumu Nr. 89.

Attiecībā uz jaunām iekārtām Padome principā var piekrist Komisijas pieejai, ko atbalstīja arī Parlaments, proti, noteikt agrāku termiņu 60 % minimālā siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma robežvērtībai biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ko ražo jaunās iekārtās (direktīvas spēkā stāšanās dienu ierosinātā fiksētā datuma – 2014. gada 1. jūlija – vietā).

ii)   ILUC aplēses, ziņošana un pārskatīšana

Sākotnējā priekšlikumā Komisija paredz pienākumu dalībvalstīm/degvielas piegādātājiem to pārskatos iekļaut ILUC emisiju aplēses, lai aprēķinātu biodegvielu/bioloģisko šķidro kurināmo lietošanas aprites ciklā radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu. Tika ierosināti attiecīgi jauni pielikumi (V – Degvielas kvalitātes direktīvā un VIII – Atjaunojamo energoresursu direktīvā), kuros ir aplēstas netiešās zemes izmantojuma izmaiņu emisijas no atsevišķām izejvielu grupām (5).

Padome uzskata, ka šiem noteikumiem būtu labāk jāatspoguļo neskaidrības pakāpe, kas saistīta ar modelēšanu, pieņēmumiem un no tiem izrietošajām ILUC aplēsēm, vienlaikus cenšoties apturēt ILUC parādību un atbalstot turpmāku labāko zinātnisko pierādījumu attīstību. Tādēļ minētajos jaunajos pielikumos Padomes tekstā ir norādīta vērtību amplitūda, kas ataino šādu neskaidrību saistībā ar provizoriski aplēstajām ILUC emisijām. Dalībvalstis / degvielas piegādātāji ziņotu par biodegvielas/bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu katrai no minētajos pielikumos uzskaitītajām izejvielu kategorijām, un, pamatojoties uz to, Komisija savā ziņojumā ietvertu vērtību amplitūdu ar mērķi mazināt nenoteiktību un tādējādi izveidot stabilāku zinātnisko bāzi. Turklāt saistībā ar ziņošanu un pārskatīšanu Komisija apsvērtu arī iespējamo ietekmi, kāda ir ES politikai, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības politikai, un vai to varētu ņemt vērā.

Tika ietverti arī pastiprināti pārskatīšanas elementi, ko apvienoja ar jaunu definīciju zema ILUC riska biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, tostarp paredzot kritērijus zema ILUC riska biodegvielas, piemēram, ražības pieauguma rezultātā iegūtas degvielas, identificēšanai un sertificēšanai, kā arī ņemot vērā sertifikācijas shēmas zema ILUC riska biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai, veicot projekta līmeņa seku mazināšanas pasākumus. Pārskatīšanas klauzulā tiek saglabāta iespēja ilgtspējības kritērijos iekļaut pielāgotus aplēstos ILUC faktorus. Turklāt pārskatīšanas pantā Padomes nostājā Komisija aicināta, kā minēts Parlamenta grozījumos Nr. 189, 107 un 190, tās pārskatā iekļaut jaunāko pieejamo informāciju attiecībā uz galvenajiem pieņēmumiem par ILUC aplēsēm, piemēram, lauksaimniecības ražas un ražības tendences, blakusproduktu izvietošanu un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumus.

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus par ILUC aplēšu raksturu, Padome nevar pieņemt Parlamenta grozījumu Nr. 60, kura mērķis ir Degvielas kvalitātes direktīvā aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju no biodegvielām aprēķināšanā no 2020. gada iekļaut ILUC faktorus. Turklāt Padomes nostājas – kā vispārējas pieejas – nolūks ir panākt pēc iespējas lielāku saskaņotību starp grozījumiem Degvielas kvalitātes direktīvā un Atjaunojamo energoresursu direktīvā.

Padome uzskata, ka, lai nodrošinātu saskaņotību starp abām grozītajām direktīvām, jaunais VIII pielikums Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kas grozīta ar Padomes nostāju, būtu jāsaglabā līdz ar jaunu V pielikumu Degvielas kvalitātes direktīvā un nebūtu jāsvītro, kā paredzēts Parlamenta grozījumā Nr. 164.

iii)   Stimuli attiecībā uz modernām biodegvielām

Lai uzlabotu stimulus modernām biodegvielām, Komisija papildus tradicionālo biodegvielu robežvērtībām ierosināja shēmu, kā turpmāk veicināt šādas biodegvielas no izejvielām, kuras nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, ierosinot, ka Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzētā 10 % transporta nozares mērķa īstenošanā to energoietilpība būtu jāieskaita ar četras reizes lielāku vērtību. Minētajai direktīvai ir ierosināts jauns IX pielikums, kurā minētas tādas izejvielas, piemēram, atkritumi un atliekvielas.

Parlaments savā nostājā ir iekļāvis obligātos mērķrādītājus dalībvalstīm, lai pakāpeniski panāktu, ka 2016. gadā vismaz 0,5 % enerģijas patēriņa tiktu nodrošināti ar modernām biodegvielām un 2020. gadā – vismaz 2,5 %. IX pielikums ir iedalīts trīs dažādās kategorijās – A, B un C daļā –, paredzot, ka dažas izejvielas 10 % transporta nozares mērķa īstenošanā tiktu ieskaitītas vienu reizi, dažas – reizinātas ar divi, citas – reizinātas ar četri, un tikai izejvielas no A un C daļas tiktu ieskaitītas moderno biodegvielu mērķrādītājos.

Padome piekrīt mērķim veicināt modernu biodegvielu ar zemu ILUC risku patēriņu. Tomēr Padomē pārsvarā tiek paustas lielas bažas par atsevišķu izejvielu četrkāršo ieskaiti, ko ierosinājusi Komisija; to pamatā ir raizes par iespējamu tirgus kropļojumu un krāpšanu, un šāda shēma netika uzskatīta par visefektīvāko līdzekli, lai stimulētu modernas biodegvielas. Tādēļ Padomes nostājā ir iekļauti vairāki elementi, lai veicinātu modernas biodegvielas, vienlaikus saglabājot iespēju dalībvalstīm būt elastīgām, ņemot vērā to iespējas un valsts apstākļus: dalībvalstīm ir jānosaka valsts mērķi attiecībā uz modernajām biodegvielām, balstoties uz Atjaunojamo energoresursu direktīvas atsauces vērtību 0,5 procentu punkti no 10 % mērķa attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem transporta nozarē. Tās var noteikt zemāku mērķi, balstoties uz trīs pamatojumu kategorijām. Tomēr tām būtu jāpamato jebkurš mērķis, kas ir zemāks nekā 0,5 procentu punkti, un jāziņo par iemesliem, ja neizdodas sasniegt savas valsts moderno biodegvielu mērķi. Komisijai jāpublicē kopsavilkuma ziņojums par dalībvalstu panākumiem virzībā uz saviem valsts moderno biodegvielu mērķiem.

Lai gan Padome tādēļ uzskata, ka juridiski nesaistoši valsts līmeņa apakšmērķi attiecībā uz modernajām biodegvielām ir iedarbīga ierosme un skaidrs investīciju signāls, tomēr, ņemot vērā bažas gan par moderno biodegvielu pieejamību, gan izmaksām, tā nevar atbalstīt Parlamenta nostājā ietverto šo biodegvielu mērķu būtību un sasniegšanas plānu. Padome un Parlaments (grozījumā Nr. 111), šķiet, ir vienisprātis par to, kā pārskatīšanā ir jāiekļauj novērtējums par šādu biodegvielu pieejamību un šajā sakarā jāņem vērā vides, ekonomiskie un sociālie aspekti, kā arī par iespēju noteikt papildu kritērijus, lai nodrošinātu to ilgtspējību.

Lai nodrošinātu papildu stimulus modernajām biodegvielām, Padomes nostāja Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzēto statistikas datu pārdales instrumentu attiecina arī uz šādām modernām biodegvielām, un šo biodegvielu ieguldījuma dubulta ieskaite ir iekļauta minētās direktīvas vispārējos mērķos.

Padomes nostāja ietver grozītu jaunu IX pielikumu, kas ir paplašināts, lai tā A daļā iekļautu vairāk vienību, piemēram, mežsaimniecības atkritumus un atliekas, kā arī bioloģiskos atkritumus no privātām mājsaimniecībām, kuru energoietilpība mērķu sasniegšanā tiktu ieskaitīta divreiz. B daļā tiktu ietvertas tikai lietotas cepamās eļļas un dzīvnieku tauki, kuru ieguldījums netiktu ieskaitīts valsts moderno biodegvielu mērķī.

Valsts moderno biodegvielu mērķī var ieskaitīt biodegvielu izejvielas, kas nav uzskaitītas IX pielikumā un kas pirms šīs direktīvas pieņemšanas bija atzītas par atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiālu vai lignocelulozes materiālu un tika izmantotas esošās iekārtās. Padome uzskata, ka IX pielikuma racionalizētajai un skaidrajai klasifikācijai ir jādod priekšroka pār IX pielikuma sarežģīto struktūru, kas iekļauta Parlamenta nostājā.

Padome kopumā pievienojas Parlamenta vēlmei stiprināt noteikumus, lai samazinātu iespējamus krāpšanas riskus, piemēram, to, ka viens sūtījums ES tiek deklarēts vairāk nekā vienu reizi vai materiāls tiek apzināti modificēts, lai panāktu atbilstību IX pielikumam, un tā ir ņēmusi vērā attiecīgos elementus, kas ietverti grozījumos Nr. 101 un 185, lai dalībvalstis radītu pamundinājumus izveidot un lietot sistēmas, kas uzrauga un izseko izejvielas un no tām iegūtās biodegvielas visā vērtību ķēdē, un nodrošinātu, ka, konstatējot krāpšanu, tiek veikti attiecīgi pasākumi. Turklāt Padomes nostājā ir ietverts dalībvalstu ziņošanas pienākums, kas Komisijai ļaus novērtēt tādu pasākumu efektivitāti, kas veikti, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, un to, vai papildu pasākumi, tostarp Savienības līmenī, tiek uzskatīti par vajadzīgiem.

Attiecībā uz dalībvalstu un Komisijas ziņošanu par tādu biodegvielu pieejamību un ilgtspēju, kas ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, Padomes nostāja ietver arī pienākumu dalībvalstīm un Komisijai pienācīgi ņemt vērā Atkritumu pamatdirektīvā noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, biomasas kaskādes principu, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē, kā arī augsnes un ekosistēmas kvalitāti, bet neuzskata, ka Parlamenta grozījums Nr. 59, kas dod Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai pārbaudītu atbilstību atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, ir piemērots un īstenojams. Padome norāda, ka Parlamenta grozījumi Nr. 12 un 109 arī aicina Komisiju iesniegt ziņojumu, tostarp par moderno biodegvielu pieejamību un ietekmi uz vidi un ekonomiku, ko rada biodegvielas, kas ražotas no atkritumiem, atlikumiem, blakusproduktiem vai izejvielām, kuru iegūšanai neizmanto zemi.

iv)   Stimuli no atjaunojamiem energoavotiem ražotai elektroenerģijai un energoefektivitātes pasākumi

Komisijas priekšlikumā tika aplūkoti veidi, kā mazināt ILUC risku tiešā saistībā ar biodegvielas ražošanu un patēriņu. Tomēr Padome uzskata, ka transporta dekarbonizāciju kā galveno mērķi var sekmēt arī, plašāk izmantojot no atjaunojamiem energoavotiem ražotu elektroenerģiju. Tāpēc Padomes tekstā tiek palielināti reizināšanas koeficienti, ar ko aprēķina tādas no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas ieskaitāmo daļu, kuru patērē elektrificēts dzelzceļa transports un elektriskie autotransporta līdzekļi, lai sekmētu to izmantošanu un ienākšanu tirgū.

Līdzīgi noteikumi Parlamenta nostājā nav atrodami. Parlaments tomēr aicina Komisiju nākt klajā ar ieteikumiem par papildu pasākumiem energoefektivitātes un enerģijas ietaupījumu veicināšanai transporta nozarē, kurus varētu ņemt vērā, aprēķinot kopējo patērēto no atjaunojamajiem energoresursiem iegūto enerģijas daudzumu transportā atbilstoši Atjaunojamo energoresursu direktīvā (153. un 154. grozījums) izvirzītajam mērķim – 10 % transporta nozarē. Neraugoties uz to, ka pēc Padomes ieskatiem lielāka energoefektivitāte kopumā ir svarīgs ieguldījums transporta dekarbonizācijā, tā tomēr neuzskata, ka šos pasākumus un to ietekmi šajā sakarā būtu jāiekļauj direktīvā, ar ko groza Atjaunojamo energoresursu direktīvu.

v)   Atbilstība ilgtspējības kritērijiem: brīvprātīgās shēmas un savstarpējā atzīšana

Attiecībā uz ziņošanu par to, kā darbojas brīvprātīgās shēmas, kas izveidotas saskaņā ar Degvielas kvalitātes direktīvu un Atjaunojamo energoresursu direktīvu, kā arī šo shēmu pārskatīšanu gan Padome, gan Parlaments ir iekļāvuši sīki izstrādātus un ļoti līdzīgus noteikumus par ziņošanu, lai Komisija varētu izvērtēt, piemēram, shēmu neatkarību, pārredzamību, ieinteresēto personu iesaistīšanos un kopējo stabilitāti (54., 58. un 103. grozījums), un Padomes tekstā ir pausts aicinājums Komisijai iesniegt priekšlikumu grozījumiem Degvielas kvalitātes direktīvas un Atjaunojamo energoresursu direktīvas noteikumos par brīvprātīgajām shēmām, ja tas vajadzīgs, lai tādā veidā sekmētu paraugpraksi.

Attiecībā uz brīvprātīgo shēmu savstarpēju atzīšanu un tādu valsts shēmu savstarpēju atzīšanu, kuru nolūks ir nodrošināt atbilstību biodegvielu/bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības kritērijiem, Padome secina, ka ir jāievieš skaidrība nosacījumos, ar kādiem savstarpējās atzīšanas princips ir piemērojams starp visām shēmām, lai atvieglinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību. Tālab Padomes priekšlikumā ir iekļauti daži noteikumi attiecībā uz Degvielas kvalitātes direktīvu un Atjaunojamo energoresursu direktīvu, saskaņā ar kuriem dalībvalsts savu valsts shēmu var paziņot Komisijai, kas to izskatītu prioritārā kārtā. Lēmums par šādā veidā iesniegtu valstu shēmu atbilstību tiktu pieņemts ar pārbaudes procedūru, un atteikt tādas shēmas savstarpēju atzīšanu, kuru pozitīvi novērtējušas citas shēmas, tostarp saskaņā ar attiecīgajiem pantiem izveidotas brīvprātīgās shēmas, nedrīkst. Parlamenta nostāja ietver verifikācijas shēmu automātisku savstarpējo atzīšanu (102. grozījums), kuru Padome neuzskata par lietderīgu.

vi)   Deleģētie akti

Komisija ierosināja lielu skaitu pielāgojumu gan Degvielas kvalitātes, gan Atjaunojamo energoresursu direktīvā, jo īpaši attiecībā uz pilnvarojuma piešķiršanu Komisijai pieņemt tiesību aktus, pamatojoties uz LESD 290. un 291. pantu.

Padome pārskatīja šos noteikumus, pienācīgi ņemot vērā izmaiņas, kuras kopš abu minēto direktīvu pieņemšanas ir izraisījis LESD un jo īpaši tā 290. pants par pilnvarojumu pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Tāpēc Padome nolēma ierobežot pilnvaru deleģēšanu Komisijai uz pieciem gadiem Degvielas kvalitātes direktīvas grozījumos attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēsto tipisko vērtību un standartvērtību pievienošanu un atļautajām analītiskajām metodēm saistībā ar degvielas specifikācijām un tvaika spiediena atbrīvojumu, ko var piemērot bioetanolu saturošam benzīnam, bet Atjaunojamo energoresursu direktīvā – attiecībā uz iespējamiem papildinājumiem izejvielu un kurināmo sarakstā IX pielikumā un biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmienu aplēsto tipisko vērtību un standartvērtību pievienošanu. Tāpēc Padome nevar pieņemt Parlamenta izstrādātajā nostājā iekļautos grozījumus, ar kuriem pārskata vai papildina noteikumus par pilnvaru deleģēšanu Komisijai un kurus Padome nepatur.

Kas attiecas uz citiem noteikumiem par Komisijas ierosināto pilnvaru deleģēšanu, Padome pēc padziļinātas katra atsevišķa gadījuma analīzes ir secinājusi, ka adekvātāki ir vai nu īstenošanas akti, vai parastā likumdošanas procedūra.

vii)   Apsvērumi

Padome ir grozījusi apsvērumus, lai tos savstarpēji sasaistītu ar direktīvas grozīto normatīvo daļu, un Padomes viedoklis par Parlamenta grozītajiem apsvērumiem tādējādi atbilst Padomes viedoklim par Parlamenta grozījumiem normatīvās daļas noteikumos. Papildus minētajam apsvērumi aplūkoti zemāk 4. punktā.

3.   Citi politikas jautājumi

Saistībā ar ILUC emisijām un modernām biodegvielām Padome lielākas skaidrības un konsekvences labad uzskatīja par nepieciešamu Degvielas kvalitātes direktīvu un Atjaunojamo energoresursu direktīvu papildināt ar vairākām jaunām definīcijām. Lai gan Parlamenta nostājā ir ietverts lielāks skaits jaunu definīciju (34.–37. grozījums un 69.–76. grozījums), kuras pēc Padomes ieskatiem nav vajadzīgas, var atzīmēt, ka dažas no ierosinātajām jaunajām definīcijām vismaz daļēji sakrīt ar dažām Padomes ieviestajām definīcijām (jo īpaši par “nepārtikas celulozes materiāliem” un “lignocelulozes materiāliem”).

Attiecībā uz degvielas un bioloģisko šķidro kurināmo radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmes aprēķināšanu Padome nolēma, ka pretēji Komisijas priekšlikumam būtu jāsaglabā prēmija, ko piešķir tādai biomasai biodegvielas / bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai, ko iegūst no atjaunotas noplicinātas zemes.

4.   Citi Eiropas Parlamenta pieņemtie grozījumi

Citi grozījumi, kuri nav uzskatāmi par vajadzīgiem vai piemērotiem direktīvas mērķu sasniegšanai un kuri Padomes nostājā attiecīgi nav iekļauti, attiecas uz:

—

degvielas piegādātājiem noteikto pienākumu nodrošināt tāda benzīna nonākšanu tirgū, kuram ir konkrēts maksimālais skābekļa un etanola saturs (38. grozījums), pienākumu dalībvalstīm nodrošināt konkrētu no atjaunojamiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas īpatsvaru benzīnā (daļa 152./rev grozījuma) un attiecībā uz FAME procentuālo daļu dīzeļdegvielā (39. grozījums),

—	tādas biodegvielas piegādātājiem, kura paredzēta izmantošanai aviācijā (40. grozījums),

—	trešo personu juridiskajām tiesībām un brīvu iepriekš norunātu piekrišanu attiecībā uz tādas zemes izmantošanu un pārvaldību, ko izmanto biodegvielas ražošanā (49. un 96. grozījums),

—	Komisijas ziņojumu par augošā pieprasījuma pēc biodegvielas ietekmi uz sociālo stabilitāti, par biodegvielas ražošanas ietekmi uz augu izcelsmes olbaltumvielu pieejamību un pārtikas pieejamību par samērīgām cenām (50. grozījums),

—	ar trešā valstīm noslēgtu divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu par biodegvielas ilgtspējību noslēgšanu un saturu (55. un 100. grozījums),

—	izcelsmes apliecinājumiem saistībā ar atbilstību mērķiem, kā arī statistisku nodošanu, kopīgiem projektiem vai kopīgām atbalsta shēmām (88. grozījums),

—	ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanas praksi (97. grozījums),

—	Eurostat izdevumu attiecībā uz tirdzniecības informāciju par biodegvielu, importa un eksporta datiem, kā arī informāciju par nodarbinātību saistībā ar biodegvielas nozari (98. un 99. grozījums),

—	citiem apsvērumiem (4., 8., 13., 129., 16., 17., 22., 24., 25., 27. un 30. grozījums).

IV.   SECINĀJUMS

Izstrādājot nostāju, Padome ir pilnībā ņēmusi vērā Komisijas priekšlikumu un Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Padome uzskata, ka daži grozījumi – būtībā, daļēji vai pilnībā – jau ir iekļauti tās nostājā.

---

(1)  15189/12 ENV 789 ENER 417 ENT 257 TRANS 346 AGRI 686 POLGEN 170 CODEC 2432.

(2)  ILUC.

(3)  7.d panta 6. punkts Direktīvā 2009/30/EK un 19. panta 6. punkts Direktīvā 2009/28/EK.

(4)  A7-0279/2013

(5)  Labība un citi cieti saturoši augi, cukuru saturoši augi un eļļas augi.

---