PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Priekšlikuma konteksts

Eiropas sabiedrība noveco. Lai nodrošinātu pienācīgas, drošas un ilgtspējīgas pensijas, ir jāpielāgo pensiju sistēmas visā Eiropas Savienībā. Tas nav vienkārši. Lai efektīvi risinātu šīs problēmas, dalībvalstīm ir nepieciešams rīkoties koordinēti. Tas ir ierosināts Direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (PKUI) darbību un uzraudzību[1] pārskatīšanā, minētajām institūcijām nodrošinot labāku pārvaldību, vairāk pārredzamības un palielinot to pārrobežu darbību, tādējādi stiprinot iekšējo tirgu.

Direktīva jau sen bija jāpārskata attiecībā uz vairākiem aspektiem.

Pirmkārt, ir nepieciešami augstāki pārvaldības standarti, kas atspoguļo paraugpraksi valsts līmenī pēc ekonomikas un finanšu krīzes, lai aizsargātu plāna dalībniekus un saņēmējus un atvieglotu drošu pārrobežu kapitāla uzkrāšanu. Dažas PKUI ir lielas finanšu iestādes, un to bankrots varētu ietekmēt finanšu stabilitāti, un tam varētu būt vērā ņemamas sekas sociālajā jomā. Tas ir īpaši svarīgi, jo aizvien vairāk fondētās pensijas ir noteiktu iemaksu (NI) plāni. Šo plānu dalībnieku pensijas ir pakļautas riskam, ja netiek veikta pietiekama risku pārvaldība vai tā ir nepietiekama[2].

Otrkārt, ir jāsamazina regulējuma atšķirības, prasību pārklāšanās un pārmērīgi apgrūtinošas pārrobežu procedūras. Komisijas konsultācijas ir parādījušas, ka tas ir viens no šķēršļiem, kas kavē pārrobežu fondēto pensiju tirgu attīstību, un šo šķēršļu samazināšana palīdzētu uzņēmumiem, tostarp MVU un starptautiskiem uzņēmumiem, efektīvāk organizēt savu pensiju uzkrāšanu Eiropas mērogā[3]. Pārrobežu PKUI, piemēram, Eiropas pensiju fonds mobilajiem pētniekiem[4] vai paredzētais pārrobežu plāns Austrijas darba devējiem[5], patlaban ir ierobežotas. Aizvien lielāks spiediens uz fondēto pensiju sektoru, visticamāk, palielināsies, ņemot vērā sarūkošās valsts pensiju sistēmas, un pārrobežu PKUI ir potenciāls palielināt savu daļu fondēto pensiju uzkrāšanā. Vairākās dalībvalstīs ir ieviesti jauni tiesību akti, kuru mērķis ir panākt, lai pārrobežu PKUI par darbības vietu izvēlētos minētās dalībvalstis[6].

Treškārt, ir pierādījumi par būtiskiem trūkumiem informācijas līmenī, ko sniedz pensiju plānu dalībniekiem un saņēmējiem visā ES. Daudzi pensiju plānu dalībnieki nezina, ka to pensiju tiesības nav garantētas, vai, pat ja tās ir uzkrātas, PKUI tās varētu likvidēt pretrunā citiem finanšu līgumiem[7]. Bieži vien viņi arī nezina, ka izmaksām ir svarīga ietekme uz pensiju tiesībām.

Šajā priekšlikumā ir izmantotas daudzas iniciatīvas, kas sāktas iepriekšējos gados, piemēram, Baltā grāmata par pensijām[8] un Zaļā grāmata par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu[9]. Saskaņā ar Zaļo grāmatu direktīvas pārskatīšanas mērķis ir arī stiprināt PKUI spējas ieguldīt aktīvos, kam ir ilgtermiņa ekonomikas profils, un atbalstīt ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu reālajā ekonomikā.

PKUI sektoru attīsta daudzās dalībvalstīs, kurās fondētajām pensijām līdz šim nav bijusi liela nozīme, tostarp, izveidojot reglamentējošas sistēmas. Ja ES netiks atjaunināta reglamentējošā sistēma, pastāv risks, ka dalībvalstis turpinās izstrādāt atšķirīgus risinājumus, tādējādi radot reglamentējošo sadrumstalotību. Turklāt, fondēto pensiju veiktspējas uzlabojumu realizēšanai ir nepieciešams ilgs laiks. Nerīkojoties tagad, tiktu zaudētas iespējas attiecībā uz izmaksu ietaupījumiem un atdevi no ieguldījumiem, un miljoniem eiropiešu veiktu nepiemērotu finanšu plānošanu. Tas arī nesamērīgi palielinātu slodzi jaunākām paaudzēm un apdraudētu paaudžu solidaritāti.

Šajā priekšlikumā nav izskatīta jaunu maksātspējas noteikumu ieviešana, kuri jebkurā gadījumā nav svarīgi noteiktu iemaksu shēmām. Turklāt, kvantitatīvs ietekmes pētījums[10], ko 2013. gadā veica Eiropas apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI), norādīja, ka ir nepieciešami precīzāki dati, pirms par minētajiem aspektiem var pieņemt lēmumu.

1.1.        Priekšlikuma mērķi

Šā priekšlikuma vispārējs mērķis ir atvieglot fondēto pensiju uzkrājumu izveidi. Drošākas, efektīvākas fondētās pensijas veicinās pensiju piemērotību un ilgtspējību, vairojot papildu pensiju uzkrājumu ietaupījumu ieguldījumu pensijas ienākumos. Tās arī stiprinās PKUI institucionālo ieguldītāju nozīmi ES reālajā ekonomikā un uzlabos Eiropas ekonomikas spējas virzīt ilgtermiņa uzkrājumus uz izaugsmi veicinošiem ieguldījumiem.

Šim priekšlikumam ir četri konkrēti mērķi: 1) atlikušo piesardzības šķēršļu novēršana pārrobežu PKUI, īpaši, pieprasot, lai noteikumi par ieguldījumiem un informācijas atklāšanu dalībniekiem un saņēmējiem būtu piederības dalībvalsts noteikumi, kā arī precizējot procedūras pārrobežu darbībām un skaidri nosakot piederības un uzņēmējas dalībvalsts darbības jomu; 2) labas pārvaldības un riska pārvaldības nodrošināšana; 3) precīzas un atbilstošas informācijas nodrošināšana dalībniekiem un saņēmējiem; un 4) efektīvai PKUI uzraudzībai nepieciešamo instrumentu nodrošināšana uzraudzītājiem.

1.2.        Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Šā priekšlikuma mērķi atbilst Savienības politikas virzieniem un mērķiem. Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) paredz rīcību, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību ar augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Šis priekšlikums ir saskaņā ar Balto grāmatu par pensijām. Tajā pašā laikā tas atbilst stratēģijai "Eiropa 2020", kurā aicināts fiskālo konsolidāciju un ilgtermiņa finanšu ilgtspējību saskaņot ar pensiju sistēmu strukturālo reformu dalībvalstīs[11]. Visbeidzot, šis priekšlikums ir saskanīgs ar citām iniciatīvām finanšu pakalpojumu jomā, piemēram, Maksātspēja II[12], AIFPD[13] un FITD II[14]. Tādā ziņā tas labi iederas Komisijas darba kārtības tvērumā ceļā uz stiprāku finanšu sektoru, lai atbalstītu izaugsmi[15].

Šis priekšlikums veicina cilvēktiesības, aizsargājot pensiju kapitāla uzkrāšanu. Tas ir saskaņā ar ES Pamattiesību hartas 25. pantu, kurā aicināts atzīt un ievērot vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cieņpilnu un neatkarīgu dzīvi. Ierosinātajām darbībām būtu pozitīva ietekme uz patērētāju aizsardzību saskaņā ar 38. pantu un darījumdarbības brīvību saskaņā ar 16. pantu, īpaši, nodrošinot pensiju kapitāla uzkrāšanas augstāku pārredzamības līmeni, personisko finanšu un pensijas informētu plānošanu, kā arī atvieglojot PKUI un to iemaksu veicošo uzņēmumu pārrobežu uzņēmējdarbību. Vispārējais mērķis pamato konkrētus ierobežojumus, kas noteikti attiecībā uz darījumdarbības brīvību (16. pants), jo priekšlikuma mērķis ir nodrošināt tirgus integritāti un stabilitāti.

2.           Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējuma rezultāti

Šajā priekšlikumā ir izmantotas vairākkārtējas publiskās konsultācijas attiecībā uz prasībām par kvantitatīviem aspektiem, pārvaldību un informācijas atklāšanu. Ņemot vērā PKUI darbību īpašo raksturu, konsultācijās konsekventi piedalījās sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības). Komisija 2010. gada jūlijā apspriedās par savu Zaļo grāmatu par pensijām, kurā tā norādīja uz vairākām idejām attiecībā uz šo pārskatīšanu[16]. Apspriešanā tika saņemtas gandrīz 1700 atbildes no visas ES, tostarp 350 no dalībvalstīm, valstu parlamentiem, uzņēmumiem un arodbiedrību organizācijām, pilsoniskās sabiedrības un industrijas pārstāvjiem[17].

Ņemot vērā atsauksmes par Zaļo grāmatu par pensijām, Komisijas dienesti 2011. gada aprīlī lūdza EAAPI sniegt tehnisku padomu par to, kā mainīt direktīvu. EAAPI ieteica, ka, ņemot vērā samērīguma principu, PKUI būtu jāpiemēro pārvaldības sistēma, kas izklāstīta direktīvā "Maksātspēja II". Pēc atzinuma projekta[18] publicēšanas sekoja plaša apspriešana[19]. EAAPI savu galīgo atzinumu sniedza 2012. gada februārī, pamatojoties uz ko Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts atklātā uzklausīšanā 2012. gada 1. martā organizēja viedokļu apmaiņu ar ieinteresētajām personām. Pēc tam Komisijas dienesti veica kvantitatīvu ietekmes pētījumu par kvantitatīvām prasībām, kā arī pētījumu par administratīvo slogu saistībā ar aspektiem, kuri attiecas uz pārvaldību un informācijas atklāšanu. Abos pētījumos tika izmantots industrijas un sociālo partneru ieguldījums.

Šim priekšlikumam pievieno ietekmes novērtējuma ziņojumu, kurā izskatīta virkne politikas risinājumu un pakārtotu risinājumu. Ziņojumu pirmo reizi iesniedza Ietekmes novērtējuma padomei 2013. gada 4. septembrī. Minētā padome pieprasīja atkārtoti iesniegt novērtējumu un tam pievienot papildu informāciju par dažādu ieinteresēto personu grupu viedokļiem, problēmas definīciju, subsidiaritātes un proporcionalitātes aspektiem, risinājumiem un gaidāmo ietekmi. Ziņojumu attiecīgi pārskatīja, tajā izdarot šādas galvenās izmaiņas: i) dalībvalstu un dažādu iesaistīto ieinteresēto personu kategoriju viedokļu visaptverošāks apraksts; ii) sīkāks to problēmu skaidrojums, kuras risina ar ierosināto rīcību; iii) attiecībā uz subsidiaritāti – sīkāks apraksts rīcībai ES mērogā; iv) paskaidrojums par to, ka uzraudzības ziņošanas turpmāka saskaņošana nav ierosināta; v) jauna iedaļa par iniciatīvas ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem; un vi) sīkāks apraksts par pieņēmumiem, kas izdarīti gaidāmo ieguvumu un izmaksu aprēķinā attiecībā uz dažādiem risinājumiem. Ietekmes novērtējumu atkārtoti iesniedza 2013. gada 16. oktobrī. Ietekmes novērtējuma padome 6. novembrī paziņoja, ka tā nevar sniegt pozitīvu atzinumu un pieprasīja veikt turpmākus grozījumus.

3.           Priekšlikuma juridiskie aspekti

3.1.        Juridiskais pamats

Šis priekšlikums ir Direktīvas 2003/41/EK pārstrādāta redakcija. Tas vienlaikus kodificē direktīvas nemainītos noteikumus un to groza. Direktīvas 2003/41/EK juridiskais pamats ir bijušais 47. panta 2. punkts, 55. pants un 95. pants (patlaban LESD 53., 62. pants un 114. panta 1. punkts).

Šis priekšlikums saglabā direktīvas juridisko pamatu. Tā mērķis ir izveidot iekšējo tirgu, paredzot brīvību sniegt pakalpojumus un brīvību veikt uzņēmējdarbību, regulējot pašnodarbināto personu darbību sākšanu un veikšanu un izveidojot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību.

Direktīva 2003/41/EK reglamentē tādas jomas kā PKUI darbību noteikumus, tostarp kopēju pieeju reģistrācijai vai atļaujas saņemšanai, noteikumiem un procedūrām, kuras jāievēro, ja PKUI vēlas piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs, maksātspējas kvantitatīvajām prasībām, ieguldījumu noteikumiem, kas balstās uz piesardzības principu, prasībām par efektīvu pārvaldību, tostarp atbilstības un piemērotības prasībām, iekšējās revīzijas un aktuārpakalpojumu izmantošanai, riska pārvaldības prasībām, depozitāriju izmantošanai, informācijai, ko atklāj dalībniekiem un saņēmējiem, un uzraudzības pilnvarām un ziņošanas pienākumiem.

Šajā priekšlikumā turpmāk izmantoti minētie elementi. Attiecībā uz informāciju, kas jāatklāj PKUI, tas, piemēram, ievieš ES mēroga pensijas kapitāla pārskatu. Attiecībā uz PKUI efektīvu pārvaldību tas paredz sīkākus noteikumus un atbilstošas galvenās funkcijām, tostarp riska pārvaldību. Šā priekšlikuma mērķis ir arī atvieglot pārrobežu darbības.

Tiek saglabāti Direktīvas 2003/41/EK divi mērķi. Neviens no mērķiem nav sekundārs vai netiešs attiecībā uz otru. Piemēram, PKUI profesionalizācijas pārvaldība, nosakot galveno vadītāju uzdevumus un pienākumus, un progresīvas riska pašnovērtēšanas ieviešana stiprina patērētāju aizsardzību. Turpretim sniedzot pilnīgāku informāciju pensijas kapitāla pārskatā dalībniekiem un saņēmējiem, tiek nodrošināta PKUI vadības lielāka pārskatatbildība. Minēto prasību augstāks saskaņošanas līmenis atvieglo pārrobežu darbību, samazinot darījumu izmaksas un stimulējot tirgus inovāciju.

3.2.        Subsidiaritāte un proporcionalitāte

ES mēroga rīcība šajā jomā rada pievienoto vērtību, jo darbība vienīgi dalībvalstu mērogā: i) nenovērsīs šķēršļus PKUI pārrobežu darbībām; ii) nenodrošinās augstāku ES mēroga patērētāju aizsardzības minimālo līmeni; iii) neradīs apjomradītus ietaupījumus, risku dažādošanu un inovāciju, kas ir raksturīga pārrobežu darbībai; iv) nenovērsīs regulatīvo arbitrāžu starp finanšu pakalpojumu sektoriem; v) nenovērsīs regulatīvo arbitrāžu starp dalībvalstīm; un vi) neņems vērā pārrobežu strādnieku intereses.

Saskaņā ar ierosināto rīcību dalībvalstis pilnībā patur atbildību par savu pensijas sistēmu organizēšanu. Šī pārskatīšana neapšauba šo prerogatīvu. Tāpat šī pārskatīšana neattiecas uz valstu tiesību aktiem sociālās nodrošināšanas un darba tiesību, fiskālajā vai līgumiskajā jomā.

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 4. punktā. Izvēlētā politikas risinājuma mērķis ir panākt līdzsvaru starp sabiedrības interesēm, dalībnieku un saņēmēju aizsardzību, kā arī institūciju, iemaksas veicošo uzņēmumu un uzraudzītāju izmaksām. Risinājumi ir rūpīgi apsvērti, izstrādāti kā minimālie standarti un pielāgoti, ņemot vērā atšķirīgos uzņēmējdarbības modeļus. Tieši tas ir iemesls, kādēļ priekšlikums kopumā stimulēs papildpensijas kapitāla uzkrāšanu.

3.3.        Atsauces uz citām direktīvām

Šis priekšlikums ir pārstrādāta redakcija un attiecas uz Direktīvām 2003/41/EK, 2009/138/EK, 2010/78/ES[20], 2011/61/ES un 2013/14/ES[21]. Direktīvu 2003/41/EK atcels ar šo direktīvu.

3.4.        Sīkāks priekšlikuma izskaidrojums

Tā kā šī ir Direktīvas 2003/41/EK pārstrādāta redakcija, turpmāk sniegtajā detalizētajā paskaidrojumā uzmanība ir veltīta vienīgi jauniem noteikumiem vai noteikumiem, kas ir jāgroza.

I sadaļa –VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Direktīvas 6. pantā tagad ir ietvertas jaunas un/vai precizētas definīcijas attiecībā uz "iemaksu veicošo uzņēmumu", "piederības dalībvalsti", "uzņēmēju dalībvalsti", institūcijām, ka veic "nodošanu" vai "saņemšanu", "pārvedamiem vērtspapīriem", "regulēto tirgu", "daudzpusēju tirdzniecības sistēmu", "organizēto tirdzniecības sistēmu", "pastāvīgu informācijas nesēju" un galvenajām funkcijām.

Direktīvas 9. pantā kopā ar 10. pantu vairs nav atsevišķi uzskaitīti darbības noteikumi, bet paredzēts, ka dalībvalstis ir atbildīgas nodrošināt, ka katra institūcija ir reģistrēta vai saņēmusi atļauju, un ka tām ir pienācīgi izstrādāti noteikumi pensiju plānam.

12. pants ir grozīts trīs veidos. Pirmkārt, tajā ir precizēts, ka institūcija veic pārrobežu darbību, pārvaldot pensiju plānu, kam piemēro citas dalībvalsts sociālos un darba tiesību aktus, tostarp situācijās, ja institūcija un iemaksas veicošais uzņēmums atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī[22]. Otrkārt, ar 4. punktu no jauna pieprasa piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sniegt pamatotu lēmumu, ja iestādei būtu jāaizliedz pārrobežu darbība. Turklāt, ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde neinformē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi, tā sniedz iemeslus savam noraidījumam. Treškārt, uzņēmēja dalībvalsts vairs nevar noteikt prasības par papildu informāciju institūcijām, kas veic pārrobežu darbības. Tas ir tāpēc, ka priekšlikumā ir ierosināts standartizēts pensijas kapitāla pārskats (sk. 40. līdz 54. pantu).

Direktīvas 13. pantā ir izklāstīti jauni noteikumi par pensiju plānu pārrobežu nodošanu, par kuru saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei ir jāsniedz iepriekšēja atļauja. Ja vien valsts sociālajos un darba tiesību aktos par pensiju sistēmu organizēšanu nav noteikts citādi, nodošanai un noteikumiem ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums, ko sniedz attiecīgie dalībnieki un saņēmēji vai, attiecīgā gadījumā, viņu pārstāvji. Direktīvas 13. pantā ir arī ietverti noteikumi par informācijas apmaiņu attiecībā uz piemērojamajiem sociālajiem un darba tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem ir jāīsteno pensiju plāns. Ja pēc nodošanas uzņemošā institūcija veic pārrobežu darbību, piemēro 12. panta 8. un 9. punktu. Institūcija pārvalda pensiju plānu saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts[23] sociālajiem un darba tiesību aktiem, tādējādi nemainot to dalībnieku un saņēmēju aizsardzības līmeni, kurus skar nodošana.

II sadaļa – KVANTITATĪVĀS PRASĪBAS

Direktīvas 20. pants par ieguldījumu noteikumiem ir grozīts divējādi. Pirmkārt, uzņēmēja dalībvalsts vairs nevar noteikt papildu ieguldījumu prasības institūcijām, kas veic pārrobežu darbības. Tas atvieglo ieguldījumu pārvaldības organizāciju, īpaši noteiktu iemaksu plāniem. Tas neapdraud dalībnieku un saņēmēju aizsardzību, jo atbilst stiprākiem pārvaldības un uzraudzības noteikumiem. Otrkārt, ir atjaunināts 20. panta 6. punkta a) apakšpunkts, lai atspoguļotu Regulā (ES) Nr. .../ ... [FITR] izmantoto terminoloģiju. Treškārt, tas aizstāj neviennozīmīgo terminu "riska kapitāla tirgi" (20. panta 6. punkta c) apakšpunkts)) ar terminu, kas labāk atspoguļo šā noteikuma sākotnējo nozīmi, proti, ka dalībvalstis nevar noteikt ierobežojumus institūcijām attiecībā uz ieguldījumu veikšanu ilgtermiņa instrumentos, kas netiek tirgoti regulētajos tirgos. Turklāt ieguldījumu noteikumiem nevajadzētu ierobežot ieguldījumus biržā nekotētos aktīvos, kas finansē zema oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām vērstus infrastruktūras projektus.

Turpmāka to noteikumu saskaņošana, kas attiecas uz institūcijas finanšu maksātspējas situāciju, nav ierosināta.

III sadaļa – DARBĪBAS REGLAMENTĒJOŠI NOTEIKUMI

Attiecībā uz mazām PKUI priekšlikums saglabā iespēju dalībvalstīm izslēgt institūcijas, kas pārvalda plānus, kuriem kopumā ir mazāk par 100 dalībniekiem. Attiecībā uz citām PKUI īpaši pasākumi, piemēram, galveno funkciju un riska novērtēšanas jomā, nodrošina, ka pārvaldības prasības ir samērīgas.

1. NODAĻA – Pārvaldes sistēma

Izņemot 31. pantu un 32. pantu (bijušais 10. un 12. pants), šī sadaļa ir jauna šajā direktīvā, un tajā ir noteiktas jaunas sīki izklāstītas pārvaldības prasības PKUI.

21. pantā ir noteikts, ka PKUI administratīvajai, pārvaldības vai uzraudzības struktūrai ir galīgā atbildība par PKUI atbilstību normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Noteikumi par PKUI pārvaldību neskar sociālo partneru nozīmi to pārvaldībā.

22. pantā noteikts, ka institūcijām ir jāievieš efektīva pārvaldes sistēma, kas nodrošina to darbību stabilu un piesardzīgu pārvaldību. Šī sistēma ir proporcionāla PKUI darbību veidam, apjomam un sarežģītībai, lai nodrošinātu, ka pārvaldības prasības nebūtu pārāk apgrūtinošas, piemēram, mazām institūcijām.

23. pants pieprasa PKUI nodrošināt, lai visām personām, kas efektīvi vada PKUI vai kurām ir citas galvenās funkcijas, būtu profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze, kas ir piemērotas, lai īstenotu PKUI pareizu un piesardzīgu pārvaldību vai pareizi veiktu savas galvenās funkcijas (piemērotība), un lai tām būtu laba reputācija un integritāte (atbilstība).

24. pantā ir izklāstīts, ka institūcijām ir jābūt stabilai atalgojuma politikai un ka šai politikai ir jābūt publiski pieejamai. Šis pants arī ierosina piešķirt pilnvaras Komisijai pieņemt deleģētu aktu.

25. pantā ir izklāstīti vispārējie principi par galvenajām funkcijām. PKUI var ļaut atsevišķai personai vai organizatoriskai vienībai veikt vairāk nekā vienu galveno funkciju, bet vienmēr piešķir riska pārvaldības funkciju tādai personai vai organizatoriskai vienībai, kas neveic iekšējās revīzijas funkciju.

26. pantā ir apgalvots, ka PKUI ir jāievieš efektīva riska pārvaldības sistēma, kas ir nepieciešama, lai regulāri noteiktu, uzraudzītu, pārvaldītu un ziņotu par visiem esošiem vai potenciāliem riskiem, tostarp tiem, kas ir saistīti ar ārpakalpojumu darbībām vai secīgām atkārtotām ārpakalpojumu darbībām un to savstarpējo saistību. Riska pārvaldībai vajadzētu būt proporcionālai institūcijas lielumam, iekšējai organizācijai un tās darbību veidam, apjomam un sarežgītībai.

27. pantā ir paredzēta efektīva iekšējās revīzijas funkcija, kas novērtē iekšējās kontroles sistēmas piemērotību un efektivitāti un citus tās pārvaldības sistēmas elementus, tostarp ārpakalpojumu darbības vai turpmākas atkārtotas ārpakalpojumu darbības. Iekšējās revīzijas funkcija ir jāuzņemas vismaz vienai neatkarīgai personai institūcijas iekšienē vai ārpus tās.

28. pantā ir paredzēta efektīva aktuāra funkcija, lai koordinētu un pārraudzītu tehnisko rezervju aprēķināšanu, ka arī novērtētu metožu un pamatā esošo modeļu piemērotību, ja dalībnieki un saņēmēji neuzņemas visus riskus.

29. pantā ir izklāstīts, ka institūcijām ir regulāri un nekavējoties jāveic pensiju riska novērtējums pēc jebkurām būtiskām izmaiņām institūcijas riska profilā. Minētajā novērtējumā ir jāpierāda elementu skaita atbilstība saskaņā ar valsts prasībām. Novērtējumā būtu jāietver jauni vai potenciāli riski, kas attiecas uz klimata pārmaiņām, resursu izmantošanu un vidi. Pensiju riska pārvaldībai vajadzētu būt proporcionālai institūcijas lielumam, iekšējai organizācijai un tās darbību veidam, apjomam un sarežģītībai.

30. pantā ierosina piešķirt Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētu aktu attiecībā uz pensiju riska novērtējumu.

2. NODAĻA – Ārpakalpojumu un ieguldījumu pārvaldība

33. pantā ir izklāstīti noteikumi par līgumu slēgšanu ar trešām personām (ārpakalpojumi), tostarp par atkārtotām ārpakalpojumu darbībām.

3. NODAĻA – Depozitārijs

35. līdz 37. pantā ir noteikts, ka PKUI ir jānorīko atsevišķs depozitārijs aktīvu drošai glabāšanai un uzraudzības pienākumiem, ja dalībnieki un saņēmēji pilnībā uzņemas ieguldījumu risku.

IV sadaļa – INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ PAREDZAMAJIEM DALĪBNIEKIEM UN SAŅĒMĒJIEM

1. NODAĻA – Vispārēji noteikumi

Šajā nodaļā ir izklāstīti sīki noteikumi par informāciju, kas jāsniedz dalībniekiem, paredzamajiem dalībniekiem un – pēc aiziešanas pensijā – saņēmējiem, un tajā ir izmantoti agrākā 11. panta noteikumi.

38. pants nosaka vispārīgo principu par informācijas atklāšanu.

39. pantā ir noteikts informācijas veids, kas ir jāsaņem dalībniekiem (un saņēmējiem), piemēram, pušu tiesības un pienākumi, riski un ieguldījumu iespējas un to, vai tās ir standarta iespējas. Attiecīgajai institūcijai noteikumi par konkrētu pensiju plānu ir jāpublicē tīmekļa vietnē.

40. pants nosaka pienākumu PKUI ik pēc divpadsmit mēnešiem nodrošināt pensijas kapitāla pārskatu (PKP) katrai privātpersonai pēc iespējas skaidrākā veidā, arī kā pamatu, lai sniegtu informāciju potenciālā pensiju tiesību izsekojamības dienestā, kā aprakstīts Baltajā grāmatā par pensijām.[24] Ja dalībvalstis jau sniedz visaptverošu informāciju privātpersonām, ietverot vienu vai vairākus pensiju pīlārus, tās saglabās iespēju izstrādāt savas pensiju informācijas sistēmas, ja tiek ievērotas šī priekšlikuma prasības.

2. NODAĻA – Pensiju izmaksu pārskats

40. līdz 44. pantā ir izklāstīti vispārējie noteikumi par pensijas kapitāla pārskatu, kas ir paredzēts pensiju plāna aktīviem dalībniekiem. PKP pamatā ir EAAPI ieteikums Eiropas Komisijai par PKUI direktīvas pārskatīšanu, tajā izmantota valstu paraugprakse dažādās dalībvalstīs un starptautiskais darbs, ko izstrādājusi ESAO[25]. PKP nodrošina salīdzināmību ar informāciju, kas pieprasīta tiesību aktos citos finanšu sektoros, piemēram, galveno ieguldītāju dokumentu atklātajiem ieguldījumu fondiem (UCITS), vienlaikus ņemot vērā fondēto pensiju sektora īpatnības. Turklāt PKP paredz pietiekamu elastību dalībvalstīm ieviest konkrētākas prasības un integrētas sistēmas, kas ļauj salīdzināt pensiju sistēmas atšķirīgus pīlārus.

PKP standartizācijai būtu jāsniedz iespēja automatizēt PKP regulāru izstrādi un, iespējams, izmantot ārpakalpojumus, tādējādi saglabājot cenas zemā līmenī, īpaši mazām institūcijām.

46. līdz 53. pantā ir izklāstīti pensiju izmaksu pārskata komponenti, kurus lasa kopā ar 45. pantu. Minētie komponenti ir šādi:

· dalībnieka personas dati;

· institūcijas identifikācijas dati;

· garantijas;

· bilance, iemaksas un izmaksas;

· pensiju aplēses;

· ieguldījumu profils;

· iepriekšējie rezultāti un

· papildinformācija.

54. pants ierosina piešķirt pilnvaras Komisijai pieņemt deleģētu aktu attiecībā uz PKP.

3. NODAĻA – Cita iesniedzamā informācija un dokumenti

Šī nodaļa attiecas uz informāciju, kas PKUI jāsniedz dalībniekiem un saņēmējiem dažādos pensijas posmos, piemēram, tieši pirms pieteikšanās plānam, pirms došanās pensijā un izmaksu veikšanas posmā.

55. pantā ir izklāstīti konkrēti noteikumi PKUI par informācijas sniegšanu paredzamajiem dalībniekiem pirms pievienošanās PKUI pensiju plānam.

56. pantā ir izklāstīta informācija, kas jāsniedz dalībniekiem pirms aiziešanas pensijā. Tā būtu jānodrošina papildus pensijas kapitāla pārskatam vismaz divus gadus pirms aiziešanas pensijā, neatkarīgi no tā, vai tas ir iepriekš noteikts.

57. pantā ir izklāstīta informācija, kas jāsniedz saņēmējiem izmaksu veikšanas posmā. Šai saņēmējiem sniedzamajai informācijai būtu jāaizstāj pensiju izmaksu pārskats.

58. pantā ir izklāstīta papildinformācija, kas jāsniedz pēc pieprasījuma dalībniekiem un saņēmējiem.

V sadaļa – PRUDENCIĀLĀ UZRAUDZĪBA

1. NODAĻA – Vispārēji noteikumi par prudenciālo uzraudzību

59. pantā ir noteikts galvenais prudenciālās uzraudzības mērķis – plānu dalībnieku un saņēmēju aizsardzība.

60. pantā ir noteikts, kuras jomas tiek uzskatītas par tādām, uz kurām attiecas prudenciālā uzraudzība šīs direktīvas ietvaros. Šis pants novērš juridisko neskaidrību PKUI, ko rada atšķirības dalībvalstu prudenciālā regulējuma darbības jomā.

61. pantā ir izklāstīti vispārējie principi par prudenciālo uzraudzību. Tajā, piemēram, ir noteikts, ka vienīgi piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir atbildīga par visu PKUI prudenciālo uzraudzību, kurām piešķirta atļauja vai kuras ir reģistrētas tās jurisdikcijā. Minētajā pantā turklāt ir noteikts princips, ka PKUI uzraudzībai ir jābūt perspektīvai un uz risku balstītai, kā arī savlaicīgai un samērīgai.

Ar 63. pantu ievieš uzraudzības pārbaudes procesu, kura mērķis ir noteikt PKUI, kuru finanšu, organizatoriskajām vai citām iezīmēm ir tendence radīt augstāka riska profilu.

64. pants nodrošina, ka visas jaunās prasības, kas ieviestas ar šo priekšlikumu, ir atspoguļotas pilnvarās, kas piešķirtas kompetentajām iestādēm attiecībā uz informācijas sniegšanu.

65. pantā ir noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir jāveic savi uzdevumi pārredzamā un uzticamā veidā.

2. NODAĻA – Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa

66. līdz 71. pantā ir paredzēti noteikumi un nosacījumi informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un iestādēm un struktūrām, kas palīdz stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti.

VI SADAĻA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI

73. līdz 81. pantā ir izklāstīti pienākumi par sadarbību un ziņošanu, noteikumi par personas datu apstrādi. Tie ietver direktīvas novērtējumu un pārskatīšanu, Direktīvas 2009/138/EK "Maksātspēja II" grozījumus, direktīvas īstenošanas termiņu, atcelšanu un adresātus.

4.           Ietekme uz budžetu

Tiesību akta finanšu pārskatā ir novērtēta arī konkrēta ietekme uz budžetu, un tā ir saistīta ar EAAPI uzticētajiem uzdevumiem.

2003/41/EK

2014/0091 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību

(pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu 53. pantu, 6255. pantu un 95. panta 1. punktu 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

jauns

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

2003/41/EK

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

jauns

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

2003/41/EK

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā,

tā kā:

jauns

(1)       Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK[26] ir vairākas reizes būtiski grozīta[27]. Skaidrības labad tā ir jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

2003/41/EK 1. apsvērums

Īstam iekšējam finanšu pakalpojumu tirgum ir izšķiroša nozīme Kopienas ekonomiskajā izaugsmē un darba vietu radīšanā.

2003/41/EK 2. apsvērums (pielāgots)

jauns

(2)       Šī iekšējā tirgus veidošanā jau ir gūti nozīmīgi panākumi, kas finanšu. ð Iekšējam tirgum būtu jādod iespēja institūcijām ï dod iespēju darboties citās dalībvalstīs un jānodrošina ð plāna dalībnieku un saņēmēju ï finanšu pakalpojumu izmantotāju augsta līmeņa aizsardzībau.

2003/41/EK 3. apsvērums (pielāgots)

Komisijas paziņojums "Darbības principi finanšu tirgos - rīcības plāns" nosaka vairākas darbības, kas jāveic, lai pabeigtu finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidošanu, un Eiropas Padome Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā aicināja izpildīt šo rīcības plānu līdz 2005. gadam.

2003/41/EK 4. apsvērums (pielāgots)

Rīcības plāns attiecībā uz finanšu pakalpojumiem kā steidzamu prioritāti uzsver vajadzību sagatavot direktīvu par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju piesardzīgu uzraudzību, jo šīs institūcijas ir nozīmīgākās finanšu institūcijas, kurām ir svarīga loma finanšu tirgus integrācijas, efektivitātes un likviditātes nodrošināšanā, bet uz tām neattiecas saskaņots Kopienas tiesiskais regulējums, kas tām dotu iespēju pilnā apjomā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības.

jauns

(3)       Direktīva 2003/41/EK ir pirmais likumdošanas solis ceļā uz papildpensiju kapitāla uzkrāšanas iekšējā tirgus organizēšanu Eiropas mērogā. Patiess papildpensiju kapitāla uzkrāšanas iekšējais tirgus ir svarīgs ekonomikas izaugsmei un darbvietu izveidei Eiropas Savienībā un Eiropas sabiedrības novecošanās problēmas risināšanai. 2003. gada direktīvā ir izdarīti būtiski grozījumi, lai ieviestu modernu uz risku balstītu pārvaldības sistēmu arī papildpensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijām.

2003/41/EK 5. apsvērums (pielāgots)

jauns

(4)       ð Ir nepieciešams rīkoties, lai turpmāk veidotu papildu privāto pensiju uzkrājumus, piemēram, fondētās pensijas. Tas ir svarīgi, jo sociālā nodrošinājuma sistēmas tiek aizvien vairāk pakļautas spiedienam, kas nozīmē, ka pilsoņi nākotnē kā papildinājumu aizvien vairāk izmantos papildpensiju kapitāla uzkrājumu. ï Sociālā nodrošinājuma sistēmu uzturēšana prasa aizvien lielākus līdzekļus, nākotnē kā papildinājumu vairāk izmantos papildpensijas kapitālu. Tāpēc Būtu jāattīsta papildpensijas kapitāla uzkrāšanas sistēma, vienlaikus neapšaubot sociālā nodrošinājuma pensiju sistēmu nozīmi drošas, pastāvīgas un efektīvas sociālās aizsardzības jomā, kam jāgarantē pienācīgs dzīves līmenis vecumdienās un kam jāpievērš vislielākā uzmanība, nostiprinot Eiropas sociālo modeli.

jauns

(5)       Direktīvā ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības veikt uzņēmējdarbību un tiesības uz patērētāju augstu aizsardzības līmeni, sevišķi nodrošinot papildpensiju kapitāla pārredzamības augstāku līmeni, informētu personisko finanšu un pensijas plānošanu, kā arī atvieglojot papildpensiju kapitāla uzkrāšanas institūciju un uzņēmumu pārrobežu uzņēmējdarbību. Šī direktīva ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(6)       Neraugoties uz to, ka Direktīva 2003/31/EK ir stājusies spēkā, joprojām pastāv būtiski prudenciāla rakstura šķēršļi, kas institūcijām padara dārgāku pensiju plānu pārrobežu pārvaldību. Turklāt ir jāpalielina pašreizējais aizsardzības līmenis dalībniekiem un saņēmējiem. Tas kļūst aizvien svarīgāk, jo ir pieaudzis to eiropiešu skaits, kas paļaujas uz pensiju plāniem, kuri ilgdzīvošanas un tirgus riskus no institūcijas vai uzņēmuma, kas piedāvā pensiju plānu ("iemaksas veicošais uzņēmums"), novirza uz privātpersonu. Turklāt ir jāpalielina pašreizējais minimālais informācijas līmenis dalībniekiem un saņēmējiem. Minētās tendences liek veikt grozījumus šajā direktīvā.

2003/41/EK 7. apsvērums

(7)       Šajā direktīvā izklāstītie piesardzīgas uzraudzības noteikumi ir paredzēti, lai garantētu augstu drošības pakāpi nākamajiem pensionāriem, nosakot stingrus uzraudzības standartus, un lai pavērtu ceļu fondēto pensiju plānu efektīvai pārvaldīšanai.

2003/41/EK 8. apsvērums

(8)       Institūcijām, kas ir pilnībā nodalītas no jebkura iemaksu veicoša uzņēmuma un kuru darbības pamatā ir uzkrājumi, un kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt papildpensijas kapitāla izmaksas, jādod tiesības sniegt pakalpojumus un veikt ieguldījumus, ievērojot vienīgi saskaņotas piesardzības prasības, neatkarīgi no tā, vai šīs institūcijas uzskata par juridiskām personām.

2003/41/EK 9. apsvērums

(9)       Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība par savu pensiju sistēmu organizēšanu, kā arī jālemj par to, kādu vietu katrā dalībvalstī ieņems katrs no trim pensiju sistēmas līmeņiem. Otrajā līmenī dalībvalstīm ir jāsaglabā pilna atbildība arī par to dažādo institūciju lomu un funkcijām, kas nodrošina papildpensijas kapitāla izmaksas, piemēram, sektoriālie pensiju fondi, uzņēmuma pensiju fondi un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības. Šīs direktīvas mērķis nav apšaubīt šo prerogatīvu.

2003/41/EK 10. apsvērums

(10)     Valstu noteikumi attiecībā uz pašnodarbināto personu iesaistīšanos papildpensijas kapitāla uzkrāšanas fondos ir atšķirīgi. Dažās dalībvalstīs papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas var darboties, slēdzot līgumus ar nozari vai nozaru grupām, kurās strādā pašnodarbinātie, vai arī slēdzot līgumus tieši ar pašnodarbinātajām un algotu darbu strādājošajām personām. Dažās dalībvalstīs pašnodarbinātā persona var kļūt par fonda dalībnieku arī tad, ja pašnodarbinātā persona ir darba devējs vai sniedz profesionālus pakalpojumus uzņēmumam. Dažās dalībvalstīs pašnodarbinātās personas nevar kļūt par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas fondu dalībniekiem, ja nav izpildītas atsevišķas prasības, tostarp prasības, ko paredz sociālie un darba tiesību akti.

2003/41/EK 11. apsvērums

(11)     Šī direktīva nav jāattiecina uz institūcijām, kas pārvalda sociālā nodrošinājuma shēmas, kuras jau ir saskaņotas Savienības Kopienas līmenī. Tomēr jāņem vērā to iestāžu specifiskums, kas vienā dalībvalstī pārvalda gan sociālā nodrošinājuma shēmas, gan fondēto pensiju plānus.

2003/41/EK 12. apsvērums

(12)     Šī direktīva kopumā nav jāattiecina uz finanšu institūcijām, uz kurām jau attiecas SavienībasKopienas tiesiskais regulējums. Tā kā šīs institūcijas dažos gadījumos arī var piedāvāt fondēto pensiju pakalpojumus, tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai šī direktīva neradītu konkurences traucējumus. No konkurences traucējumiem var izvairīties, piemērojot šajā direktīvā paredzētās piesardzības prasības dzīvības apdrošināšanas sabiedrību piedāvātajām fondētajām pensijām. Komisijai ir arī rūpīgi jākontrolē stāvoklis fondēto pensiju tirgū un jānovērtē iespēja pēc izvēles attiecināt šo direktīvu uz citām regulētām finanšu institūcijām.

2003/41/EK 13. apsvērums

(13)     Ja mērķis ir finansiālais nodrošinājums pēc aiziešanas pensijā, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām parasti ir jāparedz mūža pensiju maksāšana. Jābūt iespējai veikt maksājumus noteiktā laikposmā vai kā vienreizēju izmaksu.

2003/41/EK 14. apsvērums

(14)     Svarīgi nodrošināt, lai vecākiem ļaudīm un invalīdiem nedraud nabadzības risks un lai viņu dzīves līmenis būtu piedienīgs. Lai novērstu veco ļaužu nabadzību un sociālo nedrošību, fondēto pensiju sistēmā svarīgi ir nodrošināt atbilstīgu biometrisko risku segumu. Veidojot pensiju plānu, darba devējiem un darbiniekiem vai viņu attiecīgajiem pārstāvjiem jāapsver iespēja pensiju plānā ietvert noteikumus, kas attiecas uz ilgdzīvošanas risku un darba nespējas risku, kā arī noteikumu, kas attiecas uz pārdzīvojušām apgādājamām personām.

2003/41/EK 15. apsvērums

(15)     Dodot dalībvalstīm iespēju nepiemērot savus īstenošanas tiesību aktus institūcijām, kas pārvalda plānus, kuros kopumā ir mazāk par 100 dalībniekiem, var atvieglot uzraudzības darbu dažās dalībvalstīs, neapdraudot iekšējā tirgus pienācīgu darbību šajā jomā. Taču tam nav jāapdraud šo iestāžu tiesības izvēlēties citās dalībvalstīs reģistrētus un pienācīgi pilnvarotus ieguldījumu pārvaldniekus un līdzekļu turētājus sava ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanai un līdzekļu turēšanai.

2003/41/EK 16. apsvērums

(16)     Šī direktīva nav jāattiecina uz tādām institūcijām kā "Unterstützungskassen" Vācijā, kuras dalībniekiem nav likumisku tiesību uz konkrētas summas izmaksām un kur viņu intereses aizsargā ar likumā paredzētu obligātu apdrošināšanu maksātnespējas gadījumiem.

2003/41/EK 17. apsvērums

(17)     Lai aizsargātu dalībniekus un saņēmējus, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām ir jāveic tikai šajā direktīvā minētās darbības un no tām izrietošās darbības.

2003/41/EK 18. apsvērums

(18)     Iemaksu veicoša uzņēmuma bankrota gadījumā dalībniekam draud gan darbavietas zaudēšana, gan arī iegūto pensijas tiesību zaudēšana. Tāpēc jānodrošina minētā uzņēmuma un institūcijas nepārprotama nošķiršana un jāparedz obligātas piesardzības normas, ar kuru palīdzību aizsargā dalībniekus.

2003/41/EK 19. apsvērums

(19)     Dalībvalstīs papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas darbojas un tiek uzraudzītas atšķirīgi. Dažās dalībvalstīs var uzraudzīt ne tikai pašu institūciju, bet arī struktūras vai uzņēmumus, kas ir pilnvaroti pārvaldīt šīs institūcijas. Dalībvalstīm jādod iespēja ņemt vērā šo specifiskumu, ja vien tiek efektīvi pildītas šīs direktīvas prasības. Dalībvalstīm arī jādod iespēja atļaut apdrošināšanas sabiedrībām un citām finanšu struktūrām pārvaldīt papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas.

2003/41/EK 20. apsvērums

(20)     Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas ir finanšu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem gulstas atbildība par papildpensijas kapitāla izmaksu nodrošināšanu, un tādēļ tām ir jāievēro noteiktas obligātas piesardzības normas attiecībā uz savu darbību un darbības nosacījumiem.

2003/41/EK 21. apsvērums

(21)     Lielais institūciju skaits dažās dalībvalstīs nozīmē, ka ir vajadzīgs pragmatisks risinājums attiecībā uz iepriekšēju atļauju izsniegšanu institūcijām. Ja institūcija tomēr vēlas pārvaldīt plānu citā dalībvalstī, jāpieprasa iepriekšēja atļauja, ko izsniedz kompetentā iestāde piederības valstī.

ê 2003/41/EK 36 apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(22)     Neskarot attiecīgās valsts sociālos un darba tiesību aktus attiecībā uz pensiju sistēmu organizēšanu, to skaitā – obligāto dalību un koplīgumiem, institūcijām jādod iespēja sniegt šos pakalpojumus citās dalībvalstīs ð pēc tam, kad tās saņēmušas atļauju no institūcijas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. ï Tām Institūcijām ir jāatļauj pieņemt iemaksas no uzņēmumiem, kas atrodas ð jebkurā ï citās dalībvalstīs, un atvērt pensiju plānus ar dalībniekiem no vairāk nekā vienas dalībvalsts. Iespējams, ka tas varētu nodrošināt ievērojamus apjomradītus ietaupījumus šīm institūcijām, uzlabot ð Savienības ï Kopienas nozares konkurētspēju un atvieglot darbaspēka mobilitāti. Tālab savstarpēji ir jāatzīst piesardzības normas. Šo piesardzības normu pienācīga piemērošana ir jāuzrauga piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja vien nav noteikts citādi.

2003/41/EK 37. apsvērums

jauns

(23)     Ja īsteno institūcijas tiesības vienā dalībvalstī pārvaldīt citā dalībvalstī izveidotu fondēto pensiju plānu, pilnībā jārespektē uzņēmējā dalībvalstī spēkā esošo sociālo un darba tiesību aktu noteikumi, ciktāl tie attiecas uz fondētajām pensijām, piemēram, pensiju definīcija un izmaksāšana un pensijas saņemšanas tiesību nodošanas nosacījumi. ð Būtu jāprecizē prudenciālu noteikumu darbības joma, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību attiecībā uz institūciju pārrobežu darbībām. ï

jauns

(24)     Institūcijām būtu jāspēj nodot pensiju plānus citām institūcijām pāri robežām Savienības teritorijā, lai atvieglotu papildpensiju kapitāla uzkrāšanu Savienības mērogā, vienīgi ja ir saņemta atļauja no tādas institūcijas, kas saņem pensiju plānu (saņēmēja institūcija), piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja vien valsts sociālā un darba tiesību aktos par pensiju sistēmu organizēšanu nav noteikts citādi, nodošanai un tās noteikumiem ir nepieciešams iepriekšējs attiecīgo dalībnieku un saņēmēju vai, vajadzības gadījumā, viņu pārstāvju, apstiprinājums.

2003/41/EK 26. apsvērums

(25)     Lai nodrošinātu papildpensijas kapitāla izmaksu saistību izpildi, būtisks nosacījums ir piesardzīga tehnisko rezervju aprēķināšana. Tehniskās rezerves ir jāaprēķina, izmantojot atzītas aktuārmetodes, un tās ir jāapstiprina kvalificētām personām. Maksimālās procentu likmes ir jāizvēlas piesardzīgi saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem. Tehnisko rezervju minimālajam apjomam jābūt pietiekamam, lai varētu turpināt maksāt saņēmējiem esošās pensijas un lai tajā būtu ietvertas saistības, kas izriet no dalībnieku uzkrātajām pensiju tiesībām.

2003/41/EK 27. apsvērums

(26)     Dalībvalstīs ievērojami atšķiras risks, ko sedz institūcijas. Tāpēc piederības dalībvalstīm ir jādod iespēja veikt tehnisko rezervju aprēķināšanu, ievērojot sīkākus papildu noteikumus nekā tie, kas paredzēti šajā direktīvā.

2003/41/EK 28. apsvērums

(27)     Jābūt pietiekamiem un atbilstīgiem aktīviem, kas segtu tehniskās rezerves, aizsargātu pensiju plāna dalībnieku un saņēmēju intereses, ja iemaksas veicošais uzņēmums kļūst maksātnespējīgs. Jo īpaši attiecībā uz pārrobežu darbību dalībvalstīs piemēroto uzraudzības principu savstarpēja atzīšana pieprasa, lai tehniskās rezerves visu laiku ir pilnībā segtas.

2003/41/EK 29. apsvērums

(28)     Ja institūcija nedarbojas vairākās valstīs, dalībvalstīm jādod iespēja atļaut daļēju segumu ar noteikumu, ka ir izstrādāts pienācīgs plāns pilna seguma atjaunošanai, neskarot prasības, ko izvirza Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīva 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā[28].

2003/41/EK 30. apsvērums

(29)     Daudzos gadījumos varētu būt tā, ka iemaksas veicošais uzņēmums, nevis pati institūcija sedz biometrisko risku vai garantē atsevišķus maksājumus vai ieguldījumu efektivitāti. Citos gadījumos institūcija pati tomēr nodrošina šo segumu vai garantijas, un iemaksas veicošā uzņēmuma saistības parasti aprobežojas ar vajadzīgo iemaksu veikšanu. Tādā gadījumā piedāvātie pakalpojumi ir līdzīgi dzīvības apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumiem un attiecīgajām institūcijām jābūt vismaz tādam pašam papildu pašu kapitālam kā apdrošināšanas sabiedrībām.

2003/41/EK 31. apsvērums

(30)     Institūcijas darbojas kā ieguldītāji ļoti ilgā termiņā. Šo institūciju aktīvus parasti nedrīkst realizēt citam nolūkam kā vienīgi papildpensijas kapitāla izmaksām. Turklāt, lai pienācīgi aizsargātu dalībnieku un saņēmēju tiesības, institūcijām jādod iespēja izvietot aktīvus tādā veidā, kas precīzi atbilst šo institūciju saistību raksturam un termiņam. Šie aspekti nozīmē, ka ir vajadzīga efektīva uzraudzība un pieeja attiecībā uz ieguldījumu noteikumiem, kas institūcijām nodrošina pietiekamu elastīgumu, pieņemot lēmumu par visdrošāko un efektīvāko ieguldījumu politiku, un kas tām liek rīkoties piesardzīgi. Piesardzības principa ievērošana tālab prasa, lai ieguldījumu politika atbilstu konkrētās papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas dalībnieku struktūrai.

2003/41/EK 6. apsvērums (pielāgots)

(31)     Šī direktīva ir pirmais solis ceļā uz papildpensiju kapitāla uzkrāšanas iekšējā tirgus organizēšanu Eiropas mērogā. Nosakot, ka kapitālieguldījumu pamatā ir piesardzības princips, un dodot institūcijām iespēju darboties citās valstīs, tiek veicināta uzkrājumu novirzīšana uz papildpensiju kapitāla uzkrāšanas sektoru, tādējādi veicinot ekonomikas un sociālo attīstību.

2003/41/EK 32. apsvērums (pielāgots)

(32)     Dalībvalstis izmanto atšķirīgas uzraudzības metodes un praksi. Tāpēc dalībvalstīm ir jābūt zināmai rīcības brīvībai, nosakot ieguldījumu noteikumus, ko tās vēlas izvirzīt to teritorijās esošām institūcijām. Taču Ö šiem noteikumiem nebūtu Õ nedrīkst jāierobežot kapitāla brīvua apritie, ja vien tas nav vajadzīgs piesardzības nolūkā.

2003/41/EK 33. apsvērums (pielāgots)

jauns

(33)     Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas kā ilgtermiņa ieguldītāji ar zemu likviditātes risku var ieguldīt līdzekļus nelikvīdos aktīvos, piemēram, akcijās, kā arī ð instrumentos, kam ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kas nav tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētās tirdzniecības sistēmās ï riska kapitāla tirgos , ievērojot piesardzību. Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas var izmantot arī starptautiskās diversifikācijas priekšrocības. Ja vien tas nav vajadzīgs piesardzības nolūkā, nav jāierobežo ieguldījumi akcijās, riska kapitāla tirgos un Ö valūtās Õ kas nav saistību valūtas ð un instrumentos, kam ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kas nav tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētās tirdzniecības sistēmās ï.

jauns

(34)     Izpratne par to, kas veido instrumentus ar ilgtermiņa ekonomikas profilu, ir plaša. Šie instrumenti nav pārvedami vērtspapīri, un tāpēc tiem nav pieejama sekundāro tirgu likviditāte. Tiem bieži vien ir vajadzīgas noteikta termiņa saistības, kas ierobežo to pārdošanas iespējas. Ar šiem instrumentiem jāsaprot, ka tie ietver kapitāla līdzdalību, parāda instrumentus biržā nekotētos uzņēmumos un tiem sniegtos aizdevumus. Biržā nekotēti aizņēmumi ietver infrastruktūras projektus, nekotētus uzņēmumus, kas meklē izaugsmes iespējas, nekustamā īpašuma vai citus aktīvus, kas varētu būt piemēroti ilgtermiņa ieguldījumu mērķiem. Zema oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām vērsti infrastruktūras projekti bieži vien ir biržā nekotēti aktīvi un izmanto ilgtermiņa kredītu projekta finansēšanai.

2003/41/EK 34. apsvērums (pielāgots)

Ja institūcija darbojas vairākās valstīs, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes tomēr var to lūgt ierobežot ieguldījumus akcijās un tamlīdzīgos aktīvos, ko netirgo regulētā tirgū, akcijās un citos finanšu instrumentos, ko emitējis viens un tas pats uzņēmums, vai aktīvos, kas denominēti ar saistībām nesaskaņotās valūtās, ar noteikumu, ka šie noteikumi attiecas arī uz institūcijām, kas atrodas uzņēmējā dalībvalstī.

2003/41/EK 35. apsvērums (pielāgots)

Ierobežojumi, kas skar institūciju brīvu izvēli attiecībā uz apstiprinātu līdzekļu pārvaldniekiem un turētājiem, ierobežo konkurenci iekšējā tirgū un tāpēc ir jālikvidē.

jauns

(35)     Institūcijām būtu jāļauj ieguldīt citās dalībvalstīs saskaņā ar to piederības dalībvalsts noteikumiem, lai samazinātu pārrobežu darbības izmaksas. Līdz ar to uzņēmējām dalībvalstīm nevajadzētu ļaut noteikt papildu ieguldījumu prasības institūcijām, kas atrodas citās dalībvalstīs.

(36)     Dažus riskus nevar samazināt, izmantojot kvantitatīvās prasības, kas atspoguļotas tehniskajās rezervēs un finansēšanas prasībās, bet tos var pareizi novērst, ieviešot pārvaldības prasības. Līdz ar to pienācīgai riska pārvaldībai ir būtiski nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu. Minētajām sistēmām vajadzētu būt samērīgām ar darbību veidu, apjomu un sarežģītību.

(37)     Atalgojuma politika, kas rosina pārmērīga riska uzņemšanos, var apdraudēt stabilu un efektīvu institūciju riska pārvaldību. Principus un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz atalgojuma politiku, ko piemēro cita veida finanšu iestādēm Savienībā, būtu jāpiemēro arī institūcijām, paturot prātā institūciju īpašo pārvaldības struktūru salīdzinājumā ar citām finanšu iestādēm un vajadzību ņemt vērā institūciju darbību apmēru, veidu, apjomu un sarežģītību.

(38)     Galvenā funkcija ir iekšēja spēja uzņemties konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanu. Institūcijām vajadzētu būt pietiekamai spējai izveidot riska pārvaldības funkciju, iekšējās revīzijas funkciju un, vajadzības gadījumā, aktuāra funkciju. Konkrētas galvenās funkcijas noteikšana neliedz institūcijai brīvi pieņemt lēmumu par šīs galvenās funkcijas organizēšanas veidu praksē, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi. Tas nedrīkstētu radīt nepamatoti apgrūtinošas prasības, jo ir jāņem vērā institūcijas darbību raksturs, apjoms un sarežģītība.

(39)     Visām personām, kas veic pamatfunkcijas, vajadzētu būt piemērotām un atbilstīgām. Tomēr tikai personām, ka pilda pamatfunkcijas, būtu jāpilda prasības par ziņošanu kompetentajai iestādei.

(40)     Turklāt, izņemot iekšējās revīzijas funkciju, mazākās un mazāk sarežģītās institūcijās būtu jādod iespēja atsevišķai personai vai organizatoriskai vienībai veikt vairāk nekā vienu galveno funkciju. Tomēr personai vai vienībai, kas veic galveno funkciju, vajadzētu būt atšķirīgai no personas vai vienības, kas veic līdzīgu galveno funkciju iemaksas veicošajā uzņēmumā; lai gan kompetentajai iestādei būtu jāpiešķir pilnvaras piešķirt izņēmumu, ņemot vērā institūciju darbību raksturu, apjomu un sarežģītību.

(41)     Ir svarīgi, lai institūcijas uzlabotu savu risku pārvaldību, lai iespējamās neatbilstības attiecībā uz pensiju plāna ilgtspējību varētu pareizi saprast un apspriest ar kompetentajām iestādēm. Iestādēm kā daļu no savas riska pārvaldības sistēmas būtu jāveic riska novērtējums savām darbībām, kas attiecas uz pensijām. Minētais riska novērtējums arī būtu jādara pieejams kompetentajām iestādēm. Šādā novērtējumā institūcijām cita starpā būtu jāsniedz galveno elementu kvalitatīvs apraksts, nosakot savu finansēšanas pozīciju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, savas riska pārvaldības sistēmas efektivitāti un spēju izpildīt prasības attiecībā uz tehniskajām rezervēm. Riska novērtējumā būtu jāietver jauni vai potenciāli riski, piemēram, riski, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām, resursu izmantošanu vai vidi.

2003/41/EK 22. apsvērums

(42)     Katrai dalībvalstij jāpieprasa, lai visas tās teritorijā esošās institūcijas gatavo gada pārskatus un gada ziņojumus, ņemot vērā katru institūcijas pārvaldīto pensiju plānu, un vajadzības gadījumā – gada pārskatus un gada ziņojumus par katru pensiju plānu. Gada pārskati un gada ziņojumi, kas pareizi un patiesi atspoguļo institūcijas aktīvus, saistības un finansiālo stāvokli, ņemot vērā katru institūcijas pārvaldīto pensiju plānu, un ko pienācīgi apstiprinājusi pilnvarota persona, ir būtisks informācijas avots plāna dalībniekiem un saņēmējiem, kā arī kompetentajām iestādēm. Tie jo īpaši ļauj kompetentajām iestādēm kontrolēt institūcijas finansiālo stabilitāti un novērtēt, vai institūcija var izpildīt savas līgumsaistības.

2003/41/EK 24. apsvērums

(43)     Institūcijas ieguldījumu politika ir izšķirošs faktors attiecībā uz fondēto pensiju drošību un pieejamību. Tāpēc institūcijām ir jāsagatavo pārskats par ieguldījumu principiem, ko pārskata vismaz reizi trijos gados. Tam jābūt pieejamam kompetentajām institūcijām un pēc pieprasījuma – arī katra pensiju plāna dalībniekiem un saņēmējiem.

jauns

(44)     Institūcijām būtu jāļauj daļēji vai pilnībā uzticēt savu pārvaldību citām vienībām, kas darbojas to vārdā. Institūcijām vajadzētu būt pilnībā atbildīgām par visu savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu, ja tās nodod ārpakalpojumā galvenās funkcijas vai citas darbības.

(45)     Drošas glabāšanas un uzraudzības pienākumi, kas ir saistīti ar institūciju aktīviem, būtu jāstiprina, paskaidrojot depozitārija nozīmi un pienākumus. Tikai tām institūcijām, kas ir ieviesušas plānus, kur dalībnieki un saņēmēji uzņemas visus riskus, vajadzētu pieprasīt iecelt depozitāriju.

2003/41/EK 23. apsvērums (pielāgots)

Izšķiroša nozīme ir precīzai informācijai, ko sniedz pensiju plāna dalībniekiem un saņēmējiem. Tam ir īpaši būtiska nozīme, pieprasot informāciju par institūcijas finansiālo stabilitāti, līguma noteikumiem, pensiju maksājumiem un to, kā faktiski nodrošina finansējumu uzkrāto pensiju saņemšanas tiesību izpildei, kā arī par ieguldījumu politiku, riska pārvaldību un izmaksām.

jauns

(46)     Institūcijām būtu jānodrošina skaidra un pienācīga informācija paredzamajiem dalībniekiem, dalībniekiem un saņēmējiem, lai atbalstītu viņu lēmumu pieņemšanu par aiziešanu pensijā un nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību plāna dažādos posmos, kas ietver iepriekšēju pieteikšanos, dalību (tostarp laiku pirms aiziešanas pensijā) un laiku pēc aiziešanas pensijā. Jo sevišķi, būtu jāsniedz informācija par uzkrātajām pensijas tiesībām, papildpensijas kapitāla izmaksu aplēstajiem līmeņiem, riskiem un garantijām, kā arī izmaksām. Ja dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ir būtiski arī sniegt papildu informāciju par ieguldījumu profilu, visām pieejamajām iespējām un iepriekšēju veiktspēju.

(47)     Pirms pievienošanās plānam paredzamajiem dalībniekiem būtu jāsniedz visa nepieciešamā informācija, lai viņi varētu izdarīt informētu izvēli, piemēram, par iespējām izstāties, iemaksām, izmaksām un, attiecīgā gadījumā, ieguldījumu iespējām.

(48)     Attiecībā uz institūciju dalībniekiem, kas vēl nav aizgājuši pensijā, būtu jāizstrādā standartizēts pensijas kapitāla pārskats, kurā ietverta galvenā personas un vispārēja informācija par pensiju plānu. Pensijas kapitāla pārskatam vajadzētu būt standarta formātā, lai atvieglotu izpratni par pensijas tiesībām laika gaitā un dažādos plānos, kā arī jākalpo darba mobilitātei.

(49)     Institūcijām būtu jāinformē dalībnieki pietiekamu laiku iepriekš pirms aiziešanas pensijā par viņu pensijas izmaksu iespējām. Ja pensijas pabalsti netiek izmaksāti kā mūža ikgadējs pabalsts, dalībniekiem, kas tuvojas pensijas vecumam, būtu jāsaņem informācija par pieejamajiem pabalstu maksājumu produktiem, lai atvieglotu finanšu plānošanu aiziešanai pensijā.

(50)     Posmā, kad tiek izmaksāti pensiju pabalsti, saņēmējiem būtu jāturpina saņemt informāciju par savu papildpensiju kapitālu un attiecīgajām izmaksas iespējām. Tas ir jo sevišķi svarīgi, ja saņēmēji izmaksāšanas posmā sedz būtisku ieguldījumu risku.

(51)     Kompetentajai iestādei būtu jāizmanto savas pilnvaras, par galveno mērķi nosakot dalībnieku un saņēmēju aizsardzību.

(52)     Prudenciālas uzraudzības joma katrā dalībvalstī ir atšķirīga. Tas var radīt problēmas, ja institūcijai ir jāpanāk atbilstība piederības dalībvalsts prudenciālajam regulējumam un vienlaikus jāatbilst tās uzņēmējas dalībvalsts sociālajiem un darba tiesību aktiem. Precizējot, kuras jomas šajā direktīvā tiek uzskatītas par daļu no prudenciālās uzraudzības, tiek samazināta tiesiskā nenoteiktība un ar to saistītās darījumu izmaksas.

(53)     Iekšējais tirgus institūcijām pieprasa prudenciālo standartu savstarpēju atzīšanu. Institūcijas pievienošanos minētajiem standartiem būtu jāuzrauga institūcijas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Dalībvalstīm būtu kompetentajām iestādēm jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras izmantot preventīvus vai korektīvus pasākumus, ja institūcijas pārkāpj kādu no šīs direktīvas prasībām.

2003/41/EK 25. apsvērums (pielāgots)

Lai pildītu savas likumā paredzētās funkcijas, kompetentajām institūcijām ir vajadzīgas atbilstīgas tiesības saņemt informāciju un pilnvaras iejaukties to institūciju un personu darbā, kas šīs institūcijas vada. Ja papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija ir deleģējusi ārpakalpojumu sniedzējiem būtiskas funkcijas, piemēram, ieguldījumu pārvaldību, informāciju tehnoloģiju vai grāmatvedību, jābūt iespējai attiecināt tiesības uz informāciju un pilnvaras iejaukties arī uz šīm funkcijām, lai pārbaudītu, vai šīs darbības tiek veiktas saskaņā ar uzraudzības noteikumiem.

jauns

(54)     Lai nodrošinātu ārpakalpojumu darbību, tostarp visu turpmāko atkārtotu ārpakalpojumu darbību efektīvu uzraudzību, ir svarīgi, lai kompetentajām iestādēm būtu piekļuve visiem svarīgajiem datiem, kurus glabā ārpakalpojumu sniedzēji, kuriem uzticēts veikt šīs darbības, neatkarīgi no tā, vai tās ir regulētas vai neregulētas vienības, un tām ir tiesības veikt pārbaudes uz vietas. Lai ņemtu vērā tirgus attīstību un nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību noteikumiem par ārpakalpojumu izmantošanu, institūcijām būtu jāinformē kompetentās iestādes, pirms ārpakalpojumi tiek izmantoti izšķirīgām vai svarīgām darbībām.

(55)     Būtu jāparedz informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un iestādēm, kuru uzdevums ir stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un pārtraukt pensiju plānus. Tādēļ būtu jāprecizē nosacījumi, ar kādiem iespējama iepriekš minētā informācijas apmaiņa. Turklāt, ja informāciju var atklāt tikai ar kompetento iestāžu skaidru piekrišanu, minētajām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jādod iespēja šo piekrišanu dot, paredzot stingru nosacījumu izpildi.

(56)     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK[29] reglamentē personas datu apstrādi, ko dalībvalstis veic šīs direktīvas kontekstā un kompetento iestāžu uzraudzībā. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/45/EK[30] reglamentē personas datu apstrādi, ko Eiropas uzraudzības iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā. Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo direktīvu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek atbilstīgi Direktīvai 95/46/EK, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Eiropas uzraudzības iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

(57)     Lai nodrošinātu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību papildpensiju kapitāla uzkrāšanai, kas ir organizēta Eiropas mērogā, Komisijai, apspriežoties ar EAAPI, būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana un par to jāziņo, un jāiesniedz minētais ziņojums Eiropas Parlamentam četru gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Minētajā pārskatā jo īpaši būtu jānovērtē noteikumu piemērošana attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķināšanu, tehnisko rezervju finansējumu, reglamentēto pašu kapitālu, maksātspējas rezervi, ieguldījumu noteikumiem un citiem aspektiem, kas ir saistīti ar institūcijas finanšu maksātspējas situāciju.

(58)     Lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp institūcijām, pārejas periods, kas ļauj apdrošināšanas sabiedrībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK[31], veikt savu papildpensijas kapitāla uzkrāšanas uzņēmējdarbību saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 4. pantā minētajiem noteikumiem, būtu jāpagarina līdz 2020. gada 31. decembrim. Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 2009/138/EK.

(59)     Lai precizētu šajā direktīvā izklāstītās prasības, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai attiecībā uz paskaidrojumiem par atalgojuma politiku, riska novērtējumu attiecībā uz pensijām un pensijas kapitāla pārskatu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

2003/41/EK 38. apsvērums (pielāgots)

Ja plāns ir nodalīts, šīs direktīvas noteikumi attiecas atsevišķi uz minēto plānu.

2003/41/EK 39. apsvērums (pielāgots)

Svarīgi ir paredzēt sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzraudzības nolūkā, kā arī starp šīm iestādēm un Komisiju citā nolūkā. Lai pildītu savus pienākumus un veicinātu šīs direktīvas konsekventu un savlaicīgu izpildi, kompetentās iestādes cita citai sniedz informāciju, kas vajadzīga direktīvas noteikumu piemērošanai. Komisija ir paziņojusi par savu nodomu izveidot uzraudzības komiteju, lai rosinātu sadarbību, koordināciju un viedokļu apmaiņu valstu kompetento iestāžu starpā un veicinātu šīs direktīvas izpildi.

2003/41/EK 40. apsvērums

(60)     Ņemot vērā to, ka ierosinātās darbības mērķi, proti, izveidot SavienībasKopienas tiesisko regulējumu, kas attiektos uz papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju sistēmu, dalībvalstis atsevišķi nevar pilnībā sasniegt un minētās darbības mēroga un seku dēļ šo mērķi labāk var sasniegt SavienībasKopienas līmenī, SavienībaKopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz darbības, kas pārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo,

jauns

(61)     Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem[32] dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros izskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(62)     Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kas veido būtisku grozījumu salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējām direktīvām.

(63)     Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

2003/41/EK

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

jauns

I daļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

2003/41/EK (pielāgots)

1. pants

Priekšmets

Šī direktīva paredz noteikumus papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju veikto darbības uzsākšanai un veikšanai.

2. pants

Piemērošanas joma

1. Šo direktīvu piemēro papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām. Ja saskaņā ar valstu tiesību aktiem papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija nav juridiska persona, dalībvalstis šo direktīvu piemēro vai nu šīm institūcijām, vai arī, ievērojot 2. punktu, pilnvarotajām struktūrām, kas atbild par šo iestāžu pārvaldību un rīkojas to uzdevumā.

2. Šo direktīvu nepiemēro:

2003/41/EK (pielāgots)

(a) institūcijām, kas pārvalda sociālā nodrošinājuma shēmas, uz kurām attiecas Ö Eiropas Parlamenta un Padomes Õ Regula (EEK) Nr. 1408/71[33] 883/2004[34] un Regula (EEK) Nr. 574/72[35] 987/2009[36];

2011/61/ES 62.1. pants

              (b) institūcijas, uz kurām attiecas Direktīvas 73/239/EEK[37], Direktīva 85/611/EEK[38], Direktīva 93/22/EEK[39], Direktīva 2000/12/EK[40] un Direktīva 2002/83/EK[41] 2004/39/EK[42], 2009/65/EK[43], 2009/138/EK, 2011/61/ES[44] un 2013/36/ES[45];

2003/41/EK

              c) institūcijām, kas darbojas uz paaudžu solidaritātes shēmas pamata;

              d) institūcijām, kurās uzņēmuma – iemaksu veicēja darbiniekiem nav likumīgu tiesību saņemt izmaksas un kurās iemaksas veicošais uzņēmums var izpirkt aktīvus jebkurā laikā un tam nav obligāti jāpilda papildpensijas kapitāla izmaksu veikšanas saistības;

              e) uzņēmumiem, kas izmanto uzņēmuma bilancē uzkrātās saistības darbinieku pensiju izmaksām, lai saviem darbiniekiem izmaksātu papildpensijas kapitālu.

3. pants

Pieteikums dalībai fondā, kas pārvalda sociālā nodrošinājuma shēmas

Papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas pārvalda arī obligātos ar nodarbinātību saistītos pensiju plānus, kurus uzskata par sociālā nodrošinājuma shēmām, uz ko attiecas Regulas (EEK) Nr. 1408/71 883/2004 un (EEK) Nr. 574/72 987/2009 (EEK) Nr. 1408/71 un (EEK) Nr. 574/72, šo direktīvu piemēro vienīgi papildpensiju kapitāla uzkrāšanas darbības veidam, kas tām nav obligāts. Tādā gadījumā nodala saistības un atbilstīgos aktīvus, un tos nav iespējams pārnest uz obligāto pensiju plānu, ko uzskata par sociālā nodrošinājuma shēmu, vai otrādi.

4. pants

Fakultatīvs pieteikums dalībai institūcijās, uz kurām attiecas Direktīva 2002/83/EK 2009/138/EK

2003/41/EK (pielāgots)

Piederības dalībvalstis var izvēlēties piemērot noteikumus, kas izklāstīti šīs direktīvas 9. līdz 16. pantā un 18. līdz 20. 9. līdz 15. pantā, 20. līdz 24. panta 2. punktā, 25. līdz 29. pantā, 31. līdz 53. pantā un 55. līdz 71. pantā , tādu dzīvības apdrošināšanas sabiedrību papildpensiju kapitāla uzkrāšanas darījumdarbībai, uz kurām attiecas Direktīva 2002/83/EK 2009/138/EK. Tādā gadījumā visus aktīvus un saistības, kas atbilst minētajam darbības veidam, nodala, pārvalda un organizē atsevišķi no pārējiem dzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbības veidiem un tos nav iespējams pārnest.

Tādā gadījumā, ciktāl tas attiecas uz apdrošināšanas sabiedrību papildpensijas kapitāla uzkrāšanas darbības veidu, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām nepiemēro 20. līdz 26., 31. un 36. 76. līdz 86., 132. pantu, 134. panta 2. punktu, 173. pantu, 185. panta 5. punktu, 185. panta 7. and 8. punktu un 209. pantu Direktīvā 2002/83/EK 2009/138/EK.

Piederības dalībvalsts nodrošina to, ka kompetentās iestādes vai arī iestādes, kuru uzraudzības darba pienākumos ietilpst to dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzraudzība, uz kurām attiecas Direktīva 2002/83/EK 2009/138/EK, pārbauda, vai attiecīgā papildpensijas kapitāla uzkrāšana ir stingri nodalīta.

5. pants

Mazie pensiju fondi un tiesību aktos noteiktie plāni

Izņemot 19. pantā 34. līdz 37. pantā noteikto, dalībvalstis var izvēlēties pilnībā vai daļēji nepiemērot šo direktīvu visām institūcijām, kas atrodas to teritorijās un kuru pārvaldītajos pensiju plānos ir mazāk nekā 100 dalībnieku. Ievērojot 2. panta 2. punktu, šīm institūcijām tomēr ir jādod tiesības brīvprātīgi piemērot šo direktīvu. 20. 12. pantu var piemērot vienīgi tad, ja piemēro visus pārējos šīs direktīvas noteikumus.

Dalībvalstis var izvēlēties ne piemērot 9. līdz 17. 1. līdz 8., 12., 20. un 34. līdz 37. pantu institūcijām, ja aroda pensiju kapitāla uzkrāšana tiek veikta atbilstīgi statūtiem saskaņā ar tiesību aktiem un to garantē valsts iestāde. 20. 12. pantu var piemērot vienīgi tad, ja piemēro visus pārējos šīs direktīvas noteikumus.

2003/41/EK

6. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

              a) “papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” vai “institūcija” ir institūcija, kas neatkarīgi no juridiskās formas darbojas uz uzkrājumu pamata un ir izveidota nošķirti no visiem iemaksas veicošajiem uzņēmumiem vai nozarēm, lai nodrošinātu papildpensiju kapitāla izmaksas saistībā ar profesionālo darbību, pamatojoties uz vienošanos vai līgumu, ko slēdz:

– individuāli vai kolektīvi starp darba devēju (devējiem) un darbinieku (darbiniekiem) vai to attiecīgajiem pārstāvjiem, vai

– ar pašnodarbinātām personām atbilstīgi piederības un uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem,

              un kas veic darbības, kuras tieši izriet no tiem;

              b) “pensiju plāns” ir līgums, vienošanās, trasta līgums vai noteikumi, kas nosaka, kādas papildpensijas kapitāla izmaksas ir noteiktas un ar kādiem nosacījumiem;

2003/41/EK (pielāgots)

jauns

              c) “iemaksas veicošais uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums vai cita struktūra neatkarīgi no tā, vai tas ietver vienu vai vairākas juridiskas vai fiziskas personas darbojas darba devēja vai pašnodarbinātā statusā vai apvienojot šos statusus un kas veic iemaksas papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijās ð , kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir juridiski pienākumi vai kas brīvprātīgi apņemas piedāvāt pensiju plānu; ï

2003/41/EK

              d) “papildpensijas kapitāla izmaksas” ir izmaksas, ko veic sakarā ar aiziešanu pensijā vai sakarā ar gaidāmo aiziešanu pensijā, vai – ja tās papildina minētās izmaksas un tās piešķir papildus – kā pabalstus nāves, invaliditātes vai darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, vai kā atbalsta maksājumus vai pakalpojumus slimības, trūkuma vai nāves gadījumā. Lai uzlabotu finansiālo nodrošinājumu pēc aiziešanas pensijā, šīs izmaksas parasti ir maksājumi mūža garumā. Taču tās tomēr var arī izmaksāt noteiktā laikposmā vai kā vienreizēju summu;

              e) “dalībnieks” ir persona, kuras profesionālā darbība tai dod tiesības vai dos tiesības saņemt papildpensijas kapitāla izmaksas saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem;

              f) “saņēmējs” ir persona, kas saņem papildpensijas kapitāla izmaksas;

              g) “kompetentās iestādes” ir valstu iestādes, kas izraudzītas šajā direktīvā paredzēto uzdevumu izpildei;

              h) “biometriskie riski” ir riski, kas saistīti ar nāvi, invaliditāti un ilgdzīvošanu;

2003/41/EK (pielāgots)

jauns

              (i) "piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts, ð kurā institūcijai ir piešķirta atļauja vai kurā tā ir reģistrēta, un kurā atrodas tās galvenā pārvalde. Galvenās pārvaldes vieta ir vieta, kurā tiek pieņemti institūcijas lēmumu pieņemšanas struktūras galvenie stratēģiskie lēmumi; ï kurā institūcijai ir tās juridiskā adrese un tās galvenā pārvalde vai, ja tai nav juridiskās adreses, tās galvenā pārvalde;

2003/41/EK (pielāgots)

jauns

              (j) "uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kuras sociālie un darba tiesību akti, kas attiecas uz fondēto pensiju plāniem, ir piemērojama iemaksas veicošā uzņēmuma un fondēto pensiju plāna dalībnieku ð vai saņēmēju ï attiecībām;.

jauns

k) "institūcija, kas veic nodošanu" ir institūcija, kas visu vai daļu no pensiju plāna nodod institūcijai citā dalībvalstī;

l) "saņēmēja institūcija" ir institūcija, kas visu vai daļu no pensiju plāna saņem no institūcijas citā dalībvalstī;

m) „regulēts tirgus” ir daudzpusēja sistēma Savienībā Regulas Nr. .../... [FITR] 2. panta 1. punkta 5. apakšpunkta nozīmē;

n) „daudzpusēja tirdzniecības sistēma” ir daudzpusēja sistēma Savienībā Regulas Nr. .../... [FITR] 2. panta 1. punkta 6. apakšpunkta nozīmē;

o) „organizēta tirdzniecības sistēma” ir shēma vai sistēma Savienībā Regulas Nr. .../... [FITR] 2. panta 1. punkta 7. apakšpunkta nozīmē;

p) “pastāvīgs informācijas nesējs” ir instruments, kurš dod dalībniekam vai saņēmējam iespēju personīgi viņam adresētu informāciju uzglabāt tā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei laika posmā, kas atbilst informācijas mērķiem, un kurš ļauj neizmainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;

q) "galvenā funkcija" pārvaldības sistēmā ir iekšēja spēja uzņemties praktisku uzdevumu veikšanu; pārvaldības sistēma ietver riska pārvaldības funkciju, iekšējās revīzijas funkciju un, ja institūcija uzņemas finanšu saistības vai izveido tehniskās rezerves, arī aktuāra funkciju.

2003/41/EK (pielāgots)

jauns

7. pants

Institūcijas darbības

Katra Ddalībvalstis pieprasa, lai toās teritorijā esošās institūcijas veic tikai ar papildpensiju kapitāla izmaksām saistītas darbības un no tām izrietošas darbības.

Ja saskaņā ar 4. pantu Ö dzīvības Õ apdrošināšanas sabiedrība pārvalda papildpensijas kapitāla uzkrāšanu, nodalot attiecīgos aktīvus un saistības, nodalītie aktīvi un saistības attiecas vienīgi uz darbībām, kas saistītas ar papildpensijas kapitāla izmaksām, un darbībām, kas no tām tieši izriet.

8. pants

Iemaksas veicošo uzņēmumu un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju juridiska nodalīšana

Katra Ddalībvalstis nodrošina iemaksas veicošā uzņēmuma un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas juridisku nodalīšanu, lai aizsargātu institūcijas aktīvus, ievērojot dalībnieku un saņēmēju intereses iemaksas veicošā uzņēmuma bankrota gadījumā.

9. pants

Darbības noteikumi Reģistrācija vai atļaujas piešķiršana

Katra Ddalībvalstis attiecībā uz visām papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas atrodas toās teritorijā, nodrošina to, ka::

2010/78/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

              a) kompetentā iestāde ir reģistrējusi iestādi valsts reģistrā vai izdevusi tai darbības atļauju; ja iestāde veic 1220. pantā minētās pārrobežu darbības reģistrā norāda arī tās dalībvalstis, kurās iestāde darbojas; šo informāciju paziņo Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (turpmāk “EAAPI”), kas ir izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010[46] un kas to publicē savā tīmekļa vietnē;.

2003/41/EK (pielāgots)

              b) institūciju vada personas ar labu reputāciju, kam ir atbilstīga profesionālā kvalifikācija un pieredze, vai arī institūcija algo konsultantus ar atbilstīgu profesionālu kvalifikāciju vai pieredzi;

jauns

10. pants

Noteikumi par pensiju plāniem

2003/41/EK

(c) Katra dalībvalsts pieprasa, lai visas tās teritorijā esošās institūcijas nodrošina, ka  ir ieviesti pienācīgi izstrādāti noteikumi attiecībā uz visiem pensiju plāniem, kurus īsteno attiecīgā institūcija un dalībnieki ir pienācīgi informēti par šiem noteikumiem ;.

2003/41/EK (pielāgots)

d) visas tehniskās rezerves ir aprēķinājis un apstiprinājis aktuārs vai kāds cits speciālists šajā jomā, tostarp revidents, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un izmantojot aktuārmetodes, ko atzinušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes;

jauns

11. pants

Regulāras finansēšanas saistības un papildu izmaksas

2003/41/EK

1. Dalībvalstis attiecībā uz katru to teritorijā esošo institūciju nodrošina, ka, ja iemaksas veicošais uzņēmums garantē papildpensijas kapitāla izmaksas, tas ir uzņēmies saistības regulāri nodrošināt finansējumu;.

2003/41/EK (pielāgots)

f) dalībnieki ir pietiekami labi informēti par pensiju plāna nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz:

            i) pensiju plānā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem;

            ii) finanšu, tehniskajiem un citiem riskiem, kas saistīti ar pensiju plānu;

            iii) šo risku raksturu un sadalījumu.

2003/41/EK

2. Saskaņā ar subsidiaritātes principu un ņemot vērā sociālā nodrošinājuma shēmu piedāvāto pensiju apjomu, dalībvalstis var paredzēt, ka dalībniekiem piedāvā papildu mūža apdrošināšanas un darba nespējas apdrošināšanas iespēju, nodrošinājumu pārdzīvojušām apgādājamām personām un iemaksu atmaksāšanas garantiju kā papildu labumus, ja darba devēji un darbinieki vai to attiecīgie pārstāvji tam piekrīt.

2003/41/EK (pielāgots)

3. Dalībvalstis var attiecināt citas prasības uz tās teritorijā esošo institūciju darbību, lai nodrošinātu, ka tās dalībnieki un saņēmēji ir pietiekami aizsargāti.

2010/78/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

5. Ja institūcija veic pārrobežu darbību, kā minēts 20. pantā, institūcijas darbībai nepieciešama iepriekšējas atļaujas saņemšana no piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Izsniedzot šādu atļauju, dalībvalstis nekavējoties informē EAAPI.

2003/41/EK (pielāgots)

jauns

20.12. pants

Pārrobežu darbības ð un procedūras ï

1. Neskarot attiecīgo valstu sociālos un darba tiesību aktus attiecībā uz pensiju sistēmu organizēšanu, tostarp obligāto dalību un koplīgumus, dalībvalstis atļauj to teritorijā esošiem uzņēmumiem veikt iemaksas uzņēmumos ð kuri piedāvā veikt vai veic pārrobežu darbību ï papildpensiju kapitāla uzkrāšanai, kuru darbība ir atļauta citās dalībvalstīs. Tās arī atļauj institūcijām, Ö kuru darbība ir atļauta šo valstu teritorijā Õ papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām ð veikt pārrobežu darbību ï pieņemt Ö pieņemot, Õ iemaksas no uzņēmumiem, kas atrodas citu ð jebkuras ï dalībvalsts teritorijā.

2. Institūcijai, kas  Ö ierosina Õ vēlas ð veikt pārrobežu darbību unï pieņemt iemaksas no uzņēmuma, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, iepriekš jāsaņem atļauja no savas piederības valsts kompetentajām iestādēm , kā minēts 9.panta 5.punktā. Tā paziņo par savu nodomu pieņemt iemaksas no iemaksas veicošā uzņēmuma, atrodas citas dalībvalsts teriotorijā, kompetentajām iestādem piederības valstī, kurā tā ir saņēmusi darbības atļauju.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai institūcijas, ð kuras ir pilnvarotas vai reģistrētas ï atrodas to teritorijā un piedāvā saņemt iemaksas saņemt iemaksas no uzņēmuma, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, sniedz šādu informāciju 2. punktā minētajā paziņojumā:

(a) uzņēmēja dalībvalsts(-is);

(b) iemaksas veicošā uzņēmuma nosaukums ð un atrašanās vieta ï ;

(c) tā pensiju plāna raksturojums, ko pārvaldīs pēc iemaksas veicošā uzņēmuma lūguma.

2003/41/EK)

jauns

4. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir informēta saskaņā ar 2.punktu un ja tai nav iemesla apšaubīt to ð tā nav pieņēmusi lēmumu, ï institūcijas administratīvā struktūra vai finansiālais stāvoklis un institūcijas vadības labā reputācija, profesionālā kvalifikācija vai pieredze neatbilst ierosinātajām darbībām, ko ierosinājusi uzņēmēja dalībvalsts, tā 3 mēnešu laikā pēc visas 3. punktā minētas informācijas saņemšanas nosūta šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādem un attiecīgi informē institūciju.

jauns

Pirmajā punktā minētais lēmums ir pamatots.

Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot pirmajā punktā minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tā paskaidro savas atteikšanās iemeslus trīs mēnešu laikā pēc visas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas. Šis atteikums vai rīcības trūkums dod tiesības vērsties piederības dalībvalsts tiesās.

2003/41/EK (pielāgots)

jauns

5. Pirms institūcija sāk darboties veikt pārrobežu darbību pensiju plāns iemaksas veicošajam uzņēmumam citā dalībvalstī, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes divu ð viena ï mēneša laikās pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas, paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ja nepieciešams, par prasībām sociālajos un darba tiesību aktos, kas attiecas uz fondēto pensiju jomu, saskaņā ar kurām jādarbojas pensiju plānam, kurā iemaksas veic uzņēmums, kas atrodas uzņēmējā dalībvalstī, un jebkuriem noteikumiem, kas jāpiemēro saskaņā ar 18. panta 7. punktu un šā panta 7. punktu. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo šo informāciju institūcijai.

6. Pēc tam, kad no piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir saņemta 5. punktā minētā informācija, vai pēc tam, kad 5. punktā paredzētā termiņa beigās nekāda informācija nav saņemta, institūcija var uzsākt veikt pārrobežu darbību īstenot pensiju plānu, kurā iemaksas veic uzņēmējā valstī esošs uzņēmums,  atbilstīgi uzņēmējas dalībvalsts sociālo un darba tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz fondēto pensiju jomu. , kā arī atbilstīgi visiem noteikumiem, kas jāpiemēro saskaņā ar 18. panta 7. punktu un šā panta 7. punktu.

2003/41/EK (pielāgots)

7. Attiecībā uz dalībniekiem institūcijā, kurā iemaksas veic citā dalībvalstī esošs uzņēmums, piemēro arī visas prasības par informācijas sniegšanu, ko uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir noteikušas šajā dalībvalstī esošajām institūcijām saskaņā ar 11. pantu.

2003/41/EK

jauns

87. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes par visām būtiskajām izmaiņām uzņēmējas dalībvalsts sociālo un tiesību aktu prasībās, kuras attiecas uz fondēto pensiju plāniem un kuras var ietekmēt pensiju plānu, ciktāl tas skar ð pārrobežu pensiju plāna darbību ï kurā iemaksas veic ð uzņēmējas dalībvalsts uzņēmums ï  kā arī izmaiņām noteikumos, kas jāpiemēro saskaņā ar 18.panta 7.punktu un šā panta 7.punktu.

98. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pastāvīgi uzrauga institūciju, pārbaudot, vai tās darbība atbilst uzņēmējas dalībvalsts darba un sociālo tiesību aktu prasībām, kas skar 5. punktā minēto fondēto pensijas plānu jomu. raph 5. aun vai tā ievēro 7.punktā minētās prasības par informācijas sniegšanu. Ja, veicot uzraudzību, tiek atklāti pārkāpumi, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes tūlīt informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, saskaņojot ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu institūcijas konstatēto sociālo un tiesību aktu pārkāpumu novēršanu.

2003/41/EK

109. Ja piederības dalībvalsts kompetento iestāžu veiktie pasākumi nav devuši rezultātu vai piederības dalībvalstī nav piemērotu pasākumu, un institūcija turpina pārkāpt uzņēmējas dalībvalsts sociālo un darba tiesību aktu prasības, kas attiecas uz fondēto pensiju plānu jomu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas var veikt atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu turpmākus pārkāpumus vai sodītu par tiem, tostarp, ja tas ir nepieciešams, neļautu institūcijai uzņēmējā dalībvalstī vadīt pensiju plānu iemaksas veicošam uzņēmumam.

jauns

10. Dalībvalstis nodrošina, ka uz institūciju, kas veic pārrobežu darbību, neattiecas nekādas prasības par informācijas sniegšanu dalībniekiem un saņēmējiem, kuras noteikušas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes attiecībā uz dalībniekiem, uz kuriem attiecas minētā pārrobežu darbība.

13. pants

Pensiju plānu pārrobežu nodošana

1. Dalībvalstis piešķir atļauju institūcijām, kas ir pilnvarotas vai reģistrētas to teritorijās, visu vai daļu no to pensiju plāniem nodot citās dalībvalstīs pilnvarotām vai reģistrētām saņēmējām institūcijām.

2. Pilnīgai vai daļējai pensiju plāna nodošanai starp citās dalībvalstīs reģistrētām vai pilnvarotām institūcijām, kas veic nodošanu, un saņēmējām institūcijām ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, ko sniedz saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde. Pieteikumu par nodošanas atļauju iesniedz saņēmēja institūcija.

3. Ja vien valsts sociālajos un darba tiesību aktos par pensiju sistēmu organizēšanu nav noteikts citādi, nodošanai un tās noteikumiem ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums, ko sniedz attiecīgie dalībnieki un saņēmēji vai, attiecīgā gadījumā, viņu pārstāvji. Jebkurā gadījumā informāciju par nodošanas noteikumiem dara pieejamu attiecīgajiem dalībniekiem un saņēmējiem, vai, vajadzības gadījumā, to pārstāvjiem, vismaz četrus mēnešus, pirms tiek iesniegts 2. punktā minētais pieteikums.

4. Šā panta 2. punktā minētajā pieteikumā norāda šādas ziņas:

(a) rakstisku vienošanos starp institūciju, kas veic nodošanu, un saņēmēju institūciju, izklāstot nodošanas noteikumus, tostarp pensiju plāna galvenās iezīmes un nodoto aktīvu aprakstu un, attiecīgā gadījumā, atbilstošās saistības;

(b) institūcijas, kas veic nodošanu, nosaukumu un juridisko adresi;

(c) iemaksas veicošā uzņēmuma nosaukumu un tā pārvaldes atrašanās vietu;

(d) uzņēmēju dalībvalsti vai uzņēmējas dalībvalstis, ja tās ir vairākas.

5. Ja saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde saņem 2. punktā minēto pieteikumu un ja tā nav sniegusi lēmumu, kurā apgalvo, ka saņēmējas institūcijas pārvaldes struktūra vai finansiālais stāvoklis un institūcijas vadības labā reputācija, profesionālā kvalifikācija vai pieredze neatbilst darbībām, ko piedāvā veikt saņēmējas institūcijas uzņēmējā dalībvalstī, tā trīs mēnešu laikā pēc visas 4. punktā minētās informācijas saņemšanas paziņo par šo lēmumu, ar ko atļauj veikt nodošanu saņēmējai institūcijai un institūcijas, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Institūcijas, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par minēto lēmumu informē institūciju, kas veic nodošanu.

Pirmajā punktā minētie lēmumi ir pamatoti. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot pirmajā punktā minēto informāciju institūcijas, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tā paskaidro savas atteikšanās iemeslus trīs mēnešu laikā pēc visas 4. punktā minētās informācijas saņemšanas. Šis atteikums vai rīcības trūkums dod tiesības saņēmējai institūcijai vērsties saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts tiesās.

6. Institūcijas, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde mēneša laikā pēc 5. punktā minētās informācijas saņemšanas informē saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetento iestādi par sociālo un darba tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz uzņēmējas dalībvalsts fondēto pensiju jomu, saskaņā ar kuru jāīsteno pensiju plāns. Saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde šo informāciju paziņo saņēmējai institūcijai.

7. Pēc 6. punktā minētās informācijas saņemšanas vai ja no saņēmējas institūcijas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņemta informācija par 6. punktā minētā laikposma termiņu, saņēmēja iestāde var sākt īstenot pensiju plānu saskaņā ar sociālo un tiesību aktu prasībām, kas ir spēkā fondēto pensiju jomā uzņēmējā dalībvalstī.

8. Ja saņēmēja institūcija veic pārrobežu darbību, piemēro 12. panta 8. un 9. punktu.

II sadaļa

KVANTITATĪVĀS PRASĪBAS

2003/41/EK

14. 15 pants

Tehniskie noteikumi

1. Piederības dalībvalsts nodrošina to, ka institūcijas, kas pārvalda fondēto pensiju plānus, visiem pensiju plāniem vienmēr veido atbilstīgu pasīvu apjomu, kurš atbilst finansiālajām saistībām, kas izriet no šo institūciju pensiju līgumu portfeļa.

2. Piederības dalībvalsts nodrošina to, ka institūcijas, kas pārvalda fondēto pensiju plānus, kuros tās nodrošina biometrisko risku segumu un/vai garantē noteiktu atdevi no ieguldījumiem vai arī noteiktu izmaksu apjomu, veido pietiekamas tehniskās rezerves visiem šādiem plāniem.

3. Tehniskās rezerves aprēķina katru gadu. Piederības dalībvalsts tomēr var atļaut veikt aprēķinus reizi trijos gados, ja institūcija izsniedz dalībniekiem un/vai kompetentajām iestādēm apstiprinājumu vai ziņojumu par starplaikā veiktajām korekcijām. Apstiprinājumā vai ziņojumā izklāsta tehnisko rezervju korekcijas un izmaiņas šo rezervju segtajā riskā.

4. Tehniskās rezerves aprēķina un apstiprina aktuārs , ja ne aktuārs, vai cits speciālists šajā jomā, tostarp revidents, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un izmantojot aktuārmetodes, ko atzinušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar šādiem principiem:

              a) tehnisko rezervju minimālo apjomu aprēķina, veicot pietiekami piesardzīgu aktuārnovērtējumu, kurā ņem vērā visas saistības attiecībā uz izmaksām un iemaksām saskaņā ar institūcijas pensiju plānu. Apjomam jābūt pietiekamam, lai saņēmējiem varētu turpināt izmaksāt jau esošās pensijas un pabalstus, un tam arī ir jāatspoguļo saistības, kas izriet no dalībnieku uzkrātajām pensiju tiesībām. Ekonomiskie un aktuāru apsvērumi, ko izmanto saistību novērtēšanai, arī ir jāizvēlas piesardzīgi, attiecīgi ņemot vērā atbilstīgu procentu negatīvas novirzes gadījumā;

              b) piesardzīgi jāizvēlas maksimālās procentu likmes, ko nosaka saskaņā ar attiecīgajiem piederības valsts noteikumiem. Šīs procentu likmes nosaka, ņemot vērā:

i) peļņu no atbilstīgajiem institūcijas aktīviem un gaidāmo atdevi no ieguldījumiem, un/vai

ii) peļņu no valsts obligācijām vai augstas uzticamības vērtspapīriem tirgū;

              c) tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantotajās biometrijas tabulās jāievēro piesardzības principi, ņemot vērā dalībnieku grupas un pensiju plānu galvenās īpatnības, jo īpaši paredzamās izmaiņas attiecīgajos riskos;

              d) tehnisko rezervju aprēķināšanas metode un bāze parasti nemainās no viena finanšu gada uz nākamo. Izmaiņas tomēr ir attaisnojamas, ja mainās tiesiskie, demogrāfiskie vai ekonomiskie apstākļi, kas ir pieņēmumu pamatā.

5. Piederības dalībvalsts tehnisko rezervju aprēķināšanai var piemērot sīkākas papildu prasības, lai nodrošinātu dalībnieku un saņēmēju adekvātu aizsardzību.

2010/78/ES 4. panta 4. punkts

6. Lai turpinātu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz iespējami pamatotu tehnisko rezervju aprēķināšanu–, jo īpaši saistībā ar procentu likmēm un citiem pieņēmumiem, kas ietekmē tehnisko rezervju apjomu,– Komisija, balstoties uz EAAPI padomu, reizi divu gadu laikā pati vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma sagatavo ziņojumu par stāvokli pārrobežu darbības jomā.

2003/41/EK

Komisija iesaka vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu traucējumus, ko var radīt atšķirīgi procentu likmju līmeņi, un lai aizsargātu saņēmēju un visu plānu dalībnieku intereses.

2003/41/EK (pielāgots)

15. 16 pants

Tehnisko rezervju finansēšana

1. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai katrai institūcijai visu laiku būtu pietiekami un atbilstīgi līdzekļi, kas sedz tehniskās rezerves visiem pārvaldītajiem pensiju plāniem.

2. Piederības dalībvalsts uz ierobežotu laiku var pieļaut situāciju, ka institūcijai nav pietiekamu līdzekļu tehnisko rezervju segšanai. Tādā gadījumā kompetentās iestādes pieprasa, lai institūcija pieņem konkrētu un realizējamu aktīvu atjaunošanas plānu, no jauna nodrošinot 1. punkta prasību ievērošanu. Plānam piemēro šādus nosacījumus:

              a) institūcija izstrādā konkrētu un realizējamu plānu, lai laikus atjaunotu aktīvu apjomu, kas vajadzīgs pilnai tehnisko rezervju segšanai. Plānu dara pieejamu dalībniekiem vai to pārstāvjiem, un/vai to apstiprina piederības dalībvalsts kompetentās iestādes;

              b) izstrādājot plānu, ņem vērā institūcijas konkrēto stāvokli, jo īpaši tās aktīvu/pasīvu struktūru, riska profilu, likviditātes plānu, to dalībnieku vecuma struktūru, kam ir tiesības saņemt papildpensijas kapitāla izmaksas, kā arī ņem vērā sākumshēmas un shēmas, kurās mainās finansējums – no nulles finansējuma vai daļēja finansējuma uz finansējumu pilnā apjomā;

              (c) ja šajā punktā minētajā laikposmā pensiju plāna darbība tiek izbeigta, institūcija par to informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. Institūcija izstrādā procedūru, lai pārnestu aktīvus un atbilstīgos pasīvus uz citu finanšu institūciju vai tamlīdzīgu organizāciju. Institūcija izstrādā procedūru, lai pārnestu aktīvus un atbilstīgos pasīvus uz citu finanšu institūciju vai tamlīdzīgu organizāciju. Ar šo procedūru iepazīstina piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un vispārīgu procedūras izklāstu dara pieejamu dalībniekiem vai attiecīgā gadījumā – to pārstāvjiem saskaņā ar konfidencialitātes principu.

3. Pārrobežu darbības gadījumā, kas minēta 12.20. pantā, visos pārvaldītajos pensiju plānos tehniskajām rezervēm vienmēr jābūt segtām pilnā apjomā. Ja šos nosacījumus neievēro, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes iejaucas saskaņā ar 62.14. pantu. Lai izpildītu šo prasību, piederības dalībvalsts var pieprasīt aktīvu un pasīvu nodalīšanu.

16. 17 pants

Likumā noteiktais pašu kapitāls

1. Piederības dalībvalsts nodrošina to, ka institūcijas, kas pārvalda pensiju plānus, kur pati institūcija nevis iemaksas veicošais uzņēmums uzņemas saistības nodrošināt biometriskā riska segumu vai garantē noteiktu peļņu no ieguldījumiem, vai noteiktu izmaksu apjomu, pastāvīgi tur papildu aktīvus kā buferi, kas pārsniedz tehniskajām rezervēm vajadzīgos aktīvus. To apjomam ir jāatspoguļo riska tips un aktīvu bāze attiecībā uz visiem pārvaldītajiem plāniem. Uz šiem aktīviem neattiecas nekādas paredzamas saistības, un tie kalpo kā drošības kapitāls, lai absorbētu plānotās un faktiskās peļņas un izdevumu starpību.

2009/138/EK 303. panta 1. punkts (pielāgots)

2. Lai aprēķinātu papildu aktīvu minimālo apjomu, piemēro 17.a līdz 17.d17., 18. un 19. pantu noteikumus.

2003/41/EK

3. Taču 1. punkts neliedz dalībvalstīm pieprasīt, lai institūcijas, kas atrodas to teritorijās, turētu likumā noteikto pašu kapitālu, vai noteikt sīkākus noteikumus, ja tie ir pienācīgi pamatoti.

2009/138/EK, 303. panta 2. punkts (pielāgots)

17.a 17.pants

Pieejamā maksātspējas norma

1. Katra Ddalībvalstis prasa no katras struktūras, kura minēta 1617. panta 1. punktā un atrodas toās teritorijā, lai tās rīcībā attiecībā uz visu tās uzņēmējdarbību vienmēr būtu pietiekama pieejamā maksātspējas norma, kas ir vismaz vienlīdzīga ar šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

2. Pieejamo maksātspējas normu veido apdrošināšanas uzņēmuma aktīvi, kas ir brīvi no paredzamām saistībām, atskaitot nemateriālās vērtības, tostarp:

              a) apmaksātais akciju kapitāls vai, savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumu gadījumā, faktiskais sākuma kapitāls, ko papildina visu dalībnieku konti, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

         i) statūtos un dibināšanas līgumā ir jāparedz, ka no šiem kontiem var veikt maksājumus savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumu dalībniekiem tikai tādā apjomā, lai neizraisītu pieejamās maksātspējas normas tādu pazemināšanos, ka netiek sasniegts noteiktais līmenis, vai – uzņēmuma likvidācijas gadījumā – vienīgi pēc uzņēmuma visu parādu nokārtošanas;

         ii) statūtos un dibināšanas līgumā attiecībā uz visiem i) punktā minētiem maksājumiem, kas nav saistīti ar individuālu dalības izbeigšanu savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumā, jābūt norādei, ka kompetentās iestādes jāinformē vismaz vienu mēnesi iepriekš un ka tās šajā laikposmā var aizliegt maksājumus; un

         iii) attiecīgos statūtu un dibināšanas līguma noteikumus var grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām pret šiem grozījumiem nav iebildumu, neskarot kritērijus, kas norādīti i) un ii) punktā;

              b) rezerves (obligātās un brīvās), kas neatbilst apdrošināšanas saistībām;

              c) iepriekšējo gadu peļņa vai zaudējumi pēc izmaksājamo dividenžu atskaitīšanas; un

              d) ciktāl to pieļauj valsts tiesību akti, bilancē uzrādītās peļņas rezerves, ja tās var izmantot iespējamo zaudējumu segšanai un tās nav paredzēts izdalīt biedriem un apdrošinājuma ņēmējiem.

Pieejamo maksātspējas normu samazina par struktūras tieši turēto pašu akciju summu.

3. Dalībvalstis var noteikt, ka pieejamo maksātspējas normu var veidot arī:

              a) kumulatīvo priekšrocību akciju kapitāls un subordinētais aizņēmuma kapitāls, kurš nepārsniedz 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas – atkarībā no tā, kas ir mazāka, un kurā ne vairāk kā 25 % veido subordinēti aizdevumi ar fiksētu termiņu, vai fiksēta termiņa kumulatīvo priekšrocību akciju kapitāls ar noteikumu, ka apdrošināšanas struktūras bankrota vai likvidācijas gadījumā ir saistoši nolīgumi, saskaņā ar kuriem subordinētais aizņēmuma kapitāls vai priekšrocību akciju kapitāls ierindojams pēc visu citu kreditoru prasījumiem un nav atmaksājams, kamēr nav nokārtoti visi citi nesamaksāti parādi;

              (b) vērtspapīri bez noteikta termiņa un citi instrumenti, tostarp kumulatīvās priekšrocību akcijas, izņemot a) punktā minētās, nepārsniedzot 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas – atkarībā no tā, kas ir mazāka, attiecībā uz šādu vērtspapīru kopumu un subordinēto aizdevumu kapitālu, kas minēts a) punktā, ja vien tie atbilst šādiem nosacījumiem:

         i) tos nedrīkst atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas;

         ii) emisijas līgums nodrošina struktūrai iespēju atlikt aizņēmuma procentu maksājumus;

         iii) aizdevēja prasījumi pret struktūru ierindojami tikai pēc visiem nesubordinēto kreditoru prasījumiem;

         iv) dokumentos, kas nosaka vērtspapīru emisiju, paredzēta spēja segt parādu un nesamaksāto procentu radītos zaudējumus, nodrošinot struktūrai iespēju turpināt darbību; un

         v) jāņem vērā tikai pilnībā apmaksātas summas.

              Piemērojot a) apakšpunktu, subordinētais aizņēmuma kapitāls atbilst šādiem nosacījumiem:

         i) ņem vērā vienīgi pilnīgi apmaksātus līdzekļus;

         ii) noteikta termiņa aizņēmumiem sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi. Ne vēlāk kā gadu pirms atmaksas dienas struktūra iesniedz kompetentajām iestādēm apstiprināšanai plānu, kurā norādīts, kā pieejamā maksātspējas norma tiks uzturēta vai kā tā sasniegs prasīto apjomu līdz noteiktajam termiņam, ja vien daļa, kādu pieejamajā maksātspējas normā veido aizņēmums, netiek pakāpeniski samazināta vismaz piecus gadus pirms atmaksas dienas. Kompetentās iestādes var atļaut šādus aizņēmumus atmaksāt pirms termiņa, ja aizdevēja struktūra iesniedz pieteikumu un tās pieejamā maksātspējas norma nesarūk zem pieprasītā līmeņa;

         iii) nenoteikta termiņa aizņēmumus atmaksā vienīgi pēc tāda paziņojuma par aizdevuma uzteikumu, kura termiņš ir pieci gadi, izņemot gadījumus, kad aizdevumus vairs neuzskata par pieejamās maksātspējas normas daļu vai kad formāli ir lūgta kompetento iestāžu piekrišana pirmstermiņa atmaksāšanai. Otrā gadījumā struktūra informē kompetentās iestādes vismaz sešus mēnešus pirms paredzētās atmaksas dienas, norādot pieejamo un pieprasīto maksātspējas normu gan pirms, gan pēc atmaksas. Kompetentās iestādes pieļauj atmaksāšanu tikai tad, ja struktūras pieejamā maksātspējas norma nesamazinās zem pieprasītā līmeņa;

         iv) aizņēmuma līgumā neiekļauj klauzulu, kas noteiktu, ka īpašos apstākļos, kas nav struktūras likvidācija, parāds ir atmaksājams pirms līgumā norādītā atmaksas termiņa; un

         v) aizņēmuma līgumu drīkst grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām nav iebildumu pret grozījumiem.

4. Ja struktūra piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniegusi pieteikumu kopā ar pierādījumiem un kompetentā iestāde tam piekrīt, pieejamo maksātspējas normu var veidot arī:

              a) ja rezerves veidošanā netiek izmantota cilmerēšana, vai ja cilmerētā rezerve nesasniedz uzkrājumu no klientu piesaistes izmaksām, kas iekļautas prēmijā, var iekļaut starpību starp cilmerētu vai daļēji cilmerētu matemātisko rezervi un matemātisku rezervi, kas cilmerēta, piemērojot likmi, kura līdzvērtīga prēmijā iekļauto klientu piesaistes izmaksu uzkrājumam;

              b) slēptās tīrās rezerves, kas atklājas aktīvu novērtēšanā, ciktāl šādām slēptām tīrajām rezervēm nav izņēmuma rakstura;

              c) vienu pusi no neapmaksātā pamatkapitāla vai dibināšanas kapitāla, līdzko samaksātā daļa sasniedz 25 % no minētā pamatkapitāla vai fonda, nepārsniedzot 50 % no mazākās pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas.

Šā punkta a) apakšpunktā minētā summa tomēr nedrīkst pārsniegt 3,5 % no summas, ko iegūst, summējot starpības starp attiecīgajiem dzīvības apdrošināšanas kapitāliem un papildpensijās uzkrāto kapitālu, un matemātiskās rezerves visām tām polisēm, attiecībā uz ko var piemērot cilmerēšanu. No starpības atņem kā aktīvus iegrāmatotās neamortizētās apdrošināšanas līguma izmaksas

2003/41/EK (pielāgots)

5. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz šā panta 2. līdz 4. punktu, lai ņemtu vērā izmaiņas, kuru dēļ jāveic tehniski pielāgojumi elementiem, kas izmantojami pieejamajai maksātspējas normai.

Minētos pasākumus, kas izstrādāti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, to papildinot pieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru pārbaudes, kas minēta 21.b. pantā.

2009/138/EK, 303. panta 2. punkts

15 18.pants

Pieprasītā maksātspējas norma

1. Ievērojot 17.c pantu, pPieprasīto maksātspējas normu nosaka saskaņā ar 2. līdz 6. punktu atbilstīgi garantētajiem pasīviem.

2. Pieprasītā maksātspējas norma ir vienāda ar šādu rezultātu summu:

              a) pirmais rezultāts:

              to iegūst, daļu, kas atbilst 4 % no matemātiskajām rezervēm no tiešajiem darījumiem un pieņemtās pārapdrošināšanas līgumiem, neatskaitot cedēto pārapdrošināšanu, reizinot ar koeficientu, kas nav mazāks par 85 %, kas iegūts, pēdējā finanšu gada neto matemātiskās rezerves, no kā atskaitīta cedētā pārapdrošināšana, dalot ar bruto matemātiskajām rezervēm;

              b) otrais rezultāts:

              līgumiem, kuru riskam pakļautais kapitāls nav negatīvs skaitlis, to iegūst, reizinot daļu, kas atbilst 0,3 % no šāda kapitāla, attiecībā uz ko struktūrai ir saistības, ar koeficientu, kas nav mazāks par 50 %, kurš iegūts, pēdējā finanšu gada riska kapitālu, kas palicis kā struktūras saistības pēc pārapdrošināšanas cesijām un retrocesijām, dalot ar kopējo riska kapitālu, neatskaitot pārapdrošināšanu.

              Attiecībā uz nāves gadījuma riska īslaicīgu apdrošināšanu, kuras termiņš nepārsniedz trīs gadus, iepriekš minētā daļa ir 0,1 %. Attiecībā uz minēto apdrošināšanas veidu, ja tās termiņš pārsniedz trīs gadus, bet nepārsniedz piecus gadus, šī daļa ir 0,15 %.

3. Papildu apdrošināšanai, kas minēta 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta iii) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK 2009. gada 25. novembris par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) pieprasītā maksātspējas norma ir vienāda ar pieprasīto maksātspējas normu struktūrām, kā noteikts šīs direktīvas 19.17. d pantā.

4. Kapitāla izpirkšanas darījumiem, kas minēti 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punktā Direktīvā 2009/138/EK pieprasītā maksātspējas norma ir 4 % no matemātiskajām rezervēm, kuras aprēķinātas atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam.

5. Darījumiem, kas minēti 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā Direktīvā 2009/138/EK pieprasītā maksātspējas norma ir 1 % no to aktīviem.

6. Apdrošināšanai, kas minēta 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā Direktīvā 2009/138/EK saistībā ar ieguldījumu fondiem un darbībām, kas minētas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta iii), iv) un v) punktā Direktīvā 2009/138/EK pieprasītā maksātspējas norma ir vienāda ar šādu summu:

              a) ciktāl struktūra uzņemas ieguldījumu risku, daļa, kas atbilst 4 % no tehniskajām rezervēm, kas aprēķinātas atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam;

              b) ciktāl struktūra neuzņemas ieguldījumu risku, bet piešķīrums vadības izmaksu segšanai ir noteikts laikposmam, kas pārsniedz piecus gadus, daļa, kas atbilst 1 % no tehniskajām rezervēm, kas aprēķinātas atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam;

              c) ciktāl struktūra neuzņemas ieguldījumu risku, un piešķīrums vadības izmaksu segšanai nav noteikts laikposmam, kas pārsniedz piecus gadus, summa, kas vienāda ar 25 % no tīrajām administrēšanas izmaksām attiecībā uz šīm darbībām pēdējā finanšu gada laikā;

              d) ciktāl struktūra sedz nāves risku, daļa, kas atbilst 0,3 % no riska kapitāla, kas aprēķināts atbilstīgi šā panta 2. punkta b) apakšpunktam.

2009/138/EK, 303. panta 2. punkts

17.c pants

Garantiju fonds

1. Dalībvalstis var paredzēt, ka viena trešdaļa no pieprasītās maksātspējas normas, kas noteikta 17.b pantā, veido garantiju fondu. Šo fondu veido elementi, kas uzskaitīti 17.a panta 2. un 3. un – ar piederības dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu – 17.a panta 4.b punktā.

2. Garantiju fonds nav mazāks par EUR 3 miljoni. Katra dalībvalsts var noteikt minimālā garantiju fonda samazinājumu par 25 % savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumiem un savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumiem.

2009/138/EK, 303. panta 2. punkts (pielāgots)

19. 15 pants

Pieprasītā maksātspējas norma, piemērojot šīs direktīvas 17.b18. panta 3. punktu

1. Pieprasīto maksātspējas normu nosaka, pamatojoties uz prēmiju vai iemaksu ikgadējo apjomu vai uz vidējo prasījumu apjomu pēdējos trijos finanšu gados.

2. Obligātā maksātspējas norma ir vienāda ar lielāko no diviem rezultātiem, kuru aprēķins noteikts 3. un 4. punktā.

3. Prēmiju bāzi aprēķina, izmantojot lielāko rādītāju no bruto parakstītajām prēmijām vai iemaksām, kura aprēķins šeit tālāk tiek sniegts, un bruto nopelnītajām prēmijām vai iemaksām.

Prēmijas vai maksājumi (ietverot maksājumus, kas papildina prēmijas vai maksājumus), kas maksājami attiecībā uz tiešajiem darījumiem pēdējā finanšu gadā, tiek apkopoti.

Šai summai pieskaita visu to prēmiju kopējo summu, kas iekasētas par pārapdrošināšanu pēdējā finanšu gadā.

No šīs summas atņem to prēmiju vai iemaksu kopsummu, kas pēdējā finanšu gadā anulētas, kā arī kopējo nodokļu un nodevu summu no prēmijām vai iemaksām, kas ieskaitītas kopsummā.

Šādi iegūtu summu sadala divās daļās, pirmajā iekļaujot līdz EUR 50 miljoniem un otrajā atstājot atlikumu; no pirmās daļas tad aprēķina 18%un no otrās - 16 %, ko tad saskaita.

Šādi iegūto summu reizina ar pēdējiem trim finanšu gadiem raksturīgo attiecību starp to prasījumu summu, ko struktūra joprojām nav samaksājusi, pēc tam, kad atskaitīti maksājumu ieņēmumi saskaņā ar pārapdrošināšanu, un prasījumu bruto apjomu. Šī attiecība nekad nedrīkst būt mazāka par 50 %.

4. Prasījumu bāzi aprēķina šādi:

Prasījumu summas, kas samaksātas attiecībā uz tiešiem darījumiem (neatskaitot prasījumu summas, kas attiecināmas uz pārapdrošinātājiem un retrocesionāriem) laikposmos, kuri paredzēti 1. punktā, tiek summētas.

Šai summai pieskaita prasījumu summu, kas samaksāta saskaņā ar pārapdrošinājuma vai retrocesijas akceptiem tajos pašos laikposmos, kā arī to rezervju summu, kas pēdējā finanšu gada laikā izveidotas attiecībā uz nesamaksātajām prasījumu summām gan tiešo darījumu jomā, gan pārapdrošināšanas līgumu jomā.

No šīs summas atrēķina piedziņas summu apjomu, kas samaksātas 1. punktā norādītajā laikā.

Tad no atlikušās summas atskaita to rezervju summu attiecībā uz nesamaksātajiem prasījumiem, kuras izveidotas, sākoties otrajam finanšu gadam pirms pēdējā pārskata finanšu gada, aptverot gan tiešos darījumus, gan pārapdrošināšanas akceptus.

Šādi iegūtās summu trešdaļu sadala divās daļās, viena ir līdz EUR 35 miljoniem un otrā atstāj atlikumu; no pirmās daļas tad aprēķina 26 %un no otrās - 23 %, ko tad saskaita.

Šādi iegūto summu reizina ar pēdējiem trim finanšu gadiem raksturīgo attiecību starp to prasījumu summu, ko struktūra joprojām nav samaksājusi, pēc tam, kad atskaitīti maksājumu ieņēmumi saskaņā ar pārapdrošināšanu, un prasījumu bruto apjomu. Šī attiecība nekad nedrīkst būt mazāka par 50 %.

5. Ja pieprasītā maksātspējas norma, kas aprēķināta saskaņā ar 2 līdz 4. punktu, ir zemāka nekā iepriekšējā gada pieprasītā maksātspējas norma, tad pieprasītā maksātspējas norma ir vismaz vienāda ar iepriekšējā gada pieprasītā maksātspējas normu reizinātu ar attiecību starp vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību tehnisko rezervju apjomu pēdējā finanšu gada beigās un vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību tehnisko rezervju apjomu pēdējā finanšu gada sākumā. Šajos aprēķinos tehniskās rezerves aprēķina, atskaitot pārapdrošināšanu, taču koeficients nekādā gadījumā nedrīkst būt lielāks par 1.

2003/41/EK

20. 18 pants

Ieguldījumu noteikumi

1. Dalībvalstis pieprasa, lai institūcijas, kas atrodas to teritorijā, veic ieguldījumus saskaņā ar piesardzības principu un jo īpaši saskaņā ar šādiem noteikumiem:

              a) aktīvus iegulda, ņemot vērā dalībnieku un saņēmēju intereses. Potenciāla interešu konflikta gadījumā institūcija vai struktūra, kas pārvalda tās portfeli, nodrošina to, ka ieguldījumus veic vienīgi dalībnieku un saņēmēju interesēs;

              b) aktīvus iegulda tādā veidā, lai nodrošinātu visa portfeļa drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti.

              Aktīvus, ko tur tehnisko rezervju segšanai, arī iegulda tādā veidā, kas atbilst nākotnē sagaidāmo papildpensijas kapitāla izmaksu raksturam un ilgumam;

              c) aktīvus galvenokārt iegulda regulētos tirgos. Ieguldījumi aktīvos, kas netiek tirgoti regulētā finanšu tirgū, katrā ziņā ir jāveic piesardzīgā apjomā;

              d) ieguldījumus atvasinātos instrumentos atļauj, ciktāl tie veicina ieguldījumu riska samazināšanu vai atvieglo portfeļa efektīvu pārvaldīšanu. Tie ir piesardzīgi jānovērtē, ņemot vērā bāzes aktīvus, un ir jāiekļauj institūcijas aktīvu novērtējumā. Institūcijai ir arī jāizvairās no pārliecīga riska, kas rodas, izvēloties tikai vienu darījuma partneri un veicot operācijas ar atvasinātiem instrumentiem;

              e) veic atbilstīgu aktīvu diversifikāciju, lai nepieļautu pārlieku paļaušanos uz vienu konkrētu aktīvu veidu, emitentu vai uzņēmumu grupu un riska uzkrāšanu portfelī kopumā.

              Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis viens un tas pats emitents vai emitenti, kas pieder tai pašai grupai, nerada institūcijai pārliecīgas riska koncentrācijas draudus;

              f) ieguldījumi uzņēmumā, kas veic iemaksas, nedrīkst pārsniegt 5 % no visa portfeļa, un ja iemaksas veicošais uzņēmums ietilpst grupā, ieguldījumi uzņēmumos, kas ietilpst tajā pašā grupā, kurā ir iemaksas veicošais uzņēmums, nedrīkst pārsniegt 10 % portfeļa.

              Ja institūcijā iemaksas veic vairāki uzņēmumi, līdzekļus uzņēmumos, kas veic iemaksas, iegulda piesardzīgi, nodrošinot nepieciešamo diversifikāciju.

Dalībvalstis var nolemt nepiemērot e) un f) punktā minētās prasības ieguldījumiem valsts obligācijās.

ê 2013/14/ES 1. pants

1a2. Ņemot vērā uzraudzīto institūciju veikto darbību veidu, apjomu un sarežģītību, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes pārrauga institūciju kredītu novērtēšanas procesu atbilstību, izvērtē, kā tās savā ieguldījumu politikā izmanto atsauces uz kredītreitingiem, ko izsniegušas kredītreitingu aģentūras, kas definētas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1060/2009(2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām[47], un attiecīgā gadījumā mudina mazināt šādu atsauču ietekmi, lai mazinātu paļaušanos tikai un mehāniski uz šādiem kredītreitingiem.

2003/41/EK (pielāgots)

23. Piederības dalībvalsts aizliedz institūcijai ņemt aizņēmumu vai būt par galvotāju trešo personu uzdevumā. Dalībvalstis tomēr var atļaut institūcijām ņemt aizņēmumus vienīgi likviditātes nodrošināšanai, turklāt tikai īslaicīgi.

34. Dalībvalstis neizvirza to teritorijā esošām institūcijām prasību veikt ieguldījumus konkrētu veidu aktīvos.

45. Neatkarīgi no 12. 32. panta dalībvalstis nepieprasa, lai to teritorijā esošas institūcijas vai šīs institūcijas ieguldījumu pārvaldnieka lēmumus attiecībā uz ieguldījumiem iepriekš apstiprina vai sistemātiski par tiem ziņo.

2003/41/EK (pielāgots)

jauns

56. Saskaņā ar 1. līdz 4. 5. punkta noteikumiem dalībvalstis to teritorijā esošām institūcijām var paredzēt sīkāk izstrādātus noteikumus, tostarp kvantitatīvus noteikumus, ja tie ir pamatoti, lai pilnībā aptvertu visu šo iestāžu pensiju plānu klāstu.

Dalībvalstis var piemērot ieguldījumu noteikumus, kas ir līdzīgi Direktīvas 2002/83/EK noteikumiem.

Dalībvalstis tomēr neliedz institūcijām:

              (a) ne vairāk kā 70 % aktīvu, kas nodrošina tehniskās rezerves vai portfeli plāniem, kuru dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, ieguldīt akcijās, apgrozāmos vērtspapīros, ko uzskata par akcijām, un uzņēmumu vērtspapīros, ko var tirgot regulētos tirgos ð vai izmantojot daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas ï , un lemt par šo vērtspapīru relatīvo īpatsvaru ieguldījumu portfelī. Ja tam ir pienācīgs pamatojums, dalībvalstis tomēr var piemērot zemāku ierobežojumu institūcijām, kas nodrošina pensijas ar ilgtermiņa procentu likmes garantiju, uzņemas ieguldījumu risku un pašas sniedz garantijas

              b) līdz 30 % aktīvu, kas nodrošina tehniskās rezerves, ieguldīt aktīvos, kas denominēti valūtās, kurās nav izteiktas saistības;

(c) ieguldīt riska kapitāla tirgos ð instrumentos, kam ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētās tirdzniecības sistēmās ï

67. Iepriekšējais 65. punkts neliedz dalībvalstīm tiesības pieprasīt, lai to teritorijā esošām ð pilnvarotām vai reģistrētām ï institūcijām atsevišķos gadījumos piemērotu stingrākus ieguldījumu noteikumus, ja tie ir pienācīgi pamatoti, jo īpaši ņemot vērā saistības, ko institūcija ir uzņēmusies.

2003/41/EK (pielāgots)

7. Pārrobežu darbības gadījumā, kā minēts 20. pantā, katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai otrajā daļā minētos noteikumus piemēro institūcijai piederības dalībvalstī. Tādā gadījumā šos noteikumus piemēro vienīgi tai institūcijas aktīvu daļai, kas attiecas uz darbībām, ko veic konkrētajā uzņēmējā dalībvalstī. Turklāt tos piemēro vienīgi tad, ja tādus pašus vai stingrākus noteikumus piemēro arī uzņēmējā dalībvalstī esošām institūcijām.

Pirmajā daļā minētie noteikumi ir šādi:

            a) institūcija neiegulda vairāk kā 30 % šo aktīvu akcijās, citos vērtspapīros, ko uzskata par akcijām, un parāda vērtspapīros, ko nedrīkst tirgot regulētā tirgū, vai arī institūcija iegulda vismaz 70 % šo aktīvu akcijās, citos vērtspapīros, ko uzskata par akcijām, un parāda vērtspapīros, ko drīkst tirgot regulētā tirgū;

            b) institūcija neiegulda vairāk kā 5 % šo aktīvu akcijās un citos vērtspapīros, ko uzskata par akcijām, obligācijās, parāda vērtspapīros un citos naudas un kapitāla tirgus instrumentos, ko izlaidis tas pats uzņēmums, un ne vairāk kā 10 % šo aktīvu – akcijās un citos vērtspapīros, ko uzskata par akcijām, obligācijās, parāda vērtspapīros un citos naudas un kapitāla tirgus instrumentos, ko izlaiduši uzņēmumi, kuri ietilpst vienā grupā;

            c) institūcija neiegulda vairāk kā 30 % šo aktīvu tādos aktīvos, kas denominēti valūtās, kurās nav izteiktas saistības.

Lai izpildītu šīs prasības, piederības dalībvalsts var pieprasīt aktīvu un pasīvu nodalīšanu.

jauns

8. Institūcijas, kas veic 12. pantā minēto pārrobežu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes nenosaka ieguldījumu noteikumus papildus tiem, kas ir izklāstīti 1. līdz 6. punktā tai aktīvu daļai, kas attiecas uz pārrobežu darbības tehniskajām rezervēm.

III sadaļa

DARBĪBAS REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Pārvaldes sistēma

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

21. pants

Administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūras atbildība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas administratīvā, pārvaldības vai uzraudzības struktūra ir pilnībā atbildīga par to, lai attiecīgā institūcija ievērotu normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

2. Šī direktīva neskar sociālo partneru nozīmi institūciju pārvaldībā.

22. pants

Pārvaldības vispārējās prasības

1. Dalībvalstis pieprasa, lai visas institūcijas izveidotu efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošina to darbību stabilu un prudenciālu pārvaldību. Šī sistēma ietver pienācīgi pārskatāmu organizatorisko struktūru, kurā ir skaidri piešķirti un atbilstīgi nodalīti pienākumi, un efektīvu sistēmu, kas nodrošina informācijas nodošanu. Pārvaldības sistēmai piemēro regulāras iekšējās pārbaudes.

2. Šā panta 1. punktā minētā pārvaldības sistēma ir samērīga ar institūcijas darbību veidu, apjomu un sarežģītību.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas administratīvā, pārvaldības vai uzraudzības struktūra pieņem rakstiskas nostādnes attiecībā uz riska pārvaldību, iekšējo revīziju un, attiecīgā gadījumā, aktuāriem un ārpakalpojumiem, un šāda struktūra nodrošina, ka minētās nostādnes tiek īstenotas. Nostādnes ik gadu pārskata un pielāgo, ņemot vērā jebkuras būtiskas pārmaiņas attiecīgajā sistēmā vai jomā.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka institūciju rīcībā ir efektīva iekšējās kontroles sistēma. Minētā sistēma ietver pārvaldes un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles procedūru un piemērotus ziņojumu sniegšanas mehānismus visos institūcijas līmeņos.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu savu darbību nepārtrauktību un regularitāti, tostarp, izstrādājot plānus neparedzētām situācijām. Tālab institūcija izmanto atbilstīgas un samērīgas sistēmas, līdzekļus un procedūras.

6. Dalībvalstis pieprasa, lai institūcijas nodarbinātu vismaz divas personas, kuras faktiski vada institūciju.

23. pants

Prasības piemērotai un atbilstošai pārvaldībai

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām nodrošināt, lai visas personas, kas faktiski vada institūciju vai pilda galvenās funkcijas, veicot savus uzdevumus, regulāri izpildītu šādas prasības:

(a) to profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze atbilst tam, lai tās varētu nodrošināt institūcijas stabilu un piesardzīgu pārvaldību un pareizi veikt savas galvenās funkcijas (prasība par atbilstību); un

(b) viņām piemīt laba reputācija un godīgums (prasība par piemērotību).

2. Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviestas efektīvas procedūras un regulāras kontroles, lai ļautu kompetentajām iestādēm novērtēt, vai personas, kas faktiski vada institūciju vai kas pilda citas galvenās funkcijas, izpilda 1. punktā noteiktās prasības.

3. Ja dalībvalsts saviem pilsoņiem pieprasa apliecināt labu reputāciju, iepriekšēja bankrota neesamību vai abus, šī dalībvalsts par pietiekamu pierādījumu attiecībā uz citu dalībvalstu pilsoņiem uzskata sodāmības reģistra izrakstu vai, ja tādu neizsniedz, līdzvērtīgu dokumentu, kuru izsniegusi kompetenta tiesu vai administratīva iestāde piederības dalībvalstī vai dalībvalstī, kuras pilsonis ir attiecīgā persona, un kurš apliecina šo prasību izpildi.

4. Ja piederības dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras pilsonis ir attiecīgā persona, neizsniedz līdzvērtīgu dokumentu, kā minēts 3. punktā, citas dalībvalsts pilsonim ļauj tā vietā iesniegt ar zvērestu apliecināmu paziņojumu.

Tomēr dalībvalstīs, kurās nav nodrošināta ar zvērestu apliecināmu paziņojumu sniegšana, citas dalībvalsts pilsonim ļauj iesniegt kompetentajai tiesu vai administratīvajai iestādei paša sagatavotu oficiālu paziņojumu savā piederības dalībvalstī vai dalībvalstī, kas ir viņa/viņas izcelsmes dalībvalsts, vai pie notāra vienā no minētajām dalībvalstīm.

Šī iestāde vai notārs izsniedz izziņu, kas apliecina zvēresta vai oficiālā paziņojuma autentiskumu.

5. Pierādījumu par 3. punktā minēto iepriekšēja bankrota neesamību attiecīgās citas dalībvalsts pilsoņi var iesniegt kā paziņojumu kompetentai tiesu, profesionālā vai aroda organizācijai attiecīgajā citā dalībvalstī.

6. Dokumentus un izziņas, kas norādīti 3., 4. un 5. punktā, uzrāda ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc to izdošanas.

7. Dalībvalstis norāda iestādes un organizācijas, kas ir kompetentas izsniegt 3., 4. un 5. punktā minētos dokumentus, un par to nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

Dalībvalstis arī informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par to, kurām iestādēm vai organizācijām iesniedzami 3. līdz 5. punktā minētie dokumenti, kas papildina lūgumu atļaut šīs dalībvalsts teritorijā veikt 12. pantā minētās darbības.

24. pants

Atalgojuma politika

1. Dalībvalstis pieprasa, lai institūcijām būtu stabila atalgojuma politika tām personām, kas faktiski vada institūciju veidā, kas ir piemērots to lielumam un iekšējai organizācijai, kā arī to darbību veidam, apjomam un sarežģītībai.

2. Institūcijas regulāri dara publiski pieejamu svarīgu informāciju par atalgojuma politiku, ja vien nav citādi noteikts administratīvajos un normatīvajos aktos, ar ko transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK. [48]

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 77. pantu, precizējot:

(a) atalgojuma politikas nepieciešamos elementus, kas institūcijām jāpiemēro, pamatojoties uz šādiem principiem:

– atalgojuma politiku izstrādā, īsteno un uztur saskaņā ar institūcijas darbībām un riska pārvaldības stratēģiju, tās riska profilu, mērķiem, riska pārvaldības praksi un ilgtermiņa procentu likmēm, un institūcijas veiktspēju kopumā;

– atalgojuma politika ietver samērīgus pasākumus, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktus;

– atalgojuma politika veicina stabilu un efektīvu risku pārvaldību un nerosina tāda riska uzņemšanos, kas pārsniedz institūcijas riska pielaides ierobežojumus;

– atalgojuma politiku piemēro institūcijai un pusēm, kuras veic institūcijas galvenās funkcijas vai citas darbības, tostarp ārpakalpojumā nodotas un secīgā atkārtotā ārpakalpojumā nodotas galvenās funkcijas vai citas darbības;

– atalgojuma politika ietver noteikumus, kas precizē institūcijas administratīvās, pārvaldības un uzraudzības struktūras uzdevumus un veiktspēju, ir paredzēti personām, kas faktiski vada institūciju, galveno funkciju veicējiem un citām darbinieku kategorijām, kuru profesionālajām darbībām ir būtiska ietekme uz institūcijas riska profilu;

– institūcijas administratīvā, pārvaldības vai uzraudzības struktūra izstrādā atalgojuma politikas vispārējos principus tām darbinieku kategorijām, kuru profesionālajām darbībām ir ietekme uz institūcijas riska profilu, un ir atbildīga par tās īstenošanas kontroli;

– institūcijas administratīvā, pārvaldības vai uzraudzības struktūra ir atbildīga par atalgojuma politikas īstenošanu, kas atbalsta institūciju stabilu, piesardzīgu un efektīvu pārvaldību;

– ir ieviesta konkrēta, pārredzama un efektīva pārvaldība attiecībā uz atalgojumu un tā pārraudzību.

(b) atalgojuma politikas publiskas atklāšanas atbilstošu biežumu, īpaši veidus un saturu.

2. iedaļa

Funkcijas

25. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām ietvert riska pārvaldības funkciju, iekšējās revīzijas funkciju un, vajadzības gadījumā, aktuāra funkciju. Ziņošanas kārtība, kas saistīta ar katru galveno funkciju, nodrošina attiecīgās galvenās funkcijas spējas efektīvi uzņemties savus pienākumus objektīvā, taisnīgā un neatkarīgā veidā.

2. Institūcijas var ļaut atsevišķai personai vai organizatoriskajai vienībai veikt vairāk nekā vienu galveno funkciju. Tomēr riska pārvaldības funkciju piešķir personai vai organizatoriskajai vienībai, kas neveic iekšējās revīzijas funkciju.

3. Neskarot sociālo partneru nozīmi institūciju vispārējā pārvaldībā, persona vai organizatoriskā vienība, kas veic šo galveno funkciju, nav tā pati persona vai vienība, kas veic līdzīgu galveno funkciju iemaksas veicošajā uzņēmumā. Pamatojoties uz pamatotu attiecīgās institūcijas iesniegtu lūgumu, komptentā iestāde var piešķir atbrīvojumu no šī ierobežojuma, ņemot vērā institūcijas darbību raksturu, apjomu un sarežģītību.

4. Persona, kas veic galveno funkciju, nekavējoties ziņo par visām būtiskajām problēmām savas atbildības jomā institūcijas administratīvajai, pārvaldības vai uzraudzības struktūrai.

5. Par riska pārvaldības atklātajiem faktiem un ieteikumiem, iekšējo revīziju un, attiecīgā gadījumā, aktuāra funkcijām, ziņo institūcijas administratīvajai, pārvaldības vai uzraudzības struktūrai, kas nosaka, kā rīkoties.

6. Riska pārvaldības, iekšējās revīzijas un, attiecīgā gadījumā, aktuāra funkcijas, informē institūcijas kompetento iestādi, ja institūcijas administratīvā, pārvaldības vai uzraudzības struktūra nerīkojas piemēroti un laikus:

(a) ja persona vai organizatoriskā vienība, kas veic attiecīgo funkciju, ir konstatējusi risku, ka institūcija, visticamāk, neatbilst būtiskā mērā svarīgai likumā noteiktai prasībai, tā par to paziņo institūcijas administratīvajai, pārvaldības vai uzraudzības struktūrai;

(b) ja persona vai organizatoriska vienība, kas veic galveno funkciju, savas vai organizatoriskās vienības galvenās funkcijas kontekstā ir konstatējusi institūcijai un tās darbībām piemērojamā tiesību akta vai regulējuma būtiski svarīgu pārkāpumu, tā par to paziņo institūcijas administratīvajai, pārvaldības vai uzraudzības struktūrai.

7. Dalībvalstis nodrošina personu, kas sniedz informāciju, tiesisko aizsardzību saskaņā ar 6. punktu.

26. pants

Riska pārvaldības sistēma un funkcija

1. Dalībvalstis pieprasa, lai institūciju rīcībā ir efektīva riska pārvaldības sistēma, kurā ietvertas stratēģijas, metodes un ziņojumu sniegšanas procedūras, kas vajadzīgas, lai noteiktu, novērtētu, pastāvīgi uzraudzītu un pārvaldītu esošos vai iespējamos atsevišķus riskus vai šādu risku apkopojumus un to mijiedarbību, kā arī ziņotu par tiem.

Minētā riska pārvaldības sistēma ir labi integrēta institūcijas organizatoriskajā struktūrā un lēmumu pieņemšanas procesā.

2. Riska pārvaldības sistēma atbilstīgi darbību lielumam, iekšējai organizācijai un darbību veidam, apjomam un sarežģītībai sedz riskus, kas var rasties institūcijām vai uzņēmumiem, kuriem ir ārpakalpojumā uzticēti uzdevumi vai darbības vismaz šādās jomās:

(a) parakstīšana un rezervju veidošana;

(b) aktīvu un pasīvu pārvaldība;

(c) ieguldījumi, jo īpaši atvasinātie instrumenti un līdzīgas saistības;

(d) likviditātes un koncentrācijas riska vadība;

(e) operacionālā riska vadība;

(f) apdrošināšana un citas riska mazināšanas metodes.

3. Ja saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem dalībnieki un saņēmēji uzņemas risku, riska pārvaldības sistēmai būtu arī jāņem vērā minētie riski no dalībnieku un saņēmēju viedokļa.

4. Institūcijas nodrošina riska pārvaldības funkciju, kas ir strukturēta tā, lai veicinātu riska pārvaldības sistēmas īstenošanu.

27. pants

Iekšējās revīzijas funkcija

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām nodrošināt efektīvu iekšējās revīzijas funkciju. Iekšējās revīzijas funkcija novērtē iekšējās kontroles sistēmas un 21. līdz 24. pantā izklāstīto pārvaldības sistēmas citu elementu piemērotību un efektivitāti, tostarp ārpakalpojumu darbības.

2. Dalībvalstis pieprasa institūcijām norīkot vismaz vienu neatkarīgu personu institūcijas iekšienē un ārpus tās, kas ir atbildīga par iekšējās revīzijas funkciju. Izņemot 14. panta 4. punkta minēto izpildi un sertifikāciju, minētā persona uzņemas atbildību tikai par tām galvenajām funkcijām, kas noteiktas šajā pantā.

3. Iekšējās revīzijas funkcijas atklātos faktus un ieteikumus paziņo institūcijas administratīvajai, pārvaldības vai uzraudzības struktūrai. Administratīvā, pārvaldības vai uzraudzības struktūra nosaka, kādas darbības jāveic saistībā ar ikvienu atklāto faktu un ikviena ieteikuma ievērošanu, un nodrošina, ka šīs darbības tiek veiktas.

28. pants

Aktuāra funkcija

1. Dalībvalstis pieprasa, lai institūcijas nodrošinātu efektīvu aktuārfunkciju, ja dalībnieki un saņēmēji neuzņemas visus riskus, lai:

(a) koordinētu un uzraudzītu tehnisko rezervju aprēķināšanu;

(b) novērtētu metožu un pamatā esošo modeļu piemērotību, kuri izmantoti tehnisko rezervju un šajā nolūkā izdarīto pieņēmumu aprēķināšanai;

(c) novērtētu tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti;

(d) salīdzinātu visprecīzākos novērtējumus ar pieredzi;

(e) informētu institūcijas administratīvo, pārvaldības vai uzraudzības struktūru par tehnisko rezervju aprēķina drošumu un atbilstību;

(f) izteiktu viedokli par riska parakstīšanas vispārējo nostādni, ja institūcija ir izstrādājusi šādu nostādni;

(g) izteiktu viedokli par apdrošināšanas mehānismu piemērotību, ja institūcija ir ieviesusi šādus mehānismus; un

(h) veicinātu riska pārvaldības sistēmas efektīvu īstenošanu.

2. Dalībvalstis pieprasa institūcijām norīkot vismaz vienu neatkarīgu personu institūcijas iekšienē un ārpus tās, kas ir atbildīga par aktuārfunkciju.

3. iedaļa

Dokumenti, kas attiecas uz pārvaldību

29. pants

Ar pensijām saistīta riska novērtēšana

1. Dalībvalstis pieprasa institūcijām atbilstīgi darbību lielumam, iekšējai organizācijai un darbību veidam, apjomam un sarežģītībai to riska pārvaldības sistēmas ietvaros veikt pašu riska novērtējumu un sagatavot ar pensijām saistīta riska novērtējumu, lai dokumentētu minēto novērtējumu.

Ar pensijām saistīta riska novērtējumu veic regulāri un nekavējoties pēc jebkurām būtiskām izmaiņām institūcijas riska profilā vai pensiju plānā.

2. 1. punktā minētais ar pensijām saistītā riska novērtējums ietver:

(a) riska pārvaldības sistēmas efektivitāti;

(b) institūcijas vispārējās finansējuma vajadzības;

(c) spēju izpildīt prasības par 14. pantā izklāstītajām tehniskajām rezervēm;

(d) kvalitatīvu novērtējumu par rezervi negatīvas novirzes gadījumā kā daļu no tehnisko rezervju aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(e) pensiju pabalstu vai kapitāla uzkrājuma aprakstu;

(f) kvalitatīvu novērtējumu par iemaksas veicoša uzņēmuma atbalstu, kas pieejams institūcijai;

(g) kvalitatīvu novērtējumu par institūcijas visu plānu operacionālajiem riskiem;

(h) kvalitatīvu novērtējumu par jauniem vai potenciāliem riskiem, kas attiecas uz klimata pārmaiņām, resursu izmantošanu un vidi.

3. Šā panta 2. punkta nolūkos institūcijas ir ieviesušas metodes, lai noteiktu un novērtētu riskus, kuri tās apdraud vai varētu apdraudēt īstermiņa un ilgtermiņā. Minētajām metodēm vajadzētu būt samērīgām ar iestāžu darbību veidu, apjomu un sarežģītību. Metožu aprakstu sniedz novērtējumā.

4. Ar pensijām saistītā riska novērtēšana ir operacionālās stratēģijas svarīga sastāvdaļa, un to pastāvīgi ņem vērā institūcijas stratēģiskajos lēmumos.

30. pants

Deleģēts akts ar pensijām saistīta riska novērtēšanai

1. Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 77. pantu, precizējot:

(a) elementus, kas jāietver 29. panta 2. punktā;

(b) 29. panta 3. punktā minētās metodes, ņemot vērā risku noteikšanu un novērtēšanu, kam tie ir vai varētu būt pakļauti īstermiņā un ilgtermiņā; un

(c) riska novērtējuma biežumu attiecībā uz pensijām, ņemot vērā 29. panta 1. punkta prasības.

Ar deleģēto aktu neuzliek nekādas finansējuma prasības papildus tām, kas paredzētas šajā direktīvā.

2003/41/EK

31. 10 pants

Gada pārskati un gada ziņojumi

Katra Ddalībvalstis pieprasa, lai visas toās teritorijā esošās institūcijas sagatavo gada pārskatus un gada ziņojumus, ņemot vērā katru institūcijas pārvaldīto pensiju plānu, un vajadzības gadījumā – gada pārskatus un gada ziņojumus par katru pensiju plānu. Gada pārskati un gada ziņojumi sniedz pareizu un patiesu pārskatu par institūcijas aktīviem, saistībām un finansiālo stāvokli. Gada pārskati un ziņojumos ietvertā informācija ir viendabīga, pilnīga, patiesi atspoguļota, un to ir attiecīgi apstiprinājušas pilnvarotas personas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

32. 12 pants

Ieguldījumu politikas principu izklāsts

Katra Ddalībvalstis nodrošina to, ka visas toās teritorijā esošās institūcijas sagatavo un vismaz reizi trijos gados pārskata ieguldījumu politikas principu rakstisko izklāstu. MinētaisŠis izklāsts ir jālabo uzreiz, ja būtiski mainās ieguldījumu politika. Dalībvalstis nosaka, ka šajā izklāstā atspoguļo vismaz tādus aspektus, kā ieguldījumu riska mērīšanas metodes, īstenotos riska pārvaldības procesus un stratēģisko aktīvu izvietojumu attiecībā uz pensiju saistību raksturu un termiņu.

jauns

2. NODAĻA

Ārpakalpojumi un ieguldījumu pārvaldība

33. pants

Ārpakalpojumi

2003/41/EK, 9. panta 4. punkts

1. Dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai toās teritorijā esošas institūcijas pilnībā vai daļēji uztic minēto šo iestāžu pārvaldību citām struktūrām, kas darbojas šo iestāžu uzdevumā.

jauns

2. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas paliek atbildīgas par savu saistību izpildi saskaņā ar šo direktīvu, ja tās izmanto ārpakalpojumus galvenajām funkcijām vai jebkurām citām darbībām.

3. Galveno funkciju vai pārējo darbību ārpakalpojumus neveic veidā, kas varētu novest pie kāda no turpmāk minētajiem rezultātiem:

(a) tiek ietekmēta attiecīgās institūcijas pārvaldes sistēmas kvalitāte;

(b) pārmērīgi tiek palielināts operacionālais risks;

(c) tiek pasliktināta kompetento iestāžu spēja uzraudzīt institūcijas atbilstību savām saistībām;

(d) tiek apdraudēta nepārtraukta un apmierinoša pakalpojumu sniegšana dalībniekiem un saņēmējiem.

4. Institūcija nodrošina ārpakalpojumā uzticēto darbību pareizu veikšanu, atlasot pakalpojumu sniedzējus un pastāvīgi uzraugot darbības.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas, kas galvenās funkcijas vai jebkuras citas darbības uztic ārpakalpojuma sniedzējam, ar pakalpojumu sniedzēju noslēdz vismaz rakstisku vienošanos. Vienošanās ir juridiski saistoša, un tajā precīzi definē institūcijas un pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijas jau iepriekš laikus paziņo kompetentajām iestādēm par ārpakalpojumu izmantošanu galveno funkciju vai citu darbību veikšanai, kā arī par jebkurām turpmākām svarīgām tendencēm attiecībā uz galvenajām funkcijām vai citām darbībām.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir nepieciešamās pilnvaras, lai jebkurā laikā pieprasītu informāciju no institūcijām par ārpakalpojumā uzticētajām galvenajām funkcijām un citām darbībām.

2003/41/EK (pielāgots)

19.34. pants

Ieguldījumu Ppārvaldība un turēšana

2011/61/ES 62. panta 2. punkts (pielāgots)

1. Dalībvalstis neuzliek institūcijām un šīs direktīvas 2. panta 1. punktā minētajām struktūrām ierobežojumus, ja tās saskaņā ar Direktīvām 85/611/EEK 2004/39/EK, un Direktīvām 2009/65/EK, 93/22/EEK 2000/12/EK 2009/138/EK, ,2002/83/EK 2011/61/ES un 2013/36/ES ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanai vēlas iecelt citā dalībvalstī reģistrētus ieguldījumu pārvaldniekus, kuri ir attiecīgi pilnvaroti šā darbības veida izpildei.

jauns

3. NODAĻA

Depozitārs

35. pants

Depozitāra iecelšana

1. Attiecībā uz katru fondēto pensiju plānu, kurā dalībnieki un saņēmēji pilnībā uzņemas ieguldījumu risku, piederības dalībvalsts pieprasa institūcijai iecelt atsevišķu depozitāru aktīvu drošai glabāšanai un pienākumu uzraudzībai saskaņā ar 36. un 37. pantu.

2. Attiecībā uz fondēto pensiju plāniem, kuros dalībnieki un saņēmēji pilnībā neuzņemas ieguldījumu risku, piederības dalībvalsts var pieprasīt institūcijai iecelt atsevišķu depozitāru aktīvu drošai glabāšanai un pienākumu uzraudzībai saskaņā ar 36. un 37. pantu.

2003/41/EK (pielāgots)

jauns

3. Dalībvalstis neuzliek institūcijām ierobežojumus, ja tās saskaņā ar Direktīvu 93/22/EEK 2004/39/EK vai Direktīvu 2000/12/EK 2013/36/ES savu aktīvu turēšanai vēlas iecelt citā dalībvalstī reģistrētus turētājus ð depozitārus ï , kuri ir attiecīgi pilnvaroti šā darbības veida izpildei vai kuri ir atzīti kā depozitāri Direktīvas 85/611/EEK 2009/65/EK nolūkā.

Šajā punktā minētais noteikums neliedz piederības dalībvalstij noteikt, ka depozitāra vai turētāja iecelšana ir obligāta.

4. Katra Ddalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai tā, ievērojot savus tiesību aktus, saskaņā ar 6214. pantu varētu aizliegt brīvi pārdot aktīvus, kas nodoti glabāšanā depozitāram vai turētājam, kurš atrodas toās teritorijā, pēc institūcijas piederības valsts pieprasījuma.

jauns

5. Depozitāru ieceļ vismaz ar rakstisku līgumu. Līgumā reglamentē tādas informācijas nodošanu, kas ir nepieciešama, lai depozitārs varētu veikt funkcijas tā pensiju plāna interesēs, kuram tas iecelts par depozitāru, kā noteikts šajā direktīvā un citos attiecīgos normatīvos vai administratīvos aktos.

6. Veicot 36. un 37. pantā noteiktos uzdevumus, institūcija un depozitārs rīkojas godīgi, objektīvi, profesionāli, neatkarīgi un attiecīgā plāna dalībnieku un saņēmēju interesēs.

7. Depozitārs neveic darbības, kas varētu radīt interešu konfliktu starp institūciju, plāna dalībniekiem un saņēmējiem, un pašu depozitāru, ja vien depozitārs nav funkcionāli un hierarhiski nošķīris depozitāra funkcijas no citiem saviem uzdevumiem, kas potenciāli varētu būt konfliktējoši, un iespējamie interešu konflikti tiek pareizi konstatēti, pārvaldīti, uzraudzīti, un par tiem tiek informēti attiecīgā plāna dalībnieki un saņēmēji.

8. Ja nav iecelts depozitārs, institūcijas veic pasākumus, lai novērstu un atrisinātu visus interešu konfliktus, kas radušies, pildot uzdevumus, ko būtu pildījis depozitārs un aktīvu pārvaldnieks.

36. pants

Aktīvu glabāšana un depozitāra atbildība

1. Ja pensiju plāna aktīvus, ko veido finanšu instrumenti, kurus var nodot glabāšanā, uztic depozitāram drošai glabāšanai, depozitārs glabā visus finanšu instrumentus, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kas atvērts depozitāra reģistros, un visus finanšu instrumentus, kurus var fiziski piegādāt depozitāram.

Šajā nolūkā depozitārs nodrošina, ka finanšu instrumenti, kurus var iegrāmatot depozitāra reģistros atvērtajā finanšu instrumentu kontā, tiek iegrāmatoti tādos atsevišķos depozitāra kontos saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK noteikumiem, kuri atvērti institūcijas vārdā, lai tos jebkurā brīdī varētu nepārprotami atpazīt kā institūcijai vai pensiju plāna dalībniekiem un saņēmējiem piederošus kontus.

2. Ja pensiju plāna aktīvus veido citi aktīvi, nekā minēts 1. punktā, depozitārs pārbauda, ka institūcija vai dalībnieki un saņēmēji ir aktīvu īpašnieki, un glabā to aktīvu reģistru. Pārbaudi veic, balstoties uz informāciju vai dokumentiem, kurus iesniegusi institūcija, un, attiecīgā gadījumā, uz ārējiem pierādījumiem. Depozitārs atjaunina šo dokumentāciju.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka depozitārs ir atbildīgs institūcijai vai plāna dalībniekiem un saņēmējiem par jebkuriem zaudējumiem, kas tiem radušies, tā nepamatotas nespējas veikt savus pienākumus vai nepareizas apiešanās ar tiem rezultātā.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka depozitāra atbildību, kā minēts 3. pantā, neietekmē fakts, ka tas ir trešajai personai drošai glabāšanai uzticējis visus vai daļu no aktīviem.

5. Ja aktīvu drošai glabāšanai nav iecelts depozitārs, institūcijām ir vismaz:

(a) jānodrošina, ka finanšu instrumentiem piemēro vajadzīgo rūpību un aizsardzību;

(b) jāveic uzskaite, kas ļauj institūcijai jebkurā brīdī un nekavējoties noteikt visus aktīvus;

(c) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neatbilstības vai interešu konfliktus;

(d) pēc pieprasījuma jāpaziņo kompetentajai iestādei par aktīvu glabāšanas veidu.

37. pants

Uzraudzības pienākumi

1. Depozitārs, kas iecelts veikt uzraudzības pienākumus, veic 36. panta 1. un 2. punktā minētos uzdevumus papildus šādiem uzdevumiem:

(a) izpilda institūcijas norādes, ja vien tas nav konfliktā ar valsts tiesību aktiem vai institūcijas noteikumiem;

(b) nodrošina, lai darījumos ar institūcijas vai pensiju plāna aktīviem atlīdzība institūcijai tiktu izmaksāta parastajā termiņā;

(c) nodrošina, ka aktīvu radītos ienākumus izmanto saskaņā ar institūcijas noteikumiem.

2. Neskarot 1. punktu, institūcijas piederības dalībvalsts var izveidot citus uzraudzības pienākumus, ko veic depozitārs.

3. Ja uzraudzības pienākumu veikšanai depozitārs nav iecelts, institūcija īsteno procedūras, kas nodrošina, ka uzdevumi, kuru uzraudzību parasti veic depozitāri, tiktu pienācīgi izpildīti institūcijas ietvaros.

 

IV sadaļa

INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ PAREDZAMAJIEM DALĪBNIEKIEM, DALĪBNIEKIEM UN SAŅĒMĒJIEM

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

2003/41/EK (pielāgots)

11. pants

Informācija, kas jāsniedz dalībniekiem un saņēmējiem

ò jauns

38. pants

Principi

2003/41/EK (pielāgots)

1. Atkarībā no izveidotā pensiju plāna katra dalībvalstis nodrošina to, ka katra toās teritorijā esoša institūcija sniedz paredzamajiem dalībniekiem un saņēmējiem vismaz šajā Ö 39. līdz 53. pantā un 55. līdz 58. Õ pantā norādīto informāciju.

jauns

2. Informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(a) to regulāri atjaunina;

(b) tā ir uzrakstīta skaidrā, kodolīgā un saprotamā valodā, neizmantojot žargonu un tehniskus terminus, ja to vietā var izmantot ikdienā lietotus vārdus;

(c) tā nav maldinoša un vārdos un saturā nodrošina konsekvenci;

(d) to noformē tā, lai tā būtu viegli lasāma, un izmanto salasāma lieluma rakstzīmes.

Neizmanto krāsas, ja tās var mazināt informācijas saprotamību, ja pensijas kapitāla pārskatu drukā vai fotokopē melnbaltā formātā.

39. pants

Pensiju programmas noteikumi

ê 2003/41/EK 9. panta f) apakšpunkts

1. Katra Ddalībvalstis attiecībā uz visām papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas atrodas toās teritorijā, nodrošina to, ka dalībnieki ir pietiekami labi informēti par pensiju plāna nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz:

 (i)(a) pensiju plānā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem;

(ii)(b) finanšu, tehniskajiem un citiem riskiem, kas saistīti ar pensiju plānu;

(iii)(c) šo risku raksturu un sadalījumu.

jauns

2. Attiecībā uz plāniem, kuros dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, un kuri nodrošina vairāk nekā vienu iespēju ar dažādiem ieguldījumu profiliem, dalībniekus papildus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktos izklāstītajai informācijai informē par noteikumiem attiecībā uz pieejamo ieguldījumu iespēju virkni, standarta ieguldījumu iespēju un, attiecīgā gadījumā, pensiju plāna noteikumu konkrētu dalībnieku piesaistīt ieguldījumu iespējai.

2003/41/EK 11. panta 2. punkts

3. Dalībnieki un saņēmēji un/vai, attiecīgā gadījumā, viņu pārstāvji saņem šādu informāciju::

            a) pēc pieprasījuma – 10. pantā minētos gada pārskatus un gada ziņojumus, un tos gada pārskatus un ziņojumus, kas attiecas uz konkrēto pensiju plānu, ja institūcija ir atbildīga par vairāk nekā vienu plānu;

            (b) saprātīgā termiņā visu svarīgo informāciju attiecībā uz izmaiņām pensiju plāna noteikumos.

jauns

4. Institūcijas publicē pensijas plāna noteikumus pēc saviem ieskatiem izvēlētā tīmekļa vietnē.

2. NODAĻA

Pensijas kapitāla pārskats

40. pants

Biežums un izmaiņas

(1) Dalībvalstis pieprasa institūcijām izstrādāt dokumentu, kas ietver galveno informāciju par katru dalībnieku (pensijas kapitāla pārskats).

(2) Dalībvalstis nodrošina, ka pensijas kapitāla pārskatā ietverto informāciju atjaunina un nosūta katram dalībniekam vismaz reizi divpadsmit mēnešos un bez maksas.

(3) Katru gadu atsevišķā vēstulē sniedz detalizētu paskaidrojumu par jebkurām būtiskām izmaiņām pensijas kapitāla pārskata informācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

41. pants

Saprotamība un valoda

1.           Pensijas kapitāla pārskatā sniegtā informācija ir saprotama bez atsaucēm uz citiem dokumentiem.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka pensijas kapitāla pārskats ir pieejams tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kuras sociālie un darba tiesību akti fondēto pensiju jomā ir piemērojami attiecībām starp iemaksas veicošo uzņēmumu vai institūciju un dalībniekiem vai saņēmējiem.

42. pants

Garums

Pensijas kapitāla pārskatā izmanto viegli salasāma lieluma rakstu zīmes, un tas nav garāks par divām A4 izmēra lapām drukātā formātā.

43. pants

Informācijas nesējs

Dalībvalstis var ļaut institūcijām nodrošināt pensijas kapitāla pārskatu pastāvīgā informācijas nesējā vai tīmekļa vietnē. Dalībniekiem un saņēmējiem pēc pieprasījuma un bez maksas izsniedz papīra formāta eksemplāru papildus informācijai jebkurā elektroniskā līdzeklī.

44. pants

Atbildība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka institūcijām neiestājas civiltiesiskā atbildība vienīgi, pamatojoties uz pensijas kapitāla pārskatu, vai pensijas kapitāla pārskata tulkojumu, ja vien tas nav maldinošs, neprecīzs vai neatbilst pensiju plāna attiecīgajai daļai.

2. Pensijas kapitāla pārskatā šajā ziņā ietver nepārprotamu brīdinājumu.

45. pants

Nosaukums

1.           Pensijas kapitāla pārskata nosaukumā ietver vārdus "pensijas kapitāla pārskats".

2.           Tieši zem nosaukuma pievieno īsu paziņojumu, kurā paskaidro pensijas kapitāla pārskata mērķi.

3.           Uzskatāmi norāda precīzu datumu, uz ko attiecas pensijas kapitāla pārskatā minētā informācija.

46. pants

Personas dati

Pensijas kapitāla pārskatā precizē attiecīgā dalībnieka personas datus, tostarp, vajadzības gadījumā, tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu.

47. pants

Iestādes identifikācijas dati

Pensijas kapitāla pārskatā identificē institūciju un sniedz šādu informāciju:

(1) institūcijas nosaukums un tās adrese;

(2) dalībvalstis, kurās institūcijai ir piešķirta atļauja vai kurās tā ir reģistrēta, un kompetentās iestādes nosaukums;

(3) iemaksas veicošā uzņēmuma nosaukums.

48. pants

Garantijas

1. Pensijas kapitāla pārskatā ietver vienu no šādām norādēm attiecībā uz pensiju plāna garantijām: 

(a) pilna garantija, ja iemaksas veicošais uzņēmums garantē konkrētu pabalstu līmeni;

(b) garantiju nesniedz, ja dalībnieks pilnībā uzņemas risku;

(c) daļēja garantija visos pārējos gadījumos.

2. Ja tiek sniegta garantija, īsumā izskaidro šādus elementus:

(a) garantijas būtību;

(b) dalībnieka uzkrāto iemaksu apjoma pašreizējo finansēšanas līmeni;

(c) mehānismus, kas aizsargā uzkrāto iemaksu apjomu;

(d) pabalstu samazināšanas mehānismus, ja tie ir paredzēti valsts tiesību aktos.

49. pants

Bilance, iemaksas un izmaksas

1. Attiecībā uz bilanci, iemaksām un izmaksām, pensijas kapitāla pārskatā norāda šādus apjomus, kas izteikti pensiju plāna attiecīgajā valūtā:

(a) izmaksu summa, kas atņemta no iemaksu bruto apjoma, ko veicis iemaksas veicošais uzņēmums vai dalībnieks pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, vai, ja dalībnieks ir pievienojies plānam mazāk nekā pirms divpadsmit mēnešiem, izmaksu summa, kas atņemta no to iemaksām kopš dalībnieka pievienošanās;

(b) iemaksu summa, ko veicis dalībnieks pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, vai, ja dalībnieks ir pievienojies plānam mazāk nekā pirms divpadsmit mēnešiem, tā iemaksu summa kopš dalībnieka pievienošanās;

(c) iemaksu summa, ko veicis iemaksas veicošais uzņēmums pēdējo divpadsmit mēnešu laikā, vai, ja dalībnieks ir pievienojies plānam mazāk nekā pirms divpadsmit mēnešiem, iemaksas veicošā uzņēmuma veiktā iemaksu summa kopš dalībnieka pievienošanās;

(d) bilance pensiju izmaksu pārskata dienā, kas aprēķināta vienā no diviem turpmāk minētajiem veidiem, atkarībā no pensiju plāna struktūras:

i) pensiju plāniem, kas nenodrošina paredzamo izmaksu apjomu, dalībnieka uzkrātā kapitāla kopsumma, kas izteikta arī kā ikgadējais pabalsts mēnesī,

ii) pensiju plāniem, kas nodrošina paredzamo izmaksu apjomu, uzkrāto iemaksu apjoms mēnesī,

(e) citas iemaksas vai izmaksas, kas attiecas uz dalībnieku, piemēram, uzkrātā kapitāla nodošana;

(f) šā punkta a) apakšpunktā minētās izmaksas, kas sadalītas šādās atsevišķās summās, kuras izteiktas pensiju plānam būtiskajā valūtā:

i) institūcijas administratīvās izmaksas;

ii) aktīvu drošas glabāšanas izmaksas;

iii) ar portfolio darījumiem saistītās izmaksas;

iv) citas izmaksas.

2. Šā panta 1. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minētās "citas izmaksas" īsumā izskaidro, ja tās veido 20 % vai vairāk no kopējām izmaksām.

50. pants

Pensiju aplēses

1. Ja pensiju plāns nodrošina paredzamo izmaksu apjomu, pensijas kapitāla pārskatā norāda šādas trīs summas attiecībā uz pensiju aplēsēm, kas izteiktas pensiju plānam atbilstošajā valūtā:

(a) paredzamais izmaksu apjoms mēnesī pensionēšanās vecumā pie labākajām aplēsēm;

(b) paredzamais izmaksu apjoms mēnesī divus gadus pirms pensionēšanās vecuma pie labākajām aplēsēm;

(c) paredzamais izmaksu apjoms mēnesī divus gadus pēc pensionēšanās vecuma pie labākajām aplēsēm.

2. Šā panta 1. punktā minētajos pieņēmumos ņem vērā turpmākās algas.

3. Ja pensiju plāns nenodrošina paredzamo izmaksu apjomu, pensijas kapitāla pārskatā norāda šādas summas attiecībā uz pensiju aplēsēm, kas izteiktas pensiju plānam atbilstošajā valūtā:

(a) paredzamo uzkrātā kapitāla apjomu līdz diviem gadiem pirms pensionēšanās vecuma pie labākajām aplēsēm konkrētajam plānam;

(b) paredzamo uzkrātā kapitāla apjomu līdz pensionēšanās vecumam pie labākajām aplēsēm konkrētajam plānam;

(c) paredzamo uzkrātā kapitāla apjomu līdz diviem gadiem pēc pensionēšanās vecuma pie labākajām aplēsēm konkrētajam plānam;

(d) a) līdz c) apakšpunktā minētas summas, kas izteiktas kā mēneša izmaksa.

Šā panta 4. 3. punktā minētajos pieņēmumos ņem vērā šādus faktorus:

(a) nominālās ieguldījumu peļņas gada likmi;

(b) inflācijas gada likmi;

(c) turpmākās algas.

5. Lai aprēķinātu 1. un 3. punktā minētās aplēses, pieņem, ka iemaksu likmes nemainās.

51. pants

Ieguldījumu profils

1. Pensiju plāniem, kuros dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku un ja tiem ir izvēle starp dažādām ieguldījumu iespējām, pensijas kapitāla pārskatā norāda ieguldījumu profilus, sniedzot pieejamo ieguldījumu iespēju sarakstu un katras iespējas īsu aprakstu. Dalībnieku pašreizējā ieguldījumu iespēja ir skaidri norādīta.

Ja ir vairāk nekā piecas dažādu ieguldījumu iespējas ar dažādiem ieguldījumu mērķiem, institūcijas ierobežo katras iespējas aprakstu līdz piecām reprezentatīvām iespējām, tostarp norādot visriskantākās un vismazāk riskantās iespējas.

2. Attiecībā uz pensiju plāniem, kuros dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku un kuros ieguldījumu dalībniekam nosaka par obligātu, ieviešot konkrētu noteikumu pensiju plānā, sniedz šādu papildu informāciju:

(a) noteikumus, kuru pamatā ir faktiskais vecums;

(b) noteikumus, kuru pamatā ir dalībnieku mērķa pensionēšanās vecums;

(c) citus noteikumus.

3. Pensiju plāniem, kuros dalībnieki uzņemas ieguldījumu risku, pensijas kapitāla pārskatā ietver informāciju par riska un ienākumu profilu, attēlojot pensiju plāna riska un ienesīguma profila vai, attiecīgā gadījumā, katras ieguldījumu iespējas sintētisku grafisku rādītāju, kam pievieno šādu informāciju:

(a) paskaidrojumu par rādītāju un tā galvenajiem ierobežojumiem;

(b) paskaidrojumu par riskiem, kas ir būtiski svarīgi un kurus nepietiekami uztver sintētiskais grafiskais rādītājs.

Sintētiskā rādītāja aprēķinus pienācīgi dokumentē, un institūcijas dara minēto informāciju pieejamu dalībniekiem pēc pieprasījuma.

4. Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajā paskaidrojumā iekļauj šādu informāciju:

(a) īsu paskaidrojumu par to, kāpēc pensiju plāns vai ieguldījumu iespēja ir konkrētā kategorijā;

(b) paziņojumu, ka vēsturiskie dati, ko izmanto sintētiskā grafiskā rādītāja aprēķināšanā, nav pensiju plāna vai ieguldījumu iespējas nākotnes riska profila uzticams rādītājs;

(c) paziņojumu, ka nav garantēts, ka atainotā riska un ienesīguma kategorija nemainīsies un ka pensiju plāna vai ieguldījumu iespējas klasificēšana laika gaitā var mainīties;

(d) paziņojumu par to, ka viszemākā kategorija nenozīmē ieguldījumu bez riska.

5. Šā panta 3. punktā minētais sintētiskais grafiskais rādītājs un paskaidrojumi ir sagatavoti saskaņā ar institūcijas pieņemto iekšējo procesu risku noteikšanai, mērīšanai un uzraudzībai, kā noteikts šajā direktīvā, kā arī ieguldījumu mērķiem un ieguldījumu politiku, kā aprakstīts paziņojumā par ieguldījumu principiem.

52. pants

Līdzšinējās darbības rādītāji

1. Pensijas kapitāla pārskatā ietver šādu informāciju par līdzšinējiem darbības rādītājiem:

(a) informāciju par pensiju plāna līdzšinējiem rādītājiem kopumā vai, attiecīgā gadījumā, par dalībnieka ieguldījumu iespēju, kas attēlota diagrammā, kas aptver minētos darbības rādītājus par visiem iespējamajiem gadiem un līdz pat pēdējiem desmit gadiem;

(b) diagrammas izklāstu, ko papildina paziņojumi, kas izcelti tekstā, un kas:

i) brīdina, ka tā tikai ierobežotā mērā ir izmantojama kā norāde par turpmākās darbības rādītājiem;

ii) norāda, kuras izmaksas ir ietvertas vai izslēgtas no iepriekšējo darbības rādītāju aprēķina;

iii) norāda valūtu, kurā aprēķināti līdzšinējās darbības rādītāji.

2. Ja saskaņā ar 1. pantu diagrammā attēlotajā periodā notiek būtiskas izmaiņas pensiju plāna mērķos un ieguldījumu politikā, turpina norādīt pensiju plāna līdzšinējās darbības rādītājus par laikposmu pirms būtiskajām izmaiņām. Laikposmu pirms būtiskajām izmaiņām norāda diagrammā ar skaidru brīdinājumu, ka darbības radītāji tika sasniegti apstākļos, kas vairs nav aktuāli.

3. Ja dalībnieks maina ieguldījumu iespēju, norāda attiecīgā ieguldījuma iespējas iepriekšējos darbības rādītājus.

53. pants

Papildinformācija

Pensijas kapitāla pārskatā norāda šādu papildinformāciju:

(a) kur un kā iegūt turpmāku informāciju par institūciju vai pensiju plānu, tostarp no tīmekļa vietnēm un attiecīgajiem līdzīga rakstura tiesību aktiem;

(b) kur un kā iegūt papildinformāciju par pasākumiem, kas attiecas uz pensijas tiesību nodošanu citai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijai darba attiecību izbeigšanas gadījumā;

(c) informāciju par pieņēmumiem, kurus izmanto summām, kas izteiktas ikgadējos pabalstos, īpaši attiecībā uz gada likmi, pakalpojuma sniedzēja veidu un gada pabalsta ilgumu;

(d) kur un kā iegūt piekļuvi papildinformācijai par dalībnieka individuālo situāciju, tostarp papildpensijas kapitāla izmaksu paredzamo apjomu, ja piemērojams, un izmaksu līmeni darba attiecību izbeigšanas gadījumā.

54. pants

Deleģētais akts par pensijas kapitāla pārskatu

1. Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 77. Pantu, precizējot:

(a) pensijas kapitāla pārskata saturu, kas ietver: 

i)       veidu, kādā paskaidro 40. panta 3. punktā minētās būtiskās izmaiņas,

ii)      42. pantā minēto rakstzīmju izmēru;

iii)     44. pantā minēto brīdinājumu par saistību formulējumu;

iv)     45. panta 2. punktā minētā paziņojuma formulējumu;

v)      46. pantā minētos norādāmos personas datus;

vi)     metodi, ar ko izskaidro 48. panta 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos elementus;

vii)    49. panta 1. punkta a), b), c), d), e) un f) apakšpunktā minēto summu aprēķināšanas metodi;

viii)   50. panta 1. punktā un 50. panta 3. punktā minēto summu aprēķināšanas metodi, ņemot vērā noteikumus, kā izklāstīts 50. panta 5. punktā;

ix)     50. panta 2. punktā un 50. panta 4. punktā minētos pieņēmumus;

x)      norādāmo ieguldījumu iespēju skaitu un metodi, lai minētās iespējas izvēlētos, ja iespēju skaits pārsniedz piecas, norādīto iespēju apraksta metodi, dalībnieka pašreizējās ieguldījumu iespējas atzīmēšanas veidu, kā minēts 51. panta 1. punktā;

xi)     51. panta 2. punktā minēto papildu informācijas apraksta metodi;

xii)    sintētisko grafisko rādītāju un paskaidrojumu 51. panta 3. punktā minēto izveides un attēlošanas metodi, ņemot vērā 51. panta 4. punktā paredzētos noteikumus;

xiii)   informācijas apkopošanas metodi par iepriekšējiem rādītājiem, kā minēts 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un pārskata sagatavošanas metodes un 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto diagrammas izklāstu;

xiv)   dažādu ieguldījumu iespēju salīdzināšanas metodi pensiju plānos, kā minēts 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

xv)    52. panta 2. punktā minēto būtisku izmaiņu attēlošanas metodi;

xvi)   53. pantā minēto papildu informācijas norādīšanas metodi;

(b) pensijas kapitāla pārskata formātu, izklāstu, struktūru un secīgumu, tostarp 44. panta 2. punktā līdz 53. pantā minēto informāciju, ņemot vērā 41. panta 1. punkta un 42. panta noteikumus.

3. NODAĻA

Cita iesniedzamā informācija un dokumenti

55. pants

Informācija, kas jāsniedz potenciālajiem dalībniekiem

Institūcija nodrošina, ka potenciālie dalībnieki tiek informēti par visām plāna iezīmēm un visām ieguldījumu iespējām, tostarp informāciju par to, kā vides, klimata, sociālie un korporatīvie pārvaldības jautājumi ir ņemti vērā ieguldījumu pieejā.

56. pants

Informācija, kas jāsniedz dalībniekiem pirmspensijas posmā

Papildus pensijas kapitāla pārskatam institūcijas vismaz divus gadus pirms plānā noteiktā pensionēšanās vecuma katram dalībniekam sniedz šādu informāciju:

(a) informāciju par dalībniekiem pieejamajām iespējām saņemt savus pensijas ienākumus, tostarp informāciju par minēto iespēju priekšrocībām un trūkumiem tādā veidā, kas tos atbalsta tiem vispiemērotākās iespējas izvēlē;

(b) ja pensiju plāns neveic mūža ikgadēju pabalsta izmaksu, dalībniekiem, pieņemot lēmumu par to, vai iegādāties kapitāla maksājumu produktus, būtu jāiepazīstas ar informāciju par pieejamajiem kapitāla maksājumu produktiem, tostarp to priekšrocībām un trūkumiem un galvenajiem apsvērumiem.

57. pants

Informācija, kas jāsniedz saņēmējiem izmaksu veikšanas posmā

1. Institūcijas sniedz saņēmējiem informāciju par paredzētajām izmaksām un attiecīgajām maksājumu iespējām.

2. Ja būtisku ieguldījumu riska līmeni uzņemas saņēmēji izmaksāšanas posmā, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmēji saņem atbilstošu informāciju.

58. pants

Papildinformācija, kas jāsniedz pēc pieprasījuma dalībniekiem un saņēmējiem

1. Pēc dalībnieka vai saņēmēja, vai to pārstāvju pieprasījuma institūcija sniedz šādu papildinformāciju:

a) 31. pantā minētos gada pārskatus un gada ziņojumus un tos gada pārskatus un ziņojumus, kas attiecas uz konkrēto pensiju plānu, ja institūcija ir atbildīga par vairāk nekā vienu plānu;

2003/41/EK (pielāgots)

3.b) Dalībniekiem un saņēmējiem un/vai attiecīgā gadījumā viņu pārstāvjiem pēc pieprasījuma ir pieejams 3212. pantā minētoais ieguldījumu politikas principu izklāstus.

jauns

c) informāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti 50. panta minētajās aplēsēs;

d) informāciju par paredzamo ikgadējā pabalsta likmi, pakalpojuma sniedzēja veidu un 53. panta c) apakšpunktā minētā ikgadējā pabalsta ilgumu.

ê 2003/41/EK

ð jauns

4 2. ð Pēc dalībnieka pieprasījuma ï Katrs dalībnieks pēc pieprasījuma  ð institūcija ï saņem ð sniedz ï arī sīki izstrādātu un būtisku informāciju par:

              a) paredzamo papildpensijas kapitāla izmaksu apjomu, ja tāds ir noteikts;

              b) papildpensijas kapitāla izmaksu apjomu darba attiecību pārtraukšanas gadījumā.;

            c) ja uz dalībnieku attiecas ieguldījumu risks – par ieguldījumu iespējām, ja tādas ir, un par faktisko ieguldījumu portfeli, kā arī informāciju par riska pakāpi un izmaksām, kas saistītas ar ieguldījumiem;

              d) kārtību, kādā pensijas tiesības nodod citai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijai darba attiecību izbeigšanas gadījumā.

              Katru gadu dalībnieki saņem īsu informāciju par institūcijas finansiālo stāvokli, kā arī par viņu individuālo uzkrāto iemaksu apjomu.

5. Katrs saņēmējs, aizejot pensijā vai iegūstot tiesības uz citiem pabalstiem, saņem attiecīgu informāciju par izmaksājamajiem pabalstiem un izmaksāšanas iespējām.

jauns

V sadaļa

PRUDENCIĀLĀ UZRAUDZĪBA

1. nodaļa

Vispārēji noteikumi par prudenciālo uzraudzību

59. pants

Prudenciālās uzraudzības galvenais mērķis

1. Prudenciālās uzraudzības galvenais mērķis ir dalībnieku un saņēmēju aizsardzība.

2. Neskarot 1. pantā izklāstīto prudenciālās uzraudzības galveno mērķi, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, pildot savus vispārējos pienākumus, pietiekami apsver savu lēmumu ietekmi uz attiecīgo finanšu sistēmu stabilitāti Eiropas Savienībā, jo īpaši ārkārtas situācijās, ņemot vērā konkrētajā laikposmā pieejamo informāciju.

60. pants

Prudenciālās uzraudzības tvērums

Dalībvalstis nodrošina, ka papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām piemēro prudenciālo uzraudzību, tostarp uzraudzību attiecībā uz:

(a) darbības nosacījumiem;

(b) tehniskiem noteikumiem;

(c) tehnisko rezervju finansēšanu;

(d) likumā noteikto pašu kapitālu;

(e) pieejamo maksātspējas normu;

(f) pieprasīto maksātspējas normu;

(g) ieguldījumu noteikumiem;

(h) ieguldījumu pārvaldību,

(i) darbības reglamentējošajiem noteikumiem un

(j) informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm.

61. pants

Prudenciālās uzraudzības vispārīgie principi

1. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju prudenciālo uzraudzību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības pamatā ir perspektīva un uz risku balstīta pieeja.

3. Institūciju uzraudzību veido piemērots klātienes pārbaužu un neklātienes darbību apvienojums.

4. Uzraudzības pilnvaras piemēro laikus un samērīgi.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā savu darbību potenciālo ietekmi uz finanšu sistēmu stabilitāti Eiropas Savienībā, īpaši ārkārtas situācijās.

2003/41/EK  

14.62. pants

Kompetento iestāžu iejaukšanās pilnvaras un pienākumi

1. Kompetentās iestādes pieprasa, lai katrai institūcijai, kas atrodas to teritorijā, būtu piemērotas administratīvās un grāmatvedības procedūras un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi.

2. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas veikt jebkurus pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā administratīvus vai finansiālus pasākumus vai nu attiecībā uz jebkuru institūciju, kas atrodas to teritorijās, vai arī attiecībā pret personām, kas vada institūciju, ja šie pasākumi ir atbilstīgi un vajadzīgi, lai nepieļautu vai vērstu par labu pārkāpumus, kas kaitē dalībnieku un saņēmēju interesēm.

2010/78/ES 4. panta 3. punkts

jauns

3. Visus lēmumus par iestādes darbības apturēšanu ð vai ierobežošanu ï precīzi pamato un paziņo attiecīgajai iestādei. Šos lēmumus arī dara zināmus EAAPI.

2003/41/EK (pielāgots)

Ö 4. Kompetentās iestādes Õ var ierobežot vai aizliegt brīvu rīcību ar institūcijas aktīviem, jo īpaši, ja:

(a) institūcija nav izveidojusi pietiekamas tehniskās rezerves attiecībā uz visu tās darbību, vai arī tās aktīvi nav pietiekami, lai segtu tehniskās rezerves;

(b) institūcija nav varējusi saglabāt likumā noteikto pašu kapitālu.

5. Lai aizsargātu dalībnieku un saņēmēju intereses, kompetentās iestādes pilnībā vai daļēji var nodot pilnvaras, kas saskaņā ar piederības valsts tiesību aktiem ir piešķirtas personām, kas vada to teritorijā esošu institūciju, īpašam pārstāvim, kurš ir piemērots minēto pilnvaru īstenošanai.

2003/41/EK  (pielāgots)

64. Kompetentās iestādes var aizliegt vai ierobežot to teritorijā esošas institūcijas darbību jo īpaši, ja:

(a) institūcija pienācīgi neaizsargā  Ö plāna Õ dalībnieku un saņēmēju intereses;

(b) institūcija vairs nepilda darbības nosacījumus;

(c) institūcija nepilda pienākumus, ko tai uzliek attiecīgi noteikumi;

(d) ja institūcija veic pārrobežu darbību - institūcija nepilda uzņēmējas dalībvalsts sociālo un darba tiesību aktu prasības, kas attiecas uz fondēto pensiju jomu.

76.5. Dalībvalstis nodrošina tiesības vērsties tiesā par lēmumiem, kas attiecībā uz kādu institūciju pieņemti saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

jauns

63. pants

Uzraudzības pārbaudes process

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes pārbauda stratēģijas, procesus un ziņojumu sniegšanas procedūras, ko institūcijas izveidojušas, lai ievērotu normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

Minētajā pārbaudē ņem vērā apstākļus, kuros darbojas institūcijas un, attiecīgā gadījumā, personas, kurām ir uzticētas ārpakalpojumu funkcijas. Šis pārskats ietver šādus elementus:

(a) novērtējumu par kvalitatīvajām prasībām, kas attiecas uz pārvaldības sistēmu;

(b) to risku novērtējumu, ar ko saskaras institūcija;

(c) novērtējumu par institūcijas spēju minētos riskus novērtēt.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir uzraudzības instrumenti, tostarp stresa testi, kas ļauj tām noteikt finanšu stāvokļa pasliktināšanos institūcijā un uzraudzīt, kā pasliktināšanās tiek novērsta.

3. Kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras, lai pieprasītu institūcijas novērst vājās vietas vai trūkumus, kas identificēti uzraudzības pārbaudes procesā.

4. Kompetentās iestādes nosaka minimālo biežumu un pārskatīšanas piemērošanas jomu 1. punktā minētajai pārbaudei, ņemot vērā attiecīgās institūcijas darbību veidu, apjomu un sarežģītību.

2003/41/EK

 13 64. pants

Informācija, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm

1. Katra Ddalībvalstis nodrošina to, ka kompetentajām iestādēm attiecībā uz visām toās teritorijā esošām institūcijām ir vajadzīgās pilnvaras un līdzekļi, lai:

a) pieprasītu institūcijai, institūcijas valdes locekļiem un citiem vadītājiem vai direktoriem, vai personām, kas kontrolē šo institūciju, sniegt informāciju par visiem institūcijas darbības jautājumiem vai iesniegt visus ar darbību saistītos dokumentus;

2003/41/EK (pielāgots)

jauns

              b) uzraudzītu institūcijas un citu uzņēmumu attiecības vai attiecības starp institūcijām, ja institūcijas deleģē Ö galvenās Õ funkcijas vai Ö citas darbības Õ šiem citiem uzņēmumiem vai institūcijām (ārpakalpojumi ð un visi secīgi atkārtoti ārpakalpojumi ï), tādējādi ietekmējot institūcijas finansiālo stāvokli vai nodrošinot efektīvu uzraudzību;

              (c) regulāri saņemtu ð šādus dokumentus: riska novērtējumu par pensijām ï, ieguldījumu politikas principu izklāstu, ð dokumentus, kas attiecas uz pārvaldības sistēmu ï, gada pārskatus un gada ziņojumus, ð informācijas dokumentus, kas sniegti dalībniekiem un saņēmējiem ï , un visus uzraudzībai vajadzīgos dokumentus.; Tās var ietvert šādus dokumentus:    

jauns

d) noteiktu, kuri dokumenti ir nepieciešami uzraudzības nolūkos, tostarp:

2003/41/EK (pielāgots)

jauns

         i) iekšējie starpziņojumi;

         ii) aktuāru novērtējumi un sīki izstrādāti pieņēmumi;

         iii) aktīvu un pasīvu analīze;

         iv) pierādījumi, ka ieguldījumu politikas principi tiek konsekventi ievēroti;

         v) pierādījumi, ka iemaksas ir izdarītas atbilstīgi plānotajam;

         (vi) to personu ziņojumi, kas atbild par 3110. pantā minēto gada pārskatu revīziju;

              (d)e) veiktu pārbaudes klātienē institūcijas telpās un vajadzības gadījumā pārbaudītu ārpakalpojumu sniedzējiem deleģēto ð un visu secīgi atkārtoti ārpakalpojumu sniedzējiem uzticēto darbību ï funkciju izpildi, lai pārliecinātos, vai darbība notiek saskaņā ar uzraudzības noteikumiem.;

jauns

f) jebkurā laikā pieprasītu informāciju no iestādēm par ārpakalpojumā uzticētajām un visām secīgām atkārtoti ārpakalpojumā uzticētajām darbībām.

2010/78/ES, 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2. EAAPI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus  par 1. punkta dc) apakšpunkta i) līdz vi) punktā minēto dokumentu veidlapām un formātiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

jauns

65. pants

Pārredzamība un pārskatatbildība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic 60., 61., 62., 63. un 64. pantā paredzētos uzdevumus pārredzamā un pārskatāmā veidā, pienācīgi ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek publiski atklāta šāda informācija:

(a) normatīvo un administratīvo aktu teksti un vispārējas norādes fondēto pensiju regulējuma jomā un informācija par to, vai dalībvalsts izvēlas piemērot šo direktīvu saskaņā ar 4. un 5. pantu;

(b) informācija par uzraudzības pārbaudes procesu, kā izklāstīts 63. pantā;

(c) apkopotie statistikas dati par konsultatīvās uzraudzības piemērošanas galvenajiem aspektiem;

(d) apgalvojums, ka prudenciālās uzraudzības galvenais mērķis ir dalībnieku un saņēmēju aizsardzība un informācija par uzraudzības galvenajām funkcijām un darbībām;

(e) noteikumi par administratīvajām sankcijām, kuras piemēro valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka tās ir ieviesušas un piemēro pārredzamas procedūras attiecībā uz savu kompetento iestāžu pārvaldes un vadības struktūru dalībnieku iecelšanu un atbrīvošanu.

2. nodaļa

Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa

66. pants

Dienesta noslēpums

1. Dalībvalstis paredz noteikumus, lai nodrošinātu, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas minēto iestāžu uzdevumā, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

Neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības, minētās personas  konfidenciālu informāciju, ko tās saņēmušas, veicot savus pienākumus, neizpauž nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formātā, kas neļauj noteikt atsevišķas institūcijas.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja pensiju plānu nodod citai institūcijai vai citai vienībai, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos labot minētā uzņēmuma stāvokli, var izpaust, izskatot civillietas vai komerclietas.

67. pants

Konfidenciālas informācijas izmantošana

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šo direktīvu, to izmanto vienīgi, veicot savus pienākumus, un šādos nolūkos:

(a) lai pārbaudītu, ka papildpensijas kapitāla uzkrāšanas noteikumus institūcijas pilda pirms savu darbību sākšanas;

(b) lai atvieglotu institūciju darbību uzraudzību, tostarp tehnisko rezervju uzraudzību, maksātspēju, pārvaldības sistēmu un dalībniekiem un saņēmējiem sniegto informāciju;

(c) lai noteiktu korektīvus pasākumus, tostarp sankcijas;

(d) lai pārsūdzētu kompetento iestāžu lēmumus saskaņā ar noteikumiem, ar ko transponē šo direktīvu;

(e) tiesas procesos attiecībā uz noteikumiem, ar ko transponē šo direktīvu.

68. pants

Informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm

1. Direktīvas 66. pants neaizliedz nevienu no šādām darbībām:

(a) informācijas apmaiņa starp vairākām kompetentajām iestādēm vienā dalībvalstī, pildot to uzraudzības funkcijas;

(b) informācijas apmaiņa starp vairākām kompetentajām iestādēm dažādās dalībvalstīs, pildot to uzraudzības funkcijas;

(c) informācijas apmaiņa, pildot uzraudzības funkcijas, starp kompetentajām iestādēm un kādu no turpmāk norādītajām iestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī:

i) iestādes, kas atbild par finanšu nozares vienību uzraudzību, un iestādes, kas atbild par finanšu tirgu uzraudzību;

ii) iestādes vai struktūras, kurām ir uzdots pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus;

iii) iestādes, kas ir iesaistītas pensiju plāna izbeigšanā un citās līdzīgās procedūrās;

iv) reorganizācijas struktūras vai valsts iestādes, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

v) personas, kas ir atbildīgas par iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu iestāžu pārskatu obligātajām revīzijām;

(d) pienākumu izpildei vajadzīgās informācijas atklāšana struktūrām, kas vada pensijas plāna izbeigšanu.

2. Informācijai, ko saņēmušas minētās iestādes, struktūras un personas, kā minēts 1. pantā, piemēro 66. pantā minētos noteikumus par dienesta noslēpumu.

3. Direktīvas 66. pants neliedz dalībvalstīm atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un kādu no turpmāk minētajām iestādēm:

(a) iestādēm, kas atbild par pensijas plānu izbeigšanā un līdzīgās procedūrās iesaistīto struktūru pārraudzību;

(b) iestādēm, kas pārrauga personas, kuras veic institūciju, kredītiestāžu, ieguldījumu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu iestāžu pārskatu obligāto revīziju;

(c) neatkarīgiem institūciju aktuāriem, kas veic šo institūciju tiesību aktā paredzēto uzraudzību, un struktūrām, kas pārrauga šos aktuārus.

69. pants

Informācijas nodošana centrālajām bankām, monetārajām iestādēm, Eiropas uzraudzības iestādēm un Eiropas sistēmisko risku kolēģijai

1. Direktīvas 66. pants neliedz kompetentai iestādei nosūtīt informāciju šādām iestādēm to attiecīgo uzdevumu veikšanai:

(a) centrālajām bankām un citām struktūrām ar līdzīgu funkciju kā monetārām iestādēm;

(b) vajadzības gadījumā, citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību;

(c) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, EAAPI, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

2. Direktīvas 68. līdz 71. panta noteikumi neliedz 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām valsts iestādēm vai struktūrām darīt zināmu kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kāda kompetentajām iestādēm var būt vajadzīga, piemērojot 67. pantu.

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktu saņemtajai informācijai piemēro dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā direktīvā minētajām prasībām.

70. pants

Informācijas atklāšana valsts pārvaldes struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par tiesību aktiem finanšu jomā

1. Direktīvas 66. panta 1. punkta, 67. panta un 71. panta 1. punkta noteikumi neliedz dalībvalstīm atļaut atklāt konfidenciālu informāciju citām valsts pārvaldes struktūrvienībām, kuras ir atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu institūciju, kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu pakalpojumu, apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības jomā, un inspektoriem, kas rīkojas minēto struktūru uzdevumā.

Šādu informācijas atklāšanu var veikt vienīgi, ja tas vajadzīgs prudenciālās uzraudzības un aizsardzības nolūkā, un lai risinātu jautājumus attiecībā uz grūtībās nonākušām iestādēm. Neskarot šā panta 2. punktu, uz personām, kurām ir piekļuve tādai informācijai, attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā direktīvā minētajām prasībām. Dalībvalstis tomēr nosaka, ka informāciju, ko saņem saskaņā 68. pantu, un informāciju, ko iegūst pārbaudēs uz vietas, drīkst atklāt tikai ar tās kompetentās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kura šo informāciju sniegusi, vai ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta pārbaude uz vietas.

2. Dalībvalstis var atļaut konfidenciālas informācijas, kas ir saistīta ar iestāžu prudenciālo uzraudzību, izpaušanu parlamentārām izmeklēšanas komitejām vai revīzijas palātām to dalībvalstī un citām par izmeklēšanu atbildīgām vienībām to dalībvalstī, ievērojot šādus nosacījumus:

(a) vienībām valsts tiesību aktos ir noteikta kompetence izmeklēt vai rūpīgi pārbaudīt tādu valsts iestāžu darbību, kuras ir atbildīgas par iestāžu uzraudzību vai par šādu uzraudzību reglamentējošiem tiesību aktiem;

(b) informācija ir stingri nepieciešama a) apakšpunktā minētās kompetences īstenošanai;

(c) uz personām, kam ir piekļuve informācijai, attiecas dienesta noslēpuma prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā direktīvā minētajām prasībām;

(d) ja informācijas izcelsme ir no citas dalībvalsts, to izpauž ar nepārprotamu to kompetento iestāžu piekrišanu, kuras ir izpaudušas šo informāciju, un to izpauž tikai tiem nolūkiem, kādiem šīs iestādes devušas piekrišanu.

71. pants

Noteikumi par informācijas apmaiņu

1. Attiecībā uz informācijas apmaiņu saskaņā ar 69. pantu un informācijas atklāšanu saskaņā ar 70. pantu dalībvalstis pieprasa, lai tiktu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

(a) ar informāciju apmainās, to nosūta uzraudzības vai juridiskās uzraudzības nolūkā;

(b) uz saņemto informāciju attiecina dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu, kā izklāstīts 66. pantā;

(c) ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras tās kompetentās iestādes piekrišanas, kas to sniegusi, un attiecīgā gadījumā tikai tiem nolūkiem, kam šī iestāde devusi piekrišanu.

2. Direktīvas 67. pants neliedz dalībvalstīm, stiprinot finanšu sistēmas stabilitāti un vienotību, atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kas atbildīgas par uzņēmējdarbības tiesību, kuras piemēro iemaksas veicošajiem uzņēmumiem, pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu.

Dalībvalstis, kuras piemēro pirmo daļu, pieprasa vismaz šādu nosacījumu izpildi:

(a) informācijai ir jābūt paredzētai pirmajā daļā minētās atklāšanas un izmeklēšanas veikšanai, kā minēts 70. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

(b) uz saņemto informāciju jāattiecina dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums, kā izklāstīts 66. pantā;

(c) ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras tās kompetentās iestādes piekrišanas, kas to sniegusi, un attiecīgā gadījumā tikai tiem nolūkiem, kam šī iestāde devusi piekrišanu.

3. Ja dalībvalstī iestādēm vai struktūrām, kas minētas pirmajā daļā, atklāšanas vai izmeklēšanas uzdevumu palīdz pildīt tādas personas, kas šim nolūkam norīkotas, ņemot vērā viņu īpašo kompetenci, bet kas nestrādā valsts sektorā, uz šādām personām drīkst attiecināt 70. panta 2. punktā paredzēto informācijas apmaiņas iespēju.

72. pants

Prudenciāli valsts noteikumi

2010/78/ES 4. panta 5. punkts (pielāgots)

11. 1. Dalībvalstis paziņo EAAPI par savas valsts uzraudzības noteikumiem to aroda pensiju shēmu jomā, uz ko neattiecas 12. panta 1. punktā 1. punktā minētā atsauce uz valstu sociālajiem un darba tiesību aktiem.

2. Dalībvalstis šo informāciju regulāri atjaunina – vismaz reizi 2 twodivos gados –, un EAAPI minēto informāciju publicē savā tīmekļa vietnē.

Lai nodrošinātu vienādus šā punkta piemērošanas nosacījumus, EAAPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka procedūras, kas kompetentajām iestādēm jāievēro, un formātus un veidnes, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto, nosūtot attiecīgo informāciju EAAPI un atjauninot to. EAAPI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

2003/41/EK (pielāgots)

Article 21b

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/9/EK[49].

jauns

IV sadaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

2003/41/EK

21.73. pants

2010/78/ES 4. panta 6. punkta a) apakšpunkts

Sadarbība starp dalībvalstīm, EAAPI un Komisiju

2003/41/EK

1. Dalībvalstis attiecīgi nodrošina šīs direktīvas vienotu piemērošanu, regulāri apmainoties ar informāciju un pieredzi, lai veidotu vislabāko praksi šajā jomā un ciešāku sadarbību un tādējādi nepieļautu konkurences traucējumus un radītu nosacījumus, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu dalības nodrošināšanai.

2. Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai atvieglotu papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju uzraudzību.

2010/78/ES, 4. panta 6. punkta b) apakšpunkts

2 a3. Piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EAAPI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010.

Kompetentās iestādes nekavējoties sniedz EAAPI visu informāciju, kas tai ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 1094/2010 saskaņā ar minētās regulas 35. pantu.

2010/78/ES 4. panta 6. punkta c) apakšpunkts

34. Katra dalībvalsts informē Komisiju un EAAPI par galvenajām grūtībām, ko rada šīs direktīvas piemērošana.

Komisija, EAAPI un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk veic šo grūtību analīzi, lai rastu piemērotu risinājumu.

jauns

74. pants

Personas datu apstrāde

Attiecībā uz personas datu apstrādi šīs direktīvas ietvaros institūcijas un kompetentās iestādes veic savus uzdevumus šīs direktīvas nolūkos saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EAAPI saistībā ar šo direktīvu, EAAPI piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus.

75. pants

Novērtēšana un pārskatīšana

ê 2003/41/EK

ð jauns

4. Četrus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ð Komisija pārskata šo direktīvu ï un ziņo ð Eiropas Parlamentam un Padomei par tās īstenošanu un efektivitāti. ï

            a) 18. panta piemērošanu un rezultātus valstu uzraudzības sistēmu pielāgošanā; un

            b) 19. panta 2. punkta otrās daļas piemērošanu, jo īpaši situāciju, kas dalībvalstīs attiecīgā gadījumā dominē attiecībā uz depozitārijiem un to pienākumiem.

5. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var lūgt piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemt lēmumu par institūcijas aktīvu un pasīvu nodalīšanu, kā paredzēts 16. panta 3. punktā un 18. panta 7. punktā.

2009/138/EK 303. panta 3. punkts (pielāgots)

21.a pants

Garantiju fonda apjoma pārskats

1. Direktīvas 17.c panta 2. punktā paredzēto summu, kas izteikta euro, no 2012. gada 31. oktobra ik gadus pārskata, lai ņemtu vērā izmaiņas Harmonizētajos patēriņa cenu indeksos, ko Eiropas Kopienu Statistikas birojs publicē par visām dalībvalstīm.

Summu pielāgo automātiski, euro izteikto pamatsummu palielinot par minētā indeksa izmaiņu procentu daļu laikposmā no 2009. gada 31. decembra līdz pārskata datumam un noapaļojot to līdz EUR 00000 daudzkārtnim.

Ja kopš pēdējās pielāgošanas procentuālās izmaiņas nesasniedz 5 %, pielāgošanu neveic.

2. Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par veikto pārskatu un pielāgotajām summām, kas minētas 1. punktā.

2003/41/EK (pielāgots)

22. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2005. gada 23. septembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstīm pieņemot šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka kārtību, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus , ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. Dalībvalstis līdz 2010. gada 23. septembrim var atlikt 17. panta 1. un 2. punkta piemērošanu institūcijām, kas atrodas to teritorijā un kam šā panta 1. punktā norādītajā datumā nav likumā noteiktā pašu kapitāla minimālā apjoma, kas vajadzīgs saskaņā ar 17. panta 1. un 2. punktu. Institūcijas, kas vēlas vadīt pārrobežu pensiju plānus 20. panta nozīmē, to nedrīkst darīt, kamēr nav izpildījušas šīs direktīvas noteikumus.

4. Dalībvalstis līdz 2010. gada 23. septembrim var atlikt 18. panta 1. punkta f) apakšpunkta piemērošanu institūcijām, kas atrodas to teritorijā. Institūcijas, kas vēlas vadīt pārrobežu pensiju plānus 20. panta nozīmē, to nedrīkst darīt, kamēr nav izpildījušas šīs direktīvas noteikumus.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

jauns

76. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/138/EK

Direktīvā 2009/138/EK pievieno šādu 306.a pantu:

"306.a pants

Ja šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā piederības dalībvalstis piemēroja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 20XX/XX/ES[50] 4. pantā minētos noteikumus, šādas piederības dalībvalstis var turpināt piemērot tādus administratīvos un normatīvos noteikumus, kurus tās ir pieņēmušas, lai panāktu atbilstību Direktīvas 2002/83/EK 1. līdz 19. pantam, 27. līdz 30. pantam, 32. līdz 35. pantam un 37. līdz 67. pantam, un kuri ir spēkā 2015. gada 31. decembrī uz pārejas periodu, kam termiņš beidzas 2022. gada 31. decembrī.

Ja piederības dalībvalsts turpina piemērot minētos administratīvos un normatīvos aktus, apdrošināšanas sabiedrības minētajā piederības dalībvalstī aprēķinās savas maksātspējas kapitāla prasības, saskaitot kopā:

(a) nosacītā maksātspējas kapitāla prasību attiecībā uz to apdrošināšanas darbību, kas aprēķināta bez papildpensijas uzkrāšanas uzņēmējdarbības saskaņā ar Direktīvas .../../ES 4. pantu,

(b) maksātspējas rezervi attiecībā uz papildpensijas uzkrāšanas uzņēmējdarbību, kas aprēķināta saskaņā ar administratīvajiem un normatīvajiem aktiem, kuri pieņemti, lai panāktu atbilstību Direktīvas 2002/83/EK 28. pantam.

Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai pirmajā daļā minētais laikposms būtu jāpagarina."

77. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 24. panta 3. punktā, 30. pantā un 54. pantā  minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 24. panta 3. punktu, 30. pantu un 54. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto periodu pagarina par trim mēnešiem.

78. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis ievieš administratīvos un normatīvos aktus, kas nepieciešami, lai līdz 2016. gada 31. decembrim panāktu atbilstību šīs direktīvas 6. panta c), i) līdz p) apakšpunktam, 12. panta 4. punkta otrajai un trešajai daļai, 12. panta 10. punktam, 13. pantam, 20. panta 6. līdz 8. punktam, 21. līdz 30. pantam, 33. pantam, 35. panta 1. un 2. punktam, 35. panta 4. līdz 7. punktam, 36. līdz 38. pantam, 39. panta 1. un 3. punktam, 40. līdz 53. pantam, 55. līdz 57. pantam, 58. panta 1. punktam, 59. līdz 61. pantam, 63. pantam, 64. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktam un f) apakšpunktam, 65. līdz 71. pantam. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, ko atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama minētā norāde.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

79. pants Atcelšana

Direktīvu 2003/41/EK, kurā grozījumi izdarīti ar I pielikuma A daļā minētajām direktīvām, atceļ no 2017. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz II pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valstu tiesību aktos un piemērošanai.

Atsauces uz atcelto Direktīvu 2003/41/EK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

80. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 1. līdz 5. pantu, 6. panta a), b), d) līdz h) un j) apakšpunktu, 7. līdz 11. pantu, 12. panta 1. līdz 9. punktu, 14. līdz 19. pantu, 20. panta 1. līdz 5. punktu un 7. punktu, 31. un 32. pantu, 34. pantu, 35. panta 2. un 3. punktu, 39. panta 1. un 3. punktu, 58. panta 2. punktu, 62. pantu, 64. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktu, 64. panta 2. punktu piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

2003/41/EK

24.81. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                        Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (PKUI2) (pārstrādāta redakcija)

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[51]

Finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgi

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

Šis priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošās darbības pagarināšanu (Direktīvas 2003/41/EK pārskatīšana).

1.4.        Mērķis(-i)

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Palielināt drošību un efektivitāti finanšu tirgos, veicināt iekšējo tirgu finanšu pakalpojumiem.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. ..

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgi

Uzlabot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbības un uzraudzības pārvaldību un pārredzamību; atvieglot PKUI pārrobežu darbības.

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Šā priekšlikuma mērķis, veicot grozījumus 2003. gada direktīvā par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, ir paredzēt sīki izklāstītus noteikumus par PKUI pārvaldību, uzraudzības pilnvarām pār PKUI, informāciju, kas PKUI jāsniedz uzraudzītājiem, informāciju, kas PKUI jāsniedz dalībniekiem un saņēmējiem, PKUI ieguldījumu, PKUI depozitārijiem, PKUI pārrobežu nodošanu un PKUI pārrobežu darbību.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Rādītāji, kā aprakstīts ietekmes novērtējuma ziņojuma 6. iedaļā, ietver mazākas izmaksas darba devējiem, PKUI lielāku ģeogrāfisko pārklājumu, plašākas PKUI pārrobežu darbības, mazāk grūtībās nonākušas PKUI.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1) Regulējuma raibums var novest pie administrācijas izmaksu palielināšanās un izraisīt regulējuma arbitrāžu.

2) Ja netiek veikta rīcība ES mērogā, PKUI pārrobežu darbība, iespējams, saglabāsies pašreizējā zemā līmenī.

3) Stabila PKUI regulatīvā sistēma ES mērogā var veicināt PKUI attīstību dalībvalstīs, kurās to patlaban gandrīz nav, tādējādi uzlabojot pensiju uzkrāšanu un nodrošinot ietaupījumu avotu ilgtermiņa ieguldījumiem.

4) Tiek lēsts, ka uzlaboti noteikumi par pārvaldību un depozitārijiem veicinās grūtībās nonākušu PKUI skaitu.

5) Uzlaboti un saskaņoti pārredzamības noteikumi var labvēlīgi ietekmēt plāna dalībniekus un saņēmējus un padarīt PKUI salīdzināmākus pāri robežām.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

2003. gada direktīvā par PKUI, kas ir spēkā desmit gadus, ir būtiski trūkumi, kas ir ļāvuši attīstīties atšķirīgām uzraudzības praksēm starp dalībvalstīm attiecībā uz PKUI pārvaldību un pārredzamību. Šīs atšķirības kavē strādnieku pārrobežu mobilitāti, PKUI salīdzināmību un ir šķērslis PKUI pārrobežu nodošanai un pakalpojumu sniegšanai.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Par 2003. gada PKUI direktīvas pārskatīšanu paziņoja 2012. gada 16. februāra Baltajā grāmatā "Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma", un tā veido saskaņotu kopumu ar citām iniciatīvām un darbībām, kuras izklāstītas Baltajā grāmatā uzlabotai pensiju nodrošināšanai ES.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[52]

No 2014. gada budžeta

¨Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

¨ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās,

¨ko veic izpildaģentūras,

¨Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨Netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi deleģēti:

¨trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām;

¨starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt),

¨EIB vai Eiropas Investīciju fondam;

üFinanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

¨publisko tiesību subjektiem;

¨struktūrām, uz kurām attiecas privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ja vien tās sniedz pietiekamas finanšu garantijas;

¨struktūrām, uz kurām attiecas dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pietiekamas finanšu garantijas;

¨personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

EAAPI ir regulatīva aģentūra, kas rīkojas Komisijas pārraudzībā.

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Saskaņā ar jau esošajiem pasākumiem EAAPI regulāri sagatavo ziņojumus par savu darbību (tostarp iekšējos ziņojumus augstākajai vadībai, ziņojumus valdei, sešu mēnešu darbības ziņojumu uzraudzītāju valdei un gada ziņojumu), un Revīzijas palāta un Iekšējās revīzijas dienests veic revīziju par tās resursu izmantošanu. Pašreizējo ierosināto darbību uzraudzība un ziņošana atbildīs tām pašām jau spēkā esošajām prasībām.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Nekādi riski nav apzināti.

2.2.2.     Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Pārvaldības un kontroles sistēmas, kā noteikts EAPFI regulā jau ir īstenotas. EAAPI cieši sadarbojas ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienestu, lai nodrošinātu, ka visās iekšējās kontroles jomās ir ieviesti atbilstoši standarti. Šos pasākumus arī piemēro attiecībā uz EAAPI lomu saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu. Komisijai, Parlamentam un Padomei nosūta gada iekšējās revīzijas ziņojumus.

2.2.3.     Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Nav paredzētas papildu izmaksas. Paredzamā kļūdas riska līmenis ir zems.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EAAPI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

EAAPI pievienojās Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un pieņēma attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visu EAAPI personālu.

EAAPI patlaban strādā pie īpašas krāpšanas apkarošanas stratēģijas un no tās izrietoša rīcības plāna. Minēto stratēģiju un rīcības plānu ieviesīs 2014. gadā.  EAAPI stiprinātas darbības krāpšanas apkarošanas jomā būs saskaņā ar noteikumiem un norādījumiem, kas sniegti finanšu regulā (krāpšanas apkarošanas pasākumi kā daļa no stabilas finanšu pārvaldības), OLAF krāpšanas apkarošanas politikas, noteikumiem, kas paredzēti Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijā (COM(2011)376), kā arī kā izklāstīts kopējā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām (2012. gada jūlijs) un saistītajā plānā.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums […]Kategorija 1.a Gudra un iekļaujoša izaugsme – Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija………………………………………...……….] || Dif./nedif. ([53]) || no EBTA valstīm[54] || no kandidātvalstīm[55] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

|| 12.0303 (budžeta pozīcija 1.a) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde [EAAPI – subsīdija saskaņā ar 1. un 2. sadaļu (Personāla un administratīvie izdevumi)] || Nedif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Nebūs vajadzīgi jauni resursi. Darbībai paredzētās apropriācijas, kas ir nepieciešamas šīs iniciatīvas īstenošanai, segs, pārvietojot EAAPI piešķirtās iemaksas gada budžeta procedūrā saskaņā ar finanšu plānojumu Komisijas paziņojumā "Cilvēkresursu un finanšu resursu plānošana decentralizētām aģentūrām 2014.–2020. gadam" (COM(2013)519 final).

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Daudzums || […][Pozīcija……………...……………………………………………………………….]

ĢD MARKT || || || Gads 2015[56] || Gads 2016 || Gads 2017 || Gads 2018 || Gads 2019 || Gads 2020 || KOPĀ

Darbības apropriācijas

12,0303 || Saistības || 1. || 0,185 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 2,035

Maksājumi || 2. || 0,185 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 2,035

Administratīva rakstura apropriācijas, ko finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem

Budžeta pozīcijas numurs || || 3. || || || || || || ||

KOPĀ apropriācijas ĢD MARKT || Saistības || =1+1a +3 || 0,185 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 2,035

Maksājumi || =2+2 a +3 || 0,185 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 2,035

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || 4. || || || || || || ||

Maksājumi || 5. || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || 6. || || || || || || ||

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas <….> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+6. || 0,185 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 2,035

Maksājumi || =4+6. || 0,185 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 2,035

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || 4. || || || || || || ||

Maksājumi || 5. || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (a) 6. || || || || || || ||

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.-4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Atsauces summa) || Saistības || =4+6. || 0,185 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 2,035

Maksājumi || =4+6. || 0,185 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 0,370 || 2,035

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || Gads N || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

ĢD <…….> ||

Ÿ Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

KOPĀ — <….> ĢD || Apropriācijas || || || || || || || ||

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.-4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || || || || || || || ||

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || Gads N[57] || Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.-4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || || || || || || || ||

Maksājumi || || || || || || || ||

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

EAAPI tieši piešķirti dažādie uzdevumi, kas noteikti tiesību akta priekšlikumā ir šādi: ieteikums Komisijai par deleģēto aktu sagatavošanu un šīs direktīvas piemērošanas novērtēšanu, sagatavojoties Komisijas novērtējuma ziņojumam. Turklāt EAAPI būs jāuzrauga šīs direktīvas piemērošana un jārīkojas, lai nodrošinātu tās pareizu īstenošanu saskaņā ar tās pamata regulas (Padomes un Parlamenta Regula 1094/2010) 17. pantu un novērstu atšķirības starp valstu uzraudzītājiem attiecībā uz piemērošanas jautājumiem (EAAPI regulas 19. pants). EAAPI jo īpaši būtu jānovērš nesaskaņas starp piederības un uzņēmējas valsts uzraudzītājiem attiecībā uz PKUI pārrobežu nodošanu. Tā var arī sagatavot nostādnes un ieteikumus saskaņā ar EAAPI regulas 16. pantu. Turklāt, ņemot vērā to, ka priekšlikuma galvenā uzmanība ir vērsta uz pārvaldības un ziņošanas jautājumiem, tiek plānots, ka būs jāizveido valstu uzraudzītāju ekspertu grupa pārvaldības un ziņošanas jautājumos, kuru koordinēs un vadīs EAAPI.

Tiek lēsts, ka kopējais pieprasītais darbinieku skaits visu šo uzdevumu veikšanai ir 7 gada FTE darbinieki. Četri no tiem ir vajadzīgi iepriekšminētā ieteikuma Komisijai sagatavošanai, viens jaunas darba grupas pārvaldības un pārredzamības jautājumos vadīšanai un koordinēšanai, un divi darbinieki – atšķirību starp valstu iestādēm īstenošanas un novēršanas uzraudzībai. Tām visām vajadzētu būt štatu saraksta amatvietām, ņemot vērā grūtības ar līgumdarbinieku pieņemšanu darbā šādām specializētām funkcijām un to, ka valstu iestādēm ir aizvien grūtāk nodrošināt valstu norīkotus ekspertus.

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

ü  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

ü  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

Piezīmes

Šā priekšlikuma īstenošanai MARKT ĢD nav vajadzīgi papildu cilvēkresursi un administratīvie resursi. Tiks turpināts izmantot pašreiz saskaņā ar Direktīvu 2003/41/EK izmantotos resursus.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

ü  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[58].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

Piezīmes

Komisijas 2013. gada 10. jūlija paziņojumā (COM(2013) 519)) "Cilvēkresursu un finanšu resursu plānošana decentralizētām aģentūrām 2014.–2020. gadam" ir izklāstīti Komisijas resursu plāni decentralizētajām aģentūrām, tostarp EAAPI nākamās daudzgadu finanšu shēmas laikposmam. EAAPI līdz 2014. gadam paziņojumā ir klasificēta kā aģentūra "darbības sākumposmā". Paziņojuma 5.1.2. iedaļā ir noteikts, ka ir paredzēts, ka EAPPI amatvietu kopējais skaits palielināsies no 80 2013. gadā līdz 112 2020. gadā. Budžeta lēmējinstitūcijas lēmumā EAAPI 2014. gadam ir noteiktas 87 štatu saraksta amatvietas. Tiek lēsts, ka pašreizējas tiesību akta priekšlikums stāsies spēkā 2015. gadā, un ka 7 štatu saraksta amatvietas, kas paredzētas pašreizējā tiesību akta finanšu akta pārskatā, tiks aizpildītas 2015. gada dažādos mēnešos un tās ietvers starp papildu amatvietām, kas jau ir paredzētas laikposmam no 2014. līdz 2017. gadam.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Kopā

Valstu kompetentās iestādes dalībvalstīs || 0,277 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 3,049

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || 0,277 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 3,049

* Šīs aplēses balstās uz vidējām izmaksām 132,000 euro apmērā par AD kategorijas ierēdni gadā. Lēš, ka 7 attiecīgie posteņi tiks aizpildīti laika gaitā 2015. gadā tā, lai kopējās izmaksas būtu puse no 7 pilna laika darbinieku pilna gada izmaksām. Summas balstītas uz pašreizējo finansēšanas mehānismu EAAPI regulā (dalībvalstis 60 %, Kopiena 40 %).

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

ü  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

¨ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[59]

(b) Gads N || (c) Gads N+1 || Gads N+2 || Gads N+3 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Pants …………. || || || || || || || ||

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt metodi, kas izmantota ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai.

Ierosinātais štatu saraksts

Funkciju grupa un pakāpe || Pagaidu darbinieki

AD16 ||

AD15 ||

AD14 ||

AD13 ||

AD12 ||

AD11 ||

AD10 || 1

AD9 || 1

AD8 || 1

AD7 || 2

AD6 || 1

AD5 || 1

||

AD kopā || 7

[1]               OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.

[2]               Plāni, kur ir iepriekš noteikts iemaksu līmenis, nevis galīgie pabalsti. Atsevišķi dalībnieki uzņemas ieguldījumu un ilgdzīvošanas riskus un bieži pieņem lēmumus par to, kā šādus riskus mazināt.

[3]               Sk. atbildes uz Komisijas Zaļās grāmatas par pensijām 5. jautājumu: (http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=700&langId=en&consultId=3&visib=0&furtherConsult=yes); Hewitt Associates (2010), "Feasibility Study for Creating an EU Pension Fund for Researchers Prepared for the European Commission Research Directorate-General"; Eiropas Ekonomiskās pētniecības centrs, Ekspertu aptauja par noteiktu iemaksu pensiju plāniem Eiropā, 2009.g., 128. lpp.

[4]               Kopš 2010. gada Komisija ir strādājusi ar pētnieku darba ņēmēju pārstāvjiem, lai izveidotu vairāku valstu un vairāku darba devēju papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas. Pētniekiem paredzētā Eiropas pensiju fonda mērķis ir nodrošināt pienācīgas un ilgtspējīgas aroda pensijas mobilajiem un nemobilajiem pētniekiem Eiropas Ekonomikas zonā.

[5]               Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta 2013. gada 4. marta jautājumu Komisijai (E-002485-13) par projektu, lai izveidotu pārrobežu PKUI Nīderlandē dalībniekiem un saņēmējiem Austrijā.

[6]               Piemēri ietver Luksemburgas SEPCAV (Société d’épargne-pension à capital variable) un ASSEP (Association d’épargne-pension), Beļģijas OFP (Organization for Financing Pensions) vai Nīderlandes PPI (Premium Pension Institutions).

[7]               Piemēram, Nīderlandes centrālā banka ziņoja, ka kopš krīzes sākuma 68 PKUI 2013. gada aprīlī bija spiestas ierobežot uzkrātās pensiju tiesības; tas ietekmēja 300 000 privātpersonas (DNB, 2013.g., Pieci gadi pensiju sektorā: ierobežojumi un indeksācija perspektīvā). Apvienotajā Karalistē grūtībās nonākušās PKUI var pārņemt Pensiju aizsardzības fonds, bet tādā gadījumā pensiju tiesības tiek samazinātas par 10 %.

[8]               COM(2012) 55 galīgā redakcija, 16.2.2012.

[9]               COM(2013) 150 galīgā redakcija, 25.3.2013.

[10]             EAAPI, "Ziņojums par kvantitatīvas ietekmes pētījumu par PKUI", 4.7.2013.

[11]             COM(2010) 2020, galīgā redakcija, 3.3.2010.

[12]             OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.

[13]             Direktīva par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

[14]             Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem.

[15]             COM(2010) 301 galīgā redakcija, 2.6.2010.

[16]             COM(2010) 365 galīgā redakcija, 7.7.2010.

[17]             Apspriešanās kopsavilkums vietnē: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=333&langId=lv.

[18]             EIOPA-CP-11/001, 08.07.2011.

[19]             Atbildes uz EAAPI atzinuma apspriešanu var skatīt tīmekļa vietnē https://eiopa.europa.eu/consultations/consultation-papers/2011-closed-consultations.

[20]             OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.

[21]             OV L 145, 31.5.2013., 1. lpp.

[22]             Piemēram, institūcija un iemaksas veicošais uzņēmums atrodas A dalībvalstī un pensiju plānam piemēro B dalībvalsts sociālos un darba tiesību aktus.

[23]             Dalībvalsts, kas pirms nodošanas ir piederības dalībvalsts, pēc nodošanas kļūst par uzņēmēju dalībvalsti.

[24]             17. iniciatīvā apgalvots, ka "Komisija sekmēs pensiju izsekojamības dienestu izveidi, kas ļaus cilvēkiem sekot saviem dažādos darbos uzkrātajiem pensijas apjomiem. Komisija PKUI direktīvas pārskatīšanas un pensiju pārvedamības direktīvas priekšlikuma kontekstā apsvērs, kā nodrošināt pensiju izsekojamībai nepieciešamās informācijas sniegšanu, un tā atbalstīs pilotprojektu par pārrobežu izsekojamību."

[25]             ESAO plāns noteikto iemaksu pensiju plānu labai izstrādei, 2012. gada jūnijs.

[26]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

[27]             Sk. I pielikuma A daļu.

[28]             OV L 283, 11.6.1980., 23. lpp.

[29]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 1995/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

[30]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.01.2001., 1. lpp.).

[31]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

[32]             OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

[33]             Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.) Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2001 (OV L 187, 10.7.2001., 1. lpp.).

[34]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

[35]             Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar ko nosaka izpildes procedūru Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.).

[36]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

[37]             Padomes 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar ko nosaka izpildes procedūru Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.).

[38]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).Eiropas Parlamenta un Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/108/EK (OV L 41, 13.2.2002., 35. lpp.).

[39]             Padomes 1993. gada 10. maija Direktīva 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/64/EK (OV L 290, 17.11.2000., 27. lpp.).

[40]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/12/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.). 

[41]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.).

[42]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

[43]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

[44]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

[45]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

[46]             OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

[47]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).

[48]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

[49]             OV L 3, 7.1.2004., 34.lpp.

[50]             OV

[51]             ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām,– ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[52]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[53]             Dif.= diferencētas apropriācijas / Nedif. = nediferencētas apropriācijas.

[54]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

[55]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[56]             Šis aplēses balstās uz vidējām izmaksām 132,000 euro apmērā par AD kategorijas ierēdni gadā. Lēš, ka 7 attiecīgie posteņi tiks aizpildīti laika gaitā 2015. gadā tā, lai kopējās izmaksas būtu puse no 7 pilna laika darbinieku pilna gada izmaksām. Summas balstītas uz pašreizējo finansēšanas mehānismu EAAPI regulā (dalībvalstis 60 %, Kopiena 40 %).

[57]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[58]             Skatīt Iestāžu nolīguma (2007.-2013.g.) 19. un 24. punktu.

[59]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

I PIELIKUMS

A sadaļa

Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu (minēts 79. pantā)

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK): (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.) || ||

|| (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK): (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/78/ES (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (OV L 174, 9.7.2011., 1. lpp.) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/14/ES (OV L 145, 31.5.2013., 1. lpp.) || tikai 303. pants tikai 4. pants tikai 62. pants tikai 1. pants

B sadaļa

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai (minēts 79. pantā)

Direktīva || Transponēšanas termiņš || Piemērošanas datums

2003/41/EK 2009/138/EK 2010/78/EK 2011/61/EK 2013/14/EK || 23.09.2005. 31.03.2015. 31.12.2011. 22.07.2013. 21.12.2014. || 23.09.2005. 01.01.2016. 31.12.2011. 22.07.2013. 21.12.2014.

_____________

II PIELIKUMS

Direktīva 2003/41/EK || Šī direktīva

1. pants 2. pants 3. pants 4. pants 5. pants 6. panta a) un b) punkts 6. panta c) punkts 6. panta d) līdz f) punkts 6. panta i) punkts 6. panta j) punkts 7. pants 8. pants 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts 9. panta 1. punkta d) apakšpunkts 9. panta 1. punkta e) apakšpunkts 9. panta 2. punkts 9. panta 3. punkts 9. panta 5. punkts 20. panta 1. līdz 9. punkts 20. panta 10. punkts 15. panta 1. līdz 5. punkts 15. panta 6. punkts 16. pants 17. pants 17.a panta 1. līdz 4. punkts 17.a panta 5. punkts 17.b pants 17.c pants 17.d pants 18. panta 1. punkts 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts 18. panta 2. līdz 4. punkts 18. panta 5. punkta pirmā daļa 18. panta 5. punkta otrā un trešā daļa 18. panta 6. punkts 18. panta 7. punkts 10. pants 12. pants 9. panta 4. punkts 19. panta 1. punkts 19. panta 2. punkta pirmā daļa 19. panta 2. punkta otrā daļa 19. panta 3. punkts 11. panta 1. punkts 9. panta 1. punkta f) apakšpunkts 11. panta 2. punkta a) apakšpunkts 11. panta 2. punkta b) apakšpunkts 11. panta 3. punkts 11. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts 11. panta 4. punkta c) un d) apakšpunkts 14. panta 1. punkts 14. panta 2. punkta pirmā daļa 14. panta 4. punkta otrā daļa 14. panta 2. punkta otrā daļa 14. panta 3. punkts 14. panta 4. punkta pirmā daļa 14. panta 5. punkts 13. panta 1. punkta a) apakšpunkts 13. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunkts 13. panta 2. punkts 20. panta 11. punkta pirmā daļa 20. panta 11. punkta otrā daļa 20. panta 11. punkta trešā un ceturtā daļa 21. panta 1. un 2. punkts 21. panta 2.a punkts 21. panta 3. punkts 21.a pants 21.b pants 22. pants 23. pants 24. pants || 1. pants 2. pants 3. pants 4. pants 5. pants 6. panta a) un b) punkts 6. panta c) punkts 6. panta d) līdz f) punkts 6. panta i) punkts 6. panta j) līdz p) punkts 7. pants 8. pants 9. pants 10. pants 11. panta 1. punkts 11. panta 2. punkts 12. panta 1. līdz 8. punkts 12. panta 9. punkts 12. panta 10. punkts 13. pants 14. panta 1. līdz 5. punkts 15. pants 16. pants 17. panta 1. līdz 4. punkts 18. pants 19. pants 20. panta 1. punkts 20. panta 2. punkts 20. panta 3. līdz 5. punkts 20. panta 6. punkta pirmā daļa 20. panta 6. punkta otrā daļa 20. panta 7. punkts 20. panta 8. punkts 21. pants 22. pants 23. pants 24. pants 25. pants 26. pants 27. pants 28. pants 29. pants 30. pants 31. pants 32. pants 33. panta 1. punkts 33. panta 2. līdz 7. punkts 34. pants 35. panta 1. un 2. punkts 35. panta 3. punkts 35. panta 4. punkts 35. panta 5. līdz 8. punkts 36. pants 37. pants 38. panta 1. punkts 38. panta 2. punkts 39. panta 1. punkts 39. panta 2. punkts 39. panta 3. punkts 39. panta 4. punkts 40. pants 41. pants 42. pants 43. pants 44. pants 45. pants 46. pants 47. pants 48. pants 49. pants 50. pants 51. pants 52. pants 53. pants 54. pants 55. pants 56. pants 57. pants 58. panta 1. punkts 58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts 59. pants 60. pants 61. pants 62. panta 1. punkts 62. panta 2. punkts 62. panta 3. punkts 62. panta 4. punkts 62. panta 5. punkts 62. panta 6. punkts 62. panta 7. punkts 63. pants 64. panta 1. punkta a) apakšpunkts 64. panta 1. punkta b) līdz f) apakšpunkts 64. panta 2. punkts 65. pants 66. pants 67. pants 68. pants 69. pants 70. pants 71. pants 72. panta 1. punkts 72. panta 2. punkts 73. panta 1. un 2. punkts 73. panta 3. punkts 73. panta 4. punkts 74. pants 75. pants 76. pants 77. pants 78. pants 79. pants 80. pants 81. pants

_____________