52014SC0224

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Labāka situācijas apzināšanās ar uzlabotu sadarbību starp jūras uzraudzības iestādēm: turpmākie pasākumi vienotajā informācijas apmaiņas vidē ES jūrlietu jomā

Atruna. Šis kopsavilkums ir saistošs tikai Komisijas dienestiem, kas iesaistīti tā sagatavošanā, un neskar Komisijas turpmāko lēmumu galīgo redakciju.

1. Problēmas izklāsts

Šā ietekmes novērtējuma mērķis ir izpētīt, cik vajadzīga ir turpmāka ES rīcība ar mērķi veidot vienotu informācijas apmaiņas vidi ES jūrlietu jomā. Attiecīgās nozaru funkcijas, attiecībā uz kurām šī informācijas apmaiņas vide ir svarīga, ir: 1) kuģošanas drošība (tostarp meklēšana un glābšana), jūras drošība un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršana, 2) zivsaimniecības kontrole, 3) jūras vides aizsardzība / reaģēšana uz jūras vides piesārņojumu, 4) muita, 5) robežkontrole, 6) vispārējā tiesībaizsardzība un 7) aizsardzība.

Aizvien lielākie draudi un riski ES jūrlietu jomā rada papildu slogu ES dalībvalstu jūras uzraudzības iestādēm, kurām jāgarantē ES un tās iedzīvotāju drošība. Papildu darba slodze, kas rodas šīm iestādēm, netiek līdzsvarota ar papildu resursiem, tāpēc tām jākļūst efektīvākām resursu un izmaksu ziņā.

Pašreizējā informācijas apmaiņa starp jūras uzraudzības iestādēm nav optimāla un var izraisīt efektivitātes zudumu, datu vākšanas centienu dublēšanos un nevajadzīgas darbības izmaksas. Daudzos gadījumos informācijas apmaiņa nenotiek, jo: 1) jūras uzraudzības iestādes nezina, ka attiecīgā informācija kaut kur ir pieejama; 2) jūras uzraudzības iestādes nezina, ka viņu rīcībā ir informācija, kas varētu interesēt citus, un 3) tiek uzskatīts, ka apmainīties ar informāciju ir pārāk sarežģīti.

Saikne, kas ir papildus jāattīsta, par pamatu izmantojot esošos risinājumus un jauninājumus, attiecas uz kopējiem standartiem, ar kuriem tiktu nodrošināta nozaru sistēmu sadarbspēja un mašīnlasāmi informācijas pakalpojumi. Tas papildus uzlabotu minēto iestāžu iespējas piekļūt informācijai, kas nepieciešama to operatīvajā darbā, un netiešs rezultāts būtu tāds, ka minētās iestādes varētu uzlabot to darbību un efektivitāti operatīvo uzdevumu izpildē.  Tā nebūtu tikai apmaiņa ar jēldatiem (piemēram, datiem par kuģu atrašanās vietu), bet tiktu papildus attīstīti informācijas pakalpojumi (piemēram, jūrlietu situācijas attēlojums, izpētes ziņojums, aizdomīgo kuģu saraksts, riska analīze, noviržu atklāšana, sīkāka informācija par lielām avārijām, reaģēšanas spējas, sadarbības rīki) starp nozarēm un pāri robežām, un tas valstu uzraudzības iestādēm atvieglotu to ikdienas pienākumos ietilpstošo uzdevumu izpildi.

Lai gan informācijas apmaiņā ir vērojami uzlabojumi — arvien biežāk nozarēs notiek savstarpēja informācijas apmaiņa — ne visas nozares, kuras iesaistītas jūras uzraudzības pasākumu veikšanā, ar minētajiem informācijas pakalpojumiem ir dalījušās ar pārējo nozaru pārstāvjiem / dienestiem. Viena no jomām, kurā informācijas apmaiņa joprojām nav optimāla, ir informācijas apmaiņa starp civilajām un militārajām iestādēm.

Ir apzināti trīs galvenie cēloņi, kāpēc apmaiņa nav optimāla:

1) reāli vai šķietami juridiskie ierobežojumi un juridiskā nenoteiktība attiecībā uz informācijas apmaiņu starp attiecīgajām jūras uzraudzības nozarēm;

2) tādas piemērotas IT vides neesība, kas nodrošinātu esošo un nākotnes sistēmu sadarbspēju;

3) joprojām esošās kultūras barjeras un administratīvie šķēršļi, kuri kavē informācijas apmaiņu.

Kopumā ir aptuveni 400 ieinteresēto personu jeb iestāžu, kuras strādā ar kādu jūras uzraudzības informācijas veidu. To vidū ir galvenokārt ES un EEZ dalībvalstu iestādes, kā arī vairākas ES aģentūras (piemēram, EFCA, Frontex, EMSA un EAA).

Publiskā sektora iejaukšanās ir vajadzīga, lai nodrošinātu esošo sistēmu labāku sadarbspēju, izmantojot kopējus mašīnlasāmu informācijas apmaiņas pakalpojumu standartus, kas palīdzēs izpildīt jaunos uzdevumus un novērst apzinātās problēmas. Neiejaukšanās nozīmēs, ka pieaugošie draudi un riski netiks novērsti visefektīvākajā veidā, saglabāsies iespējamās pretrunas starp galvenajiem ES politikas mērķiem un joprojām dublēsies datu vākšanas centieni.

2. Subsidiaritātes analīze

Vēlamie risinājumi ietekmes novērtējumā ir nesaistoši risinājumi (paziņojums un vadlīniju dokuments), attiecībā uz kuriem nav nepieciešams noteikt juridisko pamatu.

ES rīcības pievienotā vērtība jau ir tikusi plaši atzīta apspriedēs ar ieinteresētajām personām, kas rīkotas saistībā ar dažādiem citiem pasākumiem un apspriedēm; valstu iestādes ļoti vēlas, lai šis projekts tiktu īstenots. Turklāt noteikumi par pārrobežu informācijas apmaiņu, jo īpaši starp vienas nozares iestādēm, jau ir reglamentēti ES līmenī. Tāpat jūras uzraudzības pasākumos ir iesaistītas vairākas ES aģentūras.

Vienlaikus šajā saistībā ļoti liela nozīme ir subsidiaritātes principam. Lai gan pašreizējo sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai ir nepieciešama īpaši orientēta ES rīcība, turpmākās vienotās informācijas apmaiņas vides operatīvie aspekti ir jādecentralizē. Tāpēc ES principā būtu jārīkojas kā virzītājai, un tai vajadzētu koncentrēties uz pārrobežu aspektiem, neiesaistoties valstu organizatoriskajos jautājumos.

3. Mērķi

Šīs politikas iniciatīvas galvenais mērķis ir nodrošināt to, ka jūras uzraudzības informācija un pakalpojumi, kurus nodrošina vienā jūrlietu nozarē un kurus uzskata par vajadzīgiem un lietderīgiem darbību veikšanai citās jūrlietu nozarēs, tiek efektīvi darīti pieejami attiecīgajām nozarēm.

Izejas punkts būs pašreizējie sasniegumi un esošie informācijas apmaiņas standarti, un darbs jākoncentrē uz to, lai nodrošinātu ES līmenī reglamentētās informācijas apmaiņas sadarbspēju, īpaši koncentrējoties uz to, lai dalībvalstīm tiktu nodrošināti sadarbspējas risinājumi, kurus tās varētu izmantot valsts līmenī. Īpašs mērķis būtu uzlabot informācijas apmaiņu starp civilajām un militārajām iestādēm.

Tiek sagaidīts, ka uzlabota informācijas apmaiņa starp nozarēm valstu un ES jūras uzraudzības iestādēm nodrošinās labāku pārskatu par situācijas apzināšanos jūrlietu jomā un lielāku saskaņotību starp nozaru politiku atbilstīgi ES integrētajai jūrlietu politikai.

Attiecībā uz plānoto informācijas apmaiņu starp nozarēm būs jāievēro tie paši noteikumi un principi, kas piemērojami datu apmaiņai nozarēs, proti, attiecīgie ES Pamattiesību hartas noteikumi, ES personas datu aizsardzības juridiskais regulējums un dalībvalstu tiesību akti, ar kuriem īsteno attiecīgos ES tiesību aktus, kā arī attiecīgie noteikumi par komerciāli sensitīvo datu aizsardzību.

Pirmais konkrētais mērķis ir apzināt un novērst reālos vai šķietamos nozaru juridiskos ierobežojumus, kas kavē pamatotu jūras uzraudzības informācijas un pakalpojumu apmaiņu.

Otrais konkrētais mērķis ir ar kopēju standartu un specifikāciju palīdzību nodrošināt jūras uzraudzības dalībnieku izmantoto IT risinājumu sadarbspēju.

Trešais konkrētais mērķis ir vairot uzticēšanos, lai savestu kopā dažādu nozaru jūras uzraudzības iestādes un rastu labākus sadarbības veidus, piemēram, ar kopīgām misijām, kopīgām darba procedūrām un apmācību un paraugprakses apmaiņu.

4. Politikas risinājumi

Jautājums, uz kuru jārod atbilde šajā ietekmes novērtējumā, ir iespējas uzlabot informācijas apmaiņu starp jūras uzraudzības iestādēm. Tika apskatīti visdažādākie risinājumi, kas varētu nodrošināt optimālu jūras uzraudzības informācijas apmaiņu nozarēs un starp tām.

Izvēlētie politikas risinājumi tika iedalīti trīs dažādās kategorijās:

•          pasākumi, kas neparedz turpmāku rīcību ES līmenī;

•        brīvprātīgi pasākumi un

•        juridiski saistoši pasākumi.

Attiecībā uz brīvprātīgajiem pasākumiem tika izvērtēti trīs dažādi pakārtotie risinājumi.

Paziņojuma izstrāde

Šāda instrumenta mērķis principā būtu nodrošināt ceļvedi vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei nākotnē.

Ieteikuma rakstura politikas iniciatīvu, piemēram vadlīniju dokumenta un paraugprakses, izstrāde

Šāda dokumenta mērķis būtu formulēt ieteikumus, vadlīnijas un paraugpraksi attiecībā uz informācijas apmaiņu un veicināt lielāku sadarbību starp ES dalībvalstu iestādēm ar mērķi novērst kultūras barjeras.

Kopuzņēmuma izveide saskaņā ar LESD 187. pantu

Šāda uzņēmuma mērķis būtu nodrošināt sadarbības un pētniecības pamatu visām dažādajām ieinteresētajām personām, lai izstrādātu jaunas paaudzes jūras uzraudzības informācijas pakalpojumus, kā arī veicināt civilās un militārās nozares sadarbību, kas uzlabotu jūras uzraudzības efektivitāti un rentabilitāti.

Arī attiecībā uz saistošajiem pasākumiem tika izvērtēti trīs dažādi pakārtotie risinājumi.

Politikas paketes izveide, par pamatu izmantojot esošos tiesību aktus

Šādas iniciatīvas mērķis būtu vajadzības gadījumā paredzēt grozījumus spēkā esošajos nozares ES noteikumos, kas reglamentē ar jūras uzraudzību saistītās informācijas apmaiņu. Tā neparedz jauna instrumenta pieņemšanu ES līmenī, un tā nenovērstu juridiskos ierobežojumus valstu līmenī.

Starpnozaru informācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma (regulas) izstrāde

Šādas regulas mērķis būtu tāda juridiski saistoša tiesiskā regulējuma ieviešana, ar kuru ne tikai tiktu novērsti juridiskie ierobežojumi un noteikti tehniskās sadarbspējas standarti attiecībā uz iepriekš minēto pakārtoto risinājumu, bet saistoši tiktu ieviesti citi CISE elementi.

Starpnozaru tehnisko aspektu tiesiskā regulējuma izstrāde

Šādas tehniskās regulas mērķis būtu ieviest sadarbspējas standartus, kas vajadzīgi informācijas pakalpojumu apmaiņai ES mērogā.

5. Ietekmes novērtējums

Dažādie politikas risinājumi tika izvērtēti šādos četros posmos:

•          katra politikas risinājuma kvalitatīvs novērtējums;

•          kvantitatīvs novērtējums par katra politikas risinājuma potenciālo pievienoto vērtību un par pašas vienotās informācijas apmaiņas vides pilnīga potenciāla īstenošanu;

•          novērtējums par minēto risinājumu ietekmi uz pamattiesībām;

•          izmaksu novērtējums.

Kvalitatīvajā novērtējumā tika secināts, ka brīvprātīgie risinājumi, proti, paziņojums un vadlīniju dokuments ar paraugpraksi, ir vislabākie risinājumi, kas nodrošinātu efektivitāti un saskaņotību mērķa sasniegšanā, proti, tie nodrošinātu ciešāku sadarbību starp civilajām un militārajām iestādēm.

No saistošo risinājumu vidus visefektīvākais risinājums šķiet grozījumu izdarīšana nozares tiesību aktos, lai ES līmenī novērstu juridiskos ierobežojumus. Visaptverošas regulas izstrādi atbalstīja tikai dažas ieinteresētās personas, un šāds risinājums šķiet pārlieku sarežģīts attiecībā pret plānoto mērķi, tāpēc šis risinājums ir nesamērīgs.

Kvantitatīvajā novērtējumā, pirmkārt, tika secināts, ka kopējais CISE pilnīgas ietekmes potenciāls 10 gadu laikā būs aptuveni 1,6 milj. līdz 4,2 milj. euro liels.

Riska analīzē attiecībā uz uzdevumiem, riskiem, draudiem un neaizsargātību pasaules mēroga jūrlietu teritorijās, kas ir Eiropas interešu zona (tostarp Baltijas jūra, Ķeltu jūras ziemeļu daļa, Biskajas līcis/Pireneju pussalas piekrastes ūdeņi, Melnā jūra, Vidusjūra un Ziemeļu Ledus okeāns, aizjūras un atklātā jūra), tika secināts, ka zināšanu uzlabošana un labāka situācijas apzināšanās jūrlietu jomā, iespējams, varētu samazināt draudus un riskus vidēji par 30 %, taču šāds rezultāts, protams, nebūs vienāds visiem risku veidiem un visās dažādajās jūrlietu teritorijās, kas ir Eiropas interešu zona.

Pamattiesību novērtējumā tika secināts, ka nevienam no risinājumiem nav būtiskas ietekmes uz pamattiesībām. Tomēr, ja vēlākos posmos tiks veikti likumdošanas pasākumi, ietekme uz pamattiesībām konkrētajā posmā būs jānovērtē atkārtoti.

Izmaksu novērtējumā tika secināts, ka izvēlētā risinājuma kopējās izmaksas 10 gadu laikposmā būs aptuveni 133 miljoni euro. Centrālā līmenī (ES) izmaksas 10 gadu laikposmā sasniegs 26 miljonus euro, bet dalībvalstu līmenī — 107 miljonus euro.

Turpmākas CISE attīstīšanas izmaksas lielā mērā ir atkarīgas no tā, kā katra dalībvalsts gribēs veidot iekšējo organizāciju, kas būs savienota ar CISE, CISE sniegto informācijas pakalpojumu skaita un dažādajām esošajām un plānotajām IT sistēmām.

6. Risinājumu salīdzinājums

|| || Īstermiņa efektivitāte mērķu sasniegšanā || Īstermiņa ieguvumi ekonomikas, sociālajā un vides jomā || Ilgtermiņa efektivitāte mērķu sasniegšanā || Ilgtermiņa ieguvumi ekonomikas, sociālajā un vides jomā* || Izmaksas

1. risinājums || Pamatscenārijs || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

2. risinājums || Paziņojums || +++ || +++ || +++ || +++ || €

Vadlīnijas ieteikuma formā || +++ || +++ || +++ || +++ || €€

Kopuzņēmums || ++ || + || +++ || +++ || €€€

3. risinājums || Grozījumi nozares tiesību aktos || ++ || + || ++ || ++ || €€

Starpnozaru regula || + || + || +++ || +++ || €€

|| Tehniska regula || ++ || ++ || ++ || ++ || €€

0: nekādu izmaiņu salīdzinājumā ar pamatscenāriju; +: neliels pieaugums salīdzinājumā ar pamatscenāriju; ++: mērens pieaugums salīdzinājumā ar pamatscenāriju; +++: liels pieaugums salīdzinājumā ar pamatscenāriju.

Secinājumi

Ietekmes novērtējumā tika secināts, ka noteikto mērķi nebūs iespējams sasniegt, izmantojot tikai vienu politikas risinājumu. Juridiski saistošie risinājumi var novērst juridiskos un tehniskos ierobežojumus, taču ne attiecībā uz visiem septiņiem nozares elementiem, un tie nevar papildus aptvert kultūras barjeras. Ar šo risinājumu nevar uzlabot informācijas apmaiņu starp civilajām un militārajām iestādēm. Nesaistošie risinājumi ir vislabāk piemēroti kultūras barjeru (kas šķietami vismaz īstermiņā ir lielākais apgrūtinājums informācijas apmaiņai) novēršanai un var ievērojami palīdzēt rast praktiskus risinājumus, kuri varētu ietvert visus septiņus elementus, tādējādi uzlabojot informācijas apmaiņu starp civilajām un militārajām iestādēm. Ar minētajiem risinājumiem tomēr nav iespējams novērst juridiskos ierobežojumus un tehniskos šķēršļus.

Tāpēc šķietami visieteicamākais risinājums ir censties īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā kombinēt vairākus risinājumus.

Šķiet, ka vislabākais veids, kā veikt šo darbu īstermiņā, ir apsvērt tāda paziņojuma publicēšanu, kurš kalpotu kā īstenošanas ceļvedis un kurā būtu konkrēti minēti attiecīgā laikposmā veicamie pasākumi.

Šādu rīcību īstermiņā varētu papildināt vadlīniju dokuments, kurš būtu vērsts uz redzamāko un būtiskāko kultūras barjeru novēršanu un kurā būtu izklāstīta informācijas apmaiņas paraugprakse.

Pakārtotais risinājums, proti, grozījumu izdarīšana spēkā esošajos tiesību aktos juridisko un tehnisko ierobežojumu novēršanai, ieinteresētajām personām šķiet laika gaitā vissamērīgākais un vispieņemamākais risinājums, kas novērsīs pārmērīgu ES iejaukšanos.

Tehniska regula varētu būt risinājums ilgtermiņā, ar kuru varētu saskaņoti ieviest informācijas apmaiņas standartu.

Tādējādi vēlamais risinājums būtu 2.1. un 2.2. risinājuma kombinēšana, un šo kombināciju vajadzības gadījumā varētu papildināt ar 3.1. un 3.3. risinājumu.

Tā rezultātā tiek lēsts, ka salīdzinājumā ar pamatscenāriju šāda politikas risinājumu kombinācija var īstenot 80 % no CISE projekta pilnā potenciāla, vienlaikus radot 133 milj. euro kopējās izmaksas, 151 milj. euro ietaupījumu un 460 milj. euro labvēlīgo ietekmi, tādējādi pirmajos desmit gados, kuru laikā pakāpeniski tiks ieviesta CISE, šis projekts varētu radīt pieaugošu kopējo labvēlīgo ietekmi 611 milj. euro apmērā.

Tiek lēsts, ka kopumā CISE labvēlīgā ietekme būs 160 milj. euro gadā un 420 milj. euro gadā turpmākajos desmit gados.

7. Pārraudzība un novērtēšana

Iniciatīva būtu regulāri jāpārrauga un jānovērtē, izmantojot rādītājus datu plūsmu relatīvā pieauguma mērīšanai un jūras uzraudzības operāciju efektivitātes palielinājuma mērīšanai.