Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014XC1101(02)

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

OV C 387, 1.11.2014, p. 8–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 387/8


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2014/C 387/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

CEREZA DEL JERTE

EK Nr.: ES-PDO-0105-01121-27.6.2013.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

    Produkta nosaukums

    Apraksts

    Ģeogrāfiskais apgabals

    Izcelsmes apliecinājums

    Ražošanas metode

    Saikne

    Marķēšana

    Valsts prasības

    Citur [pārbaudes struktūra]

2.   Grozījuma(-u) veids

    Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

    Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

    Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

    Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu noteikto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījumi

3.1.   Grozījumi B daļā “Produkta apraksts”

B.3. punkts. Produkta īpašības

Turpmāk sniegtajā tabulā apkopoti tie jaunākie dati par (Briksa grādos izteikto) cukuru saturu un skābumu, ar kuriem aizstāj vērtības, kas attiecībā uz katru aizsargāto šķirni norādītas pašreiz reģistrētajā specifikācijā un attiecīgajā vienotajā dokumentā.

1. tabula. Ar ACVN aizsargāto ķiršu cukuru saturs, augļa forma, minimālais izmērs un pH atkarībā no šķirnes

Šķirne

Cukuru saturs

(izteikts Briksa grādos)

Forma

Lielums

Minimālais

pH

Minimālais

Maksimums

Vidējais

Minimālais

Maksimums

Vidējais

“Navalinda”

12

21,60

14

Saplacināta

21 mm

3,80

4,70

4,25

“Ambrunés”

14

25,80

20

Ieplakana

21 mm

3,65

4,85

4,25

“Pico Colorado”

13,90

26,40

21

Iegarena

21 mm

3,80

4,70

4,25

“Pico Negro”

11,80

25,60

19

Iegarena

21 mm

3,80

4,90

4,35

“Pico Limón Negro”

15,40

26,80

20

Iegarena

21 mm

3,80

4,70

4,25

Turpmāk sniegtā tabula ir tā, kas ievietota pašreiz spēkā esošajā specifikācijā.

2. tabula. Ar ACVN aizsargāto ķiršu cukuru saturs, skābums un forma atkarībā no šķirnes

Šķirne

Cukuru saturs (izteikts Briksa grādos)

Forma

Minimālais lielums (*)

Skābums (izteikts O2 mekv./100 ml)

Minimālais

Maksimālais

Vidējais

Minimālais

Maksimālais

Vidējais

“Navalinda”

12

16

14

Ieplakana

21 mm

9,55

10,45

10,00

“Ambrunés”

18

21

20

Ieplakana

21 mm

7,46

16,42

11,94

“Pico Colorado”

17

23

21

Iegarena

21 mm

7,46

16,42

11,94

“Pico Negro”

17

24

19

Iegarena

21 mm

7,46

16,42

11,94

“Pico Limón Negro”

17

24

20

Iegarena

21 mm

7,46

16,42

11,94

Pamatojums

Pēdējo gadu tehnoloģiskais progress apvienojumā ar precizitāti, ar kādu tagad veic dažādās analīzes, rosināja analīžu tehnisko paņēmienu uzlabošanu, tādējādi padarot tās drošākas un precīzākas.

Tāpēc sākotnējā specifikācijā norādītos parametrus ir vajadzīgs grozīt šādu iemeslu dēļ:

1)

Briksa grādi. Vidējais cukuru saturs ir augstāks par to, kāds tas ķiršiem ir pārsvarā: nosakot to refraktometriski, kad ķirši ir optimālā gatavības pakāpē, 100 gramos svaigu augļu ir 12–20 g cukuru atkarībā no šķirnes.

To analīžu rezultāti, kuras veiktas (ar ACVN Cereza del Jerte apzīmētajam produktam – akreditētās laboratorijās (..)) saskaņā ar produkta kontroli, ko vairāku gadu laikā nodrošināja Regulatīvās padomes inspektori, liecināja, ka Briksa grādos izteiktās vērtības, kas norādītas pašreizējā specifikācijā, atšķiras no tām, ko konstatē īstenībā.

Turklāt to dažādo pētījumu rezultāti, kas veikti, izanalizējot dažādus paraugus, kuriem bija atšķirīga gatavības pakāpe (ķiršiem augot un ienākoties, Briksa grādos izteiktais cukuru saturs mainās), ļāva noteikt vērtības, kas norādītas iepriekš tabulā; tā kā visi šie ķirši tika uzskatīti par piemērotiem, lai laistu tirdzniecībā sertificētu produktu, tiek prasīts, lai šīs jaunās vērtības aizstātu agrāk reģistrētās;

2)

pH. Viens no parametriem, kas ir ticis noteikts kā prasība, kurai jāatbilst ar šo cilmes vietas nosaukumu apzīmētajam produktam, ir skābums, kas izteikts O2 miliekvivalentos uz 100 ml ābolskābes. Aizsargātais produkts ir ātrbojīgs auglis, kura derīguma termiņš nav pārāk ilgs. Tāpēc ir ļoti svarīgi iegūt drīzus rezultātus par kvalitāti raksturojošiem parametriem.

Skābuma parametram, kādu to prasa patlaban (izteiktu O2 miliekvivalentos uz 100 ml ābolskābes), jābūt tādam, ko nosaka laboratorijās, un iespēju robežās tām jābūt akreditētām. Tādējādi šā parametra noteikšana prasa ilgāku laika sprīdi, un tam ir liela nozīme, ja vajadzīgs patērētāju rīcībā nogādāt augļus vislabākajos apstākļos.

Skābuma parametra (pH) noteikšana augļos kļūst arvien ierastāka, un to atzīst gan tirdzniecībā, gan nozarē vairāku iemeslu dēļ:

rezultātu iegūšanas ātrums – pašreizējās darba grupas, kas atbild par pH mērījumu veikšanu, datus par skābumu veiksmīgi iegūst uz vietas un īsā laika sprīdī; līdzīgā kārtā arī iegūtajam rezultātam nedrošuma pakāpe ir samērā zema, un tas nosaka to, ka inspektors var ātri pieņemt lēmumu, pamatojoties uz drošu informāciju;

šo vienību izmantošanas biežums nozarē – pH tiek uzskatīts par garšas parametru, kas raksturo visus pārtikas produktus, it īpaši augļus un dārzeņus;

tās informācijas kvalitāte, ko šis parametrs salīdzinājumā ar citiem sniedz par produktā notiekošajiem procesiem un derīguma termiņu, ir daudz augstāka.

Tāpēc tiek piedāvātas 1. tabulā norādītās pH vērtības, lai ar tām aizstātu skābuma vērtības, kas norādītas pašreiz reģistrētajā specifikācijā.

Tāpat kā attiecībā uz Briksa grādos izteikto parametru arī iepriekšējā tabulā sniegtās vērtības ir tādu vairāku analīžu rezultāts, kuras izdarītas saistībā ar produkta pārbaudēm, ko vairākus gadus veikuši Regulatīvās padomes inspektori un pēc tam vairākas struktūras (Lauksaimniecības un pārtikas produktu tehnoloģijas institūts) un akreditētas laboratorijas.

3.2.   Grozījumi D daļā “Pierādījumi par produkta izcelsmi apgabalā”

Grozījumi izdarīti vairākās daļās, lai pielāgotu tās jaunajai sertifikācijas sistēmai saskaņā ar standartu UNE-EN 45.011/ISO-IEC 17065, ko piemēro Regulatīvā padome (sertifikācijas struktūra, kas akreditēta minētā standarta ievērošanai), kā arī lai saīsinātu, atstājot galveno, vienkāršotu un atjauninātu sākotnējo specifikācijas tekstu, pielāgojot to situācijai, kāda nozarē ir reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī.

Šajā daļā aprakstīts pārbaudes un sertifikācijas process, kas vajadzīgs, lai garantētu produkta izcelsmi un kvalitāti, kā arī raksturīgās īpašības, kādām tam jāatbilst.

Grozījumi, kas veikti šajā daļā, skar dokumenta formu, taču nekādā gadījumā tā saturs vai jaunā redakcija neskar elementus, kas pierāda, ka produkta izcelsme ir attiecīgajā apgabalā. Ir lietderīgi norādīt svarīgākos grozījumus.

Jaunās redakcijas 1. daļā (1. punktā) ir norādīts, ka “Picotas un/vai ķirši iegūti vienīgi no reģistrētām augļu koku plantācijām, kas atrodas ražošanas apgabalā. Šīs plantācijas ir skaidri identificētas un reģistrētas datubāzē, kurā ir lauku īpašumu saraksti, precīzi norādot katru ražotāju, un aprakstīts augļukoku lielums, vecums, šķirne, stādījuma veids, audzēšanas sistēmas un citi mainīgie lielumi”;

šo tekstu aizstās ar šādu daļu:

Picotas un/vai ķirši iegūti vienīgi no reģistrētām augļu koku plantācijām, kas atrodas ražošanas apgabalā. Šīs plantācijas ir skaidri identificētas un reģistrētas attiecīgos aizsargātā cilmes vietas nosaukuma reģistros.”

Teksta 2. punktā teikts, ka “Katru gadu Regulatīvās padomes inspekcijas dienesti pēc nejaušības principa izraugās aptuveni 10 % reģistrēto saimniecību (jeb aptuveni 400 gadā), lai uz vietas pārbaudītu ražotāju sniegto datu pareizumu un patiesumu. Tāpat arī katru gadu tiks noteikts termiņš datu grozījumiem reģistrā, lai apkopotu notikušās izmaiņas un atjauninātu pastāvošo informāciju”;

šo tekstu aizstās ar šādām daļām:

“Katru gadu par aizsargāto cilmes vietas nosaukumu atbildīgā struktūra pārbauda saimniecības, apstiprināto piegādātāju noliktavas un produktus, kas nepieciešami visu nosacījumu ievērošanas nodrošināšanai, lai garantētu to, ka produkta izcelsme ir noteiktajā apgabalā.

Regulāri tiks noteikts termiņš datu grozījumiem reģistrā, lai apkopotu notikušās izmaiņas un atjauninātu pastāvošo informāciju.”

Līdzīgā kārtā arī 5. punktu, kurā aprakstīts kvalitātes nodrošināšanas process, svītro, lai pielāgotu to pašreizējiem konstatējumiem, kas aprakstīti 4. punktā un citos šīs D daļas punktos un kam ir tāds pats mērķis:

5. punkts: “Kvalitātes nodrošināšanas procesa pamatā ir paraugu ņemšana no dažādām produkta partijām un dažādās augļu glabātavās, turklāt par paraugu ņemto augļu apjoms ir proporcionāls katrā glabātavā ievesto augļu apjomam. Šādā gadījumā produktu pārbauda padziļināti, lai cita starpā novērtētu to, vai produkts faktiski iegūts no reģistrētajām plantācijām, vai saturs atbilst marķējumam, vai produktam ir optimālā gatavības pakāpe, vai produkts ir pilnīgi viendabīgs augļu krāsas un lieluma ziņā, vai tam nav defektu, vai tas atbilst iepakošanas un identifikācijas standartiem, vai tā svars ir pareizs utt.”

8. punktu, kurā ir norādīts, ka “Identifikatoru pārbaude pēc sēriju numuriem tiek rūpīgi reģistrēta, tādējādi kontrolējot jebkādu krāpšanas iespēju. Identifikatoru reģistrs un tā ierakstīto datu salīdzināšana ar katrā attiecīgā glabātavā reģistrēto novāktās ražas apjomu, ļauj īsā laikā atklāt neatbilstības, kā arī identificēt problēmas jebkurā nosūtīšanas un pārdošanas posmā.”,

aizstās ar šādu tekstu:

“Identifikatoru pārbaude pēc sēriju numuriem tiek rūpīgi reģistrēta, tādējādi kontrolējot jebkādu krāpšanas iespēju.”

9. punktu, kurā teikts, ka “Visas pārbaudes, paraugu ņemšana un analīzes, ko veic, lai pārbaudītu visu prasīto nosacījumu ievērošanu, notiek saskaņā ar to, kā noteikts Kvalitātes rokasgrāmatā un Procedūru rokasgrāmatā. Regulatīvā padome veic analīzes struktūrvienībās, kuras atbilst standartā ISO-EN 17.025 noteiktajām prasībām.”,

aizstās ar šādu tekstu:

“Ja uzņēmums, kura uzdevums ir produkta laišana tirdzniecībā, atbilst piemērojamajām sertifikācijas prasībām, Regulatīvā padome, kas atbild par aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Cereza del Jerte, pēc novērtēšanas darbību pabeigšanas sagatavo izdošanai dokumentu, ar kuru apliecina attiecīga sertifikāta piešķiršanu šā uzņēmuma produkcijai.”

10. punktu, kurā teikts: “Kad veiktas visas minētās pārbaudes, Regulatīvās padomes Konsultatīvā komiteja, kurā darbojas visu ieinteresēto pušu pārstāvji, izvērtē gūtos rezultātus, lai pieņemtu taisnīgu un objektīvu lēmumu. Ja Kvalifikācijas komiteja pieņem lēmumu par sertifikāciju, Regulatīvā padome pieteicējam izsniedz attiecīgo sertifikātu. Produktu laiž tirgū, pievienojot tam izcelsmes garantiju – numurētu Regulatīvās padomes etiķeti vai kontroletiķeti.”,

aizstās ar šādu tekstu:

“Produktu laiž tirgū, pievienojot tam izcelsmes garantiju – numurētu Regulatīvās padomes etiķeti vai kontroletiķeti.”

Kā jau ir ticis norādīts, šie grozījumi atbilst vajadzībai sākotnējo specifikācijas tekstu pielāgot pašreizējai situācijai, kāda izveidojusies pēc pārmaiņām, kas notikušas pārbaudes struktūrā, kuras uzdevums ir pārbaudīt ar ACVN Cereza del Jerte apzīmētā produkta specifikācijas ievērošanu, neskarot elementus, kas apstiprina, ka produkta izcelsme ir ar šo cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas apgabalā.

3.3.   Grozījumi G daļā “Pārbaudes struktūra”

Grozījumus izdara pasta adresē, un to aizstāj ar šādu:

Adrese: Polígono Industrial. Centro de Empresas. Carretera Nacional 110, Km. 381,400. 10613 Navaconcejo (Cáceres), España.

Apstiprināts, ka Regulatīvā padome ir akreditēta saskaņā ar standartu UNE-EN 45011.

3.4.   Grozījumi H daļā “Marķējums”

Šajā daļā izdara grozījumus, lai svītrotu otro punktu attiecībā uz etiķešu (izmantošanas) atļauju un iekļautu divus logotipus attiecībā uz Cereza del Jerte un Cereza del Jerte + Picota, lai nemaldinātu patērētāju brīdī, kad tas izvēlas produktu.

3.5.   Grozījumi I daļā “Valsts tiesību aktu prasības”

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. pantu un produkta specifikācijas vienkāršošanas un lielākas skaidrības labad šo daļu svītro, jo tā nav būtiska un minētajā pantā nav norādīta.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (3)

CEREZA DEL JERTE

EK Nr.: ES-PDO-0105-01121-27.6.2013.

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Iestādes nosaukums

Cereza del Jerte

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Cereza del Jerte apzīmē tikai Prunus avium L. sugas galda ķiršus, kas paredzēti patēriņam svaigā veidā un izaudzēti no ķiršu kokiem, kas pieder pie vietējām šķirnēm “Navalinda”, “Ambrunés”, “Pico Limón Negro”, “Pico Negro” un “Pico Colorado”.

Ķiršu koku šķirnes, uz ko attiecas aizsargātais cilmes vietas nosaukums, pieder pie šādām šķirņu grupām:

Picota ķirši: “Ambrunés”, “Pico Negro”, “Pico Colorado” un “Pico Limón Negro”. Lielākā daļa produkcijas tiek audzēta no šīs grupas ķiršiem ar nosaukumu picota, kuru būtiskākā atšķirība ir tāda, ka kātiņš dabiski atdalās no augļa jau tā novākšanas brīdī,

ķirši ar kātiņu: “Navalinda”.

Kas attiecas uz produkta īpašībām, augļi no ārpuses ir sarkanīgi, turklāt lielākoties ķirši ir vīnsarkanā vai purpursarkanā krāsā. Augļa mīkstums ir stingrs un kraukšķīgs, tā krāsa un sula ir atkarīga no šķirnes – sākot ar sarkanu mīkstumu un sulu un beidzot ar dzeltenīgu mīkstumu un bezkrāsainu sulu. Augļa forma ir dažāda: nierveida, ieplakana, ieapaļa vai iegarena. Atkarībā no šķirnes augļa kauliņš var būt vidējs, liels vai ļoti liels, bet tā forma – apaļa vai iegarena.

Tabulā apkopotas galvenās prasības attiecībā uz cukuru saturu (izteikts Briksa grādos), augļa formu, minimālo lielumu un pH.

Ar ACVN apzīmēto ķiršu cukuru saturs, augļa forma, minimālais lielums un pH atkarībā no šķirnes

Šķirne

Cukuru saturs

(izteikts Briksa grādos)

Forma

Lielums

Minimālais

pH

Minimālais

maksimālās

Vidējie rādītāji

Minimālais

Maksimums

Vidējais

“Navalinda”

12

21,60

14

Ieplakana

21 mm

3,80

4,70

4,25

“Ambrunés”

14

25,80

20

Ieplakana

21 mm

3,65

4,85

4,25

“Pico Colorado”

13,90

26,40

21

Iegarena

21 mm

3,80

4,70

4,25

“Pico Negro”

11,80

25,60

19

Iegarena

21 mm

3,80

4,90

4,35

“Pico Limón Negro”

15,40

26,80

20

Iegarena

21 mm

3,80

4,70

4,25

Ķirši ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Cereza del Jerte pieder tikai pie ekstra šķiras, ko nosaka saskaņā ar ķiršu tirdzniecības standartu, kurš pieņemts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 214/2004 (4).

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem produkta ražošanas posmiem jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

stādījumu ierīkošanai un audzēšanai lielākoties mazās saimniecībās uz mazām terasēm iekoptās zemes platībās ar samērā slīpām nogāzēm, kur grūti ieviest mehanizāciju, augsnes apstrādei un agrotehniskajiem pasākumiem (aršana, mēslošana un augļukoku apgriešana) un ražas novākšanai ar rokām.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Produkta sagatavošana un iepakošana nodrošina tā pilnīgu aizsardzību. Iepakojuma materiālus izvēlas rūpīgi, lai nepieļautu produkta bojāšanos. Katrā iepakojumā esošajam saturam jābūt viendabīgam izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un lieluma ziņā, un saturam jābūt daļēji redzamam un tādam, kas atbilst visam kopumam.

Ar ACVN Cereza del Jerte aizsargāto ķiršu iepakošana jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā; tas ir nepieciešams nosacījums, lai saglabātu kvalitāti un garantētu visa sertifikācijas procesa izsekojamību un kontroli līdz tā beidzamajam posmam.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Līdztekus vispārīgajai informācijai, kas noteikta piemērojamajos tiesību aktos, uz iepakojuma obligāti jābūt skaidri norādītam aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam, izmantojot attiecīgajam uzņēmumam atbilstošos elementus.

Regulatīvās padomes rīcībā ir divi produkta logotipa varianti. Katru no tiem izmanto šādi:

logotips Cereza del Jerte. Šo logotipu, kas atveidots šeit turpmāk, var izmantot attiecībā uz visiem ar šo nosaukumu aizsargātajiem ķiršiem, arī Picota grupas ķiršiem;

Image

logotips Cereza del Jete + Picota. Šo logotipu, kas atveidots šeit turpmāk, izmanto vienīgi attiecībā uz Picota grupas ķiršu šķirnēm, lai nemaldinātu patērētāju.

Image

Neatkarīgi no iepakojuma veida, kādā ķiršus nosūta patērētājiem, tam jābūt ar kontroletiķeti vai numurētu identifikatoru, kurus izdod Regulatīvā padome.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ražošanas apgabals atrodas Cáceres provinces ziemeļu komarkās. Šo apgabalu veido zemes, kas pieder pie šādu pašvaldību teritorijām, kas sagrupētas pa komarkām:

—    VALLE DEL JERTE KOMARKĀ: Barrado, Cabezuela del Valle, Cabrero, Casas del Castañar, El Torno, Jerte, Navaconcejo, Piornal, Rebollar, Tornavacas un Valdastillas,

—    LA VERA KOMARKĀ: Aldeanueva de la Vera, Arroyomolinos de la Vera, Cuacos de Yuste, Garganta la Olla, Gargüera, Guijo de Santa Bárbara, Jaraíz de la Vera, Pasarón de la Vera un Torremenga,

—    AMBROZ KOMARKĀ: Cabezabellosa, Casas del Monte, Gargantilla, Hervás, Jarilla un Segura de Toro.

Tā kā pastāv cieša sakarība starp kvalitāti, ķiršu dārzu atrašanos kalnainā apvidū un ražošanas veidu, ražošanas apgabalā neiekļauj tos zemes gabalus un lauku saimniecības, kas neatrodas kalnu lauksaimniecības apgabalā, proti:

lauku saimniecības, kas atrodas zemāk par 500 m virs jūras līmeņa, izņemot lauku saimniecības, kas atrodas La Vera komarkā,

lauku saimniecības, kas atrodas zemāk par 600 m virs jūras līmeņa, izņemot arī lauku saimniecības, kas atrodas Valle del Ambroz komarkā.

Ražošanas apgabals sakrīt ar ķiršu sagatavošanas un iepakošanas apgabalu.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Vēsturiskā saikne

Nosaukums Jerte vai Valle del Jerte ir cieši saistīts ar ķiršiem, un Spānijā lielas daļas patērētāju apziņā šī vieta saistās ar ķiršiem vai otrādi. Šis reģions ir plaši pazīstams ar izciliem ķiršiem, jo īpaši Picota ķiršiem.

Nostāsti liecina, ka ķiršus ieviesuši arābi, un pēc rekonkistas atklājās, ka tie ir pielāgojušies jaunajam reģionam. Taču tikai XIV gadsimtā parādās pirmie neapgāžamie pierādījumi par to esību.

1352. gada 2. jūnijā karaļa ziņnešu grupa apmetās uz naktsguļu vienā no komarkas ciematiem. Slavenie bruņinieki šeit mielojās ar forelēm un ķiršiem, kas liecina, ka jau tolaik ķirši bija izsmalcināts produkts, gana kvalitatīvs, lai ar tiem cienātu tik izcilus viesus.

Nākamos gadu simteņos ķiršu audzēšana pieņēmās plašumā. Slavenais spāņu ārsts Luiss de Toro (Luis de Toro) XVI gadsimtā piemin Hertes ķiršus to lieluma, krāsas un garšas dēļ.

XVIII gadsimtā, kad kastaņkoku audzes iznīcināja fitoftoras uzliesmojums, ķiršu audzēšana kļuva par patiesi alternatīvu saimniekošanas veidu. Šā gadsimta beigās un XIX gadsimtā ķiršu dārzi tika iekopti Hertes ielejā un kaimiņu ielejās.

XIX gadsimta pirmajās desmitgadēs hronisti apgalvoja, ka vislabākais, kas apgabalā atrodams, “(..) ir ķirši, kas tiek augstu vērtēti galmā (..)”. Šajā gadsimtā ķiršu dārzi parādās visos ciematos, un XX gadsimta sākumā šis reģions jau ir plaši pazīstams saistībā ar “gardajiem ķiršiem”.

Saikne ar dabu

Piecas aizsargātās šķirnes ir veidojušās vai nu Hertes ielejā, vai tās kaimiņu ielejās Ambrosā (Ambroz) un Laverā (La Vera). Principā tās atrodamas tikai šajā reģionā, un mēģinājumi tās audzēt citviet līdz šim nav bijuši sekmīgi.

Vairāki autori norādījuši, ka Hertes ielejā augošās šķirnes ar dabiski atdalošos kātiņu izkoptas ilgā dažādu savvaļas Prunus avium L. sugas paveidu (kas jau izsenis auguši šajās kalnu ielejās) aklimatizācijas un selekcijas procesā.

Pārējo paveikuši Hertes iedzīvotāji, darot šķirņu uzlabošanas un klonu selekcijas darbu, kā arī dažādi vides faktori – mitrums, kas ir liels pat vasaras mēnešos, ielejas vēji, zemes platību vērsums (pret debespusēm), vidējais saulesgaismas daudzums gadā, vietas augstums virs jūras līmeņa, mikroklimatiskā dažādība un augšņu skābums.

Saimniecību struktūra un nelīdzenais reljefs veido ainavu, kurā vērojamas mazas, reizēm pat sīkas terases, ko balsta klinšu sienas un kur lielā mērā nav iespējams izmantot mehanizāciju.

Tādējādi produkta iezīmes nosaka īpašs stādāmais materiāls, kas aklimatizējies Hertes baseina un kaimiņu ielejas vides apstākļos un pielāgojies tiem, kā arī ražošanas sistēmas īpatnības, jo ķiršu audzēšana vēl aizvien notiek tradicionāli: sīksaimniecībās un ģimeņu saimniecībās. Saimniecībās, kuras parasti izvietotas uz terasēm stāvās kalnu nogāzēs, kur sarežģīti ieviest mehanizāciju, ir apstākļi, kas nelielās ražas ļauj līdzsvarot ar izcilu kvalitāti.

5.2.   Produkta specifika

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Cereza del Jerte apzīmē tikai Prunus avium L. sugas galda saldos ķiršus, kas paredzēti patēriņam svaigā veidā un izaudzēti no ķiršu kokiem, kas pieder pie vietējām šķirnēm “Navalinda”, “Ambrunés”, “Pico Limón Negro”, “Pico Negro” un “Pico Colorado”.

Ķiršu mizas krāsa ir sarkanīga, vairāk vai mazāk koša atkarībā no šķirnes. Ķiršu krāsa pārsvarā ir vīnsarkana vai purpursarkana tā īpatsvara dēļ, kuru vietējā ražā veido Picota grupas, it īpaši šķirnes–karalienes jeb “Ambrunés” šķirnes, ķirši.

Par picota sauc ķiršus, kuru būtiskākā atšķirība ir tā, ka kātiņš dabiski atdalās no augļa jau tā novākšanas brīdī, nekaitējot augļa kvalitātei, taču dara tos mazāk izturīgus pārcilāšanā un vārīgākus. Pie šīs grupas pieder ķiršu šķirnes “Ambrunés”, “Pico Negro”, “Pico Limón Negro” un “Pico Colorado”.

Šo augļu forma ir dažāda, un pēc tās tos klasificē šādi: nierveida, ieplakani, ieapaļi un iegareni ķirši.

Šo ķiršu mīkstums ir stingrs un kraukšķīgs, dažādos sarkanas krāsas toņos ar sarkanīgu sulu atkarā no šķirnes – no sarkana mīkstuma un sulas līdz bezkrāsainai sulai un dzeltenam vai krēmkrāsas mīkstumam. Mīkstuma un sulas krāsa parasti ir stabila, it īpaši sulas krāsa.

Visnemainīgākais īpašību ziņā ir kauliņš. Pēc izmēriem šie ķirši ir vidēji līdz lieli vai ļoti lieli (šķirnes “Navalinda” un “Ambrunés”). Pēc formas tie ir apaļi (“Ambrunés”), iegareni–ieapaļi (“Pico Colorado”) vai iegareni (“Pico Limón Negro”).

Kauliņš attiecībā pret augli vidējs (“Pico Colorado”) līdz liels vai ļoti liels (“Pico Limón Negro”, “Navalinda” un “Ambrunés”).

Attiecībā uz kātiņu vērojamas stipras atšķirības tā garumā un lielumā:

—   garums: vidējs (“Ambrunés” un “Navalinda”) un liels (“Pico Negro” un “Pico Colorado”),

—   lielums: sīks (“Pico Negro” un “Pico Colorado”), vidējs (“Ambrunés” un “Navalinda”).

Organoleptisko īpašību ziņā vidējais cukuru saturs ir augstāks par to, kāds tas ķiršiem ir pārsvarā: nosakot to refraktometriski, kad ķirši ir optimālā gatavības pakāpē, 100 gramos svaigu auļu ir 12–24 g cukuru atkarībā no šķirnes.

Ķirši ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Cereza del Jerte pieder tikai pie ekstra šķiras, ko nosaka saskaņā ar ķiršu tirdzniecības standartu, kurš pieņemts ar Regulu (EK) Nr. 214/2004.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Aizsargātās šķirnes aug praktiski gandrīz vienīgi šajā apgabalā, jo mēģinājumi ieviest tās citādā augstumā virs jūras līmeņa līdz šim devuši niecīgus rezultātus, un tās attīstās slikti, kad augsnes, augstuma, saulesgaismas daudzuma, mitruma un vējainuma apstākļi nav piemēroti.

Ķiršu šķirnes ar dabiski atdalošos kātiņu Hertes ielejā aug tāpēc, ka tās izkoptas ilgā dažādu savvaļas Prunus avium L. sugas paveidu (kas jau izsenis auguši šajās kalnu ielejās) aklimatizācijas un selekcijas procesā.

Pārējo paveikuši Hertes iedzīvotāji, darot šķirņu uzlabošanas un klonu selekcijas darbu, kā arī dažādi vides faktori:

mitrums, kas ir liels pat vasaras mēnešos,

ielejas vēji, zemes platību vērsums pret debespusēm, vidējais saulesgaismas daudzums gadā, vietas augstums virs jūras līmeņa, mikroklimatiskā dažādība un augšņu veselīgais skābums,

reljefs: šo ķiršu audzēšanas platības stiepjas no (trīs) ieleju lejasdaļas līdz apvidiem, kuru augstums virs jūras līmeņa pārsniedz 1 200 m. Picota šķirņu grupas audzēšanai vispiemērotākie ir apvidi 600 m līdz maksimālajā augstumā virs jūras līmeņa, un tās apvienojumā ar citām šo ķiršu audzēšanai izmantojamajām šķirnēm, dod ražu, kas katru gadu nogatavojas optimālos apstākļos un atkarībā no vertikālās zonalitātes pakāpeniski ienākas no aprīļa beigām līdz augusta sākumam,

ražošanas apgabala augsnes parasti ir struktūrainas un irdenas, lielākoties caurlaidīgas un smilšainas. Virszemes ūdens notece parasti ir laba. Augsnes reakcija cilmieža dēļ vienmēr ir skāba (pH parasti ir 5–5,5). Augsnes ar šādām īpašībām ir lieliski piemērotas dominējošās sugas (Prunus avium jeb meža ķirša) attīstībai un vietējo šķirņu audzēšanai,

klimats: visas trīs ielejas, kas ietilpst ražošanas apgabalā, izceļas ar īpašiem klimatiskajiem apstākļiem, kuru veidošanā sava nozīme ir gan tam, ka tās ir šauras un dziļas, gan arī to vērsumam pret debespusēm un izeju uz dienvidiem. Ievērojamās atšķirības vertikālās zonalitātes dēļ un krasie reljefa nelīdzenumi ir par iemeslu saulesgaismas daudzuma nevienādībai un temperatūras atšķirībām starp virsotņu joslu un aluviālo ieplaku, tādējādi bieži vien radot apstākļos, kad temperatūras svārstības dažkārt ir ļoti lielas. Šīs klimatiskās atšķirības rada veģetācijas cikla ilguma un augšanas/nogatavošanās periodu nevienādību, kuri, kā jau minēts, iestājas dažādos laikos atkarā no ķiršu koku atrašanās augstuma virs jūras līmeņa, tādējādi nosakot to, ka ražas novākšanas laiki ir ļoti atšķirīgi. Vienas un tās pašas šķirnes ķiršu ienākšanās laiku atšķirība var pārsniegt 20 dienas.

Attiecībā uz mitruma režīmu mēneša un gada rādītāji, kā arī nokrišņu daudzuma sadalījums liecina par to, ka apgabalā valda mitrs Vidusjūras klimats ar neilgu, taču izteiktu sausuma periodu vasarā, kad jūlijā un augustā nokrišņu ir pavisam maz.

Kaut arī vide gada vidējās temperatūras dēļ vispār uzskatāma par siltu, vērojams ļoti nevienmērīgs siltuma sadalījums pa gadalaikiem. Konstatētā temperatūru amplitūda liecina par samērā skarbu klimatu.

Secinot jāatzīst, ka viss šis aprakstītais kopums – savdabīgais reljefs, augsnes apstākļi, klimats un ūdensrežīms – ir tāds, kāds nepieciešams, lai iegūtu tik tipisku un neatkārtojamu produktu kā Cereza del Jerte. Ja kāda no šiem faktoriem nebūtu, tad minēto produktu iegūt nevarētu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (5) 5. panta 7. punkts)

http://aym.juntaex.es/NR/rdonlyres/DEAAADC4-16EB-4424-985B-4A40BE02ECF4/0/PliegoCerezaJertemodificado.pdf


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(4)  OV L 36, 7.2.2004., 6. lpp.

(5)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.


Top