52014DC0439

Ziņojums par Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā darbību

1.        Ievads

Patērētāju izdevumi patlaban veido vairāk nekā 56 % no ES IKP un ir spēcīgs Eiropas ekonomikas virzītājspēks[1]. ES patērētāju aizsardzības politika, uzlabojot patērētāju aizsardzības nosacījumus un palielinot viņu uzticību vienotajam tirgum, var sniegt būtisku devumu izaugsmes rādītāju palielināšanai ES. Kā noteikts 2012. gada Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programmā, viena no patērētāju aizsardzības politikas prioritātēm ir patērētāju tiesību aizsardzības aktu īstenošanas uzlabošana. Vienlīdzīga un efektīva īstenošana tiek veicināta, lai palielinātu privāto patēriņu, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus uzņēmumiem. Tas savukārt veicina konkurenci un uz patērētājiem vērstu inovāciju[2].  

Ar patērētāju ekonomiskajām interesēm saistīto ES tiesību aktu īstenošanu nostiprināja 2004. gadā, pieņemot Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (SPTAJ regula)[3]. Šis unikālais pamata tiesību akts saliedē visu ES dalībvalstu iestādes[4]. Tā galvenais mērķis ir novērst pārrobežu pārkāpumus, ieviešot procedūras informācijas apmaiņai, pārrobežu īstenošanas lūgumu nosūtīšanai un koordinētai rīcībai, lai novērstu to, ka tirgotāji, kuri izdara pārkāpumus, pārvietojas no dalībvalsts uz dalībvalsti, izmantojot jurisdikcijas robežu nepilnības. Regula arī atļauj slēgt starptautiskās sadarbības nolīgumus.

Divos divgadu ziņojumos[5] 2009. un 2012. gadā Komisija vērtēja SPTAJ regulas darbību un noteica jomas, kurās iespējams uzlabot sadarbības īstenošanas jomā efektivitāti, piemērojot esošo tiesisko satvaru. Ar 21.a pantu SPTAJ regulā tika ieviesta pārskatīšanas klauzula, pieprasot Komisijai izvērtēt regulas efektivitāti un darbības mehānismus.

Ārējā novērtējumā (turpmāk „novērtējums”)[6] 2012. gadā tika konstatēts, ka SPTAJ regula sniegusi pozitīvu devumu kompetentajām  iestādēm un patērētājiem, kā arī tika apstiprināta SPTAJ regulas mērķu atbilstība un nozīme, norādot, ka tie vēl nav pilnībā sasniegti.

Eiropas Savienības 2013. gada augstākā līmeņa sanāksmes par patērētāju aizsardzību secinājumos[7] uzsvērts, ka bija nepieciešama lielākā mērā integrēta pieeja patērētāju tiesību īstenošanai ES līmenī, jo īpaši, lai novērstu plaši izplatītos pārkāpumus[8]. Tikmēr valstu īstenošanas iestādes un patērētāju aizsardzības organizācijas īstenoja pasākumus, kas vērsti pret šādiem plaši izplatītiem pārkāpumiem, piemēram, maldinošas prakses gadījumiem saistībā ar likumā paredzētajām tiesībām uz garantiju[9]. Šādi pasākumi ne tikai norāda uz to, ka lielāki tirgotāji, iespējams, izmanto vienādu praksi vienlaicīgi vairākās dalībvalstīs, bet arī sniedz vērtīgu informāciju pārdomām par to, kā vislabāk novērst šādus plaši izplatītus ES līmeņa pārkāpumus.

Kā nākamo soli pārskatīšanas procesā Komisija publicēja ceļvedi[10], sniedzot pārskatu par galvenajām jomām, kurās iespējami uzlabojumi, un nodeva tās sabiedriskajai apspriešanai[11], kas notika no 2013. gada 11. oktobra līdz 2014. gada 13. februārim. Šie uzlabojumi attiecas uz visu dalībnieku vienotu izpratni par SPTAJ regulējumu, brīdinājumu mehānismu iespējamajiem trūkumiem, procesuālajiem un juridiskajiem šķēršļiem, izpildot savstarpējās palīdzības lūgumus, kompetento iestāžu pilnvarām, Komisijas nozīmi, kā arī nepieciešamību izstrādāt kopīgus rīkus, lai cīnītos pret plaši izplatītiem pārkāpumiem, kas vienlaikus skar vairākas dalībvalstis (ES līmeņa būtiski pārkāpumi).  

Tādējādi pārskata procesa laikā vairākkārt tika gūts apstiprinājums tam, ka SPTAJ regulas īstenošana 2007. gadā ir sekmējusi efektīvu risinājumu izstrādi patērētāju kopīgo interešu aizsardzībai ES. SPTAJ regulā tika noteiktas vienotas valstu iestāžu minimālās izpildes spējas, kā arī paredzēta iespēja tām veikt kopīgas īstenošanas darbības, ko koordinē Eiropas Komisija. Piemēram, tika pārbaudīti vairāk nekā 3000 e-komercijas tīmekļa vietņu dažādās ekonomikas nozarēs, lai konstatētu ES tiesību aktu pārkāpumus, tādējādi uzlabojot atbilstību regulai. Pēdējos divos gados sperts vēl viens solis uz priekšu, pieprasot nozares pārstāvjiem izbeigt negodīgu komercpraksi kopīgu interešu jautājumos ES, proti, tika ieviestas kopīgas SPTAJ regulas īstenošanas pieejas. Nesen veikts SPTAJ pasākums saistībā ar mobilā tālruņa lietotnēs izdarītiem pirkumiem[12], kura īstenošanas laikā valstu īstenošanas iestādes ES lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem darīja zināmu kopējo izpratni par to, kā piemērot attiecīgos patērētāju aizsardzības noteikumus šajā jomā, ir konkrēts piemērs tam, kā uz sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā pamatota īstenošana var atrisināt mūsdienu patērētāju problēmas vairākās dalībvalstīs.

Vienlaikus Komisija īstenoja centienus, lai izstrādātu skaidrojošas pamatnostādnes nolūkā vēl aktīvāk sekmēt īstenošanu un atbilstību[13], paplašinot ES patērētāju aizsardzību un attiecīgo politiku. Gaidāmajām pamatnostādnēm par to, kā piemēro direktīvu par patērētāju tiesībām[14] un direktīvu par uzņēmēju negodīgu komercpraksi[15], būtu jāveicina kopīga izpratne lietu izvērtēšanā un tādējādi jāsekmē patērētāju aizsardzības tiesību aktu īstenošana.

Raugoties nākotnē, pārskatīšanas process nepārprotami norāda uz to, ka, lai reaģētu uz digitālās ekonomikas jaunajām problēmām, patērētāju aizsardzības tiesību aktu īstenošanā jāpievēršas gan dematerializētajai tirdzniecībai, gan arī tam, cik ātri patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārkāpumi var izplatīties ES. Arī patēriņa tirgu rezultātu pārskatu dati un Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centru ziņojumi norāda uz to, ka dalībvalstīs pastāv nevienlīdzīgi patērētāju aizsardzības nosacījumi, kā arī, ka tiek izdarīts liels skaits patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārrobežu pārkāpumu. Sabiedriskās apspriešanas laikā izskanēja skaidrs ieinteresēto personu aicinājums politikas izstrādātājiem pastiprināt centienus, lai panāktu patērētāju aizsardzības tiesību aktu efektīvu īstenošanu.

Šis ziņojums ir nākamais solis pārskatīšanas procesā. Tas aptver visus atsauces dokumentus, jaunākos divgadu ziņojumus, ko dalībvalstis iesniedza 2013. gadā[16], kā arī sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Atbilstīgi lietpratīga regulējuma principiem[17] šim ziņojumam sekos SPTAJ regulas iespējamo uzlabojumu rūpīgs ietekmes novērtējums, lai Komisija 2015. gada sākumā varētu pabeigt SPTAJ regulas 21.a pantā paredzēto pārskatīšanu un sagatavoties lēmuma pieņemšanai par to, vai nepieciešams tiesību akta priekšlikums SPTAJ regulas grozīšanai.

2.        Kopš 2007. gada sadarbība īstenošanas jomā ir palielinājusi ES patērētāju aizsardzības tiesību aktu sniegtos ieguvumus patērētājiem

Pateicoties īstenošanas spēju stiprināšanai Eiropā, SPTAJ regula kopš 2007. gada ir nodrošinājusi ievērojamus ieguvumus ES patērētājiem. Sadarbība patērētāju aizsardzības īstenošanas iestāžu starpā ir nodrošinājusi ES patērētāju aizsardzības tiesību aktu saskaņotāku piemērošanu, sekmējot vienotā tirgus efektīvāku darbību iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs. Jo īpaši SPTAJ regula ir nodrošinājusi turpmāk izklāstītos ieguvumus.

· SPTAJ savstarpējās palīdzības mehānisms nodrošināja skaidru un visaptverošu tiesisko satvaru informācijas savstarpējai apmaiņai un pārrobežu īstenošanas pasākumiem. Nozīmīgākais jauninājums ir iespēja īstenot patērētāju aizsardzības tiesību aktus pāri robežām (SPTAJ regulas 8. pants). Tas ne tikai mazina īstenošanas izmaksas, bet arī ļauj izmantot vienas valsts administratīvās iespējas citu valstu patērētāju labā, kā arī novērst iespēju pārvietoties no valsts uz valsti tiem tirgotājiem, kuri izdara pārkāpumus.

Savstarpējās palīdzības lūgumi

SPATJ regula nodrošina iespēju kompetentajām iestādēm pēc lūguma apmainīties ar izmeklēšanā iegūtu informāciju (6. pants) un lūgt citai kompetentajai iestādei izbeigt Kopienā izdarītu pārkāpumu (8. pants). Minētie noteikumi atļauj kompetentajām iestādēm iegūt pierādījumus, lai izbeigtu citu dalībvalstu tirgotāju izdarītus pārkāpumus, kas kaitē patērētājiem kompetento iestāžu jurisdikcijā.

Dalībvalstis līdz 2013. gada beigām bija iesniegušas pavisam 1454 savstarpējās palīdzības lūgumus — no tiem 699 bija lūgumi sniegt informāciju un 755 īstenošanas lūgumi. Novērtējumā norādīti vairāki ieguvumi, ko nodrošinājis savstarpējās palīdzības mehānisms, proti, augstāka pārrobežu īstenošanas darbību efektivitāte, paraugprakses apmaiņa, uzlabota iestāžu informētība par jauniem pārkāpumiem, kā arī labākas administratīvās spējas[18].

· Vērienīgās pārbaudes un kopējas īstenošanas pieejas saskaņā ar SPTAJ regulas 9. pantu sniedza iespēju dalībvalstīm koordinēt to īstenošanas pieejas plašākā mērogā. Tās nodrošināja efektīvus ES līmeņa rīkus būtisku un plaši izplatītu pārkāpumu atklāšanai un cīņai pret tiem, nepārprotami radot preventīvu ietekmi attiecībā uz citiem tirgotājiem. Korektīvie pasākumi, kas īstenoti, piemēram, elektronisko preču, ceļojumu pakalpojumu un digitālā satura jomā, pārliecinoši nodrošinājuši patērētāju tiesību īstenošanas un informētības par tiem izmērāmu līmeņa paaugstinājumu uzņēmumu vidū.

Vērienīgās pārbaudes

Komisija kopā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm izstrādāja ES līmeņa metodi tīmekļa vietņu pārbaudēm (zināma kā „vērienīgā pārbaude”). Vērienīgā pārbaude ir ES līmeņa tīmekļa vietņu pārbaude, ko veic, lai atklātu patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārkāpumus konkrētā tiešsaistes tirgū un attiecīgi nodrošinātu atbilstību, veicot īstenošanas darbības. Kopš 2007. gada vērienīgās pārbaudes veic katru gadu; tās koordinē Eiropas Komisija, un vienlaicīgi veic valstu īstenošanas iestādes iesaistītajās valstīs. Lai gan dalība ir brīvprātīga, katru gadu piedalās gandrīz visas dalībvalstis. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam pārbaudīti vairāk nekā 3000 tīmekļa vietņu.

Tiešsaistes tirgus || Iesaistītās dalībvalstis || Pārbaudītās tīmekļa vietnes || Tīmekļa vietnes, kurās konstatēti pārkāpumi || Īstenošanas līmenis*

Aviobiļetes (2007. g.) || 15 + 1 EEZ || 447 || 32 % || 81 %

Mobilo tālruņu saturs (2008. g.) || 27 + 2 EEZ || 554 || 54 % || 71 %

Elektroniskās preces (2009. g.) || 26 + 2 EEZ || 369 || 55 % || 71 %

Biļešu tirdzniecība tiešsaistē (2010. g.) || 27 + 2 EEZ || 414 || 59 % || 79 %

Patēriņa kredīts (2011. g.) || 27 + 2 EEZ || 565 || 69 % || 75 %

Digitālais saturs (2012. g.) || 27+ 2 EEZ || 330 || 52 % || 80 %

Ceļojumu pakalpojumi (2013. g.) || 27+ 2 EEZ || 552 || 69 % || 62 %**

* Īstenošanas līmenis norāda īstenošanu pēc vērienīgās pārbaudes — to tīmekļa vietņu īpatsvars no kopējā pārbaudīto tīmekļa vietņu skaita, kuras nav izdarījušas pārkāpumus. ** Rezultāti pēc 6 mēnešiem. Pēc sākotnējās pārbaudes dalībvalstu iestādēm nepieciešami vismaz 12 mēneši, lai tās varētu iesniegt ziņojumu par to īstenošanas darbību galīgajiem rezultātiem.

Novērtējumā minēti vērienīgo pārbaužu nodrošinātie ieguvumi gan attiecībā uz Savienības līmenī, gan arī valstu līmenī izdarītajiem pārkāpumiem. Vērienīgās pārbaudes rada skaidru priekšstatu par to, kā nozarē/tirgū ievēro patērētāju aizsardzības noteikumus un nodrošina pārredzamību SPTAJ tīklam. Šādas pārbaudes veicina kopēju izpratni par juridiskiem un citiem jautājumiem SPTAJ iestāžu starpā.

Kopējas īstenošanas pieejas

Kopēja īstenošanas pieeja ir kopīgas īstenošanas darbības jauns formāts, ko attīsta kopš 2013. gada, pamatojoties uz SPTAJ regulas 9. pantu. Tā ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar Komisijas atbalstu koordinēt savu pieeju patērētāju aizsardzības tiesību aktu piemērošanai konkrētos gadījumos. Pirmā šāda darbība attiecas uz mobilo tālruņu lietotnēs veiktiem pirkumiem saistībā ar tiešsaistes spēlēm. Cits piemērs attiecas uz automašīnu nomas nozari. Abos gadījumos notiek diskusijas ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem, lai nodrošinātu atbilstību patērētāju aizsardzības tiesību aktiem.

· SPTAJ brīdinājuma mehānisms pirmo reizi nodrošināja regulējumu dalībvalstīm attiecībā uz informācijas apmaiņu par jauniem pārkāpumiem, kā arī attiecībā uz tādiem pārkāpumiem, kuru atklāšanai var būt nepieciešama koordinēta pieeja.

· Kopīgas darbības un projekti, kā arī darbsemināri un citi pasākumi sekmēja īstenošanu un dalībvalstu administratīvās spējas patērētāju aizsardzības jomā un palielināja uzticību un savstarpējo izpratni SPTAJ tīklā iesaistīto dalībvalstu iestāžu starpā.

· Starptautiskā sadarbība ļāva veikt labas prakses apmaiņu ar ES galvenajiem tirdzniecības partneriem.

Minētos sasniegumus izdevās panākt, neskatoties uz krīzes radītājiem administratīvo resursu ierobežojumiem. Būtībā tie parāda, ka SPTAJ mehānisms var nodrošināt resursu ziņā efektīvākus risinājumus, lai novērstu pārkāpumus ES. SPTAJ regulas īstenošana kopumā ir devusi pozitīvus rezultātus, un tā ļāvusi izveidot tīklveida struktūras sadarbības mehānismu, kas var būt piemērs arī citām vienotā tirgus jomām.

3.        Sadarbība īstenošanas jomā — efektīvāks veids, kā risināt digitālās ekonomikas radītās jaunās problēmas

SPTAJ regula joprojām ir ļoti būtiska, turklāt tā ir vērtīgs devums ES patērētāju aizsardzības politikas nākotnei. Novērtējums, Komisijas un dalībvalstu divgadu ziņojumi, kā arī sabiedriskās apspriešanas rezultāti skaidri liecina par to, ka nepieciešamas visaptverošas norādes attiecībā uz SPTAJ tīkla darbību. Var būt nepieciešama SPTAJ regulējuma turpmāka attīstība, tostarp SPTAJ regulas iespējama pārskatīšana, turpmāk izklāstītajās jomās.

· Var būt nepieciešams precizēt un stiprināt savstarpējās palīdzības mehānismus, tostarp juridiskos un procesuālos jautājumus, kā arī noteikumus, kas nodrošina vispārējo sadarbību (SPTAJ regulas 9. pants)[19].

· Kopīgās īstenošanas darbības, piemēram, vērienīgās pārbaudes vai nesen uzsāktās kopīgās īstenošanas darbības, ir efektīvas, un tās būtu jāattiecas arī uz citām nozarēm[20]. Kā rāda pieredze saistībā ar konkrētiem SPTAJ gadījumiem, jāpanāk turpmākā attīstība, lai cīnītos pret krāpniecisku un agresīvu komercpraksi, kuras izbeigšanai var būt nepieciešami īpaši īstenošanas līdzekļi[21].

· Var būt nepieciešams izstrādāt SPTAJ tirgus uzraudzības un brīdināšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka ātri tiek noteikti jauni apdraudējumi patērētājiem, kurus var novērst, īstenojot SPTAJ darbības[22]. Jo īpaši būtu jāizvērtē iespēja piesaistīt citus dalībniekus, piemēram, patērētāju aizsardzības organizācijas un Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centrus[23].

· Grūtības, kas rodas saistībā ar dažādu dalībvalstu procesuālajiem noteikumiem un standartiem, ko piemēro īstenošanas procesā, ir šķērslis efektīvai un lietderīgai sadarbībai[24]. Šādas atšķirības var traucēt savstarpējai palīdzībai un sadarbībai un kavēt pārkāpumu efektīvu novēršanu. Iespējams, būtu jāprecizē arī kompetento iestāžu instrumentu kopums, kā arī to minimālās kopīgās pilnvaras[25].

· Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki kopumā atbalsta aktīvāku Komisijas dalību SPTAJ tīkla darbā[26]. Šajā virzienā soļi tika sperti jau 2013.–2014. gadā, uzsākot jaunās koordinētas īstenošanas darbības, kuru rezultāts ir kopēja īstenošanas pieeja jautājumam par mobilo tālruņu lietotnēs izdarītiem pirkumiem. Nākotnē ir jāpaveic vairāk, vēršoties pret plaši izplatītiem ES līmeņa attiecīgajiem pārkāpumiem, kas nodara būtisku kaitējumu ES ekonomikai[27].

· Ņemot vērā arvien pieaugošās problēmas, ko globalizētā digitālajā ekonomikā rada trešo valstu izcelsmes tirdzniecības prakse, var būt nepieciešama arī turpmāka sadarbība ar starptautiskajiem partneriem[28].

4.        Divpusējās palīdzības papildināšana, īstenojot vairāk ES līmeņa kopīgās darbības

Novērtējums un divgadu ziņojumi rāda, ka pēc sākotnējā pārbaudes perioda no 2007. līdz 2009. gadam valstu iestādes izmantoja SPTAJ savstarpējās palīdzības mehānismu lietās, kuras varēja efektīvāk risināt SPTAJ tīklā, nevis izmantojot citus valsts līmenī pieejamos līdzekļus[29]. Vienlaikus lielāka mazumtirdzniecības internacionalizācija ES veicināja to, ka lielie tirgotāji veidoja vietējos meitas uzņēmumus savos galvenajos tirgos un piemēroja vienādu praksi šajos tirgos. Valstu iestādes sastopas ar vienādiem pārkāpumiem savos tirgos. Taču budžeta ierobežojumi lika dalībvalstīm koncentrēt savus ierobežotos resursus uz vietējām problēmām, nevis uz pārrobežu jautājumiem[30].

Tādējādi mazumtirdzniecības internacionalizācija veicina vienādu pārkāpumu izplatību pāri ES robežām. Šis jautājums risināts SPTAJ tīklā, stiprinot kopīgas darbības, piemēram, vērienīgās pārbaudes, un kopš 2013. gada pilnveidojot jaunu instrumentu, proti, kopēju īstenošanas pieeju. Kopīgu interešu jautājumu risināšana ES līmenī nodrošināja efektīvu īstenošanas darbību.

Savstarpējās palīdzības mehānisma atšķirīgais lietojums dalībvalstīs, kas konstatēts jau pirmajā Komisijas divgadu ziņojumā, apstiprināts novērtējumā[31] un novērots 2012.–2013. gadā[32], norāda uz nepieciešamību uzlabot informētību un kopējo izpratni par SPTAJ regulu dalībvalstu iestāžu vidū. Šādai nepieciešamībai stingrs atbalsts pausts arī sabiedriskās apspriešanas dalībnieku atbildēs[33]. Tas īpaši attiecas uz noteikumiem par īstenošanas lūgumiem (piemēram, maksimālie termiņi un turpmākie veicamie pasākumi, ja īstenošana nav iespējama), kā arī lūgumu izskatīšanas procedūrām. Turklāt izrādās, ka būtu lietderīgi apskatīt jautājumu par sadarbību patērētāju aizsardzības organizāciju un SPTAJ tīkla starpā, jo īpaši saistībā ar informācijas apmaiņu par jaunu praksi, kas var būt pretrunā ES patērētāju aizsardzības tiesību aktiem.

Novērtējumā ieteikts arī uzlabot vērienīgās pārbaudes, īstenojot pasākumus, kas uzlabo sabiedrības informētību, kā arī īstenojot papildu pasākumus, kas nodrošina nemainīgu atbilstību patērētāju aizsardzības tiesību aktiem attiecīgajā nozarē. Novērtējumā arī ierosināts izveidot tā saukto „observatoriju”, kas sistemātiski apkopotu informāciju[34]. Arī sabiedriskās apspriešanas rezultāti norāda uz vispārēju nepieciešamību uzlabot tirgus uzraudzības mehānismus, lai agrīni konstatētu pārkāpumus.

Neskatoties uz vērienīgajām pārbaudēm un kopējo īstenošanas pieeju izstrādi, laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam pilnībā nav izmantotas 9. panta sniegtās iespējas. Piemēram, dalībvalstis nebija tieši izmantojušas 9. pantu, lai koordinētu vienlaicīgas īstenošanas darbības. Viens no novērtējumā minētajiem iemesliem bija nepieciešamība sniegt papildu norādījumus SPTAJ tīkla dalībniekiem par to, kā izmantot un koordinēt šādas darbības[35], kā arī precizēt Komisijas nozīmi[36].

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti norāda uz to, ka arvien pieaug patērētāju aizsardzības tiesību aktu plaši izplatītu būtisku pārkāpumu nozīme (ES līmeņa attiecīgie pārkāpumi)[37], kā arī to, ka nepieciešams stiprināt 9. pantā paredzētos sadarbības mehānismus, lai efektīvi cīnītos pret šādiem pārkāpumiem nākotnē.

5.        SPTAJ regula efektīvi novērš jaunos ES līmeņa būtiskos pārkāpumus

Novērtējumā norādīts, ka pārkāpumus, kas vienlaicīgi izdarīti vairākās dalībvalstīs vai ko izdara viens un tas pats tirgotājs, pašreizējā SPTAJ regulā, iespējams, nevar pilnībā novērst[38]. Šādi pārkāpumi var radīt nopietnu kaitējumu ES patērētājiem, jo starptautiskie tirgotāji, kas veic darbību vairākās vietās, var apdraudēt visu ES patērētāju ekonomiskās intereses. Novērtējumā minēts, ka nepieciešama stingri koordinēta pieeja vai saskaņota rīcība ES līmenī, lai izbeigtu šādus pārkāpumus.

Lai efektīvi novērstu „ES līmeņa būtiskus pārkāpumus”, nepieciešams skaidrs tiesiskais pamats, tostarp ES līmeņa būtisku pārkāpumu definīcija, kā arī stingra īstenošanas darbības koordinēšana, iespējams, panākot aktīvu Komisijas līdzdalību[39]. Kā minēts iepriekš, SPTAJ regulas 9. pants jau paredz iespēju koordinēt īstenošanu. Lai gan, pamatojoties uz 9. pantu, izstrādāti divi efektīvi īstenošanas instrumenti (vērienīgās pārbaudes un kopējās īstenošanas pieejas), pieredze rāda, ka esošā koordinēšanas sistēma joprojām ir pārāk neskaidra, un jo īpaši pietrūkst precīzi noteiktas un pārredzamas koordinēšanas procedūras, kā arī nav skaidrības attiecībā uz dalībnieku attiecīgajiem uzdevumiem un atbildību un bezdarbības sekām. Koordinatora nozīme un atbildība nav pietiekami skaidri noteikta. Lai gan papildu norādījumi un precizējumi var būt veids, kā sekmēt 9. pantā paredzētā koordinēšanas mehānisma biežāku izmantošanu, šķiet maz ticams, ka tas spēs pilnībā atrisināt visas konstatētās problēmas, jo īpaši saistībā ar plaši izplatīto ES līmeņa būtisko pārkāpumu pēc iespējas efektīvāku novēršanu.

Ņemot vērā iespējamo plaši izplatīto kaitējumu, ko ES līmeņa būtiskie pārkāpumi var radīt patērētājiem vairākās dalībvalstīs, 2013. gada ceļvedī kā viens no pārskatīšanas risinājumiem bija izklāstīta iespēja ieviest efektīvāku īstenošanas koordinēšanas mehānismu/procedūru, lai risinātu ES līmeņa gadījumus[40]. Sabiedriskajā apspriešanā lielākā daļa ieinteresēto personu uzskatīja, ka šādi pārkāpumi ir būtiski un ka, iespējams, būtu nepieciešama īpaša ES līmeņa procedūra to novēršanai[41].

Ieinteresētās personas uzskatīja, ka efektīvākās pieejas ES līmeņa būtisko pārkāpumu izbeigšanai būtu šādas: i) dalībvalstīm noteikts pienākums brīdināt citas dalībvalstis par visām veiktajām īstenošanas darbībām; ii) dalībvalstīm noteikts pienākums paziņot par ES līmeņa būtiskiem pārkāpumiem, kas atbilst konkrētiem kritērijiem; iii) obligātas kopīgas īstenošanas darbības; kā arī iv) īstenošanas lēmumu savstarpējā atzīšana. Turklāt vairāk nekā 75 % ieinteresēto personu, jo īpaši tās, kuras pārstāvēja patērētāju aizsardzības asociācijas un Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centrus, bija pārliecinātas par to, ka vienota ES līmeņa procedūra, kas ļautu Komisijai vai dalībvalstij sniegt pierādījumus par ES līmeņa būtisku pārkāpumu, būtu ļoti efektīva, lai apturētu vai aizkavētu ES līmeņa būtiskus pārkāpumus. Valstu iestāžu un valdību paustie viedokļi bija nedaudz pieticīgāki[42].

Saskaņā ar SPTAJ regulu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par iespējamiem Savienībā izdarītiem pārkāpumiem un par to īstenošanas pasākumiem. Šāds agrīnās brīdināšanas un savstarpējās brīdināšanas mehānisms palīdz SPTAJ iestādēm savlaicīgi konstatēt Savienībā izdarītus pārkāpumus un sniedz tām iespēju labāk koordinēt to īstenošanas darbības, kā arī izmantot kopīgās īstenošanas darbības saskaņā ar SPTAJ regulas 9. pantu.

SPTAJ tīkla darbības pirmajos divos gados brīdināšanas mehānismu izmantoja biežāk nekā vēlākā periodā[43]. Šāda tendence var būt saistīta arī ar sākotnējo izmēģinājuma periodu un pakāpenisku izpratnes uzlabošanos par šā instrumenta nozīmi citu SPTAJ instrumentu starpā. Turpmākos gados (proti, 2009.–2013. gadā) gada laikā sniegto brīdinājumu skaits saglabājās relatīvi stabils[44].

Novērtējumā kā brīdinājumu skaita samazinājuma iespējamie iemesli minēti skaidrības trūkums attiecībā uz mērķi, brīdinājumos iekļautās informācijas izmantošana un pārbaude, kā arī tas, ka brīdinājumi tiek jaukti ar informācijas lūgumiem[45]. Lai gan pamatnostādnes vai īstenošanas pasākumi būtu varējuši nodrošināt lielāku skaidrību šajos jautājumos, maz ticams, ka šādi pasākumi būtu atrisinājuši plašākas problēmas saistībā ar to, kā pārbaudīt brīdinājumus, vai arī saistībā ar citu dalībnieku iesaisti brīdinājuma mehānismā.

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti lielā mērā atbilst novērtējumā izdarītajiem konstatējumiem. Lielākā daļa ieinteresēto personu atzina, ka esošā brīdinājumu sistēma jāuzlabo, tostarp, piemēram, paredzot iespēju Komisijai un citām organizācijām nosūtīt brīdinājumus (patērētāju aizsardzības organizācijas un Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centri), kā arī paredzot iespēju klasificēt brīdinājumu darbības, pamatojoties uz sagaidāmo turpmāko rīcību (piemēram, darbība/tikai informācijas saņemšana)[46]. Arī ieinteresētās personas atbalstīja papildu pasākumus, piemēram, obligātas koordinētas uzraudzības darbības, ko veic dalībvalstis, kā arī mehānismu īstenošanas izlūkdatu apkopošanai un analīzei.             

6.        SPTAJ regulas galveno komponentu precizējums

SPTAJ tīkls

SPTAJ regula prasa dalībvalstīm norīkot valstu īstenošanas iestādes (turpmāk „kompetentās iestādes”), kas atbild par SPTAJ regulas pielikumā uzskaitīto ES patērētāju aizsardzības tiesību aktu īstenošanu, kā arī vienoto sadarbības biroju, kas atbild par SPTAJ jautājumu koordinēšanu katrā dalībvalstī. Minētās iestādes veido SPTAJ tīklu. Dalībvalstīm jānodrošina, ka minētajām iestādēm to SPTAJ pienākumu veikšanai tiek atvēlēti atbilstīgi resursi.

Kompetento iestāžu tīkls tika ievērojami paplašināts laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Šādas paplašināšanas galvenais iemesls bija SPTAJ regulas materiālās piemērošanas jomas pakāpeniska paplašināšana, pievienojot tās pielikumā vēl citus ES tiesību aktus.

Dalībvalstīs izmanto dažādas pieejas, veidojot valsts iestāžu struktūru SPTAJ regulas īstenošanai, — struktūrā var būt viena vai vairākas iestādes vai to var veidot vairākas iestādes ar nozarēm atbilstīgiem pienākumiem un/vai reģionālās iestādes federālajās zemēs. Novērtējumā bija norādīts uz grūtībām, ko var radīt sarežģītās un atšķirīgās iestāžu struktūras, piemēram, uz garajām saziņas ķēdēm, kas kavē lūgumu izpildi. Novērtējumā bija arī uzsvērta vienotā sadarbības biroja nozīme, jo īpaši sarežģītā iestāžu struktūrā[47]. Šo atziņu apstiprināja arī sabiedriskās apspriešanas dalībnieku atbildes[48].

Gan novērtējumā, gan arī Komisijas un dalībvalstu divgadu ziņojumos minēts, ka ne visas dalībvalstis aktīvi un bieži izmanto SPTAJ[49]. Lai gan iemesli, visticamāk, ir dažādi, novērtējumā norādīts, ka atbilstīgu resursu trūkums var liegt dažām dalībvalstīm pilnībā izmantot SPTAJ sadarbības mehānismus[50]. Novērtējumā norādīts uz ievērojamām resursu un īstenošanas spēju atšķirībām dalībvalstīs[51].

Dalībvalstu īstenošanas sistēmu daudzveidība un sadarbības šķēršļi

SPTAJ regulā atzīta tiesu iestāžu iespējamā nozīme dalībvalstu īstenošanas sistēmās — kompetentās iestādes var īstenot tām piešķirtās pilnvaras vai nu atbilstīgi to kompetencei, vai tiesu iestāžu uzraudzībā, vai arī iesniedzot pieteikumu tiesā. Dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar tiesu iestāžu dalību valstu īstenošanas procesā[52].

Novērtējumā norādīts uz šķēršļiem, ko rada neatbilstība procesos pēc būtības, kā arī kompetento iestāžu pilnvaru neatbilstība dalībvalstīs[53]. Šādi šķēršļi var ne tikai kavēt sadarbību un lietu izskatīšanu, bet arī ietekmēt ES patērētāju aizsardzības tiesību aktu īstenošanas efektivitāti un uzticību sistēmai. Novērtējumā ieteikts risināt šīs problēmas, mērķtiecīgi koordinējot ar SPTAJ saistītos procesuālos jautājumus[54].

Lielākā daļa ieinteresēto personu sabiedriskās apspriešanas laikā piekrita tam, ka būtu lietderīgi ieviest kopīgus standartus, lai izskatītu ar SPTAJ saistītus pārkāpumus, kā arī uzskatīja, ka šādu standartu noteikšanai jāpiešķir augstāka prioritāte tādās jomās kā īstenošanas lēmumu publicēšana, to tirgotāju publiskošana, kuri izdara pārkāpumus,  piekļuve dokumentiem, pierādījumu vākšana, kā arī tīmekļa vietņu pārbaude[55]. 

Kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar SPTAJ regulu

Kompetentajām iestādēm jāpiešķir pilnvaras, kas nepieciešamas to pienākumu izpildei saskaņā ar SPTAJ regulu. Regulā uzskaitītas minimālās pilnvaras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu SPTAJ tīkla netraucētu darbību. Minētās pilnvaras ietver tiesības iegūt nepieciešamo informāciju un pierādījumus, lai izskatītu Savienībā izdarītus pārkāpumus, veikt pārbaudes uz vietas, pieprasīt pārtraukt vai aizliegt Savienībā izdarītus pārkāpumus, kā arī prasīt no tirgotājiem apņemšanās un veikt maksājumus valsts budžetā. Var spriest, ka lielākā daļa iestāžu izmanto SPTAJ regulā paredzēto minimālo pilnvaru kopumu vai nu tieši, vai, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, kas paredz līdzīgas pilnvaras[56].

Iestādēm arī piešķirtas tiesības attiecīgā gadījumā izmantot citas pilnvaras, kas tām piešķirtas valsts līmenī, lai izbeigtu pārkāpumus. Taču saskaņotības trūkums attiecībā uz vairāku šādu papildu pilnvaru pieejamību visās valstīs ir izrādījies šķērslis efektīvākai sadarbībai[57]. Atšķirības, ko rada dažādās valstu tiesiskās tradīcijas un īstenošanas sistēmas, zināmā mērā var mazināt, sniedzot norādes un precizējumus, uzlabojot savstarpējo izpratni par valstu dažādo instrumentu un sistēmu sniegtajām iespējām un ierobežojumiem. Tomēr pat sīki izstrādātas norādes nevar aizstāt trūkstošas pilnvaras valsts līmenī dažās dalībvalstīs, kas var mazināt SPTAJ īstenošanas darbību kopējo efektivitāti. 

Ņemot to vērā, lielākā daļa ieinteresēto personu sabiedriskajā apspriešanā atbalstīja priekšlikumu SPTAJ regulā ieviest kompetentajām iestādēm paredzētus papildu instrumentus, proti, tiesības veikt pārbaudes pirkumus izmeklēšanas nolūkā, publiskot tirgotājus, kuri izdara pārkāpumus, pieprasīt soda maksājumus, lai atsavinātu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kā arī pieprasīt pagaidu pasākumus[58]. Lielākā daļa ieinteresēto personu arī atbalstīja pasākumus, kas atvieglotu iespēju patērētājiem pieprasīt kompensāciju[59].     

Saistība ar kriminālvajāšanu

Saskaņā ar SPTAJ regulu kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto arī citas tiesības vai pasākumi, kas tām paredzēti valsts līmenī, lai izbeigtu Savienībā izdarītus pārkāpumus, tostarp tiesības pieprasīt uzsākt kriminālvajāšanu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka jānodrošina atvieglotāka informācijas apmaiņa kriminālvajāšanā iesaistīto iestāžu un kompetento iestāžu starpā, jo īpaši agresīvas vai krāpnieciskas prakses gadījumā.

Patērētāju aizsardzības organizāciju un citu pušu iesaistīšanās sadarbībā patērētāju tiesību aizsardzības jomā

SPTAJ regulā atzīta patērētāju aizsardzības organizāciju būtiskā nozīme patērētāju interešu aizsardzībā. SPTAJ regula jo īpaši paredz iespēju dalībvalstīm norīkot ne tikai valsts iestādes, bet arī citas struktūras, kam ir pamatotas intereses Savienībā izdarītu pārkāpumu izbeigšanā. Šādām struktūrām SPTAJ iestādes var dot norādes veikt nepieciešamos īstenošanas pasākumus, kas tām atļauti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai izbeigtu Savienībā izdarītus pārkāpumus.

Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam vairākas dalībvalstis ir norīkojušas šādas struktūras. Lielākoties tās ir patērētāju aizsardzības asociācijas un interešu grupu asociācijas, kas rīkojas savā vārdā. Turklāt jau vairākus gadus dalībvalstu patērētāju aizsardzības organizācijas ciešāk sadarbojas un koordinē īstenošanas darbības, īstenojot projektu „Patērētāju tiesiskuma īstenošanas forums” (COJEF, Consumer Justice Enforcement Forum)[60]. Daudzas dalībvalstis attīstīja sadarbību ar patērētāju aizsardzības asociācijām un Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centriem, lai iegūtu informāciju par notikumiem tirgū un pārkāpumiem. 

Novērtējumā uzsvērts, ka patērētāju aizsardzības asociācijām, kuras pārstāv patērētāju kopīgās intereses, ir būtiska nozīme patērētāju tiesību īstenošanā[61] (tās veic uzdevumus saskaņā ar tā saukto Aizliegumu direktīvu[62]). Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā arī uzsvēra, ka regulāra sadarbība SPTAJ iestāžu un patērētāju aizsardzības organizāciju starpā ir būtiska pārkāpumu savlaicīgai konstatācijai un efektīvai izskatīšanai. Ieinteresētās personas arī minēja, ka regulāra informācijas apmaiņa ar patērētāju aizsardzības organizācijām un Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centriem, kā arī to dalība SPTAJ brīdināšanas mehānismā un īstenošanas prioritāro jomu noteikšanā palielinātu ES patērētāju aizsardzības tiesību aktu īstenošanas efektivitāti un lietderību.

SPTAJ plānošanas un prioritāšu noteikšanas cikls

Kopš 2009. gada SPTAJ tīkla darbības paredzētas ikgadējos īstenošanas rīcības plānos[63]. Sākotnēji plānos noteica kopīgās interešu jomas, piemēram, vērienīgo pārbaužu tēmas, kā arī darbsemināru tēmas. Divgadu ziņojumā, kas sagatavots  2012. gadā, bija skaidri norādīts, ka jāapvieno resursi un jānosaka prioritārās īstenošanas darbības. Bija nepieciešama kopīga pieeja prioritātēm[64]. SPTAJ plānošanas un prioritāšu noteikšanas procesu pārskatīja 2011. gada decembrī. 2013. gadā tika noteiktas piecas prioritārās jomas, un SPJAT komiteja[65] tās apstiprināja, nodrošinot daudzgadu programmu kopīgām darbībām laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam. Tādējādi ikgadējo īstenošanas rīcības plānu apstiprināja SPTAJ komiteja.

Šis process uzlaboja SPJAT tīkla efektivitāti un ļāva lietderīgāk izmantot ierobežotos resursus. Tomēr ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā norādīja, ka nepieciešami vēl citi pasākumi, lai atbalstītu zināšanu bāzi īstenošanas prioritāšu noteikšanai[66]. Lielākā daļa respondentu atbalstīja koordinētus uzraudzības pasākumus, IT platformu, kas ļautu apmainīties ar zināšanām īstenošanas jomā, kā arī patērētāju aizsardzības organizāciju un Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centru dalību tirgus tendenču un patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārkāpumu noteikšanā[67].

SPTAJ regulas tiesiskais tvērums

Sadarbība patērētāju tiesību aizsardzības jomā aptver direktīvas, kas transponētas dalībvalstu tiesību sistēmās, kā arī SPTAJ pielikumā uzskaitītās regulas. Kopš 2007. gada pielikuma tvērums ir pakāpeniski paplašināts, un 2013. gada beigās tajā bija iekļauti 18 ES patērētāju aizsardzības tiesību akti. 

Novērtējumā bija secināts, ka spēkā esošās SPTAJ regulas tvērums kopumā ir atbilstīgs[68]. Dažām sadarbības jomām, iespējams, pievērsta mazāka uzmanība, jo uz tām attiecas ES nozaru tiesību akti un citi esošie mehānismi un/vai īpaši instrumenti sadarbībai ES līmenī[69]. Vajadzības gadījumā būtu jāturpina izvērtēt veidus, kā nodrošināt koordināciju un informācijas apmaiņu minēto tīklu un SPTAJ tīkla starpā, lai nodrošinātu politikas jomu saskaņotību.

Ja tiek pārskatīts attiecīgā tiesību akta tvērums, būtu jāņem vērā nākotnes tirdzniecības metožu un prakses attīstība, kā arī patērētāju aizsardzības tiesību aktu pieņemšana un pārskatīšana, jo īpaši, lai risinātu problēmas digitālajā jomā, galvenokārt saistībā ar cenu pārredzamību. 

SPTAJ datu bāze

SPTAJ regula (10. pants) piešķir tiesības Komisijai uzturēt elektronisku datu bāzi, kurā glabā un apstrādā informāciju, kas saistīta ar savstarpējās palīdzības lūgumiem un brīdinājumiem. Šajā saistībā Komisija izveidoja SPTAJ sistēmu (SPTAJS). Kopš 2007. gada SPTAJS ir uzlabota, lai SPTAJ iestādes varētu apmainīties ar informāciju un dokumentiem, kas attiecas uz savstarpējās palīdzības lūgumiem. Divgadu ziņojumi, novērtējums, kā arī sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecina par neapmierinātību ar SPTAJS[70]. Minētajos dokumentos norādīts, ka labi funkcionējoša IT rīka trūkums ir šķērslis efektīvai sadarbībai patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

7.        SPTAJ kopīgo un starptautisko darbību stiprināšana

ES Patērētāju tiesību aizsardzības programmas atbalstītās kopīgās darbības un amatpersonu apmaiņa

Kopš 2007. gada SPTAJ iestādes ir veikušas dažādas ES Patērētāju tiesību aizsardzības programmas atbalstītas kopīgās darbības, tostarp rīkojušas tīmekļseminārus un darbseminārus, īstenojušas informētības uzlabošanas pasākumus un projektus kopīgu standartu, metožu un īstenošanas paņēmienu izstrādei, kā arī organizējušas amatpersonu apmaiņu.

No Patērētāju tiesību aizsardzības programmas atbalstīto kopīgo darbību piemēri kopš 2007. gada

· Francija un Portugāle 2010.–2011. gadā virzīja kopīgu projektu, kura mērķis bija uzlabot SPTAJ tīkla pamanāmību; tajā piedalījās desmit dalībvalstis. Īstenojot projektu, tika izveidots saziņas forums, izstrādāts protokola projekts sadarbībai kompetento iestāžu un Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centru starpā[71], kā arī publicēts SPTAJ tīkla informatīvais izdevums.

· Deviņas dalībvalstis 2012. gadā piedalījās Latvijas koordinētā kopīgā projektā, kas bija vērsts uz īstenošanas jautājumiem saistībā ar Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem.

· Vienpadsmit citas dalībvalstis piedalījās Apvienotās Karalistes projektā „Eiropas spēju pilnveidošana tiesību aktu īstenošanai interneta vidē” (2010.–2011. gads) un turpmākajos pasākumos (2012.–2013. gads). Projekta mērķis bija uzlabot SPTAJ tīkla spēju veikt izmeklēšanu un īstenošanas darbības tiešsaistē un apmainīties ar zināšanām tiesību aktu īstenotāju starpā par jaunākajiem sasniegumiem un problēmām saistībā ar tīmekļa tehnoloģijām. Turpmākajos pasākumos iesaistījās piecpadsmit dalībvalstis un izveidoja tiešsaistes izmeklēšanas mācību rīku kā ilgtermiņa resursu tiem, kuri veic izmeklēšanu internetā. Projekta īstenošanas laikā tika izveidota arī kopīga e-komercijas precedentu datu bāze.

Pēdējo divu minēto kopīgo darbību rezultātā 2014. gada aprīlī tika izveidota pastāvīga grupa tiesību aktu īstenošanai elektroniskajā vidē, tādējādi uzlabojot SPTAJ tīkla spēju veikt īstenošanas darbības elektroniskajā vidē. Grupa apvienos zināšanas, lai palīdzētu SPTAJ tīklam noteikt jaunos patērētāju apdraudējumus tiešsaistē, kā arī precīzāk noteikt tā tiešsaistes īstenošanas darbības. Tā palīdzēs dalībvalstu iestādēm saistībā ar mācībām un jaunākajiem rīkiem tiešsaistes izmeklēšanas jomā. Apvienotā Karaliste un Slovākija vada grupu2014. gadā, un tajā pārstāvētas 12 dalībvalstis. Jauns SPTAJ kopīgais projekts saistībā ar izmeklēšanu internetā, ko virzīs Spānija 2014. un 2015. gadā, veicinās mācību materiālu pieejamību, turklāt Spānija rīkos darbseminārus, sekmējot 14 projekta partneru mazāka mēroga pārbaudes pasākumus.

Minētās darbības nodrošināja satvaru pastāvīgai labas prakses apmaiņai īstenošanas iestāžu starpā un sekmēja savstarpējo izpratni un uzticību dažādo dalībnieku starpā. Šīs darbības var pilnveidot, taču, iespējams, jāvienkāršo to finansēšanas administratīvās procedūras, ko dalībvalstu iestādes vairākkārt minējušas kā minēto darbību paplašināšanas šķērsli.

Starptautiskā sadarbība patērētāju tiesību īstenošanas jomā

Tehnoloģiju attīstība un mājsaimniecību patēriņa modeļu izmaiņas, lielākā mērā pievēršoties starptautiskas iepirkšanās iespējām tiešsaistē, ir apstiprinājušas nepieciešamību vērsties pret negodīgiem tirgotājiem trešās valstīs un īstenot patērētāju aizsardzību ārpus EEZ.

SPTAJ regulā noteikts, ka Savienība „jomās, uz ko attiecas šī regula, sadarbojas ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām, lai stiprinātu patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību”. Turklāt Savienība var censties panākt lielākā mērā strukturētu sadarbību īstenošanas jomā ar trešām valstīm, pamatojoties uz starptautiskajiem nolīgumiem.

SPTAJ tīklā esošās kompetentās iestādes regulāri sadarbojas arī Starptautiskā Patērētāju tiesību aizsardzības un īstenošanas tīkla (ICPEN) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ietvaros vai divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, kas noteiktas kā prioritārie partneri sadarbībai īstenošanas jomā, piemēram, ASV. Šāda veida sadarbība ir ļoti nozīmīgs patērētāju tiesību aizsardzības politikas aspekts, un tā var būt īpaši noderīga, piemēram, datu aizsardzības jomā.

Starptautiskais Patērētāju tiesību aizsardzības un īstenošanas tīkls (ICPEN)

ICPEN ir neformāls starptautiskais tīkls, ko veido patērētāju aizsardzības iestādes no vairāk nekā 50 valstīm, un tā mērķis ir novērst patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārrobežu pārkāpumus ārpus Eiropas un izveidot taisnīgus tirgus patērētājiem. Regulāras konferences, darba grupu sanāksmes un telefonkonferences nodrošina pieredzes intensīvu apmaiņu iesaistīto iestāžu starpā.

Komisija ir starpnieks starp galvenajiem ICPEN dalībniekiem un SPTAJ. SPTAJ tīkls atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu kļūt par starpnieku un aktīvi iesaistīties konkrētās ICPEN kopīgajās darbībās. 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO)

Eiropas Komisija, kā arī ES dalībvalstis piedalās ESAO Patērētāju tiesību aizsardzības politikas komitejā kā novērotājas.

Sadarbība ar ASV Federālo tirdzniecības komisiju

Ņemot vērā ļoti intensīvās tirdzniecības plūsmas un kopīgās intereses cīņā pret nelikumīgu praksi, kas kaitē patērētāju interesēm abpus Atlantijas okeānam, SPTAJ tīkls noteica ASV un jo īpaši Federālo tirdzniecības komisiju (FTK) par savu prioritāro starptautisko partneri[72]. SPTAJ tīkls un ASV FTK ir izveidojuši neformālu sadarbību, līdz būs pieejams uz starptautisku nolīgumu balstīts satvars. Piemēram, 2013. gada aprīlī SPTAJ un FTK īstenotāji rīkoja kopīgu semināru, kura laikā notika rezultatīva informācijas un zināšanu apmaiņa par konkrētiem gadījumiem, piemēram, par jautājumu saistībā ar maldinošu praksi, izdarot pirkumus mobilo tālruņu lietotnēs.

8.        Konstatējumi un turpmākie pasākumi

Pēdējos septiņos gados SPTAJ regula ir bijusi efektīvs instruments patērētāju kopīgo interešu aizsardzībai ES. Minētā regula ir sekmējusi lielāku atbilstību ES patērētāju aizsardzības tiesību aktiem daudzās nozarēs, kurās veiktas vērienīgās pārbaudes gan patērētāju, gan arī uzņēmumu interesēs. Uz SPTAJ pamatotas kopīgās īstenošanas pieejas parādīja, ka jaunās patērētāju problēmas, kas vienlaicīgi rodas vairākās dalībvalstīs, var vislabāk novērst visu dalībvalstu cieša sadarbība un kopīgas darbības.

Straujās attīstības digitālajā laikmetā nepieciešama elastīga un mūsdienīga sadarbība patērētāju tiesību aizsardzības jomā, kas nodrošina spēju ātri reaģēt uz jaunajām īstenošanas problēmām, lai mazinātu zaudējumus patērētājiem un lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus uzņēmumiem vienotajā tirgū. Patērētāju aizsardzības noteikumu labākai un lielākā mērā saskaņotai īstenošanai būtu jānodrošina labāka tirgus pārredzamība un jāmazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, kuri veic darbību pāri robežām, tādējādi veicinot konkurenci un inovāciju un sniedzot būtisku devumu izaugsmei.

Labāks ES līmeņa sadarbības mehānisms var nodrošināt ātru un izmaksu ziņā efektīvu rīcību attiecībā uz ES patērētāju aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kas skar vairākas dalībvalstis. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā resursu ierobežojumus nākotnē, kā arī nepieciešamību mazināt administratīvo slogu. Ieguvumi pārvaldības līmenī gaidāmi gan dalībvalstu, gan arī ES līmenī, jo tiks uzlabota administratīvā sadarbība, samazināti kavējumi īstenošanas jomā un galu galā nodrošināta efektīvāka tirgu darbība.

Lai noteiktu labāko iespējamo SPTAJ sadarbības izmantošanas veidu dalībvalstu interesēs un lai visas ieinteresētās personas gūtu pozitīvu atdevi, Komisija patlaban veic ietekmes novērtējuma pētījumus. Šajos pētījumos tiks izvērtēti visi iespējamie varianti īstenošanas problēmu risināšanai nākotnē — no esošā regulējuma saglabāšanas līdz jaunu tiesību aktu ieviešanai, un tiem būtu jānodrošina pamats, lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par visefektīvāko politikas risinājumu.

[1]     http://europa.eu/rapid/press-release_IP-12-491_en.htm

[2]      http://ec.europa.eu/consumers/archive/strategy/docs/consumer_agenda_2012_en.pdf

[3]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.).

[4]     Regula attiecas arī uz EEZ partnervalstīm, proti, Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju.

[5]     COM(2009) 336 un COM(2012) 100; http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/biennial_national_reports_en.htm#biennial.

[6]        Patērētāju tiesību aizsardzības regulas ārējais novērtējums, Patērētāju aizsardzības politikas vērtēšanas konsorcija galīgais ziņojums, 2012. gada 17. decembris („novērtējums”), http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/cpc_regulation_inception_report_revised290212_en.pdf.

[7]    http://ec.europa.eu/consumers/events/ecs_2013/report/Summitconclusions.pdf.

[8]     Eiropas augstākā līmeņa sanāksme par patērētāju aizsardzību, diskusiju dokuments „Virzība uz ES patērētāju tiesību efektīvāku īstenošanu”, 2013. gada aprīlis, http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/07032013_consumer_summit_discussion_paper_en.pdf.

[9]  http://www.cojef-project.eu/IMG/pdf/BEUC_PR_Apple.pdf

[10]    Ceļvedis „Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, pārskats”, 2013. gada septembris, pieejams šeit: http://ec.europa.eu/smart-regulation/impact/planned_ia/docs/2014_sanco_001_consumer_protection_cooperation_review_en.pdf.

[11]   Ieinteresēto personu atbilžu kopsavilkums sabiedriskajā apspriešanā par Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (SPTAJ regula, Nr. 2006/2004/EK),

      pieejams šeit: http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/index_en.htm.

[12]   http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-187_en.htm

[13]             http://ec.europa.eu/justice/consumer-marketing/rights-contracts/directive/index_en.htm             

[14]             Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām.

[15]             Direktīva 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi.

[16]             http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/index_en.htm

[17]             http://ec.europa.eu/smart-regulation/index_en.htm un jo īpaši Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu (2003/C 321/01).

[18]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 98. lpp.

[19]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 14.–20. lpp., kā arī skatīt šeit: http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/cpc_regulation_inception_report_revised290212_en.pdf.

[20] http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/cpc_regulation_inception_report_revised290212_en.pdf 

[21]             Sekmīga cīņa pret šādu praksi ietver ciešu sadarbību patērētāju aizsardzības iestāžu un noziedzības apkarošanas iestāžu starpā. Ņemot vērā to, ka šādu praksi bieži vien izmanto īstermiņā, īstenošanas iestādēm jāspēj rīkoties pat tad, kad attiecīgā prakse vairs nav novērojama.   

[22] http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/cpc_regulation_inception_report_revised290212_en.pdf

[23]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 14.–20. lpp., kā arī 49. lpp.

[24] http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/cpc_regulation_inception_report_revised290212_en.pdf

[25]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 22.–29. lpp. 

[26]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, iii un 45.–48. lpp.

[27]             Jautājums par plaši izplatītiem pārkāpumiem apskatīts jau 2009. gada jūlija paziņojumā par patērētāju acquis īstenošanu (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52009DC0330&rid=1) un apstiprināts ārējā novērtējumā (http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/cpc_regulation_inception_report_revised290212_en.pdf). Arī sabiedriskās apspriešanas rezultāti apstiprina, ka šādi pārkāpumi ir būtiski, — sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 35. lpp.

[28]              Vairākas dalībvalstis savos divgadu ziņojumos min īstenošanas problēmas, kas rodas saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm. Skatīt arī šeit: http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/cpc_regulation_inception_report_revised290212_en.pdf. 

[29]             Savstarpējās palīdzības lūgumu skaits bija vislielākais 2008.–2009. gadā, kad tas sasniedza vidēji 306 lūgumus gadā, taču tas samazinājās laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam, sasniedzot vidēji 162 lūgumus gadā, skatīt šeit: http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/biennial_national_reports_en.htm#biennial, kā arī 2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 76. lpp.

[30]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 76. lpp.

[31]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 98. lpp.

[32]             Dalībvalstu divgadu ziņojumi (2012.–2013. gads), pieejami šeit: http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/biennial_national_reports_en.htm#biennial.

[33]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 9.-13. lpp.

[34]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 91.–92. lpp.

[35]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 99. lpp.

[36]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 17. lpp. Nepieciešamība nodrošināt efektīvāku Komisijas atbalstu dalībvalstu īstenošanas darbā, jo īpaši vienlaicīgi izdarītu pārkāpumu gadījumos, kas skar patērētājus vairākās dalībvalstīs, bija noteikta arī Komisijas 2009. gada paziņojumā par patērētāju acquis īstenošanu, 5. lpp. (2.3. punkts).

[37]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 35.-37. lpp. Vairāk nekā 80 % respondentu uzskatīja, ka šādi pārkāpumi bija ļoti būtiski vai būtiski, un 56 % respondentu norādīja, ka būtu ļoti svarīgi nodrošināt īpašu īstenošanas procedūru šādu pārkāpumu izskatīšanai. 

[38]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 94.-95. lpp. 

[39]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 94. lpp.

[40]             2013. gada ceļvedis SPTAJ regulas pārskatīšanai, 2013. gada septembris.

[41]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 35.-38. lpp.

[42]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 51.-53. lpp.

[43]             Lielākais sniegto brīdinājumu skaits bija 2008. gadā, kad tika sniegti vairāk nekā 100 brīdinājumi gadā; turpmākos gados sniegto brīdinājumu skaits samazinājās, un to skaits bija mazāk nekā 50 brīdinājumi gadā.

[44]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums. 85.–88. lpp.

[45]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 85.-87. lpp.

[46]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 15.-21. lpp.

[47]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 76.-77. lpp.

[48]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 9.-13. lpp.

[49]             2012. gada Ārējā novērtējuma ziņojums, 78. lpp., skatīt arī šeit: http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/biennial_national_reports_en.htm#biennial.

[50]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 78. lpp., skatīt arī šeit: http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/biennial_national_reports_en.htm#biennial. 

[51]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 76. lpp.

[52]             Dažās dalībvalstīs tikai tiesas var izdot rīkojumus par procesa pārtraukšanu vai neuzsākšanu, savukārt citās tiesas ir atbildīgas tikai par kompetento iestāžu lēmumu pārskatīšanu tiesā.

[53]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 60. lpp.

[54]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 60.-61. lpp.

[55]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 27.-33. lpp.

[56]             Divgadu ziņojumi, skatīt šeit: http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/biennial_national_reports_en.htm#biennial, kā arī 2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums.

[57]             Tas attiecas, piemēram, uz tiesībām veikt pārbaudes pirkumus, publiskot tirgotājus, kuri izdara pārkāpumus, vai pieņemt pagaidu pasākumus. Dažās dalībvalstīs pārbaudes pirkumi ir ierasta pārkāpumu procedūras daļa, savukārt citās šāda iespēja nav pieejama. Tas var radīt problēmas saistībā ar citā valstī iegūtu pierādījumu par pārkāpumiem pieņemamību un pieejamību.

[58]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 22.-26. lpp.

[59]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 26.-27. lpp. SPTAJ regulas mērķis ir aizsargāt patērētāju kopīgās intereses. Uz atsevišķu patērētāju tiesisko aizsardzību attiecas citi instrumenti, piemēram, Direktīva 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu, Regula Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē vai Regula Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām.

[60]             www.cojef-project.eu

[61]             2012. gada ārējā novērtējuma ziņojums, 81.-83. lpp.

[62]             Direktīva 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību, OV L 110, 1.5.2009., 30. lpp.

[63]             Paziņojums par patērētāju acquis īstenošanu, 8. lpp., COM(2009)0330 galīgā redakcija.

[64]             2012. gada divgadu ziņojums, 10. un 13. lpp.

[65]             Komiteja jautājumos par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā izveidota, pamatojoties uz SPTAJ regulas 19. un 20. pantu.

[66]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 11.-13. lpp., kā arī 14.–18. lpp.

[67]             Sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 15.-17. lpp.

[68]             2012. gada ārējais novērtējums, 40. lpp.

[69]             Piemēram, elektronisko komunikāciju jomā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC), kas izveidota ar Regulu Nr. 1211/2009, nodrošina sistēmu sadarbībai dalībvalstu regulatoru iestāžu (DRI) starpā, kā arī DRI un Komisijas starpā, lai panāktu ES regulatīvā satvara elektronisko komunikāciju jomā saskaņotu piemērošanu nolūkā nodrošināt vienotā tirgus priekšrocību pieejamību patērētājiem un uzņēmumiem. Citi īstenošanas mehānismi nodrošina pasažieru tiesību aizsardzību. Jo īpaši Regula Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu aviosabiedrību pasažieriem, Regula Nr. 1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un Regula Nr. 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām paredz īstenošanas mehānismus, kuros iesaistītas norīkotas valstu īstenošanas iestādes un kurus izmanto gan attiecībā uz pārrobežu, gan arī vietējiem pārkāpumiem.

[70]             2012. gada ārējais novērtējums, 89.–90. lpp., sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums, 51.–52. lpp.

[71]             http://ec.europa.eu/consumers/ecc/index_en.htm

[72]             Pamatojoties uz abpusēju vienošanos, sarunas par attiecīgo starptautisko nolīgumu kopš 2012. gada apturētas notiekošo procesu dēļ, kas var ietekmēt abu pušu vajadzības, kuras ir būtiskas attiecībā uz sadarbības līgumiem.