24.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/74

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 2013. gada 2. aprīlī pieņemto Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL),

—

ņemot vērā Padomes 2010. gada 14. jūnija Lēmumu 2010/336/KĀDP (1), iepriekšējus Padomes lēmumus par ES pasākumiem Ieroču tirdzniecības līguma atbalstam un projektu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstis tiek pilnvarotas Eiropas Savienības interesēs ratificēt Ieroču tirdzniecības līgumu (12178/2013),

—

ņemot vērā Padomes 1991. gada 18. jūnija Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulu (ES) Nr. 258/2012, ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (4),

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (5),

—

ņemot vērā 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par Ieroču tirdzniecības līgumu un kopēju starptautisko standartu noteikšanu konvencionālo ieroču importam, eksportam un nodošanai (6), 2012. gada 13. jūnija rezolūciju par sarunām saistībā ar ANO Ieroču tirdzniecības līgumu (7), 2008. gada 13. marta rezolūciju par ES Rīcības kodeksu par ieroču eksportu un Padomes nespēju pieņemt kopēju nostāju un pārveidot kodeksu par juridiski saistošu instrumentu (8),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21. un 34. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 3., 4. un 5. pantu,

—

ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu, kas iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punktu un 218. panta 6. punktu (C7–0233/2013),

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā parasto ieroču starptautiskās tirdzniecības apjoms katru gadu sasniedz vismaz USD 70 miljardus, tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm gandrīz viens miljons no astoņiem miljoniem ieroču, kurus ik dienas saražo pasaulē, pazūd vai tiek nozagti, parasti nokļūstot nepareizās rokās, un tā kā katru minūti pasaulē bruņotas vardarbības dēļ iet bojā viens cilvēks;

B.

tā kā Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta informācija liecina, ka ES ieroču daļa pasaules ieroču eksportā ir 26 % un tā kā 61 % ieroču tā eksportē ārpus ES;

C.

tā kā līdz ar Direktīvas 2009/43/EK pieņemšanu militārā ekipējuma tirdzniecību Eiropas Savienībā kontrolē vienota ES globālu licenču sistēma un tā kā ES ir pilnvaras noslēgt starptautiskus nolīgumus jomās, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē;

D.

tā kā Padomes 2008. gada kopējā nostāja nosaka četrus saistošus kritērijus, uz kuru pamata var atteikt eksporta licences, un četrus citus kritērijus, kas jāņem vērā; tā kā šie kritēriji neliedz dalībvalstīm īstenot stingrākus ieroču kontroles pasākumus;

E.

tā kā cilvēktiesību ievērošana ir viena no tām kopīgajām vērtībām, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un tā kā saskaņā ar Līgumiem tirdzniecības politikai kā ES ārējās darbības daļai būtu jāveicina cilvēktiesību ievērošana;

F.

tā kā ieroču eksports ietekmē ne vien drošību, bet arī pētniecību un izstrādi, inovāciju un rūpnieciskās spējas, divpusēju un daudzpusēju tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; tā kā aizvien lielākas ieroču pieejamības radītā nestabilitāte bieži izraisa ekonomikas attīstības palēnināšanos un nabadzību; tā kā ieroču tirdzniecība, jo īpaši ar jaunattīstības valstīm, bieži izraisa korupciju un rada pārmērīgas parādsaistības, kā arī liedz sabiedrībai svarīgus attīstības resursus; tā kā starptautiskā tirdzniecība savu potenciālu ilgtspējīgas nodarbinātības, izaugsmes un attīstības jomā īstenot var labas starptautiskas pārvaldības, ja ne pilnīga miera, drošības un stabilitātes apstākļos;

1.

atzinīgi vērtē to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas pārraudzībā pēc septiņus gadus ilgušām sarunām noslēgts juridiski saistošs Ieroču tirdzniecības līgums par parasto ieroču starptautisko tirdzniecību; atgādina, ka līguma mērķis ir izveidot pēc iespējas augstākus kopīgus starptautiskus standartus, ar ko reglamentē parasto ieroču starptautisko tirdzniecību, novērst un izskaust nelikumīgu parasto ieroču tirdzniecību nolūkā veicināt starptautisko un reģionālo mieru, drošību un stabilitāti un mazināt cilvēku ciešanas; uzskata, ka līguma efektīva īstenošana var būtiski veicināt starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošanu visā pasaulē; atzinīgi vērtē būtisko ieguldījumu, ko no Ieroču tirdzniecības līguma ierosināšanas līdz tā pieņemšanai sniegušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

2.

uzsver, ka ITL režīma sekmīgai darbībai ilgtermiņā nepieciešams, lai tajā piedalītos pēc iespējas vairāk valstu, tostarp un jo īpaši visi galvenie starptautiskā ieroču tirgus dalībnieki; atzinīgi vērtē to, ka vairums ANO dalībvalstu jau ir parakstījušas līgumu, un mudina citas sekot šim piemēram un iespējami drīz to ratificēt; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) papildināt savus ārlietu uzdevumus, kā arī tēmas, kas iekļaujamas divpusējos nolīgumos, ar aicinājumu trešām valstīm pievienoties ITL;

3.

norāda, ka dažos tirdzniecības nolīgumos ir iekļautas klauzulas, kas veicina neizplatīšanas mērķu sasniegšanu, un vienošanās par masu iznīcināšanas ieročiem, un tāpēc aicina Komisiju noskaidrot, kādā mērā esošos un turpmākos tirdzniecības instrumentus varētu izmantot ITL ratifikācijas un īstenošanas veicināšanai;

4.

uzsver, ka nelikumīga vai neregulēta ieroču nodošana rada cilvēku ciešanas, saasina bruņotus konfliktus, rada nestabilitāti, terora aktus un korupciju — kavējot sociāli ekonomisko attīstību —, izraisa demokrātijas un tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus;

5.

pauž nožēlu par to, ka līgumā nav iekļauta vienota un precīza parasto ieroču definīcija un ka to piemēro tikai astoņām bruņojuma kategorijām, kuras noteiktas 2. panta 1. punktā, un ka līgumā nav ietverts saraksts ar katras kategorijas konkrētajiem ieroču veidiem; tomēr atzinīgi vērtē to, ka, lai noteiktu, uz kādu veidu ieročiem līgums attiecas, izmantotas plašas kategorijas; jo īpaši ir apmierināts par kājnieku ieroču, vieglo ieroču, munīcijas/bruņojuma, detaļu un sastāvdaļu iekļaušanu; aicina līgumslēdzējas puses katru kategoriju valstu tiesību aktos interpretēt visplašākajā veidā; pauž nožēlu par to, ka līguma darbības jomā nav ietverta bruņotu tālvadības lidaparātu (bezpilota lidaparātu) tirdzniecība;

6.

pauž nožēlu, ka līguma darbības jomā nav iekļauta tehniskā palīdzība, tostarp remonts, apkope un izstrāde; kas ir darbības, kuras reglamentē šīs jomas Eiropas Savienības tiesību akti;

7.

aicina dalībvalstis precizēt, ka līguma 2. panta 2. punktā minētais jēdziens “nodošana” attiecas uz dāvinājumiem, aizdevumiem un nomu, kā arī visiem pārējiem nodošanas veidiem un ka līdz ar to šīs darbības ietilpst līguma darbības jomā;

8.

aicina līgumslēdzējas puses saistībā ar eksporta kontroli un ITL 6. panta (aizliegumi) un 7. panta 1. punktu (eksports un eksporta novērtējums) piemērošanu lielāku uzmanību pievērst precēm, kuras var izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām, piemēram, uzraudzības tehnoloģijām, kā arī rezerves daļām un produktiem, ko var izmantot kiberkarā vai tādu cilvēktiesību pārkāpumu veikšanai, kuri neizraisa letālas sekas, un rosina izskatīt iespēju paplašināt ITL darbības jomu, iekļaujot ar ieroču eksportu saistītus pakalpojumus un divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas;

9.

atzinīgi vērtē noteikumus, kuru mērķis ir novērst ieroču izplatību; tomēr piezīmē, ka līgumslēdzējām pusēm dota plaša rīcības brīvība noteikt, cik liels ir ieroču izplatības risks; pauž nožēlu par to, ka minētie noteikumi tieši neattiecas uz munīciju un detaļām un sastāvdaļām, un aicina līgumslēdzējas puses šo trūkumu novērst valstu tiesību aktos, jo īpaši aicina to darīt ES dalībvalstis, ievērojot Padomes 2008. gada kopējo nostāju;

10.

atzīst to, cik svarīga ieroču rūpniecība ir izaugsmei un inovācijai, kā arī tās būtisko lomu izšķirīgi svarīgu spēju nodrošināšanā; atgādina par valstu likumīgajām interesēm iegādāties parastos ieročus, izmantot savas tiesības uz pašaizsardzību un ražot, eksportēt, importēt un nodot parastos ieročus; atgādina arī, ka līgumslēdzēju pušu interesēs ir nodrošināt ieroču rūpniecības atbilstību starptautiskajām tiesībām un saistošiem ieroču kontroles režīmiem, lai saglabātu un aizsargātu demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un humanitāro tiesību pamatprincipus un sekmētu konfliktu novēršanu un atrisināšanu;

11.

aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu palīdzēt izstrādāt saistošus militāro preču tirdzniecībā iesaistītiem privātā sektora dalībniekiem paredzētus rīcības kodeksus saskaņā ar ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem; uzstājīgi mudina Eiropas ieroču rūpniecības pārstāvjus atklāti un pārredzami ieguldīt līdzekļus īstenošanas atbalsta pasākumos, attiecīgos gadījumos izmantojot arī publiskā un privātā sektora partnerības, un sekmēt līguma ievērošanu, jo īpaši ar stingrākiem pārskatatbildības pienākumiem un pienākumu, kas izriet no atbildības par nelikumīgas ieroču nodošanas novēršanu;

12.

uzsver lielo nozīmi, kāda ir līgumā noteiktajam līgumslēdzēju pušu pienākumam ieviest valsts kontroles sistēmu ieroču nodošanai (eksportam, importam, tranzītam, pārkraušanai un starpniecībai);

13.

jo īpaši atzinīgi vērtē jebkādas nodošanas aizliegumu situācijās, kad valstij atļaušanas brīdī ir zināms, ka attiecīgie ieroči tiks lietoti, lai īstenotu genocīdu, veiktu noziegumus pret cilvēci vai kara noziegumus;

14.

atzinīgi vērtē to, ka kopumā atbilstīgi dažādiem reģionāliem nodošanas kontroles nolīgumiem un instrumentiem, tostarp ES 2008. gada kopējai nostājai, ieroču nodošanu nedrīkst atļaut, ja līgumslēdzējas puses uzskata, ka pastāv primārs risks, ka attiecīgie ieroči varētu nelabvēlīgi ietekmēt mieru un drošību vai tikt izmantoti 1) humanitāro tiesību pārkāpumiem, 2) cilvēktiesību pārkāpumiem, 3) organizētajai noziedzībai vai 4) terorismam; mudina visas līgumslēdzējas puses izstrādāt precīzus norādījumus, lai šos kritērijus piemērotu pienācīgi stingri un konsekventi;

15.

aicina Komisiju un Padomi ES līmeņa institucionālās struktūras un īstenošanas mehānismu aspektā nodrošināt lielāku saskaņotību starp dažādiem Eiropas instrumentiem, kas regulē ieroču un stratēģisku preču apriti (eksportu, nodošanu, starpniecību un tranzītu), piemēram, Padomes 2008. gada kopējo nostāju, Regulu (EK) Nr. 428/2009 par divējāda lietojuma precēm, Regulu (ES) Nr. 258/2012, ar kuru īsteno 10. pantu Protokolā par šaujamieročiem, un mērķtiecīgiem pasākumiem saskaņā ar Līguma 218. pantu, lai novērstu juridisku neskaidrību un pārmērīgas papildu izmaksas attiecīgajiem ES ekonomikas dalībniekiem;

16.

atzinīgi vērtē prasību līgumslēdzējām pusēm, pieņemot lēmumu par atļauju, ņemt vērā risku, ka nodotie ieroči tiks izmantoti, lai veiktu vai veicinātu smagus ar dzimumu saistītas vardarbības aktus vai smagus vardarbības aktus pret sievietēm un bērniem;

17.

uzsver, cik svarīga ir līguma efektīva un uzticama īstenošana, skaidri nosakot līgumslēdzēju pušu pienākumus; šajā sakarā piezīmē, ka līgumslēdzējām pusēm atstātas plašas interpretācijas iespējas;

18.

norāda, ka nav paredzēta prasība izvērtēt saspīlējuma vai bruņotu konfliktu esību galamērķa valstī vai ņemt vērā tās attīstības līmeni;

19.

norāda uz līgumslēdzēju pušu pienākumu ik gadu ziņot par to veikto parasto ieroču eksportu un importu; stingri prasa attiecīgos ziņojumus vienmēr darīt publiski pieejamus; šajā sakarā aicina dalībvalstis apņemties nodrošināt pārredzamību un publiskot savus gada ziņojumus par ieroču nodošanu, negaidot, līdz šo principu ievēro visi;

20.

uzskata, ka pilnīga pārredzamība lielā mērā ir atkarīga no atbildības parlamentu, pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju priekšā, un aicina izveidot pārredzamības mehānismus, kas ļautu pilsoņiem un organizācijām iesaistīties iestāžu atbildības nodrošināšanā;

21.

uzsver, ka liela nozīme ITL paredzēto standartu īstenošanā un izpildē valsts un starptautiskā līmenī un pārredzamas, pārbaudāmas kontroles sistēmas izveidē ir valstu parlamentiem, NVO un pilsoniskajai sabiedrībai; tāpēc aicina atbalstīt (arī finansiāli) starptautisku, pārredzamu un stabilu kontroles mehānismu, kas nostiprina parlamentu un pilsoniskās sabiedrības lomu;

22.

atzinīgi vērtē noteikumus par starptautisko sadarbību un palīdzību un brīvprātīga fonda izveidi nolūkā palīdzēt līgumslēdzējām pusēm, kam vajadzīgs atbalsts līguma īstenošanā;

23.

atzinīgi vērtē arī Līgumslēdzēju pušu konferences izveidi nolūkā regulāri pārskatīt līguma īstenošanu un inter alia nodrošināt, lai līgums attiektos uz jaunu ieroču tehnoloģiju tirdzniecību;

24.

atzīst, ka ES un tās dalībvalstis ir rīkojušās konsekventi, atbalstot starptautisko procesu, lai pieņemtu vienotus saistošus noteikumus par ieroču starptautisko tirdzniecību; atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ir parakstījušas līgumu; gaida, ka dalībvalstis steidzami ratificēs līgumu, tiklīdz Parlaments būs sniedzis piekrišanu;

25.

tāpēc aicina Padomes prezidentvalsti Grieķiju ITL ratifikāciju un īstenošanu uzskatīt par svarīgāko prioritāti un regulāri ziņot Parlamentam par attiecīgajiem pasākumiem; mudina dalībvalstis ITL īstenot ātri, efektīvi un visā Eiropas Savienībā vienādi, turpinot pilnībā īstenot Padomes 2008. gada kopējo nostāju — pašreizējo pamatu kopīgiem Eiropas standartiem ieroču eksporta kontroles jomā;

26.

atgādina dalībvalstīm, ka tās ir kopīgi atbildīgas par Padomes 2008. gada kopējās nostājas par ieroču eksportu piemērošanu un interpretēšanu vienā veidā un vienlīdz stingri;

27.

mudina dalībvalstis pārredzami un pilnībā izpildīt gan ES, gan ANO noteiktās ziņošanas saistības un veicināt pārredzamību un informācijas un paraugprakses apmaiņu pasaules līmenī ieroču nodošanas un izplatības jautājumā;

28.

atzinīgi vērtē ES aktīvo lomu sarunās par ITL; taču pauž nožēlu par to, ka ITL nav noteikumu, kas ļautu par līgumslēdzējām pusēm kļūt Eiropas Savienībai vai citām reģionālām organizācijām; uzsver, ka reģionālām organizācijām aktīvi jāpiedalās līguma īstenošanā, un aicina Ieroču tirdzniecības līgumā, tiklīdz iespējams, iekļaut noteikumus, kas ļautu ES un citām reģionālām organizācijām kļūt par līgumslēdzējām pusēm;

29.

atzinīgi vērtē to, ka līgumā noteikts valstu pienākums katru gadu iesniegt ziņojumu gan par to eksportu, gan arī importu (13. panta 3. punkts); uzskata, kas tas ir ļoti pozitīvs aspekts, kas veicina valstu savstarpējo uzticību, jo šādā veidā var iegūt informāciju par ieročiem, ko iegādājas citas valstis;

30.

aicina Komisiju iesniegt vērienīgu priekšlikumu Padomes lēmumam par ES atbalsta mehānismu ITL īstenošanai;

31.

aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt trešās valstis, kam vajadzīga palīdzība līgumā paredzēto saistību īstenošanā; šajā saistībā atzinīgi vērtē Ārlietu padomes 2013. gada 16. decembra secinājumus, ar ko nolemj brīvprātīgajam fondam, kas tiks izveidots saskaņā ar līgumu, no ES budžeta piešķirt EUR 5,2 miljonus;

32.

uzsver, ka visiem īstenošanas atbalsta pasākumiem vajadzētu būt cieši saskaņotiem ar darbībām, ko veic citi līdzekļu devēji un citas ITL līgumslēdzējas puses, un tajos vajadzētu ņemt vērā viedokļus, ko pauž pētniecības institūti un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, tās, kuras finansē saskaņā ar ANO ieguldījumu mehānismu, ar ko atbalsta sadarbību ieroču regulējuma jomā (UNSCAR), un vajadzētu nodrošināt plašas iespējas līdzdarboties vietējai pilsoniskajai sabiedrībai;

33.

aicina Komisiju un EĀDD izstrādāt un īstenot saskaņotu ITL ietekmes pasākumu programmu, apvienojot un attīstot visus esošos ITL līgumslēdzēju pušu pasākumus un ņemot vērā vietējo atbalsta iniciatīvu pasākumus, ko īsteno pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un ietekmes pasākumus, ko veic citi līdzekļu devēji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pienācīgi ņemot vērā šajā jomā gūto pieredzi;

34.

norāda, ka vajadzības gadījumā kā pēdējo iespēju grozīt līgumu var izmantot līgumslēdzēju pušu trīs ceturtdaļu vairākuma balsojumu, un aicina ES un tās dalībvalstis nākotnē izmantot šo iespēju, lai vēl vairāk nostiprinātu ar līgumu izveidoto režīmu un novērstu nepilnības; aicina Komisiju tikmēr piemērot divpusējus risinājumus līguma reglamentēto tirdzniecības attiecību ietvaros;

35.

aicina Grieķijas parlamentu, kamēr Grieķija ir ES Padomes prezidentvalsts, iekļaut ITL ratifikācijas un Padomes 2008. gada kopējās nostājas jautājumu gaidāmās Starpparlamentārās KĀDP/KDAP jautājumiem veltītās konferences darba kārtībā;

36.

tā kā ITL attiecas gan uz ekskluzīvām ES kompetencēm, gan uz valstu kompetencēm, aicina Padomi atļaut dalībvalstīm Eiropas Savienības interesēs ratificēt ITL;

37.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, dalībvalstu parlamentiem, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai un ANO ģenerālsekretāram.