52014DC0381

1. Ievads

Ar Eiropas īstermiņa statistiku (EĪS) tiek aprakstīta jaunākā attīstība Eiropas ekonomikā šādās četrās galvenajās jomās: rūpniecība, būvniecība, mazumtirdzniecība un pakalpojumi (izņemot finanšu pakalpojumus). Katrai jomai īstermiņa statistika nodrošina virkni rādītāju, piemēram, produkcijas apjoms, apgrozījums, izlaides cenas (bieži norādītas kā ražotāju cenas), nodarbināto personu skaits, nostrādātās stundas, bruto algas un vairāki citi rādītāji. Īstermiņa statistikas juridiskais pamats ir grozītā Padomes Regula (EK) Nr. 1165/1998[1] (turpmāk “īstermiņa statistikas regula”).

Saskaņā ar regulas 14. panta 2. punktu:

“Komisija līdz 2008. gada 11. augustam un pēc tam ik pēc trim gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par statistiku, kura apkopota, ievērojot šo regulu, un jo īpaši par tās atbilstību un kvalitāti, kā arī rādītāju pārskatīšanu. Ziņojumā arī īpašu uzmanību pievērš statistikas sistēmas izmaksām un šīs regulas radītajiem apgrūtinājumiem uzņēmējdarbībai attiecībā pret tās ieguvumiem. Tajā ziņo par paraugpraksi, kā samazināt apgrūtinājumus uzņēmējdarbībai, un norāda apgrūtinājumu un izmaksu samazināšanas veidus.”

Šis ir nākamais ziņojums, kas seko saskaņā ar iepriekš minēto pantu[2] 2008. gada jūnijā un 2011. gada jūnijā iesniegtajam ziņojumam.

Šā ziņojuma 2. sadaļā izklāstīti īstermiņa statistikas izmantošanas veidi un tās nozīme galvenajās Eiropas politikas jomās un Eiropas monetārās politikas īstenošanā. Tajā norādītas arī īstermiņa statistikas galvenās norises kopš pēdējā kvalitātes ziņojuma 2011. gada jūnijā.

Ziņojuma 3. sadaļā sīkāk aprakstīti īstermiņa statistikas dažādie kvalitātes aspekti.

Ziņojuma 4. sadaļā ir atspoguļotas izmaksas un slogs, kas rodas, vācot un apstrādājot īstermiņa statistikas datus, un daži piemēri, kā dalībvalstis ir samazinājušas šādas izmaksas un slogu.

Pēdējā sadaļā sniegts ieskats īstermiņa statistikas turpmākajā attīstībā.

Pārskats par īstermiņa statistiku un svarīgākajām norisēm

Īstermiņa statistikas apkopošana bija svarīgs faktors, kas ļāva izveidot euro zonu un nodrošināt Eiropas monetārās politikas[3] uzraudzību. No 22 galvenajiem Eiropas ekonomikas rādītājiem (PEEI)[4], kuri izstrādāti, lai uzraudzītu ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un jo īpaši lai īstenotu monetāro politiku euro zonā, astoņi rādītāji ietilpst īstermiņa statistikā, proti, tie ir rūpniecības produkcija, rūpniecības izlaides cenas iekšzemes tirgū, rūpniecības importa cenas, būvniecības produkcija, mazumtirdzniecības un remonta apgrozījums, pakalpojumu (izņemot mazumtirdzniecības pakalpojumus) apgrozījums, (citi) pakalpojumi, pakalpojumu izlaides cenas un būvniecības atļaujas.

Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas pieder pie svarīgākajiem īstermiņa statistikas lietotājiem. Citi svarīgi lietotāji ir šādi: Eiropas Komisija, valstu valdības, pētniecības iestādes, uzņēmumi un uzņēmējdarbības organizācijas. Preses paziņojumi par īstermiņa statistiku parasti gūst lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Īstermiņa statistika ir nozīmīga informācija, ko izmanto arī citās statistikas jomās, piemēram, nacionālajos kontos.

Īstermiņa statistika ir viena no svarīgākajām statistikas jomām, ko sagatavo Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat). To visbiežāk izmanto ekonomikas tendenču analīzē, prognozēšanā un modelēšanā, kā arī pieprasa politikas lēmumu sagatavošanā, pētniecības nolūkos, no citiem avotiem iegūtu datu pārbaudē un validēšanā un izmanto par pamatu uzņēmējdarbības lēmumos (piemēram, tirgus izpētē). Īstermiņa statistikas rezultātus uzņēmumi var izmantot arī dažādiem citiem mērķiem (piemēram, izlaides cenu indeksu izmantošana līgumu indeksēšanā).

Kopš 2011. gada jūnijā tika pieņemts pēdējais kvalitātes ziņojums par īstermiņa statistiku, ir notikušas vairākas pārmaiņas. Ar Komisijas 2012. gada 31. maija Regulu (ES) Nr. 461/2012[5] tika izbeigta datu vākšana par rūpniecības jaunajiem pasūtījumiem, un pēdējais preses paziņojums par tiem tika publicēts 2012. gada 22. februārī (dati par 2011. gada decembri). Šie dati sākotnēji bija paredzēti, lai sagatavotu galveno rādītāju un agrīnas norādes par rūpniecības produkcijas pārmaiņām. Tomēr iespēja tos izmantot prognozēšanā Eiropas līmenī  izrādījās diezgan maza un Eiropas Statistikas sistēmas komiteja nolēma, ka būtu jāizbeidz obligātā datu vākšana par rūpniecības jauno pasūtījumu mainīgajiem lielumiem Eiropas līmenī.

2012. gada martā Eiropas īstermiņa statistikā tika ieviesta jauna sezonālās izlīdzināšanas metode. Sezonālās izlīdzināšanas mērķis ir padarīt datus par dažādiem mēnešiem vai ceturkšņiem tieši salīdzināmus, novēršot sezonālo ietekmi, piemēram, rūpniecības produkcijas samazināšanos vasaras brīvdienās vai mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu pirms Ziemassvētkiem. No 2012. pārskata gada Eurostat sāka izmantot netiešās sezonālās izlīdzināšanas metodi, proti, valstu dati vispirms tiek sezonāli izlīdzināti un pēc tam tos kā vidējos svērtos lielumus izmanto, sagatavojot Eiropas agregātus. Agrāk Eurostat īstermiņa statistikā izmantoja tiešo pieeju, t.i., neizlīdzināti valstu dati tika agregēti Eiropas līmenī un pēc tam sezonāli izlīdzināti. Jaunā metode garantē Eiropas un valsts rādītāju saskaņotību un atbilst arī Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) sezonālās izlīdzināšanas pamatnostādnēm.

2012. gada oktobrī īstermiņa statistika tika aplūkota ESS pamatnostādnēs par pārskatīšanas politiku. Ir pārskatīti astoņu īstermiņa PEEI un mazumtirdzniecības Eiropas agregāti, un tie tiek izplatīti tikai reizi mēnesī. Datumi iepriekš tiek paziņoti īstermiņa statistikas publikāciju kalendārā[6]. Valstu datus atjaunina, tiklīdz kļūst pieejama jauna informācija.

2013. gada sākumā par īstermiņa rādītāju bāzes gadu noteica 2010. gadu (iepriekš 2005. gads). Tas nozīmēja, ka bija jāatjaunina svari, ko izmanto, lai aprēķinātu Eiropas agregātus un lai atspoguļotu 2010. gada ekonomikas struktūru  (jauna bāze) un pārskata gada aritmētisko maiņu (vidējais lielums 100 2010. gadā nevis 2005. gadā).

Sākot no 2013. gada, bija pieejami ceturkšņa dati par nostrādātajām stundām un bruto algu mazumtirdzniecībā un remontā un par citiem pakalpojumiem. Tā juridiskais pamats bija Komisijas Regula (EK) Nr. 329/2009[7].

Īstermiņa statistikas rādītāju joma un kvalitāte

Joma un atbilstība regulai par īstermiņa statistiku

Eurostat reizi sešos mēnešos pārbauda, ciktāl dalībvalstis ievēro ticamības, savlaicīguma, saskaņotības un salīdzināmības principu atbilstoši īstermiņa statistikas regulai, un šajā jomā vērojams augsts atbilstības līmenis, kas pastāvīgi uzlabojas. Pamatojoties uz dažādajiem kvalitātes aspektiem, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā[8], par katru valsti aprēķina visaptverošu atbilstības vērtējumu, kas aptver visus rādītājus. 2013. gada 1. oktobrī ES 28 valstu vidējais vērtējums bija 9,6 (no 10) – tāds pats kā 2013. gada 1. aprīlī. Lielākā daļa dalībvalstu tagad pilnībā vai gandrīz pilnībā izpilda regulas prasības.

Precizitāte, ticamība, saskaņotība un salīdzināmība

Ar īstermiņa statistikas regulu un saistītajiem tiesību aktiem tika ieviesta virkne kopīgu definīciju īstermiņa statistikā, kuras piemēro visas dalībvalstis. Eurostat un valstu statistikas iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu īstermiņa statistikas rādītāju lielu precizitāti, ticamību un saskaņotību. Ar regulu izveidotā metodikas sistēma pastāvīgi tiek uzlabota, izmantojot apspriedes ar tehniskiem ekspertiem un īpašas tematiskas uzdevumgrupas.

Jāatgādina, ka dalībvalstīs nav jābūt vienādai metodoloģijai. Saskaņā ar subsidiaritātes principu un lai ievērotu valsts īpatnības, piemēram, lielumu, ekonomikas struktūru un administratīvo datu pieejamību, īstermiņa statistikas regulā paredzēts, ka dalībvalstis pašas lemj par efektīvāko datu vākšanas un apstrādes veidu.

Eurostat sadarbojas arī ar citām starptautiskām organizācijām, īpaši ESAO, lai ārpus Eiropas Savienības uzlabotu datu salīdzināmību un metodes.

Savlaicīgums un punktualitāte

Īstermiņa statistikā liela nozīme ir ātri pieejamiem datiem. Tādēļ īstermiņa statistikas regulā ir noteikti salīdzinoši īsi termiņi, kuros dalībvalstis nosūta datus Eurostat[9]. 1. tabulā ir norādīti pašreizējie datu nosūtīšanas termiņi Eurostat (trešā aile) un mērķtermiņi, kurus noteikusi Ekonomikas un finanšu komiteja (EFK) jaunākajā ziņojumā par informācijas prasībām Eiropas Monetārajā savienībā. Pēdējā ailē norādīti pašreizējie izplatīšanas termiņi (piemēram, izmantojot paziņojumus presei).

Kopumā īstermiņa statistikas savlaicīgumu var uzskatīt par ļoti labu. Parasti kavēšanās notiek, ja nosūtīšanas termiņš iekrīt nedēļas nogalē vai valsts svētkos.

Izmantojot preses paziņojumu kalendāru[10] Eurostat tīmekļa vietnē, lietotāji jau laicīgi ir informēti par preses paziņojumu publicēšanas datumiem. Iepriekšējos gados visi kalendārā paziņotie termiņi tika ievēroti.

1. tabula. Savlaicīgums – dienas no pārskata perioda beigām līdz iesniegšanas termiņam, ĪTS regula, EFK mērķis un ES agregātu faktiskā izplatīšana (stāvoklis 2013. gada maijā)

Rādītājs || Periodiskums || Īstermiņa statistikas regulā paredzētie termiņi a) || EFK 2013. gada mērķib) || ES kopējo rādītāju izplatīšanac)

Rūpniecības produkcija || Mēnesis || 40 || 40 || 44

Rūpniecības izlaides cenas iekšzemes tirgū || Mēnesis || 35 || 35 || 33

Rūpniecības importa cenas || Mēnesis || 45 || 45 || 37

Būvniecības produkcija || Mēnesis || 45 || 45 || 47

Būvniecības atļaujas || Ceturksnis || 90 || 90 || 89

Mazumtirdzniecības un remonta apgrozījums || Mēnesis || 30 || 30 || 36

(Citu) pakalpojumu apgrozījums || Ceturksnis || 60 || 60 || 65

Pakalpojumu izlaides cenas || Ceturksnis || 90 || 90 || 91

a)   Datu nosūtīšanas termiņi Eurostat saskaņā ar īstermiņa statistikas regulu; mazākām valstīm bieži piemēro garākus termiņus.

b)   Mērķi noteikti Ekonomikas un finanšu komitejas (EFK) 2013. gada ziņojumā par informācijas prasību stāvokli EMS.

c)   Dienas no pārskata perioda beigām līdz izplatīšanai (piemēram, preses paziņojumiem, datu izplatīšanai). Aizkavēšanās, ko izraisīja brīvdienas maijā (pārskata mēnesī).

Īstermiņa statistikas rādītāju pārskatīšana

Pirmie īstermiņa rādītāju rezultāti daļēji ir balstīti uz pagaidu, lēstiem un nepilnīgiem datiem. Pēc pirmās datu izplatīšanas apsekojumu rezultātus bieži uzlabo, jo tiek pievienoti tādu respondentu dati, kuri kavējušies ar informācijas iesniegšanu. Dati tiek pārskatīti daudzu citu iemeslu dēļ, ieskaitot sezonālo izlīdzināšanu, novērtēšanu, jaunus un/vai uzlabotus datu avotus un kļūdu labojumus vai metodikas pārmaiņas, taču pārskatīšanas parasti ir diezgan nelielas, jo īpaši agregētajā ES līmenī un euro zonā.

Lai novērtētu, kāda ir reizi mēnesī preses paziņojumā publicēto četru īstermiņa statistikas rādītāju pirmo rezultātu kvalitāte, tika analizētas mēneša pieauguma rādītāju pārmaiņas, kuras pēc pirmās publikācijas parādījās otrajā publikācijā 2011.–2013. gadā.

2. tabula. Četru galveno īstermiņa statistikas rādītāju pārskatīšanas  diapazons 2011.–2013. gadāa)

1 || 2 || 3 || 4 || 5

|| Vidējā pārskatīšanab) || Vidējā absolūtā pārskatīšanac) || Vidējais absolūtais pieauguma rādītājs || Relatīvā vidējā pārskatīšanad)

Rūpniecības produkcija || 0,1 || 0,2 || 0,7 || 0,2

Rūpniecības izlaides cenas iekšzemes tirgū || 0,0 || 0,0 || 0,4 || 0,1

Būvniecības produkcija || 0,0 || 0,7 || 1,5 || 0,4

Mazumtirdzniecības apjoms || 0,0 || 0,2 || 0,6 || 0,4

a)   Sezonāli izlīdzinātie pieauguma rādītāji euro zonā.

b)   Atšķirības, aplūkojot pieauguma rādītājus otrajā un pirmajā publikācijā, 2011.–2013. gada vidējais lielums.

c)   Atšķirības absolūtā izteiksmē, aplūkojot pieauguma rādītājus otrajā un pirmajā publikācijā, 2011.–2013. gada vidējais lielums.

d)   Attiecība starp absolūto pārskatīšanu (3. aile) un absolūto pieauguma rādītāju otrajā publikācijā (4. aile), 2011.–2013. gada vidējais lielums. Atšķirības rodas noapaļošanas kļūdu dēļ.

2. tabulā par piecu rādītāju euro zonas agregātiem, kuri iekļauti preses paziņojumā, parādīts vidējais diapazons, kādā pārskatīti pieauguma rādītāji, salīdzinot pirmo un otro publikāciju pēc mēneša (otrā aile). Tas ir tuvu nullei un nozīmē, ka pieauguma rādītāja augšupvērstās un lejupvērstās pārskatīšanas gandrīz izlīdzina viena otru, t. i., nav vērojamas sistemātiskas novirzes, kas rodas, ja pārvērtē vai nenovērtē rezultātus.

Absolūtā izteiksmē (trešā aile) vidējā pārskatīšana svārstās no nulles attiecībā uz rūpniecības izlaides cenām līdz 0,7 procentpunktiem attiecībā uz būvniecības produkciju. Rādītāju atšķirībām lielākoties ir metodisks pamatojums. Bieži rūpniecības izlaides cenas vispār netiek pārskatītas, savukārt produkcijas rādītājus var pārskatīt pat vairākus gadus pēc pirmās publikācijas.

Vidējie pieauguma rādītāji (absolūtā izteiksmē otrajā publikācijā) ir norādīti 4. ailē. Pēdējā ailē parādīta saistība starp pieauguma rādītāja pārskatīšanu un pašu pieauguma rādītāju (otrās publikācijas laikā). Tas ļauj precīzāk novērtēt pārskatīšanas apjomu, jo ir atšķirība, vai pārskatīšana 0,2 procentpunktu apmērā ir veikta, piemēram, relatīvi augstam vai relatīvi zemam pieauguma rādītājam.

Piekļuve, skaidrība un metadatu pieejamība

Visi īstermiņa statistikas rezultāti ir brīvi pieejami Eurostat tīmekļa vietnē. Īpašo īstermiņa statistikai veltīto sadaļu var atrast zem nosaukuma “Rūpniecība, tirdzniecība un pakalpojumi” vai izmantojot meklēšanas funkciju[11].

Īstermiņa statistikas jomā Eurostat publicē 48 preses paziņojumus gadā, proti, katru mēnesi publicē paziņojumus par četriem galvenajiem rādītājiem (rūpniecības produkcija, rūpniecības jaunie pasūtījumi, rūpniecības izlaides cenas, būvniecības produkcija un mazumtirdzniecības apjoms). Iepriekšējos gados visi preses paziņojumi tika publicēti saskaņā ar grafiku. Turklāt kopš pēdējā kvalitātes ziņojuma par īstermiņa statistiku (2011. gadā) ir publicēti pieci Statistics in focus izdevumi, kuros līdztekus kvantitatīviem datiem aplūko izraudzītus metodikas jautājumus un analizē pašreizējās ekonomikas tendences.

Daļēji izdevumā Statistics in focus (skat. iepriekš) un daļēji Eurostat tīmekļa vietnē ir pieejami izsmeļoši, mērķorientēti un detalizēti paskaidrojumi par metodikas jautājumiem (metadati). Īsi statistikas jēdzienu skaidrojumi ir publicēti Statistics Explained, wiki tipa interneta vārdnīcā. Datubāze “ĪTS avoti” nodrošina detalizētu informāciju par statistikas procesiem, juridiskiem jautājumiem, konfidencialitātes noteikumiem, datu kvalitāti un valstu datu vākšanas metodēm. Par virkni pamatrādītāju pieejami arī papildu detalizēti metodikas paskaidrojumi (PEEI in focus)[12].

Statistikas sistēmas izmaksas un uzņēmumu slogs

Izmaksas (statistikas sistēmas, datu vākšana, apstrāde un izplatīšana) un slogu (kas gulstas uz uzņēmumiem, kuri sniedz datus) saistībā ar īstermiņa statistiku var izmērīt tikai nepilnīgi. Izlases dalībvalstīs ir dažādi organizētas, tāpēc ir grūti salīdzināt. Turklāt īstermiņa statistikas sagatavošanu nevar pilnībā nošķirt no citu veidu statistikas sagatavošanas un bieži nav skaidras metodes, kā nodalīt konkrēta veida statistikas izmaksas un slogu (piemēram, dati, kas savākti, izmantojot īstermiņa statistikas apsekojumu, tiks izmantoti arī nacionālajos kontos). Visbeidzot, dalībvalstīs atšķiras metodes, kuras izmanto, lai savāktu datus par izmaksām un slogu (piemēram, izmantojot atsevišķu apsekojumu, apvienojumā ar esošajiem apsekojumiem vai izmantojot ekspertu novērtējumus).

Orientējošs aprēķins par vidēja uzņēmumu slogu (galvenokārt iegūts, izmantojot atbildes uz anketas jautājumiem) attiecībā uz minētajiem PEEI ir atspoguļots 3. tabulā. Lai vieglāk varētu salīdzināt, pat par ceturkšņa radītājiem slogs aprēķināts kā minūtes mēnesī.

Kā parādīts 3. tabulā, starp valstīm ir ievērojamas atšķirības, proti, no neesoša sloga līdz divām stundām mēnesī, kas nepieciešamas, lai aizpildītu anketu. Nulles slogs parasti liecina, ka dati netiek vākti, izmantojot īstermiņa statistikas anketu, bet tiek iegūti no citiem avotiem (bieži administratīviem PVN avotiem) vai sagatavoti, izmantojot citas metodes (piemēram, kombinējot citu statistiku).

3. tabula. Vidējās, augstākās un zemākās tāda valsts sloga vērtības (minūtes mēnesī), kas gulstas uz uzņēmumiem, kuri aizpildīja anketas 2012. gadā (ES 27)

|| Slogs 2012. gadā (minūtes mēnesī)

|| Vidējais, nesvērts || Maksimums || Minimums

Rūpniecības produkcija || 20 || 76 || 0

Rūpniecības izlaides cenas || 19 || 120 || 1

Rūpniecības importa cenas || 16 || 65 || 3

Būvniecības produkcija || 21 || 115 || 0

Būvniecības atļaujas || 7 || 40 || 0

Mazumtirdzniecības pārdošanas apjoms || 8 || 15 || 0

(Citu) pakalpojumu apgrozījums || 5 || 13 || 0

Pakalpojumu izlaides cenas || 12 || 47 || 2

4. tabula. Statistikas sloga, kas gulstas uz uzņēmumiem, un valstu statistikas iestāžu izmaksu pārmaiņas (2009–2012)

|| Dalībvalstu skaits, kurās

|| slogs palielinājās || slogs samazinājās || slogs nemainījās || salīdzinājums nav iespējams

Rūpniecības produkcija || 6 || 10 || 3 || 8

Rūpniecības izlaides cenas || 8 || 11 || 4 || 4

Rūpniecības importa cenas || 4 || 4 || 2 || 17

Būvniecības produkcija || 3 || 13 || 6 || 5

Būvniecības atļaujas || 3 || 5 || 10 || 9

Mazumtirdzniecības pārdošanas apjoms || 3 || 6 || 3 || 15

(Citu) pakalpojumu apgrozījums || 5 || 13 || 4 || 5

Pakalpojumu izlaides cenas || 5 || 14 || 3 || 5

|| Dalībvalstu skaits, kurās

|| izmaksas palielinājās || izmaksas samazinājās || izmaksas nemainījās || salīdzinājums nav iespējams

Rūpniecības produkcija || 5 || 13 || 3 || 6

Rūpniecības izlaides cenas || 8 || 12 || 4 || 3

Rūpniecības importa cenas || 8 || 4 || 3 || 12

Būvniecības produkcija || 8 || 11 || 4 || 4

Būvniecības atļaujas || 7 || 10 || 4 || 6

Mazumtirdzniecības pārdošanas apjoms || 4 || 7 || 4 || 12

(Citu) pakalpojumu apgrozījums || 6 || 13 || 3 || 5

Pakalpojumu izlaides cenas || 13 || 8 || 2 || 4

Vairākās dalībvalstīs sloga aplēses ir pieejamas par 2009. un 2012. gadu. 4. tabulā atspoguļots to valstu skaits, kurās vidējais mēneša slogs uzņēmumiem, kas sniedza informāciju, palielinājās, samazinājās vai palika nemainīgs (pēdējā ailē norādīts to valstu skaits, par kurām 2009. un/vai 2012. gada dati nav pieejami). Tabulas apakšējā daļā sniegta attiecīgā informācija par statistikas iestāžu izmaksām, sagatavojot dažādus rādītājus. Kopumā vidējie sloga un izmaksu samazinājumi atsvēra visus palielinājumus. Jānorāda arī, ka paziņotais sloga un izmaksu samazinājumu diapazons daudzos gadījumos bija lielāks nekā sloga un izmaksu pieaugumi. Tādējādi var pieņemt, ka ES kopumā ir uzlabojusies situācija attiecībā uz slogu un izmaksām.

Uzņēmumu statistikas sniegšanas sloga vispārējo samazināšanos var skaidrot ar mazāku izlases lielumu vairākumā dalībvalstu attiecībā uz lielāko daļu īstermiņa statistikas rādītāju. Turklāt mūsdienās statistikas dati biežāk tiek vākti, izmantojot elektroniskus apsekojumus un internetu, kas rada mazākas izmaksas un slogu salīdzinājumā ar tradicionālām metodēm, piemēram, pa pastu nosūtītām anketām. Statistikas iestādes, šķiet, vairāk izmanto arī administratīvos datus, proti, datus, kas jau ir pieejami nodokļu vai nodarbinātības, sociālās nodrošināšanas vai būvniecības iestādēs.

Lai gan esošo administratīvo avotu izmantošana statistikas vajadzībām samazina uzņēmumu slogu, tā var radīt lielākas izmaksas statistikas iestādēs, jo dati, iespējams, jāpielāgo. Administratīvie dati bieži tieši neatbilst īstermiņa statistikas jēdzieniem, tāpēc ir nepieciešamas korekcijas, un tās var ietekmēt datu kvalitāti. Tātad administratīvo datu izmantošana nosaka vajadzību pastāvīgi koordinēt darbu, īpaši valstīs, kurās ir decentralizēta pārvalde.

Visbeidzot, administratīvo datu izmantošana īstermiņa statistikā, īpaši mēneša rādītājiem, ir saistīta ar problēmām, jo ir stingras prasības attiecībā uz savlaicīgumu un īsi termiņi. Administratīvos datus bieži vāc retāk, nekā vajadzīgs īstermiņa statistikā, un/vai tie pieejami pārāk vēlu. Ar Eiropas uzņēmumu un tirdzniecības statistikas modernizācijas (EUTSM) programmas[13] projektu  tika sniegts finansiāls atbalsts, kas bija paredzēts, lai analizētu un uzlabotu administratīvo datu izmantošanu statistikas vajadzībām, ietverot uzņēmumu pārskatus un palīdzot dalībvalstīm pāriet no statistikas apsekojumiem uz administratīvo datu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot augstu datu kvalitāti. Projekts tika pabeigts 2013. gada vidū[14].

Īstermiņa statistikas turpmākā attīstība

No 2000. līdz 2012. gadam rūpniecības un būvniecības īpatsvars visās saimnieciskajās darbībās samazinājās no 27,3 % līdz 24,7 %. Tajā pašā periodā tirgus pakalpojumu īpatsvars (izņemot banku pakalpojumus un apdrošināšanu) palielinājās no 43,2 % līdz 45,5 %[15]. Tomēr pakalpojumu sektora lielā un pieaugošā ekonomiskā nozīme nav pienācīgi atspoguļota pašreizējā īstermiņa statistikā. Kopumā pakalpojumu rādītājiem ir mazāks aptvērums, tie nav tik detalizēti un tiek publicēti retāk nekā dati par rūpniecību un būvniecību (skatīt pielikumu).

Lai uzlabotu Eiropas dažādās uzņēmējdarbības statistikas saskaņotību un optimizētu ieguvumu attiecību pret statistikas sagatavošanas izmaksām un slogu, paredzēts vairāk harmonizēt un sasaistīt šīs statistikas jomas, izmantojot pamatregulu, ar ko integrē uzņēmējdarbības statistiku (FRIBS). Šajā sakarā paredzēta arī īstermiņa statistikas rūpīga pārskatīšana.

Eurostat 2011. gadā sāka plašas apspriedes ar visiem galvenajiem īstermiņa statistikas lietotājiem un  sagatavotājiem valstīs, lai novērtētu veidus, kā uzlabot īstermiņa statistikas rādītājus attiecībā uz pakalpojumu nozarēm. Neraugoties uz bažām par iespējamo izmaksu un sloga pieaugumu, apspriešanās liecināja, ka ir plaša vienprātība par nepieciešamību veikt uzlabojumus šajā jomā. Ņemot vērā lietotāju un statistikas sagatavotāju atsauksmes, Komisija plāno ierosināt grozījumus spēkā esošajā regulā, lai nodrošinātu īstermiņa statistikas atbilstību, ņemot vērā pakalpojumu pieaugošo ekonomisko nozīmi Eiropas ekonomikā un vienlaikus pilnībā ņemot vērā bažas par pieaugošajām statistikas sagatavošanas izmaksām un slogu.

[1]               OV L 162, 5.6.1998., 1. lpp.

[2]               COM(2008) 340 galīgā redakcija, 9.6.2008., un COM(2011) 329 galīgā redakcija, 8.6.2011. 2003. gadā arī tika sagatavots kvalitātes ziņojums (COM(2003) 36 galīgā redakcija, 29.1.2003.).

[3]               Statistical requirements of the European Central Bank in the field of General Economic Statistics, Eiropas Centrālā banka, 2000. gada augusts.

[4]               Sākotnējais PEEI saraksts tika izveidots 2002. gadā (Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par euro zonas statistiku, 27.11.2002., COM(2002) 661 galīgā redakcija).

[5]               OV L 142, 1.6.2012., 26. lpp.

[6]               Īstermiņa statistikas publikāciju kalendāru var lejuplādēt no šādas tīmekļa vietnes: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/short_term_business_statistics/introduction.

[7]               OV L 103, 23.4.2009., 3. lpp.

[8]               Eiropas Statistikas prakses kodekss ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/quality/code_of_practice.

[9]               Sākotnējie termiņi Regulā (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku tika vēl vairāk saīsināti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Regulu (EK) Nr. 1158/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 1. lpp.).

[10]             http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/release_calendars/news_releases. Jāuzsver, ka šis kalendārs attiecas ne tikai uz īstermiņa statistiku, bet uz daudziem Eiropas rādītājiem.

[11]             http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/short_term_business_statistics/introduction.

[12]             ĪTS avoti un PEEI in focus ziņojumi ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/short_term_business_statistics/methodology.

[13]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1297/2008/EK par Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācijas (EUTSM) programmu (OV L 340, 19.12.2008., 76. lpp.).

[14]             Iegūtie rezultāti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://www.cros-portal.eu/content/admindata-sga-3.

[15]             Bruto pievienotā vērtība bāzes cenās, Eurostat, nacionālie konti, datu kods: [nama_nace10_k].

Pielikums. Īstermiņa statistikas radītāji (galvenie Eiropas ekonomikas rādītāji (PEEI) treknrakstā), Q – ceturkšņa rādītājs, M – mēneša rādītājs

Rūpniecība        || Būvniecība || Mazumtirdzniecība un remonts || Citi pakalpojumi

Rūpniecības produkcija (M) || Būvniecības produkcija (M/Q) Ēku būvniecība Inženierbūvniecība || - || -

Rūpniecības apgrozījums (M) Iekšzemes rūpniecības apgrozījums Ārvalstu rūpniecības apgrozījums (euro zona un valstis ārpus euro zonas) || - || Mazumtirdzniecības un remonta apgrozījums (M) || Citu pakalpojumu apgrozījums (Q)

- || Būvniecības atļaujas (Q) Mājokļu skaits izmantojamās platības m² || - || -

Nodarbināto personu skaits (Q) || Nodarbināto personu skaits (Q) || Nodarbināto personu skaits (Q) || Nodarbināto personu skaits (Q)

Nostrādātās stundas (Q) || Nostrādātās stundas (Q) || Nostrādātās stundas (Q) || Nostrādātās stundas (Q)

Bruto darba alga (Q) || Bruto darba alga (Q) || Bruto darba alga (Q) || Bruto darba alga (Q)

Rūpniecības izlaides cenas (M) Iekšzemes izlaides cenas Ārvalstu izlaides cenas (euro zona un valstis ārpus euro zonas) || Būvniecības izlaides cenas/būvniecības izmaksas (Q) || Mazumtirdzniecības apjoms (M) || (Citu) pakalpojumu izlaides cenas (Q)

Rūpniecības importa cenas (M) (euro zona un valstis ārpus euro zonas) || - || - || -