This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014SC0119
COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT EXECUTIVE SUMMARY OF THE IMPACT ASSESSMENT Accompanying the document Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on personal protective equipment
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem
/* SWD/2014/0119 final */
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem /* SWD/2014/0119 final */
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par individuālajiem aizsardzības
līdzekļiem Atruna: Šis
kopsavilkums ir saistošs tikai Komisijas dienestiem, kas iesaistīti tā
sagatavošanā, un neskar Komisijas turpmāko lēmumu galīgo redakciju. 1. Problēmas izklāsts Neraugoties uz Direktīvas 89/686/EEK par
individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL) sekmīgu darbību, starp
dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām valda plaša vienprātība, ka tai
vajadzīgi daži uzlabojumi. Nav vajadzīgas būtiskas izmaiņas. Tomēr, ņemot vērā
direktīvas darbībā un 2011. gadā veiktajā sabiedriskajā apspriešanā gūto
pieredzi un 2010. gadā veiktā ietekmes novērtējuma rezultātus, būs
jārisina šādi jautājumi: –
IAL direktīvas saskaņošana ar jauno tiesisko
regulējumu (JTR), –
IAL direktīvas ražojumu tvēruma paplašināšana, –
dažu IAL veidu iekļaušana to ražojumu sarakstā,
kuriem piemēro visstingrāko atbilstības novērtēšanas procedūru, –
trīs būtisko veselības un drošības prasību
izmainīšana, kā arī –
prasību izmainīšana attiecībā uz tehnisko
dokumentāciju, EK tipa pārbaudes sertifikāta derīgumu un saturu un EK
atbilstības deklarāciju. Problēma Nr. 1. IAL direktīvas
saskaņošana ar JTR Daudzas ar jauno tiesisko regulējumu apzinātās
vispārējās problēmas bija vērojamas arī tad, kad tika īstenota IAL direktīva
(tirgū laistie IAL nenodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni, problēmas ar dažu
paziņoto struktūru sniegto pakalpojumu kvalitāti, atšķirīga dalībvalstu prakse
paziņoto struktūru novērtēšanā un uzraudzībā). Vairāki ražotāji arī saskārās ar
sarežģītu un dažkārt pretrunīgu tiesisko regulējumu. IAL direktīvas un JTR lēmuma
saskaņošanā ir ņemta vērā JTR Lēmuma Nr. 768/2008/EK 2. pantā
noteiktā politiskā apņemšanās. Lai īstenotu JTR lēmumu, ietekmes novērtējuma
ziņojumā par saskaņošanas tiesību aktu paketi jau ir aplūkoti dažādi
risinājumi. Tie ir tādi paši kā IAL direktīvai paredzētie, tāpēc šajā
ietekmes novērtējuma ziņojumā tie netiks apskatīti. Problēma Nr. 2. IAL direktīvas
ražojumu tvēruma paplašināšana Tirgū ir ražojumi,
kuri paredzēti lietotāju aizsardzībai un atbilst IAL direktīvas
definīcijām, bet uz kuriem minētā direktīva neattiecas. Tādēļ šie ražojumi nav
pakļauti IAL piemērojamām drošības un veselības prasībām, un tā rezultātā šādu
ražojumu sniegtais aizsardzības līmenis atpaliek no IAL sniegtā aizsardzības
līmeņa. Iespējams, patērētājs uzskata, ka viņš ir aizsargāts pret konkrēto
apdraudējumu, taču patiesībā tā nav. Ir skaidri noteikts, ka direktīvā nav
iekļauti personīgai lietošanai paredzēti ražojumi, kas aizsargā pret
karstumu, mitrumu un ūdeni. Savukārt tajā ir iekļauti profesionālai
lietošanai paredzētie ražojumu veidi. Ražojumi, kuri nav iekļauti
direktīvas darbības jomā, rada problēmas attiecībā uz veselību un drošību. Kāda
dalībvalsts savās mājsaimniecībās konstatējusi 150 000 apdegumu
gadījumu gadā. Pusē no tiem apdegumi skāra rokas. Šāda situācija arī
rada problēmas tirgus uzraudzības iestādēm. Laižot tirgū (identiskus) ražojumus,
nebūtu jānodala profesionālai un personīgai lietošanai paredzētie IAL. Tirgus
uzraudzības iestādes regulāri norāda uz vajadzību novērst šādu situāciju. Problēma Nr. 3. Dažu IAL veidu
iekļaušana to ražojumu sarakstā, kuriem piemēro visstingrāko atbilstības
novērtēšanas procedūru Direktīvā IAL ir klasificēti trīs kategorijās,
kurām piemērojamas atšķirīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. I un
III kategorijas definīcijām pievieno sarakstus, kuros aprakstīti šajās
kategorijās ietilpstošie IAL. Pieredze rāda, ka to IAL sarakstā, kuriem
piemērojama visstingrākā atbilstības novērtēšanas procedūra (proti, III
kategorijas IAL), nav iekļauti IAL, kuri atbilst III kategorijas definīcijai un
ir paredzēti aizsardzībai pret nopietniem apdraudējumiem. Tādējādi šim IAL
ražošanas procesam neveic regulāru auditu. Tādēļ dažās jomās netiek veikta
faktisko saražoto IAL kvalitātes kontrole, tādējādi tie nenodrošina attiecīgo
drošības līmeni. Tas attiecas uz šādiem IAL veidiem:
aizsargvestes, pret lodēm un naža dūrieniem aizsargājoši IAL, kā arī IAL, kas
nodrošina aizsardzību pret pārnēsājama ķēdes zāģa vai augstspiediena griešanas
iekārtas radītiem griezumiem un kaitīgiem trokšņiem. Problēma Nr. 4. Trīs būtisko veselības
un drošības prasību izmainīšana Pieredze ar minēto prasību izpildi rāda, ka ir
trīs prasības, kuras izrādījušās neizpildāmas vai radījušas neskaidrības: 3.1.3. punkts: aizsardzībai pret
mehānisko vibrāciju; 3.5. punkts: aizsardzībai pret
trokšņu kaitīgo ietekmi; 3.9.1. punkts: aizsardzībai pret
nejonizējošu starojumu. Direktīvā attiecībā uz šiem punktiem
izklāstītas prasības, kas ir neizpildāmas vai mulsina lietotāju, vai tika
pierādīts, ka tās nav iespējams izpildīt. Ražotāji ir saskārušies ar prasībām,
par kurām zināms, ka tās nav iespējams piemērot. Tas ietekmē arī lietotājus, jo
informācija par IAL ir nepilnīga, var būt novecojusi un var radīt neskaidrības. Problēma Nr. 5. Prasību izmainīšana
attiecībā uz tehnisko dokumentāciju, EK tipa pārbaudes sertifikāta derīgumu un
saturu un EK atbilstības deklarāciju Tirgus uzraudzības iestādes ir saskārušās ar
situāciju, kad prasības, kas jāievēro attiecībā uz iepriekšminētajiem
dokumentiem, nenodrošina pietiekamu rezultātu. To darbu apgrūtina direktīvā
šiem dokumentiem izvirzītās prasības, kas ir neskaidras un neefektīvas, lai gan
to kvalitātei un pilnīgumam ir izšķirīga nozīme, novērtējot IAL atbilstību.
Ražotāji arī skaidri neizprot savus pienākumus. Dažas uz dokumentiem
attiecināmās prasības neatspoguļo laika gaitā ieviestās saskaņoto standartu
izmaiņas un var radīt situāciju, kad IAL neatbilst direktīvai. Turklāt iestādes
apgalvo, ka ir apgrūtināta IAL novērtēšanai nepieciešamo dokumentu iegūšana. Valsts intervences nepieciešamība ES rīcību šajā jomā regulē LESD
114. pants. Šajā kontekstā aplūkotos aspektus jau regulē
IAL direktīva. Tomēr tā efektīvi nerisina apzinātās problēmas. Veiktais
pētījums un secinājumi par izskatītajiem risinājumiem liecina – ja direktīva
netiks pārskatīta, problēmas saglabāsies. 2. Subsidiaritātes analīze Lai iekšējais tirgus varētu pienācīgi un
efektīvi darboties, ir vajadzīgi kopēji noteikumi, kas regulētu IAL
projektēšanu un laišanu tirgū, nolūkā nodrošināt to brīvu apriti un aizsargāt
lietotāju veselību un drošību. Ja pasākumi problēmu risināšanai tiek veikti
dalībvalstu līmenī, tas var apgrūtināt IAL brīvu apriti. Lai izvairītos no
izkropļojumiem ES tirgū, jebkādas izmaiņas, kas skar darbības jomu, procedūras
vai prasības, jāveic ES līmenī. Tā kā starptautiskā tirdzniecība arvien
paplašinās, pastāvīgi pieaug pārrobežu darījumu skaits. Ar saskaņotu rīcību ES
līmenī iespējams daudz labāk sasniegt izvirzītos mērķus, un tā padarīs vēl
efektīvāku tirgus uzraudzību. Tātad lietderīgāka ir rīcība ES līmenī. 3. Mērķi Šīs iniciatīvas virsmērķi ir nodrošināt labāku
veselības un drošības aizsardzību IAL lietotājiem, radīt vienlīdzīgus
konkurences apstākļus IAL uzņēmējiem un vienkāršot normatīvo vidi IAL jomā
Eiropā. Konkrētie un rīcībpolitikas mērķi ir
izklāstīti 1. tabulā. 1. tabula. Konkrētie un rīcībpolitikas mērķi VISPĀRĒJIE MĒRĶI || KONKRĒTIE MĒRĶI || DARBĪBAS MĒRĶI Labāk aizsargāt IAL lietotāju veselību un drošību || Nodrošināt ļoti kvalitatīvus ražojumus, kas sniedz aizsardzību pret nopietniem apdraudējumiem, tostarp augstu IAL ražošanas procesa kvalitāti Nodrošināt paziņoto struktūru veikto atbilstības novērtēšanas darbību uzticamību un augstu kvalitāti Nodrošināt ražojumu izsekojamību || Novērst nepilnības to ražojumu sarakstā, kuriem piemērojama visstingrākā atbilstības novērtēšanas procedūra Definēt visā ES vienādi piemērojamus vienotus kritērijus, kas jāievēro, veicot paziņoto struktūru novērtēšanu, uzraudzību un kontroli Radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus IAL uzņēmējiem || Nodrošināt paziņoto struktūru sniegto atbilstības novērtēšanas pakalpojumu saskanību Uzlabot tirgus uzraudzības mehānismus un instrumentus || Precizēt EK tipa pārbaudes sertifikātiem piemērojamās prasības Vienkāršot un precizēt tehniskajai dokumentācijai piemērojamās prasības Pieprasīt, lai katram ražojumam būtu pievienota EK atbilstības deklarācija Vienkāršot normatīvo vidi IAL jomā Eiropā || Nodrošināt tiesību aktu konsekventu piemērošanu Nodrošināt, lai prasības būtu faktiski izpildāmas || Precizēt direktīvas darbības jomu Vienkāršot piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras Precizēt II pielikuma prasības 4. Politikas risinājumi Saistībā ar katru attiecīgo problēmu ir
aplūkoti trīs alternatīvi politikas risinājumi: –
bāzes scenārijs - līdzšinējā situācija bez
pārmaiņām; –
“ieteikumu variants”, izmantojot neleģislatīvus
pasākumus, kas paredz izdot saskaņotus norādījumus par IAL direktīvas
piemērošanu, un –
leģislatīvs risinājums, kas ietver tiesību akta
teksta grozīšanu. Tika atsevišķi analizēta iepriekšminēto
politikas risinājumu ietekme katrai no identificētajām uzlabojumu jomām. 5. Ietekmes novērtējums Kvalitatīvā analīze parādīja, ka visās
problēmjomās ieteicamākais ir leģislatīvais risinājums. Tā kā visām
aprakstītajām problēmām ir regulējošs raksturs, tad tikai leģislatīvais
risinājums sniegs skaidrību un juridisko noteiktību. Lai gan izmaksas,
īstenojot šādu risinājumu, ir lielākas nekā ieteikuma tiesību normu
risinājumam, leģislatīvais risinājums sniegs lielākus ieguvumus un lielāku
juridisko noteiktību. Kvantitatīvie dati, kas pieejami par IAL un
IAL tirgu, nav pietiekami precīzi un sīki izstrādāti, lai sniegtu skaidru
priekšstatu par tirgu un par sakarību starp dažādiem IAL un tiesību aktu
noteikumiem. Eiropas Komisijas dienesti ir pasūtījuši divus pētījumus un ir
savākuši papildinformāciju, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku kvantitatīvo
informāciju. Novērtējot visas ierosinātās izmaiņas, ņemtas
vērā izmaksas un priekšrocības, tostarp ieguvumi veselības jomā, kā arī
uzlabojumi juridiskās noteiktības ziņā. Nākamajā daļā padziļināti analizēts katrai problēmai
piemērojamais leģislatīvais risinājums. Ražojumu tvērums Grozījumi pozitīvi ietekmēs godīgu konkurenci, jo obligāti būs jāveic
pašsertifikācija. Sociālā ietekme. Grozījumu priekšrocība ir tā, ka, ieviešot ražojumu marķēšanu un
prasību pēc lietotājiem paredzētas informācijas, taps skaidrāks, kam IAL ir
paredzēts, kā arī izmantoto materiālu saturs. Uzlabosies vispārējais sniegtās
informācijas līmenis. Ražotāji un tirgus uzraudzības iestādes lēš, ka par
20–50 % samazināsies to ražojumu apjoms, kuri nenodrošina pienācīgu
aizsardzības līmeni. Nebija datu, kas ļautu novērtēt ietekmi, par IAL uzskatot
krāsns cimdus. Viena dalībvalsts bija konstatējusi
150 000 apdegumu gadījumus mājsaimniecībās gadā. Pusē no tiem
apdegumi skāra rokas. Ekonomiskā ietekme. Ražojumu atbilstību un administratīvās
izmaksas uz vienu ražojumu tas ietekmē nedaudz. Tiek prognozēts, ka šīs
izmaksas būs daži simti euro par katru IAL sēriju, un tādējādi tas pavisam
nedaudz ietekmēs izmaksas uz vienu produkcijas vienību. Lai panāktu, ka
ražošanas standarti nodrošina vislielāko veselības un drošības aizsardzību,
dažos cimdu tirgus segmentos tas par 10–20 % var palielināt ražošanas
izmaksas. Šāds izmaksu pieaugums lielākoties skartu tos ražotājus, kuri šobrīd
neievēro pamatprasības. Patlaban tirgū var nonākt ražojumi, kuri nenodrošina pienācīgu
aizsardzību un uz kuriem nav skaidras norādes par to kvalitāti, tādejādi tiek
grauta godīga konkurence. Ar grozījumiem būtu jānodrošina šādas informācijas
izsekojamība nākotnē, un tas uzlabos godīgas un pārredzamas konkurences
apstākļus. Atbilstības novērtēšana Sociālā ietekme.
Ar grozījumiem tiktu uzlabota iepriekšminēto IAL veidu atbilstība, jo tiktu
veikta ikgadēja uzraudzība. Tas sniedz papildu garantijas attiecībā uz ražojumu
kvalitāti. Ikgadējā testēšana sekmē ražojumu un ražošanas viendabīgumu un atbilstību
IAL pamatprasībām un attiecīgajiem ražošanas standartiem. Tiks samazināts tādu
IAL īpatsvars, kas nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. Šāds
samazinājums atkarībā no IAL veida būtu 10–50 %. Ekonomiskā ietekme. Lielākā daļa respondentu sabiedriskajā apspriešanā apgalvoja, ka
sagaida vai nu ļoti nelielas atbilstības nodrošināšanas un administratīvās
izmaksas, vai arī cer, ka tādu nebūs. Daži respondenti sagaida lielākas
izmaksas. Galvenā pārmaiņa būtu vajadzība pēc ražošanas procesa ikgadējas uzraudzības.
Ja kvalitātes kontroles sistēma jau ir ieviesta, tad sistēmas pielāgošanas
izmaksas saistībā ar III kategorijas IAL auditu būtu vienreizējs maksājums. Turklāt lielākajai daļai attiecīgo IAL izmaksas var
sadalīt uz lielu ražošanas apjomu, tādējādi vienības izmaksas palielinātos
pavisam nedaudz. Pozitīvs ieguvums starptautiskajai konkurētspējai ir stimuls
nodrošināt konsekventu ražojumu kvalitātes līmeni un ražošanas procesa
viendabīgumu, kur ES ražotāji ir pārāki. Būtiskās veselības un drošības prasības Visas trīs minētās prasības tiek mainītas ar
mērķi izslēgt no direktīvas elementus, kuri neveicina veselību un drošību.
Kopumā šo izmaiņu ietekmei vajadzētu būt pozitīvai, jo nav sagaidāma negatīva
ietekme uz veselību un drošību, ņemot vērā to, ka patlaban nevar pierādīt
neatbilstību šīm prasībām, un, tās atceļot, samazināsies izmaksas ražotājiem un
paziņotajām struktūrām, kam līdz šim bija jāpierāda, ka tie atbilst tām. Tehniskā dokumentācija, EK tipa pārbaudes
sertifikāts un EK atbilstības deklarācija Sociālā ietekme.
Ieinteresētās personas uzskata, ka ierosinātās izmaiņas atvieglinās šādu IAL
novērtēšanu un uzlabos to darbības efektivitāti vai samazinās tādu IAL skaitu,
kuri nenodrošina pienācīgu aizsardzību, jo agrāk ražoti IAL tika pakļauti regulārākai
novērtēšanai. Ieinteresētās personas prognozē, ka atkarībā no IAL veida par
1–25 % samazināsies tādu IAL skaits, kuri nenodrošina pienācīgu
aizsardzību. Ierosinātās izmaiņas uzlabos juridisko noteiktību. Ekonomiskā ietekme. Attiecībā uz tehnisko dokumentāciju izmaiņu īstenošanas izmaksas būs
ierobežotas, jo ražotāji jau ir izveidojuši iekšējo ražošanas kontroli un
varētu viegli nodrošināt šo dokumentu. Tas pats attiecas uz izmaiņām, kas skar
atbilstības deklarāciju. Aptaujās neizdevās gūt skaidrību par izmaksām, kas
varētu rasties, mainot prasības par sertifikātu derīguma termiņiem. Lai
ierobežotu papildu slogu, ko ražotājiem uzliek pienākums atkārtoti sertificēt
savus IAL, priekšlikumā būs paredzēta „vienkāršota” procedūra. Izmaksas
saistībā ar sertifikātā obligāti ietveramo informāciju būtiski nepalielināsies,
jo paziņotajām struktūrām jāaizpilda aptuveni tāda pati informācija kā
iepriekš. 6. Risinājumu salīdzinājums Salīdzinot risinājumus, balstoties uz to
novērtējuma rezultātiem, jāsecina, ka vislabāk visas problēmas varētu risināt
ar leģislatīvu pasākumu. Leģislatīvā risinājuma gadījumā tiks pilnībā sasniegti
konkrētie mērķi, kas paredz uzlabot veselību un drošību, juridisko noteiktību,
prasību konsekvenci un – cik vien iespējams – tirgus uzraudzību. 7. Uzraudzība un novērtēšana Lai uzlabotu IAL
tiesību aktu efektivitātes uzraudzības un novērtēšanas pamatu, dažādajos jau
izveidotajos sadarbības mehānismos būs paredzēts regulāri ziņot par
negadījumiem saistībā ar IAL. Visās grupās, kuras saistītas ar IAL un kuru
darbā piedalās arī Komisija, darba kārtībā pastāvīgi būs iekļauts jautājums –
ziņot par IAL, kuri nenodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni, un par
attiecīgajiem negadījumiem; dalībvalstis, paziņotās struktūras, kā arī citas
ieinteresētās personas tiks aicinātas par to ziņot. Papildu atsauksmes tiks gūtas no jaunajiem vai
paplašinātajiem sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismiem, kas paredzēti
JTR Regulā (EK) Nr. 765/2008. Neatbilstības gadījumus varēs konstatēt,
pateicoties Komisijai adresētām sūdzībām. 8. Juridiskā
instrumenta izvēle Atbilstoši Komisijas politikai par normatīvās
vides vienkāršošanu ir ierosināts direktīvu aizstāt ar regulu. Regulas izmantošana nav pretrunā
subsidiaritātes principam. Šis tiesību akts pamatojas uz LESD 114. pantu,
un tā mērķis ir nodrošināt individuālo aizsardzības līdzekļu iekšējā tirgus
pienācīgu darbību. Lai sasniegtu šo mērķi, Direktīva 89/686/EEK ir
direktīva, ar ko veic pilnīgu saskaņošanu. Dalībvalstis savos tiesību aktos
nedrīkst izvirzīt stingrākas vai papildu prasības IAL laišanai tirgū. Atbilstoši ieinteresēto personu paustajai
vēlmei, ar iekšējo tirgu saistītajos tiesību aktos izmantojot regulas, tas ļauj
izvairīties no pārmērīgas reglamentēšanas. Turklāt tas ļauj ražotājiem strādāt
tieši ar regulas tekstu, nevis apzināt un pārbaudīt 28 transponējošus tiesību
aktus. Pamatojoties uz minēto, tiek uzskatīts, ka
visām ieinteresētajām personām vispiemērotākais risinājums ir regula, jo tā
ļaus ātrāk un konsekventāk piemērot ierosinātos tiesību aktus un iedibinās
precīzāk noteiktu normatīvo vidi uzņēmējiem.