18.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/41

Ziņotājs:

Michael IKRATH

Līdzziņotāja:

Anne DEMELENNE

1.1.

EESK principā atzinīgi vērtē ekonomikas prioritāšu programmu izveidi, lai Eiropas pusgada sākumā veicinātu izaugsmi eurozonas valstīs. Tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka Eiropas pusgada sagatavošanā un ar to saistītajos valstu līmeņa procesos nebija iesaistīta pilsoniskā sabiedrība, jo īpaši sociālie partneri.

1.2.

EESK uzskata, ka ar šo ieteikumu palīdzību pašreizējā plaisa starp eurozonas valstīm un pārējām dalībvalstīm nekādā gadījumā nedrīkst paplašināties, bet tai ir jāsamazinās. Konkrētāk, mērķis ir rūpēties par euro attīstību ilgtermiņā, lai tas kļūtu par visu dalībvalstu vienoto valūtu.

1.3.

EESK atzīst Komisijas dokumenta nozīmi ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanā. Kā jau norādīts iepriekšējos atzinumos (1), Komiteja stingri atbalsta EMS tālāku stiprināšanu un izveides pabeigšanu. Dalībvalstīm gan atsevišķi, gan kopīgi jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu vairāk konverģences un integrācijas, īpaši ekonomikas jomā. Līdztekus šiem pasākumiem ir jāvirzās uz to, lai eurozonā izveidotu fiskālo savienību (ieskaitot īpašu budžetu), sociālo savienību un nodrošinātu vienotu ārējo pārstāvību starptautiskajās finanšu institūcijās.

1.4.

EESK atzīst politisko nepieciešamību eurozonai nodrošināt stabilu politisko un institucionālo pamatu, kas kopš monetārās savienības izveides līdz šim nav paveikts (2). Atsevišķas iniciatīvas, tādas kā banku savienības vai kapitāla tirgu savienības izveide, ir vērtējamas atzinīgi, taču tās neaizstāj vajadzīgo stabilo struktūru.

1.5.

Turklāt ir redzams, ka nesenās ieguldījumu programmas darbvietu radīšanai nav pietiekamā mērā sasniegušas savus mērķus. Lai atsāktos izaugsme un palielinātos nodarbinātība, ir vajadzīgs finanšu, nodokļu, budžeta, ekonomikas un sociālās politikas pasākumu kopums. Pretēji Komisijas ieteikumam fiskālajai politikai vajadzētu būt vairāk virzītai uz ekspansiju, nevis neitralitāti.

1.6.

EESK uzskata: lai gan neitrāla fiskālās politikas nostāja ir labāka par ilgstošu budžeta taupību, pašreizējos apstākļos tā nav piemērota. Tā kā lejupslīde samazina izaugsmes potenciālu, eurozonas fiskālajai politikai ir jābūt aktīvākai nekā parasti, lai stimulētu eurozonas ekonomiku kopumā. Pašlaik ar ekonomikas pārkaršanu saistītie riski ir daudz mazāki par riskiem, kas saistīti ar ilgstoši zemu inflāciju vai deflāciju. Tāpēc EESK iesaka veidot fiskālu stimulu, kas vērsts uz publiskajiem ieguldījumiem: tas īstermiņā palielinātu pieprasījumu, bet ilgtermiņā paplašinātu izaugsmes potenciālu.

1.7.

Turklāt EESK atbalsta darbaspēka nodokļu atvieglojumus, ciktāl tas neapdraud – jau tā vājināto – sociālās aizsardzības sistēmu finansiālo ilgtspēju. Komiteja atgādina, ka modernām sociālās aizsardzības sistēmām būtu jābalstās uz solidaritātes un iespēju vienlīdzības principiem, ne tikai uz nodarbinātības veicināšanas principu. Turklāt attiecībā uz budžetu būtu jāņem vērā sekas, ko rada robotika un digitalizācija, kas ietekmē darba tirgu, iespējams, radot ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem.

1.8.

EESK atzinīgi vērtē jēdziena “elastīgums” pārskatīšanu, bet jāpanāk, ka ideālā gadījumā pagaidu darba līgumi sekmē pāreju uz pastāvīgiem līgumiem, nevis rada nestabilas darba vietas. Lai cīnītos pret aizvien lielākajām sociālajām atšķirībām, jārada darba vietas un jāliek uzsvars uz to kvalitāti. Vienlaikus jāizmanto sadarbīgā patēriņa (sharing economy) potenciāls, neradot tam šķēršļus, kā arī jāievieš jauni nodarbinātības un darba veidi, kas nestu labumu sabiedrībai, neapdraudot darba ņēmēju tiesības un sociālās aizsardzības sistēmas.

1.9.

Pēdējos astoņos gados eurozonas izaugsmi ir kavējis zemais pieprasījums, nevis piedāvājuma trūkums. Darba tirgus pielāgošana ir bijusi nelīdzsvarota un asimetriska un galvenokārt izpaudās kā nominālās un reālās algas un darbaspēka vienības izmaksu samazinājums krīzes vissmagāk skartajās dalībvalstīs. Tāpēc EESK secina, ka tikai ar tādām strukturālajām reformām, kuru mērķis ir ekonomikā uzlabot piedāvājuma faktoru un tādējādi veicināt ieguldījumus un izaugsmi, vājas atveseļošanās problēmu atrisināt nevar. Par prioritāti būtu jānosaka vismaz tādas strukturālās reformas, kurām īstermiņā var būt pozitīva ietekme uz pieprasījumu pat ierobežotu mājsaimniecībām un uzņēmumiem pieejamo kredītresursu apstākļos.

1.10.

EESK arī aicina saskaņoti rīkoties, lai izveidotu uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi maziem un vidējiem uzņēmumiem (99 % ES uzņēmumu un 60 % darba ņēmēju jeb aptuveni 65 miljoni cilvēku), izmantojot labāku regulējumu un konsekventi samazinot birokrātiju, nodrošinot pietiekamu un pienācīgu finansējumu (“finansējuma pieejamība”) (3), kā arī sistemātiski veicinot eksportu uz tirgiem ārpus Eiropas Savienības. Tas rada iespēju uzņēmumiem veikt ieguldījumus izaugsmē un nodarbinātībā.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvas par MVU finansēšanu kapitāla tirgu savienībā. Tomēr ir ļoti svarīgi pavērt mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem jaunas finansēšanas iespējas, tādas kā sagatavošanas kapitāls, riska kapitāls, kolektīvie ieguldījumi un finansēšana, un tādi novatoriski veidi kā privātais pašu kapitāls. Tāpēc EESK uzsver vajadzību izveidot plānoto ES riska kapitāla fondu. Steidzami jāveic novērtējums, lai noteiktu, kādas iespējas uzņēmumu finansēšanai Eiropas Savienībā varētu piedāvāt jaunie banku darbības modeļi (4).

2.1.

Pēc piecu priekšsēdētāju ziņojuma “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” Eiropas pusgada procesā ir izvēlēta jauna pieeja, lai stiprinātu integrāciju starp eurozonas un valstu līmeņiem. Pirmo reizi ieteikumu par eurozonu Komisija publicē novembrī – kopā ar 2016. gada izaugsmes pētījumu –, lai labāk integrētu ES ekonomikas pārvaldības eurozonas un valstu dimensijas.

2.2.

Tā mērķis ir radīt telpu diskusijām un ieteikumiem par eurozonu pirms sarunām par konkrētām valstīm, lai kopējie uzdevumi tiktu pilnībā atspoguļoti konkrētām valstīm paredzētajos pasākumos. Tās ir būtiskas pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo pusgadu cikliem, kad ieteikumi par eurozonu tika publicēti aptuveni pusgada beigās vienlaikus ar konkrētām valstīm paredzētajiem ieteikumiem.

2.3.

Komisija sniedza četrus ieteikumus attiecībā uz eurozonas ekonomikas politiku:

3.1.

Pirmo reizi eurozonas ieteikumu projekts ir publicēts Eiropas pusgada cikla sākumā kopā ar gada izaugsmes pētījumu (GIP), brīdināšanas mehānisma ziņojumu (BMZ) un vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu. EESK piekrīt, ka šis jaunais process var palīdzēt labāk ņemt vērā eurozonas mēroga apsvērumus, izstrādājot valsts politiku, kas tiek iekļauta stabilitātes programmās un valsts reformu programmās.

3.2.

EESK pauž nožēlu, ka sociālie partneri un plašāka pilsoniskā sabiedrība netika iesaistīti eurozonai paredzētā ekonomikas ieteikumu projekta izstrādē un ka valstu procesi vēl joprojām nav pielāgoti šim jaunajam pusgada procesam. ES pusgada ietvaros sociālais dialogs var būt virzītājspēks ceļā uz sekmīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, nodarbinātību un sociālajām reformām. Sociālajiem partneriem visos līmeņos vajadzētu vienoties ar attiecīgajām publiskajām iestādēm par reālu, savlaicīgu un lietderīgu iesaisti ES pusgada procesā. Turklāt EESK stingri iesaka nākotnē nodrošināt pastāvīgu un ciešu sadarbību starp EESK ECO specializēto nodaļu un Eiropas Parlamenta ECON komiteju.

3.3.

EESK atbalsta uzsvaru uz visu eurozonas dalībvalstu saskaņotu pieeju arī attiecībā uz monetāro, fiskālo un strukturālo/piedāvājuma puses politiku. Turklāt EESK iesaka strukturālās reformas vērst uz politiskiem pasākumiem, lai īstermiņā varētu atbalstīt ekonomikas atveseļošanos. Attiecībā uz darba tirgus elastību – šo reformu rezultātā nevajadzētu samazināties darbaspēka pirktspējai, kā tas bija iepriekšējos gados, lai netiktu apdraudēts vietējais pieprasījums kā izaugsmes galvenais virzītājspēks. Tas nozīmē to, ka konkurence jāveicina, paaugstinot kvalitāti, un produktivitātes pieaugums – īstenojot inovācijas, nevis samazinot cenas un algas.

3.4.

Lai gan EESK atzīst milzīgos izaicinājumus saistībā ar euro turpmāko nostiprināšanu un attīstību, kas ir vajadzīga tagad un būs vajadzīga tuvākajā nākotnē, lai nodrošinātu ilgstošu aizsardzību euro un eurozonai, tā uzskata, ka būtu jāizvirza šādi mērķi:

3.5.

Ņemot vērā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014–2020. gadam starpposma pārskatīšanu un gatavojoties diskusijām par DFS pēc 2020. gada, EESK ierosina izveidot īpašu budžetu eurozonai, ko vajadzētu izmantot, lai i) pagaidu kārtā veiktu apjomīgus resursu pārskaitījumus reģionālo satricinājumu gadījumā; ii) neitralizētu smagas recesijas visā zonā kopumā; iii) nodrošinātu finansiālo stabilitāti. Turklāt eurozonai – kā pirmais solis virzībā uz ekonomikas pārvaldību – vajadzīgs savs finanšu ministrs un atbilstoša pašu resursu sistēma, kuras pamatā ir tādi principi kā vienkāršums, pārredzamība, vienlīdzība un demokrātiskā pārskatabildība.

4.1.1.

EESK piekrīt Komisijai, ka strukturālās reformas dalībvalstīs būtu jāturpina atbilstoši valstīs pastāvošajiem apstākļiem, lai veicinātu konverģenci un atvieglotu makroekonomikas nelīdzsvarotības koriģēšanu. Tomēr jābūt līdzsvaram starp strukturālajām reformām un ieguldījumiem produktīvās darbībās, kas veicina darba vietu radīšanu.

4.1.2.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieteikumu, ka dalībvalstīm ar lielu tekošā konta pārpalikumu prioritāri būtu jāīsteno pasākumi, kas palīdz novirzīt pārpalikušos ietaupījumus iekšzemes ekonomikai un tādējādi sekmēt iekšzemes investīcijas. Tomēr šādiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem ne tikai uz piedāvājumu (piemēram, preču tirgus reformas), bet arī ietvert valdības mērķtiecīgākas iniciatīvas attiecībā uz publiskajiem ieguldījumiem, tādas kā pašreizējais Junkera plāns (6).

4.1.3.

EESK uzskata, ka ar valsts subsīdijām būtu īpaši jāatbalsta novatoriski MVU. Lai atvieglotu šīs kategorijas uzņēmumu piekļuvi finansēm, valsts pienākums ir, no vienas puses, piešķirt finansējumu, kas dod impulsu, un, no otras puses, nodrošināt valsts garantiju un galvojumu sistēmu. Attiecīgā mijiedarbība starp valsti, MVU, augstskolām un pētniecības iestādēm ir svarīgs ieguldījumu sistēmas elements.

4.1.4.

EESK uzsver, ka eksports ir svarīgs MVU izaugsmes virzītājspēks eurozonā. Papildus labvēlīgajam euro un dolāra maiņas kursam, kas panākts ar ECB monetāro politiku, eksporta palielināšanā būtiska nozīme ir brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Lai gan EESK atbalsta to, ka pašlaik uzmanības centrā ir sarunas par TTIP, tā arī iesaka noslēgt nolīgumu, kas Eiropas uzņēmumiem atvieglos piekļuvi straujas izaugsmes jaunietekmes tirgiem. Jāgarantē Eiropas Savienībā spēkā esošo cilvēktiesību aizsardzība un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) normu, patērētāju tiesību un vides noteikumu ievērošana.

4.2.1.

EESK norāda, ka, lai gan saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu stāvoklis darba tirgū turpina pakāpeniski uzlaboties, nav minēts fakts, ka nodarbinātības līmenis eurozonā, kas 2015. gadā bija 68,9 %, joprojām ir krietni zem stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktā pamatmērķa – 75 %. EESK atzīmē, ka Eiropas Komisijas dienestu dati (LABREF datubāze) liecina, ka nav nekādas pozitīvas saiknes starp jebkurā posmā (pirms vai pēc krīzes) īstenoto darba tirgus reformu skaitu un darba tirgus rādītājiem dalībvalstīs (7).

4.2.2.

Strukturālajām reformām darba tirgū ir jāveicina sociālie ieguldījumi, t. i., pasākumi, kas atbalsta darbinieku un bezdarbnieku tālākizglītību un nodrošina, ka tiek veicināts viņu (jo īpaši bezdarbnieku) finansiālais nodrošinājums. Turklāt EESK atbalsta darbaspēka nodokļu samazināšanu, ja to kompensē ar citiem publisko ieņēmumu veidiem. Vidējā termiņā augstāka līdzdalība darba tirgū arī var sekmēt šo procesu.

4.2.3.

Lai atrisinātu Eiropas konkurētspējas un ilgtspējas problēmu, EESK iesaka izveidot digitālu pārvaldītājsabiedrību, par paraugu ņemot ļoti veiksmīgo Airbus grupas modeli. Šajā starptautiskajā sadarbībā ir iesaistīti vairāki dažādu ES dalībvalstu meitasuzņēmumi, un šī grupa ir svarīgs dalībnieks Eiropas ekonomikā un savā nozarē.

4.2.4.

ASV pārsvars digitālajā jomā jau ir jauns globālās ietekmes veids. Īpaši dramatiskas sekas ir vērojamas finanšu nozarē, kur Amerikas lielās investīciju bankas jau ir izveidojušas visciešākās kapitāla saiknes ar novatorisko FinTechs, un tas savukārt apdraud Eiropas klasisko uz privātklientiem orientēto banku modeli (“garlaicīgās bankas”) un var veiksmīgi ar tām konkurēt to pamatdarbības jomā.

4.2.5.

Lai izplānotu un izstrādātu līdzīga Eiropas digitālās pārvaldītājsabiedrības modeļa elementus, EESK iesaka īstermiņā izveidot pagaidu starpnozaru projekta grupu. Tajā būtu jāiekļauj Komisijas (komisārs Etingers) un ES Parlamenta (ITRE komitejas) pārstāvji, un tās darbā būtu jāiesaista EESK. Attiecībā uz finansējuma jautājumu ir svarīgi jau no paša sākuma pievērst uzmanību saderībai ar Junkera ieguldījumu plānu. Cieša sadarbība starp digitālās pārvaldītājsabiedrības kompetentajām struktūrvienībām un pašiem MVU radīs spēcīgu stimulu izaugsmei un jaunām darbvietām.

4.3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas likto uzsvaru uz to, ka, izstrādājot valsts fiskālās politikas pamatnostādnes, ir jāņem vērā visas eurozonas fiskālās politikas nostādnes kā vienots veselums. Tomēr, neskarot ECB neatkarību, EESK norāda, ka, novērtējot neitrālas fiskālās politikas nostājas piemērotību, būtiski trūkst analīzes par monetārās politikas attīstības tendencēm eurozonā. Ņemot vērā, ka ECB Padomes locekļi ir vairākkārt publiski atsaukušies uz eurozonas fiskālo politiku (8), tas ir vismaz savādi.

4.3.2.

Šādas analīzes trūkums rada bažas, jo eurozona patlaban atrodas situācijā, kad monetārās politikas spēja veicināt pieprasījumu ir ļoti ierobežota. Pieprasījums ir bijis zems tik ilgi, ka inflācija (pat neņemot vērā naftas cenas) ir krietni zem ECB mērķa – 2 %, savukārt ECB galvenās politikas procentu likmes ir gandrīz nulles līmenī, neļaujot turpmāk veikt nekādus būtiskus samazinājumus. Eurozonas ekonomika ir nonākusi tā dēvētajā “likviditātes slazdā”, un, ja inflācija drīzumā nepieaugs, pastāv risks nonākt arī “deflācijas slazdā”. Ja tas notiks, stagnācija eurozonas ekonomikā turpināsies vēl daudzus gadus, un tas var apdraudēt euro politisko dzīvotspēju.

4.3.3.

Nešķiet, ka netradicionālā kvantitatīvi veicinošā politika, ko ECB rūpīgi īsteno kopš 2015. gada sākuma, pieprasījuma veicināšanas ziņā būtu ko jūtami mainījusi (9). Šādos apstākļos, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto “histerēzes” fenomenu (kad lejupslīde samazina izaugsmes potenciālu), eurozonas fiskālajai politikai ir jābūt aktīvākai nekā parasti, lai stimulētu eurozonas ekonomiku kopumā (10). Ņemot vērā fiskālās politikas ierobežojumus dalībvalstīs, kas atrodas eurozonas dienvidos, tajās dalībvalstīs, kurās inflācija ir zemāka par noteikto mērķi, ir zemas valsts aizņēmuma izmaksas, salīdzinoši zema valsts parāda attiecība pret IKP un tekošā konta pārpalikums, fiskālā politika būtu jāpaplašina, lai paceltu inflāciju virs ECB noteiktā mērķa – 2 %, tādējādi ļaujot vidējai inflācijai eurozonā atkal pieaugt un tuvoties mērķim. Pašlaik ar ekonomikas pārkaršanu saistītie riski ir daudz mazāki par riskiem, kas saistīti ar ilgstoši zemu inflāciju vai deflāciju.

4.3.4.

Tomēr, ņemot vērā bažas par valsts parāda atmaksājamību, kā arī demogrāfiskās tendences, jāatzīmē, ka ekspansīvu fiskālo politiku, jo īpaši dalībvalstīs ar lielu tekošā konta pārpalikumu, var paplašināt un tā ir jāpaplašina, palielinot publisko ieguldījumu izdevumus. Fiskālais stimuls, kas vērsts uz publiskajiem ieguldījumiem, īstermiņā palielinātu pieprasījumu, bet ilgtermiņā arī paplašinātu izaugsmes potenciālu. Šādi publiskie ieguldījumi varētu būt vērsti ne tikai uz infrastruktūru, bet arī uz izglītības un prasmju politiku (“sociālie ieguldījumi”).

4.4.1.

EESK aicina izveidot Eiropas tiesību aktus maksātnespējas jomā, lai, no vienas puses, dotu iespēju piešķirt parādu atvieglojumus mājsaimniecībām un, no otras puses, palīdzētu jaunuzņēmumiem tikt galā ar neveiksmēm uzņēmējdarbībā. Tādējādi mājsaimniecību pirktspēja palielināsies un tiks atbalstīti jaunuzņēmumi.

4.4.2.

Joprojām neatrisināta, taču nopietna problēma ir tā, ka ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms eurozonas bankās sasniedz aptuveni 900 miljardus EUR. Tikai tos samazinot, bankas varēs palielināt uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjomu, tādējādi palielinot ECB pārlieku brīvās monetārās politikas efektivitāti, lai uzlabotu izaugsmes perspektīvas un stiprinātu uzticēšanos tirgum. Attiecīgajām eurozonas politiskajām un regulatīvajām iestādēm būtu jāiesniedz atbilstošas koncepcijas par šo jautājumu.

4.4.3.

Saistībā ar finanšu krīzes sekām tika vienprātīgi nolemts, ka viens no galvenajiem mērķiem ir būtiski samazināt valsts riskus Eiropas banku bilancēs. Pašreizējā situācija lielākajā daļā banku ir tāda, ka valsts riski ir dramatiski pieauguši. EESK uzsver, ka galvenajai prioritātei vajadzētu būt bilancēs samazināt šo valsts risku līmeni, lai garantētu banku un finanšu nozares turpmāko stabilitāti, arī ņemot vērā neseno priekšlikumu par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmu (EDIS) (11).

4.4.4.

EESK norāda: lai būtu iespējama jebkāda pozitīva ietekme uz pieprasījumu praksē, nedrīkstētu ierobežot mājsaimniecību un uzņēmumu likviditāti. Pozitīvas kredītu plūsmas atjaunošana palīdzētu ne tikai stimulēt pieprasījumu, bet arī paaugstināt ECB monetārās politikas efektivitāti izaugsmes perspektīvu uzlabošanā un uzticēšanās tirgum stiprināšanā. Attiecīgajām eurozonas politiskajām un regulatīvajām iestādēm būtu jāuzliek pienākums iesniegt atbilstošas koncepcijas par šo jautājumu.

4.4.5.

Turklāt EESK aicina reformu programmu un regulatīvo iestāžu darbu vairāk orientēt uz labāku pārredzamību un nebanku vai ēnu banku uzraudzību, lai ilgtspējīgi nodrošinātu finanšu sistēmu stabilitāti un atjaunotu to funkciju reālajā ekonomikā, it īpaši vērtspapīrošanas jomā (12). Būtu jānodrošina, ka riska ieguldījumu fondi un finanšu iestādes, kuru mērķis ir gūt maksimālu peļņu (“plēsoņu fondi”), vērtspapīrus neizmantos kā spekulatīvus ieguldījumu instrumentus.

4.4.6.

Tā kā finanšu krīzi lielā mērā izraisīja investīciju banku spekulatīvās darbības, spekulatīvā banku uzņēmējdarbība vēl arvien ir slēpts apdraudējums finanšu tirgus stabilitātei. Joprojām nav padziļināti izpētīts, kā var notikt tādas augstākā mērā spekulatīvas tirdzniecības darbības kā ātrā datorizētā tirdzniecība, ja mērķis ir stabilāki tirgi pasaulē, un ir stingri jānodala zema riska ieguldījumu prakse un kreditēšana no investīciju banku augsta riska darbībām. Šim nolūkam jau ir izstrādāti vairāki modeļi, tādi kā Vickers modelis un Volcker likums. EESK iesaka Eiropas Savienībā ieviest Glass-Steagall aktu, jo citos finanšu tirgos (piemēram, ASV un BRICS valstis) tiek apspriesta tā atkārtota ieviešana, lai uzlabotu banku sektora stabilitāti. Šādā veidā varētu izvairīties no riskiem noguldītājiem un nodokļu maksātājiem.