This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014PC0605
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on protection against injurious pricing of vessels (codification)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem (kodifikācija)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem (kodifikācija)
/* COM/2014/0605 final - 2014/0280 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem (kodifikācija) /* COM/2014/0605 final - 2014/0280 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. Tautu Eiropas kontekstā
Komisija piešķir lielu nozīmi Savienības tiesību
vienkāršošanai un skaidrošanai, lai tās padarītu skaidrākas
un pieejamākas pilsoņiem, tādējādi sniedzot tiem jaunas
iespējas un izdevību izmantot tiem piešķirtās
īpašās tiesības. Šo mērķi nevar sasniegt kamēr
daudzie noteikumi, kas tikuši grozīti vairākas reizes, bieži diezgan
būtiski, paliek izkaisīti, tādā veidā, ka tie
jāmeklē daļēji oriģinālajā dokumentā un
daļēji vēlākajos grozošajos dokumentos.
Tādējādi, lai identificētu šī brīža noteikumus,
ir vajadzīgs nozīmīgs pētījums, kas salīdzina
dažādus instrumentus. Šajā sakarā to noteikumu
kodifikācija, kas bieži tikuši grozīti, ir arī svarīga, lai
tiesību akti būtu skaidri un pārskatāmi. 2. Komisija 1987. gada 1.
aprīlī nolēma[1]
sniegt rīkojumus saviem darbiniekiem, ka visiem tiesību aktiem
jābūt kodificētiem ne vēlāk kā pēc desmit
grozījumiem, uzsverot, ka šī ir minimālā prasība un ka
struktūrām jācenšas kodificēt pat īsākos laika
posmos tekstus par kuriem tās ir atbildīgas, lai nodrošinātu, ka
noteikumi ir skaidri un viegli saprotami. 3. Edinburgas
Eiropadomes (1992. g. decembris) prezidentūras secinājumi to
apstiprināja[2], uzsverot kodifikācijas
nozīmi, jo tā nodrošina piemērojamo tiesību skaidrību
attiecībā uz to, kādas tiesības attiecīgam
jautājumam piemērojamas attiecīgajā laikā. Kodifikācija jāveic pilnīgā
atbilstībā normālajai procedūrai Savienības
tiesību aktu pieņemšanai. Ņemot vērā to, ka nekādas
izmaiņas pēc būtības nevar tikt veiktas dokumentos, kurus skar
kodifikācija, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir nolēmuši ar
1994. gada 20. decembra Starpinstitūciju vienošanos, ka var izmantot
pasteidzinātu procedūru kodifikācijas dokumentu
paātrinātai pieņemšanai. 4. Šī priekšlikuma
mērķis ir uzņemties Padomes 1996. gada 29. janvāra Regulas
(EK) Nr. 385/96 par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu
noteikšanu kuģiem kodifikāciju[3].
Jaunā regula pārņems dažādos tajā ietvertos
tiesību aktus[4];
šis priekšlikums pilnībā saglabā kodificēto tiesību
aktu saturu un līdz ar to tikai apkopo tos ar tādiem formāliem
grozījumiem, ko prasa pats kodifikācijas pasākums. 5. Kodifikācijas priekšlikums tika
izstrādāts pamatojoties uz iepriekšēju Regulas (EK) Nr. 385/96
un tās grozošo tiesību aktu konsolidāciju 22
oficiālajās valodās, ko veica Eiropas Savienības
Publikāciju birojs ar datu apstrādes sistēmas
palīdzību. Ja pantiem ir piešķirti jauni numuri, atbilstību
veco un jauno numuru starpā parāda tabulā, kas atrodas
kodificētās regulas II pielikumā. ê 385/96
(pielāgots) 2014/0280 (COD) Priekšlikums Ö EIROPAS
PARLAMENTA UN Õ PADOMES REGULA par aizsardzību pret zaudējumus
radošu cenu noteikšanu kuģiem (kodifikācija) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Ö Līgumu par
Eiropas Savienības darbību Õ, un jo īpaši
tā Ö 207 panta
2. punktu Õ, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[5], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: ê 1) Padomes Regula (EK) Nr.
385/96[6]
ir vairākas reizes būtiski grozīta[7]. Skaidrības un
praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu
jākodificē. ê 385/96 1.
apsvērums (pielāgots) 2) Pēc
daudzpusējām sarunām, kas notikušas Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijā, 1994. gada 21.
decembrī ir noslēgts Nolīgums par parasto konkurences noteikumu
ievērošanu komerciālās kuģu būvniecības un
remonta nozarē (“Kuģu būvniecības nolīgums”). ê 385/96 2.
apsvērums (pielāgots) 3) Kuģu
būvniecības nolīgumā ir atzīts, ka sakarā ar
kuģu pirkšanas īpašajām iezīmēm, praksē nav
iespējams piemērot Ö kompensācijas Õ un antidempinga
maksājumus, kas paredzēti 1994. gada Vispārējā
nolīguma par tarifiem un tirdzniecību VI pantā,
Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem,
kā arī Nolīgumā par 1994. gada Ö Vispārējā
nolīguma par tarifiem un tirdzniecību “1994. gada Antidempinga
nolīgums” Õ VI panta
īstenošanu, kas ir pievienoti Nolīgumam, ar kuru izveido Pasaules
Tirdzniecības organizāciju. Sakarā ar vajadzību
paredzēt efektīvus līdzekļus aizsardzībai pret
kuģu pārdošanu zem to parastās vērtības, kas rada
zaudējumus, ir pieņemts Zaudējumus radošu cenu noteikšanas
kodekss kuģu būvniecībā
(“IPI kodekss”), kurš kopā ar tā pamatprincipiem ir
pievienots kā III pielikums Kuģu būvniecības
nolīgumam. ê 385/96 3.
apsvērums (pielāgots) 4) IPI kodeksa
teksta pamatā galvenokārt ir Ö 1994. gada
Antidempinga Õ nolīgums,
tomēr no tā atkāpjas, ja to pieprasa kuģu pirkšanas
darījumu īpašās iezīmes. Tādēļ IPI kodeksa
Ö teksts
būtu jāatspoguļo Savienības Õ tiesību aktos,
ciktāl iespējams, ņemot vērā [Padomes Regulas (EK) Nr.
1225/2009[8]].
ê 385/96 4.
apsvērums (pielāgots) 5) Kuģu
būvniecības nolīgums un normatīvie noteikumi, kas no
tā izriet, Ö Savienības Õ tiesībās
ir ļoti nozīmīgi. ê 385/96 5.
apsvērums (pielāgots) 6) Lai saglabātu Kuģu
būvniecības nolīguma izveidoto līdzsvaru starp
tiesībām un pienākumiem, Ö Savienībai Õ būtu
jāveic pasākumi pret kuģu pārdošanu par zaudējumus
radošu cenu, ja kuģi pārdod par vērtību, kas ir zemāka
par tā parasto vērtību, radot zaudējumus Ö Savienības Õ ražošanas nozarei. ê 385/96 6.
apsvērums (pielāgots) 7) Attiecībā uz
kuģu būvētājiem no valstīm, kas ir Puses Kuģu
būvniecības nolīgumā, Ö Savienība Õ kuģa
pārdošanu var izmeklēt tikai tad, ja kuģa pircējs ir Ö Savienības Õ pircējs un ja
attiecīgais kuģis nav karakuģis. ê 385/96 7.
apsvērums (pielāgots) 8) Ir lietderīgi Ö izklāstīt Õ skaidrus un
sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz parastās
vērtības aprēķināšanu. Ja iespējams, šī
vērtība būtu jāpamato jo īpaši ar līdzīga kuģa
reprezentatīvu pārdošanu parastā tirdzniecības gaitā
eksportējošajā valstī. Ir lietderīgi noteikt
apstākļus, kad pārdošanu pašu valstī var uzskatīt par
pārdošanu ar zaudējumiem un var neņemt vērā un kad var
atsaukties uz līdzīga kuģa pārdošanu trešai valstij vai uz
aprēķināto parasto vērtību. Ir lietderīgi
arī paredzēt pareizu izmaksu sadalījumu, arī
uzsākšanas situācijās. Aprēķinot parasto
vērtību, ir jānorāda metode, kuru piemēro summām
attiecībā uz pārdošanu, vispārējiem un
administratīviem izdevumiem un peļņu, ko šajā
vērtībā ietver. ê 385/96 8.
apsvērums (pielāgots) 9) Lai instrumentu pareizi
varētu piemērot zaudējumus radošu cenu noteikšanas apkarošanai,
Komisijai Ö būtu Õ jāveic visi
vajadzīgie pasākumi, lai lielos konglomerātos un trešām
valstīm piederošās daļās pārbaudītu
norēķinu pareizību, kad jānosaka pašizmaksas
struktūra. ê 385/96 9.
apsvērums 10) Nosakot parasto
vērtību valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, ir
prātīgi ieviest noteikumus, lai šim nolūkam varētu
izvēlēties atbilstīgu trešo valsti ar tirgus ekonomiku, un, ja
nav iespējams atrast piemērotu trešo valsti, paredzēt, ka
parasto vērtību var noteikt, izmantojot jebkuru citu piemērotu
metodi. ê 385/96 10.
apsvērums (pielāgots) 11) Ir lietderīgi
definēt eksporta cenu un uzskaitīt korekcijas, kādas Ö būtu Õ jāveic
gadījumos, kad ir nepieciešams rekonstruēt šo cenu, ņemot
vērā pirmo atvērtā tirgus cenu. ê 385/96 11.
apsvērums 12) Lai nodrošinātu eksporta
cenas un parastās vērtības taisnīgu
salīdzinājumu, ir ieteicams uzskaitīt tos faktorus, ieskaitot
līgumsodus, kas var ietekmēt cenas un cenu
salīdzināmību. ê 385/96 12.
apsvērums (pielāgots) 13) Ir vēlams Ö paredzēt Õ skaidras un
sīki izstrādātas vadlīnijas attiecībā uz
faktoriem, ko var izmantot, lai noteiktu, vai pārdošana par
zaudējumus radošu cenu ir radījusi materiālus zaudējumus,
vai var radīt šādus zaudējumus. Parādot, ka attiecīgās
pārdošanas cena ir radījusi zaudējumus Ö Savienības Õ ražošanas nozarei,
uzmanība būtu jāpievērš citu faktoru ietekmei un jo
īpaši valdošajiem tirgus apstākļiem Ö Savienībā Õ. ê 385/96 13.
apsvērums (pielāgots) 14) Ir ieteicams definēt
jēdzienu “Ö Savienības Õ ražošanas nozare”,
atsaucoties uz spēju uzbūvēt līdzīgu kuģi, un
paredzēt, ka ar eksportētājiem saistītas puses var
izslēgt no šīs ražošanas nozares, kā arī definēt
jēdzienu “saistītas”. ê 385/96 14.
apsvērums (pielāgots) 15) Ir jānosaka
kārtība un nosacījumi pēc būtības
attiecībā uz sūdzību iesniegšanu par zaudējumus
radošām cenām, ieskaitot to, ciktāl Ö Savienības Õ ražošanas nozarei
tas būtu jāatbalsta, kā arī attiecībā uz
informāciju par kuģa pircēju, zaudējumus radošu cenu
noteikšanu, zaudējumiem un cēloņsakarību, kas šajās
sūdzībās būtu jāietver; tā kā ir vēlams
noteikt arī kārtību, kādā sūdzības noraida
vai uzsāk lietas izskatīšanu. ê 385/96 15.
apsvērums (pielāgots) 16) Ja tāda kuģa
pircējs, kam ir noteikta zaudējumus radoša cena, ir
reģistrēts citas Kuģu būvniecības nolīguma
Līgumslēdzējas puses teritorijā, sūdzībā var
ietvert arī lūgumu, lai izmeklēšanu uzsāk šīs
Līgumslēdzējas puses iestādes. Šādu lūgumu Ö būtu Õ jānosūta
Līgumslēdzējas puses iestādēm, ja šāda
rīcība ir pamatota. ê 385/96 16.
apsvērums 17) Ja vajadzīgs,
izmeklēšanu var uzsākt arī pēc kādas Kuģu
būvniecības nolīguma Līgumslēdzējas puses
iestāžu rakstiskas sūdzības saskaņā ar šo regulu un
atbilstīgi Kuģu būvniecības nolīguma nosacījumiem. ê 385/96 17.
apsvērums (pielāgots) 18) Ir jānosaka veids,
kādā ieinteresētajām pusēm Ö būtu Õ jāpaziņo
informācija, kas iestādēm vajadzīga. Ö Ieinteresētajām
pusēm būtu jāpiešķir Õ plašas iespējas
iesniegt visus attiecīgos pierādījumus un aizstāvēt
savas intereses. Ir lietderīgi arī skaidri noteikt izmeklēšanas
noteikumus un kārtību, jo īpaši noteikumus attiecībā
uz to, kā ieinteresētās puses noteiktā laikā
piesakās, iesniedz savas nostājas un informāciju, ja šīs
nostājas un informāciju ņem vērā; tā kā ir
lietderīgi izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem
ieinteresētai pusei ir pieejama citu ieinteresēto pušu iesniegtā
informācija un tā var izteikt savu viedokli par šo informāciju;
tā kā būtu jāpastāv dalībvalstu un Komisijas
sadarbībai informācijas vākšanā. ê 385/96 18.
apsvērums 19) Ir jāparedz, ka
neatkarīgi no tā, vai maksājumu par zaudējumus radošu cenu
noteikšanu piespriež vai ne, lietas izbeidz ne vēlāk kā vienu
gadu pēc to uzsākšanas vai no kuģa piegādes brīža, atkarībā
no apstākļiem. 20) Izmeklēšanas vai lietas
izskatīšanas ir jāizbeidz, ja starpība starp parasto cenu un
zaudējumus radošu cenu ir de minimis. ê 385/96 19.
apsvērums 21) Izmeklēšanu var beigt,
nepiespriežot maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, ja
kuģa pārdošana par zaudējumus radošu cenu tiek galīgi un
bez nosacījumiem atcelta vai ja ir pieņemams kāds
alternatīvs līdzeklis; tā kā tomēr būtu
īpaši jāņem vērā vajadzība izvairīties no
tā, ka pakļauj briesmām šīs regulas mērķa
sasniegšanu. ê 385/96 20. apsvērums
(pielāgots) 22) Maksājumu par
zaudējumus radošu cenu noteikšanu, kas ir vienāds ar starpību
starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu, Ö būtu Õ ar lēmumu
jāpiespriež tam kuģu būvētājam, kura kuģa
pārdošana par zaudējumus radošu cenu ir nodarījusi
zaudējumus Ö Savienības Õ ražošanas nozarei,
ja ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie
nosacījumi. Būtu jānosaka precīzi un sīki
izstrādāti noteikumi šāda lēmuma īstenošanai, ietverot
pasākumus tā faktiskai izpildei, jo īpaši pretpasākumu
veikšanu, ja kuģu būvētājs maksājumu par
zaudējumus radošu cenu noteikšanu noteiktajā laikā
nesamaksā. ê 385/96 21.
apsvērums (pielāgots) 23) Ir jāizstrādā
precīzi noteikumi, kā atteikt piekraušanas un izkraušanas
tiesības Ö Savienības Õ ostās tiem
kuģiem, ko būvējuši kuģu būvētāji, uz kuriem
attiecas pretpasākumi. ê 385/96 22.
apsvērums 24) Pienākums samaksāt
maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu vairs nav
spēkā tikai tad, kad šo maksājumu pilnībā
samaksā, vai beidzoties tam laika periodam, kad piemēro
pretpasākumus. ê 385/96 23.
apsvērums (pielāgots) 25) Visiem pasākumiem, ko
veic atbilstīgi šai regulai, nebūtu jābūt pretrunā ar Ö Savienības Õ interesēm. ê 385/96 24.
apsvērums (pielāgots) 26) Rīkojoties
saskaņā ar šo regulu, Ö Savienībai
būtu jāņem vērā Õ vajadzība
rīkoties ātri un efektīvi. ê 385/96 26.
apsvērums 27) Ir lietderīgi
paredzēt pārbaudes vizītes, lai pārbaudītu iesniegto
informāciju par zaudējumus radošu cenu noteikšanu un
zaudējumiem, tomēr šādām pārbaudēm vajadzētu
būt atkarīgām no tā, cik aptverošas atbildes ir
saņemtas uz aptaujas jautājumiem. ê 385/96
27.aspvērums 28) Gadījumos, kad pušu
sadarbība nav apmierinoša, ir jāparedz citas informācijas
izmantošana, lai konstatētu faktus, un to, ka šāda informācija
pusēm var nebūt tik labvēlīga kā tad, ja tās būtu
sadarbojušās. ê 385/96 28.
apsvērums 29) Būtu jāparedz
noteikums par konfidenciālas informācijas apstrādi, lai netiktu
izpausti darījumu noslēpumi. ê 385/96 29.
apsvērums (pielāgots) 30) Ir svarīgi paredzēt
noteikumu par būtisku faktu un apsvērumu izpaušanu pusēm, kuras
atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, un par to, ka šādai
izpaušanai jānotiek saskaņā ar Ö Savienības Õ lēmumu
pieņemšanas procesu tādā laika periodā, lai puses
varētu aizstāvēt savas intereses. ê 37/2014 1.
pants un pielikuma 5. punkta 31) Šajā regulā
paredzēto procedūru īstenošanai nepieciešami vienādi
nosacījumi, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi, lai to
īstenotu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)
Nr. 182/2011[9], ê 385/96
(pielāgots) IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Principi un definīcijas 1. Maksājumu par zaudējumus radošu
cenu noteikšanu var piespriest kuģu būvētājam, kura
uzbūvētam kuģim ir noteikta zaudējumus radoša cena, un
zaudējumus rada šā kuģa pārdošana pircējam, kas nav no
šā kuģa izcelsmes valsts. 2. Tiek uzskatīts, ka kuģim ir
noteikta zaudējumus radoša cena, ja pārdotā kuģa eksporta
cena ir mazāka nekā līdzīga kuģa salīdzināma
cena parastā tirdzniecības gaitā, to pārdodot
eksportējošās valsts pircējam. 3. Šajā regulā Ö piemēro
šādas definīcijas Õ: a) “kuģis” ir pašpiedziņas
kuģis, kura bruto tonnāža ir 100 tonnu vai vairāk, ko izmanto
preču vai cilvēku pārvadāšanai vai īpašu pakalpojumu
veikšanai (piemēram, ledlauži un bagarkuģi), kā arī jebkurš
velkonis, kura jauda ir 365 kW vai vairāk; b) “līdzīgs kuģis” ir
tāda paša tipa, nolūka un aptuvena lieluma kuģis kā
attiecīgais kuģis, ko salīdzina ar to un kura īpašības
lielā mērā atgādina šā kuģa īpašības; c) “tā pati kuģa
vispārējā kategorija” nozīmē tā paša tipa un
nolūka kuģi, kura izmērs tomēr ievērojami
atšķiras; d) “pārdošana” aptver kuģa
īpašuma tiesību izveidošanu vai nodošanu, izņemot īpašuma
tiesības, ko izveido vai iegūst vienīgi ar nolūku
nodrošināt garantiju parastam komerciālam aizņēmumam; e) “īpašuma
tiesības” ietver visas līgumtiesības vai īpašuma
tiesības, kas ļauj to saņēmējam vai
saņēmējiem izmantot kuģa darbību tā, ka tas ir
ievērojami salīdzināms ar to, kā īpašnieks var
gūt labumu no kuģa darbības. Nosakot, vai šāda
ievērojama salīdzināmība pastāv, inter alia,
ņem vērā šādus faktorus: i) darījuma
noteikumus un apstākļus; ii) ražošanas nozares komerciālo
praksi; iii) vai darījumam pakļautais
kuģis ir vai nav integrēts saņēmēja vai
saņēmēju operācijās un iv) vai praksē pastāv vai
nepastāv iespēja, ka šo tiesību saņēmējs vai
saņēmēji izmantos kuģa darbību, kas būs
ievērojama daļa no kuģa ekspluatācijas laika, kā arī
uzņemsies attiecīgo risku; f) “pircējs” ir jebkura persona
vai kompānija, kas iegūst īpašuma tiesības, arī
īres ceļā vai kuģa ilgtermiņa fraktēšanā bez
apkalpes saistībā ar to tiešu vai netiešu sākotnējo
saņemšanu no kuģu būvētāja, kā arī persona
vai kompānija, kura kontrolē pircēju vai dod tam
norādījumus. Pircējs pieder personai vai kompānijai, ja tai
pieder vairāk nekā 50 % no pircēja kapitāla. Persona
vai kompānija kontrolē pircēju, ja šī persona vai
kompānija juridiski vai faktiski spēj ietekmēt vai vadīt
pircēju, ko uzskata par faktu, ja tai pieder 25 % no pircēja
kapitāla. Ja pircēja tiesības ir nostiprinātas, uzskata, ka
tā atsevišķa kontrole nepastāv, ja vien nenosaka pretējo.
Jebkuram kuģim var būt vairāk nekā viens pircējs; g) “kompānija” ir jebkura
kompānija vai firma, kas izveidota saskaņā ar
civiltiesībām vai komerctiesībām, kā arī
kooperatīvi un citas juridiskas personas, kas pakļautas
publiskajām tiesībām vai privāttiesībām,
izņemot bezpeļņas sabiedrības; h) “Līgumslēdzēja puse”
ir jebkura trešā valsts, kas ir Puse Kuģu būvniecības
nolīgumā. 2. pants Zaudējumus radošu cenu noteikšana A. Parastā vērtība 1. Parasto vērtību parasti nosaka,
ņemot vērā cenu, kādu eksportētājvalstī par
līdzīgu kuģi ir maksājis vai maksās neatkarīgs
pircējs. 2. Cenas, ko izmanto puses, kuras
izrādās saistītas vai ir savstarpēji vienojušās par
kompensāciju mehānismu, nedrīkst uzskatīt par
parastajās tirdzniecības darbībās izmantojamām
cenām un nedrīkst izmantot, lai noteiktu parasto vērtību,
ja vien nav noteikts, ka šādas attiecības cenu neietekmē. 3. Ja parastā tirdzniecības
gaitā līdzīgus kuģus nepārdod vai ja sakarā ar
īpašu tirgus situāciju to pārdošana neļauj veikt pareizu
salīdzinājumu, līdzīga kuģa parasto vērtību
aprēķina, ņemot vērā kāda līdzīga
kuģa eksporta cenu atbilstīgā trešā valstī
parastā tirdzniecības gaitā, ja šī cena ir
reprezentatīva. Ja šāda pārdošana atbilstīgā
trešā valstī nav notikusi vai ja tā neļauj veikt pareizu
salīdzinājumu, līdzīgu kuģu parasto vērtību
aprēķina, ņemot vērā ražošanas izmaksas izcelsmes
valstī, pieskaitot saprātīgu summu par pārdošanu,
vispārējiem un administratīviem izdevumiem un peļņu. 4. Līdzīgu kuģu pārdošanu
eksportētājvalsts pašmāju tirgū vai pārdošanu,
eksportējot uz trešo valsti, par cenām, kas ir zemākas par
vienas vienības ražošanas izmaksām (nemainīgajām un
mainīgajām), kurām pieskaitītas pārdošanas, vispārējās
un administratīvās izmaksas, cenas dēļ var neuzskatīt
par darbībām parastā tirdzniecības gaitā un var
neņemt vērā, nosakot parasto vērtību, tikai tad, ja ir
konstatēts, ka šāda pārdošana notiek par cenām, kas
neļauj segt izmaksas saprātīgā laika periodā, kas
parasti ir pieci gadi. 5. Izmaksas parasti aprēķina,
ņemot vērā izmeklēšanai pakļautā kuģu
būvētāja saglabāto dokumentāciju, ar noteikumu, ka
šāda dokumentācija ir saskaņā ar vispārpieņemtajiem
grāmatvedības principiem attiecīgajā valstī un ka ir
parādīts, ka dokumentācija pieņemami atspoguļo ar
attiecīgā kuģa ražošanu un pārdošanu saistītās
izmaksas. Jāaplūko iesniegtie
pierādījumi par izmaksu pienācīgu sadalījumu ar
noteikumu, ka ir parādīta šāda sadalījuma izmantošana
vēsturiskā aspektā. Ja trūkst piemērotākas
metodes, priekšroku dod izmaksu sadalījumam, ņemot vērā
apgrozījumu. Ja vien tas jau nav atspoguļots izmaksu
sadalījumā saskaņā ar šo apakšpunktu, izmaksas attiecīgi
koriģē, ņemot vērā tos vienreizējos izmaksu
posteņus, kas attiecas uz ražošanu šobrīd un/vai nākotnē,
kā arī apstākļus, kur izmaksas ietekmē uzsākšanas
darbības. 6. Pārdošanas, vispārējo un
administratīvo izmaksu, kā arī peļņas summu
pamatā ir faktiskie dati par līdzīgu kuģu ražošanu un
pārdošanu parastā tirdzniecības gaitā, ko veic
izmeklēšanai pakļautais kuģu būvētājs. Ja,
pamatojoties uz šo, šādas summas nav iespējams noteikt, tās var
noteikt, ņemot vērā: a) vidējo svērto no
faktiskajiem apjomiem, kas noteikti citiem izcelsmes valsts kuģu
būvētājiem attiecībā uz līdzīgu kuģu
ražošanu un pārdošanu šīs valsts iekšējā tirgū; b) faktiskos apjomus, kas attiecas uz
tās pašas vispārējās kategorijas kuģu ražošanu un
pārdošanu parastā tirdzniecības gaitā, ko veic
attiecīgais kuģu būvētājs izcelsmes valsts iekšējā
tirgū; c) jebkuras citas saprātīgas
metodes ar noteikumu, ka šādi noteiktās peļņas apjoms
nepārsniedz to peļņu, ko parasti gūst citi kuģu
būvētāji, pārdodot tās pašas vispārējās
kategorijas kuģus izcelsmes valsts iekšējā tirgū. Turklāt peļņas pamatā, kas
pievienota, aprēķinot vērtību, visos gadījumos ir
vidējā peļņa, kura gūta saprātīgā laika
periodā, kas parasti ir seši mēneši pirms un pēc
izmeklējamās pārdošanas, un atspoguļo saprātīgu
peļņu šīs pārdošanas brīdī. Veicot šos
aprēķinus, neņem vērā nekādus sagrozījumus,
kas uzrāda peļņu, kura pārdošanas brīdī nav
saprātīgi iespējama. 7. Ņemot vērā ilgo laiku, kas
paiet no līguma slēgšanas līdz kuģu piegādei,
parastā vērtība neietver faktiskās izmaksas,
attiecībā uz kurām kuģu būvētājs pierāda,
ka tās ir sakarā ar nepārvaramu varu un ka tās
ievērojami pārsniedz izmaksu palielinājumu, ko kuģu
būvētājs būtu varējis paredzēt un ņemt
vērā, nosakot pārdošanas materiālos aspektus. 8. Attiecībā uz pirkšanu no
valstīm, kurās nepastāv tirgus ekonomika, un jo īpaši no
tām valstīm, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 625/2009[10], parasto
vērtību nosaka, ņemot vērā aprēķināto
vērtību kādā trešā valstī, kur ir tirgus
ekonomika, vai pārdošanas cenu no šīs trešās valsts uz
citām valstīm, ieskaitot Ö Savienību Õ, vai, ja tas nav
iespējams, uz cita saprātīga pamata, ieskaitot Ö Savienībā Õ faktiski
samaksātu vai maksājamu cenu par līdzīgu kuģi, kas ir
pienācīgi koriģēta, lai ietvertu saprātīgu
peļņu. Trešo valsti ar atbilstīgu tirgus ekonomiku
izvēlas pieņemamā veidā, pievēršot īpašu
uzmanību jebkādai ticamai informācijai, kas ir pieejama
izvēles izdarīšanas laikā. Ņem vērā laika
ierobežojumus. Pēc izmeklēšanas uzsākšanas
ieinteresētās puses tiek informētas par izvēlēto trešo
valsti ar tirgus ekonomiku un tām tiek atvēlētas 10 dienas
viedokļu sniegšanai. B. Eksporta cena 9. Eksporta cena ir tā cena, kas ir
faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo kuģi. 10. Gadījumos, kad eksporta cenas nav vai
izrādās, ka tā nav ticama, jo kuģu būvētājs un
pircējs vai trešā persona ir savstarpēji saistīti vai ir
vienojušies par kompensāciju mehānismu, eksporta cenu var noteikt,
ņemot vērā cenu, par kādu kuģis pirmo reizi ir
pārdots tālāk neatkarīgam pircējam, vai, ja kuģis
nav pārdots tālāk neatkarīgam pircējam vai nav
pārdots tālāk tādā stāvoklī, kādā
tas tika sākotnēji pārdots, izmanto kādu citu
pieņemamu pamatu. Lai noteiktu drošu eksporta cenu, šādos
gadījumos tiek koriģētas visas izmaksas, ieskaitot
maksājumus un nodokļus, kas rodas laikā starp sākotnējo
pārdošanu un tālāku pārdošanu, kā arī
uzkrāto peļņu. Koriģējamās izmaksas ietver
visas izmaksas, kuras parasti uzņemas pircējs, bet maksā jebkura
no pusēm Ö Savienībā Õ vai ārpus
tās, kas ir saistīta ar kuģu būvētāju vai pircēju
vai ir vienojusies ar to par kompensācijas mehānismu, ietverot
parastas pārvadāšanas, apdrošināšanas, kraušanas, iekraušanas un
papildu izmaksas, muitas nodokļus un citus nodokļus, kas
jāmaksā ievešanas valstī sakarā ar kuģa pirkšanu,
kā arī saprātīgu uzrēķinu attiecībā uz
pārdošanu, vispārējām un administratīvām
izmaksām un peļņu. C. Salīdzināšana 11. Eksporta cenu un parasto vērtību
salīdzina taisnīgi. Šo salīdzinājumu veic tādā
pašā tirdzniecības līmenī un attiecībā uz
pārdošanu, kas notikusi cik iespējams vienā laikā, kas
parasti nozīmē pārdošanu trīs mēnešu laikā pirms
vai pēc izmeklējamās pārdošanas, vai, ja šāda
pārdošana nav notikusi, jebkurā saprātīgā laika
periodā. Katrā gadījumā pienācīgi ņem
vērā atšķirības, kas skar cenu
salīdzināmību, ietverot atšķirības pārdošanas
noteikumos, līgumsodus, nodokļus, tirdzniecības līmeni,
daudzumu, fiziskās iezīmes un citas atšķirības, kas
arī var ietekmēt cenu salīdzināmību. Ja 10. punktā
minētajos gadījumos ir skarta cenu salīdzināmība,
parasto vērtību nosaka tirdzniecības līmenī, kas ir
līdzvērtīgs aprēķinātās eksporta cenas
tirdzniecības līmenim vai pienācīgi ņem vērā
elementus, ko šis punkts ļauj ņemt vērā. Izdarot
korekcijas, izvairās no jebkādas pārklāšanās, jo
īpaši attiecībā uz atlaidēm un līgumsodiem. Ja
nepieciešams konvertēt valūtas, lai varētu salīdzināt
cenas, šādu konvertēšanu veic, izmantojot pārdošanas datuma
valūtas kursu, izņemot gadījumus, kad ārvalstu valūtas
pārdošana gaidāmajos tirgos ir tieši saistīta ar attiecīgo
eksporta noietu, tad izmanto nākotnes darījuma valūtas kursu.
Šī noteikuma mērķiem pārdošanas datums ir tas datums,
kurā tiek noteikti pārdošanas materiālie aspekti, parasti –
līguma slēgšanas datums. Tomēr, ja pārdošanas
materiālos aspektus citā datumā ievērojami maina, izmanto
valūtas kursu šajā maiņas datumā. Tādā
gadījumā veic atbilstīgas korekcijas, lai ņemtu
vērā tādu ietekmi uz starpību starp parasto cenu un
zaudējumus radošu cenu, kura ir radusies tikai sakarā ar valūtas
kursa svārstībām laikā starp sākotnējo
pārdošanas datumu un šīs maiņas datumu. D. Starpība starp parasto cenu un
zaudējumus radošu cenu 12. Ņemot vērā attiecīgos
taisnīgas salīdzināšanas noteikumus, to, ka pastāv
starpība starp parasto cenu un zaudējumus radošu cenu, parasti
nosaka, ņemot vērā vidējo svērto parasto
vērtību un visu pārdošanas darījumu vidējo svērto
cenu salīdzinājumu vai arī atsevišķu parasto
vērtību un atsevišķu eksporta cenu salīdzinājumu
atsevišķos darījumos. Taču parasto vērtību, kas
noteikta, ņemot vērā vidējo svērto lielumu, var
salīdzināt ar visu atsevišķo pārdošanas darījumu
cenām tad, ja ir eksporta cenas, kas ievērojami atšķiras
atkarībā no pircējiem, reģioniem vai laika periodiem, un ja
šā punkta pirmajā teikumā norādītās metodes
pilnībā neatspoguļo zaudējumus radošu cenu noteikšanas
apmērus. 13. Starpība starp parasto cenu un
zaudējumus radošu cenu ir summa, par kādu parastā
vērtība pārsniedz eksporta cenu. Ja minētā
starpība ir mainīga, var noteikt vidējo svērto
starpību. 3. pants Zaudējumu noteikšana 1. Ja nav norādīts citādi, šajā
regulā “zaudējumi” nozīmē būtiskus zaudējumus Ö Savienības Õ ražošanas nozarei,
būtisku zaudējumu draudus Ö Savienības Õ ražošanas nozarei
vai šādas ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu,
un šo jēdzienu interpretē saskaņā ar šā panta
noteikumiem. 2. Zaudējumu noteikšanā ņem
vērā tiešus pierādījumus un objektīvi pārbauda: a) pārdošanas par zemāku
vērtību ietekmi uz līdzīgu kuģu cenām Ö Savienības Õ tirgū; un b) šādas pārdošanas
turpmāko ietekmi uz Ö Savienības Õ ražošanas nozari. 3. Attiecībā uz to, kā
pārdošana par zemāku cenu ietekmē cenas, ņem vērā
to, vai sakarā ar pārdošanu par zemāku cenu nekā
parastā vērtība, tas ir noticis par ievērojami zemāku
cenu, salīdzinājumā ar līdzīgu Ö Savienības Õ ražošanas nozares
kuģu cenu, kā arī to, vai šādas pārdošanas
dēļ kā citādi ievērojami samazinās cenas, vai
arī tiek ievērojami kavēts cenu pieaugums, kas citādi
būtu noticis. Neviens no šiem faktoriem atsevišķi vai kopumā nav
pamats izšķirīgām vadlīnijām. 4. Ja vienlaicīgi zaudējumus radošu
cenu noteikšanas izmeklēšanai tiek pakļauta kuģu pārdošana
no vairākām valstīm, šādas pārdošanas ietekmi
izvērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka: a) starpība starp parasto cenu un
zaudējumus radošu cenu, kas noteikta saistībā ar iepirkumiem no
katras valsts, pārsniedz 7. panta 3. punktā noteikto
minimālo apjomu; un b) pārdošanas ietekmes
novērtējums kopumā ir lietderīgs, ievērojot to
kuģu būvētāju, kuri neatrodas Ö Savienībā Õ, kuģu
savstarpējo konkurenci un šo kuģu un līdzīgu Ö Savienības Õ kuģu
konkurenci. 5. Izvērtējot pārdošanas par
zemāku cenu nekā parastā vērtība ietekmi uz
attiecīgo Ö Savienības Õ ražošanas nozari,
ietver visu to attiecīgo ekonomisko faktoru un rādītāju
novērtējumu, kam ir ietekme uz ražošanas nozares stāvokli,
ieskaitot faktu, ka ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšēja
dempinga, zaudējumus radošu cenu noteikšanas vai subsidēšanas
sekām, pašreizējās starpības starp parasto cenu un
zaudējumus radošu cenu lielumu, faktisko un iespējamo
samazinājumu pārdošanā, peļņā, ražošanā,
tirgus daļā, produktivitātē, ieguldījumu atgūšanā,
jaudas izmantošanā, faktorus, kas ietekmē Ö Savienības Õ cenas, faktisko un
iespējamo negatīvo ietekmi uz naudas plūsmu, uzkrājumiem,
nodarbinātību, algām, pieaugumu, spēju mobilizēt
kapitālu vai investīcijas. Šis saraksts nav pilnīgs, un arī
neviens no šiem faktoriem atsevišķi vai vairāki kopā nevar
būt par pamatu izšķirīgām vadlīnijām. 6. Ar visiem attiecīgajiem
pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar 2. punktu, ir
jāpierāda, ka pārdošana par zemāku vērtību
nekā parastā vērtība rada vai ir radījusi
zaudējumu šīs regulas nozīmē. Īpaši ir
jāpierāda, ka cenu līmeņi, kas noteikti saskaņā
ar 3. punktu, rada ietekmi uz Ö Savienības Õ ražošanas nozari,
kā paredzēts 5. punktā, un ka šī ietekme ir tik liela, ka
to var klasificēt kā būtisku. 7. Pēta arī zināmus faktorus,
kas nav pārdošana par zemāku cenu kā parastā
vērtība, bet kas tāpat rada zaudējumu Ö Savienības Õ ražošanas nozarei,
lai nodrošinātu to, ka zaudējumu, ko rada šādi citi faktori,
nepiedēvē pārdošanai par zemāku cenu kā parastā
vērtība saskaņā ar 6. punktu. Faktori, kurus šajā
sakarā var ņemt vērā, ietver apjomu un cenas pārdošanai,
ko veic kuģu būvētāji no citām valstīm,
izņemot eksportējošo valsti, un kas nav veikta par zemāku cenu
kā parastā vērtība, kā arī pieprasījuma
samazināšanos vai izmaiņas patēriņa modelī,
tirdzniecības ierobežojumus no trešo valstu ražotājiem un Ö Savienības Õ ražotājiem un
konkurenci starp tiem, tehnoloģijas attīstību, kā arī Ö Savienības Õ ražošanas nozares
eksporta apjomu un produktivitāti. 8. Pārdošanas par zemāku cenu
nekā parastā vērtība ietekmi novērtē
saistībā ar līdzīgu kuģu ražošanu Ö Savienības Õ ražošanas
nozarē, kad pieejamie dati ļauj atsevišķi noteikt šādu
ražošanu, ņemot vērā tādus kritērijus kā
ražošanas process, ražotāju pārdošanas apjoms un peļņa. Ja
šāda atsevišķa noteikšana nav iespējama, pārdošanas par
zemāku cenu nekā parastā vērtība ietekmi
novērtē, pārbaudot kuģu visšaurāko grupu vai
klāstu, kas ietver līdzīgu kuģi un par ko
vajadzīgā informācija ir pieejama. 9. Būtisku zaudējumu draudus nosaka,
ņemot vērā faktus, nevis tikai apgalvojumus,
pieņēmumus vai maznozīmīgu iespēju. Izmaiņām
apstākļos, kas varētu radīt situāciju, kurā
pārdošana par zemāku cenu nekā parastā vērtība
rada zaudējumus, ir jābūt skaidri paredzamām un
nenovēršamām. Nosakot būtisku zaudējumu draudu
pastāvēšanu, ņem vērā, šādus faktorus: a) pietiekami liela kuģu būvētāja
spēja pārdot savu produkciju vai nenovēršams un ievērojams
šādas spējas pieaugums, kas norāda uz ievērojamu
pārdošanas par zemāku cenu nekā parastā vērtība
palielināšanās iespēju, ņemot vērā citu eksporta
tirgu pieejamību papildu eksporta uzņemšanai; b) vai kuģus eksportē par
cenām, kas ievērojami samazina cenas vai kavē cenu pieaugumu,
kas pretējā gadījumā būtu noticis, un, iespējams,
palielina pieprasījumu pēc turpmākiem iepirkumiem no citām
valstīm. Neviens no iepriekš minētajiem faktoriem
viens pats nav pamats izšķirīgajām vadlīnijām, bet
aplūkoto faktoru kopumam ir jānodrošina slēdziens, ka draud
turpmāka pārdošana par zemākām cenām nekā
parastā vērtība un ka tiks radīti būtiski
zaudējumi, ja netiks veikti aizsargpasākumi. 4. pants Ö Savienības Õ ražošanas nozares
definīcija 1. Šajā regulā “Ö Savienības Õ ražošanas nozare” ir
jēdziens, kas attiecas uz tiem Ö Savienības Õ ražotājiem
kopumā, kuri ar to pašreizējām iekārtām spēj
ražot līdzīgus kuģus vai kuru iekārtas var savlaicīgi
pielāgot tā, lai tie varētu ražot līdzīgus kuģus,
kā arī uz tiem Ö Savienības Õ ražotājiem,
kuru kopējā spēja ražot līdzīgus kuģus
sastāda lielu daļu no Ö Savienības Õ kopējās
spējas ražot līdzīgus kuģus, kā definēts
5. panta 6. punktā. Tomēr, ja ražotāji ir
saistīti ar kuģu būvētājiem, eksportētājiem
vai pircējiem vai ja tie paši ir, iespējams, par zaudējumus
radošu cenu pārdotā kuģa pircēji, tad jēdzienu “Ö Savienības Õ ražošanas nozare”
var interpretēt kā attiecināmu uz pārējiem
ražotājiem. 2.
Ražotājus 1. punkta nolūkā uzskata par saistītiem ar
kuģu būvētāju, eksportētājiem vai pircējiem
tikai tad, ja: a) kāds no tiem tieši vai netieši
kontrolē otru; vai b) tos abus tieši vai netieši
kontrolē trešā persona; vai c) tie kopā tieši vai netieši
kontrolē trešo personu, ar noteikumu, ka ir pamats uzskatīt vai
domāt, ka šādas attiecības liek attiecīgajam ražotājam
rīkoties atšķirīgi no citiem, nesaistītiem ražotājiem.
Šā punkta nolūkā uzskata, ka
viena persona kontrolē otru tad, ja pirmā juridiski vai faktiski
spēj uzspiest pēdējai ierobežojumus vai dot norādes. 3. Šim pantam piemēro 3. panta 8. punkta
noteikumus. 5. pants Lietas izskatīšanas
uzsākšana 1. Izņemot gadījumus, kas
paredzēti 8. punktā, izmeklēšanu, lai noteiktu, ka,
iespējams, pastāv pārdošana par zemāku cenu nekā
parastā vērtība, tās pakāpi un sekas uzsāk pēc
rakstiskas sūdzības saņemšanas no fiziskas vai juridiskas
personas vai no apvienības, kas nav juridiska persona, bet kas
rīkojas Ö Savienības Õ ražošanas nozares
vārdā. Sūdzību var iesniegt Komisijai vai
kādai dalībvalstij, kas to pārsūta Komisijai. Komisija tai
iesniegto sūdzību kopijas nosūta dalībvalstīm.
Sūdzību uzskata par iesniegtu pirmajā darba dienā pēc
tās piegādes Komisijai ar ierakstītu sūtījumu vai
pēc tam, kad Komisija ir izsniegusi rakstisku apliecinājumu par
saņemšanu. Ja nav nekādas sūdzības, tomēr
dalībvalsts rīcībā ir pietiekami pierādījumi par
pārdošanu par zemāku cenu nekā parastā vērtība un
par zaudējumu, kas rodas no tās Ö Savienības Õ ražošanas nozarei,
šī dalībvalsts tūlīt dara šos pierādījumus
zināmus Komisijai. 2. Sūdzību atbilstīgi 1.
punktam iesniedz ne vēlāk kā: a) sešus mēnešus pēc
brīža, kad sūdzības iesniedzējs ir uzzinājis par
kuģa pārdošanu vai kad tam būtu par to bijis jāzina, ja: i) sūdzības iesniedzējs ir
bijis uzaicināts piedalīties atklātā konkursā par
attiecīgo līgumu vai citādi; ii) sūdzības iesniedzējs
faktiski šādā konkursā ir piedalījies; un iii) sūdzības iesniedzēja
piedāvājums konkursā pēc būtības ir atbildis
konkursa specifikācijām; b) deviņus mēnešus pēc
brīža, kad sūdzības iesniedzējs ir uzzinājis par
kuģa pārdošanu vai kad tam būtu bijis jāzina par to, ja
konkurss nav ticis izsludināts, ar noteikumu, ka Komisijai vai kādai
dalībvalstij ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā
brīža ir iesniegts paziņojums par nodomu iesniegt sūdzību,
ietverot informāciju, kas sūdzības iesniedzējam ir
iespējami pieejama, lai identificētu attiecīgo darījumu. Sūdzību nekādā
gadījumā nevar iesniegt vēlāk kā sešus mēnešus
pēc kuģa piegādes datuma. Var uzskatīt, ka sūdzības
iesniedzējs ir zinājis par kuģa pārdošanu, kā arī
ļoti vispārēju informāciju par kuģi, pēc
brīža, kad informācija par līguma noslēgšanu ir
publicēta starptautiskajā tirdzniecības presē. Šā panta nolūkā atklāts
konkurss ir tāds konkurss, kurā potenciālais pircējs
uzaicina piedalīties vismaz visus tam zināmos kuģu
būvētājus, kas spēj uzbūvēt attiecīgo
kuģi. 3. Sūdzībā saskaņā ar
1. punktu ietver pierādījumus: a) par zaudējumus radošu cenu
noteikšanu; b) par zaudējumiem; c) par cēloņsakarību
starp pārdošanu par zaudējumus radošu cenu un šķietamajiem zaudējumiem
un d) i) ka
gadījumā, ja kuģi pārdod atklātā konkursā,
sūdzības iesniedzējs ir bijis uzaicināts piedalīties
konkursā par attiecīgo līgumu, faktiski ir piedalījies
konkursā, un tā piedāvājums pēc būtības ir
atbildis konkursa specifikācijām (proti, iesniegšanas datumam un
tehniskajām prasībām); vai ii) ka gadījumā, ja kuģi
pārdod citādā konkursā un sūdzības
iesniedzējs ir bijis uzaicināts piedalīties konkursā par
attiecīgo līgumu, tas faktiski ir piedalījies konkursā un
tā piedāvājums pēc būtības ir atbildis konkursa
specifikācijām; vai iii) ka gadījumā, ja ir bijis tikai
atklāts konkurss, sūdzības iesniedzējs ir bijis
spējīgs uzbūvēt attiecīgo kuģi un, ja
sūdzības iesniedzējs ir zinājis par potenciālo pirkumu
vai tam par to būtu vajadzējis zināt, tas ir pielicis
ievērojamas pūles, lai noslēgtu darījumu ar pircēju,
kas ir saskaņā ar attiecīgā konkursa
specifikācijām. Uzskata, ka sūdzības iesniedzējs ir
zinājis par potenciālo pirkumu, ja atklājas, ka
lielākā daļa no attiecīgās ražošanas nozares ir pielikusi
pūles, lai ar šo pircēju noslēgtu līgumu par
attiecīgā kuģa pārdošanu, vai ja atklājas, ka
vispārēja informācija par potenciālo pirkumu ir bijusi
pieejama no brokeriem, finansētājiem, klasifikācijas
apvienībām, tirdzniecības asociācijām vai citām
vienībām, kas parasti ir iesaistītas kuģu
būvniecības darījumos un ar ko sūdzības
iesniedzējam ir regulāri kontakti var darījumi. 4. Sūdzība ietver šādu
informāciju, ciktāl tā ir pieejama sūdzības
iesniedzējam: a) sūdzības iesniedzēja
identitāte un apraksts par līdzīgu kuģu ražošanas apjomu un
vērtību Ö Savienībā Õ no
sūdzības iesniedzēja. Ja rakstisku sūdzību iesniedz Ö Savienības Õ ražošanas nozares
vārdā, tajā precizē ražošanas nozari, kuras vārdā
sūdzība tiek iesniegta, ar sarakstu, kurā ietver visus
zināmos Ö Savienības Õ kuģu
būvētājus, kas spēj uzbūvēt līdzīgu
kuģi, un – iespēju robežās – ar šo kuģu
būvētāju Ö Savienībā Õ būvēto
līdzīgo kuģu apjoma un vērtības aprakstu; b) kuģa, ko pārdod par
zaudējumus radošu cenu, pilnīgs apraksts, izcelsmes vai eksporta
valsts vai valstu nosaukumi, dati par katru zināmo eksportētāju
vai kuģu būvētāju ārzemēs un dati par attiecīgā
kuģa pircēju; c) cenas, par kādām
šādus kuģus pārdod eksporta vai izcelsmes valsts tirgos vai
valstu iekšējā tirgū (vai, ja vajadzīgs, cenas, par
kādām eksporta vai izcelsmes valsts vai valstis šādus kuģus
pārdod trešai valstij vai valstīm, vai par preces
aprēķināto vērtību), kā arī eksporta cenas
vai, ja vajadzīgs, cenas, par kādām šādus kuģus pirmo
reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam; d) informācija par tādas
pārdošanas ietekmi, kas notiek par cenām, kas rada zaudējumus,
uz līdzīgu kuģu cenām Ö Savienībā Õ un ar to
saistīto ietekmi uz pārdošanu Ö Savienības Õ ražošanas
nozarē, kā to parāda būtiski faktori un
rādītāji, kas ietekmē Ö Savienības Õ ražošanas nozares
stāvokli, piemēram, tie, kas minēti 3. panta 3. un 5.
punktā. 5. Ciktāl iespējams, Komisija
pārbauda sūdzībā ietverto pierādījumu
precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pietiek
pierādījumu izmeklēšanas uzsākšanai. 6. Izmeklēšanu atbilstīgi 1. punktam
neuzsāk, ja vien, ņemot vērā to, kādā
mērā Ö Savienības Õ kuģu
būvētāji, kuri spēj būvēt līdzīgus
kuģus, atbalsta sūdzību vai iebilst pret to, nav noteikts, ka
sūdzību iesniegusi Ö Savienības Õ ražošanas nozare vai
sūdzība ir iesniegta tās vārdā. Uzskata, ka
sūdzību ir iesniegusi Ö Savienības Õ ražošanas nozare vai
sūdzība ir iesniegta tās vārdā, ja to atbalsta tie Ö Savienības Õ kuģu
būvētāji, kuru kopējā spēja uzbūvēt
līdzīgu kuģi veido vairāk nekā 50 % no šīs Ö Savienības Õ ražošanas nozares
daļas, kas vai nu atbalsta sūdzību, vai iebilst pret to.
Izmeklēšanu tomēr nevar uzsākt, ja tie Ö Savienības Õ kuģu
būvētāji, kuri skaidri ir pauduši savu atbalstu
sūdzībai, kopumā pārstāv mazāk nekā 25 %
no to Ö Savienības Õ kuģu
būvētāju jaudas, kas spēj uzbūvēt
līdzīgus kuģus. 7. Ja vien nav pieņemts lēmums
uzsākt izmeklēšanu, varas iestādes izvairās
sūdzību darīt zināmu atklātībai, cenšoties
panākt izmeklēšanas uzsākšanu. Tomēr pirms
izmeklēšanas uzsākšanas par to paziņo attiecīgās
eksportējošās valsts valdībai. 8. Ja sakarā ar īpašiem
apstākļiem Ö Komisija nolemj Õ uzsākt
izmeklēšanu, kaut arī šim nolūkam nav saņemta ne
sūdzība no Ö Savienības Õ ražošanas nozares,
ne arī sūdzība tās vārdā, izmeklēšanu
uzsāk un to attaisno, pamatojot ar pietiekamiem pierādījumiem
par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, zaudējumiem un
cēloņsakarību, kā arī ar to, ka potenciāli
zaudējumus cietušās Ö Savienības Õ ražošanas nozares loceklis atbilst
šā panta 3. punkta d) apakšpunktā
noteiktajiem kritērijiem. Ja vajadzīgs, izmeklēšanu var
uzsākt arī pēc kādas Līgumslēdzējas puses
iestāžu iesniegtas rakstiskas sūdzības. Kopā ar šādu
sūdzību jāiesniedz pietiekami pierādījumi, ka
kuģim ir vai ir bijusi noteikta zaudējumus radoša cena un ka
pārdošana Ö Savienības Õ pircējam par cenu,
kas ir zemāka par parasto vērtību, nodara vai ir nodarījusi
zaudējumus attiecīgās Līgumslēdzējas puses
iekšzemes ražošanas nozarei. 9. Lēmumā par to, vai uzsākt
vai neuzsākt izmeklēšanu, vienlaikus apsver pierādījumus
gan par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, gan par zaudējumiem.
Sūdzību noraida, ja pierādījumi vai nu par zaudējumus
radošu cenu noteikšanu, vai par zaudējumiem nav pietiekami, lai attaisnotu
lietas izskatīšanu. 10. Sūdzību var atsaukt pirms
izmeklēšanas sākuma, un tādā gadījumā uzskata, ka
tā nekad nav tikusi iesniegta. ê 37/2014 1.
pants un pielikuma 5. punkta 1. apakšpunkts (pielāgots) 11. Ja ir skaidrs, ka pastāv pietiekami
pierādījumi, lai pamatotu procedūras sākšanu, Ö Komisija Õ to sāk 45 dienu
laikā pēc sūdzības iesniegšanas dienas vai, ja
procedūru sāk, ievērojot 8. punktu, ne vēlāk
kā sešus mēnešus pēc fakta, kas kļuvis zināms vai kam
būtu vajadzējis kļūt zināmam par kuģa
pārdošanu, un publicē paziņojumu Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. Ja iesniegtie pierādījumi
nav pietiekami, tad 45 dienu laikā pēc sūdzības
iesniegšanas dienas Komisijai par to informē sūdzības
iesniedzēju. Tiklīdz Komisija ir noteikusi, ka šāda
procedūra ir jāsāk, tā dalībvalstīm sniedz
informāciju. ê 385/96
(pielāgots) 12. Paziņojumā par lietas
izskatīšanas uzsākšanu norāda izmeklēšanas uzsākšanu,
kuģu būvētāja un pircēja(-u) nosaukumu un valsti,
attiecīgā kuģa aprakstu, saņemtās informācijas
kopsavilkumu, kā arī paredz, ka visa būtiskā
informācija ir jāpaziņo Komisijai. Tajā nosaka
laiku, kad ieinteresētās puses rakstiski var darīt zināmus
savus viedokļus un sniegt informāciju, ja šie
viedokļi un informācija izmeklēšanā jāņem
vērā. Tajā tāpat nosaka laiku, kad ieinteresētās puses var pieteikties, lai tās
uzklausītu Komisija saskaņā ar 6. panta 5. punktu. 13. Komisija paziņo tai zināmajam
iesaistītajam šādu kuģu eksportētājam, kuģa
pircējam(‑iem) un kuģu būvētāju,
eksportētāju vai pircēju pārstāvības
apvienībām, kā arī tās valsts, kuras kuģi
pakļauj izmeklēšanai, un sūdzības iesniedzēju
pārstāvjiem par lietas izskatīšanas uzsākšanu un,
pienācīgi ņemot vērā konfidenciālas
informācijas aizsardzības prasību, iesniedz rakstiskās
sūdzības, kas saņemta atbilstīgi 1. punktam, pilnu
tekstu eksportētājam un eksportētājvalsts
iestādēm, kā arī pēc lūguma izsniedz to
pārējām iesaistītajām pusēm. 6. pants Izmeklēšana 1. Pēc lietas izskatīšanas
uzsākšanas Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm un, ja
vajadzīgs, ar trešo valstu iestādēm, sāk izmeklēšanu Ö Savienības Õ līmenī.
Šāda izmeklēšana ietver gan zaudējumus radošu cenu noteikšanas
izmeklēšanu, gan zaudējumu izmeklēšanu, un abas
izmeklēšanas veic vienlaicīgi. 2. Pusēm, kurām nosūta
izmeklēšanas aptaujas lapas par zaudējumus radošu cenu noteikšanu,
atvēl vismaz 30 dienas atbilžu sagatavošanai. Eksportētājiem
atvēlēto termiņu nosaka, sākot no aptaujas lapas
saņemšanas datuma, un uzskata, ka eksportētājs aptaujas lapu ir
saņēmis vienu nedēļu pēc tās
nosūtīšanas eksportētājam vai nodošanas attiecīgajam
eksportētājvalsts diplomātiskajam pārstāvim. Var
piešķirt pagarinājumu līdz 30 dienām, pienācīgi
ņemot vērā izmeklēšanas termiņus, ar noteikumu, ka
attiecīgā puse, norādot uz īpašiem apstākļiem,
pienācīgi pamato šādu pagarinājumu. 3. Ja vajadzīgs, Komisija var lūgt
trešo valstu, kā arī dalībvalstu iestādes sniegt
informāciju, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos
pasākumus, lai šādus lūgumus izpildītu. Tās nosūta Komisijai prasīto
informāciju kopā ar visu veikto pārbaužu, kontroļu vai
izmeklēšanas rezultātiem. Ja šī informācija var interesēt
visus vai arī ja tās nosūtīšanu pieprasa kāda
dalībvalsts, tad Komisija to nosūta dalībvalstīm ar
noteikumu, ka tā nav konfidenciāla. Ja informācija ir
konfidenciāla, tad nosūta nekonfidenciālu kopsavilkumu. 4. Ja vajadzīgs, Komisija var lūgt
trešo valstu, kā arī dalībvalstu iestādēm veikt visas
vajadzīgās pārbaudes un kontroles, jo īpaši
attiecībā uz Ö Savienības Õ kuģu
būvētājiem, kā arī veikt izmeklēšanu trešās
valstīs ar noteikumu, ka attiecīgie uzņēmumi ir devuši savu
piekrišanu un ka attiecīgās valsts valdība ir par to
oficiāli brīdināta un pret to neiebilst. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos
pasākumus, lai izpildītu šādus Komisijas lūgumus. Komisijas amatpersonas tiek pilnvarotas
palīdzēt dalībvalstu amatpersonām veikt to pienākumus,
ja Komisija vai kāda dalībvalsts to lūdz. Tāpat pēc
vienošanās starp Komisiju un trešo valstu iestādēm Ö Komisijas Õ amatpersonas var
palīdzēt trešo valstu iestāžu amatpersonām veikt to
pienākumus. 5. Ieinteresētās puses, kas ir
informējušas par sevi saskaņā ar 5. panta 12. punktu, uzklausa,
ja tās Eiropas Ö Savienības Õ Oficiālajā
Vēstnesī publicētajā paziņojumā
norādītajā termiņā ir iesniegušas rakstisku
lūgumu tikt uzklausītām, parādot, ka tās ir
ieinteresētās puses, kuras, iespējams, ietekmēs lietas
izskatīšanas rezultāti un kurām ir konkrēti iemesli,
kādēļ tās būtu jāuzklausa. 6. Pēc to lūguma, kuģu
būvētājam, pircējam(-iem), eksportētājvalsts
valdības pārstāvjiem, sūdzības iesniedzējiem un
citām ieinteresētajām pusēm, kas ir informējušas par
sevi saskaņā ar 5. panta 12. punktu, ir jādod iespēja uzklausīt
puses ar pretējām interesēm, lai būtu
pārstāvēti pretēji viedokļi un piedāvāti atspēkojoši
argumenti. Piedāvājot šādu iespēju,
jāņem vērā vajadzība saglabāt
konfidencialitāti, kā arī pušu vajadzības. Nevienai pusei nav obligāti
jāpiedalās sanāksmē, un nepiedalīšanās neiespaido
šīs puses lietu. Saskaņā ar šo punktu sniegto mutisko
informāciju ņem vērā tikai tādā mērā,
kādā to pēc tam apstiprina rakstveidā. 7. Atbildot uz rakstisku lūgumu,
prasītāji, kuģu būvētājs, pircējs(-i) un
citas ieinteresētās puses, kas ir informējušas par sevi
saskaņā ar 5. panta 12. punktu, kā arī eksportētājvalsts
pārstāvji pēc rakstiska lūguma var pārbaudīt visu
to informāciju, kuru kāda puse ir darījusi zināmu
izmeklēšanai un kas neietilpst Ö Savienības Õ vai tās
dalībvalstu iestāžu sagatavotos iekšējos dokumentos, bet kas ir
būtiska to lietai, nav konfidenciāla 13. panta nozīmē un ko
izmanto izmeklēšanā. Puses var sagatavot atbildes uz šo
informāciju, un to komentārus ņem vērā, ja tie ir
pietiekami pamatoti. 8. Izņemot 12. pantā paredzētos
apstākļus, ciktāl iespējams, pārbauda ieinteresēto
pušu sniegtās informācijas precizitāti. 9. Attiecībā uz lietu
izskatīšanu, kas saistās ar cenu salīdzināšanu, ja ir
piegādāts līdzīgs kuģis, izmeklēšanu pabeidz ne
vēlāk kā viena gada laikā pēc tās uzsākšanas. Attiecībā uz lietu izskatīšanu,
kur līdzīgs kuģis atrodas būvēšanas procesā,
izmeklēšanu pabeidz ne vēlāk kā viena gada laikā
pēc šā līdzīgā kuģa piegādes brīža. Izmeklēšanu, kas saistās ar
aprēķināto vērtību, pabeidz viena gada laikā
pēc tās uzsākšanas vai pēc kuģa piegādes
brīža atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir
vēlāks. Šos termiņus atliek atbilstīgi 16.
panta 2. punkta piemērošanai. 7. pants Izbeigšana bez pasākumu veikšanas
un bez maksājumu piespriešanas vai iekasēšanas par zaudējumus
radošu cenu noteikšanu 1. Ja sūdzību atsauc, lietas
izskatīšanu var izbeigt. ê 37/2014 1.
pants un pielikuma 5. punkta 2. apakšpunkts 2. Ja pasākumi nav nepieciešami,
izmeklēšanu vai lietas izskatīšanu izbeidz. Komisija izbeidz
izmeklēšanu saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto
pārbaudes procedūru. ê 385/96 3. Lietas izskatīšanu nekavējoties
izbeidz, ja tiek noteikts, ka starpība starp parasto cenu un
zaudējumus radošu cenu ir mazāka nekā 2 %, kas ir izteikti
procentos no eksporta cenas. ê 37/2014 1.
pants un pielikuma 5. punkta 2. apakšpunkts (pielāgots) 4. Ja galīgi konstatētie fakti
liecina, ka pastāv zaudējumuradoša cena un tās radīts
kaitējums, Komisija, Ö rīkojoties
saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto pārbaudes
procedūru, Õ uzliek kuģu
būvētājam maksājumu par zaudējumu radošu cenu
noteikšanu. Maksājumu par zaudējumu radošu cenu apjoms ir
vienāds ar noteikto starpību starp parasto cenu un zaudējumu
radošu cenu. Komisija pēc tam, kad tā ir informējusi
dalībvalstis, veic visus vajadzīgos pasākumus sava lēmuma
īstenošanai, jo īpaši maksājuma par zaudējumu radošu cenu
iekasēšanai. ê 385/96
(pielāgots) 5. Kuģu būvētājs
maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu samaksā 180
dienu laikā pēc brīža, kad tam paziņo par maksājuma
piespriešanu, un uzskata, ka šis paziņojums ir saņemts vienu
nedēļu pēc tam, kad tas ir nosūtīts kuģu
būvētājam. Komisija var atvēlēt kuģu
būvētājam saprātīgu maksājuma termiņa
pagarinājumu, ja kuģu būvētājs pierāda, ka
maksāšana 180 dienu laikā padarītu to
maksātnespējīgu vai būtu pretrunā ar tiesu
iestāžu pārraudzītu reorganizāciju, un šādā
gadījumā iekasē procentus par nenomaksāto daudzumu;
procentu likme ir vienāda ar ienākumiem sekundārajā
tirgū par vidēja termiņa Ö euro Õ obligācijām
Luksemburgas biržā, pieskaitot 50 pamatpunktus. 8. pants Alternatīvi līdzekļi ê 37/2014 1.
pants un pielikuma 5. punkta 3. apakšpunkts Izmeklēšanu var izbeigt, nenosakot
zaudējumus radošu cenu, ja kuģu būvētājs galīgi
un bez nosacījumiem anulē kuģa pārdošanu par
zaudējumus radošu cenu vai izpilda līdzvērtīgu
pasākumu, kam ir piekritusi Komisija. ê 385/96 Pārdošanu var uzskatīt par atceltu
tikai tad, ja starp pusēm, kas ir iesaistītas attiecīgajā
pārdošanā, ir pārtrauktas visas līgumsaistības, ir
atlīdzinātas visas iemaksas, kas izdarītas saistībā ar
šo pārdošanu, un visas tiesības uz attiecīgo kuģi vai
tā daļām ir nodotas atpakaļ kuģu
būvētājam. 9. pants Pretpasākumi
– piekraušanas un izkraušanas tiesību atteikšana ê 37/2014 1.
pants un pielikuma 5. punkta 4. apakšpunkts 1. Ja attiecīgais kuģu
būvētājs neveic samaksu saskaņā ar 7. pantā
noteikto maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu, Komisija
attiecībā uz šā kuģu būvētāja būvētiem
kuģiem ievieš pretpasākumus iekraušanas un izkraušanas tiesību
atteikšanas veidā. Ja rodas pirmajā daļā
minētais pamatojums pretpasākumiem, Komisija par to informē
dalībvalstis. ê 385/96
(pielāgots) 2. Lēmums par pretpasākumu ieviešanu
stājas spēkā pēc 30 dienām pēc tā
publicēšanas Eiropas Ö Savienības Õ Oficiālajā
Vēstnesī, un to atceļ tad, kad attiecīgais kuģu
būvētājs ir pilnībā samaksājis maksājumu par
zaudējumus radošu cenu noteikšanu. Pretpasākumi aptver visus
kuģus, kas ir pasūtīti četru gadu laikā pēc
lēmuma spēkā stāšanās brīža. Katru kuģi
pakļauj pretpasākumiem četrus gadus pēc tā
piegādes brīža. Minētos laika periodus var samazināt tikai
pēc starptautiskas strīdu risināšanas procedūras
pabeigšanas un saskaņā ar tās iznākumu. Kuģus, uz kuriem attiecas piekraušanas un
izkraušanas tiesību atteikšana, norāda Komisijas pieņemtajā
lēmumā un publicē Eiropas Ö Savienības Õ Oficiālajā
Vēstnesī. 3. Dalībvalstu muitas iestādes nedod
atļauju piekraut un izkraut tos kuģus, uz kuriem attiecas
piekraušanas un izkraušanas tiesību atteikšana. ê 37/2014 1.
pants un pielikuma 5. punkta 5. apakšpunkts 10. pants Komiteju procedūra 1. Komisijai palīdz komiteja, kura
izveidota ar [Regulu (EK) Nr. 1225/2009]. Minētā komiteja ir
komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro
Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. ê 385/96
(pielāgots) 11. pants Pārbaudes apmeklējumi 1. Ja Komisija to uzskata par lietderīgu,
tā veic apmeklējumus, lai pārbaudītu
eksportētāju, kuģu būvētāju, tirgotāju,
aģentu, ražotāju, tirdzniecības apvienību un
organizāciju dokumentus, lai apstiprinātu informāciju, kas
saņemta par zaudējumus radošu cenu noteikšanu un zaudējumiem. Ja
netiek saņemta pienācīga un savlaicīga atbilde,
pārbaudes apmeklējums var nenotikt. 2. Komisija pēc vajadzības veic
izmeklēšanu trešās valstīs ar noteikumu, ka tā ir
saņēmusi attiecīgo uzņēmumu piekrišanu, ir
informējusi attiecīgās valsts valdības pārstāvjus
un valsts valdībai nav iebildumu pret šādu izmeklēšanu.
Tiklīdz ir saņemta attiecīgo uzņēmumu piekrišana,
Komisija dara zināmus eksportētājvalsts iestādēm to
uzņēmumu nosaukumus un adreses, kuri tiks apmeklēti, kā
arī norunāto apmeklējuma laiku. 3. Attiecīgos uzņēmumus
brīdina par tās informācijas būtību, kas tiks
pārbaudīta apmeklējumu laikā, kā arī par to,
kāda vēl informācija būs jāiesniedz šo apmeklējumu
laikā, lai gan tas neizslēdz iespēju pieprasīt
sīkākus datus par jau iegūto informāciju. 4. Izmeklēšanā, ko veic
atbilstīgi 1., 2. un 3. punktam, Komisijai palīdz to dalībvalstu
amatpersonas, kuras to lūdz. 12. pants Nesadarbošanās 1. Gadījumos, kad kāda
ieinteresētā puse atsaka piekļuvi vajadzīgajai
informācijai vai kā citādi to nesniedz šajā regulā
noteiktajā termiņā, vai arī ievērojami kavē
izmeklēšanu, pagaidu vai galīgo pozitīvo vai negatīvo
slēdzienu var sagatavot, ņemot vērā pieejamos faktus. Ja atklājas, ka kāda no
ieinteresētajām pusēm ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu
informāciju, šo informāciju neņem vērā un izmanto
pieejamos faktus. Ieinteresētās puses būtu
jābrīdina par nesadarbošanās sekām. 2. Ja atbildi nesniedz datorizētā
veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ar noteikumu, ka
ieinteresētā puse pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā
veidā sagādātu nesaprātīgu papildu
apgrūtinājumu vai nesaprātīgus papildu izdevumus. 3. Ja informācija, ko piegādā
ieinteresētā puse, nav visnotaļ ideāla, to tomēr
nevajadzētu ignorēt, ar noteikumu, ka trūkumi nav tādi, kas
radītu pārmērīgas grūtības, izstrādājot
pieņemami precīzu slēdzienu, ka informācija ir iesniegta
pienācīgi un laikus un ir pārbaudāma un ka puse ir
rīkojusies, cik vien labi iespējams. 4. Ja pierādījumus vai
informāciju nepieņem, iesniedzēju tūlīt informē
par iemesliem un dod tam iespēju sniegt turpmākus paskaidrojumus
noteiktajā termiņā. Ja paskaidrojumus uzskata par
neapmierinošiem, šādu pierādījumu vai informācijas
noraidīšanas iemeslus nodod atklātībai un norāda publicētajā
slēdzienā. 5. Ja konstatējumu, ieskaitot to, kas
attiecas uz parasto vērtību, pamatā ir 1. punkta noteikumi,
ieskaitot sūdzībā ietverto informāciju, tos, ja
iespējams un arī pienācīgi ņemot vērā
izmeklēšanas termiņa ierobežojumus, pārbauda, salīdzinot ar
citu pieejamo informāciju no neatkarīgiem avotiem, piemēram, ar
publicētajām cenu lapām, oficiālo pārdošanas un muitas
ieņēmumu statistiku vai informāciju, ko izmeklēšanas
laikā iegūst no pārējām ieinteresētajām
pusēm. 6. Ja kāda ieinteresētā puse
nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji, un līdz ar to netiek
atklāta būtiska informācija, rezultāts var būt šai
pusei mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu
sadarbojusies. 13. pants Konfidencialitāte 1. Ar informāciju, kas pēc sava
rakstura ir konfidenciāla (piemēram, tādēļ, ka
tās atklāšana sniegtu ievērojamas priekšrocības konkurentam
vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura to ir sniegusi vai no
kuras šāda informācija ir iegūta) vai kuru izmeklēšanai
pakļautās puses sniedz konfidenciāli, iestādes apietas kā
ar konfidenciālu, ja tam ir pamatots iemesls. 2. Ieinteresētajām pusēm, kas
iesniedz konfidenciālu informāciju, jāiesniedz
nekonfidenciāls tās kopsavilkums. Tādi kopsavilkumi ir
pietiekami precīzi, lai no tiem varētu pienācīgi saprast
konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību.
Izņēmuma gadījumos puses var norādīt, ka šādai
informācijai kopsavilkumu sastādīt nav iespējams.
Šādos izņēmuma gadījumos ir jāiesniedz
paziņojums, kurā ir izklāstīti iemesli, kāpēc tas
nav iespējams. 3. Ja uzskata, ka lūgums rīkoties ar
informāciju kā ar konfidenciālu nav pamatots, un ja informācijas
sniedzējs vai nu nevēlas atļaut piekļuvi informācijai,
vai atļaut tās nodošanu atklātībā
vispārīgā vai kopsavilkuma formā, šādu
informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem
nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza. Konfidencialitātes
lūgumus nenoraida patvaļīgi. 4. Šis pants neliedz Ö Savienības Õ iestādēm
atklāt vispārīgu informāciju un jo īpaši iemeslus, kas
pamato lēmumus, kuri ir pieņemti atbilstīgi šai regulai, ne
arī atklāt pierādījumus, ko Ö Savienības Õ institūcijas
izmanto, ciktāl tas vajadzīgs, lai izskaidrotu šos iemeslus
tiesā. Veicot šādu atklāšanu, jāņem vērā
ieinteresēto pušu likumīgās intereses attiecībā uz to
komercnoslēpumu neizpaušanu. ê 37/2014 1.
pants un pielikuma 5. punkta 6. apakšpunkts 5. Komisija un dalībvalstis, ietverot to
abu ierēdņus, neizpauž informāciju, kas saņemta,
ievērojot šo regulu, un kuru ziņu sniedzējs lūdz
uzskatīt par konfidenciālu, bez minētā ziņu sniedzēja
īpašas atļaujas. Informācijas apmaiņu starp Komisiju un
dalībvalstīm vai iekšējos dokumentus, ko sagatavojušas
Savienības vai dalībvalstu iestādes, neizpauž, izņemot
šajā regulā īpaši paredzētus gadījumus. ê 385/96 6. Saskaņā ar šo regulu saņemto
informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā
pieprasīta. 14. pants Nodošana atklātībā 1. Sūdzību iesniedzēji,
kuģu būvētājs, eksportētājs, pircējs(-i) un
to pārstāvības apvienības, kā arī
eksportētājvalsts pārstāvji var lūgt atklāt
sīkāku informāciju, kas ir pamatā būtiskiem faktiem un
apsvērumiem, uz kuriem balstoties gatavojas ieteikt piespriest
maksājumu par zaudējumus radošu cenu noteikšanu vai izbeigt
izmeklēšanu vai lietas izskatīšanu bez maksājuma piespriešanas. 2. Lūgumus par informācijas izpaušanu,
kā noteikts 1. punktā, nosūta Komisijai rakstveidā un
saņem Komisijas noteiktajā termiņā. ê 37/2014 1.
pants un pielikuma 5. punkta 7. apakšpunkts (pielāgots) 3. Ö Beigu Õ informāciju
sniedz rakstiski. To veic, pienācīgi ņemot vērā
konfidenciālās informācijas aizsardzību, cik drīz vien
iespējams un parasti ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms
galīgā lēmuma datuma. Ja Komisija minētajā laikā
nevar atklāt konkrētus faktus vai apsvērumus, tad tos
atklāj, tiklīdz tas iespējams pēc tam. Informācijas izpaušana neskar
turpmākus iespējamus Komisijas lēmumus, bet, ja šādi
lēmumi pamatojas uz atšķirīgiem faktiem un apsvērumiem, tos
atklāj, tiklīdz tas ir iespējams. ê 385/96 4. Piezīmes, kas izdarītas pēc
informācijas nodošanas atklātībā, ņem vērā
tikai tad, ja tās ir saņemtas termiņā, ko Komisija nosaka
katrā atsevišķā gadījumā un kas ir vismaz 10 dienas,
pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību. ê 37/2014 1.
pants un pielikuma 5. punkta 8. apakšpunkts 15. pants Ziņojums Komisija iekļauj informāciju par
šīs regulas īstenošanu savā gada ziņojumā par
tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanu un
īstenošanu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot
[Padomes Regulas (EK) 1225/2009 22.a pantu]. ê 385/96
(pielāgots) 16. pants Nobeiguma noteikumi 1. Šī regula neliedz piemērot: a) jebkādus īpašus
noteikumus, ko nosaka starp Ö Savienību Õ un trešām
valstīm noslēgtie nolīgumi; b) īpašus pasākumus, ar
noteikumu, ka šāda rīcība nav pretrunā ar
saistībām atbilstīgi Kuģu būvniecības
nolīgumam. 2. Izmeklēšanu atbilstīgi šai
regulai neveic un pasākumus nepiespriež un neuztur spēkā, ja šie
pasākumi ir pretrunā ar Ö Savienības Õ pienākumiem,
kas izriet no Kuģu būvniecības nolīguma vai citiem
starptautiskajiem nolīgumiem. Nekas šajā regulā nekavē Ö Savienību Õ izpildīt savus
pienākumus atbilstīgi Kuģu būvniecības nolīgumam
attiecībā uz strīdu izšķiršanu. ê 17. pants Atcelšana Regulu (EK) Nr. 385/96 atceļ. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par
atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar
atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā. ê 385/96
(pielāgots) 18. pants Stāšanās spēkā Šī regula
stājas spēkā Ö divdesmitajā Õ dienā pēc tās
publicēšanas Eiropas Ö Savienības Õ Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no Kuģu
būvniecības nolīguma spēkā stāšanās
brīža[11]. To nepiemēro kuiem, kas ir
pasūtīti līdz Kuģu būvniecības nolīguma
spēkā stāšanās brīdim, izņemot kuģus, kas ir
pasūtīti pēc 1994. gada 21. decembra un kuri
jāpiegādā pēc vairāk nekā pieciem gadiem pēc
līguma slēgšanas brīža. Uz šādiem kuģiem šī
regula attiecas, ja vien kuģu būvētājs nepierāda, ka
paildzinātā piegāde ir sakarā ar parastiem
komerciāliem iemesliem, nevis lai izvairītos no šīs regulas
piemērošanas. Regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes
vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] COM(87) 868 PV. [2] Skat. Secinājumu A daļas 3. pielikumu. [3] Iekļauts likumdošanas programmā 2014. gadam. [4] Skat. šī priekšlikuma I pielikumu. [5] OV C […], […], […] lpp. [6] Padomes 1996. gada 29. janvāra Regula (EK) Nr. 385/96
par aizsardzību pret zaudējumus radošu cenu noteikšanu kuģiem
(OV L 56, 6.3.1996., 21. lpp.). [7] Sk. I pielikumu. [8] Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK)
Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no
valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009,
lpp. 51.). [9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada
16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un
vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem,
kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55,
28.2.2011., 13. lpp.). [10] Padomes 2009. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 625/2009
par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm
(OV L 185, 17.7.2009., 1. lpp.). [11] Kuģu
būvniecības nolīguma spēkā stāšanās datumu
publicēs Eiropas Ö Savienības Õ Oficiālā Vēstneša L sērijā. é I PIELIKUMS Atceltā
regula ar tajā veikto grozījumu Padomes Regula (EK) Nr. 385/96 (OV L 56, 6.3.1996., 21. lpp.) || || || Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 37/2014 (OV L 18, 21.1.2014., 1. lpp.) || tikai pielikuma 5. punkts _____________ II PIELIKUMS Atbilstības tabula Regula (EK) Nr. 779/98 || Šī regula 1. līdz 4. pants || 1. līdz 4. pants 5. panta 1. punkts || 5. panta 1. punkts 5. panta 2. punkta pirmās daļas ievadvārdi || 5. panta 2. punkta pirmās daļas ievadvārdi 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkta ievadvārdi || 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkta ievadvārdi 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkta pirmais ievilkums || 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkta i) apakšpunkts 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkta otrais ievilkums || 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkta ii) apakšpunkts 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkta trešais ievilkums || 5. panta 2. punkta pirmās daļas a) punkta iii) apakšpunkts 5. panta 2. punkta otrā, trešā un ceturtā daļa || 5. panta 2. punkta otrā, trešā un ceturtā daļa 5. panta 3. līdz 10. punkts || 5. panta 3. līdz 10. punkts 5. panta 11. punkta pirmā daļa || 5. panta 11. punkta pirmais un otrais teikums 5. panta 11. punkta otrā daļa || 5. panta 11. punkta trešais teikums 5. panta 12. punkta pirmais teikums || 5. panta 12. punkta pirmā daļa 5. panta 12. punkta otrais un trešais teikums || 5. panta 12. punkta otrā daļa 6. panta 1. un 2. punkts || 6. panta 1. un 2. punkts 6. panta 3. punkta pirmais teikums || 6. panta 3. punkta pirmā daļa 6. panta 3. punkta otrais teikums || 6. panta 3. punkta otrā daļa 6. panta 3. punkta trešais teikums || 6. panta 3. punkta trešā daļa 6. panta 4. punkta pirmais teikums || 6. panta 4. punkta pirmā daļa 6. panta 4. punkta otrais teikums || 6. panta 4. punkta otrā daļa 6. panta 4. punkta trešais un ceturtais teikums || 6. panta 4. punkta trešā daļa 6. panta 5. punkts || 6. panta 5. punkts 6. panta 6. punkta pirmais teikums || 6. panta 6. punkta pirmā daļa 6. panta 6. punkta otrais teikums || 6. panta 6. punkta otrā daļa 6. panta 6. punkta trešais teikums || 6. panta 6. punkta trešā daļa 6. panta 6. punkta ceturtais teikums || 6. panta 6. punkta ceturtā daļa 6. panta 7. punkta pirmais teikums || 6. panta 7. punkta pirmā daļa 6. panta 7. punkta otrais teikums || 6. panta 7. punkta otrā daļa 6. panta 8. un 9. punkts || 6. panta 8. un 9. punkts 7. līdz 11. pants || 7. līdz 11. pants 12. panta 1. punkta pirmais teikums || 12. panta 1. punkta pirmā daļa 12. panta 1. punkta otrais teikums || 12. panta 1. punkta otrā daļa 12. panta 1. punkta trešais teikums || 12. panta 1. punkta trešā daļa 12. panta 2. līdz 6. punkts || 12. panta 2. līdz 6. punkts 13. pants || 13.pants 14. panta 1. un 2. punkts || 14. panta 1. un 2. punkts 14. panta 3. punkta pirmais, otrais un trešais teikums || 14. panta 3. punkta pirmā daļa 14. panta 3. punkta ceturtais teikums || 14. panta 3. punkta otrā daļa 14. panta 4. punkts || 14. panta 4. punkts 14.a pants || 15. pants 15. pants || 16. pants - || 17. pants 16. pants || 18. pants - || I pielikums - || II pielikums _____________