52014DC0417

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Luksemburgas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Luksemburgas 2014. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[3],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2) Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3) Valstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4) Padome 2013. gada 9. jūlijā pieņēma ieteikumu par Luksemburgas 2013. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Luksemburgas atjaunināto stabilitātes programmu 2012.-2016. gadam. Komisija 2013. gada 15. novembrī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013[4] sniedza atzinumu par Luksemburgas budžeta plāna projektu 2014. gadam[5].

(5) Komisija 2013. gada 13. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[6], iezīmējot 2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Komisija tajā pašā dienā, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu[7], kurā tā identificēja Luksemburgu kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6) Eiropadome 2013. gada 20. decembrī apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7) Komisija 2014. gada 5. martā publicēja padziļinātā pārskata rezultātus par Luksemburgu[8], pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Luksemburgā nav makroekonomiskās nelīdzsvarotības makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras izpratnē. Konkrēti, tekošā konta pārpalikuma analīze liecina, ka pārpalikumu nerada ļoti zems iekšzemes pieprasījums, bet drīzāk tas ir saistīts ar Luksemburgas īpašo izaugsmes modeli, kas lielā mērā ir balstīts uz finanšu pakalpojumu nozari. Lielā finanšu nozare rada riskus iekšzemes finanšu stabilitātei, taču tie ir samērā ierobežoti, jo nozare ir diversificēta un tajā pašā laikā specializēta. Privātā sektora, jo īpaši nefinanšu uzņēmumu, augstais parādsaistību līmenis galvenokārt atspoguļo to, ka valstī ir daudz starptautisko uzņēmumu, kuri savas filiāles vai meitasuzņēmumus Luksemburgā izmanto finansēšanas darījumiem grupas iekšienē. Turklāt šobrīd labvēlīgais valsts finanšu stāvoklis ļoti lielā mērā ir atkarīgs no izaugsmes modeļa ilgtspējas, kas ir balstīts uz spēcīgu finanšu nozari, taču ilgtermiņā ir liels risks ilgtspējai.

(8) Luksemburga 2014. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada 25. aprīlī — 2014. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(9) 2014. gada stabilitātes programmā izklāstītās vidējā termiņa budžeta stratēģijas mērķis ir 2016. gadā atgriezties pie vidējā termiņa mērķa pēc ievērojamās novirzīšanās no tā 2015. gadā. Programma apstiprina iepriekšējo vidējā termiņa mērķi — pārpalikumu 0,5 % apmērā no IKP, kas atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Paredzams, ka (pārrēķinātais) strukturālais vispārējās valdības pārpalikums samazināsies no 1,4 % no IKP 2013. gadā līdz 1,1 % 2014. gadā, līdz 2015. gadā tas kļūs par deficītu 0,1 % apmērā no IKP. Pēc tam plānots panākt pakāpenisku strukturālo pārpalikumu palielināšanos. Tāpēc ir paredzams, ka Luksemburga 2014. gadā turpinās ievērot vidējā termiņa mērķi, bet 2015. gadā ievērojami novirzīsies no tā. Saskaņā ar programmu valsts izdevumu pieauguma rādītājam, neierēķinot diskrecionāro ieņēmumu pasākumus, 2015. gadā vajadzētu pārsniegt potenciālā IKP pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni. Kopumā programmas mērķi daļēji atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām ar novirzīšanos jo īpaši 2015. gadā. Tiek prognozēts, ka parāda attiecība, kura 2013. gadā bija 23,1 % no IKP, t. i., ievērojami zemāka par atsauces vērtību 60 % apmērā no IKP, programmas darbības laikā vēl vairāk samazināsies. Programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs, kuru sagatavojusi neatkarīga struktūra (STATEC), 2014. un 2015. gadam ir nedaudz optimistisks. Valdība prognozē IKP pieaugumu par 3,2 % gan 2014., gan 2015. gadā, savukārt Komisijas 2014. gada pavasara prognozē paredzēts pieaugums attiecīgi par 2,6 % un 2,7 %. Turklāt iestādes vēl nav pilnībā precizējušas pasākumus, kuri būs pamatā fiskālajai trajektorijai 2015.-2018. gadā. Saskaņā ar Komisijas prognozi, kurā nav ņemti vērā pavisam nesen paziņotie pasākumi, ir aprēķināts, ka strukturālais pārpalikums 2014. gadā saruks līdz 0,6 % no IKP un 2015. gadā kļūs par deficītu 1,3 % apmērā no IKP. Ir aprēķināts, ka valsts izdevumu pieauguma rādītājs, neierēķinot diskrecionāro ieņēmumu pasākumus, 2015. gadā pārsniegs potenciālā IKP pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni, kad ir gaidāma ievērojama novirzīšanās. Pamatojoties uz 2014. gada stabilitātes programmas izvērtējumu un Komisijas prognozi, Padome saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 uzskata, ka ir risks, kas apdraud programmas mērķu īstenošanu, kuri tikai daļēji atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām, jo īpaši no 2015. gada.

(10) Valdība 2013. gada jūlijā iesniedza Parlamentam likumprojektu par Padomes Direktīvas 85/2011 par budžeta struktūrām un Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību noteikumu transponēšanu. Lai gan bija paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī, tā pieņemšanu aizkavēja valdības atkāpšanās jūlijā. Saskaņā ar likumprojektu tiek ieviests jauns Daudzgadu finanšu programmas likums, kas attiecas uz to pašu laikposmu, uz kuru attiecas nākamais stabilitātes programmas atjauninājums. Daudzgadu finanšu programmas likums tiktu katru gadu secīgi atjaunināts reizē ar gada budžetu. Tajā būtu sīki izstrādāti plāni vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai vispārējās valdības līmenī. Ar likumprojektu Daudzgadu finanšu programmas likumā ieviesti daudzgadu izdevumu griesti, kas attieksies tikai uz centrālās valdības sektoru, taču netiek konkretizēts, kādas būtu sekas gadījumā, ja šos griestus pārsniegtu. Likumprojekts neparedz noteikumus par valsts izdevumiem, kuri reglamentētu daudzgadu izdevumu mērķu noteikšanu. Tomēr tajā ir noteikumi par korekcijām vidēja termiņa mērķa sasniegšanai, kuri ir jāievēro. Pārskatītais likumprojekts tika iesniegts Parlamentam 2014. gada martā, un tajā, cita starpā, paredzēts, ka fiskālo noteikumu izpildes neatkarīgu uzraudzību uztic veikt jaunizveidotai iestādei “Conseil National des Finances Publiques”.

(11) Turklāt uz PVN ieņēmumiem attieksies jaunie noteikumi par PVN ieņēmumiem, kuri gūti no e-komercijas darbībām. No 2015. gada šādus ieņēmumus nodos no dalībvalsts, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs, tai dalībvalstij, kurā uzturas pakalpojuma saņēmējs. Valdība ir paziņojusi, ka par 2 procentu punktiem tiks paaugstinātas PVN likmes, kam vajadzētu kompensēt daļu no zaudētajiem ieņēmumiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka plaši tiek piemērotas samazinātas un īpaši zemas likmes, papildu ieņēmumus var iegūt, paplašinot pamatlikmes piemērošanu, tādējādi lielākā mērā kompensējot iepriekš minētos zaudējumus.

(12) Saskaņā ar Komisijas 2012. gada ziņojumā par novecošanu minētajiem rādītājiem bruto valsts pensiju izdevumu proporcija Luksemburgas IKP palielināsies no 9,2 % līdz 18,6 % no IKP 2060. gadā. Lielākoties tas notiks ar novecošanu saistītu izdevumu un jo īpaši pensiju dēļ. 2012. gada pensiju reformas piemērošanas joma bija ierobežota, un minētā reforma būtiski nepalīdzēja novērst draudus publisko finanšu ilgtspējai ilgtermiņā. Pašlaik īstermiņa finansējumu pensiju sistēmai garantē zemais vecumatkarības koeficients, un šo finansējumu nodrošina samērā jauno pārrobežu darba ņēmēju iemaksas. Ir paredzams, ka nākotnē šī tendence būs pretēji vērsta, un, domājams, ka pensiju izmaksas, kā arī ilgtermiņa aprūpes izmaksas ievērojami celsies. Lai garantētu pensiju sistēmas dzīvotspēju, būs nepieciešams būtisks iemaksu likmes pieaugums pēc 2020. gada papildus sistēmā ietvertajam pensiju mērenajam pielāgojumam atbilstoši dzīves līmenim. Tas nozīmētu būtisku sloga palielinājumu darbaspēkam, ko izjutīs nākotnes aktīvie iedzīvotāji, un tādējādi arī izmaksu konkurētspējas zudumu. Ņemot vērā pašreizējo augsto kompensācijas likmi, būtu vajadzējis pieņemt citādākus pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgāku sloga sadalījumu starp paaudzēm. Ieviešot ar faktisko algu palielinājumu pamatotus pensiju korekciju maksimālā apmēra ierobežojumus, tiktu palielinātas pensiju rezerves. Turklāt, paaugstinot faktisko pensionēšanās vecumu, kurš pašlaik ir noteikts 59 gadu vecumā, to saskaņojot ar paredzamā dzīves ilguma izmaiņām, tiktu sekmēta pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāte. Būtu jāierobežo arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas. Finansiāli stimuli profesionālās karjeras pagarināšanai, ko paredz pensiju reforma, varētu sekmēt pensiju sistēmas ilgtspēju, taču jāturpina uzlabot vecāka gadagājuma strādājošo nodarbināmība, stiprinot profesionālo izglītību un mūžizglītību. Luksemburgai jāierobežo nākotnē vajadzīgās ilgtermiņa aprūpes mērogi un ar šo aprūpi saistītās izmaksas, lai nodrošinātu šādas aprūpes ilgtspēju. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus varētu arī padarīt rentablākus, labāk koordinējot veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomu, uzlabojot pakalpojumu sniegšanu un vairāk atbalstot aprūpi ģimenē.

(13) Luksemburgas lielo tekošā konta pārpalikumu nosaka finanšu pakalpojumi, un aiz tā slēpjas pastāvīgs un pakāpeniski pieaugošs preču tirdzniecības bilances deficīts, ko rada lēnā eksporta izaugsme. Lai gan šī tendence atspoguļo augošo pakalpojumu sektora nozīmi ekonomikā, tās iemesls ir arī vairāk strukturāls izmaksu konkurētspējas zudums. Nesenais stabilais vienības darbaspēka izmaksu pieaugums ir mazinājis Luksemburgas rūpniecības konkurētspēju. Valdības 2012. gadā pieņemtā darba samaksas indeksācijas mehānisma modulācija tiks piemērota līdz 2014. gada beigām. Lai gan varētu izmēģināt dažādas iespējas, ir svarīgi, lai darba samaksa būtu ciešāk saistīta ar ražīgumu, izmantojot darba samaksas indeksācijas sistēmas reformu, kas ļautu diferencēt pa nozarēm. Lielā atkarība no finanšu sektora rada strukturālu risku Luksemburgas ekonomikai. Tāpēc Luksemburgai jākoncentrējas uz šauri specializētiem uzņēmumiem, kas sekmētu uz inovāciju balstītu izaugsmi. Lai gan publiskā sektora pētniecības un izstrādes intensitātes četrkārtīgais pieaugums kopš 2000. gada atspoguļo apņemšanos uzlabot valsts pētniecības kapacitāti, Luksemburga neuzrāda rezultātus, kas ļautu sasniegt tās 2020. gadam izvirzīto pētniecības un izstrādes intensitātes mērķi 2,3-2,6 % apmērā no IKP krasā darījumdarbības pētniecības un izstrādes intensitātes samazinājuma dēļ (no 1,53 % no IKP 2000. gadā līdz 1 % 2012. gadā). Joprojām būtu jāuzlabo Luksemburgas sniegums attiecībā uz valsts pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbības indikatoriem. Būtu jāturpina 2013. gadā sāktā inovācijas kopu stiprināšanas reforma.

(14) Neskatoties uz to, ka ir pieņemti dažādi pasākumi, vēl arvien ir augsti jauniešu bezdarba rādītāji, proti, 17,4 % no aktīvajiem iedzīvotājiem 2013. gadā, lai gan ir samazinājums no 18 % 2012. gadā. Jauniešu bezdarba problēma ir cieši saistīta ar izglītības līmeni, un bezdarbs ir mazāks to jauniešu vidū, kuriem ir labāka izglītība. Luksemburgas izglītības sistēmā ir vairāki specifiski sarežģījumi, piemēram, daudzvalodība un īpašās prasmes, ko pieprasa šauri specializētais darba tirgus ar lielo finanšu sektora īpatsvaru. ESAO 2012. gada pētījums par studentu prasmēm apstiprināja, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai uzlabotu jauniešu salīdzinoši vājās pamatprasmes, kas novērotas kopš 2006. gada. Šajā kontekstā jāturpina sākumskolu un vidusskolu reforma. Turklāt būtu jāturpina pilnveidot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti un prestižu, lai darba tirgū nodrošinātu kvalificētu darbaspēku, jo īpaši ieskaitot personas ar migrantu izcelsmi. Izteiktāk nekā pārējās ES valstīs Luksemburgā nodokļu un pabalstu sistēma ir veidota tā, ka visos atalgojuma līmeņos un ģimenes modeļos darba ņēmējiem ir daudz izdevīgāk saņemt pabalstus nekā strādāt algotu darbu. Tāpat, neskatoties uz nesen īstenoto reformu, politika iesaistīšanai darba tirgū ir vāja. Līdzdalība aktīvā darba tirgus politikā nav obligāta nevienā bezdarba perioda posmā, un nav spēkā prasība turpināt darba meklēšanu, iesaistoties aktīvā darba tirgus politikā.

(15) Luksemburga ir apņēmusies tajās nozarēs, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), līdz 2020. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināt par 20 %, taču sagaidāms, ka tā nesasniegs šo mērķi par 23 procentu punktiem. Turklāt paredzams, ka 2013. gadā emisijas rādītāji būs par 1 % augstāki nekā to paredz Lēmumā par kopīgiem pasākumiem 2013. gadam noteiktais mērķis. Apmēram 70 % no emisijas saistībā ar transportu ir saistīta ar degvielas eksportu, cita starpā, ļoti zemā degvielas akcīzes nodokļa dēļ. Solis uz priekšu ir tas, ka degvielas eksporta problēma atzīta par vienu no svarīgākajām otrajā valsts rīcības plānā klimata jomā, kuru pieņēma 2013. gada maijā. Tomēr šīs problēmas risināšanai ir nepieciešami konkrētāki un ilgstošāki pasākumi. Vides nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos 2012. gadā bija 2,4 % no IKP, turpretī 2004. gadā tas bija 3,1 %. Šāds kritums noticis jo īpaši enerģijas nodokļu ieņēmumu samazināšanās dēļ, ko ietekmējis tas, ka enerģijas nodokļi nav indeksēti. Transporta nodokļu, neskaitot degvielas nodokļus, īpatsvars 2012. gadā bija 0,2 % no IKP. Nodokļu par degvielu, ko izmanto transportā, īpatsvars ir augsts, proti, 2,2 % no IKP, neskatoties uz preferenciālo nodokļu režīmu dīzeļdegvielai, galvenokārt – “degvielas tūrisma” dēļ. Vides nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir zemāks par vidējo rādītāju, tādēļ vides nodokļu sistēmu varētu uzlabot, jo īpaši paaugstinot nodokļus transporta energoproduktiem.

(16) Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Luksemburgas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Luksemburgā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi Eiropas pusgada kontekstā ir sniegti turpmāk izklāstītajā 1. līdz 5. ieteikumā.

(17) Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Luksemburgas stabilitātes programmu, un tās atzinums[9] ir atspoguļots jo īpaši turpmāk izklāstītajā 1. ieteikumā.

(18) Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi arī visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz minēto analīzi, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Luksemburgai būtu arī jānodrošina šo ieteikumu pilnīga un savlaicīga īstenošana,

AR ŠO IESAKA Luksemburgai laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam rīkoties šādi.

1.           Saglabāt stabilu fiskālo stāvokli 2014. gadā. Ievērojami nostiprināt budžeta stratēģiju 2015. gadā, lai nodrošinātu vidēja termiņa mērķa sasniegšanu, un pēc tam turpināt ievērot vidējā termiņa mērķi, lai aizsargātu publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā, jo īpaši ņemot vērā novecošanas radītās netiešās saistības. Stiprināt fiskālo pārvaldību, paātrinot budžeta programmas pieņemšanu vidējam termiņam, kas aptver vispārējo valdību un paredz daudzgadu izdevumu griestus, un ieviešot fiskālo noteikumu izpildes neatkarīgu uzraudzību. Vēl vairāk paplašināt nodokļu bāzi, jo īpaši patēriņa jomā.

2.           Lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti, ierobežot ar novecošanu saistītos izdevumus, uzlabojot ilgtermiņa aprūpes rentabilitāti, turpināt īstenot pensiju reformu ar mērķi palielināt faktisko pensionēšanās vecumu, ierobežojot priekšlaicīgu pensionēšanos un sasaistot likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu. Darīt vairāk, lai palielinātu gados vecāku strādājošo līdzdalības rādītājus, tostarp ar mūžizglītības palīdzību uzlabojot viņu nodarbināmību.

3.           Paātrināt strukturālo pasākumu pieņemšanu, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un atbilstoši valstī pieņemtajai praksei, lai īstenotu darba samaksas indeksācijas sistēmas reformu ar mērķi uzlabot darba samaksas spēju reaģēt uz ražīguma attīstības tendencēm, jo īpaši nozaru līmenī. Turpināt ekonomikas struktūru dažādošanu, cita starpā, sekmējot privātus ieguldījumus pētniecībā un turpinot attīstīt sadarbību starp valsts pētniecību un uzņēmumiem.

4.           Turpināt īstenot jauniešu bezdarba mazināšanas pasākumus mazkvalificētiem darba meklētājiem ar migrantu izcelsmi, izmantojot saskaņotu stratēģiju, cita starpā, turpinot uzlabot aktīvā darba tirgus politikas sistēmu un uzraudzību, risinot prasmju neatbilstības problēmu un samazinot finansiālus stimulus nestrādāt. Lai to panāktu, paātrināt vispārējās un profesionālās izglītības un apmācības reformas īstenošanu ar mērķi nodrošināt jauniešu prasmju labāku atbilsmi pieprasījumam darba tirgū.

5.           Izveidot visaptverošu sistēmu un veikt konkrētus pasākumus, lai izpildītu 2020. gada mērķi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai nozarēs, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), jo īpaši, ar nodokļiem transporta energoproduktiem.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā–

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               COM(2014) 417 final.

[3]               P7_TA(2014)0128 un P7_TA(2014)0129.

[4]               OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.

[5]               C(2013) 8006 final.

[6]               COM(2013) 800 final.

[7]               COM(2013) 790 final.

[8]               SWD(2014) 84 final.

[9]               Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.