52014DC0243

Satura rādītājs

1............ IEVADS. 3

1.1......... Regula par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku. 3

1.2......... Galveno datu kopu saturs. 3

1.3......... USS pieejamība. 4

1.4......... Publikācijas 2012. un 2013. gadā. 5

2............ REGULAS EFEKTIVITĀTE UN DATU KOPU ATBILSTĪBA.. 5

2.1......... Datu pieejamība un pilnīgums. 5

2.2......... Konfidencialitātes noteikumi un to īstenošana. 7

2.3......... USS lietderība. 8

3............ PRECIZITĀTE.. 8

4............ SASKAŅOTĪBA UN SALĪDZINĀMĪBA.. 9

4.1......... Saskaņotība. 9

4.2......... Salīdzināmība. 9

5............ DATU SNIEGŠANAS TERMIŅI. 10

6............ PIEEJAMĪBA UN SKAIDRĪBA.. 10

7............ ATBILSTĪBA USS REGULAI. 10

8............ UZŅĒMUMU SLOGS UN TĀ SAMAZINĀŠANAS PASĀKUMI. 12

8.1......... Vispārīga informācija. 12

8.2......... Pasākumi, kas veikti, lai samazinātu uzņēmumu slogu. 12

9............ TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA.. 13

1. IEVADS 1.1. Regula par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku

Saskaņā ar 13. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku[1] (turpmāk “USS regula”) “Komisija līdz 2011. gada 29. aprīlim un turpmāk reizi trijos gados sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par statistiku, kas apkopota saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši par tās kvalitāti un slogu uzņēmumiem”.

Šis ziņojums seko 2011. gada maija ziņojumam[2], kuru iesniedza saskaņā ar 14. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 58/97 (iepriekšējā regula, kura tagad ir aizstāta ar minēto USS regulu).

Pamatojoties uz galīgajiem datiem par 2010. pārskata gadu, šajā ziņojumā sniegts pārskats par to, kas, īstenojot USS regulu, sasniegts attiecībā uz uzņēmējdarbības strukturālo statistiku par:

· pakalpojumiem;                  

· rūpniecību,

· tirdzniecību,

· būvniecību;

· uzņēmējdarbības pakalpojumiem; un

· uzņēmējdarbības demogrāfiju.

Tajā sniegta informācija par pasākumiem, ko veikusi Komisija, lai nodrošinātu, ka ir pieejama augstas kvalitātes Eiropas uzņēmējdarbības strukturālā statistika, un par to, kā dalībvalstīs tiek īstenota USS regula. Turklāt ziņojumā sniegta informācija par slogu, kas gulstas uz uzņēmumiem, kuri sniedz statistiku, un pasākumiem, ko Eurostat un dalībvalstis veikušas, lai šo slogu samazinātu.

1.2. Galveno datu kopu saturs

Uzņēmējdarbības strukturālā statistika (USS) sniedz vispārēju priekšstatu par Eiropas uzņēmējdarbības struktūru, attīstību un raksturojumu kopumā un dažādās nozarēs, kā arī dod nozīmīgu ieguldījumu vairākās citās jomās, piemēram, nacionālajos kontos, īstermiņa statistikā un uzņēmumu reģistros.

Kopumā dati aptver visas nozares, izņemot lauksaimniecību un individuālos pakalpojumus. Datus vāc par šādiem mainīgajiem lielumiem:

· ar izlaidi saistīti mainīgie lielumi (piemēram, apgrozījums un pievienotā vērtība);

· ar ielaidi saistīti mainīgie lielumi attiecībā uz darbaspēka izmantošanu (piemēram, nodarbinātība un nostrādātās stundas), izmantotajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, kopējie iepirkumi) un izmantoto kapitālu  (piemēram, ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos); un

· uzņēmējdarbības demogrāfijas mainīgie lielumi (piemēram, aktīvo uzņēmumu populācija, izveidoto jauno uzņēmumu skaits un likvidēto uzņēmumu skaits).

Turklāt vairāki citi svarīgi rādītāji ir iegūti no iepriekšminētajiem datiem kā atsevišķu monetāro mainīgo lielumu koeficienti vai kā vērtības uz vienu iedzīvotāju.

Visas dalībvalstis nosūta vairākas datu kopas, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 251/2009[3]. Galvenās datu kopas ir šādas:

· ikgadējā uzņēmumu statistika (visus raksturlielumus publicē valstu iedalījumā NACE 2. red.[4] četru zīmju līmenī (klases));

· ikgadējā uzņēmumu statistika lieluma klases iedalījumā (visus raksturlielumus publicē valstu iedalījumā NACE 2. red. triju zīmju līmenī (grupas), turklāt lieluma klasi nosaka pēc nodarbināto personu skaita);

· ikgadējā reģionālā statistika (četrus raksturlielumus publicē NUTS 2 reģionu iedalījumā NACE 2. red. divu zīmju līmenī (nodaļas)); un

· ikgadējā demogrāfiskā statistika juridiskās formas vai darbinieku lieluma klases iedalījumā (raksturlielumus publicē valsts iedalījumā NACE 2. red. četru zīmju līmenī (klases)).

Lielāko daļu USS datu vāc valstu statistikas iestādes (VSI), izmantojot statistikas apsekojumus, uzņēmumu reģistrus vai dažādus administratīvus avotus. Lai nodrošinātu sagatavotās USS kvalitāti, dalībvalstis izmanto atšķirīgas statistikas metodes atbilstoši datu avotam, piemēram, ekstrapolāciju, uz modeļiem balstītas aplēses vai dažādu veidu nosacītus datus.

Visiem no dalībvalstīm saņemtajiem datiem, pirms tie tiek publicēti Eurostat tīmekļa vietnē, veic kvalitātes pārbaudes.

1.3. USS pieejamība

Visi dalībvalstu iesniegtie dati par 2010. pārskata gadu līdz ar ES kopējiem rezultātiem (agregātiem) ir bijuši brīvi pieejami Eurostat tīmekļa vietnē kopš 2012. gada novembra. Tīmekļa vietnes USS sadaļa ir viegli atrodama zem virsraksta “Rūpniecība, tirdzniecība un pakalpojumi”[5] (“Industry, trade and services”) vai izmantojot meklēšanas funkciju[6].

1.4. Publikācijas 2012. un 2013. gadā

Papildus tam, ka rezultāti ir pieejami Eurostat tīmekļa vietnē, tie tiek atspoguļoti virknē rakstu, kurus publicē pārstrukturētajā Eiropas uzņēmējdarbībai veltītajā Statistics Explained[7] sadaļā. Statistics Explained pamatā ir web 2.0 wiki tipa tehnoloģija, un šis instruments ir paredzēts, lai izskaidrotu Eiropas statistiku, atspoguļojot datus un izklāstot interesantus vai pārsteidzošus aspektus saistībā ar tiem, ņemot vērā visu nepieciešamo pamatinformāciju.

USS dati tika izmantoti arī daudzās citās publikācijās. Īpaši daudz tos izmantoja 2012. un 2013. gadā, konkrēti ― Eurostat yearbook, Eurostat pocketbook un reģionālajā gadagrāmatā.

2. REGULAS EFEKTIVITĀTE UN DATU KOPU ATBILSTĪBA 2.1. Datu pieejamība un pilnīgums

Ziņojuma 1., 2. un 3. tabulā parādīts, ka kopumā dalībvalstu nosūtītie dati ir gandrīz pilnīgi visiem USS moduļiem. Valstis tiek uzskatītas par “lielām”, “vidējām” vai “mazām”, ņemot vērā to īpatsvaru ES kopējā uzņēmējdarbības ekonomikas pievienotajā vērtībā.

Datu trūkums skaidrojams ar to, ka bija dažas problēmas dažu rādītāju aprēķinos; daži dati nebija pieejami par 2010. pārskata gadu;  nebija datu avotu reģionālajiem un “darbības veida vienību” (KAU) datiem; dati bija pieejami pēc datu nosūtīšanas termiņa vai netika sniegtas nulles vērtības.

Valstis apsolīja sniegt pilnīgas datu kopas nākamajā datu iesniegšanas reizē (2011. pārskata gads).

Tomēr USS pieejamība Eurostat tīmekļa vietnē bija ierobežota, jo daži dati, īpaši par mazām valstīm, ir konfidenciāli.

1. tabula.  Galīgo 2010. gada datu par pakalpojumiem, rūpniecību, tirdzniecību un būvniecību (NACE 2. red.) pieejamība un konfidencialitāte

Valstis[8] || Kopā nosūtītie lauki procentos no USS regulas prasības || Konfidenciālie lauki procentos no nosūtītajiem laukiem

Lielas valstis || 94 || 10

Vidējas valstis || 92 || 15

Mazas valstis[9] || 98 || 24

VISAS || 95 || 18

27 ES dalībvalstu un Norvēģijas 2010. gada rezultāti liecina, ka datu pieejamība salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ir pieaugusi par 5 %. Jo īpaši mazās valstis sniedza vairāk informācijas par četrām nozarēm, uz kurām attiecas 1. tabula.

Tāpat bija ļoti laba (95 %) datu pieejamība statistikai par uzņēmējdarbības pakalpojumiem (2. tabula) un uzņēmējdarbības demogrāfiju (3. tabula). Nozīmīgu ieguldījumu šajā pieejamības augstajā rādītājā deva arī mazās valstis.

Datu lielo pieejamību veicināja arī tas, ka dažas dalībvalstis nolēma neatzīmēt vairāku rādītāju vērtības kā konfidenciālas, lai gan tās būtu varējušas to darīt.

2. tabula.  Galīgo 2010. gada datu par uzņēmējdarbības pakalpojumiem (NACE 2. red.) pieejamība un konfidencialitāte

Valstis || Kopā nosūtītie lauki procentos no USS regulas prasības || Konfidenciālie lauki procentos no nosūtītajiem laukiem

Lielas valstis || 100 || 0

Vidējas valstis || 97 || 10

Mazas valstis || 90 || 15

VISAS || 95 || 11

3. tabula.  Galīgo 2010. gada datu par uzņēmējdarbības demogrāfiju (NACE 2. red.) pieejamība un konfidencialitāte

Valstis || Kopā nosūtītie lauki procentos no USS regulas prasības || Konfidenciālie lauki procentos no nosūtītajiem laukiem

Lielas valstis || 99 || 10

Vidējas valstis || 91 || 12

Mazas valstis || 98 || 13

VISAS || 95 || 12

2.2. Konfidencialitātes noteikumi un to īstenošana

Tabulās 2.1. punktā parādīts, ciktāl konfidencialitātes noteikumu ietekmē ir samazinājusies datu pieejamība.

Visas dalībvalstis ir ieviesušas līdzīgus konfidencialitātes noteikumus, galvenokārt lai izvairītos no datu izplatīšanas par vienu vai vairākiem konkrētiem uzņēmumiem. Vairākās dalībvalstīs šo pieeju papildināja “dominances noteikums”; saskaņā ar to dati netika izplatīti, ja vairāk nekā par kādu noteiktu procentuālu īpatsvaru skaitļos dominēja viena respondenta dati. Izmantotais procentuālais īpatsvars dalībvalstīs nedaudz atšķīrās.

To datu īpatsvars, kuri tika klasificēti kā konfidenciāli, svārstās no 0 % līdz 24 %, turklāt lielāks īpatsvars iepriekš minēto noteikumu dēļ tika reģistrēts vidējās un mazajās valstīs.

Tomēr 2010. gada konfidencialitātes rādītāji attiecībā uz statistiku par pakalpojumu, rūpniecības, tirdzniecības un būvniecības nozari bija par 4 % zemāki nekā iepriekšējā ziņojumā.

Lai aizsargātu konfidenciālos valstu datus, papildus valsts līmenī datiem piemērotajiem konfidencialitātes noteikumiem dati ES līmenī arī netika iekļauti publicējamajā statistikā. Noteikumi par apstākļiem, kuros ES kopējie rādītāji netiek publicēti, ir izklāstīti konfidencialitātes hartā, par ko vienojušās visas dalībvalstis.

Rezultātā konfidencialitātes apsvērumu dēļ nevarēja publicēt 8,3 % no ES kopējiem rezultātiem (agregātiem) par 2010. pārskata gadu attiecībā uz statistiku par pakalpojumiem, rūpniecību, tirdzniecību un būvniecību.

Konfidencialitātes jautājumu dēļ nevarēja darīt pieejamus aptuveni 14 % no ES kopējiem rezultātiem (agregātiem) attiecībā uz uzņēmējdarbības pakalpojumiem un uzņēmējdarbības demogrāfiju. Konfidenciālo datu lauki skaitliskā un procentuālā izteiksmē ir atspoguļoti turpmākajā tabulā. 

4. tabula.  To ikgadējā uzņēmumu statistikā iekļauto galveno mainīgo lielumu konfidencialitāte, par kuriem tika publicēti ES kopējie rezultāti (agregāti) par 2010. gadu visos NACE 2. red. līmeņos

USS joma || Kopējais lauku skaits || Konfidenciālo datu lauku skaits || Konfidenciālie dati (%)

Pakalpojumi || 5569 || 679 || 12,2

Rūpniecība || 8008 || 457 || 5,7

Tirdzniecība || 2092 || 170 || 8,1

Būvniecība || 732 || 56 || 7,7

Kopā (pakalpojumi, rūpniecība, tirdzniecība un būvniecība) || 16 401 || 1362 || 8,3

Uzņēmējdarbības pakalpojumi || 151 || 21 || 13,9

Uzņēmējdarbības demogrāfija || 18 532 || 2700 || 14,6

2.3. USS lietderība

USS lietderības rādītājs ir lejupielāžu skaits no Eurostat tīmekļa vietnes. Turpmāk tabulā norādītie dati ir par laikposmu no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada augustam, kurā bija pieejami 2010. gada dati.

5. tabula.  Lejupielāžu skaits

USS joma || Lejupielāžu skaits

127 574

Pakalpojumi, rūpniecība, tirdzniecība un būvniecība || 106 594

Rūpniecība un būvniecība || 59 540

Tirdzniecība || 20 302

Pakalpojumi || 13 885

Reģionālie dati — visas nozares || 12 867

Uzņēmējdarbības pakalpojumi || 5954

Uzņēmējdarbības demogrāfija || 15 026

3. PRECIZITĀTE

Lai novērtētu USS precizitāti, Komisijas Regulā (ES) Nr. 275/2010[10] ir noteikts, ka visām dalībvalstīm katru gadu ir jāsniedz Eurostat informācija par kvalitātes rādītājiem, piemēram, variācijas koeficienti. Tām jāiesniedz arī ziņojums par metodiku, kas izmantota, lai savāktu un apstrādātu datus. Pamatojoties uz visu dalībvalstu sniegto informāciju, Eurostat ir veicis ikgadējo novērtējumu par 2010. pārskata gadu, un tā galvenās daļas ir iekļautas šajā ziņojumā.

Dalībvalstis var brīvi lemt par iedarbīgākajiem un efektīvākajiem datu vākšanas un apstrādes veidiem saskaņā ar valsts īpatnībām (piemēram, lieluma klase, ekonomiskā aktivitāte un reģioni) un pieejamajiem administratīvajiem avotiem.

Lai novērtētu datu kvalitāti ES līmenī, Eurostat ir aprēķinājis ES kopējos (agregētos) variācijas koeficientus, pamatojoties uz valstu variācijas koeficientiem attiecībā uz sešiem raksturlielumiem un visām nozarēm NACE 2. red. vienas zīmes līmenī (sadaļa).

6. tabula.  Kopējie (agregētie) ES variācijas koeficienti attiecībā uz pakalpojumu, rūpniecības, tirdzniecības un būvniecības statistiku (%)

2010 || ES variācijas koeficientu īpatsvars (%)

ES variācijas koeficienti[11] || Uzņēmumu skaits || Apgrozījums || Pievienotā vērtība || Personāla izmaksas || Bruto ieguldījumi || Nodarbināto personu skaits

0,0–0,5 || 69 || 62 || 69 || 85 || 0 || 100

0,6–1,5 || 23 || 31 || 31 || 8 || 31 || 0

1,6–2,5 || 8 || 0 || 0 || 8 || 31 || 0

>2,5 || 0 || 8 || 0 || 0 || 38 || 0

Iepriekšējā tabula liecina, ka ES kopējie variācijas koeficienti lielākoties ir mazāki par 1,5, izņemot mainīgo lielumu “Bruto ieguldījumi”, kuram koeficienti lielākoties ir no 0,6 līdz 2,5.

Kopumā variācijas koeficienti ir mazāki rūpniecībā un nedaudz lielāki — būvniecībā, tirdzniecībā un pakalpojumos.

4. SASKAŅOTĪBA UN SALĪDZINĀMĪBA

Kā jau minēts iepriekš, dalībvalstīm tiek prasīts iesniegt ziņojumu par katru pārskata gadu, sniedzot informāciju par metodiku, kas izmantota, lai savāktu un apstrādātu datus.

4.1. Saskaņotība

Saskaņotība attiecas uz to, ciktāl statistikas pareizība ļauj kombinēt datus no dažādiem avotiem. Tāpēc Eurostat ir ieinteresēts noteikt pazīmes, kas ir kopīgas USS un citiem uzņēmumu apsekojumiem, un noskaidrot, ciktāl tie ir saskanīgi.

USS var izmantot vienlaikus ar statistiku no vairākiem citiem avotiem, piemēram, uzņēmumu reģistri, nacionālie konti, darbaspēka izmaksu apsekojums, darbaspēka statistika, uzņēmējdarbības demogrāfija un īstermiņa statistika. Analizējot USS un citu statistikas avotu saskaņotību, atklājās vairākas datu un izmantotās metodikas atšķirības. Jebkuram konkrētam statistikas avotam tiks izvēlēta metodika, kas vislabāk atbilst minētā datu avota vajadzībām, tāpēc šā iemesla dēļ parasti ir metodikas atšķirības starp dažādiem avotiem.

4.2. Salīdzināmība

Statistika par pakalpojumiem, rūpniecību, tirdzniecību un būvniecību ir salīdzināma laika un valstu griezumā tikai no 2005. pārskata gada, jo dažas valstis pirms minētā gada mainīja metodiku un jomu. Jaunās saimniecisko darbību klasifikācijas (NACE 2. red.) ieviešana 2008. gadā neļauj turpināt laikrindas pēc minētā gada.

Statistika par uzņēmējdarbības pakalpojumiem un uzņēmējdarbības demogrāfiju ir salīdzināma no 2008. gada, kad apsekojums kļuva obligāts.

5. DATU SNIEGŠANAS TERMIŅI

Termiņi, līdz kuriem dalībvalstīm jāiesniedz dati par pārskata gadu, kā noteikts USS regulā, ir šādi:

· 10 mēneši pēc gada beigām attiecībā uz provizorisko statistiku par pakalpojumiem, rūpniecību, tirdzniecību un būvniecību; un

· 18 mēneši pēc gada beigām attiecībā uz galīgajiem datiem par visām nozarēm.

Par 2010. pārskata gadu 19 valstis savlaicīgi iesniedza datus par visām USS jomām.

Dažām dalībvalstīm tika piešķirtas atkāpes no USS regulas noteikumiem, lai ļautu tām veikt vajadzīgos pielāgojumus savās statistikas sistēmās. Pilnīgas atkāpes tika piešķirtas Igaunijai un Francijai saistībā ar statistiku par uzņēmējdarbības pakalpojumiem.

6. PIEEJAMĪBA UN SKAIDRĪBA

Visa USS bez maksas ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnes sadaļā “Rūpniecība, tirdzniecība un pakalpojumi” kopā ar detalizētiem skaidrojumiem par metodiskiem jautājumiem, kas varētu būt svarīgi lietotājiem[12].

VSI arī publicē USS valsts līmenī, kas lietotājiem padara datus pat vēl vieglāk pieejamus.

7. ATBILSTĪBA USS REGULAI 

Dalībvalstu atbilstība USS regulai tiek novērtēta, pamatojoties uz sniegto datu pilnīgumu, saņemto versiju skaitu, pirms tiek publicēti galīgie dati, un to, vai datus sniedz noteiktajos termiņos.

Kopumā 2010. gada datu atbilstības pakāpe ir uzlabojusies salīdzinājumā ar iepriekšējā ziņojumā iekļauto rādītāju. Lielākajā daļā valstu ir uzlabojies datu sniegšanas savlaicīgums, nekā tas bija iepriekš, lai gan dažas valstis joprojām kavēja termiņus, kas aizkavēja ES kopējo datu (agregātu) publicēšanu.

Pirms tika publicēti galīgie dati, dalībvalstis vidēji iesniedza 1,4 datu versijas.

7. tabulā parādīts kopējais atbilstības novērtējums visām 27 ES dalībvalstīm un Norvēģijai par visām jomām, uz kurām attiecas USS regula par 2010. pārskata gadu.

Valstīm tika piešķirta viena no četrām atbilstības kategorijām:

· ĻL  =          loti laba atbilstība. Visi vajadzīgie dati (ar nelieliem izņēmumiem) tika sniegti savlaicīgi (rezultāts 90 % vai vairāk).

· L    =          laba atbilstība. Trūka dažu elementu vai bija neliela kavēšanās ar datu sniegšanu (rezultāts no 70 līdz 89 %).

· D    =          dati daļēji bija pieejami, taču trūka liela daļa vajadzīgās informācijas vai nebija ievēroti termiņi (rezultāts no 10 līdz 69 %).

· N    =          trūka liela daļa datu vai bija ievērojama kavēšanās ar datu sniegšanu (rezultāts mazāks par 10 %).

7. tabula.  Kopējais atbilstības novērtējums

Valstis || Kopējais rezultāts

AT, BE ,BG, CZ, DE, EE, ES, FI, FR, HU, LT, LV, NO, PT, RO, SI, SK || ĻL

CY, DK, IE, IT, LU, NL, PL, SE, UK || L

EL, MT || D

- || N

Iepriekšējā tabulā parādīts, ka atbilstība bija “ļoti laba vai “laba” lielākajā daļā dalībvalstu.

Eurostat veica šādus divējādus pasākumus, lai uzlabotu atbilstību: sniedza ziņojumus par veikto atbilstības uzraudzību un nodrošināja dalībvalstīm datu validēšanas rīku.

Tagad Eurostat divreiz gadā iesniedz atbilstības ziņojumu USS vadības grupai un reizi gadā sagatavo ziņojumu arī uzņēmējdarbības statistikas direktoru grupai. Dažos gadījumos Eurostat ģenerāldirektors ir arī nosūtījis vēstules VSI vadītājiem.

Eurostat ir izpētījis veidus, kā samazināt to datu versiju skaitu, kurus dalībvalstis nosūta, pirms tiek publicēti galīgie dati. Tas ir izstrādājis datu validēšanas rīku, ko dalībvalstis var izmantot, lai pārbaudītu precizitāti un potenciālo konfidencialitāti pirms datu nosūtīšanas Eurostat.

8. UZŅĒMUMU SLOGS UN TĀ SAMAZINĀŠANAS PASĀKUMI 8.1. Vispārīga informācija

Lai varētu pielāgoties mainīgajai ekonomikas videi un strauji reaģēt uz lietotāju jaunajām vajadzībām pēc statistikas, Eurostat pastāvīgi meklē dažādus veidus, kā nodrošināt, lai Eiropas Statistikas sistēmu (ESS) padarītu elastīgāku attiecībā uz USS.

Tomēr uz pasākumiem, kas varētu palīdzēt panākt elastīgas un kvalitatīvas uzņēmējdarbības statistikas sistēmas izveidi, ir attiecināmi ierobežojumi, kas netieši rodas, ievērojot noteikto mērķi, proti, samazināt respondentu, jo īpaši uzņēmumu, statistiskas sniegšanas slogu, un ņemot vērā ierobežotos resursus, kas ir valstu statistikas iestāžu rīcībā. Šie ierobežojumi darbā nozīmē, ka Eurostat ir jātiecas racionāli izstrādāt uzņēmējdarbības statistiku, rodot sinerģiju, nosakot prioritātes un uzmanību veltot Eiropas mērķiem.

Saskaņā ar paziņojumu par redzējumu (COM(2009) 404) tika uzsākts projekts, lai sagatavotu pamatregulu, ar ko integrē ar uzņēmējdarbību saistīto statistiku (FRIBS) un kas vienkāršos uzņēmējdarbības statistikas sagatavošanu, nodrošinot kopēju infrastruktūru un definējot saskaņotas datu prasības.

8.2. Pasākumi, kas veikti, lai samazinātu uzņēmumu slogu

Eurostat kopā ar VSI pastāvīgi strādā, lai rastu iespējas samazināt uzņēmumu slogu, vienkāršojot datu prasības un vienlaikus nodrošinot, ka pieejamā statistika atbilst lietotāju vajadzībām.

Pēc vairākām apspriedēm ar galvenajiem USS lietotājiem gan Komisijā, gan ārpus tās, Eurostat ir noteicis vairākas iespējas, lai samazinātu VSI un uzņēmumu slogu. Šie pasākumi attiecas uz prasībām, kuras noteiktas finanšu pakalpojumu uzņēmumiem, daudzgadu datu kopām vajadzīgo informāciju un uz KAU balstīto datu kopu pārtraukšanu.

Papildus iepriekš minētajām pārmaiņām tiek pārskatīts vajadzīgo raksturlielumu saraksts, un tiks ņemti vērā Eiropas Statistikas sistēmas komitejas (ESSK) priekšlikumi tajās jomās, kurām nav jāpiešķir prioritāte.

Daži dalībvalstu veiktie pasākumi, lai samazinātu uzņēmumu slogu, bija saistīti ar USS datu vākšanu. Bieži vairākumā dalībvalstu tiek izmantoti izlases veida apsekojumi, un tās ir pieņēmušas jaunas izlases metožu stratēģijas, lai samazinātu gan uzņēmumu slogu, gan VSI izmaksas.

Turklāt virkne valstu ir izslēgušas no apsekojumiem mazos uzņēmumus un tā vietā izmantojušas administratīvos datu avotus kombinācijā ar aplēsēm.

Daudzās dalībvalstīs ir vērojama spēcīga un augoša tendence izmantot administratīvus datu avotus apsekojumu vietā. Tomēr ir vairāki šķēršļi, kas neļauj izmantot tikai administratīvos datus, kuri parasti atšķiras no statistikas datiem, piemēram, attiecībā uz izmantotajām definīcijām, formātiem, kodiem un nosūtīšanas protokoliem. VSI strādā kopā ar struktūrām, kas ir atbildīgas par administratīvajiem datiem, lai novērstu šos šķēršļus; tas ļautu tām vairāk izmantot administratīvos datus un vienkāršot datu vākšanas procesu. 

Dažas valstis ir izstrādājušas un ieviesušas tiešsaistes sistēmas, lai vāktu ikgadējo fiskālo un statistisko informāciju. Šajās sistēmās izmanto modernas informācijas tehnoloģijas, un ar tām var uzlabot datu kvalitāti un samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai datus ievadītu un apstrādātu.

Uzņēmumu slogs vienmēr tiek ņemts vērā, kad groza datu prasības vai datu sagatavošanas procesus. Tomēr galvenais mērķis joprojām ir sagatavot kvalitatīvus USS datus, kas atbilst lietotāju vajadzībām, ievērojot izmaksu lietderību.

9. TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA

ESS pastāvīgi meklē veidus, kā apmierināt jaunās vajadzības pēc statistikas, vienlaikus samazinot gan respondentu slogu, gan statistikas sagatavošanas izmaksas.

Eurostat izstrādāja programmu par Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizāciju (MEETS)[13], kas darbojās sešus gadus (2008–2013). Galvenais rezultāts bija priekšlikums par praktiskiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai modernizētu uzņēmējdarbības statistiku, piemēram, izstrādājot mērķa rādītāju kopumu un pārskatot prioritātes. Lai īstenotu šo priekšlikumu, turpmākajos gados būs nepieciešama cieša ESS apņemšanās un ieguldījumi.

[1]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (pārstrādāta versija) (OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.)

[2]     COM(2011) 242 galīgā redakcija.

[3]     Komisijas 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 251/2009, ar ko īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz datu sērijām, kas jāsniedz saistībā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, un pielāgojumiem, kas vajadzīgi pēc tam, kad tika pārskatīta preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm (CPA), OV L 86, 31.3.2009., 170. lpp.

[4]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza

Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

[5]     http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/statistics/search_database.

[6]     http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home.

[7]     http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/Category:Structural_business_statistics.

[8]     Lai samazinātu uzņēmumu slogu un dalībvalstu statistikas iestāžu izdevumus, dalībvalstis var atzīmēt, ka dati ir izmantojami tikai Eiropas kopējo rādītāju iegūšanai (CETO). Eurostat šos datus nepublicē, un tie netiek atzīmēti kā “CETO”, ja dalībvalstis tos publicē valsts līmenī. CETO atzīmes izmantošana ir atkarīga no dalībvalsts īpatsvara kopējā uzņēmējdarbības ekonomikas pievienotajā vērtībā šādi:

lielas valstis: DE, FR, IT, UK;

vidējas valstis: BE, DK, ES, GR, IE, NL, AT, PL, PT, FI, SE, NO; un

mazas valstis: BG, CZ, EE, CY, LV, LT, LU HU, MT, RO, SI, SK.

[9]     Maltas dati ir par 2009. gadu.

[10]            Komisijas 2010. gada 30. marta Regula (ES) Nr. 275/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 saistībā ar kritērijiem uzņēmējdarbības strukturālās statistikas kvalitātes novērtēšanai, OV L 86, 1.4.2010., 1. lpp.

[11]    Variācijas  koeficientus aprēķināja galīgo 2010. gada datu 1a, 2a, 3a un 4a rindai (I līdz IV pielikums) NACE 2. red. vienas zīmes līmenī (sadaļa).

[12]    http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home.

[13]    Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1297/2008/EK par Eiropas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas modernizācijas (EUTSM) programmu, OV L 340, 19.12.2008., 76. lpp.