19.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/6

1.

Eiropas pilsētas un reģioni ir galvenie partneri, lai stiprinātu uzticēšanos Eiropas Savienībai

1.1.

uzskata, ka Eiropas Savienības likumdevēja jaunā mandāta galvenajiem mērķiem jābūt izveidot vairāk un labākas darbvietas, radīt ilgtspējīgu un teritoriāli līdzsvarotu izaugsmi un popularizēt mūsu kopējās vērtības, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas projektam;

1.2.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir ne tikai ES demokrātiskās leģitimitātes avots, bet arī svira ES mērķu virzībai un popularizēšanai vietējā līmenī; atgādina: daudzlīmeņu pārvaldība nodrošina to, ka visi pārvaldības līmeņi sadarbojas savu pilnvaru īstenošanā, un subsidiaritāte un daudzlīmeņu pārvaldība nav nošķiramas no spēcīgas vietējās un reģionālās pašpārvaldes;

1.3.

atgādina: lai gan Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības atbild par publiskā sektora tiešo ieguldījumu divu trešdaļu nodrošināšanu ES, tās ir smagi skārusi ekonomikas un finanšu krīze, kas pēdējos trijos gados izraisījusi publiskā sektora izdevumu ievērojamu samazināšanos par vairāk nekā 20 % un palielinājusi teritoriālās atšķirības. Vienlaikus vietējās un reģionālās pašvaldības bieži saskaras ar finanšu prasību pieaugumu, lai spētu risināt augstā bezdarba līmeņa un sociālās atstumtības radītās problēmas.

2.

Ieguldījumi Eiropas vietējās pašvaldībās un reģionos, lai radītu vairāk darbvietu, izaugsmi un ilgtspēju

2.1.

ņemot vērā neizpildīto saistību (RAL) uzkrāšanos un to, ka Eiropas Savienībai kļūst arvien grūtāk izpildīt savas juridiskās saistības, kā arī nolūkā panākt budžeta atbilstību aktuālajām Savienības stratēģiskajām prioritātēm ierosina izmantot daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam starpposma pārskatīšanu, kas plānota 2016. gada beigās, lai apsvērtu iespējamās apropriāciju griestu izmaiņas pašreizējā vispārējā DFS budžeta ietvaros;

2.2.

aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai palīdzētu palielināt absorbcijas spēju dalībvalstu līmenī, un vēlreiz pārskatīt veikto analīzi par valstu un reģionālā līdzfinansējuma (ES atbalstītiem ieguldījumiem) izslēgšanu no budžeta deficīta aprēķiniem, kā arī apsvērt vērienīgāku atbalstu ES publiskā sektora ieguldījumiem vidēji ilgā termiņā;

2.3.

aicina pagarināt darbības termiņu stratēģijas “Eiropa 2020” projekta obligāciju iniciatīvai un paplašināt tās darbības jomu, pamatojoties uz 2015. gadā paredzamās neatkarīgās un visaptverošās novērtēšanas rezultātiem;

2.4.

aicina Komisiju publicēt paziņojumu par publisko izdevumu kvalitāti, ar ko cita starpā turpmākajā ES politikas izstrādē ieviestu ESAO principus par publisko ieguldījumu efektivitāti;

2.5.

ierosina Komisijai izstrādāt zaļo grāmatu par ES, valstu un vietējā līmeņa budžetu sinerģijas pastiprināšanu, lai nodrošinātu ES budžeta optimālu izmantošanu;

2.6.

aicina Komisiju un Eiropas Investīciju banku paātrināt praktisku atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai paplašinātu to zināšanas par inovatīviem finanšu instrumentiem;

3.

Pastiprināt ES politikas teritoriālo aspektu un mazināt teritoriālās atšķirības

3.1.

mudina Komisiju, Eiropas Parlamentu un dalībvalstis, veicot Eiropas stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai plānoto pārskatīšanu, pievienot stratēģijai teritoriālo dimensiju;

3.2.

aicina izstrādāt ES mēroga stratēģiju un rīcību, kuras mērķis būtu saglabāt un veicināt Eiropas kultūras, mantojuma un valodu daudzveidību; ir stingri pārliecināta, ka politikas līmenī vairāk uzmanības jāveltī kultūras un mantojuma potenciālam radīt ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietas;

3.3.

aicina arī nodrošināt vietējā līmeņa ciešāku iesaistīšanu jaunajā ekonomikas un finanšu politikas koordinēšanā Eiropas pusgada ietvaros;

3.4.

aicina Komisiju analizēt rezultātus, ko nodrošinājusi vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana partnerības līgumu un darbības programmu plānošanā, īstenošanā un iespējamajā pārplānošanā, kā tas paredzēts vienotā stratēģiskā satvara (VSS) regulās un ES Rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību; izvirzīt atbilstīgus ieteikumus, ja dalībvalstis neievēro šīs prasības;

3.5.

aicina ES iestādes visos turpmākajos priekšlikumos par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu vairāk ņemt vērā teritoriālo dimensiju un mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību blakusefektiem reģionālajā un vietējā mērogā un to iespējamajai ietekmei uz publiskā sektora finanšu ilgtspēju un uz teritoriālo kohēziju, jo īpaši ņemot vērā konverģences un konkurētspējas instrumentu un pārējās nozīmīgās ekonomikas un fiskālās reformas ES;

3.6.

uzskata, ka Komisijas veiktajos ietekmes novērtējumos obligāti jāiekļauj teritoriālās ietekmes novērtējums;

3.7.

aicina Komisiju izstrādāt balto grāmatu par teritoriālo kohēziju, lai nostiprinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas konceptu, kas dotu iespēju pievērsties pieaugošajām teritoriālajām atšķirībām ES un atsākt debates par dzīves kvalitātes vērtēšanu, ņemot vērā ne tikai IKP; starp reģioniem joprojām vērojamas lielas ekonomiskās un sociālās atšķirības, tāpēc ir būtiski svarīgi veicināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politiku, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem reģioniem;

3.8.

aicina Komisiju veicināt pilsētvides un pilsētu/lauku apgabalu ilgtspējīgu attīstību ar baltās grāmatas par integrētu pilsētvides attīstību starpniecību;

3.9.

uzsver, ka ES ir vajadzīgs teritoriāls redzējums, un tādēļ lūdz aktualizēt Eiropas Telpiskās attīstības perspektīvu;

3.10.

ierosina pievērst īpašu uzmanību pārrobežu risinājumu, starpreģionālu tīklu un makroreģionālu stratēģiju izstrādei, izmantojot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas kā instrumentu arī citās ES politikas jomās;

3.11.

aicina Komisiju intensificēt pasākumus, lai pabeigtu un paplašinātu TEN-T pamattīklu un tā koridorus un pastiprinātu vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos koridoru izveides darba plānu izstrādāšanā un koridoru platformās.

4.

Sagatavot Eiropas Savienību jauniem uzdevumiem politikas jomā

4.1.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par pasniedzēja profesiju modernizācijas koordinēšanu Eiropas līmenī;

4.2.

aicina Komisiju ierosināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmu un ES sistēmu neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā iegūtu prasmju un kompetences atzīšanai;

4.3.

rosina Komisiju izvirzīt konkrētus priekšlikumus par to, kā uzlabot digitālo līdzekļu lietošanas prasmes visu vecumu iedzīvotājiem;

4.4.

sagaida, ka Eiropas Komisija atzīs vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi turpmākajā politikas veidošanā tādās jomās kā tieslietas un iekšlietas; īpaši pieprasa Komisijas pasākumu plānošanā ietvert pamattiesību ievērošanas vietējo un reģionālo dimensiju un visaptverošas Eiropas migrācijas politikas izstrādi;

4.5.

uzsver, ka shēma “Garantija jauniešiem” ir svarīgs mehānisms, ar kura palīdzību mazināt jauniešu lielo bezdarbu un piedāvāt jaunajiem eiropiešiem iespējas. Tāpēc Komiteja aicina palielināt šīs programmas finansējumu un sniegt lielāku atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām šo instrumentu sagatavošanā, pilnveidošanā un lietošanā;

4.6.

ierosina kultūras un radošuma spēcīgāku integrēšanu pārskatītajā stratēģijā “Eiropa 2020” un tās jaunajās pamatiniciatīvās;

4.7.

aicina Komisiju cieši sadarboties ar pilsētām un vietējām un reģionālajām pašvaldībām to centienos integrēt imigrantus, kas ir svarīgs aspekts stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un ES demogrāfisko problēmu risināšanā;

4.8.

prasa atzīt demogrāfiskās izmaiņas par prioritāti ES attiecīgo tiesību aktu izstrādē un visu 2014.-2020. gadam paredzēto ES finansēšanas programmu īstenošanā;

4.9.

atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas bezpajumtniecības stratēģiju;

4.10.

aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai efektīvi koordinētu un uzraudzītu romu integrācijas politiku valstu, reģionālajā un vietējā līmenī; ierosina pastiprināti sadarboties ar Eiropas Padomes Eiropas Pilsētu un reģionu aliansi romu iekļaušanai;

4.11.

aicina izstrādāt reģionālu Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) iniciatīvu, lai samazinātu administratīvo slogu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; aicina pastiprināt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu Mazās uzņēmējdarbības akta pārskatīšanā;

4.12.

rosina Komisiju pastiprināt pārdomātas specializācijas stratēģiju lomu Eiropā, lai mazinātu inovācijas plaisu starp ES reģioniem; aicina izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz iniciatīvu “Kāpnes uz izcilību”, paredzot konkrētus pasākumus un pastāvīgu uzraudzību, lai nodrošinātu saikni starp Eiropas pētniecības programmām (“Apvārsnis 2020”) un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem;

4.13.

prasa noteikt pasākumus vienotā tirgus izveides pabeigšanai, samazinot slogu attiecībā uz darbošanos brīvajās un reglamentētajās profesijās dalībvalstīs, kā arī sagaida, ka Eiropas Komisija visus tiesību aktu priekšlikumus, kas paziņoti rīcības plānā uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam, sāks iesniegt likumdevēja jaunā pilnvarojuma termiņa pirmajā pusē, lai paātrinātu minētā rīcības plāna īstenošanu un darbvietu veidošanu vietējā un reģionālajā līmenī;

4.14.

aicina izstrādāt Eiropas rīcības plānu par inovāciju publiskajā sektorā, īpašu uzmanību veltot vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldei;

4.15.

ierosina pārskatīt 2011. gada Balto grāmatu “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu”, iekļaujot debates par ES turpmāko transporta politiku pēc 2020. gada;

4.16.

aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību vietējo un reģionālo pašvaldību lomai Eiropas integrētas enerģētikas politikas izstrādē; ir vajadzīgi decentralizēti risinājumi enerģētikas nozarē, lai mazinātu mūsu atkarību no fosilā kurināmā, un ES tādēļ jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi mazākajiem enerģijas ražotājiem;

4.17.

aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu enerģētiskās nabadzības mazināšanai, kurā būtu apvienoti pasākumi Eiropas, valstu, vietējā un reģionālajā līmenī;

4.18.

rosina ES iestādes un dalībvalstis atklāti apsvērt, kāda ir vietējo un reģionālo pašvaldību loma, īstenojot tālejošus un saistošus mērķus saistībā ar CO2 emisiju mazināšanu, atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un energoefektivitāti, un arī turpmāk šajā jomā izvērst tādu pašu partnerības principu, kāds tiek īstenots ES kohēzijas politikā; aicina ES iestādes un dalībvalstis paplašināt Pilsētas mēru pakta darbības jomu, ņemot vērā, ka tas ir Eiropas instruments vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanai ES klimata pārmaiņu apkarošanas politikā, un nodrošināt tam atbilstošus resursus laika posmam pēc 2020. gada;

4.19.

aicina Eiropas Komisiju, pārskatot un izstrādājot politiku gaisa, ūdens un trokšņa jomā, ievērot uz avotu vērstu pieeju, respektīvi, apkarot vides problēmu rašanās avotu un ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzi, kurām bieži ir jāīsteno atbilstoša politika, lai gan tās nevar tieši ietekmēt šo problēmu cēloni;

4.20.

aicina Eiropas Komisiju, balstoties uz integrētu teritoriālo pieeju, ierosināt pārdomātu ilgtspējīgas lauku attīstības stratēģiju;

4.21.

uzskata, ka saskaņā ar reformēto kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) paredzētie drošības tīkla pasākumi jāpapildina ar citiem, mērķtiecīgākiem pasākumiem, lai risinātu tirgus svārstību problēmu;

4.22.

prasa veikt ietekmes novērtējumu ar mērķi izzināt pašlaik apspriežamo tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz lauksaimniecības nozari;

4.23.

aicina Komisiju atbalstīt un pastiprināt paplašināšanās procesā iesaistīto valstu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu attiecīgās valsts publiskās pārvaldes reformā un mudina gada progresa ziņojumos veltīt īpašu uzmanību stāvoklim decentralizācijas jomā;

4.24.

uzsver, ka ES apņēmīgi jārīkojas, lai atbalstītu Austrumu partnerības valstis, nodrošinot stimulu vietējās un reģionālās demokrātijas un decentralizācijas procesa stiprināšanai, un jāveicina Austrumu partnerības valstu un ES vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbības programmu izmantošana;

4.25.

aicina Komisiju izmantot Eiropas kaimiņattiecību instrumentu par līdzekli, lai palielinātu sociālo un teritoriālo kohēziju Vidusjūras reģiona partnervalstīs, kā arī lai uzlabotu sadarbību starp to reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

4.26.

tādēļ rosina Komisiju Vietējās administrācijas atbalsta instrumenta programmu attiecināt arī uz dienvidu kaimiņvalstīm; aicina izstrādāt un Vidusjūras reģionā īstenot ilgtspējīgu migrācijas politiku, iesaistot visas ieinteresētās puses, jo īpaši valstu valdības un vietējās un reģionālās pašvaldības;

4.27.

pieprasa, lai vietējās un reģionālās pašvaldības tiktu iesaistītas, izstrādājot “Partnerības integrācijai” ar trešām valstīm, un citās preventīvās iniciatīvās, kas saistītas ar cirkulārās migrācijas veicināšanu;

4.28.

sagaida, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiks iesaistītas teritoriālās pieejas attīstībai ieviešanā, jo īpaši ņemot vērā to bagāto pieredzi decentralizētas attīstības sadarbības jomā; aicina atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu Eiropas Attīstības gadā (2015) un vietējo/reģionālo attīstības stratēģiju izstrādē;

4.29.

ja vien tiek nodrošināta pārredzamība un demokrātiska līdzdalība, kā arī ievēroti sociālie un vides standarti, iesaka turpināt sarunas ar ASV par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP); aicina Reģionu komitejai šajā procesā piešķirt ieinteresētās puses statusu;

4.30.

mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu grozīt Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu, lai skaidrāk atzītu Eiropas Parlamenta demokrātisko funkciju, šajā nolūkā, piemēram, nosakot ES mēroga līmeni pārstāvībai Eiropas Parlamentā, kā arī izveidojot Eiropas vēlētāju reģistru, lai atvieglotu balsstiesību īstenošanu;

4.31.

ierosina pārskatīt stratēģiju “Partnerība informācijas sniegšanai par Eiropu”, lai atbalstītu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu iedzīvotāju informēšanā par ES un tās politiku; aicina Komisiju ciešāk sadarboties ar RK, īstenojot patiesi decentralizētu komunikācijas politiku reģionālajā un vietējā līmenī, jo īpaši izmantojot Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs;

5.

Nostiprināt partnerattiecības ar Eiropas iestādēm

5.1.

vēlas piedalīties paredzamajās sarunās par jaunu Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu;

5.2.

pamatojoties uz sadarbības līgumu, ierosina ciešāku sadarbību ar Eiropas Komisiju pirmslikumdošanas posmā, lai izstrādātu ilgtermiņa stratēģiskas iniciatīvas un veicinātu daudzlīmeņu pārvaldības risinājumu ieviešanu ES politikas jomās;

5.3.

pamatojoties uz 2014. gada sadarbības līgumu ar RK, aicina Eiropas Parlamentu pastiprināt sadarbību visā likumdošanas procesa gaitā, kā arī Eiropas pusgada laikā un ES tiesību aktu teritoriālās ietekmes novērtēšanā;

5.4.

aicina, lai pret vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī to apvienībām tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme saistībā ar pārmaiņām, kas attiecas uz pienākumu reģistrēties Pārredzamības reģistrā, kurš paredzēts jaunajā Iestāžu nolīgumā par pārredzamības reģistru;

5.5.

ierosina Padomei vēl vairāk stiprināt sadarbību ar RK tajās jomās, kas ir būtiskas vietējām un reģionālajām pašvaldībām.