24.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/13

1.

Viens no Savienības galvenajiem mērķiem ir veidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām un pilnībā ievērojot pamattiesības. Lai to sasniegtu, ir jāveic saskanīgi politikas pasākumi patvēruma, imigrācijas, robežu un policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā saskaņā ar Līgumiem un to attiecīgajiem protokoliem.

2.

Tādā Eiropā, kura aizsargā savus pilsoņus un nodrošina faktiskas tiesības cilvēkiem gan Savienībā, gan ārpus tās, visi šie aspekti ir savstarpēji saistīti. Panākumi vai neveiksmes vienā jomā ir atkarīgi no darbības rezultātiem citās jomās, kā arī no sinerģijām ar saistītām politikas sfērām. Risinājums daudzām problēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā ir rodams attiecībās ar trešām valstīm, un tāpēc ir jāuzlabo ES iekšpolitikas un ārpolitikas savstarpējā saikne. Tam ir jāatspoguļojas ES iestāžu un struktūru savstarpējā sadarbībā.

3.

Par pamatu ņemot iepriekšējās programmas, šobrīd vispārējā prioritāte ir konsekventi transponēt, efektīvi īstenot un konsolidēt esošos tiesību aktus un politikas pasākumus. Pats galvenais būs pastiprināt operatīvo sadarbību, vienlaikus izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģiju inovāciju potenciālu, palielināt dažādo ES aģentūru lomu un nodrošināt ES līdzekļu stratēģisku izmantošanu.

4.

Turpmākajos gados turpinot pilnveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ļoti svarīgi būs nodrošināt pamattiesību aizsardzību un veicināšanu, tostarp attiecībā uz datu aizsardzību, vienlaikus – arī attiecībās ar trešām valstīm – risinot problēmas drošības jomā, un līdz 2015. gadam pieņemt spēcīgu ES datu aizsardzības vispārīgo satvaru.

5.

Saskaroties ar tādām problēmām kā nestabilitāte daudzviet pasaulē, kā arī globālām un Eiropas demogrāfijas tendencēm, Savienībai ir vajadzīga efektīva un labi pārvaldīta migrācijas, patvēruma un robežu politika, kuras pamatā ir Līgumā noteiktie solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principi, saskaņā ar LESD 80. pantu un tā efektīvu īstenošanu. Ir nepieciešama visaptveroša pieeja, ar kuras palīdzību optimizē likumīgas migrācijas sniegtos ieguvumus un piedāvā aizsardzību tiem, kuriem tā ir vajadzīga, vienlaikus apņēmīgi risinot nelikumīgas migrācijas problēmu un efektīvi pārvaldot ES ārējās robežas.

6.

Lai Eiropa nezaudētu savu pievilcību kā talantu un prasmju galamērķis, tai ir jāizstrādā stratēģijas, kuras ļautu maksimāli palielināt likumīgas migrācijas iespējas, izmantojot saskanīgus un efektīvus noteikumus, un kuras veidotas, ņemot vērā dialogu ar uzņēmēju aprindām un sociāliem partneriem. Savienībai arī būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni izvērst aktīvu integrācijas politiku, ar kuru veicina sociālo kohēziju un ekonomikas dinamismu.

7.

Savienības apņemšanās nodrošināt starptautisko aizsardzību nozīmē to, ka ir nepieciešama spēcīga Eiropas patvēruma politika, kura ir balstīta uz solidaritāti un atbildību. Absolūta prioritāte ir kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) pilnīga transponēšana un faktiska īstenošana. Tās rezultātā vajadzētu sasniegt augstus kopējus standartus un ciešāku sadarbību, radot vienlīdzīgus apstākļus, kuros patvēruma meklētājiem tiek nodrošinātas vienādas procesuālas garantijas un aizsardzība visā Savienībā. Vienlaikus būtu jāstiprina Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), jo īpaši sekmējot acquis vienveidīgu piemērošanu. Konverģējoša prakse palielinās savstarpējo uzticēšanos un ļaus pievērsties turpmākajiem pasākumiem.

8.

Būtiska ES migrācijas politikas sastāvdaļa ir vēršanās pret nelikumīgas migrācijas plūsmu pamatcēloņiem. Kopā ar nelikumīgas migrācijas novēršanu un apkarošanu tas palīdzēs novērst to, ka iet bojā migranti, kuri dodas bīstamā ceļā. Ilgtspējīgu risinājumu var rast, vienīgi aktivizējot sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, tostarp palīdzot stiprināt to migrācijas un robežu pārvaldības spēju. Migrācijas politikai ir jākļūst par daudz spēcīgāku Savienības ārpolitikas un attīstības politikas neatņemamu sastāvdaļu, piemērojot principu “vairāk par vairāk” un balstoties uz vispārējo pieeju migrācijai un mobilitātei. Pastiprināta uzmanība būtu jāvelta šādiem elementiem:

9.

Tā kā Šengenas zona dod iespēju ceļot bez iekšējo robežu kontroles un cilvēku skaits, kas ceļo uz Eiropas Savienību, arvien pieaug, ir nepieciešams efektīvi pārvaldīt ES kopējās ārējās robežas, lai nodrošinātu spēcīgu aizsardzību. Savienībai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai dalībvalstīm palīdzētu pildīt to uzdevumu. Tādēļ:

Tajā pašā laikā ir jāmodernizē kopējā vīzu politika, atvieglojot likumīgu ceļošanu un pastiprinātu vietējo Šengenas konsulāro sadarbību, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni un īstenojot jauno Šengenas pārvaldības sistēmu.

10.

Ir svarīgi Eiropas pilsoņiem garantēt patiesu drošības telpu, izmantojot operatīvu policijas sadarbību un novēršot un apkarojot smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, kā arī korupciju. Vienlaikus ir vajadzīga efektīva ES terorisma apkarošanas politika, saskaņā ar kuru visi attiecīgie dalībnieki cieši sadarbojas, integrējot terorisma apkarošanas iekšējos un ārējos aspektus. Šajā sakarā Eiropadome vēlreiz apstiprina ES terorisma apkarošanas koordinatora lomu. Cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu Savienībai būtu jāatbalsta valstu iestādes, izmantojot visus tiesu iestāžu un policijas sadarbības instrumentus un pastiprinot Eiropola un Eurojust koordinēšanas funkcijas, tostarp:

11.

Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, lai patiesā Eiropas tiesiskuma telpā tiktu nodrošināta raita darbība, respektējot dažādās dalībvalstu tiesību sistēmas un tradīcijas. Šajā sakarā būtu jāturpina palielināt savstarpējo uzticēšanos pārējo dalībvalstu tieslietu sistēmām. Stabila Eiropas tieslietu politika veicinās ekonomikas izaugsmi, palīdzot uzņēmumiem un patērētājiem saņemt ieguvumus, ko sniedz uzticama uzņēmējdarbības vide iekšējā tirgū. Ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai:

12.

Kā viena no Eiropas Savienības pamatbrīvībām ir jāaizsargā ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi, un strādāt citās dalībvalstīs, tostarp tās jāaizsargā pret iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpnieciskiem pieprasījumiem.

13.

Eiropadome aicina ES iestādes un dalībvalstis saistībā ar šīm pamatnostādnēm nodrošināt atbilstīgas turpmākās darbības likumdošanas un operatīvajā jomā, un 2017. gadā tā rīkos starpposma pārskatīšanu.