20.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 415/9

Ziņotājs

Vasco Ilídio Alves Cordeiro (PT/PSE)

Azoru salu reģionālās valdības priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē””

COM (2014) 86 final

1.

atzinīgi vērtē pirmo Eiropas piekrastes un jūras tūrisma stratēģiju un to, ka tiek atzīta skaidras un ilgtspējīgas sistēmas nozīme izaugsmes veicināšanā un darbvietu izveidē, īpaši jauniešiem;

2.

aicina Eiropas Komisiju turpmāk pievērsties tūrismam arī citos reģionos, kuriem raksturīgi īpaši dabas apstākļi, piemēram, kalnu reģionos un mazapdzīvotos reģionos, un izstrādāt stratēģijas šiem reģioniem;

3.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi tūrisma politikas plānošanā un īstenošanā; atzinīgi vērtē piekrastes un jūras tūrisma iekļaušanu citās attiecīgās ES politikas jomās, piemēram, IT pieejamības, transporta, vides, drošības, patērētāju aizsardzības un darbaspēka mobilitātes jomā;

4.

ir gandarīta, ka Eiropas Komisija atzīst salu un citu attālu galamērķu īpašos apstākļus pieejamības, transporta izmaksu, sezonalitātes un satiksmes savienojamības ziņā un to ietekmi uz tūrismu un ekonomiku;

5.

uzskata: lai stratēģiju īstenotu, ir jādefinē un jāpapildina to darbību klāsts, kuras uzskatāmas par piekrastes un jūras tūrismu, ar to saprotot ne tikai piejūras un pludmales tūrismu, kruīzus, burāšanu, kuģošanu un ar to saistītas iekšzemes darbības (1), bet arī darbības un sporta veidus, kas saistās ar jūru, piemēram, niršanu, savvaļas dzīvnieku vērošanu, viļņu/vēja sporta nodarbes un kultūras tūrismu – kultūras mantojuma un pavārmākslas iepazīšanu, kultūras pasākumu apmeklēšanu, zvejas veidu un metožu iepazīšanu;

6.

norāda, ka jaunajā finanšu shēmā ES stratēģijas mērķi jāatbalsta ar pienācīgām finansējuma iespējām un ka pilnībā jāievēro subsidiaritātes princips, tādējādi pilnveidojot un koordinējot minēto stratēģiju sadarbībā ar ES iestādēm, dalībvalstīm, reģioniem un ieinteresētajām personām;

7.

uzsver: ir jāatzīst, ka piekrastes un jūras reģionos tūrisms var veicināt izpratni par nepieciešamību nodrošināt vides un kultūras ilgtspēju, kā arī Eiropas jūrniecības mantojuma popularizēšanu un saglabāšanu un stimulēt tādus rīcības modeļus (atbildīgu un uz līdzdalību orientētu tūrismu), kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai;

8.

norāda, ka daudzveidīgā saimnieciskā izmantošana un darbība, kas izvērsta Eiropas piekrastēs, palielina slodzi dabas resursiem, un aicina jūras baseinu stratēģiju ietvaros nekavējoties pievērsties jautājumiem, kuri saistīti ar šīm darbībām, proti, energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu izmantošanai, atkritumu savākšanai, glabāšanai un apstrādei, bioloģiskās daudzveidības izzušanai, dabisko dzīvotņu iznīcināšanai, piekrastes degradācijai un augsnes erozijai, dzeramā ūdens aizsardzībai un notekūdeņu attīrīšanai; uzskata, ka šīs problēmas ir plašākas par katra atsevišķā reģiona vai valsts kompetenci un ka ir vajadzīga koordinēta rīcība jūras baseina līmenī, ko papildinātu nepieciešamais finansējums un efektīva dalīšanās paraugpraksē;

9.

atgādina, ka pienācīgi jāņem vērā un pēc iespējas jānovērš klimata pārmaiņu ietekme, šai nolūkā aizsargājot un atjaunojot dabas teritorijas, kā arī iekļaujot tūrismu kompleksajā piekrastes teritorijas pārvaldības sistēmā;

10.

atzīst Eiropas organizāciju un iniciatīvu (piem., Zilā karoga statusa, Piekrastes kvalitātes balvas, ES zilās izaugsmes stratēģijas) nozīmi tādu Eiropas tūrisma kvalitātes principu popularizēšanā kā vides aizsardzība, tūrisma ilgtspēja, izglītības un informētības veicināšana Eiropas piekrastes un jūras reģionos, un uzstājīgi aicina Komisiju nodibināt dialogu ar iestādēm, kuras sekmē minētās iniciatīvas, lai paplašinātu to ietekmi un mudinātu reģionus brīvprātīgi tās atbalstīt;-

11.

uzskata, ka ES zilās izaugsmes stratēģija apvienojumā ar inovāciju sniedz nozīmīgu iespēju sekmēt vietējo un reģionālo ekonomiku un radīt darbvietas, kas varētu piekrastes reģioniem piesaistīt arī vairāk tūristu. Priekšlikumus par inovāciju un jūras nozaru izaugsmi sk. RK atzinumā CoR-2014-02645-00-01;

12.

norāda: lai gan piekrastes un jūras tūrisms pēdējā desmitgadē bijis rentablāks nekā tūrisms kopumā, vidējie izdevumi par vienu nakti un vidējais uzturēšanās ilgums ir samazinājušies; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi šo tendenci mainīt un censties piekrastes un jūras teritorijā palielināt izdevumus un uzturēšanās ilgumu, izmantojot novatoriskus, īpaši pielāgotus līdzekļus un vienlaikus risinot sezonalitātes problēmas;

13.

uzsver, ka Eiropas piekrastes un jūras reģioniem ir jāizstrādā vietējās stratēģijas ar mērķi saglabāt, apzināt un popularizēt tiem raksturīgās iezīmes, tādējādi palielinot to kā tūrisma galamērķu atpazīstamību, kuras pamatā ir to unikālās īpatnības;

14.

atzīmē, ka pieaug pieprasījums pēc nišas tūrisma, piemēram, tādās jomās kā veselība, medicīna, sports, piedzīvojumi, savvaļas dzīvnieki, daba, ekoloģiskā gastronomija, kultūra un luksusa pakalpojumi; visiem minētajiem paveidiem ir izaugsmes, ekonomikas attīstības un darbvietu izveides potenciāls;

15.

uzsver, ka ir jāizstrādā virkne integrētu tūrisma piedāvājumu, kuros tiktu iesaistītas dažādas ieinteresētās personas no vietējām pašvaldībām un kuri veicinātu darbvietu izveidi reģionos; norāda, ka jaunus tūrisma produktus ir iespējams radīt, savienojot dažādas darbības, kas ir tradicionālas Eiropas piekrastes un jūras reģionos (piem., lauksaimniecību un zvejniecību, vietējos produktus un vīna darīšanu, vietējo mantojumu, tradīcijas un ieradumus); jāveido arī saikne ar nodarbēm, kas mazina tūrisma sezonālo raksturu, piemēram, ar jūras un/vai piekrastes sporta veidiem;

16.

mudina Komisiju apkopot labas prakses piemērus un publicēt pētījumu par masu tūrisma galamērķu pārstrukturēšanu un par pārdomātu un integrētu tūrisma projektu piemēriem piekrastes un jūras reģionos; aicina Komisiju veicināt diskusiju par šāda pētījuma rezultātiem, sarīkojot Eiropas mēroga konferenci, kurā piedalītos dalībvalstis, reģioni un ieinteresētās personas;

17.

brīdina, ka piekrastes un jūras tūrismu sezonalitāte bieži ietekmē vairāk nekā citus galamērķus, kuros tūristu pieplūdums ir izlīdzinātāks; tāpēc uzsver, ka šiem reģioniem nepieciešams lielāks atbalsts, lai tie varētu dažādot tūrisma plūsmas, un mudina vietējos uzņēmējus popularizēt un radoši izmantot vietējo mantojumu un sniegtos pakalpojumus, piedāvājot plašāku produktu un pakalpojumu klāstu ne tikai vietējā mērogā un neatkarīgi no laika apstākļiem;

18.

atbalsta IT un inovācijas līdzekļu izmantošanu, lai popularizētu piekrastes un jūras reģionus, un aicina Komisiju paplašināt tūrisma nodaļu Eiropas jūru atlantā, lai plašāk informētu par piekrastes un jūras reģioniem, to vērtībām un pievilcību gan tūristiem, gan citiem reģioniem;

19.

atzīst, ka tūrisma nozare saskaras ar problēmām tādās jomās kā ilgtspējīgu darbvietu radīšana, algu palielināšana un prasmīgu darbinieku piesaistīšana;

20.

aicina Komisiju izmantot “Erasmus +” darbaspēka mobilitātes veicināšanai tūrisma nozarē un izveidot apmaiņas un apmācības programmu piekrastes un jūras reģioniem, kura būtu orientēta galvenokārt uz jauniešiem un “kluso sezonu”, lai palielinātu profesionālās apmācības iespējas, dalītos paraugpraksē un rosinātu uzņēmējdarbības garu šajos darbiniekos;

21.

atbalsta mazo un vidējo tūrisma uzņēmumu kopu izveidi, kas ļautu piedāvāt papildu pakalpojumus un kvalitatīvus tūrisma produktus (piem., naktsmītnes, transportu, atpūtas iespējas), tādējādi nodrošinot plašāku un pilnīgāku tūrisma pakalpojumu klāstu; iesaka reģionālajām un vietējām pašvaldībām veicināt šādu vietējo uzņēmumu kopu izveidi, veidojot tikšanās forumus, kuros būtu iesaistīti publiskā un privātā tūrisma sektora dalībnieki, un kopīgas platformas, kas veicinātu tūrisma galamērķa identitātes, integrācijas un tēla saglabāšanu, turklāt vienlaikus paredzot nodokļu atvieglojumus un/vai nodokļu stimulus tiem MVU, kas veido kopas un veicina projektus;

22.

piekrīt, ka atzinīgi jānovērtē tie MVU, kuri atbalsta ilgtspējīga tūrisma veicināšanu tādos aspektos kā, piemēram, vides un pārtikas drošība, ūdens un atkritumu apsaimniekošana un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšana;

23.

norāda, ka dalībvalstīs ļoti atšķiras atpūtas kuģu operatoru licencēšanas procedūras un nepieciešamā kvalifikācija, un bažījas, ka tas var kavēt nozares attīstību; kā šīs problēmas risinājumu iesaka savstarpēji atzīt izklaides kuģošanas sertifikātus un kapteiņiem izvirzītās prasības un aicina Komisiju izskatīt šo jautājumu. Šo ieteikumu par apmācības un prasmju standartizāciju var attiecināt arī uz ūdenssporta bāzēs strādājošo personālu, kuram piemērojamie kvalifikācijas, tiesiskās un darba aizsardzības noteikumi dalībvalstīs ir atšķirīgi;

24.

uzskata: lai gan tiešsaistes kursiem, kas tiek piedāvāti, lai pilnveidotu vai pārorientētu piekrastes un jūras nozarē nepieciešamās prasmes, ir pievienotā vērtība, tomēr nevar ignorēt arī sertifikācijas praktisko sadaļu;

25.

atgādina, ka piekrastes zonas ir vienas no tām, kas visvairāk pakļautas klimata pārmaiņām un dabas katastrofām, un ka šīm parādībām ir tālejošas sekas, kuras var negatīvi ietekmēt piekrastes iedzīvotāju dzīvi un iztiku, it īpaši salās; tāpēc atbalsta integrētu piekrastes pārvaldības shēmu, kas veicinātu ilgtspējīgu attīstību piekrastes zonās atbilstīgi tādai pieejai, kurā tiek ievēroti dabas resursu un ekosistēmu ierobežojumi;

vērš uzmanību uz īpašo stāvokli salās un tālākos reģionos, kur teritorijas ierobežotības un piekrastes zonu ekonomiskās darbības pārklāšanās dēļ ir vajadzīgs lielāks ES finansiālais atbalsts, lai novērstu šādu risku, kas var kavēt saimniecisko darbību. Šāds atbalsts īpaši ir jānodrošina tam, lai izstrādātu un īstenotu stratēģiju integrētai piekrastes teritoriju pārvaldībai;

26.

lai aizsargājamās teritorijās (piem., pastaigu takās), kur mīt savvaļas dzīvnieki (piem., putni, jūras zīdītāji, haizivis), garantētu jūras un piekrastes tūrisma ilgtspēju, iesaka pieņemt un publicēt rīcības kodeksus, kas sekmētu dzīvnieku aizsardzību, tūristu drošību un ekoloģisko līdzsvaru;

27.

uzsver: lai varētu izmantot visas ekotūrisma iespējas, aizsargātās jūras un piekrastes teritorijas – piemēram, “Natura 2000” vai OSPAR teritorijas – ir skaidri jānosaka par zonām, kas piemērotas ilgtspējīgam tūrismam (piem., niršanai, savvaļas dzīvnieku vērošanai, pastaigām dabas takās);

28.

norāda, ka 2020. gadā vairāk nekā piektdaļa eiropiešu būs vecāki par 65 gadiem, un tāpēc mudina Komisiju aktīvi turpināt darbu ar “senioru tūrisma” nostādnēm, jo īpaši atbalstot tūrismu bez šķēršļiem;

29.

atzinīgi vērtē Komisijas veikto Vīzu kodeksa pārskatīšanu un iniciatīvas, ar kurām trešo valstu pilsoņi tiek aicināti pavadīt brīvdienas Eiropā, piedāvājot arī Eiropas piekrastes un jūras tūrisma galamērķus;

30.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu publicēt ES tūrisma finansēšanas pamatnostādnes, taču uzsver, ka tās jādara plašāk pieejamas un par tām jāinformē piekrastes un jūras reģioni;

31.

saistībā ar pašreizējām sarunām par darbības programmām aicina Eiropas Komisiju atbilstīgi subsidiaritātes principam akceptēt par atbilstīgām reģionu ieguldījumu prioritātes, sevišķi tādas prioritātes kā ieguldījumi infrastruktūrā un tās attīstībā, īpaši saistībā ar vēsturiskiem objektiem (civilo un rūpniecisko arhitektūras mantojumu), atpūtas kuģošanu vai jūras tūrismu, jo piekrastes un jūras tūrisma stratēģijā tiem ir sviras efekts;

32.

lai 2014.–2020. gadā veicinātu jūras un piekrastes tūrismu, prasa efektīvi un koordinēti izmantot visus pieejamos resursus, tostarp Eiropas Investīciju bankas aizdevumus un garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem, sevišķi saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), programmu “Apvārsnis 2020”, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME), programmu “Radošā Eiropa” un LIFE+;

33.

uzsver, ka salas, tālākie reģioni un citas attālās teritorijas ir ļoti atkarīgas no gaisa transporta un jūras satiksmes, kas savukārt atkarīga no tūristiem; tūrisma operatori norāda, ka viņiem nākas pārtraukt darbību tad, kad pārtrūkst transporta pakalpojumi, savukārt transporta operatori uzsver, ka viņiem jāpārtrauc darbība tāpēc, ka savu darbību pārtraukuši tūrisma operatori, un tas nozīmē, ka jāveicina politikas, kas ļautu izkļūt no šī loka; ir nobažījusies par to, ka problēmu vēl vairāk sarežģī pašreizējā ekonomikas krīze un sezonalitātes lielā ietekme uz tūrismu. Tomēr 90 % preču un produktu, ko vēlāk izmanto salu tūrisma nozarē, tiek pārvadāti pa jūru, un kravu pārvadājumi patiesībā ir rentabli tikai vienā virzienā, tāpēc vajadzētu veicināt atbalsta politiku, kas mazinātu šo nelīdzsvarotību;

34.

šajā saistībā aicina Komisiju nopietni apsvērt salu īpatnības – jo salas ir gandrīz pilnīgi atkarīgas no gaisa satiksmes –, lai uzlabotu ne vien to pieejamību tūristiem, bet stimulētu arī saimnieciskās darbības, no kurām atkarīga to attīstība un kuras savukārt var dot labumu tūrisma nozarei (piemēram, nevar palielināt nodokli par CO2 emisijām aviācijas nozarē, neveicot cita veida pasākumus salu reģionos, jo tie ir atkarīgi no gaisa satiksmes); minētie faktori īpaši būtu jāpatur prātā, diskutējot par Eiropas vienoto gaisa telpu un pamatnostādnēm par valsts atbalstu lidostām un aviosabiedrībām, kā arī par ERAF finansējuma izmantošanu ieguldījumiem lidostu infrastruktūrā.

35.

prasa arī ņemt vērā tālākajiem reģioniem raksturīgos īpašos ierobežojumus (proti, to attālumu un izolētību no pārējās ES teritorijas) tādas ES politikas izstrādē un īstenošanā, kas sekmē šo reģionu ārējo savienojamību, un pielāgot minēto politiku tālāko reģionu īpašajai situācijai;

36.

pauž nožēlu par to, ka daudziem piekrastes reģioniem nav ērtas satiksmes ar iekšzemi un kaimiņu reģioniem un valstīm; aicina stratēģiskā aspektā pārdomāt intermodālo satiksmi starp transporta mezgliem (t. i., lidostām, dzelzceļa stacijām, ostām), kā arī ar kaimiņvalstīm, kas dotu pasažieriem iespēju ērtāk nokļūt dažādos jūras baseinu reģionos un pārvietoties to iekšienē;

37.

norāda, ka piekrastes un jūras tūrismam jādod labums vietējām piekrastes kopienām, un tālab atbalsta īpašus pasākumus, kas veicinātu vietējo iedzīvotāju nodarbināšanu, vietējo produktu iepirkumus un vietējās pārtikas aprites attīstību; uzskata, ka šāda apņemšanās darboties vietējā līmenī uzlabos piekrastes un jūras tūrisma piedāvājumu efektivitāti, sekmēs vietējo nodarbinātību un radīs darbvietas ilgtspējīgā lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pakalpojumu jomā, tādējādi palīdzot arī sasniegt ES mērķus attiecībā uz sociālo un teritoriālo kohēziju un lauku attīstību;

38.

norāda, ka daudzās Eiropas piekrastes teritorijās vietējais jūras vēsturiskais mantojums netiek pietiekami popularizēts; uzsver, ka jūras un piekrastes mantojuma aizsardzība jāsaskaņo ar komerciālām vai saimnieciskām darbībām, piemēram, kabeļu vai cauruļvadu likšanu, naftas un gāzes krājumu izpēti un reģenerāciju, ogļu un izrakteņu ieguvi, smilšu vai grants smelšanu, atkritumu un izraktās grunts likvidēšanu; uzskata, ka nogrimuši vraki, zemūdens drupas, vēsturiski kuģi un ostu iekārtas, tradicionālā zvejniecība, tās amata tradīcijas un citi ar to saistīti arodi (tradicionālās kuģu būvētavas, tīklu izgatavošana, konservu rūpnīcas utt.) jāpadara par pievilcīgiem vietēja mēroga tūrisma objektiem;

39.

norāda uz neizmantotajām zvejas tūrisma iespējām un uzskata, ka tas var dot vērā ņemamu labumu piekrastes kopienām, palielinot zvejas darbību rentabilitāti, palīdzot saglabāt vietējās zvejas tradīcijas un dažādojot vietējos ienākumu avotus;

40.

piekrīt, ka tur, kur flote izmanto selektīvas un tradicionālas zvejas metodes, zvejas tūrisma veicināšanai nepieciešamie ieguldījumi Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta, un tās jāuzskata par darbībām, kas papildina komerciālo zveju, tādējādi nodrošinot zvejnieku kopienām papildu ienākumus; aicina valstis un reģionus kopā ar zivsaimniecības un tūrisma nozares pārstāvjiem un citiem iesaistītajiem dalībniekiem pārvarēt visus iespējamos tiesiskos un administratīvos šķēršļus, lai attīstītu zvejas tūrismu;

41.

aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi un uzlabot informācijas apmaiņu par jauniem un jau izveidotiem Eiropas piekrastes kultūras maršrutiem, tos popularizējot;

42.

atbalsta Piekrastes un jūras reģionu tūrisma biroju un aģentūru federācijas izveidi, lai tā kalpotu par piekrastes un jūras reģionu profesionālo organizāciju sadarbības un pieredzes apmaiņas platformu un vienlaikus palīdzētu izstrādāt un īstenot sadarbības programmas šo reģionu popularizēšanai;

43.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīties konstruktīvā dialogā ar kruīzu nozari, lai kuģiem piegādātu vietējās preces un piesaistītu lielāku daļu no pasažieru tēriņiem, šim nolūkam kruīzu terminālī vai tā tuvumā iekārtojot pievilcīgākas uzņemšanas telpas ar veikaliem, bāriem, restorāniem un vietējām tūrisma aģentūrām, kas piedāvātu ērtas un ilgtspējas kritērijiem atbilstošas ekskursijas uz tuvīnajiem tūrisma objektiem;

44.

uzskata, ka publiskā sektora iestādes var palīdzēt vietējiem uzņēmējiem popularizēt un virzīt tirgū viņu piedāvājumus un gādāt, lai informācija par vietējiem tūrisma objektiem būtu pieejama dažādās valodās un lai tiktu garantēta ceļotāju drošība un komforts. Kuģu piegāde un produkta organizēšana galamērķī ir saistīta ar kuģniecības aģentiem, tāpēc vietējām un reģionālajām pašvaldībām ar tiem jāsadarbojas, lai sekmētu produkta un vietējā papildu piedāvājuma izmantošanu;

45.

norāda, ka lielie kruīzu kuģi ikvienā galamērķī atved ievērojamu daudzumu pasažieru vienlaikus, un tas var radīt problēmas ar ostā ieradušos tūristu pārvadāšanu; atzinīgi vērtē integrēto transporta plānošanu un projektus, kuru mērķis ir nodrošināt lielu tūristu grupu vajadzības, vienlaikus netraucējot vietējos iedzīvotājus;

46.

atzīst jūras sporta veidu un pasākumu pieaugošo popularitāti un ir gandarīta, ka tos bieži izstrādā un piedāvā mazi vietējie uzņēmumi; uzskata, ka kopīgi Eiropas standarti šai jomā varētu veicināt patērētāju uzticēšanos un palielināt drošību;

47.

aicina Komisiju izvērtēt, vai nav nepieciešama kopīga sistēma jahtu piestātņu infrastruktūras pilnveidošanai; tā kā Eiropā ir aptuveni 4500 atpūtas kuģu ostu un pieaug burāšanas popularitāte, mudina Komisiju nodrošināt pētījumu par vienotiem standartiem, kurā tiktu aplūkoti tādi jautājumi kā, piemēram, pieejamība cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, drošības standarti un atpūtas ostu kapacitāte;

48.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības, kurās atrodas jahtu piestātnes, kopīgi ar vietējām ieinteresētajām personām un tūrisma operatoriem izstrādāt stratēģijas, kā uzlabot satiksmi no vietējām ostām uz citām reģiona daļām, tādējādi mudinot burātājus iepazīt arī ostai piegulošo sauszemi un tās mantojumu un ar ūdenssporta klubu, jahtklubu un ūdenssporta bāzu starpniecību popularizējot īpašos ūdens un jūras tūrisma produktus.