52014DC0240

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1921/2006, kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem

1. IEVADS (DARBĪBAS JOMA, PRIEKŠVĒSTURE, VALSTU TIESĪBU AKTI)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1921/2006, kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem, 10. pantā teikts: “Komisija līdz 2010. gada 19. janvārim un pēc tam reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtējuma ziņojumu par statistikas datiem, kas apkopoti saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši par to atbilstību un kvalitāti. Ziņojumā analizē arī datu savākšanai un apstrādei izveidotās sistēmas rentabilitāti un norāda labāko praksi, kas ļauj samazināt dalībvalstu darba apjomu un paaugstināt statistikas datu lietderību un kvalitāti”.

Šajā ziņojumā atspoguļoti dalībvalstu un EBTA valstu gūtie rezultāti, īstenojot izkraušanas regulas noteikumus, kuros paredzēts, ka katra dalībvalsts ik gadu iesniedz datus par to zvejniecības produktu svaru, sagatavošanas veidu, paredzēto izmantojumu un vidējo cenu, kurus Eiropas un EBTA valstu zvejas kuģi izkrāvuši to teritorijā.

Saskaņā ar kontroles regulām[1] atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) savāktā informācija liecina, ka kvotu uzraudzības un izpildes vajadzībām daudz administratīvo datu iegūst no zvejas žurnāliem, izkraušanas deklarācijām, pārdošanas kvītīm un pārņemšanas deklarācijām, kas ir galvenais dalībvalstu datu avots.

2. APTVĒRUMS UN SATURS

2.1. Datu vākšana un datu avoti

Zvejas žurnāli, pārdošanas kvītis un izkraušanas deklarācijas ir svarīgākie administratīvie zvejas un izkraušanas datu avoti. Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 noteikts, ka to kuģu kapteiņiem, kuru kuģi kopumā ir garāki par 10 m, par savām darbībām ir jāaizpilda zvejas žurnāli un iespējami drīz 24 stundu laikā jāiesniedz reģistrētā informācija, pat ja nekas nav nozvejots. Zvejas žurnāli nodrošina šo darbību laikā reģistrētos datus, un tajos jānorāda nozvejas dzīvsvara aplēse. Visvairāk tie noder, lai sadalītu nozveju pa zvejas apgabaliem, aprēķinātu zvejas intensitāti un veiktu kontrolpārbaudi. Attiecībā uz kuģiem, kuru garums nepārsniedz 10 m, dalībvalstis uzrauga zvejas darbības, izmantojot izlases veida metodes.

Pārdošanas kvītis tiek iesniegtas iestādēm, kuras atbild par zivju pirmo pārdošanu (kuģa aģents vai reģistrētas izsoles). Tajās ir informācija par katras izkrautās zivju sugas daudzumu, formu, kādā tās tiek piedāvātas, katra produkta vērtību un kuģi, kas veic izkraušanu. Vairākumā gadījumu šī informācija aprobežojas tikai ar informāciju par sugām, uz kurām attiecas nozvejas kvotu pārvaldība. Agrāk aplēses par zvejas darbībām tika veiktas, pamatojoties vienīgi uz ekspertu sniegto informāciju.

2.2. Datu vākšanas sistēmas dalībvalstīs un EBTA valstīs

Beļģija — Beļģijas kuģi zvejo tikai Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (27. apgabals), lielākoties Ziemeļjūrā (IVb un IVc) un Lamanša kanāla austrumu daļā (VIId). Datu avoti ir administratīvi (zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas un pārdošanas kvītis). Pirmā pārdošana notiek, izmantojot trīs galvenās izsoles (Zēbrigē, Ostendē un Nivportā), izņemot mazus kuģus, kuri var pārdot nozvejoto iedzīvotājiem Ostendē. Pārdošanas kvītis izkraušanas dienā iesniedz Jūras zvejniecības dienestam (Dienst Zeevisserj).

Bulgārija — Bulgārijas kuģi zvejo Vidusjūrā un Melnajā jūrā (37. apgabals), galvenokārt 37.4.2. apakšapgabalā. Datu avoti ir administratīvi (zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas un pārdošanas kvītis), ko iesniedz Valsts Zivsaimniecības un akvakultūras aģentūrai (NAFA). NAFA pieprasa, lai pirmās pārdošanas kvītis tiktu nosūtītas 48 stundu laikā pēc izkraušanas.

Kipra — administratīvos datus (zvejas žurnālus) Zvejniecības inspekcija vāc par kuģiem, kuru kopējais garums ir 10 m un vairāk. Par zvejniecības datu vākšanu un ziņojumu apkopošanu atbild Zemkopības, dabas resursu un vides ministrijas Zivsaimniecības un jūras pētniecības departaments.

Dānija — datu avoti ir administratīvi (zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas un pārdošanas kvītis), un datus centralizēti vāc Dānijas Zivsaimniecības direktorāts (DDF). Dānijā nekomerciāli zvejnieki nedrīkst veikt zivju pirmo pārdošanu, un visiem pirmajiem pircējiem jābūt reģistrētiem DDF un elektroniski vai papīra formā jāiesniedz DDF pārdošanas kvītis. Aptuveni 90 % pārdošanas kvīšu tiek iesniegts elektroniski.

Vācija — Vācijas kuģi zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu daļā, Vidusatlantijas austrumu daļā un Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā (27., 21., 34. un 87. apgabals). Datu avoti ir administratīvi (zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas un pārdošanas kvītis). Tos iesniedz Federālajai Lauksaimniecības un pārtikas iestādei, izmantojot ražotāju organizācijas un pavalstu iestādes.

Igaunija — Igaunijas kuģi zvejo Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (21. apgabals) un ziemeļaustrumu daļā (27 ― Baltijas jūra) un iekšējos ūdeņos (05). Datu avoti ir administratīvi (zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas, pārdošanas kvītis, pārkraušanas un transporta dokumenti). Ja kuģa kopējais garums nepārsniedz 12 m, jāaizpilda “piekrastes zvejas” žurnāls saskaņā ar Igaunijas valsts tiesību aktiem. Igaunija pieprasa divreiz mēnesī iesniegt papīra formāta dokumentus, ja šie dati tika iesniegti elektroniski. Paredzēts, ka pirmie zivju pircēji elektroniski iesniedz iestādēm (Zemkopības ministrijai par komerciālo zvejniecību) pārdošanas kvītis, un to darīt nolēmuši arī vairāki privāti uzņēmumi.

Īrija — Īrijas kuģi zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (27. apgabals). Datu avoti ir administratīvi (zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas, pārdošanas kvītis un gliemju zvejnieku dokumenti). Datus Īrijas Jūras zvejniecības aizsardzības iestāde vāc ostās. Īrija informē, ka veic ievērojamas datu vākšanas sistēmu pārmaiņas, lai atvieglotu elektronisku datu vākšanu, kuri paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos.

Grieķija — Grieķijas kuģi zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Vidusatlantijas austrumu daļā un Vidusjūrā (27., 34. un 37. apgabals) un sniedz informāciju statistikas apsekojumiem. “Aizjūras” zvejniecībai piemēro skaitīšanas apsekojumu, savukārt 37. apgabalam “atklāta jūra” un piekrastes zvejniecībai ― izlases veida apsekojumu. Apsekojumus veic Grieķijas Valsts statistikas dienests. Grieķija veic pilnīgu skaitīšanu attiecībā uz to kuģu “aizjūras zvejniecību”, kuri zvejo ar Grieķijas karogu. Atklātās jūras zvejniecības datiem un piekrastes zvejniecības datiem raksturīgs liels informācijas nesniegšanas īpatsvars (50 %); lai aprēķinātu novirzi, tiek izmantota izlases veida metode.

Spānija — Spānijā ir liela un daudzveidīga zvejniecības nozare un dažādas iestādes ir atbildīgas par datu sniegšanu un kvalitāti. Vispirms datu vākšanu veic reģionu iestādes, pēc tam tos apkopo centralizēti. Septiņi atšķirīgi administratīvi datu avoti tiek izmantoti izkraušanas datu apkopošanai, tostarp zvejas žurnāli, pārdošanas kvītis, pārņemšanas deklarācijas, izkraušanas deklarācijas un zivju ražotāju organizāciju informācija. Dažādie avoti ir iekļauti datubāzē gan attiecībā uz nozveju, gan izkraušanu.

Francija — primāro atbildību par datu iesniegšanu un datu kvalitāti ir uzņēmies Zivsaimniecības un akvakultūras birojs (BSPA), kas ietilpst Ekoloģijas, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas ministrijā. Datus par nozīmīgo tropu tunzivju zvejniecību sniedz Pētniecības un attīstības institūts (DPMA). Francijas kuģi lielākoties zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūrā un Indijas okeānā. Labu aptvērumu par zvejniecību Atlantijas okeānā nodrošina administratīvi avoti (zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas un pārdošanas kvītis). Tajos apgabalos, kur uz administratīvajiem datiem var paļauties mazāk, īpaši tas attiecas uz Vidusjūru, šos avotus papildina izlases veida apsekojumi. Francija ir veikusi ievērojamas investīcijas zvejniecības datu vākšanas sistēmas modernizēšanā un pilnveidošanā.

Itālija — Itālija zvejo 37. apgabalā. Patlaban ir dažas grūtības savākt datus par 34. un 51. apgabalu. Itālijā veic izlases veida apsekojumu par 37. apgabalu (skaitīšanu izmantota par citiem apgabaliem). Zvejas žurnālus izmanto, lai vāktu datus tikai par zilo tunzivju nozveju, un šos datus vāc Zemkopības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrija (MIPAAF). Istituto nazionale di Statitistica (ISTAT) vāc datus par 34. un 51. apgabalu, savukārt Istituto di Ricerche Economiche per la Pesca e l'Acquacoltura (IREPA) nodarbojas ar 37. apgabalu. ISTAT koordinē informācijas sniegšanu Eurostat. Itālijai ir daudz mazu kuģu (ar kopējo garumu mazāk par 12 m). Aptuveni 99 % kuģu zvejo piekrastes ūdeņos pie Itālijas pussalas. Aptuveni divas trešdaļas no tiem ir mazi kuģi un izmanto pasīvus zvejas rīkus. Datu vākšana notiek, izmantojot izlases veida apsekojumu ar vairākiem mainīgajiem lielumiem un populāciju, kas grupēta apgabala, kuģa lieluma un izmantoto zvejas rīku dalījumā. Apsekojuma metodika ierobežo izlases kļūdas 3,5 % pielaides apmērā. Tiek arī atzīts, ka atbilžu nesniegšanas dēļ rodas kļūdas, un to ņem vērā, izraugoties izlasi. Nedaudzu tādu kuģu (aptuveni 10) pārstāvji, kas zvejo 34. un 51. apgabalā aizpilda anketu, bet turpmākajos gados datu vākšanas metodika par šiem apgabaliem tiks pārskatīta, jo tiek iesūtīts maz atbilžu (izmantos administratīvos datus). Patlaban nav iespējams sniegt datus par šiem apgabaliem.

Latvija — Latvijas kuģi zvejo Atlantijas okeāna ziemeļrietumos 27. zvejas apgabalā (Ia, IIa, III a–d, XIVa–b rajons utt.), 21. zvejas apgabalā (3L, 3M, 3K, 1F rajons utt.) un 34. zvejas apgabalā (1.13., 1.31., 1.32. rajons utt.). Primārā atbildība par datu nosūtīšanu uzticēta Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentam, savukārt par datu vākšanu ir atbildīgas citas iestādes. Tās ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts vides dienests, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” (Zemkopības ministrija) un Centrālā statistikas pārvalde (Ekonomikas ministrija). Datu avoti ir administratīvi — zvejas žurnāli, pārdošanas kvītis un izkraušanas deklarācijas. Latvijā tiek prasīts, lai zivju pircēji centrāli reģistrētos un ik pēc trim gadiem veiktu sertifikāciju. Noteikts, ka zivju pircēji iesniedz elektroniskas (vai papīra formāta) pārdošanas kvītis 48 stundu laikā pēc tam, kad veikta pārdošana.

Lietuva — Lietuva zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu daļā, Vidusatlantijas austrumu daļā un Klusā okeāna dienvidu daļā. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments atbild par datu vākšanu un apstrādi. Primārie datu avoti ir zvejas žurnāli un izkraušanas deklarācijas. Lietuva ziņo, ka tajā izveidota automatizēta sistēma, lai apstrādātu un validētu nozvejas un izkraušanas datus.

Malta — Resursu un lauku lietu ministrijas (MRRA) Zivsaimniecības kontroles direktorāts ir atbildīgs par datu vākšanu, kurus Valsts statistikas birojs (Lauksaimniecības un zivsaimniecības statistikas nodaļa) nosūta Eurostat. Maltas kuģi zvejo Vidusjūrā (37. apgabals, 15. apakšapgabals). Attiecībā uz kuģiem, kuri ir garāki par 10 m, piemēro skaitīšanu, izmantojot kuģu žurnālu un pārdošanas vaučeru datus.

Nīderlande — Nīderlandes kuģi zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Vidusatlantijas austrumu daļā un Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā (27., 34. un 87. apgabals). Datu avoti ir administratīvi (zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas, pārkraušanas un transporta dokumenti un pārdošanas kvītis). Ekonomikas ministrija vāc datus, savukārt statistikas birojs tos nosūta Eurostat. Nīderlande piemēro noteikumus, kuri reglamentē zivju tirdzniecību ar ražotāju organizāciju starpniecību, izmantojot atļautas tirdzniecības vietas. Elektroniskās pārdošanas kvītis tiek iesniegtas 48 stundu laikā pēc pārdošanas.

Polija — saskaņā ar sniegtajām ziņām zvejas žurnāli un pārdošanas kvītis ir galvenais informācijas avots. Zemkopības un lauku attīstības ministrijas Zivsaimniecības departaments atbild par datu vākšanu un nosūtīšanu.

Portugāle — Portugāles Dabas resursu, drošības un kuģniecības pakalpojumu ģenerāldirektorāts atbild par statistikas datu iesniegšanu Eurostat. Portugālē ir liela un daudzveidīga zvejas flote, kas ļoti atšķiras atkarībā no zvejas rajoniem. Flotē dominē mazas, atvērta tipa koka zvejas laivas, ar kurām nodarbojas ar amatierzvejniecību. Galvenie zvejas apgabali ir Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu un rietumu daļa, kā arī centrālaustrumu daļa. Nozīmīga ir arī zvejniecība ar āķu jedām Atlantijas un Indijas okeānā, zvejojot zobenzivis (un arī zilās haizivis Indijas okeānā). Datus lielākoties iegūst no zvejas žurnāliem, izkraušanas deklarācijām un pārdošanas kvītīm. Svaigas vai atvēsinātas zivis jāpārdod regulētos tirgos, un informācija, kas par tām ir pieejama pārdošanas kvītīs, ir pilnīga. Informāciju par jūrā apstrādāto zivju vidējām cenām iegūst no izkraušanas deklarācijām.

Rumānija — Rumānija zvejo Melnās jūras ekskluzīvajā ekonomikas zonā (37. apgabals). Datu avoti ir administratīvi — zvejas žurnāli, pārdošanas kvītis un transporta dokumenti. Dokumentus vāc Valsts zivsaimniecības un akvakultūras aģentūras (NAFA) reģionu inspektori. NAFA tos vāc, lai sniegtu informāciju Eurostat.

Slovēnija — par datu vākšanu un nosūtīšanu atbild Slovēnijas Zemkopības un vides ministrijas Zivsaimniecības pētniecības institūts un Slovēnijas Republikas statistikas birojs. Slovēnijas kuģi zvejo Adrijas jūras ziemeļu daļas zvejas vietās (37. apgabals). Datu avoti lielākoties ir administratīvi. Visos kuģos jāaizpilda zvejas žurnāli, tāpēc informācija par flotes veiktajām izkraušanām ir pilnīga. Informāciju par cenām iegūst, izmantojot pārdošanas kvītis un aptaujas anketas. Ar šo metodi informācija par iegūtajām cenām aptvēra lielāko daļu kopējo izkraušanu daudzuma ziņā, izņemot mazas zivju daudzumu izkraušanas (mazāk par 50 kg), kuras pārdod personīgam patēriņam un nav jāreģistrē pārdošanas kvītīs.

Somija — primārā atbildība par zvejniecības datu iesniegšanu un kvalitāti uzticēta Somijas Medību dzīvnieku un zivsaimniecības pētniecības institūtam. Reģistrus uztur Zemkopības un mežsaimniecības ministrija. Somijas kuģi zvejo tikai Baltijas jūrā. Datu avots ir pārveidots ES zvejas žurnāls kuģos, kuru garums pārsniedz 10 m. Pirmā tādu zivju sugu pārdošana, uz kurām attiecas kvotas, ir noteikta tiesību aktos, turklāt pēc izkraušanas 48 stundu laikā obligāti jāiesniedz paziņojums. Informāciju par tādu zivju sugu pārdošanu, kurām nepiemēro kvotas, papildina ar apsekojumu par lielākajiem zivju vairumtirdzniecības uzņēmumiem.

Zviedrija — atbildība par datu vākšanu un iesniegšanu ir uzticēta Zviedrijas Jūras un ūdens resursu apsaimniekošanas aģentūrai. Datu avoti ir administratīvi, tostarp zvejas žurnāli, pārdošanas kvītis, izkraušanas deklarācijas un par piekrastes floti ― mēneša (vai pat dienas) žurnāli. Tādu kuģu zvejas žurnāli, kuru garums pārsniedz 12 m, tiek iesniegti elektroniski, izmantojot ERS sistēmu, savukārt mazāki kuģi izmanto ikdienas papīra formāta zvejas žurnālu. Pārdošanas kvītis vāc centralizēti, elektroniski vai papīra formā, un piekrastes zvejnieki var iesniegt piekrastes žurnālus elektroniski, izmantojot drošu tīmekļa saskarni.

Apvienotā Karaliste — vissvarīgākā šīs valsts nozveja tiek veikta Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (27. apgabals). Turklāt Apvienotajā Karalistē ir liela piekrastes zvejas flote, kas lielākoties zvejo zivju sugas, uz kurām neattiecas kvotas, taču nozvejā ir arī ievērojams dažu tādu zivju resursu īpatsvars, uz kurām attiecas kvotas. Apvienotajā Karalistē ir arī maza tālbraucēju kuģu flote, kas reģistrēta AK, taču tā atrodas un darbojas ārvalstīs. Par datu vākšanu Apvienotajā Karalistē ir atbildīgas Anglijas, Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas zivju inspekcijas. Tos vāc un Eurostat nosūta Jūras pārvaldības organizācija, kas ir publiska ārpusresoru izpildstruktūra, kura izveidota un kurai pilnvaras piešķirtas saskaņā ar Jūras un piekrastes piekļuves likumu (2009); administratīvie dati (zvejas žurnāli, pārdošanas kvītis un izkraušanas deklarācijas) tiek sniegti par zvejas flotes kuģiem, kuru garums pārsniedz 10 m.

Islande — Islandes kuģi lielākoties zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas ūdeņos un mazākā mērā — arī Atlantijas okeāna ziemeļrietumu un dienvidu daļā. Islandes nozvejas un izkraušanas statistikas apkopošanas metodika būtiski neatšķiras no ES dalībvalstu attiecīgās statistikas. Datus iegūst no zvejas žurnāliem. Islandē arī paredzēti stingri noteikumi par zivju pirmo pārdošanu un visas izkraušanas jāveic izraudzītās ostās un nozvejotais jānosver uz sertificētiem svariem. Gan pircēji, gan zivju apstrādātāji iesniedz ziņojumus. Islandes Zivsaimniecības direktorāts un Islandes statistikas iestāde atbild par datu vākšanu un nosūtīšanu Eurostat. Abām organizācijām ir vieni un tie paši datu avoti, taču atšķirības var rasties, ja Zivsaimniecības direktorāts sniedz datus tieši, jo tos iegūst no datubāzes, kura vēlāk tiek pārskatīta.

Norvēģija — Norvēģijas kuģi zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (27. apgabals), ziemeļrietumu daļā (21. apgabals) un Ziemeļu Ledus okeānā (48. un 88. apgabals). Norvēģijas Zivsaimniecības direktorāts atbild par zvejniecības datu vākšanu. Datu avoti ir administratīvi, un tajos ietilpst zvejas žurnāli, izkraušanas deklarācijas un pārdošanas kvītis. Elektroniskie zvejas žurnālu dati, kurus ik dienas iesniedz un uzglabā Zivsaimniecības direktorātā, ietver informāciju par nozveju, ko saņem no visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 m un vairāk. Kuģi, kuru garums ir 12 līdz 15 m un kuri zvejo ICES IIIa rajonā, kopš 2013. gada janvāra sākuma iesniedz elektroniskus zvejas žurnālu datus. Datus no izkraušanas deklarācijām un pārdošanas kvītīm vāc, izmantojot sešas dažādas tirdzniecības organizācijas, un regulāri kā elektroniskus dokumentus nosūta Zivsaimniecības direktorātam. Saskaņā ar Norvēģijas likumu zvejnieku tirdzniecības organizācijām vienīgajām ir tiesības uz visām Norvēģijas un ārvalstu zvejnieku veiktajām zivju pirmajām pārdošanām. Pārdošanas kvīts ietver datus gan par Norvēģijas kuģu iekšzemes izkraušanām, gan izkraušanām ārvalstīs, kā arī par ārvalstu kuģu izkraušanām Norvēģijā. Kā paredzēts Norvēģijas noteikumos, katrā pārdošanas kvītī ir informācija par kuģiem, zvejniekiem, pircējiem, sugām, produkta veidu, zvejas apgabalu, zvejas rīku, daudzumu un vērtību. Pārdošanas kvītī jābūt norādītai arī papildu informācijai par izkraušanas vietu, brauciena sākuma un beigu datums un izkraušanas datums. Statistikas un administratīvām vajadzībām tiek sniegta cita informācija par produktu svaigumu un paredzēto izmantošanu. Norvēģija sniedz informāciju par ārvalstu zvejnieku veiktajām izkraušanām Norvēģijā šo kuģu valstīm saskaņā ar kontroles nolīgumiem.

2.3. Datu kvalitāte

Metodika, ko izmanto, lai vāktu zvejas informāciju, ir diezgan saskaņota visā Eiropā. Statistikas ticamība ir atkarīga no:

· to dokumentu precizitātes, kurus zvejniecības nozare iesniedz valsts iestādēm;

· kvalitātes kontroles, ko veic dalībvalstis.

Daudzas dalībvalstis jau ziņo, ka izmanto elektroniskas metodes, lai veiktu administratīvu avotu kontrolpārbaudes. Dažādie datu avoti, piemēram, kuģu uzraudzības sistēma (VMS) un pārbaudes uz kuģiem un ostās, nodrošina tās informācijas saskaņotību, kas iekļauta zvejas žurnālos, izkraušanas un pārkraušanas deklarācijās un pārdošanas kvītīs. Šie datu avoti nodrošina prasītās informācijas skaitīšanu un netiek izmantota statistikas izlases metode attiecībā uz kuģiem, kuri ir 10 m gari vai garāki. Datu aptvēruma trūkumus novērš, izmantojot statistikas apsekojumus, kas var attiekties uz visām zvejas darbībām vai daļu no tām.

Pieņemti stingri noteikumi par pārdošanas kvīšu, zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju iesniegšanas termiņiem, un lielākajā daļā gadījumu, kad izkraušana tiek veikta attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tie tiek ievēroti. Konkrētos gadījumos, kad dati tiek iesniegti elektroniski, tos atjaunina katru dienu.

Dalībvalstis bieži ziņo par problēmām ar tādu kuģu pārdošanas kvīšu iesniegšanas kavējumiem, kuri ir izkrāvuši zivis citā dalībvalstī vai trešā valstī. Datu iesniegšanas kavējumi var radīt atšķirības starp būtībā identisku informāciju, ko nosūta Eurostat un citiem Komisijas dienestiem (ĢD MARE), lai uzraudzītu kvotu ievērošanu. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka dalībvalstis pastāvīgi atjaunina informāciju. Informācijas sniegšanas termiņu atšķirības arī veicina šīs statistikas atšķirības.

Dalībvalstis cenšas pabeigt uzskaiti iespējami ātri pēc zvejas gada beigām, un datubāzes ir pieejamas korekcijām, tomēr kopumā sešu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām tikai nedaudz reižu tiek veikta būtiska datu atjaunināšana.

Datorizētu sistēmu ieviešana ir likvidējusi daudzas problēmas, kas tika konstatētas, vācot zvejniecības statistiku. Augsta ticamības pakāpe ir sasniegta attiecībā uz tādu sugu zivīm, kurām noteiktas kvotas. Jāatgādina, ka vēl joprojām ir jāuzlabo datu vākšana par tādu zivju izkraušanām, uz kurām neattiecas kvotas.

Lielākā daļa dalībvalstu izpilda prasības attiecībā uz Padomes 1991. gada 21. maija Regulā (EKK) Nr. 1382/91[2] un Padomes 1993. gada 22. jūlija Regulā (EKK) Nr. 2104/93[3] prasīto datu par tādu zvejniecības produktu kvalitāti un vidējo cenu, ko ES un EEZ valstis izkrauj šo dalībvalstu teritorijā, aptvērumu, ticamību un savlaicīgumu. Šī informācija ir jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Dažas dalībvalstis, piemēram, Bulgārija, Dānija, Somija, Itālija, Malta, Polija, Slovēnija un Spānija ziņoja, ka izmanto cenu aplēses, pamatojoties uz vidējām cenām par zivju sugām, ja cenu informācijas trūkst. Lai turpmāk novērstu šādas situācijas un lai samazinātu zivju pircēju kļūdas, kas rodas, ievadot datus sistēmā, Īrijā ir noteiktas orientējošas zivju sugu cenas. Igaunija ir novērsusi šo problēmu, katrā gadījumā atsevišķi izmantojot tiešu komunikāciju. Apvienotās Karalistes pārdošanas kvītis tiek papildinātas ar citiem informācijas avotiem, ja tie ir pieejami (t. i., kuģiem, kuri nodarbojas ar gliemeņu zvejniecību, ir jāaizpilda un jāiesniedz iestādēm žurnālus par darbībām). Šos papildu avotus izmanto kopā ar datiem par izkraušanām, lai nodrošinātu pilnīgu informācijas kopumu par darbībām.

Pēdējā Eurostat atbilstības novērtēšanā tika atzīts, ka Grieķija “neizpilda noteikumus”. Tomēr Grieķija ir paziņojusi, ka situācija tiks novērsta vēlākais līdz 2014. gada sākumam. Vācijai bija kavēšanās ar datu nosūtīšanu un dati par izkraušanām nebija pilnīgi. Tāpēc Eurostat nozaru un reģionālās statistikas direktors nosūtīja oficiālu vēstuli, kurā aicināja turpmāk novērst šīs problēmas.

Polija, Rumānija un Īrija izpilda regulu noteikumus, taču savlaicīgi nereaģē uz validēšanas pārbaudēm, ko Eurostat veic, lai uzraudzītu datu kvalitāti.

3. SECINĀJUMI

Dati, kurus iesniedz Eurostat, lielākoties ir savākti saskaņā ar procedūrām, kas ieviestas kontroles un izpildes vajadzībām. Saskaņā ar dalībvalstu sniegtajām ziņām tās informācijas vākšanas metodika, kura tiek sniegta Komisijas dienestiem, īpaši neatšķiras. Administratīvo datu atkārtota izmantošana statistikas vajadzībām nodrošina, ka zvejniecības nozarei rodas tikai mazs papildu izmaksu slogs.

Vēl lielāku pārliecību par datu kvalitāti nodrošina uzraudzības pasākumos veiktās savstarpējās pārbaudes. Arvien vairāk datu vākšanā izmantotās elektroniskās metodes uzlabojušas gan informācijas savlaicīgumu, gan precizitāti. Daudzās dalībvalstīs strādā pie tā, lai īstenotu mainīgajām Eiropas prasībām atbilstošas sistēmas.

Iepriekšējā (2010. gada) ziņojumā dažas dalībvalstis informēja par problēmām, izmantojot pārrēķina koeficientus, kuri atšķīrās dalībvalstīs. Šis jautājums tika atrisināts, izmantojot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011[4], kuras XIII, XIV un XV pielikumā noteikti visi koeficienti, ko izmanto, lai pārveidotu uzglabāto vai apstrādāto zivju svaru zivju dzīvsvarā. Minētos pārrēķina koeficientus piemēro zvejas produktiem, kas atrodas uz ES zvejas kuģiem vai ir pārkrauti citā kuģī, vai izkrauti no ES zvejas kuģiem. Attiecībā uz pārējām sugām/sagatavošanas veidiem, uz ko neattiecas regula, tiek piemēroti valsts pārrēķina koeficenti.

Lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti, būtiski ir īstenot šādus faktorus:

–          iespējami mazināt datu sniedzēju slogu, saskaņojot formātus un plānošanas termiņus un palielinot datu apmaiņu un pieejamību;

–          koordinēt datu vākšanu ar citiem Komisijas dienestiem;

–          koordinēt datu vākšanas instrumentu attīstību, lai veicinātu kvalitātes kontrolpārbaudes, izmantojot dažādus avotus un datubāzes.

Šie faktori palīdzēs optimāli izmantot visus pieejamos administratīvos avotus zvejniecības nozarē (jo īpaši tos, kuri balstīti uz uzraudzību, kontroli un pārraudzību), kurus parasti izmanto visās dalībvalstīs. Šie avoti nodrošina pilnīgu skaitīšanu, un netiek izmantota statistikas izlase. Papildus iepriekšminētajam visas datu aptvēruma nepilnības, piemēram, nodarbinātības datu nepilnības, var novērst ar ad hoc statistikas apsekojumiem.

Lielā kuģu un izkraušanas vietu skaita dēļ tika konstatētas grūtības, tiecoties savākt detalizētus un precīzus datus par amatierzvejnieku kuģiem. Šāda veida flote veic darbības, kas ievērojami atšķiras atkarībā no sezonas. Turklāt ir grūtāk kontrolēt šādas izkraušanas, jo nav VMS vai kuģu žurnālu.

Dalībvalstu darba slodzi samazina kvalitātes ziņojumu sniegšanas biežuma samazināšana. Dati joprojām ir vērtīgs informācijas avots, lai veidotu politiku un pārvaldītu tirgus KZP sistēmā.

Vairākums dalībvalstu ir izveidojušas savas kontrolpārbaužu un brīdinājuma sistēmas, kas ir palīdzējušas novērst kļūdas no dažādiem avotiem sniegtajā informācijā saskaņā ar jaunajām prasībām kontroles regulās. Šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka sadarbība starp MARE ĢD un Eurostat attiecībā uz apmaiņu ar viedokļiem un pieredzi par datu validēšanu un datu apmaiņu, lai samazinātu dubultu informācijas sniegšanu dalībvalstīs.

Jāatgādina arī, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem ziņojumiem ir uzlabojies sagatavoto anketu pilnīgums un savlaicīgums. Tomēr šajā ziņojumā arī norādīts, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu izkraušanas statistikas datu kvalitāti.

Eurostat plāno pārskatīt kvalitātes anketas par izkraušanas statistiku, lai iegūtu precīzāku informāciju par izmantoto administratīvo datu avotu kvalitāti dalībvalstīs. Ir arī paredzēts, ka lielāka tehniska palīdzība tiks sniegta tām dalībvalstīm, kuras to lūdz Eurostat.

Jāuzsver arī tas, ka Eurostat kompetencē neietilpst uzraudzīt ienākošo informāciju saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Tiks apsvērtas konkrētas darbības, lai iegūtu kvalitatīvākus datus un lai palīdzētu samazināt dalībvalstu informācijas sniegšanas slogu, un izvairītos no dubultas informācijas sniegšanas, tādējādi optimizējot Komisijas resursu izmantošanu. Iepriekšminēto darbību īstenošana varētu nodrošināt to, ka statistikas dati arvien biežāk tiek izmantoti izmaksu ziņā lietderīgi, un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku[5].

[1]               PADOMES 2009. gada 20. novembra REGULA (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

[2]               PADOMES 1991. gada 21. maija REGULA (EKK) Nr. 1382/1991 par datu sniegšanu attiecībā uz dalībvalstīs krastā izkrautajiem zvejniecības produktiem (OV L 133, 28.5.1991.).

[3]               PADOMES 1993. gada 22. jūlija REGULA (EKK) Nr. 2104/93, kas groza Regulu (EEK) Nr. 1382/91 par datu sniegšanu attiecībā uz dalībvalstīs krastā izkrautajiem zvejniecības produktiem (OV L 191, 31.7.1993.).

[4]               KOMISIJAS 2011. gada 8. aprīļa ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

[5]               EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2009. gada 11. marta REGULA (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009.).