This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014DC0415
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on Latvia’s 2014 national reform programme and delivering a Council opinion on Latvia’s 2014 stability programme
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu
/* COM/2014/0415 final */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu /* COM/2014/0415 final - 2014/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Latvijas 2014. gada valsts reformu
programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes
programmu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par
budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas
uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši
tās 5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[2], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[3], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, ņemot vērā Ekonomikas un
finanšu komitejas atzinumu, ņemot vērā Sociālās
aizsardzības komitejas atzinumu, ņemot vērā Ekonomikas politikas
komitejas atzinumu, tā kā: (1)
Eiropadome 2010. gada 26. martā
piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un
nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam
pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija,
lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām,
kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas
ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2)
Padome 2010. gada 13. jūlijā,
pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par
dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas
politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada
21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu
nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā
veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika
aicinātas ņemt vērā šīs integrētās
pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības
politikā. (3)
Valstu vai to valdību vadītāji
2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par
Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats
rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas
iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi
pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo
rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot
konkrētai valstij adresētos ieteikumus. (4)
Padome 2013. gada 9. jūlijā
pieņēma ieteikumu par Latvijas 2013. gada valsts reformu
programmu un sniedza atzinumu par atjaunināto Latvijas konverģences
programmu 2012.-2016. gadam. (5)
Komisija 2013. gada 13. novembrī
pieņēma gada izaugsmes pētījumu[4], iezīmējot
2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada
sākumu. Tajā pašā dienā, pamatojoties uz Regulu (ES)
Nr. 1176/2011, Komisija pieņēma brīdināšanas
mehānisma ziņojumu[5],
kurā tā nenoteica, ka Latvija ir viena no dalībvalstīm, par
kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. (6)
Eiropadome 2013. gada 20. decembrī
apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu
stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes
sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot
diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju,
atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt
izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu,
novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts
pārvaldi. (7)
Latvija 2014. gada 29. aprīlī
iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada
30. aprīlī – savu 2014. gada stabilitātes
programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu
vērā to savstarpējo saistību. (8)
2014. gada stabilitātes programmā
izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir
pakāpeniski samazināt pamata deficītu un saglabāt
strukturālo bilanci, kas ir saskaņā ar vidēja termiņa
mērķi, ņemot vērā atļautās
īslaicīgās novirzes no vidēja termiņa mērķa
sistēmiskās pensiju reformas ietekmes dēļ. Programmā
vidēja termiņa mērķis ir mainīts no -0,5 % uz
-1 %, un jaunais vidēja termiņa mērķis atspoguļo
Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos mērķus.
Plānotā kopējās bilances attīstība Latvijas
programmā ietver pakāpenisku (pārrēķinātās)
strukturālās bilances pasliktināšanos, tomēr tā
joprojām būs robežās, kas ir pieļaujamas, īstenojot
pensiju reformu. Ņemot vērā atļauto novirzi no vidēja
termiņa mērķa, plānotais strukturālais deficīts
līdz 2016. gadam atbilst pakta prasībām. Tomēr
plānotā pārrēķinātā strukturālā
deficīta palielinājuma 2017. gadā rezultātā
radīsies novirze no nepieciešamās korekcijas vidēja termiņa
mērķa sasniegšanai. Kopumā programmā
izklāstītā budžeta stratēģija lielākoties atbilst
Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Valdības
parāds saglabāsies krietni zem 60 % no IKP visā programmas
laikposmā, un līdz 2017. gadam tas samazināsies līdz
31 % no IKP. Makroekonomikas scenārijs, uz kuru pamatojas
programmā sniegtās budžeta prognozes un kuru nav oficiāli
apstiprinājusi neatkarīga iestāde, ir ticams. Sagaidāms, ka
ekonomikas izaugsme saglabāsies aptuveni 4 % līmenī
gadā visā programmas laikposmā, un prognozētais cenu
kāpums būs mērens. Programmā noteiktais budžeta
scenārijs paredz, ka strauji samazināsies valdības
ieņēmumu un izdevumu daļa IKP, atspoguļojot vairākus
ieņēmumus samazinošus pasākumus attiecībā pret
mērķtiecīgiem izdevumu ierobežojumiem. Pieaugošais izdevumu
pieprasījums vairākās politikas jomās apdraud
programmā paredzētos izdevumu samazinājumus. Komisijas
2014. gada pavasara prognoze liecina, ka, neraugoties uz to, ka
fiskālā politika 2014. gadā atbilst pakta
prasībām, pastāv novirzes risks 2015. gadā.
Pamatojoties uz Padomes veikto programmas izvērtējumu un Komisijas
prognozi, ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome
uzskata, ka 2014. gadā strukturālā deficīta novirze no
vidēja termiņa mērķa atspoguļo sistēmiskās
pensiju reformas ietekmi, taču sākot no 2015. gada pastāv
risks, ka radīsies novirze no nepieciešamās korekcijas. (9)
Latvija ir veikusi pasākumus, lai
samazinātu nodokļu slogu zemu atalgotiem darba
ņēmējiem un ģimenēm ar apgādājamiem un lai
stiprinātu īpašuma un vides nodokļu iekasēšanu, taču
šo nodokļu līmenis un tas, kā tie ir izstrādāti,
nepietiekami ietekmē ekonomikas dalībnieku rīcību, un
joprojām tiek piešķirtas videi kaitīgas subsīdijas. Lai gan
iestādes ir guvušas zināmus panākumus nodokļu saistību
izpildes uzlabošanā un nedeklarētas saimnieciskās darbības
īpatsvara samazināšanā, kas jo īpaši panākts,
uzlabojot riska novērtēšanu un pastiprinot sankcijas par krāpniecisku
darbību, taču joprojām ir problēmas cīņā ar
krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu
maksāšanas. Neraugoties uz to, ka patēriņa nodokļi veido
ievērojamu daļu no nodokļu kopsummas, ieņēmumi no tiem
var vēl vairāk palielināties, ja tiks uzlabota nodokļu
saistību izpilde. (10)
Lai gan sākotnēji bija plānota
vērienīga augstākās izglītības reforma, Latvija
nav guvusi panākumus saistībā ar starptautiski atzītas
akreditācijas sistēmas izveidi, plāni ieviest jaunu
finansēšanas modeli nav skaidri, augstākās izglītības
iestāžu konsolidācija ir vājināta un joprojām ir
spēkā svešvalodu lietošanas ierobežojumi. Šāda situācija
pastāv, neraugoties uz to, ka ir ievērojamas iespējas
reformēt augstākās izglītības sistēmu, jo tā
ir pārāk plaša, ņemot vērā iedzīvotāju
skaita samazināšanos, piedāvā pārāk daudz
atšķirīgu studiju programmu un tās spēja piesaistīt
ārvalstu studentus un mācībspēkus ir ierobežota. Pirmā
neatkarīgā pētniecības iestāžu novērtējuma
rezultāti liecina, ka tikai 10 % no novērtētajām
iestādēm var uzskatīt par augsta līmeņa
starptautiskiem pētniecības centriem. Turklāt
pētniecības un izstrādes intensitāte Latvijā
2012. gadā bija tikai 0,66 % no IKP un nenotiek virzība uz
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķa sasniegšanu, kas
paredz pētniecībai un izstrādei atvēlēt 1,5 % no
IKP. (11)
Latvija ir guvusi panākumus bezdarba
problēmas risināšanā, un bezdarba līmenis ir krietni
samazinājies. Tomēr jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir
samērā augsts un ir nepieciešami pasākumi to jauniešu
iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti
izglītībā vai apmācībā un nav
reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā. Lai gan
Latvija ir veikusi pasākumus, lai risinātu prasmju neatbilstības
problēmu un uzlabotu profesionālās izglītības
kvalitāti, šiem jautājumiem joprojām ir jāpievērš
uzmanība, jo īpaši tādēļ, lai uzlabotu
māceklības kvalitāti un attīstītu visaptverošu
profesionālo orientāciju. Aktīvas darba tirgus politikas
darbības joma joprojām ir ierobežota un pārlieku daudz
balstās uz sabiedriskajiem darbiem. (12)
Darbspējīgā vecuma
iedzīvotāju nabadzības līmenis Latvijā joprojām
ir ļoti augsts. Latvija ir veikusi dažus pasākumus sociālās
palīdzības sistēmas reformēšanai un pabeigusi apjomīgu
sociālā nodrošinājuma sistēmas izvērtējumu, kas
nodrošina stabilu pamatu uz pierādījumiem balstītai reformai.
Tā ir ievērojami palielinājusi dažādus ar bērniem saistītus
pabalstus un palielinājusi iedzīvotāju ienākuma
nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām
personām. Tomēr sociālās aizsardzības
efektivitāte attiecībā uz nabadzības mazināšanu
joprojām ir zema, un efektīvas sociālās drošības sistēmas
izstrāde joprojām sagādā grūtības. Kopumā
liela daļa iedzīvotāju riskē nonākt
nabadzībā vai sociālā atstumtībā, un bērniem
šis rādītājs ir vēl augstāks. Ģimenes ar
bērniem, bezdarbniekus, personas ar invaliditāti un lauku apvidu
iedzīvotājus skar īpaši augsts risks nonākt
nabadzībā un sociālā atstumtībā. Latvijas
sociālās aizsardzības izdevumi, kas izteikti procentos no IKP,
ir viszemākie ES. Piekļuvi veselības aprūpei kavē
izmaksas, tostarp augstās pacientu tiešās iemaksas un plaši
izplatītie neoficiālie maksājumi, un tādējādi lielam
iedzīvotāju īpatsvaram veselības aprūpes
vajadzības nav apmierinātas. Pastāv ievērojamas
iespējas uzlabot sistēmas efektivitāti, nodrošināt rentablu
finansējumu un veicināt slimību profilakses pasākumus. (13)
Latvija ir guvusi zināmus panākumus
attiecībā uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu konkurencei,
un to 2015. gada sākumā attiecinās arī uz
mājsaimniecībām. Latvija pievienojās reģionālajai
Skandināvijas un Baltijas valstu elektroenerģijas biržai Nord Pool
Spot, par ko 2013. gada jūnijā tika noslēgts
līgums. Ir nepieciešams vēl vairāk pastiprināt
starpsavienojumus ar ES enerģijas tirgu, jo Latvija pašlaik ir
atkarīga no enerģijas importa un pārrobežu elektroenerģijas
savienojums ar Igauniju lielākoties ir pārslogots.
Tādēļ ir ļoti būtiski attīstīt infrastruktūru,
un Latvija saskaras ar ievērojamām grūtībām
novērst infrastruktūras trūkumu. Zināmi
panākumi ir gūti arī dabasgāzes nozarē, jo Saeima
pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz
pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu sākot no 2014. gada
aprīļa, taču pilnīga tirgus atvēršana tika atlikta
līdz 2017. gadam. Latvija ir izvirzījusi vairāku politikas
pasākumu līdzsvarotu kombināciju, lai risinātu
enerģijas taupīšanas jautājumu ekonomikas galvenajās
nozarēs, un turpmākajos gados vairāk nekā 70 %
enerģijas ietaupījumu radīsies ēku sektorā. Taču
joprojām ir jāuzlabo transporta, ēku un apkures sistēmu
efektivitāte. (14)
Latvija ir veikusi ievērojamus pasākumus,
lai uzlabotu tiesu iestāžu kapacitāti nolūkā samazināt
neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu. Tomēr lielais
neiztiesāto lietu skaits joprojām apdraud uzņēmējdarbību,
un ir jāpabeidz reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu
efektivitāti un kvalitāti, tostarp attiecībā uz
maksātnespēju, mediāciju un šķīrējtiesām.
Latvija ir ierosinājusi vērienīgas publiskās pārvaldes
reformas, taču to īstenošana ir lēna un neattiecas uz
pašvaldībām, un valsts uzņēmumu reforma ir ievērojami
iekavēta. Ir nepieciešams grozīt Konkurences likumu, lai
nodrošinātu Konkurences padomei lielāku institucionālo un
finansiālo neatkarību, lai tā varētu efektīvi
vērsties pret tādu publisku un privātu struktūru
darbību, kas ierobežo konkurenci. (15)
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir
vispusīgi izanalizējusi Latvijas ekonomikas politiku. Tā ir
izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu.
Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai
programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un
sociālekonomiskās politikas izveidē Latvijā, bet arī
atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā,
ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas
pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos
nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti
1.–5. ieteikumā. (16)
Ņemot vērā šo izvērtējumu,
Padome ir izskatījusi Latvijas stabilitātes programmu, un tās
atzinums[6]
ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā. (17)
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī
veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Balstoties uz šo
analīzi, Padome ir pieņēmusi konkrētus ieteikumus
dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Latvijai būtu arī
jānodrošina pilnīga un laicīga šo ieteikumu īstenošana, AR ŠO IESAKA Latvijai laikposmā no
2014. gada līdz 2015. gadam rīkoties šādi. 1. Saglabāt
stabilu fiskālo stāvokli 2014. gadā un sākot no
2015. gada stiprināt budžeta stratēģiju, nodrošinot, ka
novirze no vidēja termiņa mērķa atspoguļo vienīgi
sistēmiskās pensiju reformas ietekmi. Turpināt centienus, lai
vēl vairāk samazinātu nodokļu slogu zemu atalgotiem darba
ņēmējiem, ņemot vērā pāreju uz izaugsmei
labvēlīgākiem īpašuma un vides nodokļiem un uzlabojot nodokļu saistību izpildi un
nodokļu iekasēšanu. 2. Paātrināt
augstākās izglītības reformas īstenošanu, jo
īpaši izveidojot neatkarīgu akreditācijas aģentūru un
tādu finansēšanas modeli, kas stimulē kvalitāti. Sniegt
profesionālo orientāciju visos izglītības
līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un
apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un
gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā, tostarp
īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne
nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai
apmācībā un nav reģistrējušies valsts
nodarbinātības dienestā. Veikt pasākumus
integrētākai un visaptverošākai pētniecības
sistēmai, tostarp koncentrējot finansējumu starptautiski
konkurētspējīgām pētniecības iestādēm. 3. Reformēt sociālo
palīdzību un tās finansēšanu, lai nodrošinātu, ka
tā attiecas uz lielāku iedzīvotāju skaitu, nodrošinātu
pabalstu adekvātumu, pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus
un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus. Palielināt
aktīvās darba tirgus politikas mērogu. Uzlabot veselības
aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, kvalitāti un
pieejamību. 4. Paātrināt
gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu ar kaimiņu
dalībvalstīm attīstību, lai dažādotu enerģijas
avotus un veicinātu konkurenci Baltijas enerģijas tirgu labākas
integrācijas rezultātā. Turpināt centienus, lai vēl
vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sistēmu
energoefektivitāti. 5. Pabeigt tiesu reformas,
tostarp sāktās reformas maksātnespējas,
šķīrējtiesu un mediācijas jomā, lai nodrošinātu
uzņēmējdarbībai un patērētājiem
labvēlīgāku tiesisko vidi. Pastiprināt publiskās
pārvaldes reformas, tostarp īstenojot valsts uzņēmumu
pārvaldības reformu un palielinot Konkurences padomes
institucionālo un finansiālo neatkarību. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [2] COM(2014) 415 final. [3] P7_TA(2014)0128 un
P7_TA(2014)0129. [4] COM(2013) 800 final. [5] COM(2013) 790 final. [6] Saskaņā ar Padomes Regulas (EK)
Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.