Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52014TA1210(25)

Ziņojums par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildes

OV C 442, 10.12.2014, p. 217–227 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

10.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 442/217

ZIŅOJUMS

par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildes

(2014/C 442/25)

IEVADS

1.

Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”, arī “ENISA”), kura atrodas Atēnās un Iraklijā (1), izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 460/2004 (2), kura pēc dažādiem grozījumiem ir aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 526/2013 (3). Aģentūras galvenais uzdevums ir uzlabot Savienības spēju novērst tīklu un informācijas drošības problēmas un reaģēt uz tām, veicot pasākumus dalībvalstu un Savienības līmenī (4).

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU PAMATOJOŠĀ INFORMĀCIJA

2.

Palātas izmantotā revīzijas pieeja ietver analītiskās revīzijas procedūras, darījumu tiešās pārbaudes un Aģentūras pārraudzības un kontroles sistēmu galveno kontroles mehānismu novērtēšanu. To papildina citu revidentu darbā gūtie pierādījumi (atbilstīgos gadījumos) un vadības apliecinājumu analīze.

TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA

3.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantu Palāta revidēja

a)

Aģentūras gada pārskatus, kuri ietver finanšu pārskatus (5) un budžeta izpildes pārskatus (6) par 2013. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu, un

b)

šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Vadības atbildība

4.

Vadība ir atbildīga par Aģentūras gada pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (7).

a)

Vadības atbildība saistībā ar Aģentūras gada pārskatiem ietver tādas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, ieviešanu un uzturēšanu, kas ļautu sagatavot un patiesi izklāstīt finanšu pārskatus, kuros krāpšanas vai kļūdas dēļ nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas; izraudzīties un izmantot piemērotas grāmatvedības metodes, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, ko pieņēmis Komisijas galvenais grāmatvedis (8); veikt konkrētajiem apstākļiem atbilstošas grāmatvedības aplēses. Izpilddirektors apstiprina Aģentūras gada pārskatus pēc tam, kad Aģentūras grāmatvedis tos ir sagatavojis, izmantojot visu pieejamo informāciju, un tiem pievienojis paskaidrojumu, kurā cita starpā ir apliecinājis pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Aģentūras finanšu stāvokli.

b)

Vadības atbildība saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības principam nozīmē izveidot, ieviest un uzturēt efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, ietverot pienācīgu pārraudzību un piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī, ja vajadzīgs, tiesvedību nepareizi izmaksāto vai izlietoto līdzekļu atgūšanai.

Revidenta atbildība

5.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīziju, Eiropas Parlamentam un Padomei (9) sagatavot deklarāciju par gada pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Aģentūras gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

6.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Izraudzītās procedūras ir atkarīgas no revidenta profesionālā sprieduma, kurš balstās uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas Savienības juridiskais regulējums. Novērtējot minēto risku, revidents ņem vērā iekšējās kontroles mehānismus, kuri attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, kā arī pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, un pēc tam izstrādā konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

7.

Palāta uzskata, ka revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās ticamības deklarāciju.

Atzinums par pārskatu ticamību

8.

Palāta uzskata, ka Aģentūras gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Aģentūras finanšu stāvokli 2013. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Aģentūras finanšu noteikumi un Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

Atzinums par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

9.

Palāta uzskata, ka 2013. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

10.

Turpmākie komentāri nav pretrunā Palātas sniegtajiem atzinumiem.

KOMENTĀRI PAR BUDŽETA PĀRVALDĪBU

11.

Kopējais līmenis apropriācijām, par kurām uzņemtas saistības, bija 94 %. Tas izskaidrojams galvenokārt ar to, ka papildu līdzekļus, kurus no Komisijas pieprasīja jaunā Atēnu biroja remonta finansēšanai, apstiprināja tikai 2013. gada novembrī. Šajā kontekstā 0,5 miljonus EUR, par kuriem gada beigās vēl nebija uzņemtas saistības, pārnesa saskaņā ar valdes lēmumu.

12.

Uz 2014. gadu kopā pārnesa apropriācijas, par kurām nebija uzņemtas saistības un par kurām bija uzņemtas saistības, 1,2 miljonu EUR vērtībā (jeb 13,5 % no kopējām apropriācijām). Tas galvenokārt attiecās uz apropriācijām II sadaļā “Administratīvie izdevumi” – 0,8 miljoni EUR jeb 59 % no II sadaļas apropriācijām. Šis augstais līmenis izskaidrojams ar 0,5 miljonu EUR pārnesumu, kas minēts 11. punktā, un papildu 0,3 miljonu EUR pārnesumu mēbeļu un tīkla iekārtu finansēšanai Atēnu birojam, attiecīgais pasūtījums tika veikts gada beigās.

CITI KOMENTĀRI

13.

ENISA pamatdarbībās iesaistītos darbiniekus pārvietoja uz Atēnām 2013. gadā, bet administrācijā nodarbinātie joprojām strādā Iraklijā. Administratīvās izmaksas, visticamāk, varētu samazināt, ja visi darbinieki būtu centralizēti vienuviet.

14.

Saskaņā ar nomas līgumu starp Grieķijas iestādēm, Aģentūru un īpašnieku nomas maksu par Atēnu birojiem maksā Grieķijas iestādes. Šo nomas maksu parasti samaksā ar vairāku mēnešu kavēšanos, un tas Aģentūrai rada darbības nepārtrauktības un finanšu risku: gadījumā, ja īpašnieks nolemtu nomas līgumu lauzt kavēto maksājumu dēļ, būtu ietekmēta Aģentūras darbība un tiktu zaudēti ieguldījumi biroja labiekārtošanā un remontā.

IEPRIEKŠĒJOS GADOS FORMULĒTO KOMENTĀRU PĒCPĀRBAUDE

15.

Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas komentāriem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts I pielikumā.

Šo ziņojumu 2014. gada 16. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma Revīzijas palātas IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Pietro RUSSO.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da SILVA CALDEIRA

(1)  Aģentūras pamatdarbībās iesaistītie darbinieki 2013. gada martā tika pārvietoti uz Atēnām. Administrācijā nodarbinātie joprojām strādā Iraklijā.

(2)  OV L 77, 13.3.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.

(4)  Aģentūras kompetence un darbības ir apkopotas II pielikumā, kas pievienots šim ziņojumam informācijai.

(5)  Finanšu pārskatos ietilpst bilance, pārskats par saimnieciskās darbības rezultātu, naudas plūsmas tabula, tīro aktīvu izmaiņu pārskats un kopsavilkums par svarīgākajām grāmatvedības metodēm un citi paskaidrojumi.

(6)  Tajos ietilpst budžeta izlietojuma pārskats un budžeta izlietojuma pārskata pielikums.

(7)  Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 39. un 50. pants (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(8)  Komisijas galvenā grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi balstās uz Starptautiskās Grāmatvežu federācijas pieņemtajiem starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS) vai, ja nepieciešams, uz Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS)/starptautiskajiem finanšu pārskatu sagatavošanas standartiem (IFRS).

(9)  Regulas (ES) Nr. 1271/2013 107. pants.

I PIELIKUMS

Iepriekšējos gados formulēto komentāru pēcpārbaude

Gads

Palātas komentārs

Koriģējošā pasākuma statuss

(Ieviests/ieviešana ir sākta/ieviešana nav sākta/neattiecas)

2011

Palāta konstatēja, ka nepieciešams uzlabot pamatlīdzekļu dokumentēšanu. Pamatlīdzekļu pirkumi ir reģistrēti rēķina, nevis pozīcijas līmenī. Ja par vairākiem jauniem pamatlīdzekļiem ir tikai viens rēķins, tad par visiem iepirktajiem pamatlīdzekļiem ir tikai viens ieraksts un viena kopsumma.

Ieviests

2012

Lai gan finanšu noteikumos un to īstenošanas kārtībā teikts, ka pamatlīdzekļu fiziskā inventarizācija jāveic vismaz reizi trijos gados, Aģentūra nav veikusi visaptverošu fizisko inventarizāciju kopš 2009. gada.

Ieviešana ir sākta

II PIELIKUMS

Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (Atēnas un Iraklija)

Kompetence un darbības

Savienības kompetence saskaņā ar Līgumu

(Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants)

“Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, paredz pasākumus, lai tuvinātu dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību.”

(LESD 114. pants)

Atbildība par iekšējo tirgu ir Savienības un dalībvalstu dalīta kompetence.

(LESD 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts).

Aģentūras kompetence

(Citēts no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 526/2013)

Mērķi

1.

Aģentūra attīsta un saglabā augsta līmeņa kompetenci.

2.

Aģentūra palīdz Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām izstrādāt vajadzīgo politiku tīklu un informācijas drošības jomā.

3.

Aģentūra palīdz Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm īstenot politiku, kas vajadzīga, lai ievērotu normatīvo un administratīvo aktu prasības par tīklu un informācijas drošību, kuras noteiktas pašreizējos un turpmākos Savienības tiesību aktos, tādējādi sekmējot pienācīgu iekšējā tirgus darbību.

4.

Aģentūra palīdz Savienībai un dalībvalstīm stiprināt un uzlabot to spējas un gatavību novērst, atklāt un risināt tīklu un informācijas drošības problēmas un incidentus.

5.

Savu kompetenci Aģentūra izmanto, lai veicinātu plašu sadarbību starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem.

Uzdevumi

1.

Aģentūra pilda šādus uzdevumus:

a)

atbalsta Savienības politikas un tiesību aktu izstrādi:

i)

palīdzot un sniedzot ieteikumus visos jautājumos saistībā ar Savienības tīklu un informācijas drošības politiku un tiesību aktiem;

ii)

nodrošinot sagatavošanās darbu, konsultācijas un analīzes saistībā ar Savienības tīklu un informācijas drošības politikas un tiesību aktu izstrādi un pilnveidošanu;

iii)

analizējot publiski pieejamās tīklu un informācijas drošības stratēģijas un veicinot to publicēšanu;

b)

atbalsta spēju veidošanu:

i)

pēc dalībvalstu pieprasījuma palīdzot tām centienos attīstīt un uzlabot tīklu un informācijas drošības problēmu un incidentu novēršanas, atklāšanas, analīzes un risināšanas spējas un sniedzot tām nepieciešamās zināšanas;

ii)

veicinot un atvieglojot brīvprātīgo sadarbību gan starp dalībvalstīm, gan starp Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm to centienos novērst, atklāt un risināt tīklu un informācijas drošības problēmas un incidentus gadījumos, kad to ietekme sniedzas pāri robežām;

iii)

palīdzot Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām to centienos attīstīt tīklu un informācijas drošības problēmu un incidentu novēršanas, atklāšanas, analīzes un risināšanas spējas, jo īpaši atbalstot Datorapdraudējumu reaģēšanas komandas (CERT) darbību to interesēs;

iv)

atbalstot valsts/valdības un Savienības CERT spēju līmeņa paaugstināšanu, tostarp veicinot dialogu un informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz nozares jaunākajiem sasniegumiem katra CERT atbilst kopējam iespēju minimumam un darbojas saskaņā ar paraugpraksi;

v)

atbalstot Savienības tīklu un informācijas drošības mācību organizēšanu un veikšanu un pēc dalībvalstu pieprasījuma konsultējot tās par valsts mācībām;

vi)

palīdzot Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm to centienos vākt, analizēt un saskaņā ar dalībvalstu drošības prasībām izplatīt ar tīklu un informācijas drošību saistītus datus un, pamatojoties uz Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru un dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem un tiem valsts noteikumiem, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, nodrošinot Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru, kā arī dalībvalstu informētību par tīklu un informācijas aktuālo drošības stāvokli Savienībā to interesēs;

vii)

atbalstot tāda Savienības agrīnās brīdināšanas mehānisma izveidi, kas papildina dalībvalstu mehānismus;

viii)

piedāvājot tīklu un informācijas drošības apmācību attiecīgajām publiskajām iestādēm, vajadzības gadījumā sadarbībā ar ieinteresētajām personām;

c)

atbalsta brīvprātīgu sadarbību starp kompetentajām publiskajām iestādēm un starp ieinteresētajām personām, tostarp augstskolām un pētniecības centriem Savienībā, un atbalsta informētības palielināšanu, inter alia:

i)

veicinot sadarbību starp valsts un valdību CERT vai Datordrošības incidentu reaģēšanas komandām (CSIRT), tostarp CERT Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām;

ii)

veicinot paraugprakses izstrādi un apmaiņu ar mērķi sasniegt augstu līmeni tīklu un informācijas drošības jomā;

iii)

veicinot dialogu un centienus izstrādāt un apmainīties ar paraugpraksi;

iv)

veicinot paraugpraksi informācijas apmaiņā un izpratnes veidošanā;

v)

palīdzot Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm un to attiecīgajām struktūrām pēc to pieprasījuma organizēt informētības uzlabošanas pasākumus, tostarp individuālu lietotāju līmenī, un citus informatīvus pasākumus, lai stiprinātu tīklu un informācijas drošību un tās redzamību, nodrošinot paraugpraksi un pamatnostādnes;

d)

atbalsta pētniecību un izstrādi, kā arī standartizāciju:

i)

sekmējot Eiropas un starptautisku standartu riska pārvaldības un elektronisko produktu, tīklu un pakalpojumu drošības jomā izveidi un pārņemšanu;

ii)

sniedzot ieteikumus Savienībai un dalībvalstīm par vajadzību veikt pētījumus tīklu un informācijas drošības jomā, lai būtu iespējams efektīvi reaģēt uz pašreizējiem un turpmākiem tīklu un informācijas drošības riskiem un apdraudējumiem, tostarp attiecībā uz jaunām un topošām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, un iedarbīgi izmantot riska novēršanas tehnoloģijas;

e)

sadarbojas ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp tām, kuras nodarbojas ar kibernoziegumu apkarošanu un privātuma un personas datu aizsardzību, lai risinātu kopējās problēmas, tostarp:

i)

apmainoties ar zinātību un paraugpraksi;

ii)

sniedzot konsultācijas par attiecīgiem tīklu un informācijas drošības aspektiem, lai attīstītu sinerģijas;

f)

atbalsta Savienības centienus sadarboties ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai veicinātu starptautisko sadarbību tīklu un informācijas drošības jautājumos, tostarp:

i)

vajadzības gadījumā piedaloties starptautisku mācību novērošanā un organizēšanā, analizējot šādu mācību rezultātus un ziņojot par tiem;

ii)

veicinot attiecīgu organizāciju apmaiņu ar paraugpraksi;

iii)

daloties pieredzē ar Savienības iestādēm.

2.

Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un dalībvalstu struktūras var lūgt padomu Aģentūrai gadījumā, ja notiek drošības pārkāpums vai integritātes zaudēšana ar būtisku ietekmi uz tīklu darbību un pakalpojumiem.

3.

Aģentūra pilda uzdevumus, kas tai uzticēti ar Savienības tiesību aktiem.

4.

Aģentūra neatkarīgi pauž savus secinājumus, norādījumus un sniedz konsultācijas par jautājumiem, kas ir šīs regulas darbības un mērķu jomā.

Pārvaldība

Valde

Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi pārstāvji, kurus ieceļ Komisija. Balsstiesības ir visiem pārstāvjiem. Katram valdes loceklim ir aizstājējs, kas viņu pārstāv prombūtnes gadījumā.

Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas par Aģentūras uzdevumiem un mērķiem un ņemot vērā vadības, administratīvās un budžeta prasmes, kas vajadzīgas, lai pildītu valdes locekļa uzdevumus.

Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto pilnvaru termiņu var pagarināt.

Pastāvīgā interešu pārstāvju grupa

Pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, valde izveido pastāvīgu ieinteresēto personu grupu, kurā ir atzīti eksperti, kas pārstāv attiecīgas ieinteresētās personas, piemēram, IKT nozari, sabiedrībai pieejamu elektroniskās komunikācijas tīklu vai pakalpojumu piegādātājus, patērētāju grupas, akadēmiskus ekspertus tīklu un informācijas drošības jomā un to valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjus, kuras paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK, kā arī tiesībsargājošās un privātuma aizsardzības iestādes. Pastāvīgās ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi.

Pastāvīgā ieinteresēto personu grupa sniedz konsultācijas Aģentūrai attiecībā uz tās darba izpildi. Tā jo īpaši konsultē izpilddirektoru Aģentūras darba programmas priekšlikuma izstrādē un saziņas nodrošināšanā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par visiem jautājumiem, kas attiecas uz darba programmu.

Izpilddirektors

Izpilddirektoru no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras ieceļ valde uz pieciem gadiem, viņa pilnvaru termiņu var pagarināt.

Izpildvalde

Izpildvalde sastāv no pieciem locekļiem, ko ieceļ no valdes locekļiem. Tajā jāiekļauj valdes priekšsēdētājs, kas var būt arī izpildvaldes priekšsēdētājs, un viens no Komisijas pārstāvjiem.

Ārējā revīzija

Eiropas Revīzijas palāta

Iekšējā revīzija

Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests

Budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma

Aģentūrai pieejamie resursi 2013. gadā (2012. g.)

Galīgais budžets

9,7 (8,2) miljoni EUR, no tiem Savienības subsīdija ir 93 % (100 %)

Darbinieku skaits 2013. gada 31. decembrī

Amata vietu skaits štatu sarakstā: 47 (44), aizpildītās amata vietas: 43 (42)

Citas aizpildītās amata vietas: 13 (12) līgumdarbinieki, 3 (4) norīkoti valstu eksperti.

Kopējais darbinieku skaits: 59 (58), norīkoti šādu pienākumu izpildei:

pamatdarbībām: 42 (40)

administrācijā: 17 (18)

Produkti un pakalpojumi 2013. gadā (2012. g.)

1. DP (1). Riska vides un iespēju attīstība

Šīs darba plūsmas mērķis bija apzināt to svarīgāko draudu attīstību, kas ir saistīti ar informācijas kritisko infrastruktūru un uzticamības pakalpojumiem. To veica, novērojot publiski pieejamos avotus, kuri publicē datus saistībā ar draudiem, un regulāri novērtējot šos datus. Pamatojoties uz veikto analīzi, ENISA ir ierosinājusi labu praksi un pamatnostādnes šo risku mazināšanai. Darbu veica, sadarbojoties ar ieinteresētajām personām un, kad vien iespējams, izmantojot esošos informācijas avotus.

Ir sasniegti šādi mērķi un rezultāti:

—

vākta un apkopota informācija par jauno apdraudējumu kopainu,

—

pieejamie informācijas avoti apkopoti vienotā kontekstā,

—

iesaistītas svarīgas ieinteresētās personas,

—

formulēti galvenie vēstījumi (laba prakse un pamatnostādnes) dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām par to, kā uzlabot to politikas virzienus un spējas.

Darba rezultātu skaits: 7 (7)

2. DP. CIIP  (2) un izturētspējas uzlabošana Eiropas līmenī

Informācijas kritiskās infrastruktūru aizsardzība (CIIP) ir galvenā prioritāte dalībvalstīm, Komisijai un nozarei (operatoriem, pakalpojumu sniedzējiem, ražotājiem). Veicinot sadarbību un koordināciju dalībvalstu starpā, ENISA ir turpinājusi darbu šajā darba plūsmā, lai atbalstītu visas šīs ieinteresētās personas pareizas un ieviešamas gatavības, atbildes un reaģēšanas stratēģiju izstrādē un politikas virzienu un pasākumu sagatavošanā nolūkā sagatavoties izaicinājumiem, kas saistīti ar pastāvīgu apdraudējumu vides attīstību.

Šīs darba plūsmas mērķi un attiecīgi rezultāti bija:

—

pabeigt “Kibereiropa 2012” novērtējumu un uzsākt nākamā posma “Kibereiropa 2014” organizēšanu un pārvaldību,

—

atbalstīt Eiropas Komisiju ES kiberdrošības stratēģijas īstenošanā,

—

atbalstīt dalībvalstis un Eiropas Komisiju pamatotas Eiropas kiberkrīzes sadarbības sistēmas, valstu ārkārtas situāciju plānu un valstu mācību izstrādē,

—

stiprināt publisko un privāto ieinteresēto personu sadarbību pasākumos, kas saistīti ar CIIP, izmantojot EP3R,

—

turpināt atbalstīt Komisiju tās centienos sniegt norādījumus valstu regulatīvajām iestādēm par to, kā īstenot gan 13.a pantu grozītajā elektroniskās komunikācijas pamatdirektīvā, gan 4. pantu e-privātuma direktīvā, un konsultēties ar ieinteresētajām personām par integrētas pieejas izstrādi,

—

izpētīt iespēju paplašināt grozītās elektroniskās komunikācijas pamatdirektīvas 13.a panta piemērošanu elektroniskajai komunikācijai jaunās jomās,

—

paaugstināt viedtīklu un ICS-SCADA drošību,

—

palīdzēt ieinteresētajām dalībvalstīm valsts mākoņdatošanas stratēģiju izstrādē.

Darba rezultātu skaits: 16 (13)

3. DP. Iespējas kopienām uzlabot tīklu un informācijas drošību (NIS)

Šīs darba plūsmas mērķis bija palīdzēt kopienām, kas ir būtiski svarīgas NIS uzlabošanā, stiprināt spējas un atvieglot darbu, uzlabojot tiesību un regulatīvos scenārijus, kas tām jāievēro.

ENISA ir turpinājusi strādāt ar datorapdraudējumu reaģēšanas vienībām (CERTs), lai uzlabotu pamatspējas Eiropā. Aģentūra šo pieeju ir arī papildinājusi, vēršoties pie citām kopienām, kuras aktīvi uzlabo savu sistēmu NIS un infrastruktūru – piemēram, tīklu un informācijas sistēmu vadītājiem, kā arī drošības pakalpojumu sniedzējiem individuālās organizācijās (piemēram, informācijas drošības inspektoriem (ISO)).

Šīs darba plūsmas mērķi un rezultāti bija:

—

atjaunināt un uzlabot dalībvalstu iestāžu darbības spējas, palīdzot CERT vienībām paaugstināt lietderības un efektivitātes līmeni un atbalstu tiesībaizsardzības iestādēm, cīnoties pret kibernoziedzību, nodrošinot bērnu un nepilngadīgo aizsardzību u. c.,

—

atbalstīt un veicināt sadarbību starp CERT vienībām un citām kopienām,

—

izstrādāt mācību materiālus un veicināt to izmantošanu,

—

atbalstīt Eiropas līmeņa uzticības zīmju (zīmogu) ieviešanu atbilstīgi Komisijas darbībām šajā jomā,

—

izmeklēt datu noplūdi un ieviest pienācīgus kontroles mehānismus datu piekļuvei,

—

izskatīt stāvokli saistībā ar kriptogrāfijas paņēmienu izmantošanu Eiropā, veikt pēcpārbaudi ENISA 2011. gada darbam šajā jomā.

Darba rezultātu skaits: 15 (10)

(1)  DP: darba plūsma, Aģentūra lieto saīsinājumu WS (Work steram).

(2)  CIIP: Informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzība.

Avots: Pielikumu ir sagatavojusi Aģentūra.

AĢENTŪRAS ATBILDES

11.

Aģentūra atzīmē, ka EUR 0,5 miljonu pārnesums gada beigās bija 2014. gadā paredzēts 99,78 % apmērā, anulējot tikai summu 1  100,00 EUR.

12.

Kopējo II sadaļas pārnesumu, kas sasniedza 59,1 % no kopējām II sadaļas apropriācijām 2013. gadam, var tālāk sadalīt par 50,5 % projektiem un iepirkumiem Atēnu biroja telpu renovācijas un infrastruktūras atjaunināšanas darbiem un 8,6 % projektiem, kas nav saistīti ar renovācijas projektu, piemēram, ikdienas energopatēriņam. Finansējumu renovācijas darbiem apstiprināja tikai 2013. gada 4. novembrī.

13.

Aģentūra atzīmē, ka papildu biroja izveide Atēnās bija politisks kompromiss, ko panāca starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un uzņēmējvalsts valdību, lai palielinātu aģentūras darbības efektivitāti un jo īpaši Centrālā Operatīvā departamenta darbu. ENISA nevarēja ietekmēt šo lēmumu.

14.

Aģentūra piekrīt komentāram un atzīmē, ka tā pastāvīgi ziņo par problēmām un ar tām saistītajiem riskiem savam partnerim Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātam un dažādām Grieķijas valdības iestādēm, lai nodrošinātu jautājumu nokārtošanu saistībā ar dotācijas maksājumu no Grieķijas valdības. Līdz šim zemes īpašnieks ir akceptējis kavējumus sakarā ar Grieķijas valdības procedūrām, neliekot aģentūrai maksāt soda naudas. Kaut arī 2014. gadā ir aizkavējies īres maksājums, zemes īpašnieks ir piekritis renovācijas darbu uzsākšanai. Pēc riska novērtējuma, kurā tika ņemti vērā arī Palātas atzīmētie fakti, aģentūra 2014. gada jūnijā ir uzsākusi renovācijas darbus, jo īres līguma anulēšanas risks ir vērtējams kā zems. Aģentūra turpina izmēģināt un pētīt visus iespējamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saistībā ar Grieķijas valdības novēlotiem maksājumiem. Līdz šim aģentūra ir spējusi mazināt jebkurus riskus saistībā ar novēlotiem maksājumiem.
Top