23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 482/83

—

ņemot vērā ANO Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisijas 2013. gada aprīļa rezolūciju, kuru 2013. gada jūlijā apstiprināja ANO Ekonomikas un sociālo lietu padome un kurā ANO dalībvalstis tiek aicinātas gadījumos, kad ir iesaistīti organizētās noziedzības grupējumi, atzīt savvaļas dzīvnieku un augu sugu nelikumīgu tirdzniecību par smagu noziegumu, tādējādi pielīdzinot to cilvēktirdzniecībai un narkotiku tirdzniecībai,

—

ņemot vērā Interpola un IFAW (Starptautiskais Dzīvnieku labturības fonds) izmeklēšanu saistībā ar ziloņkaula tiešsaistes tirdzniecību Eiropas Savienībā, kurā tika konstatēts, ka cīņa ar tiešsaistes noziegumiem pret dzīvniekiem vēl ir pašos pirmsākumos, un tika aicināts Eiropas Savienībā ieviest īpašu e-komercijas regulējumu attiecībā uz savvaļas dzīvnieku tirdzniecību,

—

ņemot vērā 2013. gada 6. februāra rezolūciju par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) pušu 16. konferencē, kas notiks no 2013. gada 3. līdz 14. martam Bangkokā, Taizemē (1),

—

ņemot vērā rezultātus, kas gūti CITES pušu 16. konferencē, kurā puses vienojās par virkni konkrētu pasākumu malumedniecības un savvaļas dzīvnieku nelegālas tirdzniecības apkarošanai, tostarp par lēmumiem 16.39–16.40 un lēmumiem 16.78–16.83,

—

ņemot vērā CITES konvenciju, kura Eiropas Savienībā tiek īstenota, izmantojot Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (2), un Komisijas Regulu (EK) Nr. 865/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 ieviešanu (3),

—

ņemot vērā Bernes konvencijas pastāvīgās komitejas Ieteikumu Nr. 155 (2011) par savvaļas putnu nelikumīgu nogalināšanu, notveršanu un tirdzniecību, kas pieņemts 2011. gada 2. decembrī, un pēc tam sagatavoto Komisijas ceļvedi par putnu nelikumīgas nogalināšanas, notveršanas un tirdzniecības izskaušanu (12/2012),

—

ņemot vērā nesenās ASV, Filipīnu un Gabonas iniciatīvas, kuru mērķis bija iznīcināt savus nelikumīgi iegūtā ziloņkaula krājumus, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz palielināto pieprasījumu pēc ziloņkaula un paaugstināto nelikumīgās tirdzniecības un malumedniecības līmeni, kā arī ierobežotu savvaļas sugu tirdzniecību,

—

ņemot vērā 11 Āfrikas ziloņu areāla valstu vadītāju 2013. gada 26. septembra kopīgo paziņojumu, kas tika pieņemts saistībā ar Klintona globālās iniciatīvas apņemšanos rīkoties partnerībai, lai glābtu Āfrikas ziloņus, un kurā citas valstis tika mudinātas izsludināt vai atjaunot valsts moratorijus jebkādam ziloņu ilkņu vai ziloņkaula produktu komerciālam importam, eksportam un iekšzemes tirdzniecībai vai iegādei, kamēr savvaļas ziloņu populāciju vairs neapdraudēs malumedniecība,

—

ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (galīgais ziņojums) (4) un jo īpaši tās 127. punktu un 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (vidusposma ziņojums) (5),

—

ņemot vērā rezultātus, kas gūti Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas 2013. gada 27. februārī Briselē rīkotajā darbseminārā par starptautiskiem noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem,

—

ņemot vērā 2013. gada 29. oktobra jautājumu Komisijai par cīņu ar noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem (O-000123/2013 – B7-0529/2013),

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem, tostarp malumedniecība un nelikumīga ieguve, nelikumīgu savvaļas izcelsmes produktu un to atvasinājumu tranzīts, kā arī šo produktu nelikumīga tirdzniecība un izmantošana patērētājvalstīs, ir kļuvuši par starptautiski organizētās noziedzības darbības veidu, kura vērtība sasniedz vismaz 19 miljardus ASV dolāru gadā, tādējādi kļūstot tagad par ceturto plašāko nelikumīgo darbību pasaulē aiz narkotiku tirdzniecības, viltojumiem un cilvēku tirdzniecības;

B.

tā kā nelikumīga savvaļas dzīvnieku tirdzniecība bieži ir saistīta ar organizētās noziedzības transnacionāliem tīkliem un tiek izmantota kā ienākumu avots šādiem tīkliem un kareivīgām nemiernieku grupām;

C.

tā kā noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem apdraud gan atsevišķu dzīvnieku, gan attiecīgo dzīvnieku sugu un augu šķirņu saglabāšanos un apdraud arī vietējās ekosistēmas kopumā;

D.

tā kā noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem ir kļuvuši par nopietnu draudu daudzu valstu drošībai, politiskajai stabilitātei, ekonomikai, vietējiem iztikas līdzekļiem, dabas resursiem un kultūras mantojumam; tā kā atbildes pasākumi, kas būtu nepieciešami efektīvai šo draudu novēršanai, bieži pārsniedz vides vai savvaļas dzīvnieku tiesību aizsardzības aģentūru vai arī vienas valsts vai reģiona kompetences robežas;

E.

tā kā savvaļas dzīvnieku nelegāla tirdzniecība ne tikai nopietni apdraud vietējo kopienu, kurās tiek izmantoti savvaļas sugu resursi, drošību, tiesiskumu un attīstību, bet arī valstu un reģionu, kurās atrodas attiecīgās kopienas, mieru un drošību, kā arī ilgtspējīgu attīstību pasaules mērogā;

F.

tā kā cīņā ar noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem ir nepieciešami pasaules mēroga atbildes pasākumi augstākajā politiskajā līmenī un starp tiesībaizsardzības aģentūrām starptautiskā un valsts līmenī, kā arī efektīva instrumentu izmantošana, lai stiprinātu tiesībaizsardzības un kriminālās tiesvedības sistēmas;

G.

tā kā tikmēr, kamēr pieprasījums pēc savvaļas dzīvnieku izcelsmes produktiem joprojām būs augsts un tiesībaizsardzības pasākumi — vāji, likumīgā tirdzniecība joprojām tiks izmantota kā aizsegs nelikumīgajai tirdzniecībai un veicinās malumedniecību,

1.

uzsver, ka ES ir gan savvaļas izcelsmes produktu nelegālas tirdzniecības nozīmīgs tirgus, gan tranzīta koridors; vērš uzmanību uz to, ka Eiropols lēš, ka ieņēmumi, ko rada apdraudētu sugu tirdzniecība, sasniedz EUR 18–26 miljardus gadā, un ES ir nozīmīgākais noieta tirgus pasaulē;

2.

uzsver, ka CITES konvencijas mērķis ir nodrošināt to, lai starptautiskā tirdzniecība ar savvaļas dzīvniekiem un augiem neapdraudētu šo sugu izdzīvošanu savvaļā;

3.

pauž satraukumu par to, ka organizācijas Global Financial Integrity 2011. gada februārī sagatavotajā ziņojumā “Pārnacionālie noziegumi jaunattīstības valstīs” tiek lēsts, ka savvaļas izcelsmes produktu nelegāla tirdzniecība internetā vien ir vērta aptuveni 10 miljardus ASV dolāru gadā;

4.

pauž bažas par aizvien pieaugošo saikni starp personām un līdzekļiem, kas saistīti ar savvaļas dzīvnieku tirdzniecību, un citiem organizētās noziedzības veidiem, tostarp narkotiku un ieroču tirdzniecību, korupciju un krāpniecību, kā arī kareivību un terorismu;

5.

pauž bažas par to, ka organizētās noziedzības grupējumi, īpaši tie, kuriem iespējams nodarboties ar kontrabandu, uzskata savvaļas dzīvnieku tirdzniecību par pievilcīgu jomu, ņemot vērā tiesībaizsardzības spēju un īstenošanas trūkumu, kā arī lielo peļņu un vieglos sodus;

6.

uzsver, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, ja tās vēlas uzņemties patiesi vadošu lomu apdraudēto sugu aizsardzībā, ir ne tikai steidzami jāsniedz aktīvs un vērienīgs atbalsts starptautiskajām sarunām, bet arī jāizveido piemērotākais tiesiskais regulējums un īstenošanas nosacījumi, kas nodrošinātu, ka Savienībā ir novērstas visas nepilnības, kas veicinātu šo nelikumīgo tirdzniecību;

7.

vērš uzmanību uz to, ka noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem var nopietni apdraudēt tiesiskumu un ilgtspējīgu attīstību;

8.

apzinās, ka dažādu savvaļas dzīvnieku sugu malumedniecība notiek arī ES teritorijā un ka pašlaik joprojām tiek nogalinātas, notvertas un tirgotas retas, īpaši aizsargātas un pat apdraudētas sugas, kas minētas Direktīvas 92/43/EEK (Dzīvotņu direktīva) IV pielikumā un Direktīvas 2009/147/EK (Putnu direktīva) I pielikumā;

9.

mudina Komisiju nekavējoties izstrādāt ES rīcības plānu, lai apkarotu noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem un savvaļas dzīvnieku tirdzniecību, tostarp skaidri nosakot konkrētus mērķus un laika grafikus;

10.

uzsver, ka ES ir būtisks nelikumīgu savvaļas izcelsmes produktu, piemēram, ziloņkaula un dzīvu dzīvnieku, tranzīta mērķis, kā norādīts nesenā TRAFFIC  (6) ziņojumā, un tādēļ tai ir priekšrocības kontrolēt šo tirdzniecību;

11.

aicina dalībvalstis noteikt moratorijus jebkādam ziloņu ilkņu vai apstrādāta vai neapstrādāta ziloņkaula produktu komerciālam importam, eksportam un iekšzemes tirdzniecībai vai iegādei, kamēr savvaļas ziloņu populāciju vairs neapdraudēs malumedniecība;

12.

aicina dalībvalstis pievienoties citām CITES konvencijas pusēm, paužot skaidru vēstījumu pret savvaļas dzīvnieku tirdzniecību un pieprasījumu pēc nelikumīgi iegūtiem savvaļas izcelsmes produktiem, iznīcinot savus nelikumīgi iegūtos ziloņkaula krājumus;

13.

aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Komisijas Ieteikumu 2007/425/EK, ar ko nosaka darbību kopumu, lai izpildītu Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību; iesaka dalībvalstīm nekavējoties konfiscēt visus aizturētos īpatņus, lai uzlabotu CITES īstenošanu un aizsargātu dzīvu dzīvnieku labturību;

14.

aicina Komisiju iesaistīties CITES pastāvīgajā komitejā attiecībā uz pušu 16. konferences Lēmumu 16.47 par noteikumiem optimizēt atbrīvošanos no nelikumīgi tirgotiem un konfiscētiem īpatņiem, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju informācijas apmaiņai un konfiscēto dzīvo dzīvnieku strauju nogādāšanu to dabiskajā vidē;

15.

mudina dalībvalstis stiprināt tiesu iestāžu jomu ES ar labāku informētību, spējām un resursiem, lai nodrošinātu, ka saukšana pie atbildības par savvaļas dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību tiek īstenota efektīvi, pilnībā atbilstoši tiesību aktiem un ka personas, kuras veic noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem, tiek sodītas atbilstoši nozieguma smaguma pakāpei; tādēļ mudina Komisiju optimizēt saskaņošanu starp dalībvalstīm saistībā ar Komisijas Ieteikumu Nr. 2007/425/EK, lai novērstu to, ka dalībvalstis ar viszemākajiem soda mēriem tiek izmantotas kā vēlamā ievešanas vieta;

16.

aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt un pārraudzīt Direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību piemērošanu, jo atsevišķās dalībvalstīs joprojām nav ieviesti efektīvi kriminālsodi, kas minētajā direktīvā ir noteikti attiecībā uz aizsargājamo dzīvnieku un augu īpatņu nogalināšanu, iznīcināšanu, turēšanu vai vākšanu;

17.

pamatojoties uz līdzīgām bažām, kas paustas ANO 2013. gada maija rezolūcijā un ietver noziegumus pret mežiem, prasa pārskatīt pašreizējos ES instrumentus attiecībā uz koksnes nelikumīgo tirdzniecību un citus tiesību aktus par mežiem ar mērķi noteikt, vai tie ir pietiekami un efektīvi, lai novērstu lielo nelikumīgās tirdzniecības apjomu, kurš pašreiz ir reģistrēts Savienības teritorijā;

18.

vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienībā starp dažādām dalībvalstīm pašlaik vēl ir lielas atšķirības attiecībā uz sankcijām par aizsargājamo savvaļas sugu īpatņu tirdzniecību, vākšanu, notveršanu vai turēšanu; norāda, ka šādas atšķirības dalībvalstu attieksmē pret sankcijām bieži rada nelabvēlīgu ietekmi uz pārraudzības sistēmu efektivitāti, kā arī uz pārraudzītāju efektivitāti atsevišķās dalībvalstīs;

19.

prasa nodrošināt atbilstīgu sankciju piemērošanu par Regulas (EK) Nr. 338/97 pārkāpumiem, lai novērstu noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem, kā arī ņemt vērā īpatņu tirgus vērtību, ar pārkāpumu saistīto sugu saglabāšanas nozīmi un radušās izmaksas; aicina izveidot sistēmu, kas nodrošinātu sankciju summu regulāru atjaunošanu un pielāgošanu;

20.

uzsver, ka ar Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību visā Savienībā tiek saskaņotas definīcijas attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem; turklāt norāda, ka saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm ir jāievieš efektīvas, samērīgas un preventīvas kriminālsankcijas, tāpēc mudina dalībvalstis nekavējoties noteikt pienācīgus sankciju līmeņus par noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem;

21.

aicina Komisiju un Padomi atbalstīt īpašas apmācības visā izpildes ķēdē, izmantojot attiecīgus pašreizējos finanšu instrumentus;

22.

aicina dalībvalstis, apkarojot noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem, izmantot visus attiecīgos Eiropas un iekšzemes instrumentus pret organizēto noziedzību, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un līdzekļu atsavināšanu;

23.

aicina visas dalībvalstis ievērot ANO Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisijas 2013. gada aprīļa rezolūciju, atjauninot savus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka nelikumīga savvaļas augu un dzīvnieku tirdzniecība, kurā iesaistītas organizētas noziedzīgas grupas, tiek definēta kā kriminālpārkāpums, par ko var sodīt ar līdz četriem vai vairāk gadiem cietumā, tā, lai ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību varētu izmantot kā pamatu starptautiskai sadarbībai un savstarpējai tiesiskajai palīdzībai;

24.

aicina ES un dalībvalstis pilnībā īstenot ieteikumus, kas izklāstīti saistībā ar “Project WEB” — Interpola un IFAW izmeklēšanu par ziloņkaula tiešsaistes tirdzniecību Eiropas Savienībā;

25.

apzinās, ka neilgtspējīga un neētiska trofeju medniecība ir izraisījusi CITES konvencijas I un II pielikumā iekļauto apdraudēto sugu dzīvnieku skaita ievērojamu samazināšanos, un mudina dalībvalstis atbalstīt to ES tiesību normu iespējamo pārskatīšanu, kas reglamentē medību trofeju importu dalībvalstīs, un noteikt atļauju nepieciešamību jebkādu to sugu trofeju importam, kas paredzētas minētā teksta B pielikumā;

26.

norāda uz dokumentētajām problēmām saistībā ar savvaļā notvertiem dzīvniekiem, kuri tiek nelikumīgi iegūti, izmantojot mazāk ierobežojošus noteikumus attiecībā uz vairošanos nebrīvē; aicina Komisiju atbalstīt pušu 16. konferences Lēmumus 16.63–16.66 par vairošanos nebrīvē un audzētajiem īpatņiem un, piešķirot līdzekļus, atbalstīt pētījumu, kurā novērtē bažas par sugām, attiecībā uz kurām tiek apgalvots, ka tās vairotas nebrīvē, un norādījumu izstrādi pārbaudes mehānismiem;

27.

prasa Eiropola struktūrā izveidot nodaļu, kas specializētos noziegumos pret savvaļas dzīvniekiem, kurai būtu visas pārrobežu pilnvaras un kompetences un pietiekami un prasmīgi cilvēkresursi, kā arī atbilstošs finansējums, lai centralizētu informāciju un analīzi, kā arī koordinētu izmeklēšanas, kam būtu jānodrošina vairāk kopīgu izmeklēšanu un saskaņotāka un stratēģiskāka pieeja; aicina optimizēt un veicināt sadarbību starp dalībvalstu vietējās pārbaudes un starptautiskajām struktūrām, lai uzlabotu informācijas apmaiņu, tādējādi paaugstinot vietējo pārbaudes darbinieku darbības efektivitāti un lietderību;

28.

aicina dalībvalstis šajā sakarībā atbilstīgi Interpola ieteikumam izveidot valsts darba grupu dabas drošības jautājumos un iesaistīties saskaņotās darbībās, izmantojot ierosināto Eiropola struktūras nodaļu, kas specializējas noziegumos pret savvaļas dzīvniekiem;

29.

aicina Komisiju nodrošināt, ka resursi, kas tās dienestos piešķirti CITES, ir pietiekami, lai ES varētu būt vadoša loma saistībā ar CITES konvencijas Gaborones grozījuma stāšanos spēkā;

30.

aicina Komisiju un Padomi izmantot instrumentus to tirdzniecības un attīstības jomā, lai noteiktu īpašas programmas, lai pastiprinātu CITES īstenošanu un lai piešķirtu līdzekļus malumedniecības un nelegālas tirdzniecības apkarošanai, jo īpaši atbalstot, pastiprinot un izvēršot tādas apkarošanas iniciatīvas kā ASEAN-WEN (ASEAN Savvaļas dzīvnieku tiesībaizsardzības tīkls), HA-WEN (Āfrikas raga Savvaļas dzīvnieku tiesībaizsardzības tīkls), LATF (Lusakas nolīguma darba grupa) un PAPECALF (Plan d’Action sous-régional des pays de l’espace COMIFAC pour le renforcement de l’application des législations nationales sur la faune sauvage 2012 – 2017), kuras paredz izveidot reģionālus pieredzes centrus un nodrošināt modeļus sadarbībai pret vidi izdarītu noziegumu apkarošanas jomā;

31.

mudina ES un tās dalībvalstis proaktīvi strādāt, lai informētu Eiropas iedzīvotājus par to, ka noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem nav tikai citu kontinentu problēma, bet gan steidzami risināms jautājums, kas attiecas uz visu planētu un ekosistēmu, politiski, ekonomiski un sociāli ietekmējot kopienas visā pasaulē;

32.

mudina Komisiju un Padomi iekļaut noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem apkarošanu kā prioritāti finanšu instrumentu attīstības palīdzībai plānošanā gan tematiskajā, gan reģionālajā plānošanā;

33.

atzinīgi vērtē to, ka, ievērojot 2013. gada 26. aprīļa ANO Noziedzības novēršanas un kriminālās tiesvedības komisijas (CCPCJ) rezolūciju, noziegumi pret savvaļas dzīvniekiem tagad tiek pielīdzināti tāda paša līmeņa starptautiskiem smagiem organizētiem noziegumiem kā cilvēku tirdzniecība un narkotiku tirdzniecība, un aicina Komisiju un dalībvalstis līdzsvarot to tirdzniecības un attīstības politiku, lai nodrošinātu starptautiskā nolīguma pilnīgu īstenošanu; ņem vērā, ka viena no ES prioritātēm ANO Ģenerālās asamblejas 68. sesijai, ko Padome pieņēma 2013. gada jūnijā, joprojām ir priekšlikums pastiprināt centienus, lai apkarotu noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem un nelikumīgu mežizstrādi un sekmētu labāku pārvaldību;

34.

aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo CITES konvencijā un divpusējā dialogā ar patērētājvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek slēgti likumīgi paralēlie tirgi — starptautiskie un iekšzemes, kas veicina pieprasījumu pēc sugām, kurām ir būtisks apdraudējuma risks, piemēram, ziloņiem, degunradžiem un tīģeriem;

35.

norāda, ka saskaņā ar CITES konvenciju ir pieejami mehānismi pret pusēm, kuras šo konvenciju neievēro, tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis vajadzības gadījumā pilnībā izmantot minētos mehānismus;

36.

aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot ieguldījumu fondu vai līdzīgu mehānismu saskaņā ar 187. pantu pārskatītajā finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar mērķi saglabāt aizsargājamās teritorijas un apkarot savvaļas dzīvnieku tirdzniecību un malumedniecību rīcības plāna savvaļas dzīvnieku tirdzniecības apkarošanai ietvaros;

37.

aicina ES un tās dalībvalstis stingri atbalstīt Starptautisko konsorciju noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem apkarošanai (ICCWC), kas ietver CITES, Interpolu, ANO Narkotiku kontroles un noziedzīgu nodarījumu novēršanas biroju (UNOCD), Pasaules Banku un Pasaules Muitas organizāciju, tostarp nodrošinot finanšu resursus un speciālistu zinātību, lai atvieglotu valdību spēju veidošanu, informācijas un izlūkdatu apmaiņu un atbalstītu ICCWC locekļu noteikumu īstenošanu un ievērošanu;

38.

atzinīgi vērtē to, ka iepriekšējā G-8 samitā (Loherna, Ziemeļīrija, 2013. gada jūnijs) tika pieņemts lēmums rīkoties, lai risinātu aizsargājamu vai apdraudētu savvaļas dzīvnieku sugu nelikumīgu tirdzniecību un sniegtu politisku un praktisku atbalstu attiecīgajām reģionālajām un starptautiskajām organizācijām, kuras cenšas uzlabot valstu spēju pārraudzīt un kontrolēt savas robežas un novērst veicinošos faktorus, piemēram, korupciju, transnacionālo organizēto noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību, kas vājina pārvaldību un tiesiskumu un dažos gadījumos rada ievērojamus finanšu resursus teroristiem;

39.

aicina Komisiju izmantot savu darbu ar Āfrikas un Āzijas areāla valstīm, lai palīdzētu šīm valstīm stiprināt politikas jomas un tiesiskos regulējumus, paaugstināt tiesībaizsardzības spējas, izstrādāt efektīvas tiesu sistēmas un stiprināt mehānismus korupcijas novēršanai, kas vajadzīgs, lai labāk apkarotu noziegumus pret savvaļas dzīvniekiem vietējā, valsts un reģionālā līmenī tostarp atbalstot un finansējot iniciatīvu, piemēram, ICCWC instrumentu kopuma, piemērošanu;

40.

aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot politiku un tiesiskos regulējumus, palielināt tiesībaizsardzības iestāžu spējas, pievērsties ar izlūkošanas tehnoloģijām saistītajām vajadzībām un attīstīt efektīvas tiesiskās sistēmas, lai vietējā, valsts un reģionālā līmenī uzlabotu noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem apkarošanu, cita starpā atbalstot tādu iniciatīvu īstenošanu kā, piemēram, ICCWC instrumentu kopums un tādu prokuroru apmācība, kuru specializācija ir noziegumu pret savvaļas dzīvniekiem apkarošana;

41.

aicina Komisiju, cita starpā atbalstot Interpola programmu noziegumiem pret vidi, valsts darba grupu izveidi un to integrāciju reģionālās tiesībaizsardzības struktūrās, piemēram, Lusakas nolīguma darba grupā, HA-WEN, SAWEN (Dienvidāfrikas Savvaļas dzīvnieku tiesībaizsardzības tīkls) un ASEAN-WEN, izstrādāt un īstenot reģionālās savvaļas dzīvnieku tiesībaizsardzības stratēģijas un tīklus, kas tiek savstarpēji savienoti ar vispārēja koordinācijas mehānisma palīdzību;

42.

norāda uz lielo un arvien pieaugošo pieprasījumu pēc nelikumīgiem savvaļas izcelsmes produktiem no Ķīnas un Dienvidaustrumu Āzijas un uzsver nepieciešamību iekļaut šo jautājumu ES un Āzijas dialoga darba kārtībā augstākajā politiskajā līmenī; šajā sakarībā kā nozīmīgu veikumu atbalsta komisāra J. Potočnik un Ķīnas valsts mežsaimniecības pārvaldes priekšsēdētāja vietnieka Zhang Jianlong 2013. gada jūlijā parakstīto nolīgumu par kopējiem centieniem cīņā pret savvaļas dzīvnieku nelegālu tirdzniecību un vēlas panākt tā pilnīgu īstenošanu;

43.

mudina Komisiju un dalībvalstis izskatīt jautājumus ar Āfrikas Savienību, Jaunajām partnerattiecībām Āfrikas attīstībai (NEPAD), Āfrikas Vides Ministru konferenci (AMCEN) un Āfrikas Savienības komisiju 2014. gadā plānotā Āfrikas un ES samita kontekstā, lai noteiktu sadarbības rīcības jomas saistībā ar šo globālo uzdevumu nākamajai kopīgajai Āfrikas-ES 2014.–2020. gada stratēģijai;

44.

mudina Komisiju jautājumu par savvaļas dzīvnieku nelegālu tirdzniecību iekļaut transatlantiskajā sadarbībā nolūkā izstrādāt kopēju pieeju, kas nodrošina efektīvus tiesiskos režīmus, kuri novērš nelikumīgi tirgotu produktu ievešanu Eiropas un Amerikas tirgos, un uzlabot saziņas kanālus, lai apmainītos ar informāciju par savvaļas dzīvnieku pārvaldību un tirdzniecības regulējumiem;

45.

mudina Komisiju un dalībvalstis galvenajās attiecīgajās valstīs atbalstīt centienus nodrošināt ministriju sadarbību, lai izstrādātu un īstenotu labi izpētītas pieprasījuma samazināšanas kampaņas un nodrošinātu atbilstošus ilgtermiņa ieguldījumus šādu stratēģiju īstenošanai;

46.

aicina Komisiju atbalstīt alternatīvu iztikas līdzekļu izveidi vietējām kopienām, kuras vislabāk pārzina jautājumus par attiecīgajiem savvaļas dzīvniekiem un kuras uzskatāmi veicina savvaļas dzīvnieku populāciju atlabšanu un saglabāšanos, un iesaistīt kopienas darbībās malumedniecības apkarošanai;

47.

aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt un īstenot skaidrus un efektīvus tiesību aktus un politikas nostādnes, kas kavē neaizsargātu savvaļas sugu izcelsmes produktu patēriņu, izglītot patērētājus par to, kādu ietekmi rada savvaļas sugu patēriņš, un sniegt atbilstīgu informāciju par sekām un draudiem, ko var radīt noteiktu eksotisko sugu nekontrolēta izplatība autohtonās ekosistēmās;

48.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī CITES sekretariātam, Interpolam, Eiropolam, UNODC, Pasaules Bankai un Pasaules Muitas organizācijai.