PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pamatodamās uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu[1], Eiropas Komisija risināja sarunas ar Madagaskaras Republiku par to, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku. Šīm sarunām noslēdzoties, 2014. gada 19. jūnijā sarunu Puses parafēja jaunā protokola projektu. Jaunais protokols aptver 4 gadu laikposmu, sākot no 15. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas dienas, proti, no šā jaunā protokola parakstīšanas dienas, bet ne agrāk kā no 2015. gada 1. janvāra.

Nolīgumam pievienotā protokola galvenais mērķis ir – attiecīgā gadījumā atbilstoši pieejamajam pārpalikumam – piešķirt Eiropas Savienības kuģiem zvejas iespējas Madagaskaras Republikas zvejas zonā, ievērojot pārvaldības pasākumus, ko pieņēmusi kompetentā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija, t. i., Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC). Komisijas nostāja sarunās bija balstīta arī uz [pašreizējā protokola] retrospektīvu (ex-post) novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Vispārējais mērķis ir pastiprināt Eiropas Savienības un Madagaskaras Republikas sadarbību, lai izveidotu tādas partnerattiecības, kurās abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Madagaskaras Republikas zvejas zonā.

Konkrēti protokolā ir paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

· 40 tunzivju seineri;

· 32 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT);

· 22 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir 100 GT vai mazāka).

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei ar Parlamenta piekrišanu pieņemt lēmumu par šo jauno protokolu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Vērtējot 2013.–2014. gada protokolu, notika apspriedes ar ieinteresētajām personām. Tehnisko sanāksmju laikā apspriedes notikušas arī ar dalībvalstu ekspertiem. Šajās apspriedēs secināts, ka zivsaimniecības protokolu ar Madagaskaras Republiku ir lietderīgi saglabāt.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šī procedūra ir uzsākta līdztekus procedūrām, kas attiecas uz Padomes lēmumu par minētā protokola provizorisku piemērošanu un Padomes regulu par zvejas iespēju iedalīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīm.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Ikgadējais finansiālais ieguldījums pirmajos divos protokola piemērošanas gados ir EUR 1 566 250 un pārējos divos gados EUR 1 487 500, un šo summu veido: a) 15 750 tonnu lielam atsauces daudzumam atbilstoša ikgadēja maksa par piekļuvi attiecīgajiem ūdeņiem, proti, EUR 866 250 pirmajos divos protokola piemērošanas gados un EUR 787 500 pārējos divos gados, un b) ikgadējs EUR 700 000 liels atbalsts Madagaskaras Republikas zivsaimniecības nozares politikas veidošanai. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā un jo īpaši Madagaskaras Republikas vajadzībām nelegālās zvejas apkarošanā.

2014/0318 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Padome 2007. gada 15. novembrī ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 31/2008[2], lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku.

(2)       Padome ir pilnvarojusi Komisiju risināt sarunas par jaunu protokolu, kas pievienojams partnerattiecību nolīgumam un ar ko Eiropas Savienības kuģiem piešķir zvejas iespējas Madagaskaras jurisdikcijā esošajā zvejas zonā. Šīm sarunām noslēdzoties, 2014. gada 19. jūnijā tika parafēts jaunā protokola projekts.

(3)       Lai garantētu Savienības kuģu zvejas darbību atsākšanu, ar jaunā protokola 15. pantu paredzēts, ka katra puse protokolu var provizoriski piemērot no tā parakstīšanas dienas, tomēr ne agrāk kā no 2015. gada 1. janvāra.

(4)       Būtu jāatļauj parakstīt un provizoriski piemērot šo jauno protokolu, līdz tiek pabeigtas tā noslēgšanai vajadzīgās procedūras,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku, atļauj parakstīt Savienības vārdā ar noteikumu, ka minēto protokolu noslēgs.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentus, kas piešķir protokola sarunvedēja norādītajai personai vai personām visas pilnvaras parakstīt minēto protokolu ar noteikumu, ka tas tiks noslēgts.

3. pants

Kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas nepieciešamas protokola noslēgšanai, protokolu saskaņā ar tā 15. pantu provizoriski piemēro no parakstīšanas dienas, tomēr ne agrāk kā no 2015. gada 1. janvāra.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.         PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

            1.1.      Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienība un Madagaskaras Republika noslēgtu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp abām minētajām pusēm.

            1.2.      Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

11. – Jūrlietas un zivsaimniecība

11.03 – Obligātās iemaksas reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO) un citām starptautiskajām organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN)

            1.3.      Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

            1.4.      Mērķi

            1.4.1.   Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Apspriežot un noslēdzot nolīgumus zivsaimniecības nozarē ar trešām valstīm, tiek panākts galvenais mērķis: uzturēt un saglabāt Eiropas Savienības flotes, tai skaitā tāljūras kuģu, tradicionālās zvejas darbības zvejas zonās, kas atrodas trešo valstu jurisdikcijā, un veidot partnerību, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem.

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZN) nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi citās Eiropas politikas jomās (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, kā arī politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecības pārvaldība).

            1.4.2.   Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Panākt ilgtspējību zivsaimniecības nozarē ārpus Savienības ūdeņiem, nodrošināt Eiropas klātesību tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares un patērētāju intereses, apspriežot un noslēdzot ZPN ar piekrastes valstīm saskaņā ar citām Eiropas politikas jomām.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Izveidot to zvejas darbību pārvaldības sistēmu (IZN), ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos (budžeta pozīcija 11.03.01).

            1.4.3.   Paredzamie rezultāti un ietekme

Protokola noslēgšana veicinās to zvejas iespēju saglabāšanu, kādas ES kuģiem bija Madagaskaras Republikas zvejas zonā.

Protokols turklāt veicinās zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, izmantojot finansiālu atbalstu (nozares atbalsts) tādu programmu īstenošanai, kuras valsts līmenī pieņēmusi partnervalsts, jo īpaši kontroles un nelegālas zvejas apkarošanas jomā.

            1.4.4.   Rezultātu un ietekmes rādītāji

Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (izmantoto zvejas atļauju procentuālais daudzums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).

Nozvejas datu un nolīguma komerciālās vērtības datu apkopošana un analīze.

Ietekme uz nodarbinātību un pievienoto vērtību ES, kā arī uz ES tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem IZN).

Darba apspriežu un Apvienotās komitejas sanāksmju skaits.

            1.5.      Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

            1.5.1.   Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

2013.–2014. gada protokola piemērošanas laikposms beidzas 2014. gada 31. decembrī. Paredzēts, ka jauno protokolu provizoriski piemēros no 2015. gada 1. janvāra. Lai nodrošinātu zvejas darbību nepārtrauktību, līdztekus šai procedūrai ir uzsākta procedūra attiecībā uz Padomes lēmumu, ar kuru atļauj minētā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

Jaunais protokols ļaus regulēt Eiropas Savienības flotes darbību Madagaskaras Republikas zvejas zonā, bet Eiropas kuģu īpašniekiem – prasīt atļaujas zvejai Madagaskaras Republikas zvejas zonā. Turklāt jaunais protokols stiprinās ES un Madagaskaras Republikas sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi. Tajā jo īpaši paredzēta kuģu uzraudzība ar VMS palīdzību un elektroniska nozvejas datu deklarēšana. Laikā, kamēr datorizētās sistēmas vēl nav operacionālas, nozvejas un zvejas piepūles datu nosūtīšana pa ierastajiem sakaru kanāliem notiks biežāk. Nozares atbalsts ir palielināts, lai palīdzētu Madagaskaras Republikai pildīt starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies kā kontrolējošā ostas valsts.

            1.5.2.   ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ja ES nenoslēgtu šo jauno protokolu, tiktu noslēgti privāti līgumi, kuri nestiprinātu trešās valsts spēju īstenot zivsaimniecības pārvaldību un tādējādi mazākā mērā garantētu zvejas darbību ilgtspējību. Eiropas Savienība turklāt cer, ka ar šo protokolu Madagaskaras Republika turpinās efektīvi sadarboties ar ES, jo īpaši zvejas resursu pārvaldības un nelegālās zvejas apkarošanas jomā.

            1.5.3.   Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Tā kā iepriekšējā protokola paredzētās zvejas iespējas dažos ES flotes segmentos tika apgūtas nepilnīgi, puses ir samazinājušas zvejas iespējas, kas pieejamas attiecīgajās kategorijās. Saskaņā ar jaunajā reformētajā KZP iestrādāto principu, kurš izmantots arī citos nesen saskaņotos protokolos par zveju Indijas okeānā, ir palielināta ES ekonomikas dalībnieku daļa maksājumā trešai partnervalstij par piekļuvi tās zvejas resursiem un samazināta ES maksātā daļa. Ņemot vērā iepriekš īstenotās programmas un ievērojot Madagaskaras Republikas zivsaimniecības administrācijas vajadzības, ir palielināts nozares atbalsts.

            1.5.4.   Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Saistībā ar IZN pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Tomēr IZN noslēgšanas un īstenošanas uzraudzības nosacījums ir minēto finanšu līdzekļu daļas piesaiste valsts nozares politikā paredzēto darbību īstenošanai. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar pārējo finansējumu, kura avots ir citi starptautiskie finansētāji un kuru piešķir valsts līmeņa projektu un/vai programmu īstenošanai zivsaimniecības nozarē.

            1.6.      Ilgums un finansiālā ietekme

Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

     Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 01.01.2015.–31.12.2018.

     Finansiālā ietekme no 2015. līdz 2018. gadam.

            1.7.      Paredzētie pārvaldības veidi

Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās.

2.         PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

            2.1.      Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Komisija (Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju Maurīcijā un Eiropas Savienības delegāciju Madagaskarā) nodrošinās šā protokola īstenošanas regulāru uzraudzību, jo īpaši uzņēmēju iesaistīšanās ziņā zvejas iespēju izmantošanā un nozvejas datu ziņā.

Turklāt IZN paredz vismaz vienu gadskārtēju Apvienotās komitejas sanāksmi, kurā Komisija tiekas ar trešo valsti, lai apspriestos par nolīguma un protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, koriģētu plānojumu un/vai finansiālo ieguldījumu.

            2.2.      Pārvaldības un kontroles sistēma

            2.2.1.   Apzinātie riski

Zvejniecības protokola noslēgšana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, attiecībā uz summām, kas paredzētas zivsaimniecības politikas finansēšanai (pārplānošana). Ar Madagaskaras Republiku 2013.–2014. gada protokola īstenošanas laikā šādu grūtību nebija.

            2.2.2.   Paredzētās kontroles metodes

Paredzēts izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu. Viena no kontroles metodēm ir arī šā protokola 6. panta 3. punktā paredzētā kopīgā rezultātu analīze.

Turklāt protokolā ir īpašas klauzulas tā darbības apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un konkrētos apstākļos.

            2.3.      Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Komisija apņemas tiekties izveidot politisko dialogu un pastāvīgu sadarbību ar Madagaskaras Republiku, lai varētu labāk pārvaldīt nolīguma īstenošanu un stiprināt ES ieguldījumu ilgtspējīgā zvejas resursu pārvaldībā. Jebkurā gadījumā visi maksājumi, kurus Komisija veic saskaņā ar IZN, ir pakļauti tās parastajiem budžeta un finanšu noteikumiem un procedūrām. Tas ļauj pilnībā identificēt trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas. Attiecībā uz šo protokolu 4. panta 4. punktā paredzēts, ka finansiālais ieguldījums jāiemaksā tikai vienā Valsts kases kontā, kas atvērts Madagaskaras Centrālajā bankā.

3.         PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

            3.1.      Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Nr. [Pozīcija…...….] || Dif./nedif. ([3]) || no EBTA valstīm[4] || no kandidātvalstīm[5] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

2 || 11.0301 Izveidot pārvaldības sistēmu zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos (ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgums, IZN) || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

(nepiemēro)

            3.2.      Paredzamā ietekme uz izdevumiem

            3.2.1.   Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Nr. 2 || Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana

MARE ĢD || || || N gads[6] 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11.0301 || Saistības || (1) || 1,566 || 1,566 || 1,488 || 1,488 || 6,108

Maksājumi || (2) || 1,566 || 1,566 || 1,488 || 1,488 || 6,108

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[7] || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11.010401 || || (3) || 0,042 || 0,042 || 0,042 || 0,092 || 0,218

KOPĀ MARE ĢD apropriācijas || Saistības || =1+3 || 1,608 || 1,608 || 1,530 || 1,580 || 6,326

Maksājumi || =2+3 || 1,608 || 1,608 || 1,530 || 1,580 || 6,326

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 1,566 || 1,566 || 1,488 || 1,488 || 6,108

Maksājumi || (5) || 1,566 || 1,566 || 1,488 || 1,488 || 6,108

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,042 || 0,042 || 0,042 || 0,092 || 0,218

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 1,608 || 1,608 || 1,530 || 1,580 || 6,326

Maksājumi || =5+ 6 || 1,608 || 1,608 || 1,530 || 1,580 || 6,326

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas: (nepiemēro)

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || ||

Maksājumi || (5) || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || ||

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || N gads[8] 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018 || KOPĀ

MARE ĢD

Ÿ Cilvēkresursi || 0,059 || 0,059 || 0,059 || 0,059 || 0,236

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,010 || 0,010 || 0,010 || 0,010 || 0,040

KOPĀ MARE ĢD || Apropriācijas || 0,069 || 0,069 || 0,069 || 0,069 || 0,276

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,069 || 0,069 || 0,069 || 0,069 || 0,276

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || N gads[9] 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018 || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 1,677 || 1,677 || 1,599 || 1,649 || 6,602

Maksājumi || 1,677 || 1,677 || 1,599 || 1,649 || 6,602

3.2.2.   Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus || || N gads 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+2 gads 2018 || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[10] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[11] || || || || || || || || || ||

– Piekļuve zvejas zonai || Apjoms (tonnās) || N & N+1: EUR 55/t || 15 750 || 0,866 || 15 750 || 0,866 || 15 750 || 0,788 || 15 750 || 0,788 || 63 000 || 3,308

N+2 & N+3: EUR 50/t

– Nozares atbalsts || Ikgadēja iemaksa || 0,300 || 1 || 0,700 || 1 || 0,700 || 1 || 0,700 || 1 || 0,700 || 4 || 2,800

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || || 1,566 || || 1,566 || || 1,488 || || 1,488 || || 6,108

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 1,566 || || 1,566 || || 1,488 || || 1,488 || || 6,108

            3.2.3.   Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

                        3.2.3.1.            Kopsavilkums

Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| N gads[12] 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,059 || 0,059 || 0,59 || 0,059 || 0,236

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,010 || 0,010 || 0,010 || 0,010 || 0,040

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,069 || 0,069 || 0,069 || 0,069 || 0,276

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[13] || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,036 || 0,036 || 0,036 || 0,036 || 0,144

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,006 || 0,006 || 0,006 || 0,056 || 0,074

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0,042 || 0,042 || 0,042 || 0,092 || 0,218

KOPĀ || 0,111 || 0,111 || 0,111 || 0,161 || 0,494

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

                        3.2.3.2.            Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| N gads 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || || ||

|| || || ||

11 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,30 || 0,30 || 0,30 || 0,30

11 01 01 02 (Delegācijas) || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[14] || || || ||

11 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0,15 || 0,15 || 0,15 || 0,15

11 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || ||

11 01 04 01 [15] || – galvenajā mītnē[16] || || || ||

– delegācijās || 0,25 || 0,25 || 0,25 || 0,25

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || ||

KOPĀ || 0,7 || 0,7 || || 0,7

11 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Pārvaldīt un uzraudzīt ar IZN saistītu (atkārtotu) sarunu risināšanu un šo sarunu rezultātu apstiprināšanas procesu attiecīgajās iestādēs; pārvaldīt spēkā esošo IZN, tostarp nodrošināt pastāvīgu finansiālu un darbības uzraudzību; pārvaldīt zvejas atļaujas. Referents MARE ĢD + nodaļas vadītājs/vadītāja vietnieks + sekretariāts: aptuveni 0,45 FTE gadā Izmaksas par vienību:              132 000 EUR/gadā Izmaksu aprēķins:        0,45 personas/gadā x 132 000 EUR/gadā Kopējās izmaksas:                   59 400 EUR => 0,059 milj. EUR

Ārštata darbinieki || Nozares atbalsta izpildes uzraudzība – CA delegācijā (Maurīcijā): aptuveni 0,25 FTE gadā Izmaksas par vienību:              145 000 EUR/gadā Izmaksu aprēķins:        0,25 FTE/gadā x 145 000 EUR/gadā Kopējās izmaksas:                   36 250 EUR => 0,036 milj. EUR

            3.2.4.   Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

            3.2.5.   Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

            3.3.      Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

[1]               2014. gada 14. aprīlī pieņēmusi Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome.

[2]               OV L 15, 18.1.2008., 1. lpp.

[3]               Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[4]               EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[5]               Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[6]               N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[7]               Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[8]               N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[9]               N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[10]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[11]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[12]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[13]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[14]             CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

[15]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[16]             Galvenokārt attiecībā uz struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF).

PIELIKUMS

Protokols, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Madagaskaras Republiku

1. pants Piemērošanas joma

1.            Saskaņā ar Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē 5. pantu piešķirtās zvejas iespējas ir –

attiecībā uz tunzivjveidīgajām zivīm (tunzivis, pelamīdas, makreļtunzivis, marlīni, zobenzivis), ar tām saistītajām sugām un arī zvejniecībām, kas ir Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pārvaldībā, izņemot:

· starptautisko konvenciju aizsargātās sugas,

· sugas, kuru īpatņus IOTC ir aizliegusi (ne)sadalītā veidā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt, proti, Alopiidae dzimtas lapshaizivis un Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis, un

· sugas Cethorinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharinus falciformis, Carcharinus longimanus –

· 40 tunzivju seineru;

· 32 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT);

· 22 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir 100 GT vai mazāka).

2.          Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 8. un 9. pantu.

2. pants

Darbības ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro četrus gadus no tā provizoriskās piemērošanas sākuma dienas.

3. pants

Īstenošanas principi un mērķi

1.            Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Madagaskaras zvejas zonā, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo minētajā zonā. Visām ārvalstu rūpnieciskās zvejas flotēm, kuru darbības tehniskie apstākļi Madagaskaras zvejas zonā ir līdzīgi Eiropas Savienības flotu darbības tehniskajiem apstākļiem, piemēro šā protokola 2. papildinājumā noteiktos tehniskos saglabāšanas pasākumus, kas ir saistīti ar zvejas atļauju piešķiršanu.

2.            Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar Kotonū nolīguma 9. pantu par svarīgākajiem elementiem cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma jomā un pamatelementiem labas sabiedrisko lietu vadīšanas, ilgtspējīgas attīstības un vides pārvaldības ilgtspējīguma un pamatotības jomā.

4. pants Finansiālais ieguldījums

1.            Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā paredzētā finansiālā ieguldījuma kopsumma par visu 2. pantā minēto laikposmu ir EUR 6 107 500.

2.            Šo finansiālo ieguldījumu veido šādas daļas.

2.1.    15 750 tonnu lielam atsauces daudzumam (visas sugas kopā) atbilstoša ikgadēja maksa par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, proti, EUR 866 250 divos pirmajos protokola piemērošanas gados un EUR 787 500 divos nākamajos gados.

2.2.    Ikgadējs EUR 700 000 liels atbalsts Madagaskaras zvejas resursu un zvejniecības politikas atbalstam un īstenošanai. Nozares atbalstam paredzēto finansiālo ieguldījumu nodod Zvejas resursu un zvejniecības ministrijas rīcībā.

3.            Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 5., 6., 8., 11. un 12. pantu.

4.            Finansiālo ieguldījumu, kas definēts 2. punktā, iemaksā īpašā Madagaskaras Valsts kases kontā, kurš atvērts Madagaskaras Centrālajā bankā un kura rekvizītus Madagaskara paziņo Eiropas Savienībai pirms provizoriskās piemērošanas sākuma dienas un pēc tam ik gadu no jauna apstiprina minēto rekvizītu pareizību.

5. pants

Piekļuves maksai atbilstošās finansiālā ieguldījuma daļas maksāšanas kārtība

1.            Ja 1. pantā minēto sugu zivju ikgadējās nozvejas, ko Eiropas Savienības zvejas kuģi guvuši Madagaskaras zvejas zonā un kas deklarētas un validētas atbilstoši šā protokola pielikuma IV nodaļas 1. iedaļai, pārsniedz 4. panta 2.1. punktā norādīto gada atsauces daudzumu, tad ikgadējā finansiālā ieguldījuma summu pirmajos divos protokola piemērošanas gados palielina par EUR 55 un atlikušajos divos piemērošanas gados – par EUR 50 par katru nozvejoto papildu tonnu.

2.            Tomēr ikgadējā summa, ko Eiropas Savienība attiecīgajā gadā maksā par piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, nedrīkst būt vairāk kā divkārt lielāka par 4. panta 2.1. punktā minēto summu. Ja daudzums, ko Eiropas Savienības kuģi nozvejojuši Madagaskaras zvejas zonā, pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai summai, pārsniegumam atbilstošo summu samaksā nākamajā gadā.

3.            Finansiālā ieguldījuma daļas maksājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienības zvejas kuģu piekļuvi Madagaskaras zvejas zonai, par pirmo gadu veic ne vēlāk kā 90 dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, kā paredzēts 15. pantā, bet par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā protokola provizoriskās piemērošanas gadadienā.

4.            Madagaskaras iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 4. panta 2.1. punktā definētās finansiālā ieguldījuma daļas izmantošanu.

6. pants Nozares atbalsta īstenošanas un maksāšanas kārtība

1.            Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma Apvienotā komiteja izstrādā nozares daudzgadu programmu, kuras vispārīgais mērķis ir veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu zveju Madagaskaras zvejas zonā, ievērojot Madagaskaras valsts stratēģiju zivsaimniecības nozarē.

2.            Nozares atbalstam paredzētās daudzgadu programmas piemērošanas noteikumi jo īpaši ietver šādus elementus:

2.1.    gada un daudzgadu vadlīnijas par 4. panta 2.2. punktā paredzētās finansiālā ieguldījuma īpašās atbalsta summas izmantošanu;

2.2.    gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu atbildīgu un ilgtspējīgu zveju, kurā ir ņemtas vērā prioritātes, ko Madagaskara formulējusi valsts zivsaimniecības politikā, proti, nacionālā tunzivju zvejniecības pārvaldības stratēģija un konkrēti mazapjoma un tradicionālās zvejas atbalstīšana; zvejas darbību uzraudzība, kontrole un pārraudzība un konkrēti nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošana; Madagaskaras zvejas resursu pētīšanas spējas stiprināšana vai jūras ekosistēmu un zvejas resursu pieejamības pārvaldīšanas un abu minēto resursu izmantošanas spējas stiprināšana;

2.3.    ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras, tostarp vajadzības gadījumā budžeta un finansiālie rādītāji.

3.            Madagaskaras iestādes ar ikgadēju progresa ziņojumu atskaitās par to darbību norisi, kuru īstenošanā tiek izmantota nozares atbalstam paredzētā daļa no finansiālā ieguldījuma. Šo ziņojumu izskata Apvienotajā komitejā. Attiecībā uz pēdējo protokola piemērošanas gadu ikgadējā ziņojumā iekļauj arī kopsavilkumu par nozares atbalsta īstenošanas rezultātiem visa protokola darbības laikā.

4.            Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā jāiesniedz apstiprināšanai Apvienotajā komitejā.

5.            Nozares atbalstam paredzēto finansiālo ieguldījumu izmaksā pa ikgadējām daļām, pamatojoties uz šā panta 3., 4. un 5. punktā paredzētajiem nozares atbalsta īstenošanas rezultātiem, kurus analizējusi Apvienotā komiteja.

6.            Eiropas Savienība var pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 4. panta 2.2. punktā paredzētās finansiālā ieguldījuma daļas maksājumus, ja:

6.1.    analīze, ko Apvienotā komiteja veikusi saskaņā ar 6. punktu, rāda, ka sasniegtie rezultāti neatbilst Apvienotās komitejas pieņemtajam plānojumam;

6.2.    finansiālais ieguldījums nav izmantots.

7.            Ja nozares atbalstam paredzētās finansiālā ieguldījuma daļas maksājumi ir bijuši apturēti saskaņā ar 7. punktu, tos var atsākt tikai pēc Pušu apspriešanās un attiecīgas vienošanās un ja nozares atbalsta īstenošanas rezultāti atbilst Apvienotās komitejas pieņemtajam plānojumam. Tomēr, ja pagājuši seši mēneši pēc protokola termiņa beigām, nozares atbalstam paredzētās finansiālā ieguldījuma daļas maksājumus izdarīt vairs nedrīkst.

7. pants  Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.            Puses apņemas ar zinātnisko sadarbību veicināt atbildīgu zveju Madagaskaras zvejas zonā un attiecībā uz sugām un zvejniecībām, kas ir IOTC pārvaldībā. Puses apņemas ievērot IOTC rezolūcijas un ieteikumus.

2.            Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Madagaskara apmainās ar visu zinātnisko informāciju, kas ļauj novērtēt zvejas resursu stāvokli Madagaskaras zvejas zonā.

3.            Šā protokola darbības laikā Puses pēc vajadzības var sasaukt apvienotu zinātnisko darba grupu, lai tā izskatītu visus zinātniskos jautājumus, kas attiecas uz šā protokola īstenošanu. Šīs apvienotās zinātniskās grupas pilnvaras, sastāvu un darbību nosaka Apvienotā komiteja.

4.            Pamatojoties uz IOTC pieņemtajām rezolūcijām un ieteikumiem un ievērojot jaunākos pieejamos zinātniskos atzinumus un – attiecīgā gadījumā – apvienotās zinātniskās darba grupas sanāksmes secinājumus, Apvienotā komiteja pieņem Savienības zvejas kuģu darbības ietekmējošus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt šā protokola aptverto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

8. pants Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana, savstarpēji vienojoties Apvienotajā komitejā

1.            Apvienotā komiteja var pārskatīt 1. pantā minētās zvejas iespējas, ja IOTC rezolūcijas un ieteikumi apstiprina, ka šāda pārskatīšana garantēs šajā protokolā minēto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, un – attiecīgā gadījumā – ja to apstiprina zinātniskās darba grupas atzinums.

2.            Tādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 4. panta 2.1. punktā paredzēto finansiālo ieguldījumu un izdara vajadzīgos grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

3.            Apvienotā komiteja drīkst vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās pārskatīt un pielāgot zvejas nosacījumus un šā protokola un tā pielikuma piemērošanas noteikumus.

9. pants Izpētes zvejas reisi

1.            Lai noskaidrotu jaunu zvejniecību tehnisko iespējamību un ekonomisko rentabilitāti, Apvienotā komiteja var atļaut veikt izpētes zvejas reisus Madagaskaras zvejas zonā. Tālab pēc vienas Puses pieprasījuma Apvienotā komiteja, ievērojot apvienotās zinātniskās darba grupas formulētos nosacījumus, nosaka izpētes zvejas sugas, nosacījumus un visus pārējos attiecīgos parametrus.

2.            Eiropas Savienība paziņo Madagaskaras iestādēm par izpētes zvejas atļauju pieprasījumiem, iesniedzot tehnisku dokumentāciju, kurā norāda:

· kuģa tehniskos parametrus;

· kuģa apkalpes pieredzi attiecīgā veida zvejniecībā;

· iecerētos reisa tehniskos parametrus (ilgums, zvejas rīki, izpētes zonas u. c.).

3.            Izpētes zvejas atļaujas izdod ilgākais uz 6 mēnešiem. Par tām var būt jāmaksā Madagaskaras iestāžu noteikta maksa.

4.            Visā reisa garumā uz kuģa atrodas Madagaskaras norīkots zinātniskais novērotājs.

5.            Izpētes zvejas reisā gūtā nozveja pieder kuģa īpašniekam.

6.            Sīki izklāstītus reisa rezultātus paziņo Apvienotajai komitejai. Ja tā uzskata, ka izpētes zvejas reiss ir bijis sekmīgs, Madagaskara var ierosināt piešķirt Eiropas Savienības flotei jaunu sugu zvejas iespējas, tālab noslēdzot citu protokolu.

10. pants Zvejas darbību nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1.            Eiropas Savienības zvejas kuģi drīkst veikt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā tikai tad, ja IOTC tos ir iekļāvusi atļauju saņēmušo zvejas kuģu sarakstā un tiem ir zvejas atļauja, kuru izdevušas Madagaskaras iestādes saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu un šo protokolu.

2.            Zvejas atļaujas Eiropas Savienības zvejas kuģiem Madagaskaras iestādes izdod tikai saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu un šo protokolu; citādu atļauju izdošana minētajiem kuģiem, jo īpaši privātu licenču veidā, ir aizliegta.

3.            To Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības, kuriem ir atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā, reglamentē Madagaskaras normatīvie un administratīvie akti, ja vien šajā protokolā un tā pielikumā nav noteikts citādi.

4.            Puses paziņo viena otrai par visām izmaiņām to zivsaimniecības politikā un tiesību aktos.

11. pants Protokola apturēšana

1.            Šā protokola īstenošanu, tostarp finansiālā ieguldījuma maksāšanu, jebkura no Pusēm var apturēt vienpusējā kārtā, ja nav ievēroti nolīguma 3. panta un šā protokola 3. panta nosacījumi, kā arī šādos gadījumos un apstākļos:

1.1.    nepārvarama vara;

1.2.    Pušu starpā rodas neatrisināmas domstarpības par šā protokola interpretēšanu vai piemērošanu;

1.3.    šā protokola 6. pantā neparedzētu iemeslu dēļ Eiropas Savienība neveic 4. panta 2.1. punktā paredzēto finansiālā ieguldījuma maksājumu.

2.            Protokola apturēšana saistībā ar 3. panta 2. punkta nosacījumu neievērošanu var notikt tikai tad, ja ir iedarbināti apspriešanās mehānismi, kuri paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas noteikti minētā nolīguma 9. pantā.

3.            Ja protokola piemērošanu aptur šā panta 2. punktā neparedzētu iemeslu dēļ, apturēšanā ieinteresētā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo par šādu nodomu.

4.            Ja protokola apturēšana notiek šā panta 2. punktā minēto iemeslu dēļ, to piemēro tūlīt pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas.

5.            Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

6.            Visā protokola apturēšanas laikā aptur arī visas darbības, ko Eiropas Savienības zvejas kuģi veic Madagaskaras zvejas zonā.

12. pants Protokola izbeigšana

1.            Protokola izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2.            Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

13. pants Datu konfidencialitāte

1.            Madagaskara un Eiropas Savienība apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Eiropas Savienības zvejas kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar saviem attiecīgajiem konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2.            Puses uzrauga, lai publiski pieejami būtu tikai agregētie dati par zvejas darbībām Madagaskaras zvejas zonā saskaņā ar attiecīgajiem IOTC noteikumiem.

3.            Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes drīkst izmantot tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai.

14. pants Datu elektroniska apmaiņa

1.            Madagaskara un Eiropas Savienība apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās datorizētās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu. Par visiem datiem, ar kuriem apmainās elektroniski, jānosūta paziņojums par saņemšanu.

2.            Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3.            Madagaskara un Eiropas Savienība tūlīt informē viena otru par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā.

15. pants Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, tomēr ne agrāk kā no 2015. gada 1. janvāra.

16. pants Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

Eiropas Savienības kuģu zvejas darbību nosacījumi Madagaskaras zvejas zonā

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.            Kompetentās iestādes norīkošana

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienības (ES) vai Madagaskaras Republikas (Madagaskara) kompetento iestādi šajā pielikumā ir –

1.1.    ES gadījumā – atsauces uz Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā piesaista ES delegāciju Madagaskarā;

1.2.    Madagaskaras gadījumā – atsauces uz ministriju, kas atbild par zvejas resursiem un zvejniecību.

2.            Zvejas atļauja

Šā pielikuma noteikumu piemērošanā termins „zvejas atļauja” ir līdzvērtīgs Madagaskaras tiesību aktos definētajam terminam „licence”.

3.            Madagaskaras zvejas zona

3.1.    Madagaskaras zvejas zonu definē kā to Madagaskaras ūdeņu daļu, kurā Madagaskara atļauj Eiropas Savienības zvejas kuģiem veikt zvejas darbības.

3.1.1.  Madagaskaras zvejas zonas ģeogrāfiskās koordinātas, kā arī bāzes līnija ir norādītas šā protokola pielikuma 3. papildinājumā.

3.1.2.  Zonas, kurās saskaņā ar spēkā esošajiem Madagaskaras tiesību aktiem zveja ir aizliegta, piemēram, nacionālie parki, īpaši aizsargājamas teritorijas jūrā un zvejas resursu reprodukcijas zona, ir norādītas 4. papildinājumā.

3.2.    Visi šā protokola un tā pielikuma noteikumi attiecas tikai uz Madagaskaras zvejas zonu, kas norādīta 3. papildinājumā, neskarot turpmāk minētos noteikumus.

3.2.1.  Eiropas Savienības kuģi (tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām) zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 20 jūras jūdzēm no bāzes līnijas.

3.2.2.  Ap gruntī nostiprinātām zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI), kuras izmanto Madagaskaras puse, nosaka 3 jūras jūdžu platu aizsargjoslu, kurā ES kuģiem ienākt ir aizliegts. Madagaskara paziņo Eiropas Savienībai tādu pie grunts nostiprinātu ZPI koordinātas, kas atrodas tālāk par 17 jūras jūdzēm [no bāzes līnijas], un šo informāciju norāda arī ES kuģiem izdotajās zvejas atļaujās.

3.2.3.  Zvejas darbības Leven sēkļa un Castor sēkļa zonā, kuras koordinātas norādītas 4. papildinājumā, atļauts veikt tikai Madagaskaras mazapjoma un tradicionālajās zvejniecībās.

4.            Aģenta izraudzīšanās

ES kuģa īpašnieku, kas plāno iegūt zvejas atļauju saskaņā ar šo protokolu, jāpārstāv aģentam, kurš ir Madagaskaras rezidents.

5.            Kuģu īpašnieku maksājumiem paredzētais bankas konts

Pirms sākt protokola provizorisko piemērošanu, Madagaskara paziņo ES tā Valsts kases konta rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu tiks pārskaitītas naudas summas, kuras maksā ES kuģu īpašnieki. Ar šiem pārskaitījumiem saistītās komisijas maksas sedz kuģu īpašnieki.

6.            Kontaktpersonas

Šā protokola īstenošanā iesaistītās Pušu kontaktpersonas ir norādītas 9. papildinājumā.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas

1.            Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā minētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts ES zvejas kuģu reģistrā un iekļauts Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) atļauju saņēmušo zvejas kuģu sarakstā. Turklāt ne kapteinim, ne kuģim viņu iepriekšējo darbību rezultātā nedrīkst būt aizliegts zvejot Madagaskaras zvejas zonā.

2.            Zvejas atļaujas pieprasīšana

2.1.    Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, ES elektroniski iesniedz Madagaskarai zvejas atļaujas pieprasījumu, kura kopiju nosūta ES delegācijai Madagaskarā.

2.2.    Minēto pieprasījumu sagatavo, aizpildot šā pielikuma 1. papildinājumā pievienoto veidlapu.

2.3.    Ja zvejas atļaujas pieprasījumu iesniedz pirmo reizi vai ja ir mainījušies attiecīgā kuģa tehniskie parametri, pieprasījumam pievieno:

· pierādījumu par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz atļaujas derīguma termiņa laiku;

· nesen uzņemtu krāsu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā un kura minimālais izmērs ir 15×10 cm;

· attiecīgā gadījumā – ES kompetentās iestādes izdotu kuģa sanitāro sertifikātu vai apliecību.

2.4.    Lai saskaņā ar spēkā esošo protokolu atjaunotu zvejas atļauju kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu.

3.          Maksa un vienotas likmes avansa maksa

3.1.    Maksa, kas tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām jāmaksā par Madagaskaras zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu, ir šāda:

· EUR 60 par tonnu pirmajos divos protokola piemērošanas gados;

· EUR 70 par tonnu pārējos divos protokola piemērošanas gados.

3.2.    Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir nokārtoti šādi vienotas likmes avansa maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

par tunzivju seineriem –

· EUR 11 400 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 190 tonnu apjomā, pirmajos divos protokola piemērošanas gados;

· EUR 13 300 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 190 tonnu apjomā, pārējos divos protokola piemērošanas gados;

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir lielāka par 100 GT) –

· EUR 3 600 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 60 tonnu apjomā, pirmajos divos protokola piemērošanas gados;

· EUR 4 200 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 60 tonnu apjomā, pārējos divos protokola piemērošanas gados;

par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (ja kuģa tilpība ir 100 GT vai mazāka) –

· EUR 2 400 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 40 tonnu apjomā, pirmajos divos protokola piemērošanas gados;

· EUR 2 800 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 40 tonnu apjomā, pārējos divos protokola piemērošanas gados.

3.3.    Vienotas likmes maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus, izkraušanas maksu, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem.

4.            Zvejas atļaujas izdošana

4.1.    Saņēmusi 2. punktā minētos zvejas atļaujas pieprasījumus, Madagaskara 20 darbdienās izdod zvejas atļaujas tiem Eiropas Savienības zvejas kuģiem, kuru iesniegtais pieprasījums atbilst 2.2., 2.3. un 2.4. punkta prasībām.

4.2.    Zvejas atļaujas oriģinālu Madagaskara ar ES delegācijas (Madagaskarā) starpniecību tūlīt nosūta kuģa īpašniekam vai aģentam.

4.3.    Šīs zvejas atļaujas kopiju tūlīt elektroniski nosūta ES delegācijai un kuģa īpašniekam vai aģentam. Minēto kopiju patur uz kuģa, un tā ir derīga laikposmā, kas nepārsniedz 60 kalendāra dienas pēc zvejas atļaujas izdošanas. Kad šis laikposms ir beidzies, uz kuģa ir jābūt zvejas atļaujas oriģinālam.

5.          Zvejas atļaujas nodošana

5.1.    Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

5.2.    Tomēr pēc ES pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, kuģa zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu atļauju, ko izdod citam tāda paša tipa kuģim.

5.3.    Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju, kas gūta Madagaskaras zvejas zonā.

5.4.    Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Madagaskarā esošās ES delegācijas starpniecību nodod anulēto zvejas atļauju atpakaļ Madagaskaras FMC.

5.5.    Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto zvejas atļauju Madagaskaras FMC. ES delegāciju informē par zvejas atļaujas nodošanu.

6.          Zvejas atļaujas derīguma termiņš

6.1.    Zvejas atļaujas izdod uz vienu gadu.

6.2.    Zvejas atļaujas ir atjaunojamas.

6.3.    Ja provizoriskā piemērošana nesākas 2015. gada 1. janvārī un lai noteiktu zvejas atļauju derīguma termiņa sākumu, "gads" ir:

· protokola piemērošanas pirmajā gadā – laikposms no protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

· pēc tam – katrs pilns kalendāra gads;

· protokola piemērošanas pēdējā gadā – laikposms no 1. janvāra līdz protokola darbības termiņa beigām.

7.            Dokumenti, kuriem jābūt uz kuģa

Atrodoties Madagaskaras ūdeņos vai Madagaskaras ostā, uz zvejas kuģa vienmēr jābūt šādiem dokumentiem:

· zvejas atļaujas oriģinālam, kaut arī 60 kalendāra dienas, kamēr minētais oriģināls vēl nav atsūtīts, ir pieņemama arī 4.3. punktā minētā zvejas atļaujas kopija;

· kuģošanas licencei vai līdzvērtīgam dokumentam, kuru kuģim izdevusi karoga valsts;

· kuģa kapacitātes plānam atjauninātu zvejas kuģa konfigurācijas shēmu vai aprakstu veidā, konkrēti par zivju tilpņu skaitu un to tilpību kubikmetros.

8.            Apgādes kuģi

8.1.    Pēc ES pieprasījuma, kuru izskatījušas Madagaskaras iestādes, Madagaskara atļauj Eiropas Savienības zvejas kuģiem, kuri ir saņēmuši zvejas atļauju, izmantot apgādes kuģu atbalstu.

8.2.    Apgādes kuģiem ir jābūt ES dalībvalsts karoga kuģiem, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai. Šajā atbalstā nedrīkst ietilpt ne degvielas uzpildīšana, ne nozvejas pārkraušana citā kuģī.

8.3.    Apgādes kuģiem piemēro tādu pašu procedūru attiecībā uz šajā nodaļā minēto zvejas atļauju nodošanu, ciktāl šī procedūra ir piemērojama. Madagaskara izveido atļauju saņēmušo apgādes kuģu sarakstu un tūlīt to paziņo ES.

8.4.    Ikgadējā maksa par atļauju apgādes kuģim ir EUR 3 500.

III NODAĻA

Tehniskie saglabāšanas pasākumi

1.            Eiropas Savienības zvejas kuģi, kuriem ir atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā, ievēro visus attiecīgos tehniskos saglabāšanas pasākumus, IOTC rezolūcijas un ieteikumus un spēkā esošos Madagaskaras tiesību aktus.

2.            Tehniskie saglabāšanas pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušajiem Eiropas Savienības zvejas kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās šā pielikuma 2. papildinājumā.

3.            Madagaskaras zvejas zonā veiktajās zvejas darbībās tādu zvejas palīgierīču izmantošana, kas maina tālu migrējošo sugu uzvedību un jo īpaši palielina to koncentrāciju zvejas palīgierīču tuvumā vai zem tām, tiks ierobežota, atļaujot izmantot tikai tā sauktās ekoloģiskās mākslīgās dreifējošās zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), kuru projekts, konstrukcija un lietošana ļauj novērst vaļveidīgo, haizivju vai bruņurupuču nejaušas nozvejas; šāds ierobežojums tomēr neattiecas uz dabīgajām dreifējošajām ZPI. Materiāliem, no kā izgatavotas šādas zvejas palīgierīces, jābūt bioloģiski noārdāmiem. Šādu mākslīgo dreifējošo ZPI ieviešana un izmantošana notiek, ievērojot attiecīgās IOTC rezolūcijas un ieteikumus.

IV NODAĻA

1. iedaļa

Nozvejas un zvejas piepūles deklarēšanas kārtība

1.            Zvejas žurnāls

1.1.    Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša ES kuģa – seinera vai kuģa zvejai ar dreifējošām āķu jedām – kapteinis kārto attiecīgajām IOTC rezolūcijām un ieteikumiem atbilstošu zvejas žurnālu.

1.2.    Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Madagaskaras zvejas zonā.

1.3.    Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru zvejas mērķsugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju, piezveju un izmetumus.

1.4.    Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

1.5.    Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

2.            Nozvejas deklarēšana

2.1.    Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Madagaskarai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Madagaskaras zvejas zonā.

2.2.    Kamēr nav ieviesta šīs iedaļas 3. punktā minētā zvejas darbību datu paziņošanai paredzētā elektroniskā sistēma, zvejas žurnālus iesniedz saskaņā ar šādu kārtību:

2.2.1.  ieejot Madagaskaras ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Madagaskaras pārstāvim, kas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu;

2.2.2.  izejot no Madagaskaras zvejas zonas un pirms tam neieejot Madagaskaras ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nosūta:

· tūlīt – skenētā veidā pa elektronisko pastu uz Madagaskaras kompetento iestāžu norādītajām adresēm

vai, ja tādas iespējas nav,

· pa faksu uz Madagaskaras kompetento iestāžu norādītajiem numuriem, vai

· 7 darbdienu laikā pēc ierašanās jebkurā citā ostā vai jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc iziešanas no Madagaskaras zvejas zonas – pa pastu uz 9. papildinājumā norādīto adresi.

2.3.    Kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta ES un sava kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei. Kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas turklāt nosūta:

· USTA jeb Ancerananas Tunzivju statistikas birojam

un vienam no šiem zinātniskajiem institūtiem:

· IRD (Institut de recherche pour le développement);

· IEO (Instituto Español de Oceanografía);

· IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosféra).

2.4.    Ja kuģis atgriežas Madagaskaras zonā tā zvejas atļaujas derīguma termiņā, jāsagatavo jauns nozvejas ziņojums.

2.5.    Ja netiek ievēroti nozvejas deklarēšanas noteikumi, Madagaskara var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo nozvejas deklarāciju iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar spēkā esošajiem Madagaskaras tiesību aktiem. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Madagaskara var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu.

2.6.    Madagaskara ar paziņojumu kuģa īpašniekam informē ES par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

3.            Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS) darba sākšana

Puses vienojas izmantot elektronisku sistēmu zvejas darbību datu paziņošanai, pamatojoties uz 8. papildinājumā pievienotajām vadlīnijām. Puses izvirza mērķi iedarbināt minēto sistēmu sešos mēnešos pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma.

4.            Nozvejas un zvejas piepūles deklarēšana reizi trimestrī un ikgadējā deklarēšana

4.1.    Deklarēšana reizi trimestrī

4.1.1.  Ja zvejas darbību datu paziņošanai paredzētā elektroniskā sistēma, kas minēta šīs iedaļas 3. punktā, nav iedarbināta, ES līdz katra trimestra trešā mēneša beigām paziņo Madagaskarai nozvejas datus un zvejas piepūles datus (jūrā pavadīto dienu skaitu) par iepriekšējo trimestri un par katru šajā protokolā paredzēto zvejas kategoriju, izmantojot šā pielikuma 5. papildinājumā pievienoto paraugu.

4.1.2.  Šos agregētos zvejas žurnālu datus pieņem par provizoriskiem datiem, kamēr ES neiesniedz galīgo ikgadējo paziņojumu par nozveju un zvejas piepūli.

4.2.    Ikgadējā deklarēšana

4.2.1.  Par katru tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuram bijis atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā, ES sagatavo ikgadēju nozvejas un zvejas piepūles (jūrā pavadīto dienu skaita) deklarāciju par katru sugu un mēnesi, pamatojoties uz karoga valstu pārvaldes iestāžu validētiem nozvejas datiem un pēc analīzes, kuru iepriekš minētie Eiropas Savienības pētnieciskie zvejas resursu institūti veikuši, salīdzinot zvejas žurnālu datus, izkraušanas un pārdošanas datus un vajadzības gadījumā tos vēl salīdzinot ar zinātnisko novērotāju ziņojumiem.

4.2.2.  Metodiku, pēc kuras Eiropas Savienības pētnieciskie zvejas resursu institūti analizē Madagaskaras zvejas zonā gūtās nozvejas apjomu un sugu sastāvu, dara zināmu arī Ancerananas Tunzivju statistikas birojam, Madagaskaras FMC un Zvejas resursu un zvejniecības ministrijas Statistikas un plānošanas direktorātam.

5.            Paziņojums par maksām, kas jānokārto tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

5.1.    Pamatojoties uz šīs iedaļas 4.2. punktā minēto ikgadējo nozvejas un zvejas piepūles deklarāciju, par katru Eiropas Savienības tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuram iepriekšējā gadā bijis atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā, ES sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu.

5.2.    Ikgadējo nozvejas un zvejas piepūles deklarāciju un galīgo paziņojumu par maksām ES līdz 31. jūlijam nākamajā gadā pēc nozveju gūšanas gada nosūta Madagaskarai apstiprināšanai.

5.3.    Madagaskara apstiprina ES šo deklarāciju un paziņojuma saņemšanu un var prasīt ES sīkākus paskaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.

5.3.1.  Šādā gadījumā ES sazinās ar ES karoga valstu pārvaldes iestādēm un kompetentajiem valsts institūtiem un 20 darbdienu laikā nosūta Madagaskaras prasīto papildu informāciju.

5.3.2   Attiecīgā gadījumā var tikt sasaukta īpaša zinātniskās darba grupas sanāksme, uz kuru uzaicina ES un Madagaskaras kompetento valsts institūtu pārstāvjus un kurā izskata nozvejas datus un dažādu avotu informācijas salīdzināšanā izmantotās metodes.

5.4.    Madagaskara 30 darbdienu laikā pēc šīs iedaļas 5.3. punktā minētā apstiprinājuma dienas, sniedzot pamatotus pierādījumus, var apstrīdēt ikgadējo nozvejas un zvejas piepūles deklarāciju un galīgo paziņojumu par maksām.

5.4.1.  Domstarpību gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā.

5.4.2.  Neapstrīdēšanas gadījumā, kad minētais termiņš ir pagājis, ikgadējo nozvejas un zvejas piepūles deklarāciju un galīgo paziņojumu par maksām uzskata par pieņemtiem.

5.5.    Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotās likmes avansa maksājumu, kas nokārtots, lai varētu saņemt zvejas atļauju, kuģa īpašnieks līdz kārtējā gada 30. septembrim Madagaskarai pārskaita atlikušo summu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par nokārtoto vienotās likmes avansa maksājumu, kuģa īpašnieks pārmaksāto summu atgūt nevar.

2. iedaļa

Kuģa ieiešana Madagaskaras zvejas zonā un iziešana no tās

1.            To Eiropas Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Madagaskaras zvejas zonā, vismaz trīs stundas iepriekš paziņo Madagaskaras kompetentajām iestādēm par savu nodomu ieiet Madagaskaras zvejas zonā vai iziet no tās.

2.            Vienlaikus ar paziņojumu par ieiešanu Madagaskaras zvejas zonā vai par iziešanu no tās kuģa kapteinis paziņo arī kuģa atrašanās vietu, tāpat kā gūto nozveju un uz kuģa paturēto nozveju, katras sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un aptuveni norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu, un neskarot 8. papildinājuma 2. iedaļas noteikumus. Šie paziņojumi pa e-pastu, pa faksu vai pa radio jānosūta uz 9. papildinājumā norādītajām adresēm.

3.            Madagaskaras iestādes ar atbildes e-pasta vēstuli apstiprina elektroniskā paziņojuma saņemšanu.

4.            Kuģi, ko pieķer zvejojot, ja tas iepriekš nav brīdinājis Madagaskaras FMC, uzskata par kuģi bez zvejas atļaujas, un uz to attiecina Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.            Izdodot zvejas atļauju, tai pievieno arī attiecīgo e-pasta adresi, faksa un tālruņa numurus, kā arī norāda Madagaskaras FMC radiosakaru frekvenci.

6.            Madagaskara tūlīt informē ES un attiecīgos kuģus par visām šīs e-pasta adreses, faksa numura vai radiosakaru frekvences izmaiņām.

3. iedaļa

Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

1.            Aizliegts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī.

2.            Madagaskaras ūdeņos pārkraušanu citā kuģī var veikt šim nolūkam apstiprinātā Madagaskaras ostā, ja iepriekš ir saņemta Madagaskaras FMC atļauja un ja procesu kontrolē Madagaskaras zvejas inspektori.

3.            Apstiprinātās zvejas ostas, kurās atļauts veikt pārkraušanu citā kuģī, ir Anceranana (seineriem), Tuleara, Ehuala un Tuamasina un Mahadzanga (kuģiem zvejai ar āķu jedām).

4.            Eiropas Savienības zvejas kuģa īpašnieks vai aģents, kas vēlas Madagaskaras ostā veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz 72 stundas iepriekš un vienlaikus Madagaskaras FMC un attiecīgās ostas pārvaldei paziņo šādu informāciju:

· pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu paredzējušā zvejas kuģa vārds un numurs, ar kādu tas ierakstīts IOTC zvejas kuģu reģistrā;

· osta, kurā paredzēts veikt pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu, un, attiecīgā gadījumā, kravas kuģa vārds;

· datums un laiks, kad paredzēts veikt pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu;

· uz kuģa paturētās nozvejas apjoms, ko paredzēts pārkraut citā kuģī vai izkraut, un sugu sastāvs, sugu apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu;

· citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju galamērķis.

5.            Pēc šīs iedaļas 4. punktā minētās informācijas pārbaudes un 24 stundu laikā pēc tās paziņošanas Madagaskaras FMC izdod kuģa īpašniekam vai aģentam iepriekšēju citā kuģī pārkraušanas vai izkraušanas atļauju.

6.            Pārkraušanu citā kuģī un izkraušanu uzskata par iziešanu no Madagaskaras zvejas zonas. Šajā sakarībā piemēro šīs nodaļas 2. iedaļā paredzētos noteikumus.

7.            Pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas kuģa īpašnieks vai aģents paziņo, vai tas gatavojas turpināt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā vai iziet no Madagaskaras zvejas zonas.

8.            Pārkraušana citā kuģī vai izkraušana, kas nav saskaņā ar šīs iedaļas 1.–7. punktu, Madagaskaras zvejas zonā ir aizliegta. Personām, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas.

9.            Saskaņā ar piemērojamo IOTC rezolūciju ES seineri, kas veic izkraušanu Madagaskaras ostā, cenšas panākt, lai to piezveja būtu pieejama vietējiem apstrādes uzņēmumiem par vietējā tirgus cenu. Pēc ES zvejas kuģu īpašnieku pieprasījuma Madagaskaras Zvejas resursu un zvejniecības ministrijas reģionālās pārvaldes izsniedz vietējo apstrādes uzņēmumu sarakstu un kontaktinformāciju.

10.          Eiropas Savienības kuģiem, kuri zvejo tunzivis un nozvejotos daudzumus izvēlas izkraut Madagaskaras ostā, piešķir šā pielikuma II nodaļas 3.1. punktā paredzētās maksas atlaidi EUR 5 apmērā katrai attiecīgā kuģa zvejas kategorijai un par katru Madagaskaras ūdeņos nozvejoto tonnu. Ja zvejas produktus pārdod apstrādes uzņēmumam Madagaskarā, piešķir papildu atlaidi EUR 5 apmērā par tonnu.

4. iedaļa

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1.            Kuģa atrašanās vietas ziņojumi VMS sistēmā

1.1.    Zvejas atļauju saņēmušie ES zvejas kuģi ir aprīkoti ar satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System jeb VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (FMC).

1.2.    Katru ziņojumu sagatavo šā pielikuma 7. papildinājumā norādītajā formātā un norāda:

· kuģa identifikāciju;

· jaunāko zināmo kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

· atrašanās vietas reģistrācijas datumu un laiku;

· kuģa ātrumu un kursu.

1.3.    Pirmo atrašanās vietas ziņojumu pēc ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā apzīmē ar kodu „ENT”. Visus turpmākos atrašanās vietas ziņojumus apzīmē ar kodu „POS”, izņemot pirmo atrašanās vietas ziņojumu pēc iziešanas no Madagaskaras zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu „EXI”.

1.4.    Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2.            Datu pārraidīšana no kuģa gadījumā, ja VMS sistēma nedarbojas

2.1.    Kapteinis nodrošina, ka kuģa VMS sistēma vienmēr ir pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumi tiek pareizi nosūtīti karoga valsts FMC.

2.2.    ES kuģiem, kuru VMS sistēma ir bojāta, nav atļauts ieiet Madagaskaras zvejas zonā.

2.3.    Ja kuģa VMS sistēma pārtrauc darboties pēc ieiešanas Madagaskaras zvejas zonā, to salabo vai nomaina 15 dienu laikā. Pēc minētā termiņa beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā.

2.4.    Kuģi, kuri zvejo Madagaskaras zvejas zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, atrašanās vietas ziņojumus nosūta karoga valsts un Madagaskaras FMC pa e-pastu, faksu vai radio vismaz reizi četrās stundās, norādot visus šīs iedaļas 1.2. punktā minētos obligātos datus.

3.            Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Madagaskarai

3.1.    Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Madagaskaras FMC. Karoga valsts un Madagaskaras FMC apmainās ar savām e-pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties paziņo viena otrai par visām izmaiņām šajās adresēs.

3.2.    Atrašanās vietas ziņojumus pārsūta starp karoga valsts un Madagaskaras FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

3.3.    Madagaskaras FMC informē karoga valsts FMC un ES par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no Madagaskaras zvejas zonas.

4.            Sakaru sistēmas traucējumi

4.1.    Madagaskara nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē ES par traucējumiem saistībā ar atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu.

4.2.    Visu iespējamo domstarpību risināšana notiek Apvienotajā komitejā.

4.3.    Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētajām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par pārkāpumiem piemēro Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.            Atrašanās vietas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

5.1.    Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Madagaskara var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm.

5.2.    Madagaskaras FMC šāds dokumentārais pierādījums ir jānosūta karoga valsts FMC un ES.

5.3.    Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Madagaskarai atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot samazināto nosūtīšanas biežumu.

5.4.    Kad izmeklēšana ir beigusies, Madagaskaras FMC par to tūlīt paziņo karoga valsts FMC un ES.

5.5.    Noteiktā izmeklēšanas perioda beigās Madagaskaras FMC informē karoga valsts FMC un ES par turpmāko iespējamo uzraudzību.

6.            VMS ziņojumu derīgums domstarpību gadījumā

Ja Pusēm rodas domstarpības, par autentiskiem uzskata ir tikai tādus atrašanās vietas datus, kas pārraidīti ar VMS sistēmu.

5. iedaļa

Novērotāji

1.            Zvejas darbību novērošana

1.1.    Puses atzīst, ka ir svarīgi ievērot piemērojamajās IOTC rezolūcijās noteiktos pienākumus, kas saistīti ar Zinātnisko novērotāju programmu.

1.2.     Lai izpildītu šos pienākumus, noteikumi par novērotājiem ir šādi:

1.2.1.  Pēc Madagaskaras iestāžu pieprasījuma Eiropas Savienības zvejas kuģi, kuriem ir atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā, uzņem novērotājus, tā lai novērotāji būtu uz 10 % no zvejottiesīgo kuģu kopskaita katrā zvejas kategorijā, kas minēta I nodaļā.

1.2.2.  Novērotāja vispārīgais uzdevums ir vērot, kā tiek pildīti 1.1. punktā minēto IOTC rezolūciju noteikumi, un ievākt citu zinātnisko informāciju, ko norādījis Madagaskaras kompetentais valsts institūts vai apvienotā zinātniskā darba grupa.

1.2.3.  Novērotājus darbā norīko Madagaskaras kompetentās iestādes.

1.3.    Šīs iedaļas noteikumi neattiecas uz kuģiem, kuru tilpība ir 100 GT un mazāka.

2.            Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

2.1.    Zvejas atļauju izsniegšanas laikā Madagaskara izsniedz – vajadzības gadījumā atjauninātu – to kuģu sarakstu, kas izraudzīti uzņemt novērotāju saistībā ar iepriekš 1.2.2. punktā minēto mērķu izpildi.

2.2.    Ikreiz, kad šādu sarakstu sagatavo vai atjaunina, Madagaskara to tūlīt elektroniski nosūta ES. Ja uz kāda no izraudzītajiem kuģiem trūkst vietas novērotāja uzņemšanai un šī situācija ir pienācīgi dokumentēta un saistīta ar drošības prasībām, jo īpaši pirātisku uzbrukumu sakarībā, ES un Madagaskara koriģē izraudzīto kuģu sarakstu tā, lai ņemtu vērā minēto situāciju un vienlaikus nodrošinātu 1.2.1. punktā minētā mērķa izpildi.

2.3.    Kad novērotāju uzņemšanai izraudzīto kuģu saraksts ir kļuvis galīgs, Madagaskara tūlīt paziņo attiecīgajiem kuģu īpašniekiem vai aģentiem par to, ka laikā, kamēr šie kuģi atradīsies Madagaskaras zvejas zonā, uz tiem būs jāuzņem novērotājs.

2.4.    Kad Madagaskaras iestādes un izraudzītā kuģa īpašnieks saskaņā ar šīs iedaļas 7.2. punktu ir vienojušies par dienu, kurā novērotāju uzņems uz kuģa, Madagaskara paziņo ES un attiecīgajam kuģa īpašniekam vai aģentam šim darbam norīkotā novērotāja vārdu un kontaktinformāciju.

2.5.    Madagaskara tūlīt informē ES un attiecīgos ES kuģu īpašniekus vai aģentus par visām izmaiņām attiecībā uz kuģiem un novērotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar šīs iedaļas 2.1. un 2.3. punktu.

2.6.    Pēc IOTC iniciatīvas Madagaskara un ES sadarbībā ar citām Indijas okeāna dienvidrietumu piekrastes valstīm cenšas izstrādāt saskaņotu reģionālu pieeju attiecībā uz novērotāju programmām.

2.7.    Eiropas Savienības zvejas kuģis, kuram saskaņā ar 2.1. punktu būtu jāuzņem novērotājs, ir atbrīvots no šā pienākuma, ja uz kuģa jau atrodas novērotājs, kurš tur paliks visu paredzēto laiku, un ja šis novērotājs:

· ir atzīts tādā reģionālajā novērotāju programmā, kurā piedalās Madagaskara un ES, vai

· ir uzņemts uz kuģa, pildot pienākumus, kas ir līdzvērtīgi šīs iedaļas 1.2.2. punktā minētajiem un ir paredzēti citos ilgtspējīgas zvejniecības partnerattiecību nolīgumos, kurus Eiropas Savienība noslēgusi ar citām Indijas okeāna dienvidrietumu piekrastes valstīm;

· kuģim atrodoties Madagaskaras zvejas zonā, var izpildīt šīs iedaļas 1.2.1. un 8. punktā paredzētos uzdevumus un nosūtīt Madagaskaras FMC savu novērojumu rezultātus.

2.8.    Novērotājs uz kuģa pavada tikai tik ilgu laiku, cik vajadzīgs viņa uzdevumu izpildei.

3.            Kuģu īpašnieku finansiālais ieguldījums

3.1.    Neskarot novērotāju programmu, kas saskaņota reģionālā līmenī, kā minēts šīs iedaļas 2.6. punktā, un par katru novērotāju, kuru Madagaskara norīkojusi uzņemšanai uz Eiropas Savienības zvejas kuģa, kuģa īpašnieks maksā EUR 20 par katru uz kuģa pavadīto dienu. Šo summu kuģa īpašnieks pārskaita novērotāju programmai, kuru pārvalda Madagaskaras FMC.

3.2.    Visus izdevumus, kas Madagaskaras novērotājam Madagaskarā rodas, no savas parastās dzīvesvietas dodoties uz uzņemšanas ostu un pēc nokāpšanas no kuģa atgriežoties savā parastajā dzīvesvietā, sedz kuģa īpašnieks.

4.            Novērotāja darba alga

Madagaskaras norīkoto novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Madagaskaras iestādes.

5.            Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

5.1.    Nosacījumus, ar kādiem novērotājs uzturas uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Madagaskaru.

5.2.    Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

5.3.    Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

5.4.    Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

5.5.    Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kuģa kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem un dokumentiem uz kuģa un ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam, saldēšanas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar novērotāja uzdevumiem.

6.            Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

· veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

· saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

· ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7.            Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

7.1.    Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

7.2.    Kuģa īpašnieks vai aģents 10 dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Madagaskarai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa un tranzīta izdevumus līdz uzņemšanas ostai (tostarp izmitināšanas un ēdināšanas izdevumus) sedz kuģa īpašnieks.

7.3.    Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis var brīvi atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

7.4.    Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Madagaskaras ostā, kuģa īpašnieks viņam sedz ceļa un tranzīta izdevumus līdz novērotāja parastajai dzīvesvietai Madagaskarā (tostarp izmitināšanas un ēdināšanas izdevumus).

7.5.    Ja kuģis paredzētajā laikā neierodas noteiktajā ostā, lai uzņemtu novērotāju, kuģa īpašniekam jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar to, ka novērotājs ostā nevar uzkāpt uz kuģa, kurš vēl nav pienācis (izmitināšana, ēdināšana).

7.6.    Ja kuģis neierodas vispār, Madagaskara var apturēt šā kuģa zvejas atļauju un piemērot Madagaskaras tiesību aktos paredzētās sankcijas, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, par kuriem ir paziņots Madagaskaras FMC. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks un Madagaskaras iestādes vienojas par citu dienu, kurā novērotājs tiks uzņemts uz kuģa, un līdz novērotāja faktiskajai uzņemšanai attiecīgais kuģis nedrīkst veikt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā. Madagaskara tūlīt paziņo ES un kuģa īpašniekam par pasākumiem, kas veikti, piemērojot šo punktu.

8.            Novērotāja uzdevumi

8.1.    Novērotājs veic šādus uzdevumus:

8.1.1.  Vāc informāciju par kuģa zvejas darbībām un jo īpaši par

· izmantotajiem zvejas rīkiem;

· kuģa atrašanās vietu zvejas darbību laikā;

· nozvejas apjomiem vai, attiecīgā gadījumā, nozvejoto īpatņu skaitu par visām mērķsugām un saistītajām sugām, kā arī par piezvejas un nejaušas nozvejas sugām;

· uz kuģa paturētās nozvejas un izmetumu aptuveno apjomu.

8.1.2.  Ņem bioloģiskos paraugus, kas paredzēti zinātniskajās programmās.

8.2.    Novērotājs katru dienu, kamēr kuģis zvejo Madagaskaras zvejas zonā, pa radio, faksu vai e-pastu paziņo savus novērojumus, tostarp uz kuģa paturēto nozvejas un piezvejas apjomu, kā arī citu Madagaskaras FMC pieprasītu informāciju.

9.            Novērotāja ziņojums

9.1.    Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis, kurš saņem vienu ziņojuma kopiju. Ja kapteinis atsakās parakstīt novērotāja ziņojumu, viņš ieraksta atteikšanās iemeslus un pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

9.2.    Novērotājs nodod savu ziņojumu Madagaskaras FMC, kas 15 darbdienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju ES.

6. iedaļa

Inspekcija jūrā un ostā

1.            Zvejas atļauju saņēmušu ES zvejas kuģu inspekciju jūrā vai ostā, piestātnē vai ostas teritorijā Madagaskaras zvejas zonā veic zvejas kontroles jomā sertificēti Madagaskaras kuģi un inspektori.

2.            Pirms uzkāpšanas uz kuģa Madagaskaras inspektori informē ES zvejas kuģa kapteini par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekcijas faktiskie veicēji ir zvejas inspektori. Pirms inspekcijas sākšanas inspektoriem ir jāapliecina sava identitāte un kvalifikācija un darba norīkojums.

3.            Inspektori neuzturas uz ES zvejas kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

3.1.    Madagaskara var atļaut ES pārstāvjiem piedalīties inspekcijā novērotāju statusā.

3.2.    ES zvejas kuģa kapteinis atvieglo inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

3.3.    Inspekcijas beigās inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. ES zvejas kuģa kapteinim ir tiesības pievienot inspekcijas ziņojumam savus komentārus. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un ES zvejas kuģa kapteinis. Ja kapteinis atsakās parakstīt inspekcijas ziņojumu, viņš inspekcijas ziņojumā ieraksta atteikšanās iemeslus un pievieno norādi „Paraksts atteikts”.

3.4.    Pirms nokāpšanas no kuģa inspektori nodod ES zvejas kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Ne vēlāk kā 8 darbdienu laikā pēc inspektoru atgriešanās uz cietzemes Madagaskara nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju ES, neskarot šā pielikuma 7. iedaļas 1. punkta noteikumus.

7. iedaļa

Pārkāpumi

1.            Pārkāpumu noformēšana

1.1.    Pārkāpumus, par kuriem ir paziņots un kurus Madagaskaras zvejas zonā izdarījis ES zvejas kuģis, kas zvejas atļauju saņēmis saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, norāda inspekcijas ziņojumā.

1.2.    Ja pārkāpumu Madagaskaras zvejas zonā izdarījis ES zvejas kuģis, paziņojumā par pārkāpumu norāda, ka izrietošās sankcijas, kuras noteiktas kapteinim vai zvejas uzņēmumam, uzreiz attiecina uz kuģa īpašnieku, ievērojot Madagaskaras tiesību aktos paredzētās procedūras.

1.3.    Inspekcijas ziņojuma un pārkāpuma paziņojuma kopiju Madagaskara 72 stundu laikā elektroniski nosūta ES.

1.4.    Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2.            Kuģa aizturēšana un informatīva sanāksme

2.1.    Ja konstatēts pārkāpums un ja spēkā esošajos Madagaskaras tiesību aktos ir attiecīgi noteikumi, pārkāpumu izdarījušam Eiropas Savienības zvejas kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Madagaskaras ostā.

2.2.    Madagaskara ne vēlāk kā 24 stundu laikā elektroniski paziņo ES par Eiropas Savienības zvejas kuģa aizturēšanu. Paziņojumā norāda aizturēšanas un/vai aresta iemeslus, un tam pievieno konstatētā pārkāpuma izdarīšanas pierādījumus.

2.3.    Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu Madagaskara organizē informatīvu sanāksmi, lai precizētu kuģa aizturēšanas apstākļus un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis un kuģa īpašnieka pārstāvis.

3.            Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

3.1.    Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Madagaskara saskaņā ar spēkā esošajiem Madagaskaras tiesību aktiem.

3.2.    Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Madagaskaras iestādes un ES kuģis uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

3.3.    Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties Eiropas Savienības zvejas kuģa karoga valsts pārstāvis.

4.            Tiesvedības process un bankas garantija

4.1.    Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Madagaskaras norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Madagaskara, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

4.2.    Pēc sprieduma pasludināšanas drošības naudu atbrīvo un tūlīt atmaksā kuģa īpašniekam:

· pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

· daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas nepārsniedz bankā iemaksātās drošības naudas summu.

4.3.    Madagaskara informē ES par tiesvedības procesa rezultātiem 8 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

5.            Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir piemērotas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

8. iedaļa

Sadarbīga pārraudzība NNN zvejas apkarošanas jomā

1.            Mērķis

Lai pastiprinātu zvejas pārraudzību atklātā jūrā un NNN zvejas apkarošanu, ES zvejas kuģu kapteiņi tiek rosināti ziņot par tādu kuģu pamanīšanu Madagaskaras zvejas zonā, kuru nav IOTC kuģu sarakstā vai Madagaskaras iesniegtajā to ārvalstu kuģu sarakstā, kuriem ir atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā.

2.            Procedūra

2.1.    Ja Eiropas Savienības zvejas kuģa kapteinis pamana zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zvejas darbībām, viņš drīkst savākt iespējami vairāk informācijas par pamanīto kuģi.

2.2.    Šo informāciju tūlīt nosūta vienlaikus Madagaskaras FMC un pamanījušā kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm. Minētās iestādes informāciju tūlīt elektroniski pārsūta ES.

2.3.    ES pārsūta šo informāciju Madagaskarai.

3.            Abpusējība

Tiklīdz iespējams, Madagaskara nosūta Eiropas Savienībai visus tās rīcībā esošos ziņojumus par pamanītajiem kuģiem, kas Madagaskaras zvejas zonā iesaistījušies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zvejas darbībām.

V NODAĻA

Jūrnieku nodarbināšana

1.            To Eiropas Savienības zvejas kuģu īpašnieki, kuri darbojas saskaņā ar šo protokolu, Madagaskaras zvejas zonā notiekošajos zvejas reisos cenšas nodarbināt Madagaskaras vai vismaz citu ĀKK valstu pilsoņus. Uz katra Eiropas Savienības zvejas kuģa nodarbināto Madagaskaras jūrnieku skaits attiecībā uz seineriem ir vismaz divi un attiecībā uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru tilpība pārsniedz 100 GT, tas ir vismaz viens jūrnieks.

2.            Kuģu īpašnieki, kuri nenodarbina 1. punktā minēto minimālo skaitu Madagaskaras jūrnieku, maksā vienotas likmes summu EUR 20 dienā par katru nenodarbināto jūrnieku.

3.            Uz ES zvejas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas tās noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.            Madagaskaras jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; Madagaskaras kompetentās iestādes un katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrniekiem tiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošajiem Madagaskaras tiesību aktiem, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5.            Madagaskaras jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Madagaskaras kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

6.            Visiem jūrniekiem, kurus Eiropas Savienības zvejas kuģu īpašnieki ir pieņēmuši darbā, jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

7.            Visus izdevumus, kas Madagaskaras jūrniekam Madagaskarā rodas, no savas parastās dzīvesvietas dodoties uz uzņemšanas ostu vai pēc nokāpšanas no kuģa atgriežoties savā parastajā dzīvesvietā, sedz kuģa īpašnieks.

PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums – Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

2. papildinājums – Tehnisko datu lapa

3. papildinājums – Madagaskaras zvejas zonas koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums)

4. papildinājums – Mazapjoma un tradicionālajām Madagaskaras zvejniecībām rezervētās zonas ģeogrāfiskās koordinātas

5. papildinājums – Veidlapa provizoriskās nozvejas un zvejas piepūles deklarēšanai trīsreiz gadā

6. papildinājums – Veidlapa, lai deklarētu ieiešanu zvejas zonā vai iziešanu no tās

7. papildinājums – VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

8. papildinājums – Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošanas vadlīnijas

9. papildinājums – Madagaskaras kontaktinformācija

1. papildinājums – Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

Madagaskaras Republikas Zvejas resursu un zvejniecības ministrija

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums

starp Madagaskaru un Eiropas Savienību

ZVEJAS ATĻAUJAS pieprasījums

I – IESNIEDZĒJS

1.     Kuģa īpašnieks: ...................................................Valstspiederība: ..........................................................................

2.     Kuģa īpašnieka adrese: .............................................................................................................................................

3.     Kuģa īpašnieka apvienība vai ražotāju organizācija: ..............................................................................................

4.     Kuģa īpašnieka apvienības vai ražotāju organizācijas adrese: ................................................................................

5.     Tālrunis: ..............................................      Fakss: ........................................         E-pasts: ……............…………...

6.     Aģents: ......................................................................................................................................................................

7.     Aģenta adrese: ..........................................................................................................................................................

8.     Tālrunis: ..............................................      Fakss: ........................................         E-pasts: ……............…………...

9.     Kapteinis: .................................. Valstspiederība: ……….................... E-pasts: ………………………

II – KUĢA IDENTIFIKĀCIJAS DATI

1.     Kuģa vārds: ...............................................................................................................................................................

2.     Karoga valsts: ...........................................................................................................................................................

3.     Ārējais reģistrācijas numurs: …………...................................................................................................................

4.     Reģistrācijas osta: …………………………. MMSI: ……………….……SJO Nr.: …….…….……………….

5.     Pašreizējā karoga reģistrācijas datums: ........../........./.............. Iepriekšējais karogs, ja tāds ir: ………………...

6.     Kuģa būves gads un vieta: (kad) ....../......./.......... (kur) …………..... Radio izsaukuma signāls: ..........................

7.     Radio izsaukuma frekvence: ………….............. Satelīttālrunis: ……………..…………...…………………….

8.      Korpusa materiāls:    Tērauds ¨            Koks ¨ Poliesteris ¨         Cits ¨ ……………………...……….…...

III – KUĢA TEHNISKIE PARAMETRI UN IEKĀRTAS

1.     Lielākais garums: ..................................................   Platums: ....................................... Iegrime:………………….

2.     Bruto tilpība (GT): .................................................  Neto tilpība: ……………….……………………………

3.     Galvenā dzinēja jauda (kW): .................................Ražotājs: ……................................    Tips: ….........................

4.      Kuģa tips:    ¨ Tunzivju seineris             ¨ Apgādes kuģis

                                                                        Norādīt ar apgādes kuģi saistītā tunzivju seinera

                                                                        vai seineru vārdu un ārējo reģistrācijas numuru:

                                                                        ………………………………………………………………

                                                                        ………………………………………………………………

¨ Kuģis zvejai ar dreifējošām āķu jedām > 100 GT  ¨ Kuģis zvejai ar dreifējošām āķu jedām ≤ 100 GT

5.     Zvejas rīki: ................................................................................................................................................................

6.     Zvejas zonas: ………………………………………………………………………………….………………...

7.     Mērķsugas: ……………………………………………………………………………………………………...

8.     Plānotā izkraušanas osta: ………………………………….……………………………………………………

9.     Apkalpes locekļu skaits: ...........................................................................................................................................

10.    Nozveju glabāšanas veids uz kuģa:       Svaigā veidā ¨    Dzesēšana ¨        Jauktā veidā ¨    Saldēšana ¨

11.   Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās): ...........................Zivju tilpņu tilpība: ………...............     Skaits: ...........

12.        VMS automātiskā dislocēšanas ierīce:

            Ražotājs: …………………… Modelis:….. ………………….  Sērijas Nr.: ….……………………………

            Programmatūra: ...........................................................  Satelītoperators: …………….……………………

Ar savu parakstu apliecinu, ka šajā pieprasījumā sniegtā informācija ir patiesa un godprātīga.

           

Vieta: ............................................... Datums: ......................................

Iesniedzēja paraksts: ................................................................................

2. papildinājums – TEHNISKO DATU LAPA

1 – Tehniskie saglabāšanas pasākumi 1.1.       Zvejas zona

Tālāk par 20 jūras jūdzēm no bāzes līnijas. Zvejas zona norādīta 3. papildinājumā. Jāievēro 3 jūras jūdžu plata aizsargjosla ap gruntī nostiprinātām zivju pievilināšanas ierīcēm, kuras izmanto Madagaskaras puse. Zvejas darbības Leven sēkļa un Castor sēkļa zonā, kuras koordinātas norādītas 4. papildinājumā, atļauts veikt tikai Madagaskaras mazapjoma un tradicionālajās zvejniecībās.

1.2.       Atļautie zvejas rīki

Zvejas vadi Dreifējošas āķu jedas

1.3.       Atļautās nozvejas sugas

Tunzivjveidīgās zivis (tunzivis, pelamīdas, makreļtunzivis, marlīni, zobenzivis), ar tām saistītās sugas un arī zvejniecības, kas ir Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) pārvaldībā, izņemot: § starptautisko konvenciju aizsargātās sugas, § sugas, kuru īpatņus IOTC ir aizliegusi (ne)sadalītā veidā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut vai uzglabāt, proti, Alopiidae dzimtas lapshaizivis un Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis, un § sugas Cethorinus maximus, Rhincodon typus, Carcharodon carcharias, Carcharinus falciformis, Carcharinus longimanus. Haizivju nozvejas, kuras ES kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām saskaņā ar šo protokolu gūst saistībā ar tunzivjveidīgajām zivīm zvejniecībās, kas ir IOTC pārvaldībā, Madagaskaras zvejas zonā nedrīkst pārsniegt 250 tonnu gadā. Pārsniedzot šo nozvejas limitu, tiek noteikts haizivju zvejas aizliegums saskaņā ar piemērojamiem abu Pušu tiesību aktiem. Kuģu kapteiņi veic vajadzīgos pasākumus, lai netiktu gūta nejauša skrimšļzivju nozveja.

1.4.       Piezvejas

Jāievēro IOTC ieteikumi.

2 – Kuģu īpašniekiem noteiktie maksājumi/ nozvejas ekvivalents

Kuģu īpašniekiem noteiktais maksājums par nozvejas tonnu || EUR 60 par tonnu pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 70 par tonnu pārējos divos protokola piemērošanas gados

Kuģu īpašniekiem noteiktie vienotas likmes ikgadējie avansa maksājumi || EUR 11 400 gadā par tunzivju seineri pirmajos divos gados un EUR 13 300 gadā pārējos divos gados – atbilst 190 tonnām EUR 3 600 gadā par kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (> 100 GT) pirmajos divos gados un EUR 4 200 gadā pārējos divos gados – atbilst 60 tonnām EUR 2 400 gadā par kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (≤ 100 GT) pirmajos divos gados un EUR 2 800 gadā pārējos divos gados – atbilst 40 tonnām

Zvejottiesīgo kuģu skaits || 40 seineri 32 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (> 100 GT) 22 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām (≤ 100 GT)

3– Citi aspekti

Par apgādes kuģi noteiktais maksājums: EUR 3 500 par kuģi

Jūrnieki Tunzivju seineri: zvejas reisā, kas notiek Madagaskaras zvejas zonā, nodarbina vismaz divus Madagaskaras valstspiederīgos jūrniekus. Kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: zvejas reisā, kas notiek Madagaskaras zvejas zonā, nodarbina vismaz vienu Madagaskaras valstspiederīgo jūrnieku. Kuģu īpašnieki cenšas nodarbināt vairāk Madagaskaras valstspiederīgo jūrnieku.

Novērotāji § Pēc Madagaskaras iestāžu pieprasījuma Eiropas Savienības zvejas kuģi uzņem novērotāju, lai novērotāji būtu uz 10 % kuģu, kam ir atļauts zvejot Madagaskaras zvejas zonā. Tomēr tādiem kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuru tilpība nepārsniedz 100 GT, šā pasākuma izpilde nav obligāta. § Par katru kuģi, kas uzņem novērotāju, kuģa īpašnieks maksā EUR 20 par katru dienu, ko novērotājs pavada uz kuģa. Šo summu pārskaita novērotāju programmai, kuru pārvalda FMC.

3. papildinājums – Madagaskaras zvejas zonas koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums)

Punkts || Platuma decimālgrādi || Garuma decimālgrādi || || Platuma datu virkne || Garuma datu virkne

1 || -10,3144 || 49,4408 || || 10° 18' 52" S || 049° 26' 27" E

2 || -11,0935 || 50,1877 || || 11° 05' 37" S || 050° 11' 16" E

3 || -11,5434 || 50,4776 || || 11° 32' 36" S || 050° 28' 39" E

4 || -12,7985 || 53,2164 || || 12° 47' 55" S || 053° 12' 59" E

5 || -14,0069 || 52,7392 || || 14° 00' 25" S || 052° 44' 21" E

6 || -16,1024 || 52,4145 || || 16° 06' 09" S || 052° 24' 52" E

7 || -17,3875 || 52,3847 || || 17° 23' 15" S || 052° 23' 05" E

8 || -18,2880 || 52,5550 || || 18° 17' 17" S || 052° 33' 18" E

9 || -18,7010 || 52,7866 || || 18° 42' 04" S || 052° 47' 12" E

10 || -18,8000 || 52,8000 || || 18° 48' 00" S || 052° 47' 60" E

11 || -20,4000 || 52,0000 || || 20° 23' 60" S || 052° 00' 00" E

12 || -22,3889 || 51,7197 || || 22° 23' 20" S || 051° 43' 11" E

13 || -23,2702 || 51,3943 || || 23° 16' 13" S || 051° 23' 39" E

14 || -23,6405 || 51,3390 || || 23° 38' 26" S || 051° 20' 20" E

15 || -25,1681 || 50,8964 || || 25° 10' 05" S || 050° 53' 47" E

16 || -25,4100 || 50,7773 || || 25° 24' 36" S || 050° 46' 38" E

17 || -26,2151 || 50,5157 || || 26° 12' 54" S || 050° 30' 57" E

18 || -26,9004 || 50,1112 || || 26° 54' 01" S || 050° 06' 40" E

19 || -26,9575 || 50,0255 || || 26° 57' 27" S || 050° 01' 32" E

20 || -27,4048 || 49,6781 || || 27° 24' 17" S || 049° 40' 41" E

21 || -27,7998 || 49,1927 || || 27° 47' 59" S || 049° 11' 34" E

22 || -28,1139 || 48,6014 || || 28° 06' 50" S || 048° 36' 05" E

23 || -28,7064 || 46,8002 || || 28° 42' 23" S || 046° 48' 01" E

24 || -28,8587 || 46,1839 || || 28° 51' 31" S || 046° 11' 02" E

25 || -28,9206 || 45,5510 || || 28° 55' 14" S || 045° 33' 04" E

26 || -28,9301 || 44,9085 || || 28° 55' 48" S || 044° 54' 31" E

27 || -28,8016 || 44,1090 || || 28° 48' 06" S || 044° 06' 32" E

28 || -28,2948 || 42,7551 || || 28° 17' 41" S || 042° 45' 18" E

29 || -28,0501 || 42,2459 || || 28° 03' 00" S || 042° 14' 45" E

30 || -27,8000 || 41,9000 || || 27° 48' 00" S || 041° 53' 60" E

31 || -27,5095 || 41,5404 || || 27° 30' 34" S || 041° 32' 25" E

32 || -27,0622 || 41,1644 || || 27° 03' 44" S || 041° 09' 52" E

33 || -26,4435 || 40,7183 || || 26° 26' 37" S || 040° 43' 06" E

34 || -25,7440 || 40,3590 || || 25° 44' 38" S || 040° 21' 32" E

35 || -24,8056 || 41,0598 || || 24° 48' 20" S || 041° 03' 35" E

36 || -24,2116 || 41,4440 || || 24° 12' 42" S || 041° 26' 38" E

37 || -23,6643 || 41,7153 || || 23° 39' 51" S || 041° 42' 55" E

38 || -22,6317 || 41,8386 || || 22° 37' 54" S || 041° 50' 19" E

39 || -21,7798 || 41,7652 || || 21° 46' 47" S || 041° 45' 55" E

40 || -21,3149 || 41,6927 || || 21° 18' 54" S || 041° 41' 34" E

41 || -20,9003 || 41,5831 || || 20° 54' 01" S || 041° 34' 59" E

42 || -20,6769 || 41,6124 || || 20° 40' 37" S || 041° 36' 45" E

43 || -19,6645 || 41,5654 || || 19° 39' 52" S || 041° 33' 55" E

44 || -19,2790 || 41,2489 || || 19° 16' 44" S || 041° 14' 56" E

45 || -18,6603 || 42,0531 || || 18° 39' 37" S || 042° 03' 11" E

46 || -18,0464 || 42,7813 || || 18° 02' 47" S || 042° 46' 53" E

47 || -17,7633 || 43,0335 || || 17° 45' 48" S || 043° 02' 01" E

48 || -17,2255 || 43,3119 || || 17° 13' 32" S || 043° 18' 43" E

49 || -16,7782 || 43,4356 || || 16° 46' 42" S || 043° 26' 08" E

50 || -15,3933 || 42,5195 || || 15° 23' 36" S || 042° 31' 10" E

51 || -14,4487 || 43,0263 || || 14° 26' 55" S || 043° 01' 35" E

52 || -14,4130 || 43,6069 || || 14° 24' 47" S || 043° 36' 25" E

53 || -14,5510 || 44,3684 || || 14° 33' 04" S || 044° 22' 06" E

54 || -14,5367 || 45,0275 || || 14° 32' 12" S || 045° 01' 39" E

55 || -14,3154 || 45,8555 || || 14° 18' 55" S || 045° 51' 20" E

56 || -13,8824 || 46,3861 || || 13° 52' 57" S || 046° 23' 10" E

57 || -12,8460 || 46,6944 || || 12° 50' 46" S || 046° 41' 40" E

58 || -12,6981 || 47,2079 || || 12° 41' 53" S || 047° 12' 28" E

59 || -12,4637 || 47,7409 || || 12° 27' 49" S || 047° 44' 27" E

60 || -12,0116 || 47,9670 || || 12° 00' 42" S || 047° 58' 01" E

61 || -11,0158 || 48,5552 || || 11° 00' 57" S || 048° 33' 19" E

62 || -10,3144 || 49,4408 || || 10° 18' 52" S || 049° 26' 27" E

NB! Bāzes līnijas ģeogrāfiskās koordinātas Madagaskara paziņo vēlākais līdz šā protokola provizoriskās piemērošanas sākumam.

4. papildinājums – Mazapjoma un tradicionālajām Madagaskaras zvejniecībām rezervētās zonas ģeogrāfiskās koordinātas

Punkts || Ģeogr. platums || Ģeogr. garums

1 || 12°18.44S || 47°35.63

2 || 11°56.64S || 47°51.38E

3 || 11°53S || 48°00E

4 || 12°18S || 48°14E

5 || 12°30S || 48°05E

6 || 12°32S || 47°58E

7 || 12°56S || 47°47E

8 || 13°01S || 47°31E

9 || 12°53S || 47°26E

5. papildinājums – Veidlapa provizoriskās nozvejas un zvejas piepūles deklarēšanai trīsreiz gadā

6. papildinājums – Veidlapa, lai deklarētu ieiešanu zvejas zonā vai iziešanu no tās

ZIŅOJUMU FORMĀTS

1. IEIEŠANAS ZIŅOJUMA FORMĀTS (VISMAZ TRĪS STUNDAS PIRMS IEIEŠANAS)

SAŅĒMĒJS: MADAGASKARAS FMC

DARBĪBAS KODS: IEIEŠANA

KUĢA VĀRDS:

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS:

KAROGA VALSTS:

KUĢA TIPS:

ATĻAUJAS NUMURS:

IEIEŠANAS VIETAS ĢEOGRĀFISKĀS KOORDINĀTAS:

IEIEŠANAS DATUMS UN LAIKS (UTC):

KOPĒJAIS ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (KG):

– YFT (Albacore/ Yellowfin tuna/ dzeltenspuru tunzivs/ Thunnus albacares) (kg):

– SKJ (Listao/ Skipjack/ svītrainā tunzivs/ Katsuwonus pelamis) (kg):

– BET (Patudo/ Bigeye tuna/ lielacu tunzivs/ Thunnus obesus) (kg):

– ALB (Germon/ Albacore tuna/ garspuru tunzivs/ Thunnus alalunga) (kg):

– CITAS SUGAS (PRECIZĒT) (kg):

2. IZIEŠANAS ZIŅOJUMA FORMĀTS (VISMAZ TRĪS STUNDAS PIRMS IZIEŠANAS)

SAŅĒMĒJS: MADAGASKARAS FMC

DARBĪBAS KODS: IZIEŠANA

KUĢA VĀRDS:

STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS:

KAROGA VALSTS:

KUĢA TIPS:

ATĻAUJAS NUMURS:

IZIEŠANAS VIETAS ĢEOGRĀFISKĀS KOORDINĀTAS:

IZIEŠANAS DATUMS UN LAIKS (UTC):

KOPĒJAIS ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA (KG):

– YFT (Albacore/ Yellowfin tuna/ dzeltenspuru tunzivs/ Thunnus albacares) (kg):

– SKJ (Listao/ Skipjack/ svītrainā tunzivs/ Katsuwonus pelamis) (kg):

– BET (Patudo/ Bigeye tuna/ lielacu tunzivs/ Thunnus obesus) (kg):

– ALB (Germon/ Albacore tuna/ garspuru tunzivs/ Thunnus alalunga) (kg):

– CITAS SUGAS (PRECIZĒT) (kg):

Visus ziņojumus nosūta kompetentajai iestādei pa faksu vai elektronisko pastu.

Fakss: +261 20 22 490 14

E-pasts: csp-mprh@blueline.mg

Centre de Surveillance des Pêches de Madagascar, B.P.60 114 Antananarivo

7. papildinājums – VMS atrašanās vietas ziņojuma formāts

VMS ZIŅOJUMI MADAGASKARAI

VMS DATU FORMĀTS – ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements || Lauka kods || Obligāti/ fakultatīvi dati || Saturs

Ieraksta sākums || SR || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Adresāts || AD || O || Ziņojuma dati: informācijas saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Sūtītājs || FR || O || Ziņojuma dati: informācijas sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Karoga valsts || FS || O || Ziņojuma dati: karoga valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Ziņojuma tips || TM || O || Ziņojuma dati: ziņojuma tips (ENT, POS vai EXI)

Radio izsaukuma signāls (IRCS) || RC || O || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs || IR || F || Kuģa dati: līgumslēdzējas puses unikālais kuģa numurs ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs

Ārējais reģistrācijas numurs || XR || O || Kuģa dati: kuģa borta numurs (ISO 8859.1)

Ģeogrāfiskais platums || LT || O || Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un decimālgrādos +/- DD.ddd (WGS84)

Ģeogrāfiskais garums || LG || O || Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un decimālgrādos +/- DDD.ddd (WGS84)

Kurss || CO || O || Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums || SP || O || Kuģa ātrums decimālmezglos

Datums || DA || O || Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)

Laiks || TI || O || Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (HHMM)

Ieraksta beigas || ER || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Datus pārraida pēc šāda parauga:

izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1;

dubulta slīpsvītra (//) un kods “SR” apzīmē ziņojuma sākumu;

katru datu elementu identificē ar kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//);

kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/);

kods “ER” un divkārša slīpsvītra (//) apzīmē ziņojuma beigas.

Fakultatīvie datu elementi jānorāda starp ziņojuma sākumu un beigām.

8. papildinājums – Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošanas vadlīnijas

(1) Vispārīgi noteikumi

(1) Visiem Savienības zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (turpmāk ERS sistēma), kas visu laiku, kamēr kuģis atrodas Madagaskaras zvejas zonā, spēj reģistrēt un pārsūtīt datus par kuģa zvejas darbībām (turpmāk ERS dati).

(2) ES kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kam ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Madagaskaras zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

(3) ERS datus pārraida saskaņā ar kuģa karoga valsts procedūrām, sākotnēji tos nosūtot karoga valsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk FMC), kas pēc tam nodrošina to automātisku pieejamību Madagaskaras Zvejas uzraudzības centram.

(4) Karoga valsts un Madagaskara nodrošina, ka to FMC rīcībā ir datoraprīkojums un vajadzīgā programmatūra ERS datu automātiskai pārraidei XML formātā un ka ir izveidota drošības procedūra, kas ļauj ERS datus reģistrēt un uzglabāt datorlasāmā formātā vismaz 3 gadus.

(5) ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

(6) Karoga valsts un Madagaskara katra norīko kontaktpunktu ERS jautājumos:

(1) attiecīgos ERS kontaktpunktus norīko vismaz uz sešiem mēnešiem;

(2) pirms piegādātājs sācis ERS ražošanu, karoga valsts FMC un Madagaskaras FMC apmainās ar savu attiecīgo ERS punktu kontaktinformāciju (vārds, adrese, tālrunis, telekss, e-pasts);

(3) ja šajā kontaktinformācijā notiek izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo.

(2) ERS datu reģistrēšana un paziņošana

(1) Savienības zvejas kuģi:

(1) katru dienu paziņo ERS datus par katru iepriekšējo dienu, kas pavadīta Madagaskaras zvejas zonā;

(2) par katru zvejas darbību reģistrē visu nozvejoto un uz kuģa paturēto sugu (mērķsugu, piezvejas vai izmetumu) apjomus;

(3) par katru sugu, kas minēta Madagaskaras izdotajā zvejas atļaujā, deklarē arī nulles apjoma nozveju;

(4) katru sugu identificē ar FAO trīsburtu kodu;

(5) daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai, ja vajadzīgs, ar īpatņu skaitu;

(6) par katru sugu ERS datos reģistrē citā kuģī pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus;

(7) ikreiz, kad kuģis ieiet Madagaskaras zvejas zonā (COE ziņojums) vai iziet no tās (COX ziņojums), īpašā ziņojumā ar ERS datiem reģistrē uz kuģa paturētos daudzumus par katru Madagaskaras izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu;

(8) katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraida ERS datus karoga valsts FMC, izmantojot 2. punktā minēto formātu.

(2) Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

(3) Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties nosūta ERS datus Madagaskaras FMC.

(4) Madagaskaras FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot apstiprinājuma ziņojumu, un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

(3) Kuģa ERS sistēmas traucējumi un/vai kuģa un karoga valsts FMC nespēja apmainīties ar ERS datiem

(1) Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa aģentu par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

(2) Karoga valsts informē Madagaskaru par konstatētajiem traucējumiem un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

(3) Ja ERS sistēmas darbībā radušies traucējumi, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka 10 dienu laikā sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums tiek nomainīts. Ja kuģis šo 10 dienu laikā ieiet ostā, atsākt zvejas darbības Madagaskaras zvejas zonā tas drīkst tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad Madagaskara atsākšanu ir īpaši atļāvusi.

(1) Ja ERS sistēmas darbībā ir traucējumi, zvejas kuģis nedrīkst iziet no ostas pirms ERS sistēma nav pilnībā atsākusi darboties un pirms to nav apliecinājusi karoga valsts un Madagaskara, vai

(2) pirms nav saņemta attiecīga karoga valsts atļauja. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no ostas, karoga valsts informē Madagaskaru par savu lēmumu.

(4) ES kuģim, kas darbojas Madagaskaras zvejas zonā un kam ir bojāta ERS sistēma, ik dienas ne vēlāk kā plkst. 23.59 (UTC) ir jānosūta visi ERS dati kuģa karoga valsts FMC, izmantojot jebkurus citus elektronisko sakaru līdzekļus, kuri ir pieejami arī Madagaskaras FMC.

(5) ERS datus, ko sistēmas darbības traucējumu dēļ nav bijis iespējams darīt Madagaskarai pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, karoga valsts FMC pārraida Madagaskaras FMC, izmantojot citu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šādu alternatīvu pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā to, ka parastais nosūtīšanas termiņš var netikt ievērots.

(6) Ja Madagaskaras FMC 3 dienas pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā Madagaskara var likt šim kuģim tūlīt doties uz tās norādītu ostu.

(4) FMC darbības traucējumi – ERS datu nesaņemšana Madagaskaras Zvejas uzraudzības centrā

(1) Ja viens no FMC nesaņem ERS datus, tā ERS kontaktpunkts nekavējoties informē otra FMC ERS kontaktpunktu, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

(2) Pirms ERS sistēma tiek iedarbināta, karoga valsts FMC un Madagaskaras FMC vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

(3) Ja Madagaskaras FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Karoga valsts FMC 24 stundu laikā pēc traucējumu konstatēšanas informē Madagaskaras FMC un ES par rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

(4) Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, trūkstošos ERS datus karoga valsts FMC tūlīt pārsūta Madagaskaras FMC, izmantojot kādu no 3. punkta v) apakšpunktā minētajiem alternatīvajiem sakaru līdzekļiem.

(5) Madagaskara attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Madagaskaras Zvejas uzraudzības centrā.

(5) FMC uzturēšana

(1) Par plānotām FMC uzturēšanas darbībām (tehniskās apkopes programma), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotām apkopēm šādu informāciju otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

(2) Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

(3) Ja uzturēšanas darbības ilgst vairāk nekā 24 stundas, ERS datus nosūta citam FMC, izmantojot kādu no 3. punkta v) apakšpunktā minētajiem alternatīvajiem sakaru līdzekļiem.

(4) Madagaskara attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC uzturēšanas darbību dēļ notikušo ERS datu nenosūtīšanu.

(6) ERS datu maršrutēšana Madagaskarā

(1) ERS datu pārraidīšanai no karoga valsts uz Madagaskaru jāizmanto šā papildinājuma 1. punktā minētie elektroniskie sakaru līdzekļi, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisijas dienesti un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

(2) Lai nodrošinātu ES flotes zvejas darbību pārvaldību, šos datus saglabā, un attiecīgi pilnvarots Eiropas Komisijas dienestu personāls ar tiem var iepazīties Eiropas Savienības vārdā.

9. papildinājums – Madagaskaras kontaktinformācija

NB! Šeit paredzēto kontaktinformāciju Madagaskara pilnībā paziņo vēlākais līdz šā protokola piemērošanas sākumam.

1.          Zvejas resursu un zvejniecības ministrija

Pasta adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs.

2.          Zvejas atļaujas pieprasītājiem

Pasta adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs.

3.          Statistikas un plānošanas direktorāts (DSP)

Pasta adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs.

4.          Zvejas uzraudzības centrs (FMC) un ieiešanas un iziešanas paziņojumi

FMC nosaukums (izsaukuma signāls):

Radio

            VHF: F1 16. kanāls; F2 71. kanāls

            HF: F1 5.283 MHZ; F2 7.3495 MHZ

Pasta adrese, e-pasta adrese (galvenā), e-pasta adrese (papildu), tālruņa un faksa numurs.

5.          Ancerananas Tunzivju statistikas birojs

Pasta adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs.