52014DC0536

1. Ievads

ES spektra izmantošanas uzskaite tika izveidota kā daļa no radiofrekvenču spektra politikas programmas[1] (RSPP), lai izpildītu principu, kas paredz, ka spektrs ir jāizmanto un jāpārvalda efektīvi. Uzskaite tika izveidota, lai būtu iespējams identificēt tās frekvenču joslas, kurās esošā spektra izmantošanas efektivitāti varētu uzlabot un tādējādi apmierināt spektra pieprasījumu, atbalstot Savienības politikas programmas ar mērķi veicināt inovāciju un stiprināt konkurenci.

Komisija 2013. gada aprīlī pieņēma Īstenošanas lēmumu[2], ar ko nosaka praktiskus aspektus, vienotus formātus un metodiku attiecībā uz radiofrekvenču spektra uzskaiti (Lēmums par uzskaiti).

RSPP 9. panta 4. punktā ir paredzēts, ka Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par uzskaiti, it īpaši par Komisijas veikto analīzi attiecībā uz tehnoloģiju tendencēm, nākotnes vajadzībām un spektra pieprasījumu. RSPP 6. panta 5. punktā ir noteikts, ka Komisijai līdz 2015. gada 1. janvārim ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, vai nepieciešams harmonizēt papildu frekvenču joslas bezvadu platjoslai.

Līdz ar šo ziņojumu abas šīs prasības ir izpildītas. Šajā ziņojumā ir izklāstīts panāktais progress un grūtības, kas radās spektra uzskaites ieviešanas gaitā, analīze, ko Komisija spēja veikt, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, kā arī secinājumi, kurus var izdarīt šajā posmā.

2. Situācija spektra uzskaitē

Veicot spektra uzskaiti, tiek izmantoti dažādi avoti, no kuriem iespējams gūt informāciju par spektru: pētījumi, dalībvalstu iesniegtie dati analīzes instrumenta vajadzībām vai saistībā ar RSPP īstenošanu, kā arī informācija, ko sava darba ietvaros ieguvusi Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG);

· Komisijas analīzes instruments, kura pamatā ir dati, ko sniedz:

o dalībvalstis Eiropas Sakaru birojam (ESB) iekļaušanai Frekvenču informācijas sistēmas (EFIS) datubāzē saskaņā ar EFIS lēmumu[3],

o dalībvalstis tieši Komisijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 2013/195/ES;

· izpētes rezultāti, ko sniedz Radiofrekvenču spektra politikas grupa (RSPG):

o “Atzinums par stratēģiskajām problēmām, ar ko Eiropa saskaras saistībā ar bezvadu platjoslas augošo spektra pieprasījumu”[4] (“BPL atzinums”),

o “Ziņojums par bezvadu platjoslu un apraidi 400 MHz–6 GHz frekvenču diapazonā”[5],

o “Ziņojums par stratēģisko nozaru spektra vajadzībām”[6];

· Eiropas Komisijas pilnvarojumi Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (CEPT);

· Komisijas pēdējos divos gados pasūtītie pētījumi, kas tieši saistīti ar spektra pieprasījumu un nodrošinājumu:

o “Spektra izmantojuma uzskaite un pārskats. ES iespēju novērtējums attiecībā uz spektra efektivitātes uzlabošanu” — uzņēmuma WIK-Consult GmbH pētījums[7],

o “Tehnoloģiju tendenču, nākotnes vajadzību un spektra pieprasījuma analīze saskaņā ar RSPP 9. pantu” — uzņēmuma Analysys Mason Limited pētījums[8];

· citas saistītas publikācijas, konsultācijas un dati.

2.1.1. Datu vākšana no dalībvalstīm

Ņemot vērā dalībvalstu bažas par iespējamo administratīvo slogu gadījumā, ja praktiskie pasākumi būtu pārāk stingri un detalizēti, Lēmumā par uzskaiti paredzētie noteikumi par datu apkopošanu tika ierobežoti, attiecinot tos tikai uz datiem, kuri dalībvalstīm 2013. gada aprīlī jau bija pieejami un kuri bija jāiesniedz Komisijai jebkādā mašīnlasāmā formātā, un nosakot, ka papildu dati sniedzami pakāpeniski līdz 2015. gada beigām.

Lai izmantojamos datus no dalībvalstīm savāktu mašīnlasāmā formātā, Komisija izstrādāja datu analīzes instrumentu un vienojās[9] ar dalībvalstīm, ka dati Komisijai tiks iesniegti līdz 2013. gada 30. oktobrim. Izstrādājot datu analīzes instrumentu, Komisija, arī šoreiz reaģējot uz dalībvalstu bažām, norādīja, ka datus var nosūtīt tādā formātā, kāds tiek izmantots valsts līmenī. Datu analīzes instruments savāc datus no EFIS un no dalībvalstīm tiešā veidā, un Komisija ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai dažādos datu formātus pārvērstu vienotā datubāzē.

Datu vākšanas gaitā radās grūtības atšķirīgu datu formātu, dažādu nosūtīšanas līdzekļu, konfidencialitātes prasību un ar privātuma aizsardzību saistītu jautājumu dēļ. Līdz šim Kopīgā pētniecības centra (JRC) izstrādātajā instrumentā ir importēti dati, kas saņemti no 24 dalībvalstīm[10], taču joprojām pastāv daži sarežģījumi saistībā ar datu daudzumu un kvalitāti attiecībā uz vairākām uzskaitē ietvertām frekvenču joslām.

Dalībvalstis un Komisija kopīgiem spēkiem cenšas paaugstināt pieejamo un pārsūtīto datu apjomu, sākot ar datiem, kas saistīti ar joslām, kuri ir svarīgi RSPP noteikto tuvāko mērķu kontekstā. Dalībvalstīm ir jāsavāc dati par visām frekvenču joslām 400 MHz–6 GHz diapazonā un jāiesniedz pakāpeniski līdz 2015. gada 31. decembrim. Tomēr vairākas dalībvalstis ir norādījušas, ka tās uzskata, ka datu pieejamības palielināšana nav iespējama iekšzemes apstākļu dēļ, kā paredzēts Lēmuma par uzskaiti 2. panta 3. punktā.

Komisijas dienesti un dalībvalstis ir iesaistījušās apspriedēs Radiofrekvenču spektra komitejā (RSC), lai precizētu jautājumus, kas saistīti ar personas datu aizsardzību un datu drošību.

Dalībvalstīm tika ieteikts iesniegt Komisijai savu datubāzu izmeti. Aptuveni 20 dalībvalstīm ir spektra datubāze, tomēr tikai četras no tām īstenoja ieteikto pieeju. Daudzas dalībvalstis tā vietā iesniedz datus izklājlapas formātā, tādējādi minimālā apmērā izpildot obligāto prasību par mašīnlasāmu formātu.

Līdz ar to dati, kas no dalībvalstīm iegūti, izmantojot Komisijas izstrādāto datu analīzes instrumentu, sniedz tikai daļēju priekšstatu par spektra izmantojumu 400 MHz–6 GHz diapazonā. Tikai datu analīzes instruments vien neļauj Komisijai veikt visaptverošus secinājumus par esošo spektra izmantojumu 400 MHz–6 GHz mērķa diapazonā ES mērogā. Tāpēc uzskaites procesa īstenošanā tikpat svarīgi ir arī citi avoti.

3. Uzskaites analīzes rezultāti 3.1. Spektra nodrošinājums

Neraugoties uz iepriekš aprakstītajiem ierobežojumiem saistībā ar datu vākšanas procesu, sākotnējā uzskaites analīze ir sniegusi būtisku ieskatu par to, kāda ir situācija ES spektra pieejamības un izmantojuma ziņā. Šie provizoriskie rezultāti sīkāk ir izklāstīti turpmākajā tekstā.

Izmantojot iepriekš norādītos avotus, ir identificētas vairākas frekvenču joslas, kas lielākajā daļā dalībvalstu pašlaik netiek izmantotas vai tiek izmantotas nepietiekami (sk. 1. tabulu), lai gan starp dalībvalstīm ir vērojamas atšķirības. Dažas pētījumos identificētās frekvenču joslas turpmākajā tekstā nav aplūkotas, jo tās ir visai šauras (5 MHz), tāpēc to izmantojamība citu pakalpojumu vajadzībām ir ierobežota.

1. tabula. Nepietiekami izmantotās vai neizmantotās joslas

Frekvenču josla || Komentārs

870–876 MHz pārī ar 915–921 MHz || Šīs frekvences netiek izmantotas vismaz astoņās dalībvalstīs. Tomēr sešas dalībvalstis tās izmanto militāro dienestu vajadzībām, lai gan laika un ģeogrāfiskajā ziņā darbības ir ierobežotas.

1452–1492 MHz || Šīs frekvences ir piešķirtas ciparaudio apraidei (Digital Audio Broadcasting — DAB). Tomēr tās netiek izmantotas 21 dalībvalstī. Tikai viena dalībvalsts ziņoja par DAB izmantošanu. Divas citas dalībvalstis ir norādījušas, ka šīs frekvences tiek izmantotas daļēji — bezvadu kamerām.

1785–1805 MHz || Šī josla daudzās dalībvalstīs ir pieejama bezvadu mikrofoniem, tomēr tā netiek izmantota piemērota aprīkojuma trūkuma dēļ. Divas dalībvalstis šo joslu izmanto militāro dienestu vajadzībām, un divas citas dalībvalstis ir izsniegušas licences bezvadu platjoslas tīkliem.

1980–2010 MHz pārī ar 2170–2200 MHz || Šīs frekvences tika paredzētas mobilajiem satelītsakaru pakalpojumiem (MSP) visā ES. Šajās frekvencēs pašlaik darbojas tikai viens satelīts ar būtiskiem darbības ierobežojumiem. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas izpildes pasākumus, kas ietver plānu MSP darbības nodrošināšanai līdz 2016. gada decembrim.[11]

1900–1920 MHz un 2010–2025 MHz || Lai gan ir izsniegtas lietošanas tiesības saistībā ar bezvadu platjoslas pakalpojumiem, šīs salīdzinoši šaurās nepārotās joslas netiek izmantotas, jo trūkst aprīkojuma un ir iespējams risks, ka var tikt radīti traucējumi blakus esošo 3G joslu darbībai.

2700–2900 MHz || Provizoriskie rezultāti liecina, ka šī josla konkrētās ģeogrāfiskās vietās bieži tiek izmantota radariem, tādējādi nodrošinot iespēju īstenot ģeogrāfisku koplietošanu ar citiem dienestiem.

3400–3800 MHz || Sk. 1. attēlu.

5000–5150 MHz || Šīs frekvences vairākās dalībvalstīs netiek izmantotas. Vismaz četras dalībvalstis tās izmanto militāro dienestu vajadzībām. 5000–5010 MHz joslā atrodas svarīga Galileo paredzēta satelīta fīderlīnija.

3.2. Spektra pieprasījums

Tehnoloģijas tendenču, nākotnes vajadzību un spektra pieprasījuma analīze liecina, ka daudziem no atšķirīgajiem lietojumu veidiem, kas ir klasificēti 14 lietojumu grupās, kā norādīts 2. tabulā, ir un būs vajadzīgs plašāks spektrs. Minētajā tabulā attiecībā uz katru lietojumu grupu ir sniegts pieprasījuma un tehnoloģijas tendenču kvalitatīvs pārskats, kā arī saistībā ar katru grupu sagaidāmā pieprasījuma īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa pieauguma kvantitatīvs novērtējums. Frekvenču joslas, kurās parasti tiek izmantots šāda veida aprīkojums, ir indikatīvas, un pastāv iespēja, ka tās netiek izmantotas lietojumu grupas vajadzībām visās dalībvalstīs.

2. tabula. Pieprasījuma tendences

Apzīmējumi

ĪT = īstermiņā: 2012.–2014. g., VT = vidējā termiņā: 2012.–2017. g., ILT = ilgtermiņā: 2012.–2022. g.

“++” apzīmē palielinājumu par vairāk nekā 50 %, “+” apzīmē palielinājumu par ne vairāk kā 50 %, “=” apzīmē ierobežotu ietekmi, “-” apzīmē samazinājumu, kas nepārsniedz 50 %, “- -” apzīmē samazinājumu, kas pārsniedz 50 %.

Lietojumu grupa — joslas, kas pašlaik tiek izmantotas ES-28, MHz || Galvenie faktori, kas veicina pieprasījumu pēc piekļuves spektram || Turpmāka spektra lietojuma pieprasījums

|| || ĪT || VT || ILT

AMCRN[12] 960–1350 2700–3100 4200–4400 5030–5150 || · ātrdarbīgi platjoslas un televīzijas tiešraides pakalpojumi lidojuma laikā · tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) integrācija civilajā gaisa telpā · sasniegumi radiolokācijas pakalpojumu jomā || = || =/+ || +

Apraide 470–790 || · augstas izšķirtspējas televīzijas (HDTV) un ultraaugstas izšķirtspējas televīzijas (UHDTV) ieviešana un apgūšana · tehnoloģiju pārejas pieeja || + || +/++ || +/++

Mobilie sakari || · sarežģītāku ierīču izstrāde un apgūšana · uz Wi-Fi tīkliem (patērētāju un operatoru) novirzītās datplūsmas apmērs · 3,5G/4G (LTE/LTE-Advanced) tehnoloģiju ieviešana || + || +/++ || +/++

790–862 880–915 925–960 1710–1785 1805–1880 1900–1980 || 2010–2025 2110–2170 2500–2690 3400–3600 3600–3800

Aizsardzība || · savienoto iekārtu skaita un informācijas, ar kuru veikta apmaiņa, apjoma pieaugums · bezpilota aeronavigācijas sistēmu izstrāde un ieviešana · ierobežotas izmaiņas vietnoteices un navigācijas tehnoloģiju jomā || = || + || ++

406–410 430–433 435–446 446–450 870–876 915–921 1300–1350 || 1518–1525 1700–1710 2025–2110 2200–2400 3100–3410 4400–5000 5250–5460

Fiksētie savienojumi || · aizstāšanas ar optiskās šķiedras tīkliem pakāpe · fiksēto savienojumu migrācija uz augstākām frekvencēm || =/– || – || – –

1350–1400 1427–1452 1492–1525 2025–2110 || 2200–2290 3800–4200 5925–6425

ITS[13] 5795–5815 5855–5875 5875–5925 || · jaunu ITS lietojumu izstrāde un ieviešana || = || + || ++

Meteoroloģija 401–406 1675–1710 5350–5725 || · saglabāt esošo meteoroloģijai atvēlēto spektru tās fizisko īpatnību dēļ || = || = || =

PMR/PAMR[14] || · viedo tīklu un viedo mērierīču lietojumu ieviešana un apgūšana || =/+ || + || +

406–433 435–470 || 870–880 915–925

PMSE[15] || · pasākumu veids un skaits · iekārtu veids · iekārtu daudzuma palielinājums uz notikumu · HD un 3D kameru ieviešana || + || + || +

470–790 1785–1800 2025–2110 || 2200–2400

PPDR[16] || · augošs pieprasījums pēc lielapjoma datu apstrādes lietojumiem · PPDR pakalpojumu potenciāls izmantot komerciālus pakalpojumus un tīklus || = || + || ++

3100–3400 4800–4990 || 5150–5250

Zinātne || · saglabāt esošo meteoroloģijai atvēlēto spektru tās fizisko īpatnību dēļ || = || = || =

1400–1427 1610–1614 1661–1675 || 2290–2300 2690–2700 4940–5000

Satelītsakari || · atvilces maršrutēšanas pakalpojumu īpatsvara palielināšanās C joslā, kā arī S joslas pieprasījuma kāpums || =/+ || + || +

1164–1215 1525–1610 1614–1661 1980–2110 2170–2290 || 2484–2500 3600–4200 5000–5030 5850–6425

Maza darbības attāluma ierīces (SRD) || · pieaugums saistībā ar radiofrekvenču identifikācijas (RFID) ierīcēm un dažādiem lietojumiem || + || + || +

433–435 863–870 || 1785–1800 1880–1900

WLAN[17] || || · Wi-Fi tīklu pieejamības un lietotāju loka paplašināšanās || + || + || +

2400–2484 5150–5350 || 5470–5875

Avoti: Analysys Mason pētījuma galīgais ziņojums; Eiropas kopējā frekvenču sadalījuma un izmantojuma tabula (ECA); RSPG ziņojums par nozares vajadzībām.

4. Galvenie konstatējumi

Pamatojoties uz iepriekš tekstā izklāstītajiem provizoriskajiem rezultātiem, iespējams veikt sākotnējos secinājumus. Neizmantots spektrs 400 MHz–6 GHz diapazonā ir reti sastopams, tomēr ir konstatējami atsevišķi piemēri. Raugoties no pieprasījuma perspektīvas, sagaidāms, ka nākamajos desmit gados spektra izmantojums daudziem lietojumiem ievērojami paplašināsies. Šīs situācijas rezultātā arvien sarežģītāka un dārgāka kļūst piešķīruma maiņa[18]. Komisija uzskata, ka ilgtspējīgs spektra pieprasījuma apmierināšanas veids vidējā termiņā un ilgtermiņā ir ilgāka laika un lielāku resursu ieguldīšana ar mērķi noteikt un izstrādāt sarežģītākas spektra koplietošanas koncepcijas, kā aprakstīts turpmākajā tekstā, saskaņā ar efektīvas konkurences aizsardzības principu.

Licencētas kopīgas piekļuves (Licensed Shared Access — LSA) piešķīrums; ģeogrāfiska spektra koplietošana ar ierīcēm, kas ir saistītas ar atrašanās vietas noteikšanas (ģeolokācijas) datubāzēm (tiklīdz būs pieejamas); un esošo tīklu un spektra piešķīrumu efektīvāka izmantošana, nodrošinot spektra blīvāku un plašāku atkārtotu izmantošanu un spektra koplietošanu operatoru starpā.

RSPG savā atzinumā par LSA definē šo koncepciju kā “reglamentējošu pieeju, kuras mērķis ir atvieglot tādu radiosakaru sistēmu ieviešanu, kuru darbība tiek nodrošināta, izmantojot ierobežotu licenču skaitu saskaņā ar individuālu licencēšanas režīmu frekvenču joslā, kas jau ir piešķirta vai kuru plānots piešķirt vienam vai vairākiem vēsturiskajiem lietotājiem. Atbilstoši LSA pieejai papildu lietotājiem ir atļauts izmantot spektru (vai tā daļu) saskaņā ar koplietošanas noteikumiem, kas paredzēti viņu spektra lietošanas noteikumos, tādējādi ļaujot visiem pilnvarotajiem lietotājiem, tostarp vēsturiskajiem lietotājiem, nodrošināt noteiktu pakalpojumu kvalitāti”, un iesaka dalībvalstīm aktīvi veicināt diskusijas un definēt ar LSA saistītās iespējas.

Atrašanās vietas noteikšanas datubāzes nodrošinās efektīvāku spektra izmantojumu, piešķirot sekundārajiem lietotājiem konkrētus kanālus konkrētās atrašanās vietās, tajā pašā laikā nodrošinot, ka joslas primārajam izmantotājam netiek radīti traucējumi. Saskaņā ar Komisijas piešķirtajām pilnvarām Eiropas Telesakaru standartu institūts (ETSI) pašlaik izstrādā kopīgus formātus datu apmaiņai starp ierīcēm un atrašanās vietas noteikšanas datubāzēm. Šādu datubāzu izmantojums nav ierobežots konkrētās frekvenču joslās, bet tam ir vajadzīgas padziļinātas zināšanas par primārā lietotāja precīzu atrašanās vietu un aizsardzības kritērijiem.

RSPG atbalsta arī esošo piešķīrumu un tīklu aktīvāku izmantošanu, un tā savā ziņojumā par sektora pieprasījumu aplūkoja iespēju, kas paredz konkrētajā sektorā, komerciālajos tīklos vai esošajās infrastruktūrās jau pieejamu harmonizētu joslu izmantojumu. RSPG arī uzskata, ka daudzas no nākotnes vajadzībām saistībā ar spektru iespējams nodrošināt, paredzot pēc iespējas plašāka spektra izmantojuma nosacījumus, lai nodrošinātu jaunu lietojumu iespēju, tajā pašā laikā ņemot vērā pašreizējo izmantojumu.

Pamatojoties uz Komisijas veikto uzskaites analīzi un sīkāku informāciju par pieprasījumu un piedāvājumu, kā uzskaites ieviešanas rezultātus ir pamatoti izcelt turpmāk aprakstītos aspektus.

4.1. Bezvadu platjoslas spektrs

RSPP attiecībā uz bezvadu platjoslu nosaka 1200 MHz mērķi un prasa, lai Komisija līdz 2015. gada 1. janvārim ziņotu, vai ir vajadzīga papildu joslu harmonizēšana bezvadu platjoslai. Komisija ņem vērā RSPG šajā kontekstā paveikto darbu, kura ietvaros cita starpā Komisijai ir sniegts ieteikums pieņemt pasākumus saistībā ar 1452–1492 MHz un 2300–2400 MHz frekvenču joslām. Turklāt RSPG ir aicinājusi Komisiju izstrādāt stratēģisko plānu, kas aptver turpmāku sevišķi augstas frekvences (UHF) joslas (470–790 MHz) izmantojumu.

Komisijas analīzē ir norādīts, ka palielināsies spiediens uz UHF joslu, jo visu lietotāju aplēstās vajadzības pieaug. Komisija, gatavojoties politiska lēmuma pieņemšanai par UHF joslu un Pasaules radiosakaru konferencei 2015. gadā, ir sākusi vairāku pasākumu īstenošanu:

pilnvarojums CEPT sagatavot tehniskos nosacījumus bezvadu platjoslai 694–790 MHz (700 MHz) joslā, kas ir potenciāli piemērojami arī sabiedrības aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas (PPDR) lietojumam; RSPG atzinuma pieprasījums par UHF joslas ilgtermiņa stratēģijas izstrādi; pētījums par grūtībām un iespējām saistībā ar virszemes bezvadu platformu konverģenci; augsta līmeņa nozares pārstāvju grupas izveide, kuras uzdevums būtu stratēģisku konsultāciju sniegšana Komisijai saistībā ar UHF joslas izmantošanu nākotnē.

CEPT arī ir piešķirtas pilnvaras izpētes veikšanai par to, kādi ir vajadzīgie tehniskie nosacījumi, lai nodrošinātu 1452–1492 MHz (1,5 GHz josla) un 2300–2400 MHz (2,4 GHz josla) frekvenču joslu koplietošanu starp bezvadu platjoslu un vēsturiskajiem lietotājiem. Kā redzams 1. attēlā, līdz šim bezvadu platjoslas vajadzībām ES līmenī ir harmonizēti aptuveni 1000 MHz spektra.

Saskaņā ar 1. tabulu 1900–1920 MHz un 2010–2025 MHz frekvenču joslas netiek izmantotas, lai gan tās kopš 2000. gada ir piešķirtas mobilajiem operatoriem. Komisija ir pilnvarojusi CEPT veikt tehnisko nosacījumu izpēti saistībā ar iespēju nodrošināt šo joslu pieejamību alternatīvam izmantojumam. Izskatīto iespēju vidū ir šo joslu piešķiršana tiešai saziņai “gaiss–zeme” (papildinot Lēmumu Nr. 2013/654/ES[19] par mobilo sakaru pakalpojumiem gaisa kuģos) līdztekus bezvadu kamerām un maza darbības attāluma ierīcēm.

Papildu harmonizētas frekvenču joslas bezvadu platjoslai

Pamatojoties uz spektra nodrošinājuma un pieprasījuma analīzi, Komisija uzskata, ka pašlaik papildu spektra harmonizēšana, pārsniedzot 1200 MHz mērķi 400 MHz–6 GHz diapazonā, licencētai bezvadu platjoslai nav vajadzīga.

Šo secinājumu apstiprina turpmāk izklāstītie apsvērumi.

Mobilajai platjoslai nepietiekami izmantotā spektra apmērs joprojām ir liels, proti, aptuveni 30 % (sk. 1. attēlu turpmāk tekstā), un nepietiekama pieprasījuma dēļ[20] un/vai saistībā ar izmantojuma grūtībām tas galvenokārt (bet ne tikai) attiecas uz 3,4–3,8 GHz diapazonu.[21] Komisija 2012. gadā pieņēma lēmumu[22], ar kuru harmonizēja sapārotu 2 GHz joslu izmantojumu, pamatojoties uz tehnoloģisko neitralitāti un tādējādi nodrošinot šo joslu pieejamību nākamās paaudzes tehnoloģijām, piemēram, LTE. Abas joslas var nodrošināt blīvāku šūnu tīklu izmantojumu ar lielu jaudu. Nākamās paaudzes tehnoloģijām veltītās pētniecības provizoriskie rezultāti liecina, ka 5G tīkliem būtu vajadzīgi ļoti lieli kanāli. Lai apmierinātu šo prasību, vismaz maza darbības attāluma ierīcēm, papildus 1200 MHz spektram, kas jau ir nodrošināts mobilajai platjoslai, būtu vajadzīgs spektrs virs 6 GHz. Saikne ar 5G publisko privāto partnerību (PPP)[23] ir svarīga, lai nodrošinātu, ka spektra uzskaitē ir ņemtas vērā nākotnes tehnoloģiju tendences, kā arī partnerības ietvaros pieejamie dati attiecībā uz konkrētām joslām. Joprojām lielas iespējas nodrošināt papildu bezvadu platjoslas jaudu visā Savienībā ir mazu šūnu izmantošanai mobilo tīklu blīvuma palielināšanai (ar licencētu spektra izmantojumu) vai plūsmas atvieglošanai[24] (izmantojot Wi-Fi ar tāda spektra izmantojumu, kam nav vajadzīga licence), kā arī jaunākajām mobilā tīkla tehnoloģijām, pamatojoties uz sarežģītāku atkārtotu spektra izmantojumu.

1. attēlā ir sniegts pārskats par frekvenču joslām, kas Eiropas līmenī ir harmonizētas izmantošanai bezvadu platjoslas vajadzībām (kopā aptuveni 1000 MHz). Gadījumos, kad stabiņi vēl nesasniedz 1000 MHz iezīmi, attiecīgās dalībvalsts operatoriem spektrs vēl nav pilnībā piešķirts. Dažās dalībvalstīs nav pietiekama pieprasījuma[25], bet tas ir saistīts ar augstāku frekvenču joslām (galvenokārt 2,6 GHz un 3,4–3,8 GHz). Frekvenču joslās, kas ir zemākas par 1 GHz, pieprasījuma trūkums nav vērojams.

1. attēls. ES harmonizētajās joslās bezvadu platjoslai piešķirtais spektrs

4.2. Radaru joslu koplietošana

JRC analīzes instrumenta provizoriskie rezultāti liecina, ka 2700–2900 MHz josla bieži tiek izmantota konkrētās ģeogrāfiskās vietās, tādējādi neizmantotās spektra daļas ir pieejamas koplietošanai. Ņemot vērā arī pētījumos iegūto informāciju, var konstatēt, ka 14 dalībvalstis aeronavigācijas radarus visā valstī izmanto mazāk nekā piecās vietās (parasti lidostās). Ar dažiem izņēmumiem lielākajā daļā dalībvalstu radars tiek izmantots mazāk nekā 20 vietās valstī, un daudzos Eiropas reģionos ir iespējama ģeogrāfiska koplietošana ar citiem pakalpojumiem. Īstenojot Komisijas piešķirto pilnvarojumu attiecībā uz PMSE, CEPT 51. ziņojumā identificēja šo joslu kā iespējamu jaunu joslu (citu starpā) bezvadu kameru pagaidu izmantošanai ar ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, kas aizsargā pašreizējos radaru lietojumus.

4.3. Bezvadu mikrofoni

Tā kā spektru efektīvāk izmanto primārie dienesti, PMSE lietotāji, iespējams, zaudēs spektra jaudu UHF apraides joslā un viņiem būs jāapsver citu tehnoloģiju un/vai joslu izmantošana papildus to izmantojumiem UHF apraides joslā. Tehnoloģiju tendences liecina, ka efektīvāku izmantojumu varētu panākt, plašāk izmantojot ciparu mikrofonus[26]. Būs vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai novērtētu spektra harmonizēšanas iespēju ap 1,5 GHz attiecībā uz skaņas PMSE, kā ierosinājušas ieinteresētas personas.

Komisija pašlaik izstrādā lēmuma projektu par skaņas PMSE, kas ietvertu priekšlikumu harmonizēt 29 MHz “pamatjoslu” 800 MHz un 1800 MHz joslās (tā dēvētajos dupleksajos atdalījumos), kā arī nodrošinātu 30 MHz papildu spektru skaņas PMSE lietotājiem, lai apmierinātu pamatvajadzības.

4.4. Satelītsakari

Uzņēmumi Inmarsat Ventures Ltd un Solaris Mobile Ltd 2009. gadā tika izvēlēti kā Eiropas sistēmu operatori, kas nodrošina mobilos satelītsakaru pakalpojumus (MSP)[27], un tiem divos gados bija jāsāk nodrošināt 1980–2010 MHz un 2170–2200 MHz joslu darbība. Ņemot vērā 1. tabulā minēto ierobežoto izmantojumu, dažas dalībvalstis ir ieviesušas izpildes pasākumus saskaņā ar Lēmumu Nr. 2011/667/ES[28], kas ietver jaunu plānu MSP nodrošināšanai līdz 2016. gada decembrim. Atsaucoties uz iepriekšminēto, gan Solaris, gan Inmarsat nesen ierosināja savus plānus. Ja šie izpildes pasākumi nenodrošinās laikus īstenotu joslu izmantojumu atbilstīgi kopīgajiem nosacījumiem, būs iespējams izskatīt jaunas iespējas attiecībā uz joslu izmantojumu, piemēram, zemes bezvadu platjoslas vajadzībām, kā ierosināts RSPG atzinumā par bezvadu platjoslu un WIK pētījumā.

Tā dēvētā C josla (3600–4200 MHz) Eiropā tiek izmantota satelītsakariem. Ar Lēmumu Nr. 2008/411/EK[29] tika harmonizēta 3400–3800 MHz josla zemes sistēmām, tomēr tās izmantojums bezvadu platjoslai pašlaik ir neliels. Kā norādīts 4.1. sadaļā, ņemot vērā iespējamu izmantojumu mazām šūnām, bezvadu platjoslas datplūsmas ierobežojumi šajā diapazonā ir maz ticami. No otras puses, analīzē tika secināts, ka satelīta joslas platuma palielināšana, kas vajadzīga atvilces maršrutēšanas un kabeļu kanālu pakalpojumiem, profesionālajiem pakalpojumiem, kā arī nepārtraukti pieaugošais datu pārraides ātrums, kas tiek izmantots video izplatīšanai, būs galvenās tendences, kuras veicinās satelītsakaru spektra pieprasījuma palielināšanos, un lielāko daļu šo vajadzību iespējams nodrošināt ar C joslu. Tā ir vērtīga josla izmantojumam satelītsakaros, jo tā aptver diezgan lielu spektru salīdzinoši zemās frekvencēs, ko raksturo izcilas pārraides īpašības (nodrošinot ļoti platu segumu) un salīdzinājumā ar augstākām satelīta frekvencēm mazākā mērā ietekmē lietus un mitrums (nodrošinot signāla noturību). C joslas pakalpojumus nodrošina vairāk nekā 180 satelīti, un 50 no tiem aptver Eiropu, kur, ņemot vērā augstās izmaksas saistībā ar šīs joslas izmantošanai vajadzīgo aprīkojumu, šī josla galvenokārt tiek izmantota profesionāliem pakalpojumiem. ES ir aptuveni 1400 vietas, kas nodrošina divvirzienu sakarus ar C joslas satelītiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka prasības atļaut zemes bezvadu platjoslas pakalpojumus visā C joslā (t. i., 3,8–4,2 GHz, kā arī 3,4–3,8 GHz) nebūtu pamatotas. Lai nodrošinātu satelītpakalpojumu izaugsmi C joslā un atbalstītu satelītsakaru izmantojuma blīvuma palielināšanos 3,8–4,2 GHz joslā, Komisija plāno ierosināt pētījumus, kuru rezultātā varētu tikt īstenoti harmonizēšanas pasākumi saistībā ar satelīta platjoslu / VSAT 3,8–4,2 GHz joslā.

4.5. Maza darbības attāluma ierīces

Šīm ierīcēm ir būtiska nozīme spektra nodrošināšanā viedajiem elektrotīkliem, viedajiem skaitītājiem un lietiskajam internetam. Tās ietver arī RFID, M2M sakarus un režģtīklus.

CEPT veica izpēti par iespējām dalīties ar vēsturiskajiem lietotājiem (galvenokārt militārajām sistēmām un GSM-R) 870–876 MHz un 915–921 MHz joslās, un CEPT šādam izmantojumam noteica obligāto parametru kopu un iekļāva savus konstatējumus ieteikumā[30]. Ņemot vērā rūpniecības nozaru ilgstošo interesi par šīm joslām, ar tām būs saistīti nākamie atjauninājumi Komisijas Lēmumā Nr. 2006/771/EK[31] par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra harmonizēšanu.

5. Secinājumi

Lai gan spektra uzskaite var sniegt rezultātus, kā izklāstīts iepriekšējā tekstā, ir acīmredzams, ka atsevišķi dati, kuru savākšana bija paredzēta, tuvākajā nākotnē joprojām nebūs pieejami dažās dalībvalstīs, kuras pašas neveic datu vākšanu un uzskata, ka to datu pieejamības uzlabošana nav iespējama.

Lai efektīvi izmantotu resursus, Komisija turpinās sadarbību ar dalībvalstīm gan to datu vākšanā, kas jau ir pieejami dalībvalsts līmenī, gan mērķtiecīgā papildu datu ieguvē. Mērķtiecīga uzmanība jo īpaši tiks pievērsta frekvenču joslām, kas ir svarīgas RSPP īstenošanā. Turklāt Komisija centīsies iegūt atbilstošus datus no dalībvalstīm, kuras pieprasa paredzēt atkāpes no harmonizēšanas pasākumiem, pamatojoties uz konkrēto situāciju valstī. Šādas prasības varētu būt saistītas ar detalizētu datu sniegšanu par lietojumu (mašīnlasāmā formātā), jo var pieņemt, ka šādiem datiem jābūt pieejamiem, lai pamatotu atkāpes.

Datu analīzes instrumenta sniegtie rezultāti būs noderīgi, it īpaši gadījumos, kad ir apliecināta ģeogrāfiskas koplietošanas iespējamība. Neraugoties uz iepriekš izklāstītajām ar datu vākšanu saistītajām grūtībām, datu analīzes instruments tiks papildināts, izmantojot citus avotus, piemēram, pētījumus, RSPG izpētes rezultātus un tiešu informāciju, ko sniedz spektra lietotāji, tostarp apkopojot to viedokļus par šā ziņojuma pamatsecinājumiem.

Komisija turpinās paplašināt uzskaiti, lai īstenotu tās galveno mērķi, proti, lai panāktu efektīvāku spektra izmantojumu. Lai gan vienmēr tika uzskatīts, ka spektra politikas veidošana ir uzdevums, kas ietver pakāpenisku pieeju, pieredzes paplašināšanu un uzticības nostiprināšanu uzskaites procesam, uz pierādījumiem pamatotas politikas veidošana joprojām ir svarīgs darba kārtības punkts, jo šajā ziņojumā ir dokumentēts, ka daudzas nozares pieprasa plašāku spektra pieejamību. Uzskaite ir būtisks instruments, kas palīdz valsts un ES politikas veidotājiem pieņemt lēmumus par efektīvāku spektra izmantošanu nākotnē. Tāpēc tiks turpinātas apspriedes ar Radiofrekvenču spektra komitejas locekļiem par to, kā īstenot datu savākšanu uzskaites vajadzībām.

[1]       Lēmums Nr. 243/2012/ES, OV L 81, 21.3.2012., 7.–17. lpp.

[2]       Komisijas Lēmums Nr. 2013/195/ES, OV L 113, 25.4.2013., 18.–21. lpp.

[3]          Komisijas Lēmums Nr. 2007/344/EK, OV L 129, 17.5.2007., 67.–70. lpp.

[4]       RSPG13-521 1. red.

[5]       RSPG13-522.

[6]       RSPG13-540 2. red.

[7]          http://ec.europa.eu/digital-agenda/sites/digital-agenda/files/cion_spectrum_inventory_executive_summary_en.pdf.

[8]       http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/cf/dae/document.cfm?doc_id=2881.

[9]       RSC#44 sanāksmes laikā 2013. gada 9. un 10. jūlijā.

[10]        Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Vācija un Zviedrija.

[11]     Līdz šim veiktie pasākumi: Komisijas Lēmums Nr. 2007/98/EK par radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu 2 GHz frekvenču joslās MSP sistēmu ieviešanai; Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 626/2008/EK par koordinētu sistēmu atlasi MSP nodrošināšanai un atļauju piešķiršanu; operatoru atlase 2009. gada maijā saskaņā ar Komisijas Lēmumu Nr. 2009/449/EK; Komisijas 2011. gada 10. decembra Lēmums Nr. 2011/667/ES par kārtību, kādā koordinēti piemērojami piespiedu izpildes noteikumi attiecībā uz mobilajiem satelītsakaru pakalpojumiem (MSP) atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 626/2008/EK 9. panta 3. punktam, saukts “Izpildes lēmums”.

[12]     Aviācijas, jūras un civilās radiolokācijas un navigācijas sistēmas.

[13]     Intelektiskās transporta sistēmas.

[14]     Privātie mobilie radiosakari un publiskās piekļuves mobilie radiosakari.

[15]     Programmu gatavošana un īpašie pasākumi.

[16]     Sabiedrības aizsardzība un palīdzība katastrofu gadījumā.

[17]     Bezvadu lokālais tīkls.

[18]     Viena (vēsturiskā) lietotāja pārvietošana ārpus spektra cita (jauna) lietotāja interesēs.

[19]     OV L 303, 14.11.2013., 48. lpp.

[20]     Atbilstošā spektra nepiešķiršanu 21 dalībvalsts skaidro ar “nepietiekamu pieprasījumu”. Šī informācija no dalībvalstīm tika iegūta, Komisijai strādājot pie RSPP, jo īpaši 6. panta, īstenošanas.

[21]     Sarežģījumi, piemēram, pārrobežu koordinācija, jo īpaši ar trešām valstīm, un ar aprīkojuma pieejamību saistītas grūtības. Lai uzlabotu aprīkojuma pieejamību, Komisija ir atjauninājusi savu īstenošanas lēmumu par 3,4–3,8 GHz, ieviešot ieteicamo novirzīšanas plānu un nosacījumus, kas ir optimizēti platjoslas tehnoloģiju, piemēram, LTE, vajadzībām.

[22]     Lēmums Nr. 2012/688/ES, OV L 307, 7.11.2012., 84.–88. lpp.

[23]     Priekšsēdētāja vietniece N. Kroes 2013. gada 17. decembrī parakstīja nolīgumu ar “5G infrastruktūras partnerību”. Šī partnerība ir nozares apvienība, kurā piedalās publisko un privāto sektoru pārstāvoši partneri.

[24]     Komisijas finansēta pētījuma ietvaros par datplūsmas atvieglošanu, pamatojoties uz viedtālruņu un planšetdatoru lietojuma paradumiem, tika novērots, ka 2012. gadā 71 % no visas bezvadu datu plūsmas tika nodrošināts ar Wi-Fi starpniecību. Pētījumā ir lēsts, ka šis rādītājs līdz 2016. gadam pieaugs līdz 78 %, savukārt šūnu datplūsmas paredzamais pieaugums laikposmā līdz 2016. gadam ir 66 % gadā. Šo joslu sociālekonomiskā vērtība ir salīdzināma ar izmaksām, kas rastos, nodrošinot šādas pašas datu caurlaides spējas tikai ar šūnu tehnoloģijām. Pētījumā tika aplēsts, ka visas 2012. gada Wi-Fi datplūsmas nodrošināšana ES ar mobilo tīklu starpniecību radītu infrastruktūras ieguldījumu vajadzību 35 miljardu euro apmērā, un līdz 2016. gadam 200 miljardi euro būtu vajadzīgi, lai nodrošinātu prognozēto pieprasījumu.

[25]     Nepietiekamu pieprasījumu dalībvalstis Komisijai ir apstiprinājušas (izmēģinājuma) procedūras ietvaros saistībā ar RSPP 6. panta izpildi. Tas ietver šādus gadījumus: i) licence ir nodota atpakaļ spektra regulētājam, ii) piedāvātais spektrs izsoles laikā nav pārdots, iii) publisko konsultāciju laikā netika pausta interese.

[26]     Ir atzīts, ka visa audio PMSE aprīkojuma migrācija uz digitālo tehnoloģiju nav iespēja, jo īpaši kamēr pastāv ar apstrādes kavējumiem saistītas problēmas, kas rada ievērojamas nobīdes, kuras var uztvert ar cilvēka dzirdi.

[27]        Lēmums Nr. 2009/449/EK, OV L 149, 12.6.2009., 65.–68. lpp.

[28]        OV L 265, 11.10.2011., 25., 26. un 27. lpp.

[29]     OV L 156, 14.6.2008., 14. un 15. lpp.

[30]     Eiropas Pētniecības padomes (EPP) Ieteikums 70-03.

[31]     OV L 312, 11.11.2006., 66.–70. lpp.