52014DC0623

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 395. pantu

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Saskaņā ar 395. pantu Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ("PVN direktīva") Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest īpašus pasākumus, lai atkāptos no minētās direktīvas noteikumiem ar nolūku vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tā kā ar šo procedūru pieļauj atkāpes no PVN vispārīgajiem principiem, atbilstīgi vairākkārtējiem Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem šādām atkāpēm vajadzētu būt samērīgām un ar ierobežotu tvērumu.

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2014. gada 14. janvārī, Igaunija, pamatojoties uz PVN direktīvas 395. pantu, pieprasīja atļauju piemērot apgrieztas maksāšanas sistēmu dārgakmeņu piegādēm, lai izvairītos no krāpšanas nodokļu jomā. Komisija 2014. gada 13. marta vēstulē šajā sakarā pieprasīja papildu informāciju, jo nebija pietiekamas informācijas par krāpšanu konkrētajā nozarē.  Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2014. gada 7. maijā, Igaunija sniedza papildu informāciju, atbildot uz pieprasījumu.

Saskaņā ar minētās direktīvas 395. panta 2. punktu Komisija ar 2014. gada 10. jūnija vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Igaunijas iesniegto pieprasījumu. Komisija 2014. gada 12. jūnija vēstulē paziņoja Igaunijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

2. APGRIEZTA MAKSĀŠANAS KĀRTĪBA

Saskaņā ar PVN direktīvas 193. pantu PVN maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus. Apgrieztas maksāšanas sistēmas mērķis ir uzlikt minēto atbildību nodokļa maksātājam, kuram tiek piegādātas preces vai tiek sniegti pakalpojumi.

"Pazudušā tirgotāja" krāpšanās gadījumos tirgotāji pēc preču pārdošanas nemaksā PVN. Tomēr šādu tirgotāju klientiem aizvien ir tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, jo to rīcībā ir derīgs rēķins. Agresīvākā šādas nodokļa nemaksāšanas izpausme ir „karuseļveida” shēmas izmantošana (tās ietvaros preces vai pakalpojumi tiek tirgoti starp dalībvalstīm), vienu un to pašu preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai notiekot vairākkārt, taču PVN nodokļu iestādēm netiek samaksāts. Ar apgrieztas maksāšanas sistēmas palīdzību tiek novērsta iespēja izmantot šādu nodokļu nemaksāšanas veidu, jo šādos gadījumos par personu, kas atbildīga par PVN samaksu, tiek noteikta persona, kurai piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi.

3. PIEPRASĪJUMS

Igaunija saskaņā ar PVN direktīvas 395. pantu pieprasīja, lai Padome pēc Komisijas priekšlikuma dotu atļauju piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no PVN direktīvas 193. panta, lai dārgakmeņu piegādēm piemērotu apgrieztas maksāšanas sistēmu.

Pamatojoties uz Igaunijas sniegto informāciju, redzams, ka no 2014. gada 1. jūlija apgrieztas maksāšanas sistēmu ir plānots piemērot dārgmetālu piegādēm, pamatojoties uz PVN direktīvas 199.a panta 1. punkta j) apakšpunktu, kas ietverts ar “Apgrieztas maksāšanas direktīvu”[1].  Sistēmas piemērošanu dārgakmeņiem, kas nav paredzēts PVN direktīvā, Igaunijas iestādes paredz kā papildinošu pasākumu.

4. KOMISIJAS VIEDOKLIS

Komisija, saņēmusi pieprasījumus saskaņā ar 395. pantu, tos pārbauda, lai pārliecinātos, vai ir izpildīti pamatnosacījumi šādu pieprasījumu apmierināšanai, tas ir, vai ierosinātais īpašais pasākums vienkāršo procedūras nodokļa maksātājiem un/vai nodokļu administrācijai un vai ar šādu pasākumu var novērst atsevišķu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Saistībā ar to Komisijas pieeja vienmēr bijusi rezervēta un piesardzīga, lai panāktu, ka ar šādām atkāpēm netiek traucēta vispārējās PVN sistēmas darbība un ka šādu atkāpju tvērums ir ierobežots, tās ir vajadzīgas un samērīgas.

Pieprasītais pasākums būtībā ir saistīts ar faktu, ka, kā jau minēts, apgrieztas maksāšanas sistēma no 2014. gada 1. jūlija tiks piemērota dārgmetāliem.  Tā kā apgrieztas maksāšanas mehānisms vienmēr ir saistīts ar zināmu risku, ka krāpšana novirzīsies uz citiem ražojumiem, Igaunija gribētu līdzīgu pasākumu attiecināt uz dārgakmeņiem, jo dārgmetālu un dārgakmeņu tirgotāji, šķiet, bieži ir vieni un tie paši.

Šajā posmā Igaunija tomēr nespēj sniegt precīzu informāciju par (iespējamajiem) krāpšanas gadījumiem ar dārgakmeņiem, jo pašlaik vēl tiek veiktas pārbaudes.  Šīs pārbaudes tika sāktas 2013. gada otrajā pusē, bet par iepriekšējiem gadiem informācija nav pieejama. Pieejamā informācija liecina, ka Igaunija attiecībā uz dārgakmeņiem ir atklājusi vienu tā saucamās karuseļveida shēmas gadījumu, kurā bija iesaistīta cita dalībvalsts. Vadoties pēc Igaunijas sniegtās informācijas, darījumu skaits ar dārgakmeņiem laikā no 2013. gada jūlija līdz 2014. gada janvārim bija robežās starp trim un deviņiem mēnesī, bet darījumu vērtībai bija pieaugoša tendence.

Attiecībā uz iespējamiem konvencionāliem pasākumiem, kuru nolūks ir risināt problēmu nozarē, Igaunija nav sniegusi liecības, ka konkrēti pasākumi tikuši piemēroti, īstenoti vai tuvākajā laikā tikai paredzēti. Tā ir vienīgi norādījusi, ka pēc pieprasītās atkāpes piemērošanas perioda nozari būtu iespējams kontrolēt, izmantojot parastās kontroles procedūras, piemēram, rutīnas pārbaudes vai auditus.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija uzskata, ka šajā jomā atkāpes piešķiršana nav nepieciešama. Būtībā ierobežotais darījumu skaits, ko veikuši vien daži nodokļu maksātāji, kuru darbība dārgmetālu nozarē bieži vien jau ir zināma un identificēta, liecina, ka faktiski jābūt iespējai nozarē nodrošināt piemērotu rīcību un kontroli, izmantojot konvencionālus pasākumus, kā bija paredzēts darīt pēc pieprasītās atkāpes piemērošanas perioda. Turklāt un neraugoties uz to, ka ir minēts viens konkrēts krāpšanas gadījums, nav liecību par to, ka kopumā pastāv vai ir iespējams tāds krāpšanas apmērs, kura dēļ starplaikā būtu nepieciešams piemērot atkāpi.

5. SECINĀJUMS

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Komisija iebilst pret Igaunijas pieprasījumu.

[1]              Ietverts ar Padomes 2013. gada 22. jūlija Direktīvu 2013/43/ES, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz fakultatīvu un pagaidu apgrieztas maksāšanas sistēmas piemērošanu saistībā ar noteiktu preču un pakalpojumu piegādi ar paaugstinātu krāpšanas risku (OV L 201, 26.7.2013., 4. lpp.).