21.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 19/40

1.

uzsver, ka neuzticēšanās iestādēm un politikai vispār, pret ES noskaņotu balsu skaita palielināšanās 2014. gada 22.–25. maijā notikušajās Eiropas vēlēšanās un līdz šim zemākā vēlētāju aktivitāte ir jauns brīdinājums, kas prasa tūlītēju rīcību;

2.

uzstāj, ka samierināt pilsoņus ar Eiropas Savienību un veicināt viņu atbalstu Eiropai ir politisks un demokrātisks, kā arī komunikācijas uzdevums, kura pildīšanā ir jāpiedalās visiem ES pārvaldības līmeņiem, tostarp arī vietējam līmenim;

3.

uzsver, ka Eiropas Savienības iestādes atbild par to, lai tiktu piedāvāts jauns komunikācijas ceļš, kas paver iespēju partnerībā komunicēt par Eiropas projektu, lai tādējādi stiprinātu iedzīvotāju atbalstu ES; šā decentralizētā un radošā procesa rezultātā būtu jāpanāk, lai iestādes pieņemtu lēmumu par vienojošu komunikācijas koncepciju, kas izskaidro Eiropas Savienības priekšrocības, tās identitāti, pastāvēšanas jēgu, vērtības un konkrētus politikas rezultātus, kas ietekmē iedzīvotāju dzīvi; komunikācijas koncepcija ir jāsaskaņo ar tiem tematiem, kas ir svarīgi iedzīvotājiem;

4.

aicina pievērst uzmanību tam, ka reģioniem un pilsētām ir izveidojušās tradīcijas un uzkrājušās īpašas zināšanas, konsultējoties un uzturot dialogu ar sabiedrību – to pamatā galvenokārt ir līdzdalības mehānismi, kas ir viena no ES iestāžu komunikācijas spēcīgākajām pusēm;

5.

atgādina, ka ir jāizveido apstākļi, kas ļautu uzlabot lēmumu pieņemšanas procesus un palielinātu iedzīvotāju un iestāžu vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmeņa dialoga demokrātiskumu un pārredzamību, lai būtu iespējams tuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem;

6.

atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot pilsoniskās un demokrātiskās līdzdalības apstākļus ES līmenī, piemēram, Eiropas pilsoņu iniciatīvu, un pauž nožēlu par to, ka jaunajā daudzgadu finanšu shēmā samazināts budžets programmai “Eiropa pilsoņiem”;

7.

kā norādīts rezolūcijā, kas pieņemta, atzīmējot RK 20. gadadienu, un Eiropas Daudzlīmeņu pārvaldības hartā, uzstāj, ka ES darbība ir jātuvina sabiedrības problēmām un ka tai ir jānodrošina īsta pievienotā vērtība atbilstoši subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

8.

ir pārliecināta, ka vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm būtu jāpiešķir vairāk atbildības kā svarīgākajām partnerēm komunikācijas īstenošanā, ar ko ir jāizveido saikne ar Eiropas pilsoņiem. RK locekļiem savos vēlēšanu apgabalos kopā ar reģionālā un vietējā līmeņa politiskajiem pārstāvjiem būtu aktīvi jādarbojas Eiropas integrācijas labā un Eiropas iestādēs jāpauž vietējās sabiedrības viedoklis. Savukārt vietējo un reģionālo pašvaldību un jo īpaši to ievēlēto pārstāvju pienākums ar vispusīgas izpratnes veicināšanas starpniecību ir informēt visus iedzīvotājus par ES veiktajiem intervences pasākumiem to attiecīgajās teritorijās, kā jau tas paredzēts noteikumos par informēšanu attiecībā uz struktūrfondiem. Lai pilnībā uzņemtos šo savstarpējo atbildību, būtu vēlams viņus iesaistīt vietējo un Eiropas pasākumu norisēs;

9.

uzskata, ka ir jāizvairās no komunikācijas kanālu, prioritāšu, resursu un stilu sadrumstalošanas un skaita palielināšanas, lai uzlabotu stratēģiju, Eiropas Savienības iestāžu un struktūrvienību komunikācijas pasākumu koordināciju;

10.

norāda, ka ir nepieciešams apvienot arī katrai Eiropas iestādei specifiskās un zīmīgās politikas jomas, lai uzlabotu Eiropas projekta vispārējo pārskatāmību no pilsoņu viedokļa, kā arī to, ka ES specifiskā valoda un terminoloģija “jāpārtulko” iedzīvotājiem saprotamā valodā un jāizmanto skaidrs informatīvais materiāls, lai palīdzētu uzlabot iedzīvotāju izpratni par ES institucionālajām struktūrām;

11.

uzskata, ka ES iestādēm ir jāturpina rūpēties par to, lai to komunikācijas un līdzdalības politika tiktu īstenota arvien profesionālāk un tiktu izcelta. Komunikācijai ir jānotiek atbilstoši iedzīvotāju interesēm un tā nedrīkst aprobežoties ar iestāžu kampaņām un pēdējā brīdī pirms Eiropas vēlēšanām sagatavotiem pasākumiem. Piemēram, Eiropas Parlamenta ar politisko partiju atbalstu veiktajam darbam Eiropas vēlēšanu kampaņas norises laikā vajadzētu kļūt par ES ikdienas komunikācijas modeli;

12.

aicina ES iestādes kopīgi apņemties līdz nākamajām Eiropas vēlēšanām īstenot komunikācijas plānu 2015.–2019. gadam “Eiropas un tās iedzīvotāju saiknes atjaunošana”, nosakot skaitliski izteiktus un izmērāmus mērķus iedzīvotāju mobilizēšanai un viņu informētības par Eiropas projektu palielināšanai, pamatojoties uz koordinētām un decentralizētām komunikācijas iniciatīvām un stratēģiskām prioritārām jomām;

13.

uzsver, ka šajā plānā vajadzētu atteikties no tradicionālās lejupējās pieejas, kas nozīmē Eiropas skaidrošanu un “pārdošanu”. Kad izveidosies dialogs ar pilsoņiem un starp pilsoņiem, būs iespējama divu virzienu komunikācija un tiks saņemta atgriezeniskā informācija par vietējiem apstākļiem;

14.

ierosina līdz 2019. gada maijam panākt, lai lielākā daļa aptaujāto pilsoņu Eirobarometra standarta aptaujā atbildētu, ka “viņu balsij Eiropā ir nozīme”, ka viņi “saprot galvenos lēmumu pieņemšanas procesus un galvenās ES politikas nostādnes”, ka viņi “ir labi informēti par Eiropas jautājumiem” un ka viņi “Eiropas Savienību vērtē pozitīvi” (1);

15.

uzskata, ka ES komunikācijas saturs būtu jāpielāgo vietējiem kultūras, sociālajiem un saimnieciskajiem apstākļiem un tajā būtu jāņem vērā valsts problēmas; uzskata, ka pareizāk un lietderīgāk būtu eiropeizēt pastāvošās vietējās, reģionālās un nacionālās sfēras nekā censties izveidot vienotu Eiropas publisko sfēru;

16.

iesaka komunikāciju pielāgot un orientēt uz iedzīvotāju, īpaši jauniešu, arvien daudzskaitlīgākās vecākās paaudzes un lauku un piepilsētas teritoriju iedzīvotāju vajadzībām un interesēm;

17.

īpaši uzsver, ka visos reģionos vienādā mērā jāvelta uzmanība tādai mērķa grupai kā jaunieši. Jauni cilvēki, kuriem ir bijusi iespēja aktīvi piedalīties ES mobilitātes programmās, skolēnu apmaiņas programmās, ārzemju semestros, starptautiskos jauniešu pasākumos un skolu partnerības programmās, ir nākotnes Eiropas Savienības popularizētāji; tāpēc aicina pēc iespējas lielākam skaitam jauniešu pavērt iespējas piedalīties Eiropas programmās un partnerībās, piemēram, izmantojot Erasmus+ programmu, kas vēl vairāk būtu jāpopularizē reģionos;

18.

uzskata: lai veiksmīgi īstenotu Komunikācijas plānu 2015.–2019. gadam, ir jāizveido popularizēšanas instrumenti, kuru mērķis ir iesaistīt un motivēt iedzīvotājus un attīstīt emocionālo aspektu “būt un justies kā eiropietim”. Šajā sakarā jāatzīmē, ka daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir tīmekļa/sociālās platformas, kas var būt ļoti noderīgas, lai tuvinātos iedzīvotājiem un panāktu viņu līdzdalību Eiropas projektā;

19.

atkārto, ka ir nepieciešams izcelt tos faktus, kas atklāj, kā ES politika ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

20.

atgādina daudzvalodības nozīmi un tāpēc prasa, lai informācija būtu pieejama visās ES oficiālajās valodās;

21.

mudina ES iestādes sniegt informāciju, lai novērstu tādas baumas un nepatiesu informāciju, kuras mērķis ir, falsificējot faktus, diskreditēt Eiropu; aicina politikas jomas dalībniekus visos līmeņos tieši vērsties pret nepamatotu Briseles stigmatizāciju, jo īpaši, kad to praktizē valstu valdības un politiskās partijas iekšēju politisku iemeslu dēļ; vēlas izcelt cilvēkus, kuri ikdienā veido Eiropu, un censties apspriest Eiropas lietas, pamatojoties uz objektīvu un precīzu informāciju;

22.

atbalsta pieeju, kas ietver Eiropas vēstījuma stimulēšanu, jo tā dod iespēju Eiropas sabiedriskai domai pievērsties Eiropas integrācijas vēsturiskajiem, kultūras, filozofiskajiem un socioloģiskajiem pamatiem, tostarp Eiropas integrācijas trūkuma izraisītajām izmaksām, izvairoties no didaktiskas pieejas un ES politikas leģitimizācijas a posteriori;

23.

tāpēc uzsver, ka ir svarīgi, balstoties uz kopēju naratīvu un pedagoģisku pieeju, Eiropas vēstījuma stiprināšanas nolūkā vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī izmantot tādas inovatīvas un eiropeizētas, bet arī nepietiekami augstu novērtētas darbības jomas kā sports;

24.

ierosina stiprināt Eiropas vēstījumu, izveidojot tādus komunikācijas līdzekļus (klipus, mobilajām ierīcēm paredzētas lietotnes un zīmētos stāstus), kas atspoguļotu kādas ģimenes gaitas cauri svarīgākajiem Eiropas notikumiem, un uz eurozonas naudas zīmēm attēlot personības, kas sekmējušas ES vērtības; iesaka arī izveidot forumus un radīt pamatnosacījumus, lai sekmētu savstarpēju tīklu veidošanu un apmaiņu starp kultūras veidotājiem un intelektuāļiem, kuri stiprina šādu jaunu Eiropas vēstījumu;

25.

aicina katru trimestri rīkot Iestāžu informācijas jautājumu grupas sanāksmi, ko, ievērojot skaidri noteiktas pilnvaras, kopīgi vadītu Eiropas Parlaments, Ministru padome un Komisija ar mērķi formulēt, īstenot un novērtēt kopējās stratēģiskās prioritātes un uzlabot veidu, kā tiek apmierinātas katras iestādes vajadzības komunikācijas jomā; iesaka arī aktivizēt Padomes Informācijas jautājumu darba grupu, lai tā katrā no dalībvalstīm izveidotu struktūras koordinācijas nodrošināšanai starp personām, kas valstu, reģionālā un vietējā līmenī atbild par komunikāciju ES jomā;

26.

uzskata, ka Eiropas Parlaments ir apliecinājis centralizētas informācijas kampaņas lietderību Eiropas 2014. gada vēlēšanu laikā – tajā aktīvi piedalījās arī Reģionu komiteja –, taču norāda, ka komunikācijas pasākumiem kontinenta mērogā ir vajadzīga decentralizēta sadarbība ar reģioniem un kopienām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem; tādēļ norāda, ka jāpārstrukturē Eiropas Komisijas komunikācijas politika, kas var palīdzēt šādas sadarbības izveidošanā;

27.

ierosina, ka ES iestādēm piecu gadu laikā vajadzētu sarīkot 500 “pilsoņu dialogu”, lai aptvertu visu Eiropu teritorija un sanāksmes nenotiktu tikai lielajās pilsētās; uzsver, ka šajos pilsoņu dialoga pasākumos sistemātiski būtu jāiesaista Eiropas Parlamenta informācijas biroji, Komisijas pārstāvniecības, Reģionu komiteja un vietējās un reģionālās pašvaldības, kurām ir resursi, pieredze un kurām ir nepieciešamās zināšanas par vietējo specifiku; šiem pilsoņu dialogiem vajadzētu notikt simboliskās vietās un tajos vajadzētu runāt par ES nozaru politiku, par kādas iedzīvotāju daļas vai reģiona aktuālajiem tematiem. Reģionālo un vietējo pašvaldību atbildīgie politiķi, īpaši RK locekļi un Eiropas Parlamenta deputāti būtu jāiesaista šo pasākumu vadīšanā un to pārraudzībā; šo iniciatīvu būtu lietderīgi koordinēt ar informācijas centru Europe Direct tīklu, ko ir izveidojusi Eiropas Komisija – tas darbojas visās dalībvalstīs un tam ir pieredze Eiropas projekta popularizēšanā reģionālajā un vietējā līmenī;

28.

pauž vēlmi, lai katru gadu katrā no 277 Eiropas reģioniem tiktu rīkots kāda Eiropas komisāra apmeklējums, lai uzklausītu līdzpilsoņus un palielinātu izpratni par ES darbību;

29.

būtu lietderīgi, ja Eiropas Parlamenta deputāti un Reģionu komitejas locekļi katru gadu piedalītos iniciatīvā Back to school, tā kā to katru gadu dara Eiropas Komisijas ierēdņi;

30.

atzinīgi vērtē komunikācijas pilotkampaņas, ko Eiropas Komisija uzsāka 2014. gada otrajā pusgadā sešās dalībvalstīs – šīs kampaņas varētu kļūt par vēl vienu pīlāru ES Komunikācijas plānam 2015.–2019. gadam, jo iedzīvotājiem tuvā līmenī rīkotas kampaņas atklāj Eiropas politikas un tiesību aktu faktisko ietekmi; ierosina šajās kampaņās ietvert arī citas dalībvalstis, iesaistīt reģionus un pilsētas un tās papildināt ar interaktīvu dimensiju;

31.

aicina ES oficiālos komunikācijas dienestus dalībvalstīs (Eiropas Komisijas pārstāvniecības, Eiropas Parlamenta informācijas birojus, Europe direct informācijas centrus, vadošās iestādes, kas atbild par Eiropas līdzekļu vispārējo īstenošanu) aktīvāk sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to valsts apvienībām un iekļaut atbilstīgo informāciju par Reģionu komitejas darbu saistībā ar ES likumdošanu lēmumu pieņemšanas procesā, lai izceltu Eiropas politikas nozīmi un ietekmi vietējā līmenī un popularizētu iniciatīvas, ņemot vērā iedzīvotāju šaubas un problēmas, un dotu viņiem iespēju izteikties par savām problēmām;

32.

aicina dalībvalstīs esošos komunikācijas dienestus apzināt publiskā un privātā sektora iniciatīvas iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai, lai ar to starpniecību izplatītu informāciju un tādējādi nodrošinātu informācijas mijiedarbību un lielāku ietekmi vietējā līmenī. Lai to panāktu, būtu ieteicams izveidot tīklus un tos iekļaut Komunikācijas plānā kā būtiskus informācijas izplatīšanas instrumentus;

33.

aicina ņemt vērā, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām bieži vien ir pašām savi plašsaziņas līdzekļi, kuriem ir liela auditorija un ar kuriem var nodrošināt komunikāciju un izraisīt debates par vietējam kontekstam pielāgotu Eiropas informāciju. ES šīm aptuveni 1 00  000 vietējām pašvaldībām varētu nodot izmantošanai gatavus informatīvus materiālus, kuros nav lietots žargons (rakstus informatīvām brošūrām, diagrammas, videoklipus u. c.). Valstu teritoriālās apvienības un RK valstu delegācijas ir īstā vieta, kur dibināt sakarus ar šo vietējo un reģionālo pašvaldību mērķgrupu;

34.

atgādina, ka vietējās pašvaldības atbild par to, kā tiek īstenota liela daļa Eiropas tiesību aktu. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt tām vislabākās iespējas piedalīties Eiropas likumdošanas procesā. Taču Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta nesenais kopīgais priekšlikums noteikt, ka vietējām pašvaldībām un vietējo pašvaldību apvienībām ir pienākums reģistrēties lobiju reģistrā, būtiski ierobežo šīs piedalīšanās iespējas. Tāpēc Reģionu komiteja aicina pārskatīt šo priekšlikuma elementu un tāpat kā reģionus atbrīvot vietējās pašvaldības un vietējo pašvaldību apvienības no šāda reģistrācijas pienākuma;

35.

aicina Komisiju pastiprināt tos komunikācijas pienākumus, kas saistīti ar Eiropas subsīdiju piešķiršanu Eiropas pašvaldībām (stendu lielums, izvietojums, ES logotips uz komunikācijas līdzekļiem u. c.). Plašai sabiedrībai nesaprotamās norādes ERAF, ELFLA, ESF būtu jāaizstāj ar norādi “Līdzfinansējusi Eiropas Savienība”; uzskata, ka pūliņi, ko daži reģioni iegulda, lai apvienotu dažādu Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu komunikācijai paredzēto budžetu un tādējādi veidotu efektīvākas kampaņas, būtu jāizmanto par paraugu; iesaka arī meklēt sinerģijas (izmantojot portālu “europa.eu”) starp dažādiem Eiropas Komisijas, valstu, Parlamenta, RK tiešsaistē pieejamiem projektiem (2), kuri visi ir balstīti uz interaktīvām kartēm, kas atspoguļo projektus, kurus ES atbalsta vietējā līmenī;

36.

iesaka nostiprināt un vairāk izmantot tiešsaistes komunikācijas līdzekļus un sociālos medijus kā Komunikācijas plāna 2015.–2019. gadam galvenos instrumentus; atzinīgi vērtē dažās dalībvalstīs īstenotās iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot novatoriskas metodes tiešsaistes līdzdalībai un pilsoņu ieguldījuma saņemšanai, un uzsver to ārkārtīgi lielo pavairošanas potenciālu, kas ir vietējo un reģionālo politiski atbildīgo personu rīcībā, ņemot vērā viņu ietekmi uz sociālajiem tīkliem;

37.

iebilst pret to līdzekļu samazinājumu, kas ir Eiropas iestāžu rīcībā komunikācijas mērķiem laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam;

38.

ierosina 20 % ES komunikācijas budžeta decentralizēt valstu un vietējā līmenī, piemēram, Europe Direct un “Eiropas māju” informācijas centriem, lai pastiprinātu minētās organizācijas un tās veidotu strukturālu sadarbību ar vietējiem un reģionālajiem partneriem un uzrunātu pēc iespējas plašāku auditoriju;

39.

ierosina stiprināt tās reklāmas kampaņas, kuru mērķis ir izcelt Eiropas darbību un palīdzēt saprast lēmumu pieņemšanas mehānismus; ierosina noslēgt partnerības līgumus ar 500 drukātiem plašsaziņas līdzekļiem, vietējām televīzijām un radio, lai rīkotu debates un dotu vārdu tiem, kas ikdienā ir cieši saistīti ar Eiropas darbību un tās veidošanu; uzsver, ka minētajiem partnerības līgumiem jānodrošina pilnīga redakcionālā neatkarība redaktoriem un raidorganizācijām. Eiropas iestādēm būtu jāatbalsta Reģionu komitejas centieni informēt vietējos žurnālistus un vairot viņu izpratni, regulāri organizējot ar viņiem kopīgus pasākumus;

40.

iesaka izstrādāt jaunus ES komunikācijas stratēģiju līdzfinansēšanas modeļus, lai aizstātu partnerības programmu pārvaldības jomā, kas tika pārtraukta 2013. gadā; uzsver, ka, izstrādātajai sistēmai vajadzētu dot iespēju veidot tiešu partnerību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām dalībvalstīs; norāda, ka stratēģisko partnerību pilotprojekti, ko nesen uzsākušas Komisijas pārstāvniecības kopā ar reģionālajām pašvaldībām, varētu kalpot par paraugu un tos varētu izmantot plašākā mērogā ar nosacījumu, ka tajos iekļauj abpusējas finansiālas saistības;

41.

ierosina noslēgt 500 stratēģiskas partnerības, kuru budžets Komunikācijas plānā 2015.–2019. gadam “Eiropas un tās iedzīvotāju saiknes atjaunošana” ir sadalīts starp Komisijas pārstāvniecībām un reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

42.

uzsver tādu strukturētu tīklu lietderību kā RK gadskārtējā EuroPCom konference, uz kuru Briselē katru gadu pulcējas vairāk nekā 700 komunikācijas speciālistu no dažādām iestādēm, kā arī tādu atbalsta pasākumu vajadzību, kas stiprina vietējo, reģionālo un valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas spēju; ierosina “Eiropas draugu” tīklā” līdz 2019. gadam iekļaut vismaz 5  000 pašvaldības, pilsētas un reģionus, kas ir “Eiropas draugi”, lai mobilizētu un apmācītu par komunikāciju atbildīgos speciālistus visās dalībvalstīs un viņām palīdzētu;

43.

mudina Komisijas un Parlamenta pārstāvniecības dalībvalstīs rīkot reģionos, Briselē un Strasbūrā sanāksmes ar publiskās saziņas speciālistiem un ar vietējo un reģionālo pašvaldibu darbiniekiem;

44.

iesaka veikt Komunikācijas plāna 2015.–2019. gadam ietekmes novērtējumu, kā arī īstenot vairāk tādu reģionālo Eirobarometra aptauju, kas būtu pielāgotas vietējam un reģionālajam kontekstam; pamatojoties uz vietējo pārvaldības iestāžu īpašajām zināšanām un to sabiedriskās domas izpratni, būtu jāievieš arī kopēja metodoloģija, lai noteiktu, kā komunikācija par ES ietekmē vietējo līmeni.