12.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 294/11

—

ņemot vērā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu, kas ir Līguma par Eiropas Savienību pirmsākums,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu “Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2011)0642),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku” (COM(2012)0582),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu “Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407),

—

ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai (1),

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un ES uzņēmumu restrukturizāciju, nodošanu un slēgšanu,

—

ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālajiem aspektiem (2),

—

ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību (3),

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par tērauda rūpnīcu Acciai Speciali Terni (AST) Itālijā (O-000087/2014),

—

ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā Eiropas tērauda rūpniecības nozarei ir bijusi vēsturiski nozīmīga loma Eiropas integrācijas procesā un tā ir Eiropas rūpnieciskās pievienotās vērtības radīšanas pamats;

B.

tā kā tērauda nozare ir būtiski svarīga Eiropas ekonomikai un rūpniecībai, un šī nozare cieš no pieprasījuma būtiskas samazināšanās, kā rezultātā tajā pastāvīgi tiek zaudētas darbvietas un konkurētspēja, kas attiecībā uz Eiropas ekonomikai nepieciešamo atveseļošanos nesola neko labu;

C.

tā kā Eiropas Savienībai būtu jāveicina tāda politika, kas attīstītu rūpniecisko ražošanu visās dalībvalstīs, lai pasargātu darbvietas Eiropas Savienībā, un būtu jācenšas sasniegt ES orientējošo mērķi līdz 2020. gadam palielināt rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20 %;

D.

tā kā viens no ES mērķiem ir atbalstīt tērauda rūpniecību, likvidēt šķēršļus un draudus tās konkurētspējai un padarīt to piemēroties spējīgu mainīgajiem Eiropas un ārpuseiropas tirgus apstākļiem;

E.

tā kā pēdējos gados tērauda rūpniecība ir saskārusies ar lielām problēmām, tādām kā restrukturizācija un ražošanas uzņēmumu apvienošanās, kam ir bijušas atbilstošas sociālās sekas, un jaunām prasībām, kuru mērķis ir sasniegt ES klimata politikas mērķus;

F.

tā kā jo īpaši daži lielie tērauda ražotāji īsteno stratēģijas, kas vērstas uz īstermiņa finanšu peļņu, kaitējot inovācijām, ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī nodarbinātībai un prasmju atjaunošanai;

G.

tā kā Eiropas tērauda rūpniecībā ir iestājusies ieguldījumu krīze, kas apdraud šīs nozares nākotni, bet vienlaikus tiek sagaidīts, ka tērauda materiāliem būs būtiska loma ar urbanizāciju, mobilitāti un demogrāfiskām izmaiņām saistīto problēmu ilgtspējīgu rūpniecisku risinājumu nodrošināšanā;

H.

tā kā, ja pieprasījuma pieaugums būs neliels, Eiropa, jo īpaši plakano velmējumu un ražojumu ar augstu pievienotu vērtību tirdzniecībā, vairs nebūs tērauda neto eksportētāja, bet kļūs par neto importētāju;

I.

tā kā saskaņā ar Komisijas rīcībā esošajiem datiem ražotņu slēgšanas dēļ kopš 2007. gada ir zaudēti 60 000 darbvietu, bet ražošanas apjoms no 210 miljoniem tonnu 2007. gadā ir samazinājies līdz 166 miljoniem tonnu 2013. gadā (4);

J.

tā kā viena no joprojām būtiskām tērauda rūpniecības problēmām ir saskaņošana starp vajadzību sasniegt augstus vides rādītājus un lielāku globālo konkurētspēju, nepieciešamību samazināt bažas par CO2 emisiju pārvirzi un uzlabot piekļuvi izejvielām, ņemot vērā to, ka dažādiem konkurentiem ir saistoši dažādi standarti;

K.

tā kā, globāli pieejot tērauda rūpniecībai, ir jāņem vērā enerģijas izmaksas, un tā kā elektroenerģijas cenas rūpnieciskajiem patērētājiem Eiropas Savienībā varētu tieši ietekmēt konkurētspēju;

L.

tā kā turpmāki energoefektivitātes un resursefektivitātes uzlabojumi varētu palīdzēt nozarei panākt papildu izmaksu ietaupījumus un emisiju samazinājumus;

M.

tā kā automašīnu ražošanas nozarē pieprasījums ir ierobežots strukturālās jaudas pārpalikuma dēļ, savukārt citās nozarēs, tādās kā atjaunojamā enerģija un enerģētikas infrastruktūra, nozarei paveras īstenas iespējas (piemēram, viens 3mW vēja ģenerators atbilst 500 automašīnām);

N.

tā kā augstais bezdarba līmenis ES ir savstarpēji saistīts ar Savienības rūpniecības un pārējās ražošanas bāzes sarukšanu, un tā kā pašreizējā krīze ir radījusi milzīgu sociālo spriedzi darba ņēmējiem un krīzes skartajiem reģioniem;

O.

tā kā ES tērauda rūpniecība ir nozīmīgs darba devējs, nodrošinot vairāk nekā 350 000 tiešo darbvietu un vairākus miljonus darbvietu saistītajās nozarēs, tostarp pārstrādes piegādes ķēdē;

P.

tā kā dažu Eiropas tērauda ražotņu stāvoklis rada nopietnas bažas darba ņēmējiem un valsts un vietējām iestādēm;

Q.

tā kā restrukturizācijā iesaistītajiem uzņēmumiem būtu jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze ir apliecinājusi, ka, lai īstenotu sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu restrukturizāciju, ir vajadzīgs pietiekams sociālais dialogs, kurā īpaša uzmanība pievērsta darba ņēmēju informēšanai un uzklausīšanai, kā norādīts iepriekš minētajā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā;

R.

tā kā sociālo partneru visaptveroša iesaistīšanās visos līmeņos un sociālā dialoga stiprināšanai ES līmenī ir izšķirīga nozīme gan tērauda rūpniecības uzņēmumu, gan to darbinieku interešu aizsardzībā;

S.

tā kā daudzas ražotnes, kuru kopīgā jauda ir 20 miljoni tonnu, vairāk nekā trīs gadus ir pagaidu dīkstāvē; tā kā daudzu Eiropas ražotņu darbaspēks ir pieredzējuši un kvalificēti darbinieki, kas gandrīz sasnieguši pensionēšanās vecumu;

T.

tā kā augsto tehnoloģiju nozares ir paraugs tehnoloģiskajai zinātībai, kā tas jau ir apliecināts tērauda nozarē, un tāpēc tās ir jāaizsargā, un tā kā nekavējoties ir jārīkojas, lai novērstu šo nozaru pārvietošanu uz valstīm ārpus ES teritorijas;

U.

tā kā pētniecība un izstrāde ir stratēģiski svarīga nozarei, kurai jāatrod veids, kā samazināt emisijas, jo īpaši CO2 emisijas, bet ne tikai tās,

1.

uzsver, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanās lielā mērā ir atkarīga no tā, cik spēcīga būs rūpniecības nozare, kurā būtiska nozīme ir tērauda rūpniecībai, un ka rūpniecība ir atkarīga no iekšzemes pieprasījuma un izaugsmes;

2.

vēlreiz norāda uz vajadzību saglabāt zinātību un speciālās zināšanas, kas uzkrātas nozīmīgos rūpnieciskos apgabalos, kas nodrošinās saimnieciskās darbības dažādošanu, vides saglabāšanu, inovatīvus produktus un tagadējās ražošanas jaudas uzturēšanu;

3.

mudina Komisiju paātrināt rūpniecības politikas ceļveža, ko plānots pieņemt 2015. gada pirmajā pusē, sagatavošanu, lai atdzīvinātu Eiropas tērauda rūpniecību globālajā tirgū ar mērķi nodrošināt reālus līdzvērtīgas konkurences apstākļus, vienlaikus garantējot augstu sociālo un vides standartu ievērošanu ES, kā arī strādājot pie tā, lai panāktu savstarpīgumu trešās valstīs;

4.

uzskata, ka vērienīga pieeja reindustrializācijai stratēģijas “Eiropa 2020” starpposma pārskatā ir ārkārtīgi svarīga, lai izstrādātu reālu ES rūpniecības politiku un atjaunotu ES rūpniecības nozares konkurētspēju pasaulē;

5.

aicina Komisiju apzināt Eiropas tērauda rūpniecības stratēģisko vietu pasaulē, jo tērauda rūpniecība daudzās valstīs tiek uzskatīta par stratēģiski svarīgu nozari, un konkrēti izstrādāt ceļvedi vidēja termiņa un ilgtermiņa iniciatīvām, ko tā plāno ierosināt, lai atbalstītu tērauda rūpniecību Eiropā; uzsver, ka šāda ceļveža izstrādē ir jāietver sociālo partneru visaptveroša un agrīna iesaistīšanās visos līmeņos; uzskata, ka, ņemot vērā krīzes turpināšanos, katru gadu ir jāiesniedz arī pārskats par rīcības plāna tērauda rūpniecībai īstenošanu, lai, pamatojoties uz pagājušā gada sasniegumiem, varētu izvērst turpmāko darbību un nepalēnināt īstenošanas norisi;

6.

lūdz Komisijai izveidot sīkas tērauda tirgus analīzes instrumentu, kas varētu sniegt precīzu informāciju par Eiropas un tērauda piegādes un pieprasījuma līdzsvaru pasaulē, nodalot šā tirgus attīstības strukturālos un cikliskos komponentus; uzskata, ka tērauda tirgus uzraudzība ievērojami palielinātu tērauda un metāllūžņu tirgu pārredzamību un sniegtu vērtīgu ieguldījumu korektīviem un aktīviem pasākumiem, kuri noteikti būs jāveic tērauda rūpniecības cikliskuma dēļ; aicina Komisiju izmantot šo tirgus analīzes instrumentu, lai prognozētu riskus, un izpētīt, kā ražotņu slēgšana ietekmē nozares atveseļošanos;

7.

pieprasa Komisijai tuvākajā laikā izstrādāt ziņojumu par Eiropas tērauda rūpniecības galvenajām problēmām, tostarp to sociālajiem, ekonomiskajiem un vides aspektiem; šajā sakarībā atgādina, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma spēkā esības beigām Komisija ir pilnvarota risināt ekonomiskos un sociālos uzdevumus, ko rada tendences Eiropas tērauda rūpniecībā; aicina Komisiju ņemt vērā pozitīvo pieredzi, jo īpaši attiecībā uz trīspusējiem stratēģiskajiem apsvērumiem un pētījumiem;

8.

aicina jaunievēlētajā komisāru kolēģijā steidzami atjaunot tērauda nozares augsta līmeņa grupu, šajā procesā pilnībā iesaistot Eiropas Parlamentu, un minētajā struktūrā paredzēt sanāksmi, kura informētu attiecīgās ieinteresētās personas par to, kā tiek īstenotas Komisijas rīcības plānā tērauda rūpniecībai paredzētās 40 darbības; aicina Komisiju pēc vajadzības un iespējām piemērotos laikos sasaukt augsta līmeņa grupu tērauda rūpniecības jautājumos, lai tās darbu varētu izmanot Konkurētspējas padomes apspriedēs; aicina Komisiju reizi gadā organizēt tematisku sanāksmi ar citu energoietilpīgu nozaru pārstāvjiem, kas būtu veltīta konkurencei, tirdzniecībai, enerģētikas vai klimata politikai, ņemot vērā, ka atsevišķas tērauda rūpniecības problēmas attiecas arī uz citām energoietilpīgām nozarēm;

9.

uzskata, ka ir būtiski svarīgi cieši iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes un arodbiedrības, kas pārstāv teritorijas, kurās atrodas tērauda ražotnes, lai sekmētu sadarbību un apmaiņu ar informāciju un labāko praksi starp nozīmīgākajām ieinteresētajām personām dalībvalstīs;

10.

uzsver vajadzību noskaidrot, kā atrisināt ieguldījumu krīzi, lai Eiropas rūpniecības nozari pārveidotu par ilgtspējīgu un ienesīgu nozari, ņemot vērā, ka ieguldījumiem tērauda nozarē ir raksturīga ilgtermiņa atdeve; tādēļ mudina Komisiju apsvērt iespēju daļu no tās ieguldījumu plāna veltīt dzīvotspējīgiem ilgtermiņa infrastruktūras projektiem un inovācijai attiecībā uz lieliem rūpnieciskiem projektiem, tostarp energoefektivitātes un mazoglekļa projektiem, kas varētu dot arī nozīmīgu impulsu tērauda pieprasījumam Eiropas Savienībā;

11.

papildus mudina izmantot citus inovatīvus finanšu instrumentus, tādus kā riska dalīšanas finanšu mehānismi, kuros prioritāte krīzes apstākļos ir dota tērauda nozarēm; aicina Eiropas Investīciju banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku izstrādāt ilgtermiņa finansēšanas sistēmu tērauda rūpniecības projektiem;

12.

uzsver, ka tērauda rūpniecībai ārkārtīgi ir vajadzīgs atbalsts, tostarp stratēģiski jāattīsta jaunās pamatnozares, kurās izmanto tēraudu, piemēram, enerģētikas nozarē (atjaunojamās enerģijas ražošanai un pārvadei), transporta nozarē un resursefektīvos celtniecības projektos, tādējādi stimulējot efektīvus ražošanas procesus, nostiprinot iekšējo tirgu un veicinot prasmju attīstīšanu;

13.

aicina piemērot aprites cikla novērtējuma pieeju nolūkā izvērtēt ietekmi uz vidi un samazināt resursu izmantojumu visos aprites cikla posmos no izejvielu ieguves un pārveidošanas, tad ražošanas un izplatīšanas, līdz izmantošanai un/vai patēriņam, lai sekmētu atkārtotu izmantošanu, materiālu otrreizēju pārstrādi un enerģijas reģenerāciju un lai samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu;

14.

aicina Komisiju pārbaudīt, vai konkurences noteikumu piemērošanas rezultātā Eiropas tērauda tirgū nav pieņemti netaisnīgi risinājumi, kas, iespējams, var nelabvēlīgi ietekmēt tirgus darbības efektivitāti, un, ja atbilde ir apstiprinoša, mudina Komisiju ierosināt korektīvus pasākumus un novērst šādu situāciju rašanos nākotnē; uzsver, ka Komisijas lēmumiem vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem konkurences tiesību jomā nevajadzētu apdraudēt atsevišķu tērauda ražotņu ekonomisko dzīvotspēju, jo īpaši situācijā, kad konkurence pasaulē palielinās; piebilst, ka Komisijai būtu jārīkojas arī, lai aizsargātu galvenos rūpniecības infrastruktūras elementus un ražošanas jaudu no aktīvu izpārdošanas pa daļām;

15.

mudina Komisiju nodrošināt, lai pašreizējā valsts atbalsta sistēma energoietilpīgajām nozarēm neradītu iekšējā tirgus izkropļojumus, un tādējādi garantēt uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzskata, ka energoietilpīgās nozarēs veiktiem ieguldījumiem ir vajadzīga stabila vide, lai garantētu augstu nodarbinātības līmeni;

16.

mudina Komisiju piešķirt lielāku nozīmi rūpniecības politikai, pieņemot pasākumus, kas nodrošinātu Eiropas rūpniecības konkurētspējas atjaunošanu globālajā tirgū, un garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ekonomikas dalībniekiem;

17.

aicina Komisiju laikus un efektīvi risināt problēmas saistībā ar tāda tērauda importu ES tirgū, kas ir nelikumīgi subsidēts un par dempinga cenām, un vajadzības gadījumā izmantot ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem;

18.

lūdz Komisiju pārbaudīt, cik realizējami ir kompensējoši pārrobežu norēķini ar oglekļa dioksīda emisiju kvotām (norēķināšanās importēto tēraudu no trešām valstīm ar ETS kvotām), lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz CO2 emisijām, tādējādi likvidējot oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi;

19.

aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, lai turpmākajos tirdzniecības nolīgumos būtu noteikumi, kas krietni uzlabo Eiropas tērauda un tērauda izstrādājumu eksporta iespējas, kā arī to piekļuvi tirgum; uzsver, ka tērauda izstrādājumu taisnīgu tirdzniecību iespējams īstenot vienīgi tad, ja tiek ievērotas darba ņēmēju pamattiesības un vides standarti, un norāda, ka imports par dempinga cenām rada negodīgas konkurences apstākļus, jo īpaši Eiropas nerūsējošā tērauda ražotājiem; uzsver steidzamo vajadzību modernizēt ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus un aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai ātrāk sāktu šo modernizācijas procesu, tādējādi garantējot godīgu konkurenci un ļaujot ES ātri un samērīgi cīnīties pret negodīgu tirdzniecības praksi;

20.

uzskata, ka šajā rezolūcijā ierosinātie konstruktīvie pasākumi, parādot, ka ES ražotie tērauda produkti atbilst augstākiem sociāliem, vides un ekonomiskiem standartiem, nekā citviet ražotie produkti, un uzsverot ES tērauda ražošanas uzņēmumu kvalitāti, kas uzlabotu to reputāciju patērētāju acīs, ļautu tērauda rūpniecībai kļūt konkurētspējīgākai pasaulē;

21.

uzsver, ka Eiropas standarti klimata un vides aizsardzības jomā varētu kļūt par pasaules standartiem, tādējādi nodrošinot taisnīgus konkurences apstākļus;

22.

norāda uz grūtībām, ar kurām saskaras tērauda rūpniecība daudzās dalībvalstīs un kuras daļēji radījis būtisks globālā pieprasījuma kritums, enerģijas izmaksu pieaugums un Eiropas ražošanas uzņēmumu pārvietošana uz ārvalstīm, kas notiek aizvien biežāk; tāpēc aicina Komisiju pilnībā īstenot Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu (COM(2011)0571) un Eiropas resursefektivitātes platformā izklāstītos politikas ieteikumus;

23.

uzskata, ka ir jāuzlabo tiesību akti par atkritumiem, lai saglabātu ES tērauda lūžņu tirgus darbību, piemēram, pārskatot Nolietotu transportlīdzekļu direktīvu; atgādina, cik svarīga ir lūžņu tirgus laba darbība, un to ir jāturpina uzlabot un stimulēt, ņemot vērā stratēģiju par ES aprites ekonomiku, lai novērstu pārāk lielu cenu pieaugumu, kas rodas dēļ ārpussavienības uzņēmumu klātbūtnes ES tirgū; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt eksporta nodevu piemērošanu ES lūžņu tirgū, lai novērstu parasti sastopamo vides dempingu;

24.

atgādina, ka ir jāiegulda darba ņēmēju izglītībā un apmācībā, un uzsver, cik būtiski ir tas, lai Komisija rūpīgi uzraudzītu notikumu gaitu ar mērķi pasargāt rūpniecisko mantojumu un attiecīgos darba ņēmējus;

25.

prasa Komisijai veikt pasākumus, ar kuriem nodrošinātu, ka dalībvalstis nenostājas cita pret citu brīdī, kad par restrukturizāciju paziņo liels tērauda ražošanas uzņēmums, kam rūpnīcas darbojas vairākās valstīs; turklāt, ņemot vērā, cik svarīgi ir saskaņot politikas nostādnes, lai tērauda rūpniecība būtu ilgtspējīga, resursefektīva un konkurētspējīga un spētu pielāgoties mainīgajiem Eiropas un ārpuseiropas tirgus nosacījumiem, prasa panākt Eiropas mēroga risinājumu, ar ko Eiropas reģionos saglabātu un radītu kvalitatīvas darbvietas un rūpniecisko aktivitāti;

26.

uzsver, ka nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un vietējām iestādēm ir jābūt gataviem apmierināt apmācības prasības, kas izrietētu no iespējamās darba atsākšanas uz laiku slēgtajās rūpnīcās;

27.

uzskata, ka būtu jāatbalsta zinātības nodošanas programma, kas ļautu kvalificētiem gados vecākiem Eiropas tērauda rūpnīcu darbiniekiem nodot savas zināšanas un prasmes šo rūpnīcu jaunajiem darbiniekiem;

28.

uzsver, ka ES standarti uzņēmumu sociālās atbildības un darbinieku līdzdalības jomā būtu jāīsteno arī Eiropas uzņēmumiem trešās valstīs;

29.

uzsver, ka darbinieku iesaistīšana inovācijas un restrukturizācijas pasākumos ir būtiska, lai gūtu ekonomiskus panākumus, un tāpēc aicina Komisiju izveidot platformu, kurā būtu iesaistīti sociālie partneri un kuras nolūks būtu sniegt padomus par rīcības plānu Eiropas tērauda rūpniecībai, īstenot šo plānu un uzraudzīt tā īstenošanu;

30.

prasa kritiskā ekonomiskā situācijā nonākušu tērauda rūpnīcu sociālajiem partneriem apsvērt iespējas kolektīvi samazināt darba laiku, lai reaģētu uz krīzes situācijām un nepieļautu darbinieku atlaišanu un darbvietu likvidēšanu;

31.

aicina Komisiju saskaņoti koordinēt attiecīgos ES fondus, tādus kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF), kā arī politikas instrumentus, ar kuriem atvieglināt pielāgošanās sociālās izmaksas un nodrošināt, ka tiek saglabātas un attīstītas attiecīgās prasmes, kas nozarei vajadzīgas turpmākai konkurētspējas saglabāšanai;

32.

ierosina ieņēmumus no uzņēmumu bezmaksas emisiju kvotu pārdošanas pilnībā novirzīt ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni veidošanai (iekārtām, tehnoloģijām, pētniecībai un izstrādei, darbaspēka komplektēšanai);

33.

uzskata, ka nākotnē varētu notikt nepatīkamas izmaiņas tērauda rūpniecības un citās rūpniecības nozarēs; šajā sakarībā uzskata, ka dalībvalstīm ciešāk ir jāsaskaņo izglītības un apmācības politika ar darba tirgus vajadzībām, lai varētu tikt galā līdzīgās situācijās, un ir jāpopularizē tehniskā un zinātniskā darba jomas, lai tērauda rūpniecībā būtu kvalificēti speciālisti, kas veicinātu inovāciju;

34.

uzsver, ka ir vajadzīgi kvalificēti un apmācīti darbinieki, lai realizētu pāreju uz ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem un produktiem, un prasa izstrādāt Eiropas apmācības un izglītības stratēģiju; atzinīgi vērtē tērauda rūpniecībai izstrādāto tehniskās arodizglītības un apmācības zaļināšanas projektu, kurā tērauda ražošanas uzņēmumi, pētniecības institūti un sociālie partneri kopīgi noteikuši prasmes, kādas vajadzīgas vides ilgtspējības panākšanai; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt šā projekta konstatējumu īstenošanu;

35.

atzīst, ka ir jāattīsta un jāizplata visā ES labākās pieejamās tehnoloģijas, pēc iespējas atbalstot minerālu aizstāšanu ar metāllūžņiem, kā arī palielinot elektrisko loka krāšņu (EAF) izmantošanu un koksu aizstājot ar gāzi;

36.

prasa ieguldījumus novirzīt uz tehnoloģijām, kas maksimāli izmanto pievadīto enerģiju, piemēram, optimizējot rūpniecisko gāzu un atkritumsiltuma izmantošanu tvaika un elektroenerģijas ražošanā;

37.

mudina dalībvalstis, piemērojot vai nu tiesību aktus, vai darba koplīgumus, nodrošināt atbilstīgu sociālo aizsardzību, darba apstākļus un pienācīgas algas, kā arī efektīvu aizsardzību pret netaisnīgu atlaišanu no darba;

38.

uzsver, ka ir jāveic ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, jo tie ir būtiski aspekti, kas palīdzēs atveseļot un atjaunot Eiropas ekonomiku kopumā un jo īpaši Eiropas tērauda rūpniecību, kurai ir raksturīgs ilgs ražojumu aprites cikls un lielas atkārtotas izmantošanas iespējas; šajā sakarībā norāda uz pašreizējām un jaunajām dzelzsrūdas redukcijas tehnoloģijām uz ūdeņraža bāzes, ar kurām var samazināt vai absorbēt ievērojamu oglekļa dioksīda emisiju daudzumu; aicina izveidot un popularizēt taisnīgi saražotu tērauda izstrādājumu preču zīmi “ražots Eiropā”;

39.

uzskata, ka kopīgi pētniecības un izstrādes centieni sekmēs tādu tērauda ražošanu, kas rada niecīgas oglekļa emisijas un nelielu vides ietekmējumu, tādējādi uzlabojot rūpniecības ilgtspējību un konkurētspēju;

40.

šajā sakarībā uzsver programmu “Apvārsnis 2020” un “Efektīva resursu izmantošana un energoefektivitāte pārstrādes nozarē” (SPIRE) izšķirīgo nozīmi, kā arī to, ka Eiropas Investīciju bankai un turpmākajai NER400 programmai būtu jāfinansē visriskantākās inovāciju un pētniecības programmas;

41.

aicina Komisiju īstenot tālejošu inovācijas politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvi augstvērtīgus, energoefektīvus un inovatīvus izstrādājumus un procesus, kā arī nostiprinātu ES konkurētspēju aizvien lielākas globālās konkurences apstākļos; uzsver, ka inovācijas jaunu ražojumu izstrādē, piemēram, plaša patēriņa tērauda ražojumi, tostarp augstas stiprības un augstas izturības tērauda loksnes automašīnu ražošanai, kā arī augsti leģēti tērauda izstrādājumi ar dažādām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, un jauni ražošanas procesi, jo īpaši ūdeņraža izmantošana metalurģijā un pārkausēšanas metalurģija, ir izšķirīgi faktori, kas palīdzēs atjaunot Eiropas tērauda rūpniecības konkurētspēju salīdzinājumā ar trešo valstu piegādātājiem, un ka šī joma ir īpaši jāatbalsta;

42.

atgādina, ka inovācija ir jāveicina, atbalstot ne tikai pētniecību un izstrādi, kā arī zināšanu nodošanu, bet arī veidojot jaunus tirgus un inovācijas kopas, kas jāpanāk, popularizējot publiskā un privātā sektora partnerības stratēģiskajos sektoros, tādos kā tērauda rūpniecība, lai vairāk piesaistītu privāto kapitālu;

43.

atbalsta tādu rūpniecības izmēģinājuma projektu finansēšanu, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas un izpildīt steidzamo uzdevumu, proti, pāriet uz ilgtspējīgu ekonomiku, kura brīva no oglekļa dioksīda emisijām un kuras pamatus veido energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un viedā infrastruktūra, un pārveidot tērauda ražošanas ar ārkārtīgi zemām CO2 emisijām tehnoloģiju (ULCOS) par energoefektīvas un ekoefektīvas rūpniecības politikas veidošanas instrumentu;

44.

uzskata, ka emisiju samazināšanas pasākumi, jo īpaši tērauda rūpniecības nozarēs, lielā mērā būs atkarīgi no jaunajām tehnoloģijām, un līdz ar to uzsver nozīmi, kāda ES finansētām pētniecības un inovācijas programmām var būt Eiropas ekonomikas attīstīšanā, izmantojot programmu “Apvārsnis 2020”, kā arī Eiropas tērauda rūpniecības konkurētspējas un tās produkcijas augstās kvalitātes nodrošināšanā; atgādina, ka pētniecība un inovācija ir būtiski ekonomikas izaugsmes un konkurētspējīgas rūpniecības veicinātāji;

45.

aicina Komisiju pēc iespējas drīz īstenot Rīcības plānā tērauda rūpniecībai ierosināto SustSteel iniciatīvu, ko pilnībā atbalsta Parlaments, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja;

46.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.