19.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/1

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, kurā Komitejai ir noteiktas jaunas prerogatīvas un atbildības jomas Eiropas politikas sistēmā;

—

ņemot vērā Pamatuzdevumu deklarāciju, kurā Komiteja definēta kā reģionālo un vietējo vēlēto pārstāvju politiska asambleja, kuras uzdevums ir demokrātiska un teritoriāla pārstāvība Savienības lēmumu pieņemšanas procesā;

—

ņemot vērā 2014. gada 5. februārī ar Eiropas Parlamentu noslēgto Sadarbības līgumu, kurā apstiprināta kopēja vēlme stiprināt Savienības demokrātisko leģitimitāti;

—

ņemot vērā 2012. gada 16. februārī parakstīto Eiropas Komisijas un Reģionu komitejas sadarbības protokolu, kurā ir nostiprināta Komitejas iesaiste gada darba programmas īstenošanā un likumdošanas plānošanā;

—

aicina atzīt to īpašo lomu, ko jau divdesmit gadus Komiteja pilda, stiprinot Eiropas Savienību un subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu, kā arī aizstāvot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus;

—

uzsver Komiteja, ES likumdošanas procesā pildot konsultatīvo un politisko lomu, arvien spēcīgāk ietekmē ES tiesību aktu izstrādi: tās galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu īpašās zināšanas par ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu tiktu iekļautas likumdošanas procesā;

—

ir nolēmusi, atzīmējot savu divdesmito gadskārtu, sagatavot perspektīvas analīzi par savu politisko un institucionālo lomu Eiropas Savienības pārvaldībā un tādējādi dalīties ar savu redzējumu par Eiropas integrācijas procesa nākotni;

—

tāpēc ierosina ceļvedi, ko strukturē trīs Eiropas Savienības dinamikas atjaunošanas stratēģiskie mērķi;

1.

Stiprināt Eiropas pilsoņu atbalstu un uzticēšanos ES demokrātiskajām vērtībām un Eiropas integrācijas procesam

1.1.

ņemot vērā nesen notikušo Eiropas vēlēšanu rezultātus, konstatē, ka ir nepieciešams nostiprināt uz uzticēšanos balstīto saikni starp Eiropas Savienību un pilsoņiem, un panākt, lai Eiropas darbība vairāk būtu vērsta uz viņu problēmām un nodrošinātu īstu pievienoto vērtību;

1.2.

uzsver, ka Eiropas projekta veiksmīgā īstenošanā, tostarp Reģionu Eiropas nozīmē, stratēģiska nozīme ir RK kā vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļa paudējai; uzsver, ka RK ir būtiska starpniece, ar kuras palīdzību tiek virzīta informācija par iedzīvotājiem tuvākā pārvaldības līmeņa interesēm un problēmām, un ka tā rūpējas par to, lai šīs intereses atspoguļotos ES politikas veidošanas procesā;

1.3.

ņemot vērā Eiropas un valstu līmenī tiesību aktos nostiprinātās kompetences, uzskata, ka Eiropas iestādes, dalībvalstis un vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes kopā atbild par to, lai tiktu stiprināta Eiropas Savienības normatīvā atbilstība un šajā nolūkā tiktu izveidotas pārredzamākas procedūras, samazināts administratīvais slogs, kā arī radīti mehānismi, kas dod iespēju analizēt ES darbības ietekmi uz pilsoņu ikdienas dzīvi;

1.4.

uzsver, ka Eirobarometra rezultāti liecina par iedzīvotāju uzticēšanos vietējiem un reģionālajiem vēlētajiem pārstāvjiem un ka iedzīvotāji vēlas, lai šie pārstāvji aktīvāk iesaistītos Eiropas pārvaldībā, un tāpēc uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt Reģionu komitejas kā politiskas asamblejas statusu un Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī uzlabot izpratni par to, kāda ir nozīme tam, ka locekļi īsteno vietējā vai reģionālajā līmenī saņemtās pilnvaras;

1.5.

Komiteja, būdama Eiropas iestāde un Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pārstāvju asambleja, vēlas nostiprināt savu demokrātisko leģitimitāti un politisko identitāti un palielināt atzinumu un nostāju politisko atpazīstamību un ietekmi; tā apņemas stiprināt politisko darbību, kas saistīta ar visu līmeņu politiskajām grupām un partijām;

1.6.

vēlas arī vispusīgi izmantot savu teritoriālo specifiku, lai palielinātu spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu un tādējādi kombinēt nacionālo delegāciju un teritoriālo ekspertu tīklu ieguldījumu Komitejas pamatuzdevuma īstenošanā;

1.7.

aicina dalībvalstis, ieceļot locekļus, nodrošināt tādu politisko pārstāvību, kas atspoguļo vietējo un reģionālo vēlēšanu rezultātus, un kas atbilst dzimumu līdztiesības un iespēju vienlīdzības principam, un uzstāj, ka ir nepieciešams paātrināt iecelšanas procedūras;

1.8.

ir noteikusi par mērķi visās Komitejas darbības jomās veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, lai nodrošinātu Savienības demokrātisko leģitimitāti;

1.9.

atkārto, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga vairāklīmeņu pārvaldības sistēma, kas nodrošinātu pilsētu, reģionu un dalībvalstu efektīvu sadarbību; uzsver, ka Eiropas Savienībai būtu jāstrādā ar tām jomām, kurās pasākumi ir nepieciešami, bet būtu jāatturas no jaunu noteikumu izstrādes par tiem jautājumiem, kuru risināšanai vispiemērotākais ir vietējais, reģionālais vai valsts līmenis;

1.10.

ir apņēmusies aktīvi atbalstīt savus locekļus, kas pilda Eiropas “vēstnieku” lomu reģionos, pilsētās un kopienās un otrādi, kā arī palīdzēt stiprināt viņu saikni ar Eiropas pilsoņiem;

1.11.

tāpēc uzskata, ka ir svarīgi Eiropas Parlamenta informācijas birojos un Eiropas Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs izveidot locekļu darbības atbalsta sistēmu, kas veicinātu viņu sadarbību ar Eiropas deputātiem viņu vēlēšanu apgabalos; pauž gatavību atbalstīt decentralizētu komunikācijas kampaņu rīkošanu par Eiropas Savienības rīcības prioritātēm un par tās tiesību aktu ietekmi vietējā un reģionālajā līmenī, ņemot vērā attiecīgā reģiona oficiālās valodas;

1.12.

ir paredzējusi pastiprināt atbalstu locekļiem viņu teritoriālajās pašvaldībās, īpaši atbalstu debašu rīkošanai ar pilsoņiem un īpašu municipālo un reģionālo padomju sesiju rīkošanai par Eiropas aktualitātēm, kā arī vajadzības gadījumā – par Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikumiem;

1.13.

vēlas izcelt savu politisko darbību, kas ir pamats dialogam par Eiropas Savienības teritoriālo dimensiju. Šajā saistībā jāpiemin Eiropas reģionu un pilsētu sammits, kas dod iespēju apspriest Eiropas nākotni un teritoriālo pašvaldību attīstību tālākā perspektīvā;

1.14.

vēlas stiprināt iestāžu savstarpējās saziņas stratēģiju un aicina padziļināti pārskatīt Eiropas Savienības komunikācijas stratēģiju, kā arī pāriet uz jauna veida saziņu ar sabiedrību un turpmāk izmantot skaidru un saprotamu valodu; uzsver, ka vietējiem un reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī sociālajiem tīkliem ir visbūtiskākā loma, lai pārorientētu izpratni par Eiropas Savienību un popularizētu tās politiku un konkrētus panākumus;

2.

Turpināt Eiropas integrāciju, kas balstīta uz atjauninātu kopienas metodi, pilnībā ņemot vērā dažādu pārvaldības līmeņu kopīgu atbildību

2.1.

uzskata, ka daudzlīmeņu pārvaldības princips ir viens no tiem principiem, uz kuru vajadzētu balstīt Eiropas turpmākās integrācijas atjaunināto kopienas metodi;

2.2.

ir apņēmusies uzraudzīt, lai atbalsts daudzlīmeņu pārvaldības principiem tiktu nostiprināts, parakstot 2014. gada aprīlī pieņemto Eiropas Daudzlīmeņu pārvaldības hartu;

2.3.

jo īpaši atbalsta nostāju, ka Partnerības principa īstenošanas rīcības kodekss, kas jau attiecas uz kohēzijas politikas tiesību aktiem, būtu jāattiecina arī uz citām Eiropas Savienības rīcības jomām;

2.4.

pauž nožēlu par krīzes tiešo ietekmi uz vietējo un reģionālo pašvaldību autonomiju un rīcībspēju; tāpēc izmantos Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa ziņojumus par valstīm, lai sekotu līdzi decentralizācijas un reģionalizācijas procesa gaitai;

2.5.

raudzīsies, lai Eiropas līmeņa koordinācijas mehānismos tiktu ievērotas vietējo un reģionālo pašvaldību prerogatīvas; tāpēc uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībā būtu decentralizētajām pilnvarām atbilstošs līdzekļu apmērs;

2.6.

uzskata, ka ir vairāk jāņem vērā Eiropas Savienības paplašināšanās stratēģijas, kaimiņattiecību politikas un attīstības politikas vietējā un reģionālā dimensija;

2.7.

atkārto, ka subsidiaritāte ir viens no demokrātijas pamatprincipiem un viens no galvenajiem ES regulējuma kvalitātes, ES pievienotās vērtības palielināšanas un administratīvā sloga samazināšanas līdzekļiem; uzsver arī, ka ir svarīgi lielāku nozīmi piešķirt proporcionalitātes principa ievērošanai; aicina pievērst uzmanību darbam, ko Komiteja iegulda, īstenojot uzraudzības stratēģiju un izmantojot vietējo un reģionālo konsultāciju instrumentu, kā arī nodrošinot minēto principu ievērošanu;

2.8.

uzsver, ka partnerības princips ir cieši saistīts ar daudzlīmeņu pārvaldību;

2.9.

uzņemsies savu daļu atbildības debatēs par kompetences jomu pārskatīšanu Eiropas Savienībā; šīm debatēm būtu jāstiprina Eiropas Savienības darbības pievienotā vērtība, un tajās vajadzētu vairīties no konfrontācijas starp “vairāk Eiropas” vai “mazāk Eiropas” piekritējiem;

2.10.

stiprinās atzinumu ietekmi, iedarbinot sistēmu, kas paredzēta konsultācijām teritoriālajā līmenī un saskaņošanai ar dažādām instancēm, tostarp ar reģioniem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, kā arī ar teritoriālo pašvaldību pārstāvības apvienībām;

2.11.

ir apņēmusies aktīvāk iesaistīties visos likumdošanas procesa posmos, lai vajadzības gadījumā varētu izmantot iespēju vērsties Eiropas Savienības Tiesā;

2.12.

izveidos labāk strukturētu sadarbību ar Eiropas Parlamentu, valstu parlamentiem un vajadzības gadījumā ar otrajām palātām, kuras pārstāv teritoriālo dimensiju valsts līmenī, kā arī ar reģionālajiem parlamentiem, un atbalstīs agrīnās brīdināšanas procedūru, kuras iniciatores būs reģionālās pašvaldības;

2.13.

atzinīgi vērtē progresu, kas Komitejai dod iespēju ļoti savlaicīgi iesaistīties tiesību aktu izstrādē; turpmāk īpašu vērību veltīs teritoriālās ietekmes novērtējumam un teritoriālo rādītāju izstrādei; tāpēc atgādina par nepieciešamību nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti iestāžu sadarbības mehānismos, kuru mērķis ir regulējuma uzlabošana;

2.14.

papildus konsultatīvai funkcijai pilnveidos savas spējas un centīsies uzlabot savu specifisko zināšanu līmeni, iesaistot vietējo un reģionālo pašvaldību ekspertus un teritoriālās apvienības konsultāciju procesā, kas nepieciešams atzinumu, ietekmes novērtējumu izstrādei un subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanai;

2.15.

iesaka vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt REFIT programmā (Normatīvās atbilstības un izpildes programma), lai uzlabotu tiesību aktu kvalitāti un lai iedzīvotāji tos labāk izprastu;

3.

Stiprināt reģionālo un vietējo pašvaldību institucionālo pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā

3.1.

aicina atzīt Komitejas leģitimitāti, unikalitāti un papildinošo ietekmi Eiropas Savienības iestāžu struktūrā un ir gatava aizstāvēt savu politisko neatkarību un funkcionālo autonomiju, papildus konsultatīvajai funkcijai apliecinot savu politiskas iestādes lomu un efektīvāk turpinot darbu pēc atzinumu pieņemšanas, kā arī paplašinot sakarus un sadarbību ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Padomi;

3.2.

padziļināti pievērsīsies savam pamatuzdevumam; galveno uzmanību un resursus veltot Eiropas Savienības likumdošanas procesam, stiprinās savu padomdevējas iestādes politisko lomu un pamatos visas papildu prerogatīvas, ko RK varētu pieprasīt nākotnē;

3.3.

savu turpmāko stratēģiju skata pa posmiem: īstermiņā balstoties uz visu Lisabonas līguma iespēju izmantošanu un ilgtermiņā – līgumu pārskatīšanas ietvaros;

3.4.

vēlas, lai iestādes, kas pieprasa Komitejas atzinumu, apņemas saskaņā ar lojālas sadarbības principu ievērot Komitejas institucionālās pilnvaras un netiktu atbrīvotas no pienākuma informēt par iemesliem, kuru dēļ tās svarīgākie ieteikumi ir vai nav ņemti vērā;

3.5.

pauž gandarījumu, ka Eiropas Parlaments arvien biežāk pieprasa atzinumus, un cer uz politiskās sadarbības pozitīvu ietekmi, ko varētu nodrošināt sadarbības līgumā izveidotā savstarpīguma sistēma ziņotāju un referentu dalībai attiecīgo komisiju vai komiteju pasākumos;

3.6.

uzsver nepieciešamību kvantitatīvi un kvalitatīvi stiprināt Komitejas sadarbību ar Eiropas likumdevējām iestādēm – Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi; vēlas palielināt savu ietekmi uz tiesību aktu priekšlikumiem un aktīvāk iesaistīt ziņotājus visos likumdošanas procesa posmos, lai efektīvāk pārraudzītu, kā tiek ņemti vērā Komitejas ierosinātie grozījumi tiesību aktos, par kuriem saņemts atzinuma pieprasījums;

3.7.

pieprasa novērotājas statusu sarunās, notiekot trialogam, tajās jomās, kurās apspriešanās ar Komiteju ir obligāta;

3.8.

iesaka rīkot parlamentāras sesijas, kurās RK locekļi, Eiropas Parlamenta deputāti un reģionālo parlamentu deputāti varētu apspriest aktuālus Eiropas jautājumus un tās tiesību aktu ietekmi;

3.9.

ir paredzējusi aktīvāk iesaistīties to prezidentvalstu programmu punktu izstrādes un īstenošanas procesā, kuri ir svarīgi vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un uzlabos sadarbību ar Padomi kopumā un īpaši ar tiem reģionālajiem ministriem, kuri tajā darbojas;

3.10.

aicina Eiropas Komisijas un Padomes darba grupās iesaistīt vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus un, ja nepieciešams, arī reģionus ar likumdošanas pilnvarām, ja attiecīgajai politikai ir liela teritoriāla ietekme;

3.11.

pauž gandarījumu par attiecībām, kas izveidojušās ar Eiropadomes prezidentūru, taču tās vajadzētu strukturēt, lai nostiprinātu teritoriālo konsultāciju pievienoto vērtību, īpaši gatavojot Eiropadomes sanāksmes;

3.12.

īpaši atzinīgi vērtē sadarbības attīstību ar Eiropas Komisiju, īpaši posmā pirms tiesību aktu izstrādes, tomēr vēlreiz atkārto aicinājumu ar aktuālo jautājumu palīdzību kā sistemātisku praksi ieviest mutiskus un rakstiskus jautājumus, kas tiek adresēti Eiropas izpildvarai par tās politiskajiem ieteikumiem;

3.13.

uzstāj, ka ir nepieciešams pēc iespējas savlaicīgāk Komiteju iesaistīt Eiropas Savienības gada un daudzgadu plānošanā, lai tā varētu ar savu ieguldījumu piedalīties Eiropas stratēģiju un politikas noteikšanā; vēlas arī jau no paša sākuma tikt iesaistīta par reģionālo politiku atbildīgā komisāra iecelšanas procedūrā, jau sākot no nākamā 2014.–2019. gada pilnvaru termiņa;

3.14.

iesaka ekonomiskās pārvaldības mehānismos iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības un uzskata par pamatotu, pirmkārt, ka Komiteja tiek iesaistīta ekonomiskajā dialogā starp Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu un, otrkārt, ka tiek garantēta tās locekļu iesaiste Eiropas Parlamenta parlamentārajā nedēļā kopā ar Eiropas un valstu deputātiem;

3.15.

iekļaujot Eiropas Savienības juridiskajā satvarā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP), aicina ieviest horizontālu klauzulu, kas dod iespēju pieprasīt atzinumu kopīgas kompetences jomās attiecībā uz ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijas pasākumiem un atbalsta, koordinācijas un papildinošas darbības jomās;

3.16.

ja tiktu pārskatīti līgumi saistībā ar Eiropas Savienības institucionālo struktūru, atkārtoti aicina:

3.17.

ierosina pašreizējo nosaukumu papildināt ar vārdu “Eiropas”; līdz ar to Komitejas pilnais nosaukums turpmāk būtu “Eiropas Reģionu komiteja”;

3.18.

uzstāj, ka Konventā, ko sasauks Līgumu pārskatīšanai, ir jāiekļauj Reģionu komitejas pārstāvji, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku demokrātisko leģitimitāti;

3.19.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Komisijai, kā arī Eiropadomes priekšsēdētājam.