21.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 19/28

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā par veselības aizsardzības sistēmu uzdevumu teikts, ka tām vajadzētu ne vien paildzināt cilvēka mūžu, bet arī palīdzēt to dzīvot pilnvērtīgi un tādā veidā sekmēt iedzīvotāju veselības uzlabošanu. Cilvēka veselību – ar to saprotam gan viņa fizisko, gan psihisko labsajūtu – būtiski ietekmē ne tikai veselības aizsardzības sistēmas sniegtie pakalpojumi, bet arī citi faktori;

2.

aicina atzīt, ka veselība ir vērtība pati par sevi un veselības aizsardzības sistēmām paredzētie izdevumi uzskatāmi par ieguldījumiem iedzīvotāju veselībā un to pozitīvā ietekme var izpausties kā augstāks ražīgums, lielāks darbaspēka piedāvājums un stabilas publiskās finanses;

3.

atzīmē, ka decentralizētie pārvaldes līmeņi visā Eiropas Savienībā saskaras ar vienādām problēmām – veselības aprūpes izmaksas paaugstinās, sabiedrība noveco un aizvien vairāk sirgst ar hroniskām slimībām un multimorbiditāti (vairākām slimībām vienlaikus) – un tādēļ pieaug pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem. Reģionu komiteja norāda, ka valsts, reģionālais un vietējais līmenis ir atbildīgs par šo problēmu risināšanu;

4.

atzinīgi vērtē un atbalsta ES iedzīvotāju tiesības uz piekļuvi efektīvai un kvalitatīvi augstvērtīgai ārstniecībai un Eiropas Komisijas vēlmi, ņemot vērā aizvadīto gadu pieredzi, atbalstīt dalībvalstu centienus izstrādāt stratēģijas, kas paaugstinātu veselības aizsardzības sistēmu efektivitāti un noturību un atvieglotu piekļuvi medicīniskajai aprūpei;

5.

norāda, ka jāievēro Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pants, atbilstoši kuram veselības aprūpe galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, un ka šajā jomā jārespektē subsidiaritātes princips. Reģionu komiteja šajā saistībā atgādina, ka par veselības politiku ir atbildīgas dalībvalstis un vairumā gadījumu liela daļa veselības aprūpes jautājumu ir vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē;

6.

atzīmē, ka 2013. gadā Eiropas semestrī 11 dalībvalstis saņēma ieteikumu reformēt veselības aizsardzības sistēmas. Šajā sakarā Reģionu komiteja norāda, ka dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmu atšķirības atspoguļo dažādu valstu sabiedrības atšķirīgo izvēli, un atgādina par LESD 168. pantu, kurā noteikts, ka Eiropas Savienības rīcība veselības jomā aprobežojas ar valstu politikas papildināšanu;

7.

piekrīt, ka veselības aprūpes nozarē inovācijai ir īpaši svarīga loma, un atzīst nozares lielo nozīmi ekonomikā. Komiteja tomēr iesaka, ka Padomes (veselība) 2006. gada secinājumos atzītajām ES veselības aizsardzības sistēmu kopējām vērtībām – universālumam, augstvērtīgas medicīniskās aprūpes pieejamībai, vienlīdzībai un solidaritātei – vienmēr jābūt svarīgākām nekā apsvērumiem, ko diktē pašreizējais stāvoklis ekonomikā;

8.

apzinās, ka ekonomikas krīzes dēļ dalībvalstīm ir radušās finansiālas grūtības, taču vienlaikus atgādina, ka veselības aizsardzības sistēmām ir jābūt tik ilgtspējīgām, lai tās atbilstu kopējām pamatvērtībām ne tikai nākotnē, bet jau šodien;

9.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija, cenšoties palīdzēt dalībvalstīm izvērtēt savu veselības aizsardzības sistēmu efektivitāti, vēlas ciešāk sadarboties ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO);

10.

iesaka Eiropas Komisijai, veidojot visaptverošu ziņošanas sistēmu, kas ļautu novērtēt veselības aizsardzības sistēmu darbības rezultātus, rīkoties piesardzīgi un vērš uzmanību uz to, ka ciešāka sadarbība ar PVO un ESAO varētu sekmēt jau līdz šim savākto datu izmantošanu;

11.

rosina dalībvalstis stiprināt un vajadzības gadījumā arī paplašināt esošās spējas, lai nodrošinātu ar veselību saistītu datu nepārtrauktu un automātisku vākšanu, jo tas paaugstinās starptautisko datu krājumu kvalitāti tādās organizācijās kā PVO un ESAO;

12.

vērš uzmanību uz to, ka, vērtējot veselības aizsardzības sistēmu darbības rezultātus, būtu jāizmanto vispārēji un viegli pieejami rādītāji, piemēram, izdzīvošanas rādītājs noteiktu slimību gadījumā vai gaidīšanas ilgums; atzinīgi vērtē satvaru, kurā noteikti vairāki kopēji Eiropas kritēriji attiecībā uz veselības aizsardzības sistēmu darbības rezultātu vērtēšanu un kuram dalībvalstīs jākļūst par pamatu politiskām debatēm un prioritāšu noteikšanai;

13.

piekrīt, ka līdz ar pacientu un veselības aprūpes personāla mobilitātes palielināšanos dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmas savā starpā aizvien vairāk mijiedarbosies, un norāda, ka, veselības aizsardzības sistēmām ciešāk sadarbojoties, lai pielāgotos šai attīstības tendencei, būtu jāizmanto arī reģionālajā un vietējā pārvaldes līmenī pieejamās zināšanas;

14.

atzīmē, ka veselības aizsardzības sistēmām, kurās atbildība ir deleģēta vietējam un reģionālajam līmenim, ir raksturīgs gan labi apmācīts darbaspēks, kam ir pavērtas iespējas paaugstināt kvalifikāciju, gan arī prasmju nodošana, laba vadība un atbilstīga iekšējā informācijas plūsma;

15.

vērš uzmanību uz to, ka medicīniskās aprūpes integrēšanai būtu jānotiek vienlaikus ar pacientu aizvien plašāku iesaistīšanu un aprūpes kvalitātes paaugstināšanu, un norāda ka Eiropas Komisijas ekspertu grupas darbs šajā un citās jomās būtu jāapspriež ar pašvaldībām, piemēram, atklātās uzklausīšanas sanāksmēs par minētās grupas darbības rezultātiem;

16.

atzīst, ka veselības aizsardzības sistēmām jābūt noturīgām, jāspēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un pārvarēt būtiskas problēmas arī ar ierobežotiem resursiem, un uzskata, ka šīs iezīmes ir jānodrošina, atbildību par iedzīvotāju veselību uzticot vietējam un reģionālajam līmenim;

17.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija atzīst veselības aprūpes nozares nozīmi ekonomikas krīzes sociālo seku novēršanā, taču norāda, ka pieņemamo lēmumu, kuru mērķis ir pārvarēt vispārējo ekonomikas krīzi un problēmas, iespējamā negatīvā ietekme uz iedzīvotāju veselību ir jāanalizē, lai no šādas ietekmes varētu izvairīties;

18.

atzinīgi vērtē un atbalsta centienus izstrādāt sociālās integrācijas stratēģiju, kurā būtu paredzēts nodrošināt plašu piekļuvi kvalitatīvai un cenas ziņā pieņemamai veselības aprūpei un tādā veidā dalībvalstīs novērst augošo nevienlīdzību veselības aprūpes jomā;

19.

atzinīgi vērtē un atbalsta ES līmenī notiekošo darbu pacientu drošības jomā un šajā saistībā aicina turpmākajās ar veselību saistītajās ES iniciatīvās lielāku uzmanību veltīt darbam tādās nozīmīgās jomās kā pacientu pieredze un pacientu iesaistīšana, kā arī darbinieku tālākizglītība;

20.

norāda, ka ir grūti noteikt veselības aizsardzības sistēmu rezultativitāti un tāpēc dalībvalstu salīdzināšana ir sarežģīta, taču piekrīt, ka mērīt un salīdzināt veselības aizsardzības sistēmu efektivitāti ir svarīgs mērķis;

21.

uzskata arī, ka dalībvalstu salīdzināšana jāveic vienīgi ar mērķi mācīties un apmainīties ar paraugprakses piemēriem; dalībvalstīm šādi paveras iespēja, raugoties no starptautiskas perspektīvas, novērtēt, cik labi tām izdodas pastāvīgi veikt uzlabojumus;

22.

atzīst, ka dažās īpašās jomās, kurās starptautisko organizāciju (tādu kā PVO un ESAO) rīcībā nav pietiekamu datu, iespējams, būtu jāizveido Eiropas datubāze;

23.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas paziņojumā atgādināts par Eiropas Sociālajā hartā deklarētajiem principiem un uzsvērta pārredzamu medicīniskās ārstēšanas pieejamības kritēriju nozīme un pienākums nodrošināt, ka neviena iedzīvotāju grupa netiek atstumta no veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas;

24.

piekrīt secinājumam, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ir grūti izmērīt, taču norāda, ka svarīgu informāciju par to, kā sabiedrība vērtē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sniedz rādītāji, kas balstīti uz iedzīvotāju sniegtajām ziņām par savu pieredzi;

25.

piekrīt, ka, vērtējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jākoncentrējas gan uz iedzīvotāju daļu, kurai tiek nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi, gan uz šo pakalpojumu apjomu, taču atgādina, ka pakalpojumu sniegšanas un to apjoma atšķirības ir valsts, reģionālajā un vietējā līmenī sabiedrības izdarītās atšķirīgās izvēles izpausme;

26.

piekrīt, ka pieejamība ir priekšnoteikums, lai cilvēks varētu pieļūt veselības aprūpes pakalpojumiem, un pieejamība ietver tādus faktorus kā gaidīšanas ilgums, attālums un veselības aprūpes nozares darbinieki; norāda tomēr: lai nodrošinātu pietiekamas speciālās zināšanas noteiktās ārstēšanas jomās, dažkārt nav iespējams izvairīties no specializētu ārstēšanas piedāvājumu koncentrācijas centrālās vietās, uz kurām cilvēkiem nākas mērot garāku ceļu. Vienmēr gan jānodrošina, ka šādiem specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem var piekļūt arī iedzīvotāji reģionos ar nelabvēlīgiem demogrāfiskiem un ģeogrāfiskiem apstākļiem;

27.

atgādina, ka reģioni ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un demogrāfiskiem apstākļiem (īpaši reta apdzīvotība, zems iedzīvotāju blīvums, izteikta demogrāfiskā novecošana, salu un kalnu reģioni) saskaras ar īpašām problēmām, kas sevišķi ietekmē veselības aprūpes jomu;

28.

atzīmē, ka integrētas aprūpes modeļi un e-veselības iespējas ir daļējs risinājums tādai problēmai kā veselības aizsardzības sistēmu pieejamība dalībvalstīs un tas īpaši attiecas uz reģioniem ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un demogrāfiskiem apstākļiem;

29.

tādēļ norāda uz trūkstošo norādi uz to, ka jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti dažreiz ir ierobežota piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem, un saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantu atgādina Eiropas Komisijai par tās apņemšanos [COM(2010) 636 final], īstenojot politiskās stratēģijas nevienlīdzības mazināšanai veselības aprūpē, īpašu uzmanību veltīt personām ar invaliditāti;

30.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē pastiprināta uzmanība pievērsta tādam jautājumam kā veselības aizsardzības sistēmu atbildība par medicīniskās aprūpes pieejamību;

31.

pauž gandarījumu par Eiropas Komisijas prioritāti veselības aprūpes personālam arī turpmāk piešķirt svarīgu konsultatīvu lomu un par to, ka tas varētu notikt sadarbībā ar citām nozarēm; atgādina, ka turpmākajā darbā var izmantot vietējo un reģionālo pašvaldību plašās zināšanas par šāda veida sadarbību;

32.

atbalsta informācijas apmaiņu par to, kā uzlabot medikamentu pieejamību, taču uzsver, ka lēmumi par cenu veidošanu un izmaksu atlīdzināšanu pacientiem ir sabiedrības izdarītās izvēles un valsts, reģionālā un vietējā līmeņa prioritāšu rezultāts. Reģionu komiteja tomēr norāda, ka pārredzamāka medikamentu cenu veidošana veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu;

33.

atzīmē, ka Eiropas Komisija iecerējusi arī turpmāk sniegt dalībvalstīm atbalstu tādā jomā kā veselības aprūpes nozares darbaspēka plānošana, lai tādā veidā palīdzētu tām pārvarēt grūtības saistībā ar veselības aprūpes personāla mobilitāti;

34.

piekrīt, ka dalībvalstīm jānodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē pienācīga īstenošana;

35.

atzīmē, ka Eiropas Komisija Eiropas pusgada kontekstā dalībvalstīm ir ieteikusi veikt veselības aizsardzības sistēmu reformu, un šajā saistībā norāda uz LESD 168. pantu, kurā noteikts, ka ES rīcība veselības jomā aprobežojas ar dalībvalstu politikas papildināšanu;

36.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija atbalsta dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmu reformu, nākot klajā ar iniciatīvām, kas veicina mācīšanos un paraugprakses apmaiņu ar citām dalībvalstīm un reģioniem;

37.

norāda, ka pietiekami un ilgtermiņa ieguldījumi veselības aizsardzības sistēmās ilgākā laika posmā var būt izdevīgāki nekā konjuktūras diktēti un īstermiņa finansiālie apsvērumi, un uzskata, ka turpmāk ir svarīgi noteikt veselības aizsardzības sistēmā veikto ieguldījumu ietekmi gan īsā, gan ilgākā laika posmā;

38.

atzīst, ka veselības aizsardzības sistēmām jābūt finansiāli stabilām, tomēr uzskata, ka īstermiņa un konjunktūras diktēti finansiāli apsvērumi nedrīkst prevalēt pār veselību kā vērtību vai pacientu drošību un iesaistīšanu, kā arī personāla kvalifikācijas paaugstināšanu;

39.

atzīst un pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas paveikto darbu, nosakot sešus noturības faktorus, kas var palīdzēt veselības aizsardzības sistēmās saglabāt iedzīvotājiem pieejamus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus;

40.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisija atbalstu augstajam mērķim, kas izvirzīts Veselības tehnoloģiju novērtēšanas (HTA) tīklam, kuru izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, un piekrīt, ka tādējādi tiek novērsta iestāžu darba dublēšanās;

41.

atzīmē Eiropas Komisijas prioritāti panākt, ka informācija par pacientiem tiek novirzīta pie attiecīgajiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, un iesaka Eiropas Komisijai šajā procesā atbalstīt dalībvalstis, veicinot zināšanu nodošanu un paraugprakses apmaiņu informācijas plūsmu jomā;

42.

atgādina, ka vietējā un reģionālajā līmenī ir ļoti daudz zināšanu par iedzīvotāju viedokli par veselības aprūpi, un uzskata, ka svarīgāk ir aktīvi izmantot šīs zināšanas, nevis pētīt, kādas iespējas paver daudzpusīgs Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs;

43.

uzskata, ka vēl nav optimāli izmantota iespējamā sinerģija starp veselības aprūpes dienestiem, kas atrodas pierobežu reģionos. Šāda sinerģija uzlabotu veselības aprūpes sistēmu pieejamību un sniegtu labumu pacientiem. Reģionu komiteja rosina dalībvalstu publiskās iestādes sekmēt attiecīgu sadarbības nolīgumu parakstīšanu;

44.

vērš uzmanību uz to, ka pieejamo datu izmantošana, ciešāk sadarbojoties ar PVO un ESAO, būs ieguvums arī pētniecības infrastruktūrai.