22.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 443/64

—

ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku,

—

ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru konferences ceturtajā sesijā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemto ministru deklarāciju, īpaši tās 44. punktu par īpašu un diferencētu pieeju,

—

ņemot vērā 1995. gadā noslēgto Sadarbības nolīgumu starp EK un Vjetnamas Sociālistisko Republiku (turpmāk “Vjetnama”) un 2012. gada 27. jūnijā parakstīto jauno Partnerības un sadarbības nolīgumu,

—

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. oktobra paziņojumu “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

—

ņemot vērā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību (1),

—

ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju “Eiropa globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti” (2),

—

ņemot vērā Padomes 2007. gada 23. aprīļa sarunu norādes par atļauju Komisijai sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm,

—

ņemot vērā Valsts stratēģijas dokumentu sadarbībai ar Vjetnamu (2007–2013) (3),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Vjetnamu, jo īpaši 2005. gada 1. decembra rezolūciju par cilvēktiesībām Kambodžā, Laosā un Vjetnamā (4) un 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju par Vjetnamu, jo īpaši vārda brīvību šajā valstī (5),

—

ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos (6),

—

ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku (7),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises — Tirdzniecības politika kā stratēģijas “Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” (COM(2010)0612),

—

ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020” (8),

—

ņemot vērā 2011. gada 13. decembra rezolūciju par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem (9),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 21. februāra paziņojumu “Šodienas ieguldījums rītdienas Eiropā” (COM(2012)0070),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu 2014. gada aprīļa plenārsēdē par ES un Vjetnamas Brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN),

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā uz noteikumiem balstīta daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko izveidoja Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO), ir vispiemērotākā struktūra atvērtas un godīgas tirdzniecības regulēšanai un veicināšanai un tā kā daudzpusējas sarunas neliek šķēršļus divpusēju PTO+ nolīgumu noslēgšanai, ar kuriem var tās papildināt;

B.

tā kā Komisijas sarunu norādījumi par ES un Vjetnamas BTN ir saistīti ar Padomes 2007. gada 23. aprīļa atļauju sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN) un ir izstrādāti, ievērojot Padomes piekrišanu attiecībā uz piemērošanas jomas izpētes dokumentu, kurā ir noteikti abu iesaistīto pušu kopējie mērķi, proti, stiprināt pastāvošās divpusējās tirdzniecības attiecības; tomēr atgādina, ka sākotnējais mērķis bija apspriest BTN ar ASEAN reģionu; tāpēc atbalsta iespēju noslēgt pilnībā visaptverošus nolīgumus ar ASEAN reģiona valstīm (kā pamatakmeni ilgtspējīgu mērķu īstenošanai nākotnē rīkot sarunas par starpreģionālu BTN);

C.

tā kā ES un Vjetnamas oficiālās sarunas par BTN sākās 2012. gada 26. jūnijā un tā kā 2013. gada 8. novembrī pēc piektās sarunu kārtas abas iesaistītās puses apņēmās īstenot kopīgus centienus, lai sarunas tiktu noslēgtas līdz 2014. gada beigām;

D.

tā kā ES un Vjetnamas tirdzniecības attiecības pamatojas uz 2012. gada 27. jūnijā parakstīto Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas nodrošina tirdzniecības un investīciju divpusējo attiecību efektivitāti;

E.

tā kā starp ES un Vjetnamu ir izveidojies labs divpusējais dialogs cilvēktiesību jomā; tā kā visi centieni šajā satvarā būtu jāveic nolūkā palīdzēt novērst situācijas pasliktināšanos cilvēktiesību aizsardzības jomā Vjetnamā; tā kā cilvēktiesības ir jāuzskata par ES tirdzniecības politikas būtisku elementu; tā kā ES saskaņā ar savu stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju ir apņēmusies, sagatavojot savus ietekmes novērtējumus, tostarp par tirdzniecības nolīgumiem, kuriem ir ievērojama ietekme uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi, iekļaut cilvēktiesību aspektus;

F.

tā kā Vjetnamā desmit gadu laikā bija novērojams ekonomiskais uzplaukums ar nepārtrauktu IKP pieaugumu par 8 % gadā, ko vainagoja pievienošanās PTO 2007. gada 11. janvārī, un tā kā Vjetnamu kopš šī laika posma ir skārusi globālā ekonomikas lejupslīde, kuras rezultātā ir drastiski samazinājies eksporta apjoma pieaugums, ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) ieplūdums, kā arī naudas pārvedumi no ārvalstīm;

G.

tā ka pēdējo desmit gadu laikā ES novērojamā negatīvā tirdzniecības bilance attiecībās ar Vjetnamu turpinās, kā to kārtējo reizi apliecina 2013. gada otrā kvartāla rādītāji, kas rāda, ka kopējais tirdzniecības apjoms sasniedz EUR 13,4 miljardus un importa apjoms no Vjetnamas uz ES sasniedz EUR 10,5 miljardus, savukārt ES eksports uz Vjetnamu veido EUR 2,8 miljardus; tā kā salīdzinājumā ar 2012. gada kopējiem tirdzniecības apjoma rādītājiem, kad tas sasniedza EUR 23,871 miljardus, no kuriem importa apjoms no Vjetnamas uz ES bija EUR 18,520 miljardi un ES eksports uz Vjetnamu — EUR 5,351 miljards, tas nozīmē drastisku samazinājumu;

H.

tā kā apģērbu un tekstilrūpniecība ir ne tikai Vjetnamas lielākā un vienīgā oficiālā nodarbinātības nozare ar tiešo darbaspēku, ko veido vairāk nekā divi miljoni strādnieku, bet arī Vjetnamas lielākā eksporta nozare; tā kā elektronikas montāžas nozarē — vēl vienā vadošā eksporta ražošanas nozarē — ir nodarbināti aptuveni 120 000 darbinieku;

I.

tā kā Vjetnama šobrīd ir ratificējusi piecas no astoņām galvenajām SDO konvencijām; tā kā Vjetnama nav ratificējusi SDO Konvenciju Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību, Konvenciju Nr. 98 par tiesībām apvienoties un slēgt darba koplīgumus un Konvenciju Nr. 105 par piespiedu darba atcelšanu;

J.

tā kā Vjetnama, kas saņem ES vispārējās preferenču sistēmas priekšrocības, ES tirdzniecības partneru sarakstā ieņem 32. vietu un ASEAN — 5. vietu, savukārt ES Vjetnamai ir otrā lielākā tirdzniecības partnere pēc Ķīnas un pirms ASV un ir arī lielākais ĀTI avots Vjetnamā, kuras ieguldījumi šajā valstī 2012. gadā veidoja 6,5 % no tās kopējā ĀTI; tā kā tomēr Vjetnamas ĀTI potenciāls Eiropas Savienībā joprojām lielākoties netiek izmantots;

K.

tā kā abas iesaistītās puses cer saņemt ievērojamas priekšrocības, likvidējot gan tarifus, gan ārpustarifu tirdzniecības šķēršļus, un tā kā abām iesaistītajām pusēm būtu jācenšas sasniegt veiksmīgu sarunu iznākumu attiecībā uz tirdzniecības liberalizāciju pakalpojumu un uzņēmējdarbības jomā, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību piemērotas aizsardzības sistēmas ieviešanu, tostarp saistībā ar patentiem un projektiem, preču vai pakalpojumu zīmēm, autortiesībām un līdzīgām tiesībām, ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm, tostarp attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktu izcelsmi;

L.

tā kā abām iesaistītajam pusēm būtu jāapvieno spēki, lai nodrošinātu un veicinātu likumīgu tirdzniecību ar zālēm (gan ar patentētām, gan ģenēriskām zālēm) saskaņā ar Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem un tā elastības instrumentiem;

M.

tā kā abām iesaistītajām pusēm arī turpmāk būtu jāizmanto tirdzniecības aizsardzības instrumenti, pilnībā ievērojot pastāvošos PTO noteikumus, lai izvairītos no PTO strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanas, un tām būtu jāvienojas par efektīvu divpusējo drošības klauzulu vai līdzvērtīgu mehānismu nolūkā atbilstīgi aizsargāt attiecīgās nozares pret kaitējumu vai kaitējuma draudiem, kas var rasties importa apjoma krasas palielināšanās dēļ, it īpaši to attiecīgajos jutīgajās nozarēs, kas konstatētas ikvienas puses ietekmes novērtējumā,

1.

atzinīgi vērtē panākto progresu sarunās par BTN noslēgšanu, jo īpaši nodaļās par muitu un tirdzniecības veicināšanu, tehniskajiem tirdzniecības šķēršļiem un konkurenci, un Komisijas regulāri sniegtos ziņojumus Parlamentam par pašreizējo stāvokli šajās sarunās; atgādina, ka EP piekrišana attiecībā uz BTN noslēgšanu ir obligāta (10) un Komisijai un Padomei nebūtu jāierosina nekāda veida pagaidu BTN piemērošana, pirms EP nav sniedzis savu piekrišanu;

2.

pauž stingru pārliecību, ka darba ņēmēju un arodbiedrību tiesību ievērošanai ir jābūt galvenajam elementam visos tirdzniecības nolīgumos, ko ES paraksta ar trešām valstīm; aicina Vjetnamas valdību pildīt visas savas saistības saskaņā ar SDO konvencijām, kuras tā ir ratificējusi, kā arī bez kavēšanās ratificēt un īstenot atlikušās pamatkonvencijas; atkārtoti uzsver, ka darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības ir universālas un piemērojamas visiem darba ņēmējiem, tostarp tiem, kas strādā speciālajās ekonomiskajās zonās;

3.

sagaida, ka Padome un Komisija pirms BTN noslēgšanas, kuram ir jāatbilst PTO noteikumiem un saistībām, pilnībā ņems vērā Parlamenta rezolūcijā izvirzītās prasības; uzskata, ka sekmīgs BTN abām iesaistītajām pusēm ļautu baudīt līdzsvarotu priekšrocību kompleksu un veicinātu darbavietu izveidošanu un nodrošināšanu tajās;

4.

aicina abas iesaistītās puses tirdzniecības liberalizācijas garā pilnībā ievērot savas saistības attiecībā uz PTO; vienlaikus uzsver to pienākumu novērst pasākumus un praksi, kas ir nesavienojama ar PTO, lai tādējādi panāktu vērienīgu vienošanos;

5.

atzinīgi vērtē piemērošanas jomas izpētes dokumentā uzsvērtās pozitīvās perspektīvas, kas liecina, ka ar BTN noslēgšanu varētu pieaugt gan ES, gan Vjetnamas eksporta un importa kopapjoms un tiktu nodrošinātas iespējas citiem ĀTI; tāpēc prasa, lai no Vjetnamas puses tiktu likvidēti būtiski tarifi attiecībā uz lauksaimniecības produktu un ar lauksaimniecību nesaistītu produktu vidējiem tarifiem;

6.

tomēr uzsver, ka tirdzniecībā ar rūpnieciskajiem ražojumiem jācenšas sasniegt abpusēju un pilnīgu nodevu atcelšanu, vienlaikus ievērojot zināmu asimetrijas līmeni, kā arī īstenošanas gaitā paredzot piemērotu pārejas periodu, un ka ikvienai iespējamai atkāpei no šā mērķa jābūt ierobežotai un ar iespējām to pārskatīt; uzskata, ka nodevu atcelšana būtu jāattiecina uz nozarēm, kas ir vienlīdz nozīmīgas abām pusēm;

7.

mudina abas iesaistītās puses ievērot vienai otras tiesības veikt regulēšanu, tostarp attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu valstī, un nodrošināt, lai divpusējo tirdzniecību nekavētu to attiecīgie tiesību akti ar nepamatotiem un ar tarifiem nesaistītiem tirdzniecības šķēršļiem; tāpēc aicina gan Eiropas Savienību, gan Vjetnamu izstrādāt efektīvu starpniecības režīmu, kas kavētu nepamatotu regulatīvo šķēršļu veidošanos tirdzniecībai un vērstos pret pastāvošajiem šķēršļiem, veicinot saskaņošanu vai atbilstību starptautiskajiem standartiem;

8.

uzskata, ka Komisijai jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu, ka gaidāmā nolīguma ieguvumi ietvertu stingrus un izpildāmus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguvumi no vienošanās sniegtu atbalstu tikai tiem ES un Vjetnamas ražotājiem, kas pilnībā ievēro priekšrocības izcelsmes noteikumus, kuri tiks apspriesti; prasa vienkāršot arī ES noteikumus par izcelsmi, nesamazinot pašreizējās sistēmas stingrību, lai ekonomikas dalībnieki un muitas administrācija varētu tos vieglāk īstenot un lai ļautu Vjetnamai gūt maksimālu labumu no tarifu atcelšanas;

9.

atzīst, ka Vjetnama ir akūti ieinteresēta liberalizēt Vispārējos līgumu par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) 4. modeli un Nolīguma par savstarpējo atzīšanu noteikumus, ar kuriem tiek atzīta Vjetnamas un ES pilsoņu profesionālā kvalifikācija, un ka ES ir akūti ieinteresēta tirgus piekļuves un valsts režīma liberalizācijā attiecībā uz 1., 2. un 3. modeļiem lielākajā daļā pakalpojumu; uzskata, ka ES ofensīvās intereses ir jāņem vērā, lai saskaņā ar 4. modeli būtu iespējams piešķirt pagaidu uzturēšanās atļaujas pietiekami kvalificētiem speciālistiem un lai attiecīgo līguma pušu darba tirgos būtu vienkāršāk atšķirt šādas atļaujas no valsts politikas attiecībā uz ārvalstu darba ņēmējiem;

10.

aicina ES un Vjetnamu BTN vienoties par godīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem banku, apdrošināšanas, tieslietu, grāmatvedības, pārvadājumu un preču sadales, tostarp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēs; atgādina, ka attiecībā uz finanšu pakalpojumiem ir būtiski nodrošināt adekvātu politisko telpu, lai samazinātu sistēmisko risku, cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodrošinātu maksimāli augstāko patērētāju aizsardzības līmeni un lai veicinātu godīgas konkurences noteikumus un praksi vietējiem un ārvalstu ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, cita starpā samazinot un varbūt pat pilnībā likvidējot pastāvošās pašu kapitāla maksimālā apjoma robežas un likvidējot ierobežojumus attiecībā uz uzņēmējdarbību un licenču saņemšanu; iesaka Komisijai sākt sarunas par stingriem un saistošiem noteikumiem par pārredzamību un godīgu konkurenci, lai nosacījums par līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem attiektos arī uz privātiem un valsts uzņēmumiem (v/u);

11.

stingri mudina Vjetnamu izstrādāt piemērotus tiesību aktus datu aizsardzības jomā, lai iegūtu tādas valsts statusu, kura nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni, tomēr neradot šķēršļus izmantot Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem elastības instrumentus, tā darot iespējamu personas datu pārsūtīšanu no ES, pamatojoties uz ES tiesību aktiem un ievērojot to prasības, šādi veicinot abpusējo datu plūsmu un tirdzniecību tādās ar to saistītajās pakalpojumu nozarēs kā e-komercija;

12.

aicina Komisiju un Vjetnamas varas iestādes sarunās apspriest rezultatīvas un pārredzamas publiska iepirkuma sistēmas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp privātiem un valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, piešķirot publiskā iepirkuma līgumus, un nodrošināt iespējami plašu to attiecināšanu, tostarp arī uz valsts sektora uzņēmumiem, pienācīgi ņemot vērā savstarpējās intereses un vajadzības;

13.

mudina Komisiju garantēt tādu subsīdiju un citu preferenču izmantošanas samazināšanu un regulāru uzraudzību kā, piemēram, Vjetnamas valsts un vietējiem uzņēmumiem paredzētie izdevīgie noteikumi, kas kropļo konkurenci ar Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši nozarēs, kas ir nozīmīgas Vjetnamas eksporta politikā; turklāt mudina Komisiju sākt sarunas nolūkā nodrošināt vienādus nosacījumus ES un Vjetnamas publisko un privāto tirgus dalībnieku starpā;

14.

uzskata, ka BTN īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) uzņēmējdarbības iespēju attīstībai un ieguldījumiem šajos uzņēmumos, un būtu jāveicina šādu uzņēmumu ieguldījumi, lai atbalstītu uz tirgu orientētus vietējos projektus un kopuzņēmumus, kas darbojas atjaunojamās enerģijas nozarē, kā arī tirdzniecību ar videi draudzīgām precēm un projektiem; pieprasa, lai Eiropas ieguldītājiem Vjetnamā būtu pieejams pārredzamāks un paredzamāks tiesiskais regulējums un lai tiktu nodrošināti godīgas konkurences apstākļi Vjetnamas un Eiropas uzņēmumiem;

15.

mudina abas iesaistītās puses nodrošināt veiksmīgu BTN sarunu iznākumu attiecībā uz tirdzniecības liberalizāciju ražošanas nozarē, nodrošinot intelektuālā īpašuma tiesību stingru ieviešanu un īstenošanu, tostarp saistībā ar patentiem un projektiem, preču zīmēm, autortiesībām un līdzīgām tiesībām attiecībā uz rūpniecības precēm;

16.

uzskata, ka BTN būtu jāievēro sensitīvi jautājumi saistībā ar tirdzniecību ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, taču tas nedrīkstētu kavēt abpusēju tirgus atvēršanu savstarpēji papildinošas jomās, un uzsver, ka attiecībā uz jaunā tirgus piekļuvi ir jānodrošina pienācīga intelektuālā īpašuma aizsardzība, kas ietver arī ģeogrāfiskas izcelsmes norādes, tostarp attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktu izcelsmi, kā arī rūpīgi jāīsteno sanitārie un fitosanitārie pasākumi (SFP) patērētāju un ražotāju interesēs; uzstāj, ka šajā nolīgumā nekas nedrīkst traucēt piekļuvei ģenēriskajām zālēm par pieejamu cenu;

17.

prasa, lai starpvalstu strīdu izšķiršanas procedūras būtu pārredzamas un rezultatīvas un lai attiecīgos gadījumos BTN tiktu iekļauti noteikumi par ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu nolūkā nodrošināt pienācīgu ieguldījumu aizsardzību un atturēt ieguldītājus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas; uzskata, ka jebkurš mehānisms strīdu risināšanā ieguldītāju un valsts starpā pēc iespējas būtu jāpamato uz ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNICTR) vai Starptautiskā Investīciju strīdu risināšanas centra (ISCID) noteikumiem, vai jebkādiem citiem abpusēji atzītiem noteikumiem, kuri pamatojas uz starptautiskam normām un konvencijām un kuriem ir piemērots tiesiskais regulējums, un kuriem tiek attiecināti stingri pārredzamības kritēriji;

18.

prasa nodrošināt, lai ieguldījumu nolīgums nekavētu progresu attiecībā uz starptautisko cilvēktiesību, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju un daudzpusēju nolīgumu vides jomā ratifikāciju un pilnīgu īstenošanu, ko veic abas puses;

19.

dod priekšroku dzīvnieku labturības standartu iekļaušanai BTN SFP nodaļā vai atsevišķā nodaļā kopā ar attiecīgiem izpildes noteikumiem;

20.

sagaida, ka BTN ietvers saistošu nodaļu par ilgtspējīgas attīstības aspektiem, tajā atspoguļojot ES un Vjetnamas kopīgo apņemšanos veicināt starptautisko cilvēktiesību, astoņu SDO pamatkonvenciju un galveno daudzpusēju nolīgumu vides jomā, piemēram, Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITE), ievērošanu, atbilstību tiem un to īstenošanu, kā arī neievērošanas gadījumos norādot pasākumus, kas paredz ekonomikas, sociālajā un vides jomā ieinteresēto personu iesaistīšanu BTN sarunu uzraudzībā un nodaļas par ilgtspējīgas attīstības aspektiem īstenošanā un uzraudzīšanā, kā arī uzņēmumus mudinot piemērot sociālās atbildības praksi, ņemot vērā starptautiski atzītus principus un instrumentus kā, piemēram, ietvertos ESAO pamatnostādnēs par starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un ANO atbildīgas ieguldīšanas un ziņošanas principus, pievērošot uzmanību tādiem neatrisinātiem jautājumiem kā fermā audzēto un savvaļas dzīvnieku labturība;

21.

prasa, lai šāda veida nodaļu par ilgtspējīgas attīstības aspektiem ietvertu institucionālajā un tiesiskajā saiknē, kas tiks izveidota starp BTN un Partnerības un sadarbības nolīgumu, lai paredzētu iespēju apturēt BTN darbību, novērojot smagus cilvēktiesību pārkāpumus;

22.

aicina Komisiju piemērot pieeju, kas balstīta uz nosacītību, lai piedāvātu BTN parakstīšanu apmaiņā pret konkrētu progresu cilvēktiesību un citu pamattiesību jautājumos;

23.

atzinīgi vērtē Vjetnamas sociāli ekonomisko progresu, īstenojot Doi Moi reformu, un atbalsta tās pastāvīgos centienus arī turpmāk uzlabot sociālo situāciju; tāpēc apsveic Vjetnamu saistībā ar to, ka ASEAN atbalstīja tās kandidatūru dalībai ANO Cilvēktiesību padomē laika posmam no 2014. līdz 2016. gadam, kā arī Vjetnamas valdības 2013. gada 27. augustā pieņemto lēmumu iesniegt neoficiālu dokumentu par brīvprātīgu apņemšanos veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, šādi atbalstot ilgtspējīgu attīstību valsts teritorijā un attiecībā uz tās partneriem; mudina Vjetnamas valdību konsekventi sekot līdzi šādiem solījumiem un saistībām, kā arī efektīvi novērst un koriģēt jebkurus cilvēktiesību pārkāpumus un pamatbrīvību stāvokļa pasliktināšanos;

24.

uzsver, ka Eiropas Savienības un Vjetnamas vispārējās attiecībās būtiska nozīme ir cilvēktiesību, demokrātijas un drošības jautājumiem; tāpēc aicina abas puses nodrošināt aktīvu dialogu atklātos jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot pilsoņu vārda brīvībai, kā arī plašsaziņas līdzekļu un reliģiskās pārliecības brīvībai;

25.

mudina Komisiju pēc iespējas drīz veikt ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu, kā tas pieprasīts Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūcijā par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos (11), lai nodrošinātu skaidrus tirdzniecības rādītājus, kas balstīti uz cilvēktiesībām un vides un sociālajiem standartiem, un saskaņā ar ANO īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku ziņojumu;

26.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Vjetnamas valdībai un parlamentam.